Если вы хотите стать людьми, то любите

Ja gribat kļūt cilvēki, tad mīliet

Vecā un jaunā apziņa

18.08.10.

Ar ko cilvēks pēc apziņas atšķiras no citu humanoīdu progresīvākām vai vecākām apziņām? Es saprotu, ka daudz dažādu apziņu jau ir radīts un ne visas apziņas mūs apmierinātu, bet ir kaut kādi pozitīvas attīstības piemēri. Mēs varam ņemt to apziņu, kurp mēs attīstāmies un kurp augam, un salīdzināt ar mūsdienu stāvokli uz planētas. Es vērsos pie Sanata Kumaras ar tādu pieprasījumu. Viņš uzdeva daudz jautājumu, lai apzinātos to stāvokli, kādā atrodas mūsu apziņa.

SK: Cilvēks pagaidām dzīvo “kā automāts”. Tā, kā visi dzīvo. Viņam reti rodas jautājums, kā gan dzīvo citas civilizācijas un apziņas? Un kā var dzīvot citādi? Kāpēc ir tik daudz nelaimju un ciešanu, vai var to izbeigt un kā to izdarīt? Cilvēkam nav laika domāt un spriest, viņš ir aizņemts ar daudzām lietām un nodarbēm.

Pirmām kārtām cilvēkam ir jāiziet no verga apziņas. Pašlaik ļoti ir attīstītas frāzes “tev ir jādara” un “tev ir pienākums”: “Man ir jāstrādā sava laika lielāko daļu, lai nodrošinātu sev un savai ģimenei iztiku. Neskatoties uz to, ka lielāko daļu manis nopelnītās vērtība atņem, bet pārējo apliek ar nodokli.”

Paraudzīsimies, ko jūs sev atbildēsiet uz tiem jautājumiem, kuri vedīs jūs pie jūsu apziņas un dzīvesveida nebrīvības apzināšanās un izpratnes, ka var dzīvot citādi. Un cik gatavi jūs esat jaunam dzīvesveidam, ja tas gadītos uz Zemes.

1. Ja iedomāsimies, ka visa nepieciešamā nauda jums ir, cik daudz laika jūs strādāsiet? Vai jūs brauksiet uz darbu? Vai jūs brauksiet vai iesiet uz to darbu, kurā jūs pašlaik strādājat?

2. Ko jūs darīsiet tā laika vietā, ko tērējat darbam? Kur tērēt savu laiku? Kā jūs brīvo laiku pavadīsiet? Kā jūs attīstīsieties? Kuru vainosiet savās nepatikšanās un neveiksmēs?

3. Cik pavisam jums vajag laimei? Laime ir, ka tev pieder priekšmeti? Cik daudz apģērbu un apavu jums pietrūkst? Vai jūs ar tieksmi iegūt arvien vairāk priekšmetu neaizstājat savas jūtas un domas? Vai jūs apzināties savus slēptos motīvus un slēptās jūtas? Vai jūs apzināties savu programmēšanu?

4. Jūs esat iemācījušies strādāt un atpūsties. Iedomāsimies, ka esat iemācījušies. Bet vai jūs esat iemācījušies saziņu? Jūsu tuvinieki jūsu dēļ necieš? Cik lielā mērā ir attīstīta saziņas kultūra un citu cilvēku pieņemšana? Par ko liecina daudzās šķiršanās un strīdi? Par ko liecina sirds brūces un psihiskās traumas?

5. Cik lielā mērā jūs mīlat bērnus? Cik lielā mērā bērni mīl jūs? Viņi apmēram atkārto jūsu ceļu? Bet jūs atkārtojat savu vecāku piemērus? Vai jūs apmierina saziņas ar jūsu vecākiem un jūsu bērniem līmenis?

6. Vai jums ir laiks padomāt un pārtaisīt savu domāšanas veidu, darbību veidu, saziņas manieri un savu nākotni? Vai ir tāda vēlēšanās un nodoms? Kā jūs to realizēsiet?

7. No kurienes ceļas ciešanas? Kurš sagādā ciešanas? Kam to vajag? Jūs ciešat? Vai tas ceļas no jūsu darbību un domu izvēles, vai no to izvēles, kas jūs vada?

8. Jūs ļaujat jūs vadīt? Kurš jūs vada? Vai jūs varat iziet no šīs vadības? Vai jūs tad pārstāsiet ciest? Ja jūs ciešat, tad kāpēc jūs neesat izgājuši no šīs vadības? Vai arī jūsu ciešanas – tas ir jūsu ierastais dzīvesveids, un jūs sāksiet meklēt sev nākamo “pārvaldnieku”?

9. Kas notiks, ja jūs pats vadīsiet sevi? Vai nepārvētīsieties slinkā dzīvniekā? Vai jūs nesāksiet lietot grādīgos dzērienus vai dzīties pakaļ pretējam dzimumam?

10. Ja jums atklāsies brīva laika pavadīšanas perspektīva, vai jūs neapmulsīsiet, ka vairs nevienam neesat vajadzīgi? Ar ko jūs nodarbosieties? Kas jūs interesē? Kas jums ir kaitīgi un kas noderīgi – jūs zināt?

Tās visas ir cilvēces nenobriedušās apziņas pazīmes. Atklājies brīvais laiks bieži pārvēršas iedzeršanā, tāpēc ka nav brīvā laika kultūras. Dzīves garlaicība – tā ir cilvēka, kurš nezina, ar ko nodarboties, izvēle. Viņš ir pieradis būt priekš kāda vai kalpot kādam. Kad izzūd kalpošanas priekšmets, cilvēks ir iztukšots un nezina, ko viņam darīt. Nav domāšanas kultūras, apjēgšanas, mērķa uzstādīšanas, dzīves jēgas.

Turklāt neviens neatteikties no tā, lai dzīvotu mūžīgi. Lai dzīvotu ilgi, vajadzīga tādas dzīves jēga, mērķis un enerģiju virzīšana uz šo mērķi. Dzīvot – tas nenozīmē nīkuļot, stiept savas eksistences dienas, būt mūžīgi neapmierinātam un vainot savās ciešanās visus pārējos. Cīnīties ar citiem, apzagt citus, dzīvot ar krāpšanu un viltību…

Kāpēc? Vai tad jūs būsiet apmierināti, ja jūs dzīvojat kā parazīts? Vai tad jūs cienīsiet sevi vai leposieties ar sevi, ja jūs esat vienkārši pretīgi? Ja jūs neieredz citi?

Un kā dzīvo augstākās apziņas? Ar ko viņas atšķiras no mums? Viņas dzīvo ļoti ilgi. Kāda ir viņu eksistences jēga, un vai viņas ir iemācījušās dzīvot bez manipulācijas uz sava rēķina?

SK: Mēs runājam par attīstītām apziņām. Daudz ir tādu, kas dzīvo uz citu rēķina, un viņas nav piemērs cilvēces attīstībai. Jūs jau esat attīstījušies tādā mērā, lai saprastu, ka jebkuru parazītisku eksistenci nosodīs tās, uz kurām viņas parazitē, un arī viņas pašas sev tieši tādēļ arī nepatīk. Viņas nemīl sevi un ir nelaimīgas savā veidā.

Mūsu mērķis ir apmācīt jūs būt laimīgiem. Un pirmām kārtām saprast, kas tieši jums sniedz apmierinātības un laimes sajūtu. Un kāda tā ir – laime priekš visiem?

1. Pirmām kārtām, tā ir atbildība par savām domām, darbībām un izvēlēm. Tas sniedz jums brīvības un vadības neesamības sajūtu. Pat ja jūs piekrītat, ka jūs vada vai jūs pārvalda, jūs apzināties, ka tā ir jūsu dabiskā izvēle un jūs apzināt ejat šīs pārvaldības (valsts, darbavietas) pakļautībā. Jūsu izvēle padara jūs brīvu.

2. Jūs saprotat, ka jūs DALĀT laiku starp darbu un brīvo laiku, starp citiem un sevi, nevis atdodat visus savus spēkus un sulas citiem. Kad jūs iemācīsieties viedi vadīt savu laiku, nezaudējot to, nenositot to, bet veltot to atpūtai un attīstībai, tas jūs sāksiet tuvināties augstākai pašapzināšanai – atbildībai par savu dzīvi un par laiku, kurš iztērēts ar labumu un prieku.

3. Jūs mīlat sevi un savus tuviniekus un attiecaties pret visiem pārējiem ar labvēlību un līdzjūtību. Tieši mīlestības trūkums darīšanās un domās padara jūs vadāmus un automātiskus. Mīlestība ir nākamais solis cilvēces un konkrēti viņas apziņas attīstībā. Pagaidām gan mēs neredzam mīlestību jūsu ikdienībā. Bieži jūs mīlestību aizstājat ar savstarpējo palīdzību cits citam.

Roboti neprot tieši mīlēt. Jā jūs gribat atšķirties no robotiem, sāciet mīlēt, praktizēt dzīvesveidu mīlestības dēļ, mācīt to saviem bērniem. Domājiet par mīlestību, sapņojiet par mīlestību, praktizējiet domāšanas veidu mīlestības dēļ, nevis konkurences, ciešanu, manipulācijas un pārvaldīšanas dēļ. Ja jūs gribat kļūt cilvēki, tad mīliet.

4. Attieksme pret bērniem ir nepareiza. Tā nedara jūs laimīgus, tāpēc ka jūs tiecaties nevis dot viņiem savu mīlestību, bet pabarot un nosūtīt uz skolu, sekcijām, atdalīt no sevis un nodarboties ar savām darīšanām. Tieši vecāka mīloša sirds spēj iemācīt bērnam mīlēt un rīkoties mīlestības dēļ. Viss nelaimes un ciešanas ceļas no mīlestības neesamības, no cilvēcības deficīta audzināšanā un laimes trūkuma bērnībā. Cilvēks, piepildīts ar mīlestību, apmācīts dot sev mīlestību no iekšienes, neņems to nost citiem, nekrāps vai neapvainos, neizvaros citus. Visas tādas darbības ceļas no naida, no izmisuma, kas radušies mīlestības krāsmatās.

Augstas apziņas bērns ir samīļots un mīlēts. Vecāki ir iemācīti atspoguļot un paust savu mīlestību tā, kā tas ir pieejami un saprotami bērnam. Bērns saprot, ka ir mīlēts un cienīts. Viņš mīl un ciena visus visapkārt, tāpēc ka vecāki ar savu piemēru palīdz viņam to apgūt un paust. Viņš jūtas nevis mazulis, kuru uzskata par vientiesīgu un līdz galam nesaprotošu, bet kā cienīgs līdztiesīgs sabiedrības loceklis, kurš nes ievērojamu labumu ar savu darbu un domām.

5. Jums ir attīstīta sabiedrības kolektīvā apziņa. Jums ir iemācīts saprast, ka jūs dzīvojat sev līdzīgu cilvēku sabiedrībā un jums ir paredzēts nest kopienai labumu, nest savu ieguldījumu kopējā lietā, orientējoties pēc sabiedrības pieredzes.

6. Jums ir attīstīta daudzdimensionālā apziņa. Jūs saprotat, ka tikai sadarbošanās ar citām planētām un rasēm var ļaut izdzīvot un kļūt laimīgiem jums un jūsu nākotnei. Jūs apmācaties cits no cita un saprotat, ka katra rase attīstās savā veidā un savā veidā uzskata sevi par laimīgu. Jūs viņas pieņemat tādas, kādas viņas ir, un cenšaties atrast starp jums kopīgo, lai iemantotu mieru un klusumu jūsu laimīgajā dzīvē. Jūs sadarbojaties ar daudzām rasēm un planetārām kopienām, arvien vairāk saprotot daudzdimensionālas būtnes jauno dzīvesveidu, tuvinot sevi augstākai apziņai un dievišķajai paradigmai.

Pievienots 10.08.2018

http://www.sanatkumara.ru/stati-2018/esli-vi-chotite-stat-liudmi-to-liubite

Tulkoja Jānis Oppe