Диана Новохацкая - Воплощение как интересная игра

Diāna Novohacka - Iemiesojums kā interesanta spēle

Kāds manas dzīves notikums mani nekādi nelaida vaļā. Ievainoja pie katra atgādinājuma, sagādāja sāpes, izraisīja pārestības, dusmu uzšļakstījumus, dzina depresijā.

Es centos pārklāt ar beznosacījuma mīlestību, piedot, un šķita, ka izdodas. Līdz jaunam atgādinājumam, līdz jaunam uzšļakstījumam.

Un, lūk, reiz pie kārtējā atgādinājuma mani pārklāja tās pašas sajūtas, taču uzķēru sev jaunu sajūtu: gluži kā astoņkāja tausteklis iekļūst manā vēderā saules pinuma rajonā, kustas manā iekšienē, stiepjas pie kakla.

Tas izraisa riebumu, aukstumu iekšienē un nelabumu. Es sapratu: ir jāseko šai tikko pavērtajai sajūtai. Un griezos pie kolēģes pēc palīdzības.

Jeļena Paramonova (Елена Парамонова) – mana jaunā draudzene šajā iemiesojumā, ar kuru es iepazinos Reinkarnacionikas Institūta telpā.

Un, kā mēs jau tagad zinām, man radniecīga dvēsele un tuvs cilvēks daudzos iemiesojumos labprāt piekrita aizvest mani pa dvēseles atmiņām pie šīs sajūtas.

 

Sk. arī Radniecīgu dvēseļu satikšanās uz Zemes.

 

Kā vienmēr, negaidīti

Un, kā vienmēr, iegremdējums aizgāja pretēji visām manām gaidām. Jā, tās man bija. Jo taču jau labi zinu no tādiem ceļojumiem, ka nepatikšanas dzīvē nav nejaušas, ka mēs izejam pieredzi “no otras puses”, ja kādreiz nodarījām ļaunumu pagātnē.

Bet viss aizgāja ne “pēc plāna”. Acu priekšā aizpeldēja varde… Mana uzmanība aizpeldēja viņai pakaļ. Tomēr pārslēdzos uz Jeļenas balsi un pacentos sekot viņas norādījumiem.

Dodu uzstādījumu savai zemapziņai atklāt to iemiesojumu, kurš saistīts ar manām sajūtām.

Astoņkāja taustekļi apvij mani no visām pusēm, saspiež krūtis, man ir grūti elpot un neiespējami atbrīvoties. Jeļena lūdz paskatīties, kas es esmu. Es redzu savu balti sudraboto ķermeni.

Esmu vidēju izmēru zivs. Un izrauties no astoņkāja tvēriena nav nekādas iespējas. Saskaņā ar pašsaglabāšanās instinktu es cenšos atbrīvoties, taču izjūtu bezspēcību. Viņš iesūc mani, es nokļūstu iekšienē un vēl kādu laiku jūtu sevi viņa kuņģī.

Pēc tam es redzu astoņkāji no malas: viņš peld, viņa taustekļi kustas, bet mani vairs neskar. Esmu Dvēsele. Es neko nejūtu attiecībā pret viņu. Emociju nav. Viss ir dabiski.

Zemūdens pasaule turpina dzīvot savu dzīvi, bet mani pamazītēm velk kaut kur tālumā, tālu no tās. Es atdodos šim spēkam, un tas nes mani pa kādu kanālu vai tuneli, kā būtu labāk to nosaukt…

Esmu garīgajā pasaulē. Blakus – gaiša būtne. Es iztālēm redzu kaut ko līdzīgu balti sudrabainam kupolam. Mēs dodamies turp.

 

Silīte

Mēs atstrādājam objekta saķeršanu ar ierīci, kas līdzīga ķepiņai bērnu spēļu automātā, kur vajag satvert un dabūt rotaļlietu. Mēs esam dvēseles-bērni. Es teiktu, ka tas līdzinās silītei.

Plānojam iemiesojumu dzīvnieku pasaulē: kurš kādā būtnē dzīvos, kurš kuru apēdīs :), kā tas notiks, kādas pieredzes un sajūtas mēs iegūsim.

Atminamies iepriekšējos iemiesojumus uzjautrinoties. Audzinātāji īpaši neiejaucas, vienkārši pieskata mūs kā bērnus smilšu kastē.

 

Sk. arī Kā dvēsele plāno dzīvi[1].

 

Lūk, arī varde… Gārnis sagrābj mani, ierij un sagremo. Es – kaklā, pēc tam kuņģī un… Dvēseļu Pasaulē.

Mums tā ir vienkārši spēle. Interesanta, aizraujoša spēle, kuras laikā mēs vienkārši izzinām sevi, pasauli, iegūstam jaunu pieredzi, jaunas iemaņas mijiedarbībā ar fizisko ķermeni, piedzīvojam jaunas sajūtas.

Mums nav nekādu pārestību, naida – nekādu negatīvu emociju. Tās mums ir nezināmas. Mēs mīlam cits citu, maināmies lomām, mūs uzjautrina jaunas pieredzes iegūšana.

Patiesībā tā nav ne slikta, ne laba – vienkārši pieredze. Kā bērnam smilšu kastē – viss ir labi: labi ir piebērt formiņu ar smiltiņām, apgriezt to otrādi un ieraudzīt savu statuju, patīkami iesist pa to ar plaukstiņu un ieraudzīt, kas no tās ir atlicis.

Viss – labi, viss – interesanti, viss – jaunas sajūtas.

Mēs esam kā divas pūkainas lellītes, divi balti mākonīši, kuri vienmēr ir kopā, vienmēr priecīgi un draudzīgi. Starp mums strāvo mīlestība, vismaz pagaidām neapzināta – vienkārši mīlestība.

 

Jaunas atklāsmes

Jeļena palūdza griezties pie audzinātāja ar jautājumu, kas man ir jāiznes no šī iegremdējuma, kas noderīgs ir šajā apskatē? Un sāka nākt informācijas plūsma.

Mums ir bezgalīgi daudz iemiesojumu, dažādu pieredžu. Mēs vienmēr uzstājamies visdažādākajās lomās: te kā agresori, te kā upuri, te kā laimīgi, te kā nelaimīgi.

Ja ar mums dzīvē notiek kaut kas nepatīkams, tad nav obligāti pat skatīties, kurā dzīvē mēs to izprovocējām.

Šī iegremdējuma jēga – ieraudzīt, sajust to mīlestību, kuru mēs izjūtam cits pret citu – Dvēseļu Pasaulē.

Jā, mēs izdomājam dažādas lomas, izstrādājam dažādus scenārijus, noslēdzam dažādus kontraktus, kurš ar kuru un kā mijiedarbosies. Taču mēs to darām ar tik milzīgu, nekad nebeidzamu mīlestību!

Šeit, uz Zemes, mēs pārāk iedzīvojamies lomā, mums tā ir pārāk reāla un vienīgā. Mēs mīlam, viļamies, dusmojamies, aizkaitināmies, apvainojamies, neieredzam.

Mēs nākam uz šejieni pēc šīs pieredzes, un mēs to dabūjam. Neviens mūs nedzen, neaizliedz, nenosoda. Tā ir neatņemama komponente katra no mums evolūcijā.

Taču… dvēseles evolūcijas nozīmē, agri vai vēlu, mēs atstājam silīti, bērnudārzu un pat skolu… Jo apzinātāk mēs izejam mūsu pieredzi un mācības, jo augstāku līmeni sasniedzam kā dvēsele.

Gan mūsu Augstākie Es, gan garīgie kuratori vēro mūs iemiesojumā kā mīloši vecāki no mājas balkoniem bērnus, kas pagalmā draiskojas, spēlē kazakus-laupītājus…

Nobrieduši, viedi, viņi ar mīlestību skatās, kā viņu bērni iesaistās spēlē. Iedzīvojas lomās, dalās savējos un svešos, izjūt emocijas, aizrāvušies ar notiekošo.

Un kā bērns, nokritis no velosipēda, sasitis celīti, paraudās, nomierināsies, un atkal sēžas uz velosipēda, nonāk azartā, un, kad paaugsies, – grib lielāku velosipēdu, motociklu, automobili… – tā arī mēs pēc iemiesojuma gribam nākamo – un latiņu uzstādām augstāk.

 

Kā izdzīvot situācijas

Pakāpeniski krājot pieredzi un kļūstot nobriedušākas dvēseles, mēs varam, protams, katrā jaunā savā iemiesojumā iesaistīties spēlē, iedzīvoties lomās un atdoties emocijām. Tās ir mūsu tiesības.

Taču šādā gadījumā mēs vairs ne tik daudz spēlējam, cik emocijas spēlē ar mums. Neizmirstot par dvēseles evolūciju, mēs varam pacelties augstāk.

 

Sk. arī Dvēseles evolūcijas etapi[2].

 

Mūsu iemiesojumi – tās ir mūsu spēles, mūsu ieceres, mūsu apmācošie treniņi. Tikai mums lemt, kā tos iziet. Jo vairums no mums taču nāk šurp pēc pieredzes, pārdzīvojumiem un emocijām.

Uz visiem notikumiem dzīvē mēs varam reaģēt dzīves līmenī savā fiziskajā ķermenī, piedzīvot visu emociju spektru un darboties tā ietekmē. Tiesa, dzīve bieži atgādinās drāmu vai pat traģēdiju.

Taču mēs spējam spēlēt arī apzinātāk un katrā situācijā patstāvīgi izvēlēties punktu uz vertikāles no Es līdz Augstākajam Es, no kura līmeņa skatīties uz notiekošo un izdzīvot situāciju.

Katru reizi mēs varam apzināti eksperimentēt ar uztveres punkta izvēli, analizēt, salīdzināt, pieņemt nobriedušākus un apzinātākus lēmumus.

Jo no lielāka augstuma uz sevis pašu vertikāles mēs skatāmies uz notiekošo, jo vairāk mūsu uztvere mainās uz mīlestības pusi.

Tāpēc ka tur, Augstāko Es līmenī, – starp mums ir tikai mīlestība, draudzīgums un vienotība, kuri mūžseni ir mūsu īstenā attieksme citam pret citu. Un vienošanās par izpildāmajām lomām iemiesojumos, lai savstarpēji apmācītos un bagātinātos ar pieredzi.

Tur, lejā, – mūsu lomas, mūsu kostīmiņi kārtējai spēlei… Atkarībā no mūsu uztveres punkta izvēles mūsu pieredze var būt daudz interesantāka, dzīve – harmoniskāka, bet mēs – viedāki.

 

Sk. arī Dvēseļu līgums[3].

 

Es atcerējos taustekļu sajūtu savā iekšienē, pēc kuras es gāju iekšā savas dvēseles atmiņā, – un smaidu.

Es zinu, ka, lai kā mēs neuzvestos šajos kārtējos fiziskajos ķermeņos kārtējā sadzīves drāmā, mēs paši rakstījām tās scenāriju – ar lielu iedvesmu, azartu, lielu gādību un mīlestību citam pret citu.

Es jūtu MĪLESTĪBU.

 

P.S. Jūs jūtat, ka uzrakstījāt savas dzīves scenāriju?

 

Diāna Novohacka https://www.instagram.com/ot_sebya_k_sebe/ Reinkarnacionikas konsultante. Patiesi vēlos palīdzēt sievietēm saprast un iemīlēt sevi, harmonizēt attiecības ar tuviniekiem, izmainīt savu dzīvi uz labo pusi.

 

Pievienots 19.02.2020.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/voploshhenie-kak-interesnaya-igra/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/jelizaveta-zaleska/11-dazadi/2251-jelizaveta-zaleska-ka-dvesele-plano-dzives-scenarijus-berni-milestiba-darbs (Tulk .piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1283-tatjana-beglaka-35-dveseles-evolucijas-soli (Tulk .piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1689-tatjana-beglaka-debesis-noslegtie-kontrakti (Tulk .piezīme)