Нина Терехова и Сергей Бублик – Пространство нашей планеты изменено. Это факт! "Жемчужные нити" Солнца и высокое давление
Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Mūsu planētas telpa ir izmainīta. Tas ir fakts! Saules “Pērļu virtenes” un augsts spiediens
Mūsu planētas telpa ir izmainīta. Tas ir fakts!
Saules “Pērļu virtenes” un augsts spiediens
Kretovs (Юрий Васильевич Кретов): “Mūsu planētas telpa ir izmainīta. Tas ir fakts!”
(Sk. ““Pērļu virtenes” uzbrūk mūsu Saulei” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub128_sub2_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub1_sub2_sub1_sub1_sub2.html[1])
Bet 2018. gada oktobrī uz tamlīdzīgu Saules anomāliju ainu Jurijs Vasiļjevičs reaģēja tā: “Procesi ir ļoti sarežģīti. Tas it kā ir saistīts ar pasaules izpausmes, esības izpausmes procesu. Tas maina visu mūsu domāšanas struktūru.”
1. Anomālijas uz Saules 2018. g. 3. decembrī
KĀ var procesi uz Saules atspoguļoties visā dzīvajā, cilvēcē?
Mūs, cilvēci, maina.
“Maina tā, ka mēs neko nepamanīsim!” – bieži iesaucas Kretovs J.V.
Ir jāatzīmē, ka Saules intensīvās anomālijas 2019. g. 4. aprīlī cilvēki tomēr pamanīja – daudzi sūdzējās par augstu spiedienu “bez iemesla”, par nervu traucējumiem, depresiju u.c. Bet mēs pamanījām dīvainus izkritumus īslaicīgajā atmiņā.
Kā tad var izmainīt cilvēci, vienkārši izmainot planētas telpu?
Mēģinot pastāvīgi sekot anomālām parādībām un atrast tām vismaz kaut kādus izskaidrojumus, mēs pievērsām uzmanību vārdam TELPA...
Un negaidīti uzdūrāmies aprakstam, kurā izklāstīts mehānisms, ar kura palīdzību Radītājs ir atstājis sev “spraugu” tiešu izmaiņu ieviešanai visās dzīvajās sistēmās! Tas ir saistīts ar bioloģisko un fizioloģisko telpu.
Tajā mums palīdzēja informācija no grāmatas “Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. Pa tuksnesi ejošie. Laiks (Тихоплав В.Ю, Тихоплав Т.С, Кретов Ю.В. Идущие по пустыне. Время. - Спб: ИГ «Весь», 2016)[2]”.
Sāksim pēc kārtas.
Vernadskis (Владимир Вернадский) raksta: “Dzīvā viela ir vienīgā varbūt pagaidām zemes plāna parādība, kurā spilgti izpaužas telpa-laiks.”
Dzīvās matērijas specifiku nosaka tas, ka eksistē vielmaiņa, pašattīstība, pašregulācija, pašatražošana, kas raksturo dzīvā paškustību.
Un visi šie “paš-“, izrādās ir ne gluži patstāvīgi, bet atrodas Radītāja neredzamā kontrolē.
Un mehānisms, kurš ļauj ieviest izmaiņas “no augšas”, ir sākotnēji iebūvēts visā dzīvajā.
Faktiski tas ir ļoti labs jaunums! Izrādās, ka mums praktiski katrā orgānā ir šūnas, kuras NESPĒJ mutēt. Viņas ir veselības un, ja ne nemirstības, tad ilga mūža pamats.
Tiekot skaidrībā ar cilvēka bioloģisko un fizioloģisko telpu, kļuva skaidrs, kāpēc sirds nav pakļauta onkoloģijai un kur ir šī “paš-“ robežas...
Sākumā par bioloģisko telpu.
Šūnas sastāvdaļu un organismu būvējošo svarīgāko savienojumu – pirmām kārtām olbaltumvielu un nukleīnskābju, ogļūdeņražu, tauku un citu veidojumu – savstarpējais izvietojums veido to šūnas telpas organizējumu, kura nav neorganiskajā dabā, bet kurš raksturīgs dzīvajiem organismiem.
V.I. Verdanskis organisma ķermeņa aizņemto telpu sauca par dzīvības lauku.
(Astruss: “Tā tad arī ir bioloģiskā telpa.”)
Astruss tā definē bioloģisko telpu:
“Bioloģiskā telpa – tā ir noritošo apmaiņas procesu summārā izpausme molekulu pozicionēšanas strukturālā izpausmē. Runa ir par struktūras molekulām. Tajā skaitā tiek ņemta vērā ūdens strukturalitāte. Kompleksa izpausme.
Un tas viss ir atkarīgs no ciklu – saules, mēness, planetārā, ģeofiziskā, diennakts un daudzu citu – ritma komponentes.”
(Dzīvs organisms ir kopums no daudziem ritmiem ar dažādiem raksturlielumiem. Saskaņā ar pēdējiem zinātnes datiem cilvēka organismā ir atrasti apmēram 400 diennakts ritmi!)
Bioloģiskie ritmi (bioritmi) – bioloģisko procesu un ritmu rakstura un intensitātes izmaiņas, kas periodiski atkārtojas. Tie ir raksturīgi dzīvajai matērijai visos tās organizējuma līmeņos – no molekulārajiem un subcellulārajiem (субклеточных) līdz biosfērai – un ir fundamentāls process dzīvajā dabā. Vikipēdija.
Bet! Pats interesantākais – tā saka Astruss – “ne visām šūnām ir bioloģiskā telpa! Un tas ir saistīts ar ritma komponenti.
Piemēram, daļa vairogdziedzera, 1/3 daļa aknu, visas sirds šūnas...”
Ja runājam vienkāršā valodā, tad viena un tā paša orgāna šūnas var būt noskaņotas uz dažādiem ritmiem, dažādiem cikliem. Relatīvi neatkarīgas šūnas ir noskaņotas uz saules, mēness, planētu ciklu. Bet citas – uz planētas Zeme ģeofiziskajiem cikliem.
Vieni bioloģiskie ritmi ir relatīvi patstāvīgi (piemēram, sirds saraušanās, elpošanas biežums), otri ir saistīti ar organisma piemērošanos ģeofiziskajiem ritmiem – diennakts (piemēram, šūnu dalīšanās, vielmaiņas, dzīvnieku kustības aktivitātes intensitātes svārstības), paisuma (piemēram, gliemežvāku atvēršanās un aizvēršanās jūras moluskiem, kas saistīts ar jūras paisumu līmeni), gada (dzīvnieku skaita un aktivitātes, augu augšanas un attīstības u.c. izmaiņas). Vikipēdija.
Astruss: “Šūnu, kurām NAV bioloģiskās telpas, atšķirība. Viņas var uzsūkties, sabrukt, organizēties, mainīties, ieslēgties un izslēgties.
Sirdij nav bioloģiskās telpas! Tieši tāpēc viņa nav iekļauta audzēju uzbrukumu sistēmā.
Sirds sākās ar to, ka radās iekritums telpā (melnais caurums), tāpēc viņa nepakļaujas bioloģiskās izpausmes likumam tiešā veidā. Viņa ir sekas.
Bioloģiskajai telpai ir tendence uz mutāciju, uz mainīšanos.
Orgāna bioloģiskā telpa ir konkrētā orgāna šūnu visu bioloģisko telpu un starpšūnu telpu summa, ņemot vērā emerģenci...
Emerģence (emergence) – gadījums, kad sistēmai piemīt sevišķas īpašības, kādu nav tās apašsistēmām un blokiem.
...Plus liels garums laikā. Un laikā tā ir izpausta lineāri.
Liels garums laikā – tā ir bioloģiskās telpas pulsācija.
Liels skaits apmaiņas procesu darbojas gan uz apsteigšanu, gan uz atpalikšanu. Ir sprauga, un tajā ir visa viltība. Sprauga ir te mazāka, te lielāka. Tā izpaužas kā svārstību fāze, kura, ja paliks lielāka, tad izraisīs sabrukšanu, mazāka – iznīcību. Tā aptuveni ir tāda pati īpašība kā elpošana.” Visa ķermeņa elpošana.
Tātad atkārtosimies. Visiem galvenajiem, dzīvībai svarīgajiem orgāniem ir šūnas, kuras pakļaujas Saules, Mēness un planētu ritmiem TIEŠĀ VEIDĀ. Un nav atkarīgas no planētas bioritmiem. NEMUTĒ pēc definīcijas!
Šī informācija mūs satrieca ar savu konkrētību! Ir norādītas mūsu patstāvības robežas. Radītājs visu ir paredzējis līdz sīkumiem.
Un cilvēka uzdevums – neizjaukt šo trauslo spraugas līdzsvaru. Katrai ir savs unikāls ritms.
Mūsu atveseļošanas praksē mēs palīdzam atvērt savu “ķermeņa elpošanu” un prast to uzturēt parastajā dzīvē.
Bet tagad par fizioloģisko telpu. Ne mazāk interesantu!
Fiziskajā pasaulē ir fizioloģiskā telpa, kura pauž dzīva izpauduma īpašību.
Fizioloģiskā telpa ir sadura starp bioloģisko un fizisko.
Fizioloģiskā telpa ir daudzdimensionāla.
Fizioloģiskā telpa caurauž bioloģisko telpu.
“Fizioloģiskā telpa ir orgānu sajūtu pakāpju sistēma, kura bez jutīgām sajūtām neeksistētu.” Ernsts Mahs (Ernst Mach).
Astrus: “Tā ir, bet tas nav viss!
Fizioloģiskā telpa ir ne tikai maņu orgāniem, bet arī visiem iekšējiem orgāniem!
Viena vai otra orgāna fizioloģiskajai telpai ir dimensija. Tai ir tendence būt ar augstāku dimensiju. (Kretovs var aprakstīts šīs dimensijas!)
Ir vēl jēdzieni – cirkulācija un pulsācija.
Cirkulācija – tā ir enerģijas darbība, bet
pulsācija – tā ir pašas telpas mainīšanās.
Normālā stāvoklī visu orgānu fizioloģiskās telpas izjūt gan cirkulāciju, gan pulsāciju. Un, ja parādās kāds impulss, tad tas iedarbojas uz pulsāciju, kas tiek nodota šūnām. Un pēc tam pastiprina vai vājina cirkulāciju.”
Lai saprastu, par ko šeit ir runa, vērsīsimies pēc piemēriem pie Kretova. Jurija Vasiļjeviča īpatnība ir tajā, ka viņš “redz” orgānu fizioloģisko telpu, kurai ir lielāka dimensija nekā bioloģiskajai telpai.
Kad Kretovs rekomendē pūst, laizīt, čaukstināt, iztēlojoties slimo orgānu, tad viņš dod atslēgu iedarbībai ar impulsu uz slimā orgāna bioloģisko telpu, izmantojot fizioloģiskās telpas Dabas uzvedni.
Piemērs no Kretova. Porcelāna šķīvīšu trīšana īpašā, Kretova norādītā vietā, – tā ir iedarbošanās uz šūnas bioloģiskās telpas pulsāciju (uz šūnas, kura izlikusies par “savējo” un imūnsistēma nereaģē, telpu). Tad organisms sāk šūnas uztvert kā patogēnas, naidīgas. Notiek pretstāve jebkurai patogēnai agresijai, pat ja tie ir vīrusi.
Piezīmēsim, ka šajā piemērā, ar šo iedarbību ar skaņu, šūnas īpašības neizmainās.
Viss nav tik viennozīmīgi.
Jo!
Uz šūnas iekšējām īpašībām var tiešā veidā iedarboties caur fizioloģisko telpu, un tad šūna iekšējo īpašību ziņā izmainās.
Piemērs. Kozireva (Козырев) ieliektie spoguļi Kaznačejeva (Казначеев) eksperimentos – tā ir operatora fizioloģiskās telpas tieša iedarbība un šūnas fizioloģisko telpu (iedarbība ar domu). Un fizioloģiskā telpa pārraida impulsu, kurš izmaina šūnas īpašības.
Zinātnieki šūnu fizioloģisko telpu Kozireva spoguļu fokusā sataustīja kā bioloģisku lauku, kurš eksistē pašierosmes un pašapspiešanas režīmā un periodiski maina pozitīvo enerģiju uz negatīvo un otrādi. (“Dieva laiks. Glābšanās ceļš” Vitālijs un Tatjana Tihoplavi (“Время Бога. Путь спасения” Виталий и Татьяна Тихоплав[3]), 2005. g.
Astruss: “Tā kā tiek skartas daudzas dimensijas, formējas atbilde (ответность), tas ir, refleksa saikņu struktūra jeb atmiņas atbilde (par veselīgu orgānu), impulss var iedarboties arī uz slima orgāna fizioloģisko telpu.
Kā mijiedarbojas cilvēka uzmanības lauks un fizioloģiskā telpa?
Uzmanība pastiprina impulsu.
Vitonu plūsmu var izsaukt, domās iedarbojoties uz fizioloģisko telpu līdz tādai dziļuma pakāpei, ka pat iedomāties grūti.
Tāpēc gan jogas var ārstēt, gan cilvēki ar izliektu uztveri (cilvēki ar anomālām spējām. Piemēram, Kulagina (Нинель Кулагина)).”
Bet tagad atcerēsimies, ka blakus Saulei un arī apkārt mūsu planētai ir uzstādīta ieliektu spoguļu sistēma (Sk. “Šķiet, ka mēs JAU ESAM JAUNĀ DIMENSIJĀ. Netieši pierādījumi. (1. daļa). 2018. g. 24. oktobris” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub117.html[4]).
Tas tieši arī liecina par globālu iedarbību uz visu planētas dzīvo! Caur šūnu fizioloģisko telpu izmainās šūnu īpašības. TIEŠĀ VEIDĀ. (Atcerēsimies – “Šūnu, kurām NAV bioloģiskās telpas, atšķirība. Viņas var uzsūkties, sabrukt, organizēties, mainīties, ieslēgties un izslēgties.”)
Astruss: “Visi baznīcas brīnumi – slimo dziedināšana, Lācara augšāmcelšana, mirru tecēšana u.c., ir saistīti ar šo spraugu – fizioloģisko telpu. Tur uzkrājas darbību enerģija ar gravitācijas dabu. Tur ir daudz visa kā.
Brīnumi visbiežāk ir organisma iekšējās darbības produkts. Jo ārēja iedarbība draud ar nepieļaujamām izmaiņām. Jebkuras citas kārtas civilizācijas informācijas objekts varētu vispār sagraut mūsu dzīvi, vienkārši papļāpājot ar mums, izlaižot skaņu. Pārkāpt enerģijas saglabāšanās likumu.”
Tagad mēs ar jums saprotam, KĀ notiek neredzamā iedarbība uz cilvēku caur fizioloģisko telpu…
Taču cilvēks – tas ir daudzu telpu šķelšanās mezgls.
Cilvēks atrodas četrdimensiju fiziskā telpā.
Turklāt viņam ir bioloģiskā telpa, fizioloģiskā, psihiskā, vairākas iekšējās telpas (saskaņā ar Kretovu), un šis telpas ir mainīgas.
Tihoplavi sniedz piemēru tam, kā “Kozireva telpa” daļēji sakrīt ar fizisko telpu.
“Arizonas un Lielie Kanjoni ir radušies pirms 10 tūkstoš gadiem. Taču tajos ir konstatētas dinozauru pēdas – tie dzīvojuši pirms 60-80 miljoniem gadu. Tas liecina par Kozireva telpas uzklāšanos, kur laikam nav ilguma, uz fiziskās pasaules, kur laikam ir ilgums.”
Un tas ir process (telpu mainība), kurš nekad neapstājas. Tas notiek pastāvīgi, mainās tikai izmaiņu aktivitāte. Kā pašreizējā periodā.
Kas šo mehānismu uztur?
Astruss: “No Kosmosa nākošā plūsma nosaka ritmu. Tā ir dominējošā tendence. Pašai kā tādai vitonu plūsmai nav ritma, taču, pateicoties identitātei ar šūnu struktūrām, tā momentāni iegūst šo īpašību. Tā ir sakrišana ar ritmiem. Taču – caur ko sakrīt? Caur uzmanību. (Piemēram, caur tādu, kāda ir ticīgajiem.)”
Tātad uz orgānu fizioloģisko telpu iedarbojas gaisma, skaņa, siltums utt. Bet ir arī DOMA, uzmanība. Iekšējie un ārējie cēloņi ved pie tā, ka arī pati mūsu fizioloģiskā telpa, kā orgānu sajūtu pakāpju sistēma, pārdzīvo izmaiņas…
No zinātniekiem: “Cilvēks var just magnētisko lauku, kaut arī to neapzinās.
16 no 17 pārbaudāmajiem smadzeņu atbilde bija novērojama 109–454 ms pēc elektromagnēta ieslēgšanas. Turklāt interesanti ir tas, ka vislielākais pīķis viņiem parādījās smadzeņu pakauša daļā, kura, kā zināms, ir atbildīga par redzes uztveri.
Šo faktu nevar uzskatīt par viennozīmīgi apstiprinātu, taču ļoti šķiet, ka te atspēkošana nesekos. Un tad mums būs pamats apsveikt citam citu ar jaunas sajūtas parādīšanos. Atliks tika izdomāt, kā to attīstīt un izmantot.”
1. piezīme. Izrādās, ka mūsu atveseļojošā prakse, kurai mēs esam veltījuši jau 20 gadu, tieši iedarbojas uzreiz uz fizioloģisko telpu, kopā ar bioloģisko. Kas palīdz cilvēku diezgan ātri atjaunot visos plānos. Tieši atjaunot, izmantojot Radītāja matricu.
2. piezīme. Asinis ir telpas raksturlielums. Un, ja notiek visas Saules sistēmas telpas aktīva pārkārtošanās, tad to jūt arī visa sirds un asinsvadu sistēma. Iesakām tīrīt un nostiprināt asinsvadus.
2019. g. 12. aprīlī.
Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/
Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).
Pievienots 12.04.2019
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/2122-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-perlu-virtenes-uzbruk-musu-saulei (Tulk. piezīme)
[2] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_idushchie-po-pustine-vremya.htm (Tulk. piezīme)
[3] Skat. https://ast.ru/book/vremya-boga-put-spaseniya-010080/# (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1806-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-skiet-ka-mes-jau-esam-jauna-dimensija-netiesi-pieradijumi-1-dala-2018-g-24-oktobris (Tulk. piezīme)