Augšupcelto Valdnieku vieduma drusciņas

Крупицы мудрости Вознесенных Владык

Augšupcelto Valdnieku vieduma drusciņas

Fragmenti no grāmatas “Zināšanas no ugunīgā slāņa” (“Знания из огненного слоя[1]”)

Gatavojamies Jaungada semināriem

19 12 13 01

Pasaules ideālais modelis ir būvēts uz Skaistumu, Mīlestību, augstu Zināšanu, Prieku un tiekšanos uz Dievišķo patiesību. Visus šos vārdus mēs izrunājam un izrunājam, piesātinot ar tiem tavas auras un mūsu lasītāja auras telpu. Aiz katra tāda vārda – Logosa un Pasauļu, kuras viņu veido,– augsts radošums. Atrodoties mūžībā, tava apziņa aug. Viņa atklāj sevi un atveras uz āru, sākot vākt debesu vieduma drusciņas.

Negatīvs domās tikai iznīcina.

Pozitīvs domās rada visu pasaulē.

19 12 13 02

Novedot cilvēku lejā līdz lupatas stāvoklim, pazemojot viņa pašcieņu, pats tu turklāt nepaaugstinies, bet nostājies ar viņu uz viena pakāpiena. Sameklējot cilvēka labu īpašību, pats tu sevi noliec uz vērtības pjedestāla, kurš spējīgs saprast un novērtēt šo otra īpašību. Tāpēc cieņa pret cilvēku paceļ tevi un dod tev sarunā ar viņu trumpjus, liekot cilvēkam iekšēji mobilizēties un atbilst šim redzējumam.

19 12 13 02

Esi smalks instruments, esi gaismas un spēka stars, bet, kā Saule nevienu neizceļ un mīl visus, tā arī tu tiecies nevienu neizcelt un visiem palīdzēt. Nevērtē un nepiespied. Esi Saule. Mācies no viņas maigumu un gaismu, spēku un siltumu. Ieņem sevī cilvēku visu un sildi viņu ar savu spēku, savu prieku un mīlestību. Kļūsti viņam māte. Šis tēls ir labāks nekā draudzene, mīļotā, māsa. Māte – dzimtenes, ģimenes, pamatu un balsta simbols. Tā, pie kuras atgriežas un kuru glabā sirdī, nekad neaizmirstot.

19 12 13 02

Esi iecietīga pret sevi un cilvēkiem. Iecietība – Dieva iezīme. Tas ir mūsu skats uz cilvēku pasauli. Neļauj sev turklāt justies augstprātīgai. Esi augstāk, bet ne augstprātīga. Starpība – mīlestībā. Augstprātība – tā ir sevis atdalīšana no cilvēka, iecietība – nolaišanās no augstuma pie cilvēka uz to pašu līmeni.

19 12 13 02

Sarunājoties ar cilvēkiem, saņemot no viņiem informāciju, cilvēks paplašina savu redzējumu, redzes viedokļu diapazonu, kas ved pie viņa iekšējas attīstības un savas telpas piepildīšanas ar to vai citu uzdevumu, kuri viņam rodas, risinājumu variantiem. ”Nejauši” izmests vārds vai piezīme – tas ir āķītis informācijas pavediena galā, kurš pievelk lielu guvumu – problēmas atrisinājumu, radošu pasākumu, jaunas transformācijas. Bet turklāt šim vārdam vai piezīmei kā graudam ir jāiekrīt iekšējā darbā koptā un “samēslotā” augsnē. Tas kalpo tikai kā katalizators, kurš iedarbina radošo procesu pilnā spēkā. Nomīdītā, nabadzīgā, neuzņēmīgā augsnē, lai cik graudu nemestu, neviens nedod asnu, bet, ja arī dos, tad uzreiz nokaltīs bez iekšējās barības, atbalsta un rūpēm. Tāpēc, jo vairāk mēs domājam, meklējam, tiecamies, neapstājoties ne uz mirkli, jo ātrāka ir personības evolūcija un jo tīrākas ir karmas atļaujas, un jo straujāka ir jūsu virzība uz Augšupcelšanos un pāriešanu uz jaunās telpas domāšanu, kur nav kritikas, bet ir redzējums, kur ved tā vai cita darbība, doma, radīšana, enerģijas.

19 12 13 02

Pasivitāte, laiskums, apātija, atslābums – tie ir personības degradācijas, ceļa dezorientācijas simboli, tā ir nevadāma laiva, kura traucas vētrainā jūrā, spējīga nogrimt jebkurā mirklī. Ņem stūri rokās un virzi dzīvi vajadzīgajā virzienā, lai cik pūliņu tas nemaksātu. Ņem savu likteni savās paša rokās, tiecies pie sevis labāka, slīpē savas īpašības, piespied sevi uzrotīt piedurknes un rīkojies. Bezdarbība – tas ir stagnācijas, apstāšanās, atpalikšanas un galu galā nepaspēšanas uz velšu dalīšanu simbols.

19 12 13 02

Iztīri tavu “necienības” apziņu no sevis. Tu neesi Dieva Verdzene. Aizvāc verdzības un apspiestības, dzimtbūtniecības, nebrīvības enerģijas. Un savu piekrišanu tam. Nebrīvība – tas ir spoguļpasaules, kaislību un traģēdiju pasaules tēls. No nebrīvības mirst, piemēram, no neatbildētas mīlestības, atkarībām. Atceries sevi jaunībā. Tur bija sevis šaustīšana, savas pašcieņas ierobežošana, zems pašvērtējums. Izdziedini to. Bet savu pašcieņu aplūko labāk. Tā palīdzēs tev novērtēt pēc nopelniem arī visus pārējos cilvēkus ap tevi.

19 12 13 02

Nožēlošanas jēga – Augšupcelšanās telpas attīrīšana sevī. Ja jums ir izsīkusi plūsma, kas meklē slepeno sevī, paraugieties apkārt. Kas jums nepatīk cilvēkos, kas izraisa nepieņemšanu un noliegšanu? Izdziediniet sevī to, ko jums atspoguļo telpa.

19 12 13 02

Izdziedini sevī bailes būt Augšupcelto Skolotāju necienīgai, zemošanos mūsu priekšā, it kā mēs būtu elki, līdz kuriem tev ceļš ir nepieejams. Apzinies savu pašcieņu. Apzinies milzīgo ceļu, kuru tu esi izgājusi ar visām dzīvēm un kurš tevi ir atvedis šajā punktā. Apzinies mūsu un savu sevis vešanu uz to, iemin ceļu uz Augšupcelšanos.

19 12 13 02

Atraidi savu zemes plāna viedumu. Paturi tikai šķīstu tīrību. Viss tavs viedums balstās uz to, ko tev iedvesa kopš bērnības, – kā ir “jābūt labai”, lai izdabātu vecākiem, sabiedrībai, sociālistiskajai iekārtai, šīs pasaules varenajiem. Šis ikdienas viedums tev “tur” nebūs vajadzīgs. Uzsūc un uzsūc mūsu enerģijas, tīri un tīri savu Dvēseli no visiem karmiskajiem nogulsnējumiem, no tūkstošiemgadu apspiestības, no spēju un iespēju pazemināšanas, no savas attīstības latiņas uzstādīšanas. Izņem no pašas slepenākās un galvenās lādes savus dārgumus – prātu, attīstītu intelektu, mūžības viedumu, objektivitāti, tīrību no gaidām, taisnīgumu un bezbailību. Gaidi no sevis tikai nerimstošu izaugsmi, savas apziņas paplašināšanos, sevis apzināšanos par cienīgu, atbilstošu visam tam, uz ko tu tiecies, līdzvērtīgu mums un spējīgu sasniegt ilgoto, lai cik tālu tas nebūtu pirmajā acu uzmetienā.

Apziņas vienlīdzība un universālums – galvenā pazīme Dvēselei-Cilvēkam Visumā.

2020. g. 2. janvārī pulksten 13 pēc Maskavas laika (12 pēc Rīgas laika)

Skolotājs un māceklis

19 12 03 07