Кто помогает нам во время жизни и после смерти?

Kurš palīdz mums dzīves laikā un pēc nāves?

18.05.17.

Vakar man pajautāja, kā vērsties pie planētas jaunās Valdības. Es padomāju – bet taču arī pie vecās mēs nekā nevērsāmies. Reiz mēs seansā ar SB pabijām uz šī Augstākā Mentālā plāna Apziņas Režģa ap planētu, iepazināmies ar vecās Valdības darbību, bet nekad vairs mūs tur nelaida. Es nolēmu paskatīties uz šiem noteikumiem no mūsu, vienkāršu mirstīgo, skatpunkta un uzzināt sīkāk visu par mūsu iespējām.

Sanat Kumara, ko mēs varam uzzināt par noteikumiem, kā vērsties Planētas Padomē? Un vai tā sāks nodarboties ar viena cilvēka darīšanām? Vispār, kas nodarbojas ar cilvēku lūgumiem?

Pirmām kārtām, jums kopš dzimšanas ir Sargeņģeļi (SE). Eņģeļu sistēma atbalsta jūsu garu, ved pa dvēseles iemīto ceļu, mēģina apturēt jūs, kad jūs ejat ne tur, atbild par jums, kad jūs ejat bojā.

Vakar aizvācu divas dvēseles, uzkārušās mūsu pasaulē. Brīnos, kur skatās Sargeņģeļi? Kas tā par atbildību, ka SE ne tikai neaizvāca cilvēkus pēc viņu nāves uz savu vietu, bet citu cilvēku SE ļāva šiem klaidoņiem kaitēt to cilvēku veselībai un gaismai, par kuriem viņi ir atbildīgi. Tad kā izpaužas viņu palīdzība? Jo ne visi cilvēki taču tādā stāvoklī saprot un griežas pie palīdzības pie tādiem kā es? Un kāpēc vispār cilvēki pēc nāves iestrēgst šajā plānā? Kur tādā gadījumā paliek SE?

SE vāc prom cilvēku dvēseles uz savu vietu, uz eņģeļu plānu, bet mentālā un astrālā plāna apvalki var atrasties dzīvi šajā plānā kā bioroboti. Kad tu viņus pacel, viņi pabeidz savas programmas un utilizējas. Tas ir, var teikt, ka tie, kas šeit ir iestrēguši, ne gluži ir dvēseles, bet ķermeņi ar apziņu, taču bez dvēseles apvalka. Dvēsele viņos ir klāt sakaros, bet ne šajā plānā. Dvēsele augšupceļas kopā ar SE.

Bet kuru tad es redzu Debesīs, kad nosaku, kur atrodas dvēsele? Vairums mirušo man atbild no Augstākajiem plāniem, un mēs pat dažreiz sarunājamies ar tādām dvēselēm. Kurš man atbild?

Mentālās būtnes, apvalki, kuri turpina dzīvot un uzturēt saikni ar dvēseli, tikai viņi ir atnākuši Mājās. Tu taču zini, ka arī viņi reiz mirst augstākajos plānos un atdzimst kā jauns apvalks.

Var teikt, ka tā viņi pabeidz dzīvot savas dzīves?

Dabiski! Viņi arī tur uz mūžību neiestrēgst, bet ved cienīgu dzīvesveidu, mācās un specializējas profesijās un interesēs.

Bet šeit dvēsele ir klātesoša vai arī tikai sakaros?

Dvēsele fragmentu veidā ir klātesoša visos plānos un pabeidz dzīvot savas dzīves kopā ar cilvēku. Kad ķermenis noveco vai beidzas programma, dvēsele atdzimst augstākajos plānos un pakāpeniski iziet no visiem ķermeņiem rindas kārtībā.

Kāpēc kapsētās ir pilns ar klaidoņiem? Es skatījos Ekstrasensu cīņu, un ir tādi cilvēki-ekstrasensi, kuriem palīdz mirušie. Kas ir šie mirušie, un no kādiem plāniem viņi palīdz? No astrālajiem vai no mūsu plāna? Viņi tiešām nav aizgājuši? Tie visi ir klaidoņi?

Tie ir klaidoņi, viņi neaiziet un ir piesaistīti saviem ķermeņiem, kamēr nav iznīcināts ķermeņu apvalks. Daļa tādu dvēseļu aiziet, bet daļa paliek.

Tad kas gan iznāk, kapi – lamatas dvēselēm? Kāpēc viņas nav aizgājušas? Kāpēc viņām nepalīdz viņu SE?

SK savieno mani ar viena no tiem, kurus es vakar pacēlu, SE. Es redzu, ka dvēseles gaisma ir izgājusi no tā apvalka, kuru es cēlu un kurš karājās mūsu plānā un aptumšoja gan māju, gan negatīvi ietekmēja tos, kas mājā pašlaik dzīvo. Viņš (vīrieša apvalks) bija it kā miegā, praktiski bez apziņas, gluži kā uzkāries tajā stāvoklī, kādā nomira ķermenis.

Kā, un nebija neviena, kas šo ķermeni aizvāktu uz savu vietu?

Notika dvēseles saslāņošanās. Praktiski tajā ķermenī viņas nav, varbūt 1-2 procenti apziņas vēl bija palikuši. Un tādu dvēseli uz Zemes ir ļoti daudz.

Zeme ir līdzīga dvēseļu kapsētai?

Nē, protams, bet visam savas enerģijas. Ļoti tumši mentālie apvalki negrib nekur virzīties un neapzināti pamirst jūsu plānos, kamēr neizšķīdīs laikā.

Bet ko pa to laiku dara SE? Kāpēc viņš neizsauc palīdzību un neutilizē cilvēka atliekas?

Viņš seko cilvēka garam. Šajā laikā šī cilvēka gars atjaunoja savus dvēseles apvalkus, piesātinājās un atstāja savus klejojumus uz visiem laikiem.

Ko tas nozīmē?

Tāda dvēsele aizies ilgi atpūsties un atjaunoties. Var teikt, ka ražas novākšana šai dvēselei ir pabeigta, un tālāk viņa dosies uz jaunu realitāti (cilvēks Černobiļas katastrofas dalībnieks-likvidators).

Dažas dvēseles paliek šeit un mēģina palīdzēt vai kaitēt citiem cilvēkiem. Kā mums to saprast? Jo vienmēr taču nekrotiska saikne ar dvēseli ir kaitīga? Kāpēc kas tāds vispār ir iespējams? Jo arī dzīvajiem cilvēkiem taču ir gribas brīvība, un viņi nemaz negrib nest sevī citu negatīvu apvalku vai ciest no saiknes ar viņu? Kur šeit ir problēma?

Tāpat, kā ir slimības un ārsti, tā ir arī dziednieki un eksorcisti. Nevar teikt, ka cilvēki ir pamesti tumšo spēku varā. Ir arī Ercenģeļi, kuri arī aizsargā un glābj, ir arī gaišie spēki, kuri arī var cilvēkiem palīdzēt, atvedot viņus pie tiem, kas var problēmu atrisināt. Un ir jāsaka, ka cilvēks ne vienmēr jūt tumšu spēku vai klaidoņu klātbūtni, parasti tie, kas griežas pēc palīdzības, kaut kā ir saistīti ar aizgājušajiem – ir viņu radinieki vai nāves cēlonis…

Bet dvēsele, kura piesūkusies cilvēkam? Ko dara viņas SE?

Ir arī tie, kas pilnīgi apzināti ir palikuši šeit, un SE ir spiests viņus novērot.

Tas ir, šīs dvēseles atrodas pilnīgā apziņā?

Jā, ir arī tāds stāvoklis, kad dvēsele vēl nav pametusi apvalku un nodzīvo savus klejojumus līdz galam šajā ķermenī pēc nāves brīvprātīgi. Taču viņas lielākā daļa tomēr jau atrodas nākamajā apvalkā un dzīvo tur.

Kad es viņu vācu prom, tad gluži kā tumšu skafandru viņa atstāja šajā plānā un gaišā daļa aizgāja uz augšu. Kas tā ir par saslāņošanos? Atliekas palika šajā plānā?

Nē, tās aizgāja uz tumšo astrālo plānu un pēc tam pāries uz minerālo plānu.

Bet kāpēc es klaidoņa dvēseli redzu šeit, ja viņa ir arī augstākajos plānos?

Kas tev ir svarīgi, kāds uzdevums tev ir prātā, kad meklē dvēseli? Ja viņa ir šeit un parazitē uz cilvēkiem, tad tavs AEs to redz un tev saka. Vai ne tā?

Saki, bet tad var sarunāties arī ar šo klejotāju AEs, ja viņi augstākajos plānos ir kā cilvēki?

Var, bet tas ir pagrūti. Var atrast tādu dvēseli.

Vai ir būtnes, kuras sadarbojas ar klejotājiem un utilizē viņu apvalkus?

Kā redzi, nav. Šie ķermeņi sabrūk patstāvīgi, kad no tiem aiziet dzīvība, līdz tiem vielas apziņas līmeņiem, kad tie kļūst minerālā dzīvība.

Kāpēc viņi pievelk visu tumšo un kļūst par cilvēku vai vietu aptumšošanas avotu?

Tādēļ arī kapsētas atrodas aiz dzīvojamās zonas robežām. Zemāka apziņa, līdz kurai pakāpeniski sabrūk apvalks, piesaista “klijas”, kuras barojas no viņa.

Bet, kā redzi, daži uzkaras mājās, nevis kapsētā.

Uz viņiem izplatās gribas brīvība. Viņi kaut ko grib.

Un ja viņiem nav gribas, bet vienkārši viņi ir pazaudējuši apzinātību?

Dvēselei nav vajadzīgi tādi apvalki, un viņa ļauj viņiem atrasties tur, kur viņi ir. Nomet.

Un kas notiek ar dvēselēm, kuras atrodas stāzē?

Viņas ir piesaistītas ķermenim, kamēr ķermeni iespējams pamodināt, un guļ. Ja ķermenis ir sabrucis, tad notiek dvēseles apvalka atslāņošanās, un tālāk Māju meklēšanas process notiek tieši tā, kā tu redzēji.

Ko dara SE tādā gadījumā, kamēr ķermenis guļ stāzē?

Viņu nav klāt.

Un svētie pīšļi? Kā ar tiem ir saistītas dvēseles?

Ir mentāla saikne, kamēr apvalks pilnīgi nav sabrucis.

Vai var teikt, ka paši svētie tādēļ ir ierobežoti vai cieš? Vai viņi zināja par tādu aizkapa dzīvi?

Viņi necieš, bet cenšas kaut kā palīdzēt tiem, kas viņus pielūdz, taču šī palīdzība ne vienmēr tiek uztverta. Viņi paši gribēja palīdzēt un palīdz, cik iespējams, īpaši tiem, kas viņiem tic.

***

Man gribas nonākt pie sapratnes, ar kādiem procesiem ir saistīta nāve vispār. Kā tas notiek, un kurš “vāc prom” mirušos pēc mana aicinājuma? Kāpēc tas nenotiek automātiski, un kāda ir SE funkcija?

Aina: “Ražas novākšana”: milzīgs gaismas portāls, un es viegli paceļos, tāpēc ka tur labi, silti, un es vienkārši peldu augšup. Apstājos…

Atveras jauns portāls, smalkāks un caurspīdīgs. Uzlidoju arī pa to, ātrums palielinās, ausīs svilpj. Izeju aiz planētas apvalka robežām, manā priekšā tumšas debesis un zvaigznes. Redzu, kā ķermenis sadalās atomos, un es gluži kā izšķīstu. No manis atliek tikai maza nūjiņa, salmiņš… turos pie šī salmiņa. Planēta mirdz ļoti tālu. Mans salmiņš te peld nesteidzīgi, te taisa rāvienu uz kaut kurieni… Labi, mierīgi, priecīgi. Esmu uzkārusies.

Sāku saskatīt savu caurspīdīgo mirdzošo ķermeni, kā attēlos – paltrakā. Esmu ķermenī, kurš vairāk līdzīgs vīrišķam. Pamanu, ka SE no augšas mani uz kaut kurieni nes nesteidzoties. Viņš vicina spārnus kā putns. Kā attēlos stārķis nes zīdaini.

Priekšā ir dvēseļu kopiena, līdzīga apmetnei. Viņš iemet mani iekšā aiz sienām apkārt pilsētai un aizlido… Viņš ir sakaros, taču blakus man viņa nav. Šeit es viegli lecu-paceļos, atrodu “kāpnes uz debesīm” un kāpju augšā pie saviem Skolotājiem. Mani sveic tādas pašas dvēseles kā es. Es uzreiz varu izšķīst tajā gaismā, kas ir kāpņu galā. Bet kaut kas mani aptur, un man ir interesanti sasveicināties un pakontaktēties ar citiem. Viņi norāda man uz manu dzīvi lejā. Mēs apsēžamies uz pakāpieniem un sākam kaut ko apspriest…

Atgriežos uz šejieni, lai tomēr parunātu vēl arī par to, ka ir Skolotāji, kuri arī mūs ved.

***

Kāda ir Skolotāju funkcija?

Skolotāji parādās pēc aicinājuma, kad dvēsele ir spējusi saprast un piesaukt sev Skolotāju. Skolotājs it kā ar savu apziņas daļu ieiet māceklī un ved dvēseli pa paredzēto ceļu, kad viņu dzird. Viņš var atvest pie grāmatām, pie zemes skolotājiem, pie paša atklāsmēm un čenelingiem. Tā jau ir pamatīga dvēseles un gara kustība. Šeit viss ir nopietnāk, un dvēsele tiecas Skolotāju iemantot, dzīvojot uz Zemes, bet, kā bieži mēdz būt, cilvēks vai nu nedzird, vai arī aizmirst par Skolotājiem, meklējot atbalstu te vienā, te otrā mācībā. Arī tas viss tiek atbalstīts un ietilpst dvēseles uzdevumos – iemantot noturību uzskatos un apskaidrību ceļā, meklējot savu patiesību. Nav nozīmes mācības konkrētībai, svarīgi ir, lai dvēsele neiestrēgtu prātojumos, bet vienkārši apskaidrotos, piedotu un mīlētu.

Visas “gudrās” zināšanas galvenokārt paliks uz planētas, bet sev līdzi jūs ņemat tikai Radītāja gaismu un mīlestību, kuru esat sastrādājuši nodzīvotajā dzīvē, un debesu dzīves pamata jēdzienus, kuri jums strādās kā dzīves, jaunrades un mīlestības programmas. Jūs sastrādājat dvēseles īpašības, nevis zemes zināšanas.

Mēs sākām ar Zemes Valdību. Vai cilvēks var ar to mijiedarboties? Kādu funkciju nes tāda Valdība?

Valdība nav atbildīga par viena cilvēka cerībām. Tā ir ministrija, kura vada dzīves procesus uz planētas. Šeit tiek apspriesta cilvēku ģenerācijas iespējamā nākotne, DNS procesi un formas, apziņas un saprāta procesi. Tiek apspriesti šo procesu un starpplanētu sadarbības mijiedarbības jautājumi, kā arī rases un Zemes kopumā attīstības ģenerālā līnija.

Ir Karmas padome, kurā var griezties cilvēki, ir uzņemšanas telpa pie Augšupceltajiem Valdniekiem, kuri uztur sakarus ar cilvēkiem, ir Ercenģeļu un Skolotāju sistēmas. Tie ir Augstākie Skolotāji cilvēkiem. Ir arī Radītājs, kurš ar apziņu ir klātesošs cilvēkā.

Mani vēl interesē uzzināt Radītāja Klātbūtnes funkcijas. Daži viņam lūdz izvākt no sevis negatīvu, notīrīt čakras un citas lietas. Cik lielā mērā viņš var to izdarīt?

Tā kā Radītājs ir Viss, Kas Ir, viņš var visu. Bet vai tev nav radies jautājums, kāpēc Viņš ir klātesošs tieši VISĀ? Viņš ir gan tas negatīvs, kurš tev ir iekšā, gan dvēseles gaisma, gan notikumi, gan enerģija, gan saikne ar visām būtnēm un enerģijām, un apziņām. Viņš IETVER sevī visus procesus – negatīvos un pozitīvos, Viņš arī ir šie procesi, Viņā arī izzina Sevi kā (no jūsu redzes punkta) negatīvu un pozitīvu. “Aizvāc savu labo roku, atstāj man tikai tavu kreiso roku,” – apmēram tā skan jūsu lūgums izvākt kaut ko no sevis. Cik tiesīgs ir jūsu lūgums? Labāk to darīt ar Skolotājiem un pašai.

Vladimira jautājums: kādu lomu valsts dzīvē spēlē memoriālā kapsēta blakus Kremlim Sarkanajā laukumā?

Pats Sarkanais Laukums ir ļoti tumšs kodols, negatīvs portāls, un tos spēkus, kuri ir klātesoši portālā, iznēsā milzīgi daudz cilvēku, un laukums uz tā rēķina nivelējas, pavājinot šos spēkus. Neaizmirsti, ka šis punkts ir vieta, kur notiek militārās parādes un tiek izteikti darbaļaužu lūgumi, kuri tiek atnesti valdībai, negatīva spēka vieta. No šejienes karā devās kareivji, kā sistēmas ķīlnieki, kā upuri.

Aizvēsturiskos laikos šeit atradās tumšo spēku pielūgšanas vieta – seno dievu pagānu templis.

Nevar teikt, ka tumšie spēki – tas ir ļaunums, Viņi, tāpat kā karavīri, apsargā un ietver sevī Radītāja tumšo spēku. Kā zināms, ir spēka un antispēka vietas, un viss, kas šajās vietās ir ielikts, kalpo spēku harmoniskam līdzsvaram. Tā ka nevajag jaukt tumšo un ļauno. Ne viss tumšais atnes ciešanas un smagumus. Ir liela tumša pasaule, kura nav atkarīga no cilvēkiem, un cilvēki tajā paliek brīvprātīgi, cik lielā mērā viņi spēj saprast savu gribu pēc nāves. Patiesībā dvēsele mīt visos veidos un slāņos un tajā skaitā arī tumšā astrāla cilvēkos vai jūsu apakšējos aspektos.

Tas ir kā dabā – ir gan pelējums, gan parazīti, gan cērmes, gan augstākie dzīvnieki un augi. Viss ir dzīve visos veidos un apziņās. Nevajag taisīt sevi par vienīgajiem, kam ir dvēsele, un pašiem galvenajiem dabā. Jūs esat matērijas un gara daļa. Un daba jūsos ir tikpat stipra, kā visās citās būtnēs.

Pateicos tev, Sanat Kumara!

 

Pievienots 18.05.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/kto-pomogaet-nam-vo-vremya-zhizni-i-posle-smerti

Tulkoja Jānis Oppe