Карма души

Dvēseles karma

Karmas Likums ir sens jēdziens, ļoti izkropļots no reliģijas un ezotērisku mācību puses: karma kā sods, atriebība vai atmaksa.

“Jo grēcīgs ir cilvēks un degs ellē, grēcīgs ir cilvēks un saņems sodu par saviem grēkiem. Cilvēks dzimst grēkā un no grēka, un Ādama un Ievas grēkākrišana kā neizpērkams grēks gulstas uz katru cilvēku.”

Visi šie jēdzieni neveicināja Karmas likuma noskaidrošanu, kurš skan: ko sēsi, to pļausi.

Tas ir, kā manā lūgšanā:

“Lai atgriežas pie manis tas, ko atdodu Tev,

Lai atgriežas pie Tevis tas, ko atdod Tu man...”

Jā, tas tad arī ir “atmaksas” Likums” – ļaunuma novēršanas likums. Un labā un gaismas audzēšanas sevī likums.

Kurš atmaksā?

Es atmaksāju...

Realitāte ir iekārtota tā, ka tu nākamajā dzīvē saņem to, kā nepietiek tavai dvēselei – zināšanas par to, ko reiz esi radījis. Patiesās zināšanas. Tu pats izvēlies “būt otrā pusē”. Dažreiz tu to saņem pašreizējā dzīvē. Bet tas nav sods, tā ir dvēseles mācība.

Teiksim, tu cietsirdīgi biji apgājies ar sievu. Viņa atnāks tavā citā dzīvē atkal, lai tu vēlreiz mēģinātu viņu pieņemt, vai arī tu pats kļūsi par sievieti un izvēlēsies cietsirdīgu dzīvesbiedru. Ja aiziesi no pirmā vīra, vari atkārtoti pievilkt vēl vienu tādu pašu. Tas būs tava iekšējā satura spogulis. Kamēr tu neizmainīsies, tu no spoguļa saņemsi tikai to, kas tev ir iekšā. Tā nav atmaksa, tie ir tavi augļi. Jā, šajā dzīvē tev var šķist, ka viss ir nejauši. Nē, tavas dzīves galvenās ceļa zīmes nemaz nav nejaušas. Tās tev pašam ir vajadzīgas kā gaiss.

Bet pietiek tikai sevī apzināties savas programmas, atrast tās un sākt domāt jaunā veidā, un tavs karmas mezgls ir atraisīts. (Programmas: sevis nemīlēšana, cilvēku nicināšana, problēmas risināšana ar spēku, bailes no dzīves, upuris utt.)

Tev caur savām ne pārāk vieglajām programmās ir jāiemācas piedot, mīlēt un būt citu saprastam. Tu vari iemācīties just to, ko vēl nesen nejuti – sāpes, pazemojumu, nodevību, vilšanos, prieku un atvieglojumu piedodot, citu izpratni un pieņemšanu, tuvinieku, tādu, kādi viņi ir, pieņemšanu…

Viss, kas notiek, var dot tev jaunu pieredzi, bet to novērtēt un izaugt uz tās tu varēsi, ja pacelsi savu apziņu un sāksi domāt. Nevis šabloniski domāt, tā, kā visi domā, bet jaunā veidā. Kādēļ tavā dzīvē ir šī pieredze, ko tā tev dos, ko es varu izzināt un saprast sevī? Kā Dievs (Kristus) rīkotos manā vietā? Lai tad Viņš arī izšķir.

Dvēseles pieredze nav viegla, tas ir darbs un sāpes, skumjas un zaudējumi, tā ir dvēseles tumsa, un tajā pašā laikā tā ir nenovērtējama velte dvēseles apgaismībai, viņas izglītībai sēru pasaulēs. Kādēļ vajadzīgas bēdas un ciešanas? Ko no tām var smelties pēc sava tēla maigā un bērnišķīgā dvēsele?

Bēdas un nelaime cilvēkiem dod saprašanu – ko var un ko nevar radīt. Tu esi radītājs, un tev ir jāzina un jāredz sekas tam, ko radi. Kas ir labais un ļaunais, tu iepazīsti praksē, uz sevis, kā izmēģinājumu žurka. Lai vēlāk tavs prāts nevērstu savas domas uz citu nelaimēm, nepriecātos, ka otram ir sliktāk nekā tev, nemierinātu sevi, ka Dievs piedos. Lai tu nebēgtu no dzīves, tāpēc ka dzīvi tu būvē savā iekšienē, un no tās neaizbēgsi – ne jaunā laulībā, ne mātes klēpī, ne uz citu valsi, ne kapā.

Tu atnāksi uz Zemi nākamajā dzīvē un atkal izzināsi to, no kā biji aizgriezies, kam nebiji ļāvis sev pieskarties, līdz kam “rokas neaizgāja”. Tu pats vēlēsies “aizlāpīt caurumus” savā zināšanu apjomā, tu vēlēsies izzināt gan debesis, gan zemi, gan prieku, gan mīlestību. Tu nāksi uz šejieni līdz tam laikam, kamēr nekļūsi par Kristu. Kamēr tu NESAPRATĪSI.

Nesapratīsi, ko var un ko nevar?

Un kā tu domā?

Es domāju, ka cilvēks nevarēs pieredzēt savu zemo domu augļus, kamēr viņš neizjutīs uz sevis, ko jūt otrs, uz kuru tu esi vērsis savu negatīvu.

Domā par citiem tā, kā tu gribi, lai domātu par tevi.

Bet kā tad uzsūta kaiti un burvestību cilvēkiem bez karmiskas atmaksas? Veic noziegumus?

Vai tad tu neesi redzējusi “atdošanas atpakaļ”? Tās ir un pašlaik kļūst acīmredzams, kas un kā notiek tādu cilvēku dzīvē. Ļoti daudz karmas netiek apzināts. Ļoti daudz.

Daudz cilvēku ir izgājuši no karmas?

Tādu cilvēku pagaidām procentuāli nav daudz. Planētas pamata iedzīvotāji paliek karmiskajās attiecībās savā starpā. Lai kā jums negribētos uzkraut sev atbildību par iziešanu no karmas visiem pēc kārtas, tas pagaidām uz planētas nav pielietojams.

Cilvēki pēc savas apziņas nav gatavi savu dzīvi pārvaldīt brīvi. Un arī jūs, tie, kas esat izgājuši no karmas, vai apzināties, ka pagaidām jums nesanāk dzīvot brīvi? Pārāk daudz cilvēku vēl ir zemā apziņā. Un jūs nevarat dzīvot sabiedrībā un būt no viņas brīvi. Cilvēki ap jums vienalga vēl ir karmā, par attiecībā pret jums dažreiz. Un sabiedriskie karmas likumi vienalga vēl darbojas arī jums. Jums tika dota dispensācija, jūs izgājāt no atbildības nastas par pagājušajām dzīvēm, par saviem radījumiem, tāpēc ka ar savu gaismu un saprašanu piepildījāt visas dzīves uzreiz (mums skolā ir tāda prakse).

Kas vajadzīgs, lai jūs pienācīgi izietu no vecajām karmas saiknēm? Jauna Kristus apziņa. Mīlestība pret visiem un piedošana visiem ap sevi. Tā nav tā mīlestība, kura deg krūtīs un traucē domāt. Tā ir cilvēka dvēseles uzdevuma izpratne, tā ir cilvēka pieņemšana, kāds viņš ir, tādā pašā veidā, ar viņa problēmām un uzdevumiem.

Kādi uzdevumi ir narkomānam un alkoholiķim? Man bieži jautā – kā viņus pieņemt, kā viņus izvilkt no tā?

Tās ir bailes no dzīves, tā ir iešana prom no dzīves, neapmierinātība ar to, uz ko esi spējīgs, un apslēpta izpratne, ka kaut kas ir jādara, jo dvēsele nedod miera: ne pēc tā viņa atnākusi… Tās ir bailes kaut ko izmanīt vai nevēlēšanās pieņemt to, kas ar tevi notiek. Tā ir sevis apdullināšana – iemesls nedomāt, “aizmirsties un iemigt”… Jūs nespējat palīdzēt paši tādā gadījumā, nepieciešami ārsti-profesionāļi, kuri var atrast nevēlēšanās dzīvot psiholoģisko cēloni – tās pašas bailes par garām palaistajām iespējām.

Tā nav nelaime mūžībai, tā vienkārši ir neveiksmīga dzīves pieredze. Bet jūsu sāpes par šiem cilvēkiem rodas no tā, ka jums liekas, ka tāda cilvēka dzīve ir nodzīvota velti. Viņš aizies uz visiem laikiem, nomirs.

Viņš ies bojā un tādā veidā gūs vajadzīgo mācību, jo tikai caur savu dzīvi viņš spēs saprast, ko viņš var radīt ar sevi pēc paša vēlēšanās. Tā atkal ir dvēseles mācība.

Un nākamajā dzīvē viņš var izvēlēties kļūt par alkoholiķa sievu vai bērnu?

Jā, protams, tā arī ir.

Karma nekad negraus cilvēku. Viņš grauj sevi pats. Tā ir nevis karma, kas darbojas, tas ir tas, ko viņš sevī ir iesējis – nepieņemšanu un nepiedošanu, neveiksmes, nerealizējušos mīlestību. Tas viss ir kā rūsa, kas saēd organismu, un cilvēks nevar to atlaist, nevar piedot, negrib sev atzīties, ka nav piedevis, nav pieņēmis un nevar aizmirst.

Kad tu kļūsti vieds, tu piedod visiem. Labāk to izdarīt ne pirms aiziešanas no Zemes, nedaudz agrāk. Labāk atlaist sevi no karmas, noskaņojoties uz domām par mīlestību un pieņemšanu, uz tiem cēloņiem, kuru dēļ cilvēks uzvedas neadekvāti, lai saprastu gan cēloņus, gan cilvēku. Un piedot, lai Dievs izšķir.

Ir jāatzīmē, ka daudzi cilvēki vienkārši grib parazitēt uz citiem, lai ko tas nemaksātu, no šejienes gan noziegumi, gan slepkavības. Tā ir planētas tumšās vēstures daļa, cilvēces tumšo pušu drūmā iekārta, tā nedzima 20. gadsimtā, bet ir bijusi vienmēr. Tas ir jāsaprot kā sabiedriskās iekārtas neglābjamas sekas, par kurām atbildīgi ir visi uzreiz. Cilvēces tumšā puse. Tava tumšā puse, lasītāj. Nu, un jācenšas tā viņus arī pieņemt – kā parazītus, kā parazitējošas būtības cilvēces organismā. Jūs taču nenosodāt parazītus, kuri jūsos apmetušies? Jūs vienkārši gribat sevi atbrīvot no viņiem, izdziedināties. Un jums ir jāpieņem arī visi cilvēkveidīgie parazīti. No viņiem ir jādziedina sevi-planēta.

Kā to izdarīt?

Potēt cilvēkiem jaunu sevis izpratni un jaunu pasaules uzskatu. Vērt viņiem vaļā acis uz sevi un savu dzīvesveidu. Jūsu kļūst arvien vairāk un vairāk, un jūs jau pārvēršaties spēkā, kurš spēj izglītot sabiedrību. Garīdznieku arī bija nedaudz, bet viņi taču saglabāja uz planēts zināšanas par Dievu un svētos rakstus.

Un pamācības, sprediķus taču cilvēki klausījās un tika pēc tiem audzināti?

Ar katru gadu kļūst vairāk sludinātāju, zinātnieku, kuri atver jaunas patiesības, saskanīgas ar lietu dievišķo izpratni, čeneleru un skolotāju, dziednieku un apgaismotāju. Jūs visi esat kā vienots vesels, apvienoti pa apziņas līmeņiem, un šis spēks pieaug un pārvēršas par to sviru, kura apgriezīs visu pasauli.

Apkopojam mūsu vēstījuma rezultātus.

Karma – tie ir dvēseles uzdevumi un mācības uz planētas, kas izpausti caur cilvēku likteņiem, domām, rīcību.

Iziešana no karmiskajām attiecībām notiek pašreizējā momentā, pārejot uz citu cilvēka apziņas līmeni, kuru mēs saucam par Kristus apziņu.

Neviena mācība dvēselei, pat pati bēdīgāka, nepaiet velti.

Cilvēki, kuri pieņēmuši jauno pasaules uzskatu, kļūst par apgaismotājiem, lai ar ko viņi nenodarbotos. Tā?

Jā, šķiet, tas ir viss, ko uz šodienu mēs pateiksim par karmu un tās izpratni.

 

Pievienots 14.04.2012

http://sanatkumara.ru/novaya-kniga/karma-dushi

Tulkoja Jānis Oppe