Татьяна Зотова – Ищите следы прошлых жизней в нынешней
Tatjana Zotova - Pagājušo dzīvju pēdas meklējiet pašreizējā dzīvē
Vai jūs zināt, ka atrast pagājušo dzīvju pēdas var atrast ikdienas dzīvē?
Lietās, kuras mūs aptver, skaņās, kuras mēs dzirdam, mūsu ķermeņa kustībās, kuras mēs uzskatām par ierastām un gandrīz nepievēršam tām uzmanību.
Kāpēc mūs var pievilkt nesaprotamas lietas?
Jums, piemēram, patīk austrumu dejas, turklāt ar to dzimteni jums nav nekāda sakara, bet nepazīstamā vietā jūs jūtaties kā mājās?
Tas viss notiek, kad mēs ieejam rezonansē ar to, ko mēs zinājām pagājušajos iemiesojumos.
Rezonanse (franciski rezonance, no latīņu resono – atsaucos).
Rezonanse attiecībā pret kaut ko no pagājušajām dzīvēm – tā ir spēja emocionāli atsaukties uz kaut ko. Katrām atmiņām par mūsu pieredzi ir emocionāla nokrāsa – kādām kaut kas spilgts, kādām kaut kas – mazāk spilgts.
Ja jūs patiešām sadūrāties ar kaut ko pagājušajās dzīvēs, šodien jūs varat ar to ieiet rezonansē, turklāt izjūtot spēcīgas emocijas.
Būdami rezonansē, saistītā ar pagājušajām dzīvēm, jūs redzat to, kā šeit, pašlaik, realitātē nav[1]. Notiek iekšējās informācijas, pagātnes pieredzes uzklāšanās uz šodienas dzīves pieredzes.
Kā saprast, ka šī atminēšanās ir no pagātnes dzīves?
Kā likums, tādas atminēšanās notiek spontāni, atslābinātā stāvoklī.
Cilvēks šajā laikā nefantazē un ir aizņemts ar savām domām, neko neiztēlojas un pat nedomā par vietu, kur atrodas, vai par priekšmetiem, kas ir ap viņu.
Pēkšņi viņš var skaidri izdzirdēt dažādas skaņas, ieraudzīt attēlus, kaut ko sajust. Tas viss būs viņa personiskais pārdzīvojums, apkārtējie to nepamanīs.
Rezonansē ar pagājušajām dzīvēm notiek pieredzes pārnešana uz reālo dzīvi.
Pēkšņi ne no šī, ne no tā var rasties sajūtas, cilvēks sāk dzirdēt skaņas, just smaržas, kaut gan redzamu cēloņu, lai tās parādītos, redzamajā pasaulē nav.
Visu, ko mēs uztveram, fiksē maņu orgāni. Dažādu maņu orgānu signāli atšķiras spēka ziņā – piemēram, daudziem labi ir attīstīta vizualizācija.
Rezonansē viņi ar lielāku varbūtību ieraudzīs attēlus nekā izdzirdēs noteiktas skaņas. Bet mēdz būt, ka notiek signālu uzklāšanās, – tad attēliem var pievienoties skaņa, smarža vai sajūta.
Tādām atmiņām cilvēks nav gatavs, viņš nevar nojaust, ka kāda iemesla dēļ izpaudīsies viņa atminēšanās. Kas var izraisīt spēcīgas sajūtas?
Pagājušo dzīvju pēdas
Spēcīgu sajūtu cēlonis var būt dažādas smaržas. Piemēram, vienā no pagājušajiem iemiesojumiem nāves brīdī cilvēks juta mandeļu smaržu.
Pašreizējā dzīvē viņš var sajust trauksmi nesaprotamu iemeslu dēļ, ja iet garām letei ar šīs šķirnes riekstiem.
Dažādas ķermeņa pozas spēj izraisīt kādus tēlus.
Piemēram, cilvēks ir izgājis austrumu iemiesojumu un, nosēdies lotosa pozā, var sēdēt tā stundām bez speciālas sagatavošanās, turklāt nesūdzoties par kāju stingumu un turot muguru taisnu.
Viņam tā ir pierasta, ērta. Turklāt par jogu viņš šajā dzīvē var arī nezināt.
Sastopami gadījumi, ka skaņas spēj izraisīt noteiktus stāvokļus vai tēlus. Vārds, pateikts noteiktā intonācijā, noteikta skaņa, mūzika – tas viss var atgriezt atmiņas par tālu pagātni.
Piemēram, cilvēks mūsdienu pilsētā var kādā momentā skaidri izdzirdēt metāla ieroču skaņu un viņa apziņā pamodīsies tēls – kauja, kura notika pirms daudziem gadsimtiem. Turklāt skaņas izdzirdēs tikai viņš.
Valstis, pilsētas, vietas
Pat jūsu dzimtajā pilsētā var būt vietas, kur jūs spējat sajust spēcīgu emocionālu pacēlumu.
Piemēram, cilvēks iet pa ielu, kura apbūvēta ar daudzstāvu namiem, bet iztēle redz tirgus laukumu un dzird tirgotāju balsu troksni, turklāt apzinās, ka tirgotāji runā viņam nesaprotamā valodā.
Un pie tam viņš jūtas kā mājās. Un tikai vēlāk uzzina, ka caur šo pilsētu gāja Lielais Zīda Ceļš.
Kāds var atbraukt uz citu valsti kūrortā. Ies peldēties jūrā un “pēkšņi” kritīs panikā, jutīs sāpīgas spazmas noteiktā ķermeņa daļā[2]. Un, proti, pagātnes dzīvē viņam šeit norāva roku.
Grāmatas un teksti
Paņēmis rokā senu grāmatu, cilvēks var ieraudzīt viņam reālajā dzīvē pilnīgi nepazīstamus tēlus.
Var ieraudzīt grāmatā tekstu, tā izvietojumu un pārcelties uz pagājušo gadsimtu notikumiem. Un šiem tēliem var vispār nebūt nekāda sakara ne ar tekstu, ne ar grāmatu. Tie vienkārši ir kā katalizatori – iedarbina atmiņu.
Vārds svešā valodā, kura nozīme ir nezināma un nesaprotama, spēj uzbūvēt atmiņā noteiktas asociācijas.
Tikai iedomājieties, kādas asociācijas var izraisīt grāmata, ja cilvēks ir lasījis vai sarakstījis to tieši pagātnes dzīvē[3]!
Profesijas
Profesijas, darbības sfēras izvēle ir atslēga no pagājušo iemiesojumu pieredzes atminēšanās. Šeit nostrādā princips: nekad to neesmu darījis, speciāli neesmu to mācījies, bet kaut kā pats par sevi izdodas. Tā nostrādā šūnu atmiņa[4].
Kad cilvēks kaut ko dara un turklāt izjūt emocionālu pacēlumu, tā ir iemaņa no pagātnes dzīves. Visām profesijām ir savi atribūti, sava profesionālā valoda.
Ja dzīvi pēc dzīves cilvēks ir nodarbojies ar vienu un to pašu nodarbes veidu, tad pašreizējā tā ir sajūtama kā meistarība.
Piemēram, mehāniķis palīdz bērnam kaut ko salipināt līdzi uz skolu. Un plastilīns viņa rokās sāk iegūt noteiktu formu, pie tam nevis kaut kādu, pēc principa “ka tik izdarīt”.
Viņš turklāt izjūt spēcīgu sajūsmu, jūt, ka tas ir viņa, dzimtais.
Sieviete var izjust spēcīgu satraukumu ikreiz, pērkot sev apavus. Un uztraucas ne no tā, ka ir kļuvusi par vēl viena kurpju pāra īpašnieci, bet tāpēc ka jūt, kādiem šiem apaviem ir jābūt.
Viņa zina visu to izgatavošanas procesu. Un turklāt strādā par skolotāju skolā.
Kāds var stundām staigāt gar letēm ar audumiem, taustīt tos un just no tā taktīlu baudu. Nemācoties speciāli par piegriezēju, lieliski orientēties piegriezumos.
Iedomāties savā apziņā, kas var iznākt no auduma, ja uztaisītu krokas-kruzuļus tur un tur.
Pievēršot uzmanību savam stāvoklim pie noteiktām darbībām, tam, ko un kā mēs darām, var atrast uzvednes no pagājušajām dzīvēm.
Profesijas atstāj savu nospiedumu uz personību, un tādējādi var noteikt, ar ko pagātnes dzīvē cilvēks ir nodarbojies.
Priekšmeti
Priekšmeti, kurus mēs izmantojām pagājušajās dzīvēs, glabā informāciju par to, kurš un kā ar mums ir mijiedarbojies.
Spēcīgas emocijas izraisa apģērbs. Tas ir saistīts ar ķermeņa atmiņu. Diemžēl apģērbs saglabājas slikti. Pagājušajos gadsimtos dažās dzimtās apģērbs glabājās ilgi, lādēs, un netika mests ārā.
Noteikts apģērba piegriezums, fasons spēj izraisīt atmiņas. Noteikta fasona apģērbā ķermenis pieņem citu konfigurāciju, un cilvēks iegremdējas citā stāvoklī.
Veclaiku cimdi, cepures, ādas izstrādājumi var cilvēkā izraisīt spēcīgu rezonansi.
Ja kādām dzimtā paaudzi pēc paaudzes ir glabājušās kādas drēbes un cilvēks vairākas reizes pēc kārtas ir iemiesojies šajā dzimtā, tad ir izredzes atrast savu paša lietu.
Atmiņas par saimnieku labi saglabā veclaiku trauki. Koka, stikla, sudraba trauki ļauj atminēties garšas sajūtas. Trauku forma, materiāls, no kāda tie ir izgatavoti, izraisa savdabīgas emocijas.
Dārgakmeņi, rotas, īpaši tās, kuras tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi, var būt spēcīgi rezonatori. Dārgakmeņi ir kristāli, bet tajos informācija glabājas ļoti ilgi.
Tatjana D., Reinkarnacionikas Institūa absolvente:
“Reiz izstādē ieraudzīju māla svilpītes bērniem, tām bija dažāda forma, taču mani īpaši piesaistīja putniņi. Meistars stāstīja par senu izgatavošanas tehnoloģiju, kā apdedzināti izstrādājumi tiek iegremdēti sālījumā. Es apburta klausījos un lūkojos uz putniņiem, es tos pazinu, jo taču jau zināju, ka tādus pašus pagātnes dzīvē Krievzemē taisīja mana meita.”
Muzeji
Muzejos glabājas daudz veclaiku priekšmetu – gleznas, ieroči, sadzīves priekšmeti utt. Un, kas nav mazsvarīgi, tur ir savākti priekšmeti no dažādiem laikmetiem. Atbilstoši var sajust, kas jums tuvāks; kāda kultūra, stils, gadsimts.
Ilgi saglabājas gleznas. Tās bieži ir sakrātas kolekcijās un izstādītas muzejos. Audekls, krāsas, kuras vairums mākslinieku gatavoja pēc savas receptes, – tas viss glabā atmiņas par gleznas autoru.
Jebkurā gleznā mākslinieki ieliek enerģiju. Un tā paliek. Gleznas, ar kurām cilvēks kaut kādā veidā ir bijis saistīts pagājušajās inkarnācijās, reālajā dzīvē var izraisīt nonākšanu pilnīgi citā telpā.
Raugoties uz gobelēniem, var apziņā pārcelties uz viduslaiku pili, ja tajā periodā jūs bijāt iemiesoti. Prasme izgatavot gobelēnus dzima viduslaikos. Ar tiem vairāk aizsargājās no vēja, nevis izrotāja sienas.
Muzejos izstādītie ieroči var izraisīt spēcīgas emocijas, turklāt ne vienmēr pozitīvas.
Ļubova Ipoļitova, Reinkarnacionikas Institūta studente:
“Es reiz biju gleznu izstādē. Ieraudzīju kādu gleznu – nevarēju no tās novērsties!! Mākslinieks uz divmetrīga audekla bija attēlojis taigu. Priekšplānā nogāzies koks, bet tālumā – taiga, kura stiepjas līdz apvārsnim. Man no tā palika tāds iespaids, ka šī glezna līdz šim laikam stāv man acu priekšā!!
Es nezinu mākslinieku, taču šī glezna bija šedevrs! Un pēc kāda laika es sapratu, ka nevaru aizmirst ne gleznu, ne savu iespaidu no tās, un no manis iznāca, lūk, tāda dzeja:
|
Могуче-океановым, Безбрежным и в глубь – без дна… Рекою угрюмо-каменной Встретили Вы меня.
Далями полудикими Хвойно-седых лесов И валунами трехликими, Сухостоем сплетенных стволов.
И с недрами сокровенными В нехоженых дебрях тайги Вошли Вы в меня древними Корнями русской земли.
Мятущимся одиночеством И чем-то еще таким… Не знаю имени-отчества, Но дух мой Вами томим… |
Ar spēcīgu kā okeāns, Nepārredzamu un dziļumā – kā bezdibenis… Upi drūmi akmeņainu Jūs mani sagaidījāt.
Ar pusmežonīgām tālēm, Kur aizstiepjas sirmi skujkoku meži, Un triju seju akmeņiem, Sapīto stumbru sauseņiem.
Un ar dzīlēm sakrālajām Nestaigātos taigas biezokņos Ienācāt Jūs manī ar senajām Krievu zemes saknēm.
Nemierā ar vientulību Un vēl ar kaut ko tādu… Nezinu, kā Jūs dēvēt, Bet mans gars ir ilgu pārņemts pēc Jums… |
Reinkarnacionikas Institūtā ieraudzīju savu pagātnes dzīvi kā sievietei tālajos ziemeļos, Urālu pakājē, es sapratu, no kurienes man ir tāda mīlestība pret taigu.”
Taiga Urālos. A.M. Vasņecovs (А.М. Васнецов)
Pievēršot uzmanību tam, kas ir mums apkārt, kādas emocijas mēs izjūtam, ko mēs jūtam, ir pilnīgi reāli atrast savu pagājušo dzīvju pēdas.
P.S. Vai jums ir izdevies atrast pagājušo dzīvju pēdas? Iespējams, bija kādas jums nesaprotamas sajūtas bez redzamiem iemesliem? Dalieties komentāros.
 |
Žurnāla korespondente |
Pievienots 31.03.2015
https://ru.journal.reincarnatiology.com/ishhite-sledy-proshlyh-zhiznej-v-nyneshnej/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4012-pagatnes-un-nakotnes-atmina (Tulk. piezīme)
[2] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4031-bailes-no-udens-kops-atlantidas-laikiem (Tulk. piezīme)
[3] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3777-alla-sirko-atcereties-pagatnes-dzivi-un-sakt-runat-svesvaloda (Tulk. piezīme)
[4] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3858-kristine-nikitina-sunu-atmina-atklaj-ieprieksejo-dzivju-noslepumus (Tulk. piezīme)