Человеческое существо

Cilvēka būtne

Cilvēka būtne –

Logoss, savā attīstībā aizgājis

līdz minerālajam plānam

20 02 24

24.02.20.

Dārgais Debesu Tēvs, gribas šodien parunāt par cilvēka daudzdimensionalitātes uzbūvi. Nesen es atradu kādu interesantu vietni un tajā rakstu “Cilvēka daļas”. Avots, uz kuru es atsaukšos arī tālāk: (norāde) Planētas Apziņas Integrācijas Institūts.

Sapratu, ka “Cilvēka daļas” sniegtas no astrālas būtnes skatpunkta un “tehnoloģiskā” valodā, tas man daudz ko izsaka. Un arī cilvēka centrālā daļa ir pārstāvēta ar emocionālo un enerģētisko ķermeni.

“Kopumā enerģētisko ķermeni var sadalīt četrās pamata nodaļās: avotā, kodolā, Būtībā un emocionālo apvalku komplektā. Avots atrodas pašā centrā un saista enerģētisko ķermeni ar Sākotnējo Telpu. Kodols aptver avotu un ietver sevī frekvences, kas atspoguļo cilvēka individualitāti.” “Enerģētiskā ķermeņa vairāk ārējas zonas ir instrumenti viņa mijiedarbībai ar ārējo pasauli. Būtība tiek izmantota kā impulsu izstarotājs, bet emocionālie apvalki tos izvērš, paužot smalkākas šķautnes.”

“Būtībai ir dzīvs pamats, un viņas atbalsts ir neviltots. Viņu var iedomāties kā blīvu sabiezējumu, kurš ietilpst enerģētiskā ķermeņa sastāvā un aizņem viņa iekšējo zonu. Būtība ir dvēseles pārstāvis enerģijas telpā. Vibrācijas glabājas Būtības šūnā, ir dvēseles domformas emocionālais piepildījums. Faktiski Būtība un Dvēsele ir viena otras projekcija enerģijas un informācijas pasaulē.”

Kopumā autors nosauc divus galvenos apvalkus – informācijas un enerģētisko. Pārējo daudzdimensionalitāti pārstāv dvēseles kodols. Es saprotu tā, ka katrā plānā eksistē savs enerģētiskais un savs informācijas ķermenis, kuri abi atbilst katra plāna enerģijai un informācijai. Man gribētos sākt ar monādisko ķermeni un viņa būtības un enerģētiskajiem apvalkiem, viņa programmām un uzdevumiem.

Otrais jautājums – kāpēc monādiskajā ķermenī beidzas sutratma?

Debesu Tēvs: Pavisam cilvēkā ir septiņi apvalki, taču ne vienmēr viņš ir bijis tāds. Kādreiz Būtības radīšanas rītausmā viņā bija tikai viens apvalks – monādiskais. Tas bija mans bērns, bagātināts ar Būtību. Kas ir Būtība? Tā monādes vai cita ķermeņa daļa, kura izmanto enerģiju un dzīvo Dzīvi no Universuma skatpunkta. Katrā dzīvā būtnē ir sākotnējā Būtība, kura nes sevī Dzīves programmu, tas ir, manu programmu – dzīvo un vairojies vai vienkārši dzīvo un eksistē.

Kas ir Būtība? Tā ir radījuma kvintesence, sākotnējais Dzīves Avots, Dzīves ģenerators, turpmāko pārveidoto dzīvo būtņu avots.

Tas ir, kā es saprotu savā valodā – Monāde ir cilvēka enerģētiskās informācijas avots pašā augstākajā dimensijā? Viņā ir gan enerģija, gan informācija, gan programmas un eksistences uzdevumi?

Debesu Tēvs: Šajā līmenī informācija arī ir pamata enerģija. Šeit nav dalījuma enerģijā un programmās, kas šo enerģiju izmanto. Monāde – tas veselums līdzīgi man, tikai kopija samazinātā veidā.

Kā labāk iztēloties priekšstatu “mans bērns, bagātināts ar Būtību”? Tātad ir bērns un ir Būtība?

Debesu Tēvs: Bērns – tie esat jūs visi, cilvēki (klau, aprobežosimies tikai ar cilvēku?). Lai cik apvalkos jūs nebūtu, jūs esat monāde. Astrālajā plānā jūs arī esat monāde, fiziskajā arī monāde. Būtība ir tā būtne, kura dzīvo, eksistē, tā ir esības būtība. Citiem vārdiem, Būtība – tas ir gars, ietērpts kādā apvalkā. Garam nav apvalku, gars ir vienots. Lūk, gara daļa ienāca, ietinās Būtības apvalkā un sāka attīstīties uz tās dzīves esences pamata, kuru Es viņā ieliku. Fiziskajā plānā par būtību var nosaukt jūsu fizisko ķermeni, astrālajā – astrālo ķermeni utt. Katram ķermenim piemīt enerģija un informācija, un viņš var dzīvot bez dvēseles. Bet var ietvert vienu vai vairākas dvēseles vienlaikus. Katra dvēsele tad būs individualitāte, personība.

Un kolektīvs ķermenis ietver kolektīvu dvēseli?

Debesu Tēvs: Visas dvēseļu daļas savienojas kolektīvā vienotā apziņā. Bet atgriezīsimies pie monādes. Monāde nesatur apjomu, ietvarus, trīsdimensionalitāti. Nesatur laiku un telpu jūsu izpratnē. Manā izpratnē viņa satur Patiesību katrai būtnei, kura vēlāk viņā dzims. Tas ir Avots. Nevis Es esmu Avots, bet jūsu monāde. Viņa jums ir eksistences avots.

Es eksistēju Visā. Es esmu Monāžu Radītājs. Monādes var iedalīt tajās, kas sāka iet iekšā matērijā, tās apvalkos, laukos, daudzdimensionalitātē, enerģijā un informācijā, un tajās, kas palika kā Radītāji pašos augstākajos plānos.

Monādes, kuras sāka pieņemt materiālus apvalkus, iemācījās dzīvot blīvākās pasaulēs. Sākumā izveidojās Logosi un citas monādiskā plāna būtnes, pēc tam viņas dzemdināja atmiskā, blīvāka plāna, būtnes. Atmiskajā plānā viņas radīja atmiskās enerģijas ģeneratorus; šo enerģiju viņas sāka izmantot pēc sava ieskata, dzīvošanai. Ne uzreiz noskaidrojās dzīvošanas būtība atmiskajā (Monādei blīvajā!) plānā. Dzīvošanas programmas dzima no eksistēšanas pieredzes, nevis iepriekš bija ieliktas atmiskā plāna būtnē kā programmējums. Un tagad eksistē simtiem atmiskā plāna būtņu programmas. Bet mūs interesē cilvēks. Kā gan aizmetās cilvēks?

Var teikt, ka cilvēka būtne ir Logoss, kurš savā attīstībā ir aizgājis līdz minerālajam plānam. Gars, kurš savienojies ar matēriju. Sākumā gars, ienācis matērijā, nebija bagātināts ar dvēseli. Dvēsele dzima, lai apzinātos to, ka gars var eksistēt fiziskajā plānā. Minerālā plāna apziņa tomēr bija tik neattīstīta, ka būtiski nevarēja ietekmēt gara apziņu, mainot un bagātinot viņu. Gars bija pārāk ideāls dzīvei, bet viela pārāk primitīva apzināšanai. Viela vairāk ir saistīta ar enerģiju, bet gars ar informāciju, kaut gan tajā, gan otrā plānā bija specifiska enerģija un specifiska informācija. Nebija tikai domāšanas/manasa un jūtu/emociju – ne tur, ne tur.

Dzīve noritēja caur sajūtām apziņas veidā; tās bija, bet nekādi neaizkavējās, nekrājās būtņu iekšienē pieredzes un apzināšanās veidā. Bija nepieciešams miljardiem gadu, lai rastos atmiņa un pieredzes krājkasīte, lai tās spētu ietekmēt to, ko jūs tagad saucat par fizisko cilvēku.

Dvēsele pie radīšanas auga no divām pusēm – no Matērijas un Gara puses. Gan viens, gans otrs –, kā jūs viņus saucat, ir Kosmiskie Vecāki. Monāde un fiziskā matērija kļuva ciltsvecāki tam, ko jūs tagad saucat par fizisko cilvēku.

Katrā plānā monādes apziņai tagad ir apvalki jeb tērpi, šīs apziņas nesēji – atmiskie, ugunīgie, mentālie, astrālie un fiziskie.

Un kāds ir septītais apvalks?

Debesu Tēvs: Tā ir visu līmeņu kolektīvā Būtība. Lielais Cilvēks.

Vai var teikt, ka tagad katrā līmenī ir ķermeņa būtība? Piemēram, izņemot dvēseli, fiziskajā cilvēkā ir fiziskā ķermeņa būtība?

Debesu Tēvs: Protams, un tāpat astrālajā līmenī ir astrālā līmeņa būtība un ir dvēsele, un ir monāde utt.

Man šķiet, ka izteikums “Būtība ir dvēseles pārstāvis enerģijas telpā” nav gluži pareizs. Jo ķermenis taču var eksistēt bez dvēseles, turklāt ķermeņa būtība ir klātesoša kā kaut kas dzīvniecisks, un enerģija eksistencei viņai ir.

Debesu Tēvs: Tev taisnība, visām dzīvajām būtnēm fiziskajā plānā ir dzīvnieciskā/augu/minerālā dvēsele, un cilvēkā šīs dvēseles ir klātesošas kā cilvēka dvēseles priekšteči. Caur viņām jūs varat sazināties ar minerāliem un dzīvniekiem, tiesa, pēdējā laikā jūs esat atgājuši no tādas saziņas, taču principā jums tāda iespēja ir palikusi.

Es atceros savu sajūtu no Urālu kalniem! Arī Kaukāzā es esmu bijusi kalns… Un ko gan teikt par saziņu ar augiem…

Debesu Tēvs: Tātad cilvēkā atsevišķi ir ķermeņa būtība, cilvēka dvēsele, monāde. Cilvēks eksistē trīs apvalkos, un var tikt izpaustas vēl trīs – ugunīgā, atmiskā un monādiskā. Pēc tam viņš kļūs par Visu savā daudzdimensionalitātē. Viņš atkal kļūs Monāde, bet tikai izaugusi miriādēm reižu. Saprati, kāpēc monādiskajā plānā beidzas sutratma?

Jā, sapratu, es apgūšu visus ķermeņus un kļūšu monolīts, no minerālā plāna līdz monādiskajam.

Debesu Tēvs: Lai nu Dievs dod! (joks)

Tagad parunāsim par apziņu. No vietnes es paņēmu tādu citātu:

“Apziņa ir kopums no domformām, kuras cilvēks iegūst savas attīstības gaitā. Apziņas struktūra daudzējādā ziņā ir līdzīga enerģētiskā ķermeņa struktūrai un sastāv no daudziem sfēriskiem slāņiem. Ārējie slāņi saucas informācijas (jeb mentālie) apvalki – tie tiek izmantoti domformu adaptācijai ārējās pasaules apstākļiem. Iekšējie slāņi satur principiālu informāciju, uz kuras balstās ārējo apvalku darbība.

Visu cilvēka apziņu var iztēloties vienas apvienotas domformas veidā, kura rodas, atsevišķām domformām klājoties citai uz citas. Domformu apvalkus sauc arī par līmeņiem, kuriem katram ir savs kārtas numurs no 1 līdz bezgalībai. Pirmie līmeņi satur pamata informāciju vissaspiestākajā veidā. Jo augstāks līmeņa numurs, jo ar lielāku detalizāciju tas izceļas. Bet detalizācija domformai vajadzīga adaptācijai visiem daudzajiem procesiem, kas uz viņu iedarbojas no ārējās vides.

Tātad apziņu var sadalīt četrās pamata daļās: kodolā, iekšējā zemapziņā, ārējā zemapziņā un mentālajā matricā. Kodols satur attīstības principus, kuriem tiecas sekot cilvēks dzīves laikā. Iekšējā zemapziņa glabā pozitīvo pieredzi, kas vedusi pie panākumiem. Ārējā zemapziņa ir zona eksperimentiem ar apvalkiem, kā arī tā glabā starppētījumu vai neveiksmīgu pētījumu rezultātus. Mentālā matrica ir apziņas formāla izteiksme, izpausta vispārpieņemtu programmu formā.”

Sākumā es gribu teikt, ka nevar jaukt informācijas apvalkus ar mentālajiem apvalkiem. Tomēr tās ir dažādas lietas, manuprāt.

Debesu Tēvs: Informācijas struktūrām ir cita daba. Mentālais ķermenis arī sastāv no dažāda blīvuma apvalkiem, un katrā slānī ir sava informācija un sava enerģija.

Ko var teikt par šādu frāzi:

“Apziņu var sadalīt četrās pamata daļās: kodolā, iekšējā zemapziņā, ārējā zemapziņā un mentālajā matricā.”

Debesu Tēvs: šeit es nosauktu nedaudz citādu informāciju: apziņas kodols – tā ir dvēsele dzīvā cilvēkā vai vadības sistēma biorobotā. Tieši dvēsele tika radīta apzināšanai. Un tas, kurš apzinās, – tā ir dvēsele. Viņa ir cilvēka iekšienē un priecājas, un mokās, un cenšas cilvēkam atgādināt to, kādēļ viņš ir atnācis uz Zemi. Ja cilvēks pilda dvēseles nodomus, viņš ir piepildīts ar mierīgumu, apmierinājumu, prieku. Ja viņš ir pretrunā mērķim, tad ir neapmierināts un skumīgs, saniknots vai salauzts.

Tātad ir cilvēka apziņa un ir dvēseles apziņa?

Debesu Tēvs: Protams, cilvēkam bez ķermeņa būtības un dvēseles ir sava cilvēciskā apziņa. Saikne ar dvēseli arī saucas apzināšanās, kad viņš iepazīst sevī dievišķo radījumu, nevis vienkārši dzīvniecisko būtību. Cilvēka apziņa balstās uz maņu orgāniem, viņa uztver kā enerģijas (siltumu, gaismu, emocijas), tā arī attīstības programmas. Taču salīdzinājumā ar dvēseli viņai nav saiknes ar Akašas Hronikām.

Cilvēka iekšienē ir šī Būtnes visuma mēroga pieredze no monādiskā plāna līdz fiziskajam, tā arī rada cilvēkā Dzīves Telpu, taču pagājušo dzīvju pieredze viņam kā informācija ir slēgta.

Iekšienē – tas ir zemapziņā?

Debesu Tēvs: Iekšienē – tas ir dvēselē.

Un kas ir zemapziņa?

Debesu Tēvs: Atmiņas imprinti, pieļautās atmiņas, noderīga informācija, zināma apgraizīta pieredze, kura ļauj sevi atrast detalizētākā un dziļākā darbā ar zemapziņu. Un ir tāda pieredze, kura uz planētas nav vajadzīga, un tās nav zemapziņā. Viņa ir tīrs zemes plāna cilvēka lauks.

Pašlaik tava monāde ir “nogatavojusies” (parādīja)...

(Es to sajutu, nezinu, kā!)

Debesu Tēvs: Viņa ved tevi atpakaļ, lai savāktu visuma pieredzi, bagātinātu ar tūkstošiem dzīvju dažādos plānos un būtībās. Un lūzuma moments ir saistīts ar planētu. Pati planēta arī ar savu daļu griežas pie smalkā plāna, satverot nobriedušās monādes.

Un kā var saprast, ka mūsu ķermeņi, kuri bija astrāli, ir kļuvuši “astrāli-mentāli”, tas ir, pa pusei pavirzījušies pa vibrāciju slāņiem augšup? Un kā mentālais ķermenis tad ir kļuvis augstākais mentālais?

Debesu Tēvs: Ne visiem, mana dārgā. Ne visiem. Nobriedušām monādēm. Jūsu jau ir daudz, un Dārznieks ir atnācis savākt materiālu. Patiesībā var iztēloties, ka mentālais plāns cilvēkā ir savienojies ar astrālo. Apakšējais mentālais ķermenis ir kļuvis nevajadzīgs, un viņš ir piebīdījies pie astrālā apvalka, bagātinot to. Bet manass ir sācis pievirzīties augstākai mentālā ķermeņa daļai.

Kādu lomu tajā spēlē intelekts?

Debesu Tēvs: Ne pēdējo, mana dārgā, ne pēdējo. Bez intelekta nav apzināšanās. Intelekts – tas ir paņēmiens apzināties. Bet nevajag jaukt zinātniskas zināšanas ar intelektu. Attīstīts intelekts ļauj dziļāk apzināties, retrospektēt, saistīt ar mērķiem un jēgām, saprast sevi un citus kā cilvēkus un monādes.

Dvēselei piemīt intelekts, vai tikai cilvēkam fiziskajā plānā tas piemīt?

Debesu Tēvs: Dvēselei ir savs intelekts, daudz attīstītāks nekā cilvēkam, jo dvēseles intelekts ir daudzdimensionāls.

Ar ko saprāts atšķiras no apziņas un intelekta?

Debesu Tēvs: Saprāts ļauj tev uzdot tādus jautājumus un saprast tos. Intelekts ļauj to pierakstīt, padarīt saprotamu un aiznest līdz cilvēkiem jautājuma būtību, jēgu un mērķi. Un ir arī dvēsele, kura pašlaik ar mani sarunājas. Monādei pagaidām no tā nekā nav, viņa joprojām ir neapzinoša tajā nozīmē, kādā ir apzinoša tava dvēsele.

Kāda ir saprāta attīstības jēga? Daži viņu saista ar apziņu.

Debesu Tēvs: Apziņa apvieno gan saprātu, gan intelektu, gan programmas, pēc kurām cilvēks attīstās, un visu cilvēku apziņas matricu. Apziņa ir dziļāka cilvēka būtnes daļa, vispārīgāka.

Saprāts – to sastrādā apziņa zemes plāna matricas apstākļos. Citās vietās, saistītās ar citiem ķermeņiem, saprāts būs citāds, bet apziņa kā sevis apzināšanās par dzīvu būtni, darbojošos un domājošu, būs tā pati galvenokārt. Citi apziņas orgāni dos zināmu starpību kā saprātā, tā arī varenībā, kā tu saproti (ja salīdzinām ar citām citplanētiešu rasēm, kuras var mentāli un emocionāli iedarboties uz mūsu apziņu). Taču kopumā cilvēks kļūst galaktisks tieši caur savu apziņu. Bet saprāts vēl un vēl pilnveidosies kā dzīves instruments uz planētas.

Dvēsele vāc zemes plāna saprātīguma pieredzi, lai bagātinātu savu eksistences pieredzi uz Zemes. Viņa palīdz citām savām dzīves plūsmām uz planētas kļūt pilnīgākām, daudzas reizes dzīvojot uz Zemes. Uz tā rēķina ir iesācējas un turpinošas dvēseles.

Un pēdējais jautājums: Kā mēs varam “atpakaļceļā” iet nevis uz dvēseli, bet uz sociumu, līdzīgu Saules Brālībai? Vai tad dvēselei nav vajadzīga mūsu pieredze?

Debesu Tēvs: Dvēselei ir vajadzīga jūsu pieredze sociumā. Viņa turpina saikni ar jums un aug kopā ar jums līdz monādei.

Kas notiks ar monādi, kad viņa pieņems sevī visus savus apvalkus atpakaļ?

Debesu Tēvs: Viņai ir vairāki ceļi. Viņa var kļūt Radītājs un iet citu ceļu; viņa var sadalīties un ar katru savu daļu sākt no sākuma augt matērijā, jo attīstība turpinās un nestāv uz vietas; un var iziet no mūsu visuma, lai izzinātu citu visumu.

Pateicos tev, Debesu Tēvs, par sīko un saprotamo informāciju!

 

Pievienots 24.02.2020

http://sanatkumara.ru/stati-2020/chelovecheskoe-suschestvo

Tulkoja Jānis Oppe