Алеся Егорова – Почему у меня такие родители?
Aļesja Jegorova - Kāpēc man ir tādi vecāki?
Attiecības ar vecākiem ne tuvu vienmēr veidojas tā, kā mēs gribam. Māmiņai un tētim var būt savs mūsu dzīves redzējums. Viņiem mēdz būt grūti saprast un pieņemt, ka bērns ir atnācis pēc savas pieredzes, iziet savas mācības un realizēt savu unikālo Dvēseles plānu.
No tā, kādi bija pirmie dzīves gadi, jaunība, kā bērni mijiedarbojas ar vecākiem, ir atkarīgi dzīves scenāriji un stratēģijas, partnera izvēle un turpmākās attiecības pārī.
Svarīgu lomu spēlē arī pieredze no iepriekšējiem iemiesojumiem ar tēti un māmiņu.
Es gribu piedot tētim un nevaru
Nesen pie manis uz konsultāciju atnāca vēl jauna sieviete ap gadiem 40, kura ļoti gribēja piedot vecākiem, bet viņai nekas nebija izdevies piecu gadu laikā:
– Attiecības ar tēti un māmiņu ietekmē manu personisko dzīvi! Esmu par to pārliecināta, kaut arī precīzi nesaprotu, kā. Es jūtu, ka tieši bērnības pārestības no tēta neļauj man satikt vīrieti. Kaut arī kā pieaugušai dzīvē man pietiek pārestību pat tagad.
Cik gan piedošanas vēstuļu nav uzrakstīts, simtiem koučinga stundu un konsultāciju ar psihologiem, bet pārestības sajūta vienalga dzīvo manī.
Pēdējā laikā es saprotu, ka sāk ciest veselība fiziskā ķermeņa līmenī. Pārestības sajūta – tas taču ir ceļš uz onkoloģiju. Jā, es jūtu, ka pati izvēlējos vecākus, bet kāpēc un kādēļ tieši viņus?
Patiešām, mēs paši izvēlamies vecākus. Dvēsele rūpīgi plāno katru iemiesojumu, katru tikšanos, lai atraisītu karmas mezglus, kaut ko izlabotu, izzinātu, mācītos, attīstītos, izpildītu uzdevumus. Un jūs ne nejauši atnācāt tieši pie šiem māmiņas un tēta.
Sk. arī Vai mēs izvēlamies vecākus?[1]
Ar vecākiem mūs itin bieži saista virkne iemiesojumu, kuros mēs varējām būt pilnīgi citādās lomās. Un iepriekšējo kopīgo dzīvju pieredze mēdz būt dažāda.
Olga gribēja saprast, kāpēc viņa iemiesojās saviem vecākiem, vai ir kādi karmas mezgli starp viņiem, kādas mācības viņas Dvēsele plānoja iziet:
– Esmu pārliecināta – ja paskatīšos uz mūsu attiecībām no Dvēseles pozīcijām, manas pārestības sajūtas vienkārši izzudīs. Jo, ja tā bija mana izvēle dēļ kādiem uzdevumiem un mācībām, nav jēgas ņemt ļaunā.
Mēs devāmies ceļojumā ar nodomu atrast to dzīvi, kurā atrodas pirmcēlonis konfliktējošajām attiecībām ar vecākiem.
Kopīgā pagātnes dzīve
Regresijas seansa procesā atklājas kopīgs iemiesojums ar vecākiem, kur visi personāži gāja caur pieredzi tieši tādās pašās lomās kā tagad.
Olga piedzima sievietes ķermenī vecākiem, kuri bija ļoti merkantili. Viņi vienmēr un visā meklēja izdevīgumu un bija vidējas rocības. Kad meita paaugās, māmiņa ar tēti sāka raudzīties pēc viņai izdevīgas partijas precībām.
Ar savu tiekšanos veiksmīgi izdot meiteni pie vīra viņi pilnīgi neaizdomājās par viņas vēlmēm un sapņiem, kas viņai patiesībā ir svarīgi un vērtīgi. Un pa to laiku viņu meita bija iemīlējusies labā puisī, kura vecāki bija tādas pašas rocības.
Jaunajiem cilvēkiem nepietika drosmes aizstāvēt jūtas un savu vēlēšanos būt kopā. Viņi nespēja iet pret vecāku gribu, un katrs savienoja dzīvi ar nemīlamu cilvēku.
Meitene visu mūžu cieta no tā, ka nebija izlēmīga un padevās māmiņas un tēta spiedienam. Viņa nekad vairs mīļoto neredzēja un saglabāja atmiņu par viņu līdz savas dzīves pēdējai dienai.
Vīru iemīlēt tā arī neizdevās, kaut arī viņiem bija brīnišķīgi bērniņi. Laulātais draugs arī nemīlēja viņu, viņi vienkārši dzīvoja, audzināja bērnus un dzīves beigās kļuva pilnīgi sveši viens otram.
Meitenes vecāki bija ļoti apmierināti ar izdevīgo partiju meitai, jo viņi taču izvēlējās viņai par vīru bagātāku līgavaini, kas atspoguļojās viņu sociālajā statusā un aizveda pie ienākumu palielināšanās.
Līdz sava mūža pēdējai dienai meitene ne tikai glabāja sirdī pirmo mīlestību, bet arī milzīgu pārestības sajūtu uz vecākiem, kura “ēda” viņu no iekšienes tajā laikā nezināmas slimības veidā.
No šīs slimības viņa arī nomira, nožēlojot, ka tā arī nebija spējusi nodzīvot savstarpējā mīlestībā. Un pārestības sajūta uz vecākiem pārauga naidā:
– Es nekad viņiem nepiedošu. Es viņus neieredzu.
Tās bija pēdējās domas pirms nāves, un tās kā atbalss skanēja telpā, kad viņas Dvēsele atstāja ķermeni.
Vai tā visam bija jābūt?
Telpā starp dzīvēm Olga uzzināja, ka dzīve tika nodzīvota ne tā, kā tika iecerēta. Tajā iemiesojumā Dvēseles ieplānoja savus kopīgus pētījumus.
Māmiņa un tētis nolēma iziet pārbaudījumu ar naudu. Bet Olgas un puiša Dvēseles gribēja iemācīties aizstāvēt savu mīlestību, savas vēlēšanās – sevi.
Kad Dvēseles nolaidās fiziskajā pasaulē un nonāca citos nosacījumos, viņas aizmirsa par beznosacījuma mīlestību, un, kā izrādījās, bija uzstādījušas sev pārāk grūtus uzdevumus.
Neviena savus plānus tajā iemiesojumā izpildīt nespēja. Vecākiem ļoti patika dzīvot rocībā un izmantot izdevīguma iegūšanas stratēģiju. Viņi tā arī nesaprata, kāpēc meita jūt tik lielu aizvainojumu pret viņiem, turklāt paši dzīvoja ar aizvainojumu pret viņu, uzskatot meiteni par nepateicīgu.
Olga uzzināja arī, ka viņai bijis vairāk iemiesojumu nekā viņas vecāku Dvēselēm un ka viņām patiešām bija grūtāk iziet tādu pieredzi. Viņas sākotnēji pirms iemiesojuma zināja par riskiem, taču izlēma atrisināt jauno uzdevumu.
Neraugoties uz ne pēc plāna nodzīvoto dzīvi, Olgas Dvēsele iemācījās meklēt mazus priekus katrā dienā, pat ja viss iet ne tā, kā gribas. Viņa iemācījās mīlēt bērnus no nemīlama vīrieša un būt viņiem laba māmiņa.
Tā Dvēselei bija mīlestības mācība. Mācība, kura parādīja, cik svarīgi ir aizstāvēt sevi, savas vēlēšanās, jūtas, būt uzticīgai sev. Viņa ieraudzīja savu solījumu nekad neprecēties ar nemīlamu cilvēku.
Sk. arī Kā zvēresti ietekmē dvēseļu turpmākās saiknes.[2]
Kas notika šajā dzīvē
Pašreizējā dzīvē Olgas, puiša un vecāku Dvēseles bija ieplānojušas atraisīt karmiskās saites un iziet līdzīgu pieredzi. Bet, kā izrādījās, ne visu viņām izdevās izpildīt.
Vecāki šajā dzīvē atkal meklēja viņai izdevīgu partiju un centās piespiest apprecēties ar bagātu vīrieti. Viņi nekādi negribēja atzīt viņas jūtas pret puisi un uzskatīja, ka viņš galīgi nav piemērots viņai.
Faktiski Olga 18 gadu vecumā aizbēga no līgavas vainaga, kas noveda pie māmiņas un tēta atteikšanās no viņas. Tas meitenei bija ļoti sarežģīts periods.
Viņa bija studente bez darba un naudas. Ar puisi uz to brīdi izšķīrās un nekontaktējās, un bez vecāku palīdzības izdzīvot bija ļoti grūti.
Taču Olga ar cieņu tika galā ar grūtībām, palika uzticīga sev un savam solījumam – nekad neprecēties bez mīlestības. Ar puisi viņa bija vienojusies šajā iemiesojumā atraisīt iepriekšējo dzīvju karmas mezglus, un tas kļūs par mūsu pētījumu objektu, kad atkal tiksimies.
Kā notikumi attīstījās tālāk
Vecāki uz šodienu jau ir atzinuši, ka viņiem nebija taisnība, taču Olga tā arī nav spējusi viņiem piedot. Īpaši spilgti viņas galvā skanēja vārdi:
– Ja tu ar viņu neprecēsies, tātad tev vairs nav vecāku.
Regresijas seansa procesā viņa ieraudzīja, ka vecākiem bija smagi iet caur šo pieredzi tagad un salīdzinājumā ar iepriekšējo iemiesojumu viņiem ir progress. Māmiņa jau vairākas reizes ir atvainojusies par rīcību pagātnē, un attiecības ar viņu ir noregulējušās. Bet tētis tā arī nav atzinis, ka viņam nebija taisnība.
Taču, paraudzījusies uz visu no Dvēseles pozīcijas, meitene ir sākusi citādi attiekties pret māmiņu un tēti. Viņa savienojās ar visuma beznosacījuma mīlestību, kura pastāv starp Dvēselēm, un aktivēja sevī šo mīlestību.
Pārestības patiešām momentāni izgaisa:
– Piedot nav, kam. Es tagad visu sapratu. Manī ir tikai mīlestība.
Es pēc regresijas seansiem vienmēr interesējos, kā maniem klientiem notikumi attīstās tālāk. Un bija patīkami uzzināt, ka attiecības ar vecākiem ir noregulējušās:
– Izmainījos es, mana reakcija, un apbrīnojami – kaut kādā maģiskā veidā ir sākuši mainīties tētis un māmiņa. Mani vairs nekas “neaizķer”. Un ziniet, vēl ir aizgājušas manas problēmas saistībā ar ginekoloģiju! Nav palicis ne pēdas, bet es taču neizgāju nekādu ārstēšanu.
Vēl Olga apzinājās, ka blakus ir tas vīrietis, kuru viņa ir gaidījusi, meklējusi. Sieviete neredzēja un nepazina viņu aiz savu pārestību miglas. Šis viens seanss kļuva tik transformējošs, ka pozitīvi ietekmēja vēl arī veselību un personisko dzīvi.
Var uzlabot attiecības ar vecākiem un tuviniekiem, pieņemot sevi un radiniekus, taču tamlīdzīgs process ir ļoti lēns.
Caur iepriekšējo dzīvju caurskatīšanu to izdosies izdarīt daudz ātrāk. Tāpēc ka mēs redzam pirmcēloni visam, kas notiek pašlaik, un raugāmies uz attiecībām nevis ar aizvainota cilvēka acīm, bet no viedās Dvēseles pozīcijas.
Taču tam ir vajadzīga jūsu gatavība iziet no upura pozīcijas un patiešām gribēt uzlabot savu dzīvi. Kad jūs redzat, ka viss nav tā, kā ir, jums atnāk dziļa tuvo cilvēku izpratne un attiecības izdziedinās.
P.S. Vai ir jums grūtības attiecībās ar vecākiem, un vai jūs mēģinājāt jau kaut ko uzlabot?
 |
Reinkarnacionikas konsultante, transformācijas koučs, žurnāla “Reinkarnacionika” korespondente |
Pievienots 30.04.2021.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/pochemu-u-menya-takie-roditeli/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2707-alesja-jegorova-vai-mes-izvelamies-vecakus-jeb-no-kurienes-rodas-berni (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2727-alesja-jegorova-es-zvereju-vinu-milet-muzigi-zverests-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)