Мясоедение и вегетарианство

Gaļas ēšana un veģetārisms

19 11 18 01  19 11 18 02

Katrs SK Skolas kurss uzdod vienu un to pašu jautājumu: “Vai var ēst gaļu, un kā tas ietekmēs apziņas paaugstināšanos?” Es vienmēr atbildu, ka ēdu mazliet. Pašlaik mums saldētavā ir tītara krūtiņa, zivis un kalmāri. Periodiski tos gatavoju. Nedomāju, ka mana apziņa ir zema.

Atceros vienu sarunu Ukrainā, kad es atbraucu uz savu semināru. Pie manis ciemos atnāca kāds cilvēks, kurš vadīja treniņus pāriešanai uz veģetārismu. “Atnāciet pie manis uz treniņu, un jūs vienas dienas laikā atteiksieties no gaļas!” viņš paziņoja.

Kļuvis atklātāks, viņš atzinās, ka 4 gadus nav ēdis gaļu, veicis veģetārisma treniņus, taču reiz tik garšīgi smaržojis šašliks uz ielas, un viņam tā sagribējies gaļu, ka nav noturējies un sācis ēst gaļu.

Te es padomāju: un kuru tu tad mānīji treniņos?

Pēc tam viņš uz dažiem gadiem atkal kļuvis par gaļēdāju, bet tad atkal pārgājis uz veģetārismu un vada treniņus.

Es atvainojos un pateicu, ka rīt man ir savs seminārs.

Lūk, tāds gadījums ar šo nevienkāršo pāreju.

Pēc manām domām, ir jāraugās uz ķermeņa reakcijām. Lūk, tipiska veģetārieša reakcija: mazasinība, kā Marijai. Fizisko spēku trūkums. Nogurums.

19 11 18 03

Lūk, fragmenti no raksta “Veģetārisms: par un pret | pareiza ēšana” http://nperov.ru/zdorove/vegetarianstvo-za-i-protiv-pravilnoe-pitanie/

“Dzīvnieku gaļas lietošana uzturā – tās pretinieki saka vienu, aizstāvji – otru. Abas puses sniedz pētījumus, kuri izskaidro viņu redzes viedokli un apgāž pretējo.”

“Veģetārisms ir salīdzinoši jauns strāvojums. Tas Rietumos ienāca 19. gadsimta vidū līdz ar britu kolonizatoru atgriešanos no Indijas, kur daļa iedzīvotāju nelieto gaļas barību.

(Tiesa, pašlaik tas nav tik liels procents, kā daudzi domā. Kļūdaini ir uzskatīt, ka Indijā visi veģetārieši. Dažāda statistika sniedz dažādus datus. Maksimums – tie ir 20% no visiem iedzīvotājiem, taču visdrīzāk faktiskais skaits ir mazāks. Piedevām Indijā gandrīz nav vegānu. Tas ir, praktiski visi vietējie veģetārieši lieto pienu, olas un piena produkciju un vienmēr ir tos lietojuši.)”

“Augu olbaltumvielām, lai nodrošinātu pilnvērtīgu barību, ir jānāk no dažādiem avotiem: nevar baroties ar vieniem brokoļiem un dabūt visas olbaltumvielas no turienes.”

“Kāds cilvēks visu dzīvi ir ēdis gaļu, būdams pilnīgi pārliecināts, kas tas ir ne tikai noderīgi, bet arī nepieciešami. Piedevām viņa reliģija tajā neko sliktu nesaskatīja. Viņš nelasīja grāmatas par augu diētas neparasto labumu, viņš neskatījās videofilmas par to, kas notiek lopkautuvēs. Viņam tāda diēta ir absolūti normāla un dabiska. Bet te pēkšņi viņam saka, ka visu dzīvi viņš ir dzīvojis nepareizi, veicis šausmīgus noziegumus pret dzīvniekiem, ēdis līķus un ka vispār viņš ir zālēdājs, kādi ir bijuši arī viņa senči.

Es domāju, ka nav iespējams iedomāties efektīvāku veģetārisma antireklāmu!

Vai tad var kādu pozitīvi ietekmēt, izmantojot pazemojumu, apvainojumu vai dezinformāciju? Ja jums patīk apvainot cilvēkus uz tā pamata, ka viņi lieto gaļu, pacentieties nolikt sevi viņu vietā. Ko viņi jūt, kad viņu seno, ierasto gastronomisko kultūru sauc par līķu ēšanu vai vēl kādā apvainojošā vārdā?”

“Viens vienīgs fakts – atteikšanās no gaļas barības nepadara cilvēku par taisno vai otrādi! Ētiskā dzīve sevī ietver veselu dažādu aspektu komplektu, ne tikai gastronomiskos.”

“Piemēram, pasaules budisma līderis Dalailama 14. barībā lieto gaļu veselības stāvokļa dēļ. Tas ir ļoti pazīstams sabiedrības un reliģijas līderis, kurš sludina mieru, līdzcietību, mīlestību. Kurš pats ir ētiskā dzīvesveida iemiesojums. Viņa morālie nopelni ir nenovērtējami. Taču kādam tas ir tikai gaļēdājs!”

“Jūs vēl vairāk būsiet pārsteigti, taču, pēc dažiem datiem, Buda Gautama barībā lietoja gaļu! Kurš, kā zināms, arī ir budisma pārstāvis=) Vēl vairāk, viņš to ļāvis darīt saviem mūkiem. Pēc dažu domām, tas bija saistīts ar to, ka tā perioda Indijā mūkiem bija grūti iegūt veģetāru barību.”

“Atbilstoši ajūrvēdas, indiešu tradicionālās medicīnas, tradīcijām ir dažādi cilvēka konstitūcijas tipi. Noteiktu tipu cilvēki ar labumu sev var pilnīgi atteikties no gaļas. Taču cita konstitūcijas tipa cilvēkiem dažreiz vajag ēst gaļu no garīgā balansa saglabāšanas apsvērumiem.

Tie ir cilvēki ar nemierīgu prātu, kurš pastāvīgi “aizlido” sapņos. Veģetārisms padara prātu kustīgāku, vieglāku, un tas ir labi. Taču ļoti nemierīgiem cilvēkiem tas ne vienmēr nes labumu. Gaļas trūkuma dēļ viņu prāts var “aizlidot” vēl tālāk. Un tādēļ viņiem vajag dažreiz ēst gaļu, lai “iezemētos”.”

“Personīgi es uzskatu, ka veģetārismam lielākā mērā ir jābūt garīgās attīstības sekām, nevis cēlonim. Kāpēc? Tāpēc ka ne tikai jūsu ķermenim ir jābūt sagatavotam augu barībai, bet arī jūsu apziņai. Pretējā gadījumā, ja prāts nav gatavs, tad veģetārisms kļūst pat kārtējo spēļmantiņu priekš jūsu Ego, par ieganstu pašapstiprināties. Tādā gadījumā tas neizriet no līdzcietības un mīlestības, kuras tad arī attīsta noteiktas prakses (atkal ļoti gribas vilkt paralēli ar reliģiju).

Daudzi cilvēki, kuri nodarbojas ar jogu un meditāciju, pārstāj ēst gaļu, ne tikai, sekojot modei, bet tāpēc, ka viņos dzimst līdzjūtība. Un šo līdzjūtību sāk nostiprināt pieaugusi vēlmju kontrole no otras puses. Cilvēkam kļūst daudz vieglāk upurēt savu laicīgo vēlēšanos ieēst gaļas barību morāles apsvērumu dēļ.”

“Daudzi veģetārieši saka, ka organisms pie tā pierod un pārstāj just pastāvīgu badu. Personīgi man tas ir tikai nosacīti pareizi. Tajā laika periodā, kad es dzīvoju Indijā, es lieliski iztieku ar veģetāru barību. Bet mūsu joslā, īpaši ziemā, es patiešām izjūtu pastāvīga bada problēmas, ja kaut dažreiz neēdu gaļu. Tāpat neciešams bads bija liela problēma fizisko noslodžu ziņā sarežģītā pārgājienā kalnos, kuru es uzsāku savā atteikšanās no gaļas periodā.”

“Tomēr ir svarīgi saprast, ka veģetāru ēdienu var un vajag padarīt barojošu. Veģetārs ēdiens – tie nav vienkārši “makaroni ar kotleti” jau bez kotletes. Tas ir barojošs ēdiens ar nepieciešamo olbaltumvielu, tauku un vitamīnu saturu.

Jūs jau droši vien pamanījāt, ka es rakstu “pareiza” diēta, “sabalansēta” diēta. Tas nozīmē tādu diētu, kura satur visas vajadzīgās vielas organisma ikdienas darbībai. Un ir pierādīts, ka tāda diēta nekaitē veselībai un ir noderīga. Bet nesabalansēta diēta var izvērsties kaitējumā. To vajag saprast un nestādīt ideoloģiju augstāk par savu veselību. Atsakoties no gaļas, mēs sevi pakļaujam riskam just, ka trūkst vielu, kuras tā satur lielā daudzumā un ne vienmēr ietilpst augu barībā, īpaši, ja tā ir vienveidīga. Rezultāti tam var būt visdažādākie: anēmija, nervu sistēmas slimības un jebkuras sekas, kad trūkst dzelzs, cinks, vitamīni B12 un D.”

“Veģetāriešiem nepieciešams katru dienu lietot pākšaugus un riekstus, lai saņemtu nepieciešamās olbaltumvielu, cinka, taukskābju, kalcija un dzelzs porcijas. Tāpat pievienot tam piena produktus un olas, atkal taču lai iegūtu olbaltumvielas un veselībai svarīgo vitamīnu B12. Neaizmirst ēst vairāk svaigu dārzeņu un augļu, kā arī tofu (sojas sieru), kurā ir ļoti daudz noderīgu komponenšu. Un biežāk atrasties saulē, lai saņemtu vitamīnu D. Ja tas nav iespējams, izmantot aizstājējus.”

Tas ir ļoti liels un noderīgs raksts visiem. Vai jūs varat dabūt sabalansētu diētu pāriešanai uz veģetārismu? Ja jums nav laika sev gatavot un meklēt noderīgus produktus tirgos un veikalos, tad labāk neatteikties no tītara vai vistas gabaliņa reizi vai divas nedēļā.

19 11 18 03

Lūk, dietologa skats uz veģetārisma-gaļas ēšanas problēmu:

https://www.youtube.com/watch?v=8eQDyJa2lvo

19 11 18 03

Un, lūk, tieši pretējs guru viedoklis par barību:

https://www.youtube.com/watch?v=kcHcjRcxLb8&feature=youtu.be

19 11 18 03

Lūk, vēl viens jogs par to, kā baroties: “10 veģetārisma gadu, skats no iekšienes. Atzīstu kļūdas. Jēlēšanas kaitīgums.”

https://www.youtube.com/watch?v=fB4AquI-ddg

19 11 18 03

Lūk, vēl viens skats uz veģetārismu, sniedzu dažus fragmentus no raksta “Pieci fakti par veģetārismu”: https://www.ntv.ru/novosti/1673658/

“Protams, tikai ar vieniem kāpostiem un burkāniem šis triks cauri neies. Veselīgs būs tikai tas veģetārietis, kurš ēd daudz dažādu produktu. Tikai tad, ir pierādījusi zinātne, izdosies saņemt dažas aminoskābes, vitamīnus un citas vielas, kuru ir maz augu barībā.

Nesens darbs, apkopojis daudzu pētījumu rezultātus, parādīja, ka sirds un asinsvadu saslimstība veģetāriešiem vidēji ir par 25% zemāka, bet onkoloģiskā – par 7% mazāka. Mūsdienu zinātnes uzskats ir tāds: ēst daudz dzīvnieku produktu ir kaitīgi veselībai. Taču pilnīgi atteikties no tiem nevajag. Jā, ar augu barību var nodrošināt visu vajadzīgo vielu pilnvērtīgu saņemšanu, bet izdarīt to ir grūti. Nepieciešama ļoti liela daudzveidība, un praksē ne visiem izdodas.

“Gandrīz-veģetārisms” ir tradicionāls Krievijai. Tieši pie tādas barības pieturējās arī mūsu senči. Virtuves vēsturnieki apstiprina, ka gaļa vienmēr bijusi dārgs un maz pieejams produkts. Gaļa, zivis un medījums bija bieži viesi tikai uz bagāto galdiem. Taču arī zemnieki, protams, pie gadījuma labprāt apēda vistu, zivis vai cūkgaļu. Pilnīgi veģetārieši mūsu senči, protams, nebija un pareizi darīja. Jo fanātisms šajā lietā taču var būt bīstams.

Veģetārisms var būt bīstams

2016. gada augustā Itāliju sacēla kājās deputātes Elvīras Savino (Elvira Savino) iniciatīva. Viņa lika priekšā sēdināt cietumā vecākus, kuri saviem bērniem uzspiež vegānu diētu. Tā ir stingra veģetārisma forma, kur bez gaļas un zivīm izslēdz arī olas, pienu un medu. Par likumprojekta parādīšanās cēloni kalpoja biežāki kļuvušie bērnu vegānu hospitalizācijas gadījumi. Tamlīdzīgas problēmas rodas ne tikai Itālijā.

Vaina, protams, nav pašā veģetārismā, bet tajā, ka padarīt tāda tipa barību sabalansētu ir ļoti nevienkārši.

Vēl viens būtisks augu barības trūkums ir, ka ēdienā nav vitamīna B12 avotu. Kamēr lakto- un ovo-veģetārieši šo cilvēkam ļoti svarīgo vielu daudzmaz saņem no piena produktiem un olām, vegāni (pilnīgie veģetārieši) to nesaņem vispār. Rezultātā viņus sagaida anēmija, kā arī smagi nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.

Var izdarīt secinājumu, ka labākā izeja ir pieturēties pie balansa un kontrolēt savu barību, vadoties pēc savas pašsajūtas kā atbildes uz izmaiņām barībā. Turklāt ir vērts ņemt vērā, ka mūsu priekšstati par to, cik kaitīgi ir vieni vai otri produkti, ēšanas paņēmieni un pieejas, ir apauguši ar mītiem un bieži balstās uz ierastiem un ne vienmēr pareiziem priekšstatiem.”

19 11 18 03

Varētu šķist, lūk, viņš – pierādījums: “Sirds un asinsvadu saslimstība veģetāriešiem vidēji ir par 25% zemāka, bet onkoloģiskā – par 7% mazāka.”! Taču var kaut ko pateikt, bet kaut ko ne līdz galam...

Skatieties paši:

“Insulta risks: ar ko ir bīstams veģetārisms”

https://www.gazeta.ru/science/2019/09/05_a_12627583.shtml

“Veģetāriska diēta sirds slimību attīstīšanās risku samazina gandrīz par ceturtdaļu, taču paaugstina insulta risku, noskaidrojuši speciālisti no Oksfordas Universitātes. Pētījums tika publicēts žurnālā BMJ.

Ilgtermiņa sekas pārejai uz veģetārisku barību ir izpētītas nepietiekami labi, paskaidro darba autori. Lai aizpildītu šo plaisu, viņi 18 gadus novēroja 48 tūkst. britu 45 un vairāk gadu vecumā. Mazliet vairāk par pusi no viņiem neierobežoja sevi dzīvnieku izcelsmes produktos, piektā daļa ēda tikai zivis, bet trešdaļa pieturējās pie veģetāriskas barības. Pētījuma laikā tika reģistrēti 2820 sirds slimību un 1072 insulta gadījumi.

Kā izrādījās, veģetāriska barība par 22% procentiem pazemina sirds slimību attīstīšanās risku.

Šie dati atbilda agrāku pētījumu rezultātiem, kuri rāda, ka veģetārieši patērē mazāk holesterīna.

Taču turklāt veģetāriešiem izrādījās par 20% paaugstināts insulta risks.

Kā domā zinātnieki, problēmas var rasties barības vielu, kuras satur tikai gaļa, – piemēram, vitamīna B12 trūkuma dēļ. Taču deficītu var aizpildīt ar piedevu palīdzību, atzīmē pētījuma vadošais autors Tammijs Tongs (Tammy Y N Tong).

Kaut arī insulta risks var nobiedēt tos, kas vēlas pāriet uz veģetārisku barību, svarīgi ir uz datiem raudzīties plašāk, saka Tongs. Piemēram, 10 gadu novērojumu laikā veģetāriešiem bija par 10 sirds slimību gadījumiem uz 1000 dalībniekiem mazāk nekā gaļu lietojošajiem, un tikai par 3 insulta gadījumiem vairāk.

“Var teikt, ka mazāks sirds slimību risks pārsver lielāku insulta risku,” saka Tongs.”

19 11 18 03

Pēc Marijas Simoņenko čenelinga “Vai nepieciešama atteikšanās no gaļas ēšanas, lai paaugstinātu vibrācijas?” (http://sanatkumara.ru/stati-2019/neobchodim-li-otkaz-ot-myasoedeniya[1]) es palūdzu Sanata Kumaras Skolas audzēkņus izteikt savu redzes viedokli par gaļas ēšanas tēmu. Kurš ar ko barojas un ko par to domā. Saruna iznāca ne gluži par gaļas ēšanu, cik par idejām, ar to saistītām.

19 11 18 03

Dmitrijs Makarenko:

Es uzskatu, ka vajadzīgs BALANSS. Emociju, enerģiju, fiziskās slodzes balanss. Ievērojot BALANSU, pieļaujams bez sevis kropļošanas mainīt/mēģināt diētas, no kā atteikties un tml.

Tas ir, iespējams, kādam jau ir iestājusies tāda telpa/laiks, kad var neēst gaļu, neradīt/nedalīt atbilstošu dzīvnieku nogalināšanas karmu...

Bet kādam mežonīgi pāragri... Tā kā dzīve katram no mums ir konkrēti tikai VIŅA Ceļojums/Deja/Svētki, tad katrs pats izlemj/zina-jūt, kad pienāk tāda iespēja, – iziet no apļa, – uz jaunu līmeni.

 

Dina Jakovļeva:

Es reti ēdu nedaudz vistas gaļas, vispār vajadzības vairs nav. Dažreiz, kad vēl gatavoju jaunākajai meitai vistas gaļu, viņa vēl pieprasa, domās gribas pamēģināt, bet, kad ēdu, labpatikas vairs no gaļas nav, bezgaršīgs viss kļuvis, un zivis arī, līdzīgs stāvoklis. Ēdu ļoti reti, pēc veca ieraduma. Pēdējā laikā vairāk labpatikas ir no dzīva – augu ēdiena. Vecākajai meitai ir tāpat kā man.

 

Valentīna Talubjeva:

Dmitrij, ideālā gadījumā, protams, ir lieliski būt tādā balansā, uz ko mēs droši vien arī tiecamies, jo pašaugšupcelšanās ceļš tāds arī izskatās. Taču jāatceras, ka sasniegt tādu balansu – tas nozīmē kļūt pilnīgam, un tad var augšupcelties ķermenī.

Jautājums – bet vai mūsu fiziskā struktūra ir piemērota tādai pašaugšupcelšanai un vai tad būtība ir tikai ēdienā? Protams, visus apvalkus, kā smalkos, tā arī blīvos, tas ir, mūsu bioloģiju, mūsu skafandru vajag vilkt klāt līdz harmonijas stāvoklim, bet vai viss ir tik vienkārši, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā?

Jo mūsu ģenētika, mūsu DNS-struktūra taču atspoguļo 5. rases cilvēku, un tieši izmaiņas pašos dziļākajos līmeņos var veicināt augšupcelšanos ķermenī. Un ēdienam ar to nav nekāda sakara. Eksperimenti ar bioloģiju tiek veikti jau sen. Ir gan prānēdāji, gan vegāni, bet tas nevar būt pašmērķis. Uzdodiet sev jautājumu, kādēļ gan man atteikties no vieniem vai otriem produktiem, kā dēļ? Ja tas tiek darīts tikai, lai sasniegtu apskaidrību, tad mērķis šajā gadījumā neattaisno līdzekļus, jo tomēr sākumā apskaidrojas apziņa, un jau pēc tam šo apskaidrošanos sāk izjust mūsu energosistēma un fiziskais ķermenis, proti, viss norit dabiskā veidā – no iekšienes uz āru, nevis otrādi.

Un, tikai iemantojot vieglākas vibrācijas un iekšēji piepildoties ar enerģiju, mēs sākam izstarot šo stāvokli uz āru. Ķermenis, piepildoties ar prānu no tiešā Avota, kā tas bija atlantiem un lemūriešiem, neizjūt vajadzību pēc barības ar smagām vibrācijām.

Taču 5. rases cilvēks ir iekārtots citādi. Viņš prānu saņem no gaisa caur muti un degunu, nevis tiešā veidā, caur prānisko caurulīti. Tāpēc klausieties savu sirdi, klausieties savu ķermeni, un būs jums laime apskaidroties un apzināties, un galvenais, sajūtiet mīlestību, kuru izstaro jūsu bioloģija, kad tā ir savienota ar savu augstāko būtību. Neuzspiediet sev diētas un pat garīgas prakses. Visam ir jānotek dabiski un ar labpatiku.

 

Dmitrijs Makarenko:

Valentīna, bet es taču ne vārda nebildu par Augšupcelšanos! Vienkārši pašlaik nāk informācija, ka mūsu ēšanas kultūra ir ne pārāk dabiska pārmērība. Mēs varētu normāli pilnasinīgi DZĪVOT, ēdot retāk, mazāk, izvēlīgāk. No šejienes pagaidām ir tālu līdz sagatavotībai Augšupcelšanai. Vienkārši daudzas slimības aizietu, ja mēs kļūtu atturīgāki un izvēlīgāki BARĪBĀ. Bet, lūk, VISPĀRĒJU NOTEIKUMU šeit nav, jo katrs atrodas savā momentā “šeit un tagad” vai arī dziļā ilūzijā.

Un kādam ir lemts ēst gaļu (jo citādi – nepatikšanas līdz pat smagām slimībām), un kāds jau pašlaik ir saulēdis... Jo, atgādināšu, arī augi taču pēc būtības ir dzīvas Būtnes, kuras no šīs pozīcijas arī nedrīkst nogalināt/ēst, un tam, kurš runā par dzīvnieku nogalināšanu ēšanai kā par noziegumu, būtu jāpiedāvā kardināla alternatīva, vai ne tā?

 

Valentīna Talubjeva:

1. “Bet es taču ne vārda nebildu par Augšupcelšanos!” teica Dmitrijs. Bet tādā gadījumā kam vajadzīgs kopības gars/prāts/ķermenis balanss?

2. “No šejienes pagaidām ir tālu līdz sagatavotībai Augšupcelšanai.” No kurienes – no šejienes?

 

Dmitrijs Makarenko:

1. Dzīvei ŠEIT un TAGAD. Bez ilūzijām, no tā seko – bez vilšanās. Personīgi man tik ļoti patīkama ir Saules gaisma, vēja dvesmas, uz ķermeņa krītoša ūdens sajūta… ka gribētos kaut vai neilgi palikt TE, “fizikā”, bet normālākos apstākļos. Bez jebkādas verdzības uz planētas… vēl viena ilūzija??

2. No mana Šeit un Tagad pagaidām ir patālu līdz augšupcelšanai…

 

Valentīna Talubjeva:

Djima, tu atkal pamazini sevi. Un šī pārliecība bremzē tavu apzinātību.

 

Dmitrijs Makarenko:

Nepamazinu! Piesaistīte dabai, pie tiem, kas dārgi. Nesteidzos. Gribu pakaifot TE. Tā iznācis, ka gandrīz visu dzīvi pats sevi esmu dzinis uz augšu, biedējis, cietis, nesaprotot, kā labā un kādēļ? Nu pie velna! Tikko esmu sācis gūt kaifu no tā, ka vari mainīties uz labo pusi, atbrīvoties no bailēm… tāpēc man ir svarīgs PATS PROCESS.

Bet turklāt, kā minimums, situācija uz Terras nav gluži ideāla, – vai ne tā?

Bērnībā “Robinsons Kruzo” ar viņa vientuļo salu – bija mīļotā grāmata… Nu, tu saproti, Vaļuša…

 

Valentīna Talubjeva:

Nu tad paliec! Augšupcelšanās notiek nevis ar mums, bet caur mums. Maināmies mēs – mainās planēta un cilvēce uz viņas, kā kolektīvā apziņa. Planēta jau ir 4. blīvumā, bet mēs bremzējam.

Daži uzskata, ka augšupcelšanās – tā ir pārsēšanās citplanētu kosmosa kuģos, lai nonāktu uz planētām ar augstākām vibrācijām. Bet tas ir kaut kāds ārējs paņēmiens pārvietoties pa telpas-laika kontinuumiem. Krajons saka, ka iziet starptelpā var jebkurā vietā, pat mūsu pagalmā. Vai tiešām visi citplanētu kuģi, kuri atrodas Zemes noosfērā, ir pārvarējuši milzīgus attālumus, izmantojot tikai savu dzinēju jaudu?

Lūk, fragments no D. Melhisedeka gr. “Dzīvības zieda senais noslēpums[2]” 1. sēj., 2. nod..

“Dimensijas nav nekas cits kā atšķirīgi viļņu pamata garumi. Vienīgā atšķirība starp šo dimensiju un jebkuru citu – tas ir pamata viļņa formas garums. Tas līdzinās televīzijas vai radio uztvērējam.

Regulējot uztvērēju, jūs izvēlaties dažāda garuma viļņus. Tā jūs iegūstat dažādus attēlus uz televizora ekrāna vai dažādas radiostacijas. Tieši tāpat ir ar dažāda līmeņa dimensijām. Ja jūs varētu izmainīt savas apziņas viļņa garumu (šajā gadījumā mainās visa jūsu fiziskā ķermeņa visu paternu viļņu garumi) uz tādu, kurš atšķiras no tā, kurš eksistē šajā Visumā, tad jūs burtiski izgaistu no šīs pasaules un parādītos tajā, uz kuru noskaņojāties.

Ja jūs kaut reizi esat redzējuši kaut vienu NLO, tad saprotat, ka tie dara tieši to, kad strauji šķērso debesis. Tie nesas neticamā ātrumā, tad veic pagriezienu par 90° un pazūd. Cilvēkus uz šī kuģa nepārvieto telpā tā, kā mūs lidmašīnās. Kosmosa kuģu pasažieri apzināti psihiski savienojas ar pašu kuģi, un, kad viņi ir gatavi pāriet uz citu pasauli, viņi ieiet meditācijā un savieno visus savus aspektus vienotā veselā. Pēc tam viņi domās veic pagriezienu par 90° vai uzreiz divus pagriezienus par 45°, kuri visu kuģi kopā ar visiem tā pasažieriem pārnes uz citu dimensiju.”

 

Jūlija Trifimova:

Es lasīju kādā čenelingā, jau vairs neatceros, it kā no Šaņņi (Шанни[3]), ka dzīvniekus ēst nedrīkst, tāpēc ka viņi pirms noslepkavošanas cieš un vispār cieš lopkautuves dzīves apstākļos. Tas ir, baiļu, moku enerģija ir ļoti spēcīga, un mēs to ēdam un pārnesam uz sevi. Tur bija teikts, ka sākumā mums vajag pārstāt nogalināt dzīvniekus savu iegribu dēļ. Tas bija padoms par garīgās attīstības un vibrāciju paaugstināšanas tēmu.

Manī tas kaut kā atsaucās, un es sāku par to nopietni aizdomāties un samazināju dzīvnieku olbaltumvielas savā pārtikā, un viennozīmīgi pārstāju gribēt kažoku))). Taču es pagaidām nevaru pavisam bez gaļas, vienkārši neizdodas ilgi bez tās, lai cik nemēģināju, pavisam atteikties pagaidām nav iespējas. Bet es to gribētu, viennozīmīgi.

 

Natālija:

Kopš bērnības neesmu varējusi mazgāt jēlu gaļu. Kad tika vārītas aknas pīrāgu pildījumam, es gāju prom no mājas. Smaka pretīga, pat kastroli, kur tās bija vārījušās, nevarēju mazgāt, tik pretīgi man bija, degunā līdz šai dienai stāv šī smaka atceroties. Taču pīrādziņus locīju iekšā, ka ausis vien kustēja.

Ārkārtīgi reti ēdu gaļu. Taču reizēm tā gribas, ka nevaru sagaidīt, kad izvārīsies. Draudzenei mazdēliņš gaļu kategoriski neēdīs, ja redzēs uz šķīvja, māna viņu, smalcina ar blenderi.

 

Jūlija Trifimova:

Es bērnībā to ķeksēju ārā no visām zupām un biju nesaprašanā, kā to vispār var ēst. Taču, lūk, vecāki ņēma un sabojāja manas garšas priekšrokas, bet žēl=).

19 11 18 03

Tātad pāriešana uz veģetārismu visbiežāk tiek veikta nevis dēļ problēmām ar veselību vai tieksmes to uzlabot, bet dēļ gaļas ēšanas kulturoloģiskajām problēmām – dzīvnieku, mūsu tuvinieku, nogalināšanu. Arī ķermeņa šūnu vibrāciju pacelšanai, apziņas paaugstināšanai.

Manuprāt, to var darīt pakāpeniski, kad ķermenis pats atteiksies no gaļas ēšanas. Ja ķermenim nepieciešami tie vitamīni, kurus mēs viņam nedodam nesabalansētas diētas dēļ, tad vajag atļauties gabaliņu baltās gaļas.

Secinājumu pēc visām sarunām gribas paņemt no šī raksta https://www.ntv.ru/novosti/1673658/:

“Vaina, protams, nav pašā veģetārismā, bet tajā, ka padarīt tāda tipa barību sabalansētu ir ļoti nevienkārši.”

19 11 18 03

19 11 18 04

Bet, lūk, kas ietilpst Elizabetes II tipiskajā ēdienkartē, pēc Darrena Makgredi (Darren McGrady) vārdiem. https://kp.ua/politics/570711-ratsyon-korolevy-elyzavety-II-ryba-y-shampanskoe-kazhdyi-den:

BROKASTIS

Karaliene savu dienu sāk ar tējas tasi un cepumiem. 90 gadus vecā monarhe priekšroku dod svaigi vārītai Earl Grey (melnā tēja ar bergamota eļļu) – bez piena un cukura. Tēja viņai no rīta tiek pasniegta tasītē no Bone china (porcelāns, kura parastajā sastāvā papildus ietilpst kaulu pelni (apdzenāti kaulu milti) – tulk. piezīme).

Tikai pēc kāda laika pēc tējas ar cepumiem Elizabete II pāriet pie kārtīgākām brokastīm. Parasti tās ir graudaugu pārslas ar augļiem. Taču dažreiz karaliene lūdz atnest viņai grauzdiņus ar džemu. Vai omleti ar kūpinātu lasi un trifeļiem. Starp citu, omleti pavāram ir noteikts gatavot tikai no brūnām olām (pēc viņas augstības monarhes domām, tās ir garšīgākas par baltajām). Un ievērojiet – nekādu auzu putru, ser!

Ēdienus karaliene izvēlas divreiz nedēļā. Pavārs viņai atnes ēdienkartes variantus, un Elizabete II ar ķeksīti atzīmē tos ēdienus, kuri viņai patīk. Bet tos, kuri nepatīk,– no saraksta izsvītro.

PUSDIENAS

Pirms pusdienām karalienei nekas nav pretī izdzert nedaudz aperitīva. Angļi visbiežāk izvēlas džinu – kadiķu degvīnu. To Elizabete II arī dzer. Nav grūti nojaust džina marku: privilēģija būt piegādātājam karaļa pilij vēl 1925. gadā tika piešķirta angļu kompānijai Gordon's Gin.

Bet, ja negribas džinu, viņai tiek gatavots aperitīvs uz salda vīna bāzes ar citrona daiviņu un daudz ledus.

Pusdienas ir diezgan vienkāršas – parasti tā ir zivs ar dārzeņiem. Elizabetei II īpaši patīk cepta bute, bet kā piedeva – spināti vai kabači. Un vēl viņa nav vienaldzīga pret ceptu vistu ar salātiem.

LAUNAGS

Five o’clock Tea – britu tradīcija dzert tēju 5 vakaros ir dzīva līdz šai dienai. Vismaz tur, kur mīt Lielbritānijas karaliene – Bekingemas pilī un Vindzoras pilī.

Tieši pulksten 17 Elizabetei II tiek servēts galds. Bez tējas tur var atrast dažādas vieglas uzkodas. Piemēram, kanapē ar gurķi, lasi, olām, šķiņķi un – veselīga dzīvesveida adepti tagad nošausmināsies – majonēzi. Galdā parasti tiek liktas arī saldas mini-maizītes ar aveņu ievārījumu.

Dažreiz karaliene atļaujas arī gabaliņu iemīļotās biskvītu tortes no konditorejas McVitie's.

VAKARIŅAS

Vakarā Elizabete II dod priekšroku gaļai – liellopa, brieža, fazāna filejai. Dievina arī gēļu steiku – viskijā izcepinātu liellopa fileju. Bez viskija mērcei tiek pievienotas sēnes un saldais krējums.

Un vēl karalienei patīk “svētdienas cepetis” – tā ir sena britu tradīcija nedēļas pēdējā dienā likt galdā ziemsvētku vakariņu atvieglotu variantu. Tā obligāta komponente ir cepta gaļa (jebkura). Elizabete II lūdz savam pavāram, lai gaļa būtu labi izcepta – bez asinīm. Turklāt viņa nepieņems ēdienos garšvielas.

Vakariņas noslēdzas ar desertu. Parasti tās ir vai nu zemenes no karaļu Balmorālas rezidences Skotijā, vai arī persiki no oranžērijas Vindzoras pilī. Karaliene dievina arī šokolādi. Un viņai nav svarīgi, vai tas ir luksusa zīmols vai tāfelīte no vienkārša pārtikas veikala.

Savu dienu Elizabete pabeidz ar glāzi šampanieša. To viņai izvēlas no astoņiem zīmoliem, atzītiem par labiem karaļnamam. Starp tiem ir tādas markas kā Bollinger, Lanson un Krug.

Akceptēts zīmolu saraksts ir arī vīniem. Taču karalieni nevar nosaukt par šī dzēriena cienītāju.

DIETOLOGA VIEDOKLIS: “Ēdiet kā Elizabete II, un dzīvosiet ilgi.”

– Pieceļoties kājās, aplaudēju karaļnama dietologam un pašai monarhes augstībai! Viņas mundrums 90 gados liecina, ka tāda ēšana ir absolūti pareiza. Un pats galvenais – individuāli izvēlēta, – saka ārste dietoloģe Ludmila Deņiseno (Людмила Денисенко). – Ka nebūtu cietes – tas būtu par stipru teikts, tāpēc ka kanapē, cepumi, biskvītiņi ir tā pati ciete. Bet mēs saprotam, ka tie veido mazu daļu no viņas ēdienkartes.

Pārsvarā tā praktiski ir ideāla barība – pilnvērtīgas olbaltumvielas (turklāt no paliesas gaļas vai zivīm) ar dārzeņiem. Un pat aperitīvu un glāzi šampanieša es atbalstu. Džins ir ļoti labs kā aperitīvs, rosina apetīti, veicina turpmāku labāku barības sagremošanu. Bet šampanieti izmanto kā dzērienu, kurš uzlabo audu elpošanu, atbalsta sirds muskuli un vitamīnu balansu.

Galvenais – karalienes barība ir vienkārša, visi ēdieni ar minimālu termisku un kulināru apstrādi. Tiek ievērota shēma, kādu rekomendē vairums dietologu: 10 procenti dienas devas – “labsajūtai”: cepumi, biskvītiņi, šokolāde.

Un pat majonēzei nesākšu uzbrukt. Diez vai karaliene ēd to mērci, kāda tiek pārdota mūsu veikalos. Īsta majonēze tiek gatavota vienīgi no olīveļļas, olām un sinepēm – kas tur kaitīgs? Vēl jo vairāk tik niecīgos daudzumos. Tā ka ēdiet kā karaliene un dzīvojiet tikpat ilgi un ražīgi!

19 11 18 05

 

Pievienots 18.11.2019

http://www.sanatkumara.ru/stati-2019/myasoedenie-i-vegetarianstvo

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2398-marija-simonenko-vai-nepieciesama-atteiksanas-no-galas-esanas (Tulk. piezīme)

[2] Skat. https://egramatas.com/2015/10/14/drunvalo-melhisedeks-dzivibas-zieda-senais-noslepums/ (Tulk. piezīme)

[3] Skat. https://vk.com/shyamaryan (Tulk. piezīme)