Елизавета Залесская Планирование душой жизненных сценариев: дети, любовь, работа

Jeļizaveta Zaļeska - Kā dvēsele plāno dzīves scenārijus: bērni, mīlestība, darbs

19 07 26 01

Kāpēc es piedzimu šiem vecākiem? Kurš ir mans saderētais? Cik man būs bērnu? Vai es ar īsto nodarbojos dzīvē? Lūk, ja zinātu savus plānus dzīvei... Ar reinkarnacionikas metodes palīdzību var atcerēties, kā dvēsele izvēlas dzīvi.

2013. gada 14. jūlijā es gāju cauri tādam seansam par pašreizējās dzīves plānošanas tēmu. Ja jūs rakstu izlasīsiet līdz galam, sapratīsiet, kāpēc precīzs datums ir tik svarīgs. Iegremdēšanās ilga vairāk par trīs stundām, tāpēc pastāstīšu tikai par dažiem momentiem.

 

Ķermeņa izvēle

Neliela telpa. Liels galds. Uz galda izklāta karte. Tā ir mūsu parastā vieta, kur mēs satiekamies ar Audzinātāju, bet pašlaik tā ir iekārtota speciāli iemiesojuma plānošanai.

Situācija atgādina štābu.

Uz galda izlikti kaut kādi papīri, kartes. Mēs kaut ko vētraini apspriežam. Laiku pa laikam pie mums pienāk citas dvēseles, un mēs pārrunājam mūsu ar viņām plānus. Dažreiz es viņām kaut ko lūdzu, dažreiz viņām ir lūgumi man.

Mēs šeit nodarbojamies ar kopīgu radošu darbu! Daudz ko vajag paredzēt: “nejaušas” tikšanās, “dīvainas” sakritības, “absurdas” apstākļu sagadīšanās. Uz mūsu kartes ir sasprausti kaut kādi karodziņi, sazīmētas bultiņas.

Sk. arī Kā mēs paši atstājam sev zīmes pirms iemiesojuma.

Viss tādēļ, lai izpildītu iecerēto, lai cik līkumains neizrādītos dzīves ceļš.

Bet sākumā sāpīgais jautājums: vīrietis vai sieviete?

Man nepatīk sievišķie iemiesojumi. Pārāk daudz ierobežojumu. Patīk spēks, brīvība, vientulība! Audzinātājs sniedz savus argumentus: var pamēģināt maigumu, elastību, mātišķību galu galā!

Mēs strīdamies, bet ne ilgi. Nolemts: būšu šoreiz sieviete.

Mēs atkal noliecamies pār karti: tagad vajag izvēlēties ģimeni un dzimšanas vietu...

19 07 26 02

 

Ģimenes izvēle

Iemiesojumam man tika likta priekšā māmiņas dzimta. Ar tēvu varēja būt varianti, bet ar māmiņu mums ir liels līgums par kopīgu iemiesojumu. Viņa ir tāda līmeņa dvēsele, ka principā jau var neiemiesoties.

Viņai vairs nav mācību uz Zemes. Viņa iemiesojas tikai kāda dēļ. Citu dēļ. Daudzu cilvēku dzīvē viņa spēlē svarīgu lomu. Un mēs vienojamies, ka viņa būs mans palīgs, mans glabātājs, ka mēs ar viņu neskaidrosim attiecības.

Mēs plānojam nekonfliktējošas mātes un meitas attiecības, tāpēc ka man tā vajag. Man vajag, lai mana uzmanība neizkliedētos attiecību skaidrošanā ar vecākiem. Turklāt tēva loma vispār ir reducēta uz minimumu.

Viņam bija jāaiziet ātri, pat agrāk, nekā aizgāja īstenībā. Bet mātes lomai bija jāpārveidojas Audzinātāja, Skolotāja, Drauga lomā.

Tādēļ es atnākšu kā otrais bērns, kad māmiņa jau būs realizējusies personība, vadoša darbiniece un pilnīgi pašpietiekama sieviete.

Paraugoties atpakaļ, es saprotu, cik svarīgs man bija māmiņas atbalsts visas dzīves garumā.

Sk. arī Kā bērna dvēsele izvēlas sev vecākus.

19 07 26 03

Lai ko es nedarītu, lai kādās avantūrās neielaistos, māmiņa vienmēr bija manā pusē. Tas, sākot no agras bērnības, deva man pārliecības sajūtu par droši piesegtu aizmuguri. Un dod līdz šim laikam!

 

Dzimšanas vietas izvēle

Pienācis laiks izvēlēties dzimšanas vietu.

Vadoties pēc maniem iemiesojuma uzdevumiem, Krievija izrādās vispiemērotākā dzimšanas vieta. Šeit es varēšu savākt vienkopus dažādas personības attīstības mācības, metodes un skolas, lai radītu kaut ko universālu.

Austrumi nebūs piemēroti savas tradicionalitātes dēļ. Eiropā ir ērtāk izvēlēties kādu skolu un sekot tai. Amerikāņu dzīvesveids vairāk veicina specializāciju: jo šaurāk tu uz kaut ko specializējies, jo sekmīgāks un pieprasītāks tu esi.

Krievijā zināmas izsmērētības, neakurātības, straujas prātu rūgšanas dēļ var būt plašs skats uz visu. Krievija pašlaik – tā ir manam uzdevumam pati komfortablākā dzimšanas un dzīvošanas vieta.

Dzimšanai un fiziskās veselības rezerves ielikšanai izvēlēta Sibīrija, un konkrēti – Baikāls. To veicina dzīvošana lielu litosfēras plātņu sadures vietā, kur Zemes enerģija brīvi iznāk virspusē.

Atrodoties tādās vietās, tu pastāvīgi mijiedarbojies ar šiem spēkiem, ne obligāti apzinātā līmenī, bet vienkārši fizioloģiski. Veselīgs ķermenis man ir ļoti svarīgs šajā iemiesojumā. Un Baikāls – tas ir īsts “vēdlodziņš” no Zemes.

19 07 26 04

Formējoties jebkam, iedarbojas noteikti spēki, tiem mijiedarbojoties un savstarpēji ietekmējoties, neitralizējoties un aktivizējoties.

Un, ja cilvēks fiziski formējas tādās vietās, kur garām plūst veselīgas plūsmas, tad arī viņa ķermenis formējas veselīgs.

Cilvēks nav šķērslis šīm enerģijām, viņš tās laiž sev cauri, pakāpeniski tām piemērojoties. Tās nostiprina cilvēka fizisko un ēterisko ķermeni, to daļu, kura ir saistīta tieši ar zemes plānu.

Tāpēc ir grūti augt un attīstīties veselīgā veidā pilsētā, tur, kur zeme ir aizklāta ar asfaltu, ļoti daudz elektrības, informācijas plūsmu, turklāt pa lielākai daļai negatīvu (piemēram, mūsdienu “jaunumi”).

Pat ja bērns neskatās televizoru, neklausās radio, nesēž pie datora, šīs plūsmas vienalga uz viņu iedarbojas, tās formē viņa ķermeni, pareizāk, grauj to.

Ja gribi izaugt veselīgs, vajag dzīvot uz atklātas zemes, labāk ūdenskrātuves tuvumā. Laiks, kas bērnībā pavadīts uz zemes, ir tieši proporcionāls veselībai, kāda būs cilvēkam ķermeniskuma līmenī.

Sk. arī Kādiem mērķiem dvēsele iemiesojas uz Zemes[1].

 

Dzīvesvietas un nodarbošanās izvēle

Jautāju Audzinātājam:

– Kāpēc Pēterburga? Kāpēc ne Maskava? Jo tur taču saplūst visas iespējamās idejas.

– Jā, Maskava tādā ziņā ir labāka, bet tur ir pārāk asas naudas un varas enerģijas, tev vajag būt nedaudz sāņus no tā. Pēterburga ir inteliģentāka, mistiskāka pilsēta. Tā būs piemērotāka taviem uzdevumiem.

19 07 26 05

Paraugoties atpakaļ, es atceros, cik spontāni tika pieņems lēmums pārcelties uz Pēterburgu. Visu bērnību es biju pārliecināta, ka braukšu uz Maskavu stāties teātra skolā.

Un pēkšņi pusgadu pirms skolas pabeigšanas ziemas brīvdienās dodos uz Pēterburgu pie māsas un vienkārši iemīlos šajā pilsētā.

Turpmāko trīs gadu laikā es ar saknēm ieaugu tajā: iestājos institūtā, apprecos, dzemdēju bērnu... Un, lūk, jau ceturtdaļgadsimtu esmu sev pateicīga par to spontāno izvēli.

Taču ir pasaulē vieta, kuru es mīlu vairāk par Pēterburgu, – tā ir Skotija.

Tā ir mana mīlestība no pagājušās dzīves, un es sapņoju pabūt tur tajā. Iegremdēšanās laikā mēģinu noskaidrot, vai mēs plānojām manu ceļojumu vai pat dzīvošanu Skotijā šajā iemiesojumā.

Audzinātājs smaida un kaut kā pārāk cilvēciski ar elkoni aizklāj to kartes daļu, kura attiecas uz nākotni. Es turpinu censties saklaušināt:

– Nu bet tomēr, ko es jau tagad varu darīt, lai šis sapnis piepildītos?

– Strādā, nodarbojies ar savu darbu, un tad viss izdosies. Tādēļ vajag tikai stingri nostāties uz sava ceļa un vēlēties to.

– Ko nozīmē “stingri nostāties uz sava ceļa”?

– Tas nozīmē pilnīgi atdot spēkus savam darbam, neekonomēt, neizšķīst sīkumos, bet es vienmēr būšu blakus un palīdzēšu, ja pēkšņi iesi “ne turp”.

Tagad jau tu pārāk daudz zini, tev pārāk daudz ir atklāts, lai darbotos pēc vecās shēmas, ne ar pilnu spēku.

– Un kur ņemt šos spēkus?

– Spēki tiek doti pēc vēlēšanās. Ja tu nodarbosies ar iemīļotu darbu, spēku būs bagātīgi. Nogursti tikai no tā, ko negribi un ko nepatīk darīt.

Pretošanās rada nogurumu. Ja gūsti labpatiku no savas darbības, tas piedod spēkus. Ja patiesībā negribi kaut ko darīt, spēki momentāni aizplūst. Tu lieliski to zini pēc savas pieredzes.

19 07 26 06

– Un kas tā ir par nodarbošanos, kura dos man spēkus, nevis atņems?

– Tādēļ tev vajag nodarboties ar savu darbu. Ar to, kura dēļ atnāci uz Zemi: apvienot izkaisītas zināšanas no dažādām jomām zināmā sistēmā.

Tā ir gan reliģija, gan vēsture, gan psiholoģija, gan dažādas pasaules uzskata mācības. Daudz dzīvju pēc kārtas tu vāci dažādas zināšanas – pienācis laiks radīt kaut ko jaunu.

Tādu mēģinājumu tu jau izdarīji tajā pašā skotu mūka-vientuļnieka iemiesojumā, bet tas palika alā paslēptu zināšanu veidā. Pašlaik tas var kļūt par citu cilvēku ieguvumu, bet ne tas ir galvenais mērķis.

– Un kas tad ir galvenais?

– Galvenais uzdevums šajā iemiesojumā – atkal iemīlēt cilvēkus. Tam vajag ieraudzīt katra cilvēka īsteno dabu.

Šādā nozīmē Reinkarnacionika ir lielisks instruments, tāpēc ka tā dod iespēju izskatīt dvēseles ceļu visā iegūtās pieredzes daudzveidībā.

Tu varēsi saprast cilvēku daudzšķautņainumu un sarežģītību. Varēsi izbrīnīties, sajūsmināties un apbrīnot to dziļumu, kāds tev atklāsies. Tāpēc galvenā īpašība, kuru vajag sevī attīstīt, – tā ir interese, patiesa interese par cilvēkiem.

– Kas vēl man tajā var palīdzēt?

– Astroloģija, tāpēc ka tā sniedz iespēju paraudzīties uz cilvēku kā dažādu kosmisku spēku iedarbības lauku. Taču, orientējoties uz to, ka cilvēks ir dzimis konkrētā zvaigžņu stāvoklī, neliec viņu rāmjos.

Arī psiholoģija: zinot uzvedības pamata klasifikācijas, tipus un modeļus, klausies, skaties un uztver cilvēku bez šabloniem, bez psiholoģiskiem štampiem. Bieži aiz modeļa pazūd pats cilvēks.

Nedaudz psihiatrijas arī nebūs par ļaunu, bet neierocies medicīnā... Atceries, ka visas zināšanas ir “ēnas uz alas sienas, kuras nav gaisma, taču var pastāstīt par gaismu”.

– Vai man vajag rakstīt?

– Saprotu, tā ir tava iemīļotā nodarbe, bet tu daudz dzīvju esi nodzīvojusi tādā veidā. Pienācis laiks kontaktēties ar cilvēkiem. Vienkārši uz ielas, kompānijās, konsultācijās, seansos, grupveida darbā.

Cilvēki – tavs galvenais uzdevums šajā iemiesojumā.

19 07 26 07

Tev ir jāiemācās būt ieinteresētai, raudzīties cilvēka dvēseles dziļumā un redzēt tur vairāk, nekā viņš pauž sevi kā personību. Tas, ko tu tur ieraudzīsi, kļūs tev par īstu dāvanu, atsvaidzinošu dušu, resursu.

Tu sapratīsi, ka cilvēks – tas nav vienkārši, tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Un vēl, ka mēdz būt dažādi... (Smejas)

Mēs vēl ilgi apspriežam profesionālās darbības dažādas detaļas, taču pienāk laiks slēgt kontraktus ar citām dvēselēm.

 

Dzīvesbiedra un bērnu izvēle

Laulības, tāpat kā radnieciskas attiecības, dod lielisku iespēju šajā dzīvē izstrādāt “nenoslēgtus geštaltus” no iepriekšējām.

Tāpēc sarunām ar nākamo dzīvesbiedru dvēselēm tiek atvēlēts speciāls laiks. Kā likums, dvēseles ar prieku atbild uz priekšlikumu par kopīgu iemiesojumu. Bet ne vienmēr...

Ar mana otrā vīra dvēseli mēs bijām tikušies vienā no pagājušajām dzīvēm (varbūt arī ne vienā, bet to man atcerēties neizdevās). Tā bija, maigi sakot, stingra aukle-skolotāja angļu zēnam (man tajā iemiesojumā).

Sk. arī Mans vīrs – man radniecīga dvēsele.

Viņa sāpīgi knieba man par jebkuru nepaklausību vai vienkārši bez iemesla. Gara auguma, kalsna, ar kaulainiem pirkstiem un asām acīm – viņas tēls man iemiesoja “dieva sodu”.

Un, tā kā viņai neizdevās no manis iztaisīt labi audzinātu džentelmeni (sasniedzis pilngadību, es devos ceļojumā pa jūru un tā arī neatgriezos Anglijā), bet man neizdevās viņu iemīlēt tajā dzīvē, mēs ar Audzinātāju nolemjam sarīkot mums vēl vienu mēģinājumu.

Tiek aplūkoti divi varianti: vīrs vai priekšnieks. Priekšnieks vairāk atbilst viņa uzdevumiem, vīrs – maniem.

19 07 26 08

Dvēsele bez īpaša entuziasma nāk uz kontaktu, viņa vispār negrib iemiesoties, Zeme nav viņas pati mīļākā vieta. Taču pēc ilgas pierunāšanas piekrīt uz neilgu laiku ienākt manā dzīvē vīra lomā.

Paraugoties atpakaļ, es saprotu, cik dīvaina bija šī laulība. Es skaidri zināju, ka šis cilvēks būs mans vīrs, vēl ne reizi neredzējusi, bet dzirdot viņu.

Mēs diezgan ātri apprecējāmies un izšķīrāmies, attiecības veidojās nevienkārši. Ja es tad zinātu par mūsu vienošanos līdz iemiesojumam, iespējams, tās izveidotos citādi.

Viņa vairs nav starp dzīvajiem, bet, iespējams, citos iemiesojumos mēs citādi izspēlēsim šo partiju.

Starp citu, savu nākotni var koriģēt tieši iegremdēšanās momentā.

Pēc jautājuma par bērniem atnāk mazas, 4-5 gadus vecas, meitenes tēls. Viņa sēž, sakrustojusi kājas, un smaida. Es saprotu, ka šī dvēsele gribētu ienākt manā dzīvē kā meita un gaida jau diezgan sen.

Apzinoties savu vecumu un vīrieša neesamību manā dzīvē, piedāvāju viņai satikties citā dzīvē. Viņa skumji raugās uz mani un saka: “Būtu lieliski tieši šinī dzīvē iegūt laimīgas mātišķības pieredzi!”

Pirmais bērns manā dzīvē ienāca ļoti agri ar smagu iedzimtu slimību un prasīja ne mazums pūļu. Mātišķība man kļuva par sava veida kalpošanu.

19 07 26 09

Šeit pieslēdzas arī Audzinātājs: “Labi būtu nākamajiem iemiesojumiem ielikt sevī atmiņu, ka mātišķība var būt priecīga, ne tikai grūta.” Dvēsele smaida: “Mēs varētu kļūt draudzenes, kā tu biji ar māmiņu bērnībā.”

Un pēc tam piebilst: “Es pieņemšu jebkuru tavu lēmumu, bet man ļoti gribētos uzdāvināt tev laimīgas mātišķības pieredzi.” Es piedāvāju: “Nāc kā mazmeitiņa!” “Nē, mazbērnus visi mīl, mīlestība pret savu bērnu ir nedaudz kas cits.

Jebkurā gadījumā es neuzstāju, tam ir jābūt tikai tavam lēmumam...” – un mazās meitenes tēls izzuda.

Bet es paliku nesaprašanā, jo tas vīrietis, kuram viņa ir līdzīga, taču jau ir gājis bojā, man – 40, un precēties es netaisos.

Un noslēgumā mazs brīnums...

Tajā iegrimšanā bija daudz jaunas informācijas, šis tas no tās ar laiku aizmirsās. Tā droši vien būtu arī ar šo, ja tieši pēc 9 mēnešiem, 2014. gada 13. aprīlī, man nepiedzimtu meitiņa.

Viņai jau ir 5 gadi, un pagaidām viņa dāvā man tikai prieku!

P.S. Jūs zināt savus iemiesojuma uzdevumus? Gribat atcerēties to, ko ieplānojāt šai dzīvei? Uzzināt, kādas jums ir vienošanās ar jūsu vecākiem, dzīvesbiedriem un bērniem?

 J Zalesska

Jeļizaveta Zaļeska

Praktizējoša psiholoģe, reinkarnacionikas konsultante un trenere, projekta “Atceries savu tagadni” autore

https://www.recallyourreal.ru/

 

Pievienots 26.07.2019

https://ru.journal.reincarnatiology.com/kak-dusha-vybiraet-zhizn/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/812-irina-akulova-dzives-jegas-meklejumos-6-celoni-dveseles-naksanai-uz-zemi (Tulk. piezīme)