Шамбала
Šambala
11.02.20.
Sestdien mēs meditējām ar Saules Brālību un nonācām Šambalā. Tā ir vieta mentālajā plānā virs Tibetas. Man gribas aprakstīt to, ko es šeit sajutu.
Pirmkārt, pati noskaņa, kāda ir cilvēkiem, kas šeit atrodas. Tā ir ļoti skarba vieta, kurā nav visādu vispārcilvēcisku prieku, aizraušanos, novirzīšanos, miesisku kaislību, ikdienas nodarbību un vajadzību. No šīs apziņas augstuma visas radošās aizraušanās, māksla, zinātne, sacensības gars un konkurence, sasniegumi un panākumi izskatās kā bērnu rotaļlietas. Šeit par to neinteresējas.
Toties reliģiozitāte garīgā nozīmē ir vienīgā un visaptverošā izjūta. Un vienīgā nodarbe – kalpošana cilvēkiem no savas apziņas augstuma. Viņi tur gaismu un apgaismo mums planētu, kuru mēs visu laiku piesārņojam ar savām nelabajām domām un rīcību.
Esmu rakstījusi, ka iesvētījumos pakāpeniski tiek nogriezti apakšējie vibrāciju plāni un ar tiem saistītās jūtas un intereses. Nav tā, ka tās tiktu nosodītas vai kaut kā interpretētas, vienkārši to vairs nav. Mēs ejam pa kāpnēm tamass – radžass – satva. Mēs atzīstam un mīlam cilvēkus ar viņu interesēm, vienkārši mūsu intereses kaut kā apdziest un dodas uz sevis iekšieni, uz dievišķā sevis izzināšanu: kas ir mana dvēsele, kā viņa dzīvo sociumā, kā ir noskaņota, kādā tonalitātē, ko izstaro un kādas ir viņas vajadzības.
Un viņai ir vajadzīgs mierīgums, svētlaime, prieks un skaistums. Un katrs no mums tiecas to visu saņemt ārpusē, no citiem, no dabas, no Dieva. Līdz zināmam laikam mēs aktīvi uzsūcam – zināšanas, enerģiju, paņēmienus un metodes, prakses un prasmes. Daļu no tā mēs izmantojam, pārējais glabājas zemapziņā. Tas viss darbojas apskaidrošanai un vibrāciju paaugstināšanai.
Un pienāk laiks, kad mēs gribam dalīties tajā, kas tur sakrāts. “Tur” ir attīrīts, izstaro un atdod to, kas var palīdzēt citiem. Mēs to saucam par mīlestību. Taču mūsu mīlestība ir nedaudz egoistiska. Mēs gribam visus aplaimot un visiem palīdzēt, lai kļūtu kaut kas viņu acīs. Ja ne glābējs, tad skolotājs vai palīgs. Vairums no mums nepiekrīt kalpot slepeni, lai par to neviens neuzzinātu. Mums ir svarīgs pats mūsu kalpošanas nozīmīgums un novērtējums no cilvēku puses. Mums visiem vajadzīga atzinība un atbalsts, kas nozīmē – mums ir vajadzīga mīlestība.
Taču Šambalā ir īpaša mīlestība – stingra un vienkārša. Attīrīta no visiem nosacījumiem un piesegumiem, spraugām un piesaistēm, salīdzinājumiem un vilšanām. Gribi kalpot ar mums – kalpo. Dari, kā mēs. Neko nelūdz. Ne no kā nebaidies. Vienkārši dienu no dienas staro, attīri un mīli. Par visiem 100%.
Nekā personīga. Nekādu sasniegumu. Nekādu emociju. Nekādu savu interešu un novēršanos. Viss ir ierīkots, lai kalpotu cilvēciskās apziņas dievišķībai. Lai veicinātu iziešanu no visas cilvēces bērnišķīgās (dzīvnieciskās) apziņas un stāvokļa. Uzticība un pazemība. Dzīves augstākās jēgas iemantošana – kalpot cilvēcei un Radītājam. Iekšējā koncentrētība, fokusēšanās uz kalpošanu.
Sanat Kumara, Šambalas kalpotāji man šķiet kā kādi necilvēciski mīlestības un gaismas izstarošanas “mehānismi”. Vai tiešām viņu dvēselē ir apdzisis cilvēciskums un viņa ir sākusi vienkārši spīdēt kā gaismas avots? Tas ir mūsu ceļš? Man tas nepatika. Es pret viņiem, protams, izjūtu visdziļāko cieņu, raugoties uz viņu uzticību un pašuzupurēšanos. Bet vai tiešām mūsu prieki ir tik niecīgi salīdzinājumā ar viņu kalpošanu? Man šķiet, ka dvēseles kā bērna dzīvīgums un tiešums arī ir kaut ko vērts! Vai tad tava dvēsele ir līdzīga viņu dvēselei? Es to saskatu kā ļoti maigu un cilvēcīgu.
Sanats Kumara: Šambalā ir gan svētki, gan ikdiena. Ir gan draudzīga saziņa, gan lietišķas sapulces. Vienkārši interešu loks ir tāls no zemes plāna. Viņi ir citādi – attīrījušies un atsvešinājušies no nabadzīgās eksistences “lejā”. Šeit ir īpašas intereses, kas nav līdzīgas zemes plāna ieradumiem, un citāda sadzīve. Tās vajadzības, kuras viņiem bija uz Zemes, ir izsmeltas, apmierinātas un vairs nav pievilcīgas. Tu taču zini – lai atnāktu uz augstāko mentālo plānu, vajag izsmelt zemes plāna intereses un piesaistes.
Šeit ir gan planētas vadība, gan dziednieki (medicīna), gan gaismas un mīlestības kalpotāji, tā viņus nosacīti var nosaukt.
Es redzu, ka mūsu Šambalu no dzīvīguma un mīlestības gaismā atdala kāds aizsegs. Pastāsti par to. Tieši virs viņiem, pelēkiem un pazemīgiem, stāv mirdzums un gaisma. Ā, sapratu, viņiem ir kāds savs brīvības jēdziens, lūk, kas man tur pietrūka!
Šeit ir sapulcējušās dvēseles, kuras vienu vai otru iemeslu dēļ grib pilnīgi atdot sevi kalpošanai cilvēkiem. Viņas visu uz Zemes ir izgājušas un ar visu aizrāvušās, izsmeļot savas intereses. Tie ir mūki-vientuļnieki, stingri un neuzpērkami, ar pašuzupurēšanos nopelnījuši savu piedošanu vai grēcīguma atlaišanu, pēc viņu domām. Pagātnē daudziem no viņiem bija ko sev piedot. Dvēseles sāpes viņi slāpē ar darbu – visaptverošu un nepieciešamu visiem cilvēkiem. Viņi ir sevi upurējuši, lai pilnīgi attīrītos un augšupceltos.
Vai tiešām Šambalā visi ir tik skarbi? Mans pirmais Skolotājs bija tik maigs un mīlošs!
Šambalā ir dažādas dvēseles, gan tādas, kā tavs Melhisedeks, gan tādas, kā tu redzēji Tibetā.
Šambala ir ne tikai Tibetā? Tā ir visur augstākajā mentālā?
Nē, ne visur. Šambala – tā ir mūku dzīve, bet bez mūkiem ir daudz citu pašveidojumu, grupu un kopienu, tajā skaitā arī virs Tibetas. Jums nav obligāti savā ceļā iet cauri Šambalai, jūs varat iet pa citiem ceļiem, piemēram, caur Saules Brālību.
Un kā tu redzi manu tālāko ceļu?
Es nekā to neredzu, tāpēc ka tu pagaidām neesi izvēlējusies. Ir iespējas, un ir to realizācija. Kad pienāks laiks, pati izvēlēsies. Jūs varat uzreiz ne galīgi izvēlēties vienu vai otru ceļu, sākumā padzīvot, pamēģināt un pēc tam tad izlemt. Jūs varat atnākt uz dažādām vietām un apmeklēt Šambalu tajā skaitā.
Kāda nozīme ir kalpošanai Šambalā?
Tā ir kalpošanas visiem augstākā izpausme. Šie mūki pēc tam var iziet no Šambalas sastāva, turpināt savu ceļu citās vietās. Bet, domāju, šo kalpošanu viņi atcerēsies vienmēr.
Bet vai tad ne tu dibināji šo pilsētu?
Tas biju es, protams, bet tajā laikā tā nebija tik skarba un nepieejama vieta. Mēs sapulcējāmies kopā, lai sakoncentrētu savu spēku vienotā izrāvienā, lai ar savu tīrību un mīlestību aizslaucītu to haosu, to nesavaldību, kura valdīja pār tā laika prātiem. Mēs vienkārši dzīvojām kopā, kalpojām kopā un priecājāmies, un svinējām kopā. Mūsu tur vairs nav, bet mūsu bijusī mītne ir pārvērtusies par balstu cilvēku rases ticības un uzticības interesēm.
Man negribas vērt vaļā savas vēstures detaļas, tu taču zini, lai neiegāztu tos cilvēkus, kas par to ir pastāstījuši savā veidā. Man vienalga, kā mani šeit mīl un pieņem, kādus nopelnus man pieraksta. Es jau sen esmu citāds.
Pastāsti vēl par Šambalu!
Šambala – tas ir kristālisks veidojums, un cilvēki tur ir ar augstāko provi, kā briljanti. Es viņus dziļi godāju, taču nekad negribētu būt viņu vietā. Katrs izvēlas savu kalpošanas un dzīves ceļu. Un tu redzēji pašus uzticīgākos un tīrākos. Viņu brīvība – darīt to, ko viņi vēlējās, atpūsties tā, kā gribas, un nevēlēties neko citu.
Pateicos tev, SK!
Pievienots 11.02.2020
http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/shambala
Tulkoja Jānis Oppe