Ответы Отца Небесного Александру

Debesu Tēva atbildes Aleksandram

Sarunas ar Debesu Tēvu

19 08 17

Dārgā Natālija, labdien! Gribēju jums piedāvāt atvērt jaunu rubriku ar nosaukumu “Sarunas ar Debesu Tēvu”, kurā varēs dziļāk un, es teiktu, izjustāk apgaismot jautājumus, saistītus ar garīguma atvēršanu cilvēkā, lai saņemtu jaunu zināšanu slāni daudzās dzīves sfērās.

1. Iekšējās garīgās brīvības jēdziens.

Gribētos saprast, kā to sasniegt. Jo var taču būt cietumā, bet nemaz nejusties ieslodzījumā. Būt tik atbrīvotam, lai jebkurus ārējus spiedošus apstākļus pārvarētu viegli un ar prieku dvēselē, tā sacīt. Absolūtu brīvību sasniegt nav iespējams, tas ir skaidrs, bet, kā tuvoties šim stāvoklim, gribētos zināt. Varbūt Debesu Tēvs šo jēdzienu atklās pilnīgāk. Varbūt runa pat ievirzīsies par Mīlestību. Bet kas ir Mīlestība? Reiz ercenģelis Metatrons teica, ka tā ir liela māksla. Tātad tā nav vienkārši divu iemīlējušos balodīšu mīlestība, bet kaut kas vairāk?

Debesu Tēvs: Absolūtas brīvības nav, kā tu pareizi piebildi. Arī es atrodos tikai relatīvā brīvībā, jo esmu aizņemts ar visiem jums, mani bērni. Arī es atbildu par radīto un neesmu brīvs no tā, ko esmu radījis. Tāpat arī jūs neesat brīvi no tā, ko esat radījuši – no savas realitātes, no dzīves jēgas uz Zemes, no eksistences apstākļiem, no dzīvesveida un daudz kā cita. Kādu brīvību tev vajag – neatkarību?

Parunāsim par neatkarību. Tu esi atkarīgs no barības, dzīvošanas veida – kartona kārbā vai mājā ar apkuri un ūdeni. No tā ir atkarīga tava veselība un labklājība.

Tu esi atkarīgs no savas vīrieša vai sievietes dabas. Ja jūs visi paiesiet garām savai dabai un nevairosieties, cilvēku dzimta beigsies.

Tu esi atkarīgs no laikapstākļiem un ražas. Ja tu dzīvosi karstā zemē, lai nedzīvotu mājā, tad sausums var iznīcināt tavu ražu.

Ja tu dzīvosi vidējā joslā, tornado vai virpuļvētra arī var sabojāt tavus sējumus.

Ja tu gribi strādāt cilvēku vidū, tu būsi atkarīgs no darba un priekšniecības.

Grozies, kā gribi, pirms tam, lai runātu par garīgu neatkarību, nebūtu par sliktu padomāt par cilvēka eksistences dzīves reālijām un par to, ka tā vienkārši ir nepieciešamība – būt atkarīgam no sabiedrības.

Proti, kā tu saki, “būt tik atbrīvotam, lai jebkurus ārējus spiedošus apstākļus pārvarētu viegli un ar prieku dvēselē”.

Proti, tā ir karma – jebkuri ārēji spiedoši apstākļi. Tā mēs virzām tevi turp, kurp vēlas tava dvēsele, kurp tu iecerēji nonākt līdz ienākšanai ķermenī. Un tu taisies pastrīdēties ar viņiem? Tad tu nepiekrīti tam, kurp tevi virza dzīve?

Protams, visdrīzāk tu aizdomājies par iekšējo brīvību. Un tā ir atkarīga no tavām domām un citu uzstādījumiem – ieklausoties savās iekšējās vēlmēs un neraugoties uz to, ko dara un grib citi.

Vai tu esi aizdomājies par to, lai izietu no bara un būtu maliņā?

Un ko tu gribētu dzīvē?

Un kāpēc tu neesi brīvs no tā, kas tev traucē kļūt tādam un izdarīt to?

Ar ko ir saistīti tavi sapņi – ar dvēseli vai ar sasniegumiem sabiedrībā?

Dvēsele tikai realizē sevi, radot savā iekšienē savu pasauli. Un absolūti neviens tev netraucē to izdarīt, tikai izdabājot saviem sapņiem.

Tu teiksi – dvēsele sapņo, bet cilvēkam tas ir jāmaterializē?

Jā, tā arī ir. Mana ideālā daļa sapņo, bet mana materiālā daļa izpilda. Jūs esat iekārtoti tāpat. Ir dvēsele un ķermenis, dvēsele grib, sapņo, bet ķermenis izpilda. Lūk, tā. No savām vēlmēm tu neesi brīvs. Ja gribi no tām atbrīvoties, tad atbrīvojies. Vienkārši pārstāj sapņot un darīt. Sēdi zem koka.

 

2. Apziņas vieduma jēdziens.

Atcerieties, es caur jums uzdevu jautājumu Jēzum par viedumu un apziņu, un Viņš atbildēja, ka kopš bērnības ir bijis kanālā? Tātad viedums nāk no iekšienes un nav atkarīgs no izlasītajām grāmatām vai iegūtās dzīves pieredzes. Kas attiecas uz pēdējo, tad tas ir precīzi un pilnīgi droši – uz padzīvojušu cilvēku piemēra, kuri ne tikai viedumā, bet pat prātā īpaši nav iedzīvojušies, un kāds pat gan no Alcheimera cieš, gan vispār no kaudzes slimību, kas nav vieduma pazīme. Un runa pat nav par to, lai būtu ar iespēju kā jums – čenelinga ceļā saņemt ticamas atbildes uz jebkuriem jautājumiem – arī šeit ir jābūt ļoti tīram kanālam – bet tieši būt ar kādu iekšēju dziļu viedumu, lai saprastu visu notiekošo apriori, tā sacīt, bez liekiem jautājumiem. Tiem vispār nav jābūt, šiem jautājumiem, ir vienkārši jāzina, kā zina Augstākie. Katrs no mums, kurš ietilpst Galaktiskā Kristus grupā, es uzskatu, ir tīrs un tajā pašā laikā tukša krūka, lai piepildītu to ar pašu pirmrindas viedumu un sakrālām zināšanām. Varbūt Debesu Tēvam nekas nebūs pretī piepildīt Savus bērnus, lai mēs, Viņa bērni, pārstātu baidīties no korumpētiem ierēdņiem, līst uz vēdera šīs mums uzspiestās varas priekšā, un veiktu šajā Pasaulē tās izmaiņas, kuras Tēvs gaida no mums. Vai arī negaida?

Sāksim pēc kārtas.

“Viedums nāk no iekšienes un nav atkarīgs no izlasītajām grāmatām vai iegūtās dzīves pieredzes.”

Pieredze no pieredzes atšķiras. Veca dvēsele ir beigusi vērt vaļā savu intelektu un sāk saprast pasauli no iekšienes, no sirds. Mīlestība kļūst par izzināšanas filtru, caur mīlestību viss ir redzams savādāk. Es saprotu, ka tu pagaidām neesi sapratis Mīlestību kā eksistences veidu un pagaidām atrodies sava intelekta atvēršanas stadijā. Un no informētības līmeņa tu saproti viedumu (“prātā īpaši nav iedzīvojušies”).

“Gan vispār no kaudzes slimību, kas nav vieduma pazīme.” – tu uzskati, ka viedums un slimības ir nesavienojamas lietas. Visiem cilvēkiem, kurus tu uzskati par viediem, nav tiesību slimot? Taču paskaties Internetā par tiem, kurus uzskati par viedajiem. Viņi visi ir nomiruši no slimībām.

“Un runa pat nav par to, lai būtu ar iespēju kā jums – čenelinga ceļā saņemt ticamas atbildes uz jebkuriem jautājumiem – arī šeit ir jābūt ļoti tīram kanālam – bet tieši būt ar kādu iekšēju dziļu viedumu, lai saprastu visu notiekošo apriori, tā sacīt, bez liekiem jautājumiem.”

No kurienes tu gribi saņemt ticamas atbildes? No iekšienes? Un tu esi tik vieds, ka zini visu? Es, piemēram, pagaidām nezinu un mācos šo dzīvi caur jums. Jūs man atklājat, kas ir labi, kas slikti. Katrs no jums, ieskaitot bērnus. Jums piemīt prāta spēja atsijāt negatīvo un piesaukt savā dzīvē to, kas viņu izdaiļo un padara ērtāku. Tas viss akumulējas dvēseles pieredzē. Ir pieredzējušas dvēseles, un ir tās, kas tikai sāk savas dzīves uz planētas. Protams, pēdējās nav tik pieredzējušas, kā ne vienu vien eonu uz Zemes nodzīvojušās.

“Tiem vispār nav jābūt, šiem jautājumiem, ir vienkārši jāzina, kā zina Augstākie.”

Kad tu būsi Augstākais, kā tu saki, zināsi. Bet pašlaik tu vari pajautāt.

“Varbūt Debesu Tēvam nekas nebūs pretī piepildīt Savus bērnus, lai mēs, Viņa bērni, pārstātu baidīties no korumpētiem ierēdņiem, līst uz vēdera šīs mums uzspiestās varas priekšā, un veiktu šajā Pasaulē tās izmaiņas, kuras Tēvs gaida no mums. Vai arī negaida?”

Es neko negaidu. Kā tu zini, tukšas gaidas ne pie kā laba neved. Es redzu, ka tu lien uz vēdera, ja reiz par to runā? Neredzu, ka Natālija baidītos un līstu uz vēdera. Viss ir atkarīgs no iekšējās brīvības, kuru tu gribi iemantot. Paskaties augstāk, tur ir vārdi, kā to izdarīt.

“Katrs no mums, kurš ietilpst Galaktiskā Kristus grupā, es uzskatu, ir tīrs un tajā pašā laikā tukša krūka, lai piepildītu to ar pašu pirmrindas viedumu un sakrālām zināšanām.”

Sakrālas zināšanas nav rokasgrāmata, kā jums dzīvot savā ģimenē vai strādāt korumpētā sabiedrībā. Ja tev nepatīk situācija valstī (ģimenē), veltī savu dzīvi tam, lai tavs sapnis par brīvu sabiedrību realizētos, izdari tā, lai viss, kas nepatīk, tiktu pārtraukts. Izmaini sabiedrību, izmainot sevi. Sāc būvēt savu sapni no tā, ko tu gribētu izmainīt pirmām kārtām, un dari, materializē ar savu ķermeni un saprātu. Nedomā, ka tu esi viens karotājs. Jūs visi esat tādi paši.

Sakrālas zināšanas ir, kā pārvarēt savu “negribu un nevaru”. Savus ierobežojumus, savu slinkumu, savu tukšo saprātu, kurš traucē tev izdarīt visu, kā tu gribi. Pārvari šos savus iekšējos ierobežojumus un darbojies tā, kā tava dvēsele vēlas.

 

3. Personiskās gribas un Dieva gribas jēdziens.

Kā savienot šos divus jēdzienus, sajust šo smalko robežu, kad, no vienas puses, mēs sakām: Jā, lai notiek Tava griba! Bet, no otras puses, kad stundām piedalāmies šajā dzīvē, dažreiz tik aktīvi, ka reizēm celiņš, pa kuru ejam, ved tālu prom no Dieva. Bet, no trešās puses, visi ceļi ved uz Romu (pie Dieva), un jebkura pieredze ir pieredze. Lūk, saka, ka viss ir Dieva sankcionēts un nav nekā, ko Viņš neatbalstītu, citiem vārdiem – ja Pasaules-ēkā kaut kā nav, tātad Tas Kungs nav atbalstījis šo projektu. Jautājums ir – cik lielā mērā mums, divkājainajiem dzīvniekiem, un tajā pašā laikā pretendējošiem uz garīgi-apzinošos Dieva bērnu nosaukumu cilvēkiem ir jāatdodas tā Kunga rokās?

 

“Lai notiek Tava griba!” – dīvaini cilvēki jūs esat! Es devu jums gribas brīvību, bet jūs negribat to izmantot.

Mana griba – dot jums šo brīvību. Bet jūs sakāt – mēs esam cietumā.

Mana griba – dot jums mīlestību, bet jūs savu Paradīzi esat pārvērtuši par “tu man, bet es tev”.

Kad jūs sakāt “Lai notiek Tava griba!”, tātad jūs vai nu jau esat izdarījuši visu, kas no jums bija atkarīgs, un atlaiduši apstākļus Visuma palīdzībai, vai arī esat zaudējuši ietekmi un spējas izmainīt savu likteni. Ir viegli visu “gāzt” uz Dievu, tā sakot, Viņš tā gribēja, lai mēs šeit “pūtu” korumpētā sabiedrībā.

Dievs, aizvāc korumpētos! Dievs, uztaisi mieru uz Zemes! Vai tiešām tu gribi, lai mēs tā dzīvotu?

Un es atbildēšu – nē, man negribas, lai jūs ciestu. Taču cieš tie, kas citādi savu dzīvi nesaprot, negrib mainīties un nealkst dzīvot citādi, ir samierinājušies un padevušies.

Negribēju un nekad negribēšu. Es gribu, lai maniem bērniem būtu spēks un griba izdarīt to, kas viņiem ir paredzēts. Es gribu izaudzināt viedu un stipru būtņu rasi, bet padarīt jūs par tādiem nevaru. Jums pašiem ir jāiemācas radīt. Radīt mieru pasaulē. Pašiem.

 

4. Kādus plānus Debesu Tēvs lolo attiecībā uz Zemes cilvēci? Kādus mērķus gribētu sasniegt?

Saules Brāļi teica, ka tā Kunga galvenais pamata mērķis ir, lai cilvēce, sasniegusi kolektīvo apziņu, apvienotos pašā augstākajā plānā kopīgam radošam darbam ar Viņu, un, ja reiz tā, kāpēc Tēvs neatklās šīs zināšanas visiem (vismaz kaut vai mums, Galaktiskā Kristus grupai)? Šīs zināšanas (Vienotās Apziņas zināšana) glabājas DNS spirillās, kā teica Sanats Kumara, un Viņš arī teica, kāpēc zināšanas neatklāj – it kā tas cilvēkam traucēs būt zemes plānā un saņemt zemes plāna pieredzi. Bet faktiski mēs redzam, ka vairāk par pusi planētas iedzīvotāju ir tumši cilvēki ar neattaisnojamu agresiju attiecībā pret sev līdzīgiem, arī jūsu vietnē, Natālija, kad iznāk jauns emuārs, ienāk cilvēku 20-30, nedēļas laikā sasniedzot, teiksim, 100, bet tās ir tīrās kapeikas septiņu miljardu cilvēku ietvaros, tas ir, pēc būtības šo informāciju būtu kāri jāiesūc visiem kā tīra ūdens malku, bet tā nenotiek. Un, ja Tas Kungs zināšanas neatklāj, tātad tā ir iecerēts, lai cilvēki katru iemiesojumu sāktu no tīras lapas un katru reizi saņemtu jaunu pieredzi, bet tad ir jautājums: kam tik daudz tamlīdzīgas pieredzes un, kā likums, negatīva rakstura? Kas būs, ja cilvēce izzudīs no Zemes virsas, piemēram, atomkara rezultātā (nekādi nepiebaroju šo domu, gluži otrādi, vēlu visiem izjust Aušupcelšanās prieku), Tēvs vismaz nedaudz nožēlos to, vai arī ir tādi paši, cilvēcei līdzīgi projekti, kur tiek atstrādātas apmēram līdzīgas pieredzes? Un vai tiesa, ka Debesu Tēvs izstrādā tādu formu, kurā varētu iemiesoties? Un kādēļ tas Viņam, jo Tēva galvenais princips taču ir neiejaukšanās?

Sākšu no beigām – vai mazliet nožēlošu attiecībā uz neizdevušos eksperimenti vai ne. Nav man žēluma. Es nepazīstu žēlumu.

Toties es pazīstu veiksmes triumfu un mīlestību pret visiem, kas manā realitātē eksistē. Ja jums kaut kas nav izdevies, ko jūs darīsiet? Iemācīsieties, kas un kāpēc neiznāca, un nāksiet pie prāta – izdarīt no jauna labāk un skaistāk, vai arī nožēlosiet par neveiksmi? Nav negatīvas pieredzes un pozitīvas. Nav neveiksmju kā tādu. Jūs visi nemirstat, kā jau zināt, bet tikai esat klātbūtnē ķermeņos uz planētas. Nedomājiet, ka ķermeņiem ir jābūt mūžīgiem. Tas ir tikai moderns datora modelis. Jūs taču negribat vienmēr būt šajā modelī, kad jaunie ķermeņi būs veselīgāki un garāki un viņiem būs izturības rezerve un būs mūsdienīgs domāšanas veids?

“Saules Brāļi teica, ka tā Kunga galvenais pamata mērķis ir, lai cilvēce, sasniegusi kolektīvo apziņu, apvienotos pašā augstākajā plānā kopīgam radošam darbam ar Viņu, un, ja reiz tā, kāpēc Tēvs neatklās šīs zināšanas visiem (vismaz kaut vai mums, Galaktiskā Kristus grupai)?”

Es nevācu jūs visus savā iekšienē, par agru būs. Padzīvojiet vēl. Kad pienāks Dzīves Robeža, tad jūs visi saorganizēsieties manī.

Kolektīvo apziņu jūs sasniegsiet jau nākamajā līmenī. Mentālajā aspektā. Tā nav attīstītības robeža. Un jūs iegūsiet šo apziņu samērā ar jūsu attīstītību. Attīstieties un kļūstiet daudzdimensionāli. Neviens jums netraucē tādiem kļūt.

Un nekādas zināšanas pie tā nevedīs. Tikai jūsu pieredze.

Jūsu pieredze no ATRAŠANĀS šajā plānā, lai pagaidām tikai ar apziņu, nevis ķermeni. Tā tad arī ir daudzdimensionalitāte, kad ķermeni sev līdzi nestaipa, bet ar apziņu iekļūst visās pasaulēs, kurp vien dvēsele vēlas.

“Un, ja Tas Kungs zināšanas neatklāj, tātad tā ir iecerēts, lai cilvēki katru iemiesojumu sāktu no tīras lapas un katru reizi saņemtu jaunu pieredzi.”

Kāpēc es neatklāju zināšanas? Lūk, zināšanas ķīmijā, bioloģijā, matemātikā un fizikā ir atklātas. Tu tās pārvaldi? Kāpēc tu tās nepārvaldi? Vai tad tās ir aizklātas?

“Kam tik daudz tamlīdzīgas pieredzes un, kā likums, negatīva rakstura?

Jūs dzīvojat uz tādas planētas, kura ir pārdzīvojusi Kali-Jugu, kā jūs saucat šo nolaišanās blīvumā periodu. Es jums negatīvu pieredzi nedevu. Tā ir apziņas reakcija uz tādiem apstākļiem.

Es jums mācīju augļošanu?

Es jums devu zināšanas, kā nogalināt citam citu?

Visas zināšanas, kuras jums ir, uzreiz tika noslepenotas un pārvērstas paņēmienā manipulēt, iebiedēt un nogalināt citam citu. Tu uzskati, ka man tā gribējās?

Tu uzskati, ka tu šajā dzīvē tā gribēja, tu un citi tu?

Pārdzīvojot savu vājumu, jūs uz planētas neko neizlabosiet.

Tikai kļūstot stipriem un darbīgiem, jūs varat nonākt pie tā, par ko sapņojat.

“Kādus plānus Debesu Tēvs lolo attiecībā uz Zemes cilvēci? Kādus mērķus gribētu sasniegt?”

Man nav plānu attiecībā uz planētām. Man ir vispārēji plāni visai pasaules-ēkai. Pasaules-ēka tā vai citādi dzīvo un attīstās – caur mēģinājumiem un eksperimentiem, caur jauna, modernāka radīšanu, caur miera nodibināšanu augstākos plānos ar miermīlīgu, augsti attīstītu un laimīgu cilvēku atlasi.

Katra apziņa aug un attīstās tajos apstākļos, kādos nonāk. Ir iespēja ieviest citus apstākļus, ja cilvēce vēlēsies. Taču jūs esat manas rokas un acis. Tikai caur jums, nevis ar manas “burvestības” palīdzību jūs varat savu dzīvi padarīt labāku. Labāku no jūsu redzes viedokļa, nevis no mana. Es neesmu cilvēks, un man ir daudz citu pasauļu. Padariet savu dzīvi tādu, kādu gribat. Viss ir jūsu rokās un galvās.

 

Pievienots 17.08.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/otveti-ottsa-nebesnogo-aleksandru

Tulkoja Jānis Oppe