Воплощение и вознесение

Iemiesošanās un augšupcelšanās

Čenelings ar Saules Brālību

20 07 01 01

01.07.20.

Dārgie Saules Skolotāji! Šodien es lūdzu jūs pastāstīt, kādēļ dvēsele iemiesojas fiziskajā plānā, cik svarīgi tas ir dvēselei un vai vēl kādam ir labums no šiem iemiesojumiem.

SB: Smalkajos plānos tikko piedzimušai dvēselei ir kopīga kolektīva apziņa – viņa domā, jūt un darbojas kā zāles stiebriņš uz lauka, būdama ar to apziņu, kura viņai tika iedota dzimstot. Šim zāles stiebriņam stāv priekšā ceļš – pārvērsties kokā caur evolūciju, krāt pieredzi dažādos plānos. Citiem vārdiem, pārvēršanās par apzinošos personību (koku) notiek caur miljoniem gadu ilgu pieredzi, un šī pieredze neļauj kokam atgriezties atpakaļ zāles stiebriņa “nesaprātīgajā” eksistencē.

Ar ko principiāli atšķiras koku birzs no zāles uz lauka?

Tā ir cita eksistences klase, tā ir cita nozīme planētas un pasaules-ēkas dzīvē. Viss aug un attīstās, un inkarnācija – tas ir dvēseles attīstības ceļš uz eksistences saprātīgumu.

Kad mēs paceļamies uz ugunīgajiem plāniem un kļūstam VISS, mēs atkal zaudējam saprātīgumu, kuru sastrādājam uz planētas, tāpēc ka tur nav vajadzīga matrica eksistencei un izpratnei. Lūk, mēs esam pabeiguši savus iemiesojumus un augšupcēlušies uz SB līmeni, ko mēs tur iespēsim?

Jūs dzimstat citā vidē un kļūstat pilnvērtīgs cilvēks (humanoīds) tāpat kā uz Zemes. Vienkārši jūs piedzimstat citā matricā, ugunīgajā, taču jūsu pieredze stāv jums aiz muguras. Jūs dzimstat jau ne kā zāles stiebriņš, bet kā koks.

Cilvēku miljardi no šejienes arī izskatās kā zāles stiebriņi uz lauka…

Viņi, kā ķermeņa šūnas, veido lielu saprātīgu planetārās vienotības organismu. Šis organisms pagaidām dzimst, viņš nav nogatavojies, tāpēc ka viņa nobriešanai vajadzīgi citi apziņas parametri. Taču mērķis ir nosprausts, un organisms aug. Pēc augšupcelšanās no viņa iznāks jauns augsti organizēts vienotības planetārās apziņas organisms.

Šis organisms pašlaik pārdzīvo attīstības pubertātes periodu, balstītu uz kaislībām, kļūdām, emocijām, cīņu par tiesībām eksistēt, konkurenci un tiekšanos būt “pašam krutākajam”. Tā uzvedas cilvēki, tā uzvedas valstis. Mēs redzam šo briešanas periodu, kā jūs redzat savus pusaudžus un nenosodāt viņus.

Mēs cenšamies atbildēt uz visiem jūsu jautājumiem, ja tie ir mūsu kompetencē. Mēs cenšamies atbalstīt un palīdzēt jums, ja mums ir pa spēkam to izdarīt. Taču, tāpat kā pusaudži, jūs mūs maz klausāties. Jums ir jāatrod savs pareizais risinājums, jāiegūst sava pieredze, lai zinātu, nevis ticētu.

Ko konkrēti augstākajai planetārajai apziņai dod iemiesošanās fiziskajā plānā? Kāpēc mēs neapstājamies, piemēram, mentālajā vai astrālajā plānā dvēseles attīstībā? Vai būs nolaišanās tumšākā telpā un laikā?

Evolūcija ir nonākusi pie pareiza pašlaik matērijas un gara līdzsvara bioloģiskajos ķermeņos. Ir civilizācijas ar materiālākiem ķermeņiem no akmens vai ūdens. Ir daudz materiālu evolūciju tieši uz Zemes, vienkārši jūs pagaidām tās nepazīstat. Katra evolūcija kalpo Radītāju izvirzītajiem uzdevumiem.

Jūsu humanistiskā dvēseles evolūcija kalpo saprāta attīstībai. Saprāts attīstās piespiedu kārtā – kad būtne nolaižas smagos apstākļos un ir spiesta izdzīvot. Tad dzimst idejas labākai dzīvei un iemiesojas realitātē caur jaunradi. Pēc tam jaunrade pārdzimst izpriecā un izklaidē. Izdzīvošana atkāpjas uz otro vai trešo plānu, un bieži dzīšanās pēc izpriecām pārsver piesardzību un izdzīvošanu, cilvēks iet bojā, dzenoties pēc mirkļa izpriecas.

Jā, ir tādi izmēģinājumi ar pelēm, kad viņas noved sevi līdz neprātam, dzenoties pēc labsajūtas, spiežot un spiežot pogas, kas izraisa laimes pieplūdumu. Un cilvēki dažreiz uzvedas kā tās peles.

Visa attīstība ir balstīta uz pieredzes. Nekādi argumenti nedarbojas, kamēr cilvēki nepārliecināsies par vienu vai otru – par alkoholisma un narkomānijas kaitīgumu, par tukšas laika pavadīšanas kaitīgumu, par deģenerāciju, dzīvojot inficētās un bīstamās teritorijās…

Kāpēc mums, ejošiem apziņas pamodināšanas ceļu, būvē visādas intrigas, liek atkal un atkal tīrīt kanālus un ķermeņus un pretoties ietīšanai tīmeklī un daudziem citiem nošķiršanas no AEs paņēmieniem? Daži atkal iemieg…

Ja dvēsele ir gatava, viņa pārvarēs visus šos šķēršļus. Mācekļa laikā tumšie spēki kalpo kā trenažieri. Jā, viņi vāc enerģijas, jā, viņi pakļauj jūs visādiem pārbaudījumiem, lai jūs saprastu, ka tikai tas, kas patiesi vēlas, pārvarēs visus šķēršļus.

Iznāk, kā zālāja pļaušana, tikai divsimt gadu vecs zālājs neizmīdās…

Nē, tavs tēls nav pareizs. Tie, kas pārvērtušies kokos, nav pakļauti totālai pļaušanai, viņi spēj par sevi pateikt, sevi izteikt atsevišķi no pūļa, no “zālāja”.

Tādējādi caur saiknes ar AEs noslēgšanu un enerģiju atsūkšanu notiek dvēseļu atsijāšana, brieduma pārbaude?

Tā ir divu galveno spēku – materiālā un garīgā – cīņa. Jo skarbāka realitāte, jo nopietnāka evolūcija un izturības norūdīšanās.

Ka tik nenorūdītu līdz nāvei… Ja mēs būtu brīvāki savā izvēlē, daudzas dvēseles uz šejieni neatnāktu, kā es domāju. Pārāk daudz cilvēkiem ir rūpju un darbu… Nepietiek laika garīgai izaugsmei un vienkārši pārdomām. Cilvēki nav pieraduši domāt, un daudzus speciāli atrauj un kārdina… Kādēļ vajadzīgs tāds rūdījums? Vai tad maz visumā ir evolūciju caur brīnišķīgu eksistenci?

Tie ir kā bērni. Izlutināti bērni maz ko var savā dzīvē radīt. Viņus ir viegli salauzt, viņiem nav gribas un spēka pārvarēt šķēršļus. Un visums – nav paradīze, arī viņā materiālajā līmenī ir daudz ērkšķu. Pieaugušas eksistences savu dzīvi liek kopā no jaunības un brieduma pieredzes. Un tikai nobriedušas dvēseles var turpināt savu ceļu augstākā līmenī.

Taču augstākā līmenī ir daudz vienkāršu un neattīstītu elementālu radību. Mūs atkal pielīdzinās viņām?

Nē, jūs jau esat iemācījušies viņas pārvaldīt, un viņas jums kalpos kā palīgi arī turpmāk.

Vai tiesa, ka jaunajiem bērniem ir divas dvēseles – citplanētu un zemes plāna?

Dažreiz pat trīs – un visas citplanētu. Viņi atrodas nevis cīņā, bet harmonijā.

Bet, lūk, autors Vitālijs Jefimenko (Виталий Ефименко) tā nedomā, tāpēc ka bieži tādas citplanētu dvēseles ved cilvēku caur negatīvu attīstību – caur kriminālu, prostitūciju un bandītismu. Un tikai uz mūža beigām zemes plāna dvēsele sāk dominēt un iznes cilvēku uz daudzmaz labklājīgu dzīvi.

Tādas dvēseles ļoga pamatus un dogmas un palīdz sabiedrībai paskatīties uz sevi pašu no otras puses… Tās ir iznīcinātājas…

“Mēs jaunu pasauli sev celsim. Kurš nebija nekas, tas kļūs viss.” To vajag evolūcijai? Vai tad pasaule nav iekritusi pašu lamatās un nezina, kā no šīs situācijas izstūrēt? Vai tad var neattīstīta būtība uz rupja spēka rēķina radīt kaut ko skaistu? “Kurš nebija nekas, tas kļūs viss,” jā, bet priekš tā vajag strādāt, nevis cīnīties.

Ar bezgalīgu cīņu un kriminālu nenodibināt patiesu ilgoto dzīvi visiem. Gadsimtiem tā arī ir veidojušies dzīves pamati uz planētas. Tehnoloģijas ir aizgājušas uz priekšu, bet primitīvā demonstrēšana “kurš stiprāks” ir palikusi. Kā to apturēt? Cik var graut un būvēt? Vai tiešām ir tikai viena izeja – atkal visu sagraut un atkal visu uzbūvēt, lai atkal visu sagrautu? Kad gan mēs iemācīsimies radīt?

20 07 01 02

Tikai attīstīta apziņa prot radīt. Šeit dvēsele mācās iznīcināt un būvēt. Tas ir tāds poligons.

Starp jums ir ne mazums radošu cilvēku, kuri jau prot radīt. Bez viņiem jūs vispār neko nespētu. Un pēdējos laikos uz planētas ir ieplūduši jaunie bērni, radītāji tajā skaitā. Jo vecāka sabiedrība, jo vairāk būs tādu bērnu un pieaugušo. Sākumā tādi bērni nevar iziet uz savu realizēšanos sabiedrības spiediena dēļ. Viņi ir spiesti atkal ar sabiedrību cīnīties, lai virzītu savas idejas. Vai atrasties ēnā un iztikt ar mazumu.

Viņi ir katalizatori, kuri pamazītēm ienes savas idejas un iznes nokalpojušo uz samazgu bedri. Pašlaik jūs atrodaties neharmoniskā attīstības vijumā, kad citplanētu tehnoloģiju ietekme sabiedrības tehnoloģisko attīstību ir pavirzījusi uz priekšu, bet garīgās vērtības dēļ dzīšanās pēc mantām un tehnoloģijām ir atpalikušas. Harmonijā saprāts un apziņa nevar atpalikt no materiālās attīstības.

Šķiet, ka covid-19 ir kļuvis par prāta attīstības katalizatoru?

Mēs tā nedomājam. Derīgāk būtu par šo naudu patiešām apmācīt visu sabiedrību, veikt vispārēju izglītošanu psiholoģijas sfērā – apgūt dvēseles vajadzību un citu pieņemšanas jēdzienus. Tikai tādi cilvēki spēs organizēt cilvēku un tehnoloģiju harmonisku savienību.

Starp citu, tehnoloģijas daudzējādā ziņā atmirs, kad jūs sapratīsiet un atklāsiet daudz ko no slepenajām zināšanām, slēptām no cilvēkiem. Jūs varēsiet vienkāršāk un lētāk dzīvot, kad nebūs korporāciju manipulāciju. Jūs atkal varēsiet sadarboties ar dabu, dziļāk saprotot viņas vajadzības un īpatnības. Jums nevajadzēs postīt planētu, lai komfortabli dzīvotu. Saprāts – tas ir ne tikai “kā izdzīvot”, bet arī “kā radīt” labāko visām dzīvībām uz Zemes.

Augšupcelšanās – tā ir reāla darbība? Kāpēc uz Zemes ir daudz jau augšupcēlušos? Vai tiešām viņiem nepatīk jaunā augšupcēlušos kopiena, un viņi atgriežas uz fizisko plānu brīvprātīgi?

Kad apziņa uzbūvēta radīšanai, viņi atnāk nevis cīnīties, bet realizēt sevi kā radītāji, atbalstot civilizāciju ar saviem atklājumiem un radījumiem. Viņi vadās no mīlestības un atzinības tai sabiedrībai, kurai pēc viņiem ir vajadzība. Daži atnāk kā tūristi, citi kā jaunās rases audzinātāji. Viņi saprot savu nozīmi kopienā kā harmonisku evolūcijas dzinēju. Daži strādā ar jums no smalkā plāna kā čenelinga avoti, citi atnāk ķermeņos, lai čenelingus pieņemtu. Tieši čenelingi kopienu ietekmē harmoniski, virzot dvēseles attīstību vajadzīgajā garīgajā gultnē.

Laikmetu sadurē katrs no jums varēs noteikt savu dvēseles turpmāko dzīvi. Augšupcelšanās – tas ir tikai viens no ceļiem. Citi ceļi – atgriešanās uz Zemi civilizācijas pagātnē un mēģinājums pārformatēt sabiedrības apziņu uz gaišāku un harmoniskāku. Trešais ceļš – atgriešanās mūsdienu inkarnācijās, lai atkal un atkal iedarbotos uz cilvēkiem ar garīgām zināšanām. Pieaugušas apziņas var nospraust sev arī tādus uzdevumus – kļūt par filozofu vai rakstnieku, valsts vadītāju vai garīgo līderi, kam uz kopienu ir garīga ietekme.

Planētai pietrūkst spēcīgu un pieaugušu dvēseļu, spējīgu pavirzīt sabiedrību uz gaišāku nākotni. Kā mēs redzam, politisko līderu cīņa, lozungu izkliegšana un politisko partiju veidošana neko nedod, izņemot pušu nesaskaņas. Nevis atšķirtības, bet vienotības trūkst cilvēkiem, un tas ir jāmāca no “bērna kājas”. Un tikai apskaidrota augsti attīstīta dvēsele spēj sabiedrību atjaunot, dot viņai jaunas idejas un vest uz gaismu.

Tāpēc augšupceļoties katrs paskatīsies uz saviem potenciāliem un iespējām un varbūt vēlēsies tās pielietot uz planētas. Dvēselei laiks neeksistē un, vēl jo vairāk, zaudēts laiks. Augšupcēlušās būtnes atgriešanās uz planētu tiek praktizēta vienmēr un ir atkarīga no būtnes izvēles. Izejot evolūciju ķermenī, jūs uz visiem laikiem iegaumēsiet šos grūtos un skaistos laikus, kad visi jūsu potenciāli un jūtas bija uz robežas.

Taču iestājas laiks jauniem iemiesojumiem uz augstākiem plāniem, un dvēsele atnes savu pieredzi uz jaunām realitātēm, lai augtu tālāk un pilnveidotu savu saprātu un apziņu.

20 07 01 03

 

Pievienots 01.07.2020

http://sanatkumara.ru/stati-2020/voploschenie-i-voznesenie

Tulkoja Jānis Oppe