Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - LAIKA SADALĪŠANA sevis iekšienē
Grāmatā “Astruss. Priekštecis, jeb jauni dati par Visumu” (autori V.J. Tihoplavs, T.S. Tihoplava, J.V. Kretovs)[1] Astruss lika priekšā autoriem veikt praktisku eksperimentu – sadalīt (ATDALĪT) laiku savā iekšienē. “Atcerieties dienu jaunībā (sajūtas), šodienu un to, par kuru iepriekš priecājaties”... Pēc kāda tādas prakses laika “smadzenes atšķirs kaut ko KĀ ENERĢIJAS KUSTĪBU, tad tas uz jums atstās neizdzēšamu iespaidu!”
Jēdziens “LAIKS” mūs interesē sen, un mēs pēc piedāvātās shēmas sākām vērot laiku savā iekšienē. Darbā piedalījās 4 cilvēki. Tika atrasta un aprakstīta enerģiju kustības cilvēkā vispārējā shēma pēc Astrusa piedāvātās shēmas. Prakse turpinājās 3 mēnešus, sajūtas kļuva arvien skaidrākas un skaidrākas. Nu, bet, kad saikņu struktūra kļuva noturīga apziņā, notika TĀ pati neaizmirstamā sajūta, kuru apsolīja Astrus!
Sākumā parādījās enerģiju pārvietošanās sevis iekšienē KARTE, kopumā sakrītoša visiem. Pēc tam kļuva skaidrs, ka laiks mūsu iekšienē ir daudzslāņains...
Un tā. Enerģiju pārvietošanās karte. (1. att.)
Zemāk norādīta mūsu darbību secība pa soļiem, un ir izsekots enerģijas virzienam ķermeņa iekšienē. Sākumā bija pilnīgs juceklis, jo enerģija, kā izrādījās, kustas pa slāņiem, bet paši slāņi ļoti samāksloti savijas ķermeņa iekšienē... Tomēr mēs ieguvām interesantu shēmu!
1. att. Enerģijas kustība cilvēka iekšienē: (1) – (2) – (3) – (4) – (5) – (6) – (4) – (3) - (7).
(1). TAGADNE. Katru reizi darbs sākas ar TAGADNI, jo mums “šeit un tagad” domās ir jāsaformē darbību plāns – uz kādu PAGĀTNES epizodi esam nodomājuši iet. (Tālāk epizodes sāka uzpeldēt pašas.)
(2). PAGĀTNE. Kad PAGĀTNES epizode ir izvēlēta, sajūta ātri pārvietojas uz labo puslodi. Pirmā reaģē labā acs. Samērā ar atcerēšanos labā puslode kļūst smagāka, pēc tam spriegums sāk savilkties galvas centrā (trešās acs rajonā) un lejup, caur kaklu, līdz krūšu kaulam. Piepūšas PAGĀTNES pūslis (pa labi). Atrodamies atmiņas epizodē minūtes 20-30 (ne ilgāk).
(3). Atgriežam sevi TAGADNĒ (sākot klausīties apkārtējās skaņas). Ir sajūtams spiediens galvas centrā uz galvaskausa pamatni, pēc tam spiediens lejup uz kaklu, pa mugurkaulu un pat kājās (“vēlēšanās rīkoties – siltums, spēks”). (4), (5), (6), (4).
Bet! Arī labā puslode ir jūtama kā fons!
(7). Sūtām sevi uz NĀKOTNI (iztēlojamies situāciju, kura mums vēl tikai stāv priekšā, piemēram, braucienu ekskursijā).
Sajūta ceļas augšup pa mugurkaulu un mazliet pa kreisi. Uz kreisās acs rajonu un it kā uz ārieni. Un šī sajūta jau ir par kārtu smalkāka, netveramāka. (Ir sajūtama “pulsācija no kreisās puses uz labo cauri visai galvai un kaklam”, “pulsācija acīs”.)
Kad turpini tajā neatlaidīgi atrasties, tad pēkšņi sāc just spiedienu no augšas (“enerģija kustas lejupejošā plūsmā – no augšas, ir kļuvis smagāks pakausis, kakls”, “kaut kāda kustība pa mugurkaulu no galvas līdz jostasvietai, un nav ne vēsums, un nav ne karstums, bet it kā smiltis birtu”).
Bet! Arī labā puslode atkal ir jūtama kā fons! Tā tika konstatēts (sajusts) laika daudzslāņainums...
Cilvēks – tie ir VISI SLĀŅI UZREIZ. Turklāt NĀKOTNE ir atkarīga no PAGĀTNES un TAGADNES, bāzējas uz tām, jo sajūta darba pēc pilnas shēmas beigās vienmēr PALIEK daudzslāņaina. Piemēram, mēs jau esam izgājuši no darba, bet spiediens labajā acī (pagātne) un galvaskausa pamatnē (tagadne) joprojām paliek.
Mēs ieguvām LAIKA CILPU, ļoti līdzīgu cilvēka enerģētiskajai shēmai, par kuru runāja Meistars Hora, Atajans A.V.[2] (2. att.)...
2. att. ENERĢIJU APĻA cilvēka iekšienē shēma.
Ja paseko enerģiju dabiskajai kustībai ķermenī kustībā, tad labās rokas un kakla (pagātne) kustība pa kreisi (uz nākotni) provocē gandrīz vienlaicīgi jostas vietas kompensācijas pagriezienu pa labi. Un otrādi, kad kreisā roka kustas pa labi. (Var tēlaini iedomāties lienoša cilvēka ķermeņa kustību.)
Piezīmēsim, ka visa šī konstrukcija – CILVĒKS TAGADNĒ ar iekšējā laika cilpu, arējā laikā virzās no PAGĀTNES UZ NĀKOTNI. Turklāt darba īstā sākuma moments transformējas pagātnē ik sekundi. Bet TAGADNĒ ir 2 vietas – kakls un jostasvieta – kur tās satiekas.
TĀTAD kakla čakra ir robežas punkts starp PAGĀTNI un NĀKOTNI!
Iespējams, daudzi pēdējā laikā ir pamanījuši dīvainu “skrāpēšanu” kaklā vai kaut kādas citas sajūtas kakla rajonā (piemēram, it kā tur būtu notikusi kaut kāda smalku audu atslāņošanās, un tie reizēm aizsprostotu kaklu). Tad, lūk, padoms no Kretova: “lai ātrāk adaptētos jaunajā informācijas telpā, iegūtu tajā harmonisku pieeju, var speciāli koncertēt uzmanību uz kaklu”.
Piedāvājam jums fragmentu no dialoga ar Astrusu (2014. g. novembris), kam ir sakars tieši ar šīsdienas tēmu:
“Pirms gadiem 10 pēc mana lūguma (Ņina Terehova) Kretovs novēroja melnus caurumus man blakus. Caurumi vienmēr bija divi – blakus jostasvietai pa labi no ķermeņa, un pa kresi no kakla. Šī aina bija nemainīga laikā (gadus 2 novērojām), caurumi tikai nedaudz kustējās (te tuvāk ķermenim, te mazliet tālāk). Dinamikas trūkums atsaldēja interesi. Taču jau tad Kretovs teica, ka, ja melns caurums ieiet fiziskā ķermeņa telpā, tad tas ir ļoti slikti! Draud ar nesaprotamām slimībām...
Vai šim melno caurumu pārim ir sakars ar cilvēka “aiziešanas” uz to plānu mehānismu?
(Kretovs saka, ka “cilvēks pa gaismas tuneli vienmēr aiziet pa labi”)...
Astrus: Ir sakars, bet šajā gadījumā, tagad, kā saka, ir nekorekti.
Ja seko enerģiju dabiskajai gaitai ķermenī, tad jostasvietas kustība uz labo pusi gandrīz vienlaicīgi provocē kakla kompensācijas pagriezienu pa kreisi. Tad, ja runā ļoti tēlaini, cilvēks, kurš izvēlējies “aiziet”, iesoļo melnajā caurumā pa labi no jostasvietas un pa limfas labo apli (izskatījis savas dzīves arhīvu) nonāk melnajā caurumā pa kreisi no kakla... Tā?
Astrus: Tā.
Vai šie melnie caurumi izpilda kaut kādu funkciju, cilvēkam dzīvojot, vai tikai gaida viņa aiziešanu?
Astrus: Izpilda.
Bet vai tie neveicina cilvēka evolūciju?
Astrus: Veicina.
Iespējams, pēc šīs shēmas ir izbūvēts mehānisms, kurā obligāti skenē pagātni katrā darbības momentā tagadnē?
Astrus: Tā.
Un izpildītājs ir nepārtrauktā kustībā esošā asinsrites sistēma kopā ar limfātisko? Tā?
Astrus: Tā, uz izdzišanu. Sākotnēji tā, bet bloķējas. Kaut kas bloķē.
Ir kāds blokirators.
Kretovs saka, ka asinīm ir sakars ar telpu, bet limfai – ar laiku...
Tad iznāk, ka “telpu-laiku” cilvēkam (un visam dzīvajam uz Zemes) uztur sirds un asinsvadu sistēma?
Astrus: Ir tāds moments.
Vai pareizi ir spriest tā: Mēs jūtam laika plūdumu, pateicoties tādai shēmai: daudzie kapilārie ķermeņi uztver ārējo informāciju, pa vēnām nogādā sirdī, un pirmo uztveres ainiņu dod sirds smadzenes (tagadne), pēc tam asinis nonāk smadzenēs, un mēs redzam otru ainiņu (jau pagātni! Ir pagājušas 6-8 sek.). Tā?
Vai var teikt, ka venozās asinis ir pašreizējais moments, limfas labais aplis un bezvārda artērija – pagātnes laiks, bet arteriālās asinis ir nākotnes nesējs?
Astrus: Tas ir tā.”
Šī informācija vēlreiz apstiprina, ka mūsu ŠĪS dzīves pagātnes arhīvs galvenokārt atrodas labās rokas rajonā. Tāpēc, ja jums ir sāpīgas sajūtas labajā plecā vai labajā rokā, līdz pat dīvainiem alerģiskiem izsitumiem šajā rajonā, tad “jāpaatceras” bērnība-jaunība-briedums un, iespējams, jāpalūdz piedošana un visiem jāpiedod. Sapņi negaidīti var atgādināt par aizmirstu pagātni...
Asinis ir informācijas nesējs.
Pēdējā laikā daudziem ir sāpīgas sajūtas liesā. Reti kurš ir sev pamanījis problēmas ar atmiņu. Notiek pagātnes informācijas “izņemšana” no ŠĪ plāna. Liesu vēl sauc par “eritrocītu kapsētu” – viņa utilizē “no informācijas attīrītos” eritrocītus.
Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks
Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).
Pievienots 13.05.2015
http://sanatkumara.ru/stati-2015/razdelenie-vremeni-vnutri-sebya
Tulkoja Jānis Oppe