Как правильно ходить к психологу: ликбез от Михаила Лабковского
Kā pareizi iet pie psihologa: māca Mihails Labkovskis
Mihails Labkovskis mums pastāstīja, kā sevi sagatavot pirmajai vizītei, kā novērtēt psihologa darba efektivitāti un kā uzvesties pieņemšanā, lai no šiem seansiem būtu jēga.
Pirmais, kas jums jāsaprot: kad ir pienācis laiks griezties pie psihologa. Vislabāk to ir pateicis Gogolis: “Šorīt kafiju dzēru bez garšas.” Tas ir, dzīve jums pārstāj būt spilgta, jums pat nav it kā slikti, jums nav nekādi. Nekas neiepriecina, neskumdina, pastāvīga apātija un vienaldzība. Ja jūs arvien biežāk pieķerat sevi, ka ir pazudušas kaut kādas vēlmes, ka jums ir neinteresanti kontaktēties ar cilvēkiem, kaut kur iziet sabiedrībā, kaut ko darīt. Bijušie iepriecinājumi vairs neiepriecina, apmierinājumi kļūst par neapmierinātību, sajūtas ir notrulinātas, pieklusinātas.
Nerunājot nemaz par to, kad jūs jūtat sev nepierastas emocijas: bailes, satraukumu, uzbudinājumu. Daudzi, starp citu, apātiju jau uzskata par iemeslu griezties pie speciālista, bet pārmērīgu aktivitāti un pāruzbudinājumu kā problēmu pazīmi neievēro. Tajā pašā laikā tā ir medaļas otra puse, un pēc hiperaktīvas darbošanās perioda var ieripot vēl lielākā depresijas bedrē.
Vēl viens neapšaubāms iemesls – ja esat pārdzīvojuši nopietnu stresu. Tuva cilvēka nāve, nopietnu attiecību saraušana, svarīga, nozīmīga projekta krahs – to visu nav vērts pārdzīvot vienatnē ar sevi. Es negribu teikt, ka jūs netiksiet galā. Bet kādēļ likt sev ciest? Tas ir, kā ciest sāpes principa pēc. Var pāriet. Bet var izrādīties apendicīts, un, ja laikus negriežamies pie ārstiem, bēdīgs iznākums kļūst pilnīgi reāls.
Nākamais jautājums: kā sameklēt “savu” psihologu? Viņu ir savairojies tik daudz, kā dubļu! Pirmais un acīmredzamais – psihologam ir jābūt profil-izglītībai un darba pieredzei. Visu pārējo jūs varat pārbaudīt, tikai tiekoties personīgi. Jums ir jābūt komfortabli sarunāties ar šo cilvēku. Ja jūs jūtat, ka uz jums spiež, ja jūs jūtat agresiju vai antipātiju, ja jums jau pirmajā seansā sāk dot padomus – ejiet prom. Tas nav profesionālis. Vai arī tas ir profesionālis, kurš personīgi jums nav piemērots. Tas ir svarīgs moments, tāpēc ka pie mums cilvēki ir pieraduši paciest nepatīkamus ārstus, pie mums vispār ārsti asociējas ar kaut ko slimīgu, ar ko nepieciešams samierināties. Psihologs – šis nav tas gadījums. Mazākais diskomforts ir iemesls pārtraukt darbu ar šo speciālistu.
Jums piemērots psihologs jūs, pirmkārt, klausīsies nepārtraucot. Otrs moments – viņš būs patiesi ieinteresēts jūsu gadījumā. Bet jums ir jārodas sajūtai, ka jūs šim cilvēkam uzticaties, ka jūs esat gatavi izstāstīt viņam patiesību, nemēģinot izskatīties labāk, nekā patiesībā. Jums negribēsies viņa priekšā “zīmēties”. Jums ir jābūt komfortabli.
Tālāk laikam pats svarīgākais moments. Kā minimums trešajā vizītē (ne vēlāk!) jums ir jāsajūt efekts no darba. Protams, problēma var neatrisināties trīs seansos. Bet jums ir jājūtas labāk, ir jāsākas pozitīvai dinamikai. Es vispār neticu daudzgadējai terapijai. Mans paziņa gāja uz terapiju 6 gadus. Beidzās ar to, ka viņš sāka dzert, pameta darbu un sāka pie psihoanalītiķa iet nevis reizi nedēļā, bet divreiz. Esmu pārliecināts: mēnesi ilgai terapijai jau ir jānes jūtami rezultāti. Ja tā tos nenes – mainiet psihologu.
Sniegšu visai medicīnisku piemēru: cilvēkam temperatūra 38,5. Ārsts iedod viņam pretdrudža tableti. Pēc 2 stundām atkal mēra temperatūru, bet tur 36,6. Par ko tas liecina? Tablete ir iedarbojusies! Bet, ja pēc 2 stundām temperatūra joprojām ir virs normas, tas mums skaidri liecina, ka, vai nu tablete konkrētajam pacientam nepalīdz, vai arī tā ir viltota, vai vispār nav pret drudzi. Tā vai citādi, ja ārsts grib pacientu izārstēt, viņš iedos viņam citas zāles. Neviens saprātīgs dakteris nesāks neatlaidīgi dot pacientam zāles, kuras nepalīdz. Bet, ja sāks, saprātīgs pacients pats aizbēgs pie cita speciālista. Ar psihologu ir tas pats. Ja jums nekļūst vieglāk, profesionālis mainīs metodiku, kaut kā izkoriģēs jūsu seansus, jums pašiem ir jāpasaka, ka konkrētā “ārstēšanas” metode jums nepalīdz un ka iesiet pie cita speciālista.
Kam jūs ir jādara piesardzīgus: īsts psihologs nenosaka jūsu apmeklējumu biežumu, to nosakāt jūs. Jūs izlemjat, vai jūs iesiet reizi nedēļā, vai trīs, vai varbūt reizi mēnesī. Tikai jūs saprotat, cik laika jums vajadzīgs, lai apjēgtu tikšanos, tajā teikto, jums radušās sajūtas. Ja psihologs jums saka, ka pie jūsu problēmas ir jāpiestrādā kā minimums gadu – ejiet prom. Ja psihologs jums saka, ka jums ir jātiekas ne retāk kā reizi nedēļā – ejiet prom.
Tagad par to, kā psihologa palīdzību izmantot maksimāli efektīvi.
Pirmkārt, sagatavojiet runu. Es pat iesaku pierakstīt visu uz papīra. Problēmas apraksta procesā jūs paši varat labāk strukturēt to savā apziņā, atdalīt galveno no otršķirīgā, ietērpt savas sajūtas vārdos. Tas ir svarīgi, un tas būtiski atvieglo darbu gan jums, gan psihologam. Jā, daudziem principā ir grūti pat sev noformulēt, kas nav tā, bet tas nav briesmīgi: lai būtu putroti, lai jūs stāstu sākat par bērnību. Kamēr jūs rakstīsiet, jūs paši pamanīsiet, kur ir par daudz detaļu un kur jūs runājat par patiešām svarīgo. Nebrīnieties, ja konstatēsiet, ka vispār jūs satrauc nemaz ne tas, ko jūs domājāt, tā bieži gadās.
Ja savu problēmu aprakstīt neizdodas (parasts gadījums depresijas laikā), rakstiet jautājumus. Ko jūs jautātu psihologam. Ja arī tas ir sarežģīti, aprakstiet sajūtas. Man ir sērīgi, man ir skumji, man ir satraukums. Lieliski, ja jums izdosies aprakstīt savus mērķus. Tas ir, ko jūs sagaidāt no psihologa. Jūs gribat (piemēram) pārstāt bīties no priekšnieka. Vai arī jūs gribat atkal noticēt mīlestībai. Vai arī jūs gribat justies enerģiskāki un aktīvāki.
Jums ir jābūt gataviem darbam ar sevi. Ļoti bieži cilvēks, atnācis pie psihologa, uzskata, ka no šī brīža atbildība par viņa likteni ir pasniegta speciālistam, bet viņam ir tikai jāpilda norādījumi. Nē, tā tas nedarbojas. Bieži psihologs klientam dod “mājas uzdevumu”. Un tas ir godīgi jāizpilda. Piemēram, es lūdzu sākt ar vienkāršo: neatbildēt, kad tev nejautā. Šķiet, ka tas ir vienkārši? Bet jūs paši pamēģiniet. Jūs būsiet pārsteigti, cik reižu jūs esat izteikušies, kad jūsu viedokli neviens nav lūdzis. Jūs saņēmāt ne to reakciju, jūs apvainojāties – un spirāle sāk savērpties. Tas ir vienkāršs piemērs, protams, to ir daudz vairāk.
Un pēdējais: nestiepiet garumā, ja jūs kaut kas satrauc. No 99% depresiju un citu slimību gadījumiem, kas jau prasa medikamentozu ārstēšanu, bet dažreiz ar stacionāru, var izvairīties, ja vēršamies pie speciālista, parādoties pirmajām problēmas pazīmēm.
29. decembrī (2016. gads – tulk. piezīme), ceturtdien, 19:30. MASKAVA
Mihaila Labkovska
Lekcija-konsultācija (ar TRANSLĀCIJU TIEŠSAISTĒ)
“Uz Jauno gadu bez vecajām pārestībām un vainas sajūtas”
Lekcija par to, kā uz visiem laikiem atbrīvoties no emocijām, kas traucē mums dzīvot: no pārestībām un vainas sajūtas.
Elektroniskās biļetes un pieeja translācijai ir te
Maskavas Centrālais Arhitektu nams (Центральный Дом Архитектора, Гранатный пер., дом 7)
Pievienots 07.12.2016
Tulkoja Jānis Oppe