Я знаю, как чувствовать или я чувствую?

Es zinu, kā just, jeb es jūtu?

18 05 13 01

18.05.18.

Я не знаю, как остальные,

но я чувствую жесточайшую

не по прошлому ностальгию —

ностальгию по настоящему.

 

Будто послушник хочет к господу,

ну а доступ лишь к настоятелю —

так и я умоляю доступа

без посредников к настоящему.

 

Будто сделал я что-то чуждое,

или даже не я — другие.

Упаду на поляну — чувствую

по живой земле ностальгию.

Es nezinu, kā pārējie,

bet es jūtu ļoti asu

ne pēc pagātnes nostalģiju –

nostalģiju pēc tagadnes.

 

Kā klostera brālis grib pie Dieva kunga,

bet pieejams ir tikai klostera priekšnieks –

tā arī es lūdzos pieeju

bez starpniekiem tagadnei.

 

Kā būtu izdarījis kaut ko svešu,

vai pat ne es – citi.

Nokritīšu norā – jūtu

pēc dzīvas zemes nostalģiju.

Andrejs Vozņesenskis (Андрей Вознесенский)

 

Konsultācijās esmu sadūrusies ar to, ka daži uzskata, ka jūtas nav kaut kas sev piederošs un tās ir jāpiesauc vai jāuzaicina. Tas ir principiāls moments, man gribējās vēlreiz par to uzrakstīt.

Kā piemēru es paņēmu rindas no Teta dziedināšanas (ThetaHealing):

“Es zinu, kā sajūtama mīlestība saskaņā ar Radītāja patiesību.
Es zinu, kā just, ka es dzīvoju Beznosacījuma Mīlestības enerģijā.
Es zinu, kā izstarot un pieņemt Beznosacījuma Mīlestību.
Es zinu, kā tas ir – Beznosacījuma Mīlestības enerģijā, kura mani aptver, izšķīdināt jebkuras zemas vibrācijas, nepatīkamas emocijas un enerģijas.
Es zinu, ka man ir iespējams savu attīstību izvēlēties caur Beznosacījuma Mīlestību un tā ir mana izvēle.
Es zinu, kā dzīvot balansā un harmonijā, un zinu, kā tas ir sajūtams.”

Zināt, kā ir sajūtams, un just ir dažādas lietas. Zina mūsu prāts. Viņš saprot, lemj, pieņem, ir apmierināts vai ne, viņš ir teorētiķis, bet praktiķis mūsu iekšienē var arī ne just, ne izvēlēties...

Es zinu, kā just bailes
Es zinu, kā just naidu
Es zinu, kā just dusmas

Bet es nejūtu. Starpība ir milzīga. Pārrakstām aizsardzības vārdus no Teta dziedināšanas:

“Es mīlu ar Radītāja Mīlestību.
Es dzīvoju Beznosacījuma Mīlestības enerģijā.
Es izstaroju un pieņemu Beznosacījuma Mīlestību.
Es izšķīdinu jebkuras zemas vibrācijas, nepatīkamas enerģijas un emocijas Beznosacījuma Mīlestības jūtās, kuras ir manī.”

Ja nav skaidrs, tad paskatieties, KUR tas ir jūtams ķermenī. Pirmais piemērs – galvā, otrais – sirdī.

Daži uzskata, ka Mīlestību var piesaukt, savākt kaut kur kosmosā, uzaicināt, ka Mīlestība ir kaut kur atsevišķi no jums – piemēram, kā Teta dziedināšanā, “Beznosacījuma Mīlestības enerģijā, kura mani aptver”.

Naids arī ir kaut kur atsevišķi? Prieks? Kur tie ir ārpus dvēseles? Pieticība? Tīrība? Krietnums?

“Es aicinu no savas apkārtnes savu Tīrību!” Vai es to kaut kur atsevišķi jutīšu? Tu esi vai nu tīrs, vai ne. Tu vai nu mīli, vai ne. Tu vai nu baidies, vai ne.

Varat teikt, ka “es taču Dievišķo Mīlestību uzaicinu/vācu/koncentrēju”... Visas mūsu jūtas nāk no viena avota – no sirds centra.

No galvas arī var kaut kas atnākt – protests/piekrišana, nepieņemšana/pieņemšana, lēmums, izpratne, zināšanas, prasme u.c.

No sirds nāk – “man patīk, tas ir interesanti, cik lieliski, cik meistariski, cik slikti, tas ir šausmīgi, es mīlu, es nemīlu”...

Kas var nākt no apkārtējās vides? – tās emocijas un jūtas, ar kurām tu vai citi esat piepildījuši šo vidi. Piekrītat? Jūs pat varat sajust, ar ko vide piepildīta – ar negatīvu vai pozitīvu. Kā jūs šo vidi tīrīsiet? – no iekšienes uz āru.

Visas jūtas atrodas iekšienē un “saprast” tās – nenozīmē just. Ir “galvas” mīlestība, un ir jūtas – sirds pārdzīvojums, ar Radītāju saistītās Dvēseles pārdzīvojums. Tieši jūtas “Radītājs Ir Mīlestība” ir jūtamas savā iekšienē, tās nāk no sirds, no Dvēseles. Tas ir vēl viens pierādījums, ka mēs nepastarpināti esam saistīti ar Tēvu-Radītāju – jo mēs taču izstarojam Mīlestību kā Tēva-Radītāja starojumu... Mēs esam savienoti savā iekšienē, nevis ārpusē. Tēvs nav atsevišķi no mums, nav vectētiņš uz mākoņa. Mēs esam saistīti ar Viņu caur dvēseli.

Un, ja sirds centrs ir aizvērts, kā vairākumam pašreizējā laikā, tad arī mīlestība gadās tik reti, tikai tad, kad parādās sirsnīgs draugs – sirds plaši atveras un kļūst atklāta, ievainojama, tīra un mīloša, ne tikai mīļoto, bet arī visu pasauli mīloša.

18 05 13 02

Un kļūst tik sāpīgi, kad šī mīlestība tiek pārtraukta pēc vienas puses lēmuma. Ievainotā sirds atkal aizveras, lai nejustu šķiršanās sāpes, pārestības vai zaudējuma sāpēs... Un cenšas šīs sāpes nodzēst ar “galvas” gribas lēmumu – pieņemt mīlestībai pretējo – neieredzēt, kļūt ļaunam, nejust, nedomāt, negaidīt... Bet sirds gaida, cer, mīl – tur, iekšienē... gatava visu piedot un mīlēt...

Un, ja meditācijā pēkšņi sirds atveras, tad straumēm plūst asaras, tāpēc ka dvēsele tik ļoti grib parādīt sevi cilvēkam un tu pēkšņi jūti tik daudz jūtu savā iekšienē, ka nervu sistēma reaģē ar asaru straumi... Tu esi dzīvs!

“Galvas” sāpes – es centīšos mīlēt, es zinu, ka ir jāmīl, es saprotu, kā tas ir – mīlēt...
bet es tikai nevaru to darīt, tāpēc ka naids (niknums, riebums, ķilda, skaudība, vienaldzība) man traucē.
Šīs jūtas vairāk dzimst kaut kur perifērijā, bet dziļumā...
KATRAM MUMS dzīvo īstā sirsnīgā Dievišķā Mīlestība. Tāpēc ka tur ir portāls pie Radītāja, sakaru punkts, dzīvs pavediens pie Tēva, kurš saista mūs ar Dievišķo Mīlestību. Viņu mēs izplatām tikai no šī punkta. Nekur ārpus mums viņa neeksistē, vai arī viņa ir tik vāji izšķīdināta Visā Esošajā, ka tikai mūsu iekšienē ir jūtama viņas plūsma, un arī tikai, kad mēs viņu atveram...

“Es visus mīlu, bet ko man iesākt ar vasarnīcas kaimiņu?”
“Kā es varu mīlēt noziedznieku – slepkavu, izvarotāju, zagli?”

Bet Debesu Tēvs klusītiņām saka – “Tu taču mīli Mani? Es arī viņos esmu klātesošs, tāpat kā tevī...”

“Esi gatavs sliktākajam dzīvē (От тюрьмы да сумы не зарекайся)” Kā saka, nedod dievs!

***

Ko man gribētos teikt? Nepārvērtieties mākslīgajā intelektā! Jūtiet dzīvi ar sirdi, nevis galvu. Un lai sirdi nekādas negatīvas jūtas ciet never. Visa mūsu darba ar sevi būtība ir, lai atvērtos šai patiesajai Mīlestībai. Tādēļ mēs strādājam ar piedošanu, ar nožēlošanu, ar negatīvu mūsu iekšienē – pārestībām un dusmām, lai attīrītu ceļu pie Radītāja.

Un kļūt veselākiem, jo visas slimības taču ir saistītas ar psihosomatiku – ar to negatīvu, kurš ir kristalizējies iekšienē un kļuvis par Programmu, tieši kristalizējoties negatīvam.

Grābjam laukā visas savas pārestības un skaudību – vēl viena pakāpīte pie Mīlestības ir noieta. Attīrāmies no nepiedošanas – un atkal karmas pakāpīte uz augšu ir pieveikta...

Katrs no jums izjūt daudzveidīgas jūtas. Un nekādas jūtas ignorēt vai apspiest nedrīkst. Citādi iekšienē uzsprāgsiet (insults vai infarkts), vai arī iekšienē iedzītās jūtas izvērtīsies skandālā, kliegšanā, dusmās. Ja uzskatīsiet, ka garīgai personai ir nepieklājīgi dusmoties, tad vienkārši pārstājies just arī visas pārējās jūtas. Un būsiet “mākslīga bezjūtība”.

Otrs svarīgs jēdziens – jūtu vibrācijas un viņu transformācija jūsu iekšienē. Es daudz reižu esmu runājusi par dažādu jūtu atbilstību vibrācijām (Hokinsa skala, piemēram). Un nevar teikt, ka mūsu iekšienē visas jūtas paliek sākotnējā veidā.

Pirmkārt, kamēr bērniņi neiemācīsies neieredzēt no saviem vecākiem vai citas apkārtnes, viņi to nevar darīt. Viņi piedzimst kā viena vienīga mīlestība. Viņi ir kā spoguļi – ko ierauga, to arī mācās.

Otrkārt, jūtas pastiprinās samērā ar pieaugšanu, un pusaudža vecums – kad piedzimušās jūtas ir ļoti ievainojamas, sirds vēl ir atvērta, bet negatīvs jau trako.

Un, lūk, dvēsele neiztur šīs sāpes, kad viss ir vaļējs un sāpīgs, un sirds aizveras, lai viņai nesūktos asinis no visām daudzajām brūcēm. Kļūst vieglāk dzīvot, tāpēc ka Avota jūtas tagad nav tik ievainojamas. Mūsu gaidas, cerības, īstenās vēlmes nonāk zem dzelžainas apsardzes. Un palīgā nāk galva – kaut kā taču ir jādzīvo! Sākas attīstības trešais periods – tiek attīstīts intelekts, izpratne, interese par zināšanām, prasmēm, paņēmieniem un metodikām. Pie tā cilvēks var arī apstāties. Ar to sociumam ir pietiekami. Pirmās trīs čakras, kā saka, darbojas ar pilnu jaudu.

Kas tas ir – Mīlestība-Viedums? Tas ir cilvēka attīstības otrais etaps. Aktīvais intelekts pilnā sparā strādā. Ko tālāk?

Iemācīties atvērt sirdi un just ar sirdi. Turklāt intelekts palīdz vai traucē. Gan viens, gan otrs vienlaikus. Viņš ir pieradis justies galvenais. Viņš lemj. Viņš ved. Viņš izdara secinājumus. Viņš apspiež jūtas. Viņš aizstāj jūtas.

“Es zinu, kā just”... Es jūtu turklāt??

***

Mēs pārejam pie ceturtās čakras – Mīlestības-Vieduma zaļā stara – atvēršanas. Tas ir svarīgs solis garīgajā ceļā. Pirmais Skolotājs dara to ar jums – ver vaļā sirdi. Tas ir garīgā ceļa galvenais uzdevums. Viņš māca mīlēt. Vienkārši mīlēt, nevis domāt par to.

Konsultācijā mums notiek saruna: “Mīli savus bērnus, vienkārši mīli!”
Mātes jautājums: ”Kas turklāt ir jāsaka?” “Kā piesaukt mīlestības staru?”
“Nu neko nesaki – mīli! Vienkārši mīli.”
Jautājums: “Kā tas ir?”

Jūs taču nejautājat, kā mīlēt dabu, dzīvi, sauli, dievu... Bet bērnus? Bet citus cilvēkus? Bet vecākus? Mīliet viņus tāpat!

***

Vēl viens svarīgs moments, kurš vienmēr ir bijis galvenais meditācijā – nevis runāt, bet just.

Jautājums: “Ja es saku “Es Esmu”, tātad tā arī ir? Turklāt es tad arī esmu Es Esmu?”

Es varu pateikt – “Es Esmu Ercenģelis Mihaēls”. Nu un – es par viņu esmu kļuvusi? Vai “es atrodos harmonijā un mīlestībā” – es turklāt atrodos harmonijā un mīlestībā? Vai arī esmu pateikusi: es laižu sazemēšanās staru uz planētas centru. Es nolaidu vai tikai pateicu?

Man tas ir JĀJŪT, JĀSAJŪT, JĀSTĀDĀS PRIEKŠĀ, JĀIZTĒLOJAS, NEVIS JĀPADOMĀ UN JĀPASAKA.

Ja jūs jūtat harmoniju un mīlestību sevī, tad jūs patiešām tās Esat.
Ja jūs jūtat sevi kā “Es Esmu”, tad jūs esat iegājuši šajā stāvoklī – saiknē ar “Es Esmu”.
Ja jūs nosūtījāt sazemēšanās staru uz planētas centru, un Māte-Zeme jums priecīgi atbild – jūs esat sazemēti.

Ja vienkārši sakāt – tā ir galva, ego, apziņas zemes līmenis. Smalkajā pasaulē nav vārdu, ir tikai vibrācijas, un tās nosaka jūtas un tēli/vīzijas/iztēlojumi, tā tad arī ir mūsu radīšana smalkajā plānā. Ja jūs savus vārdus teiksiet vienaldzīgi, dusmās vai priekā, tas arī aizies uz smalko līmeni – vienaldzība, dusmas vai prieks. Vienus un tos pašus vārdus mēs varat izrunāt ar dažādām jūtām, piekrītat? Tieši jūsu jūtas aiziet uz smalko plānu, nevis “gudri” vārdi.

Tāpēc piesauciet savus Skolotājus, Debesu Tēvu aprimuma, svētības, skaistuma un mīlestības jūtās. Un centieties dzīvot ar šīm jūtām katru dienu.

***

Zīm. 3.

Mūsu jūtas dzīvo nevis galvā, bet sirdī. Un, strādājot smalkajā plānā, mēs operējam ar visām jūtām, kādas mums ir krūtīs – gan ar pārestībām, gan ar prieku, gan ar naidu, gan ar mīlestību. Galvas domas nepāriet (un stādieties priekšā, ja pārietu!), tikai jūtas un emocijas kā Dvēseles enerģiju no krūšu centra mēs sūtām uz augstākajiem plāniem. Mēs uz augstākajiem plāniem sūtām ne tikai to, par ko domājam – “tagad es attīrīšu planētu no naida un kara!”, bet arī savu vakardienas aizvainojumu, naidu pret māti vai vīramāti/sievasmāti, vai neveiksmi mīlestībā, vai vēlēšanos nomirt un visu aizmirst. Cik turklāt lielā mērā mēs palīdzam planētai? Jo mēs taču sūtām savas jūtas turp, kur viss pastiprinās no tā, ka mūsu tur ir ļoti daudz...

***

Samērā ar to, kā mēs attīrāmies, mūsu negatīvs demisionē, aiziet uz arhīvu. Apakšējās jūtas gluži kā kolapsējas, un mums nav, ar ko dusmoties, lamāties, sirdīties. Tas ir lieliski! No otras puses, atklājas augstākās jūtas, un vēl augstākas, kuras pat nosaukt ir grūti. Tā darbojas mūsu vibrācijas. Jūtas kļūst maigākas, augstākas, smalkākas, jutīgākas pret nokrāsām, pret “ceturdaļtoņiem”, pret neīstumu, pret augstām skaņām, pret augstāko Mīlestību.

Sargiet sevi no negatīva, attīriet savu negatīvu, jūtiet sevi un citus un dzīvojiet ar jūtām, mīliet un esiet mīlēti!

***

SK oldJa jums rodas jautājums, kā attīrīt sevi no negatīvām jūtām un domām, tad es aicinu jūs uz mūsu Sanata Kumaras Skolu, kur mēs visu gadu veltīsim praksēm, kas attīra no negatīva un savieno ar Augstākajiem Es. Drīz sāksies reģistrācija uz Skolas pirmo kursu, kurš noritēs no 2018. g. septembra beigām līdz 2019. g. aprīļa beigām. Pavisam paredzētas 16 lielas un tikpat daudz papildus nodarbības. Visa informācija drīz būs vietnē.

 

Pievienots 13.05.2018

http://www.sanatkumara.ru/stati-2018/ya-znaiu-kak-chuvstvovat-ili-ya-chuvstvuiu

Tulkoja Jānis Oppe