Разные авторы - Отклики зимы - 1

Dažādi autori - Ziemas atsauksmes - 1

20 12 24 01

Nafisa Kravcova (No Skolas tērzēšanas)

Un vēl es gribu dalīties savā mazajā insaitā. Jūs nevarat iedomāties, cik vadāmi mēs esam! Par to mēs runājām vakara meditācijā vakardien.

Diemžēl tikšanās notika bez ieraksta. Natālija Nikolajevna (N.N.) lika priekšā pārrakstīt. Un es lūdzu tiem cilvēkiem, kas piedalījās, atstāt pēc tam savus komentārus.

Uzreiz, pašā sākumā, sajutu kaut kādu tukšumu. It kā mūsu grupa atrastos pārāk lielā telpā. Pēc tam šī sajūta it kā nogludinājās. Un tikai pēc tam, pēc tikšanās, es sapratu, ko es jutu. Tā jūties, kad māmiņas mājās nav un tu esi vecākā un atbildīga par mazuļiem. Vakar N.N. klāt nebija.

Es sapratu, cik ļoti aizbilstami (labā nozīmē) un glabājami mēs esam zem viņas spārna.

Pateicos Jums, Natālija Nikolajevna!

 

Sergejs: Es sapnī redzēju, ka mūsu grupa atrodas it kā karantīnā, izskatījās pēc pionieru nometnes ar visu nodrošinājumu un pieskatīšanu…

Nafisa: Domā, es to nezināju?

Piekrīti, ZINĀT un JUST – tās ir dažādas lietas!

Sergejs: Zināt – tā ir visu sajūtu sintēze + pieredze, kaut kā tā…

20 12 24 02

Jūlija Ņefedova (No Skolas tērzēšanas)

Labdien! Šodien tiku pamodināta pulksten 3 no rīta, atjēdzos un, kā teica N.N., gāju ar pildspalvu uz virtuvi, lūk, ko pierakstīju: “Mīlestība ir visuma milzīga velte! Mosties un dziedi, atjēdzies, mans draugs! Tevi saliku es visu pie saviem ceļgaliem! Bet tu joprojām dusi – veltīgi, draugs!

20 12 24 02

Emīlija Žilinska

Gribu vēl padalīties ar Jums. Šodien es lasīju Roberta Roždestvenska (Роберт Рождественский) “Pateicības lūgšanu (Молитва благодарения)”. Man tas notika kā meditācija. Es piesaucu Sanatu Kumaru, Viņš ar mani sarunājās, bet es nepierakstīju. Pēc tam atnāca tāds dzejolis.

 

И льётся благодарность Богу

Из всех сердец, из всех глубин души.

Учителя идут нам на подмогу

К раскрытию сердца вширь и глубину.

И мы, как дети вырастаем,

Идём и проторяем Путь.

Для тех, кто только просыпаясь,

Во мгле увидел Света Луч.

Какими ёмкими сердцами

Мы изливаем Свет, Любовь и Чистоту.

По всей Земле мы вместе с Богом

И освещаем Светом темноту.

Un plūst pateicība Dievam

No visām sirdīm, no visiem dvēseles dziļumiem.

Skolotāji nāk mums palīdzēt

Plašāk un dziļāk atvērt sirdis.

Un mēs, kā bērni izaugam,

Ejam un ieminam Ceļu.

Tiem, kas, tikko pamostoties,

Miglā ieraudzījuši Gaismas Staru.

Cik plašām sirdīm

Mēs izplūdinām Gaismu, Mīlestību un Tīrību.

Pa visu Zemi – mēs kopā ar Dievu

Un apgaismojam tumsu ar Gaismu.

 

***

Un šis dzejolis atnāca pēc pasaules meditācijas 21.12.20.

Как много мы сумели со-творить

В Любви Высокой и Великой Бога.

Осталось нам всё претворить

На низших планах человечества земного.

Поднять сознание людей,

И мысли их направить к созиданию.

Любовью, с нежностью согреть

Детей Божественных с рождения.

В Великом познаётся суть

Всего Творения во Вселенной.

Мы человечеству открыли Путь

В Эпоху Водолея дерзновенно.

Cik daudz mēs spējām līdz-radīt

Dieva Augstajā un Lielajā Mīlestībā.

Atlicis mums visu iemiesot

Zemes cilvēces zemākajos plānos.

Pacelt cilvēku apziņu

Un domas un virzīt tās uz radīšanu.

Ar mīlestību, ar maigumu sasildīt

Dievišķos bērnus no dzimšanas.

Lielajā tiek aptverta būtība

Visam Radījumam Visumā.

Mēs cilvēcei atvērām Ceļu

Uz Ūdensvīra Laikmetu pārdroši.

 

20 12 24 02

No Skolas “Radosteja” (Школа «Радостея») bijušās audzēknes

Sveicināti!

Man te radušies jautājumi par ritmoloģiju, un es tīru čakras. Kāpēc veikt šo praksi pilnībā nekad neiznāk?

Vakar dzēsu vecus ritmu attēlus no telefona un noskaitīju dažus ritmus, un pēc tam bija dīvaina sajūta, un, kad es tādā veidā notīrīju ceturto čakru, izveidoju plastilīna kunkuli, stāvoklis kļuva iepriekšējais.

Lūk, es analizēju visu informāciju, kura tur tika teikta, un šausminos.

Ceru tomēr nākamajā nedēļā aizvest grāmatas uz centru, viņiem radasts (радаст) bija šīs trīs dienas un tāpēc, redzams, tur viss ir aktivizējies.

Vēlāk: Es, starp citu, beidzot izmetu galvenās grāmatas, uz kurām turējās koordinātas, un uzreiz sajūta, ka no manis sūknē enerģiju, pārgāja. Nu taisni vieglāk kļuva.

20 12 24 02

Emīlija Žilinska

Sveicināti, Nataša! Šodien es apsēdos notīrīties, taču man pēkšņi atnāca doma: kādu jautājumu uzdot Sanatam Kumaram. Mans jautājums: ko neesmu atstrādājusi kopš bērnības, atrodoties bērnu namā vai vēl pirms bērnu nama? Es nepiesaucu Sanatu Kumaru, es tikai domāju uzdot tādu jautājumu. Un man uzreiz atnāca atbilde: bailes palikt vienai, bailes, ka mani neviens nemīl, pārestība no bērnu nama, ka man kaut kas nav līdz galam iedots, uzstādījums – negribu dzirdēt atbildi uz saviem jautājumiem (arī tās ir bailes?), zems pašvērtējums, es neesmu kā visi – to es nevaru, man tas neizdosies. Esmu uzstādījusi sev programmu: baidos, baidos, baidos, baidos no visa. Piedod sev, pateicies bērnu namam un tā audzinātājiem. Viņi tev deva visu, ko varēja. Pieņem to ar pateicību. Tu jau tad tiecies uz Gaismu, uz to ceļu, pa kuru ej pašlaik. Tu esi malacis. Nezaudē cerību. Lieto visas prakses, kuras tev palīdzēs attīrīties. Natālija tevi velk visiem spēkiem, novērtē to. Darbs tērzētavā palīdzēs tev labāk atvērties, bet vajag strādāt. Es nesaku, ka tev izdosies kā Natālijai. Katram savs, bet tu vari sasniegt ļoti daudz, ja gribēsi. Pūlies, strādā nenogurstoši. Bez pūlēm zivi no dīķa neizvilksi – ir tāds sakāmvārds. Es vēlu tev sekmes. Sanats Kumara.

P.S. Neuzdod sev daudz jautājumu. Uzdod vienu, saņem atbildi un strādā ar to. Tev tā būs vieglāk. Tavi jautājumi prasa ne vienas dienas atbildes.

Es pateicos Sanatam Kumaram.

20 12 24 02

Nadežda Anaņjeva

Sveicināti, Natālija!

Pateicos par čenelingu “Ceļš uz Tēvu”[1]. To lasot, apziņā viss nostājās savā vietā. Un tas, kam, šķiet, būtu grūti piekrist, lasot čenelingus “Kas tālāk?”[2] un “Mēs visi – vienota Dievišķības izpausme”[3], tiek viegli uztverts gan ar saprātu, gan sirdi. Paši par sevi atkrita jautājumi, kuri radās, tos lasot, nepalika nekādas pretrunas un neizpratnes.

Patiesi – “mēs visi – vienota dievišķības izpausme”.

Es no viss sirds pateicos visiem Skolotājiem par to, ka viņi mani atveda uz Sanata Kumaras Skolu!

Ar mīlestību Nadežda Anaņjeva

20 12 24 02

Dmitrijs Kaļiņins

Iespaidi par iepriekšējām skolas SK-1 un 2 un Pasaules meditācijām ir lieliskākie un ļoti augsti. Daudz ko atcerējos, kaut ko pats izdarīju pēc iepriekšējām nodarbībām un īpaši pēc meditācijām.

Nodarbībā Nr. 8 trenējāmies čenelingam, man, es pats negaidīju, neliels iznāca. Atgādināšu, bija teikts, ka es gribu tikšanos ar iekšējiem aspektiem – Dziednieku un Skolotāju jautājumā par aizdusas ārstēšanu (man tā ir ļoti apnikusi).

Atkal taču, pēc meditācijas 21.12.2020., kā saka – kamēr nav aprimušas augstfrekvences vibrācijas, es uzaicināju savus aspektus, sajutu klātbūtni un palūdzu novākt, ja tas ir iespējams manu slimību gadījumā, – aizdusu.

22.12.2020., ejot uz darbu un no darba kājām, es to nejutu (skriet neskrēju – pie mums ir -20 ar vēju, var apsaldēt plaušas). Taču starpība ir būtiska – līdz lūgumam un pēc tā.

Par notikušajām meditācijām, – ko varu teikt – Jūs kā vienmēr esat AUGSTUMĀ, viegli ar Jums ir strādāt, kaut arī varu iedomāties, cik daudz Jūs tērējat enerģiju grupas vešanai (meditācijā, manuprāt, bija 162 cilvēki). Lieliski. Es varbūt ne visu apzinājos un redzēju, bet uz SALŪTU apkārt planētai man ļāva paraudzīties…Bija ļoti patīkami… Un Jums Milzīgs Paldies par lielisko organizējumu un sniegto iespēju piedalīties Pasaules meditācijā labumam – ne tikai planētai, bet visai Saules sistēmai un pat droši vien Augstāk… Vēlreiz PALDIES!

Pirmajā meditācijā pulksten 21.00 (pēc mūsu vietējā laika) man 5 minūtes pirms pieslēgšanās izslēdzās internets. Kamēr ņēmos ar savienojumu, protams, bija pagājis pailgs laiks; kad pieslēdzos, Jūs jau runājāt pa to, ka ASV iesniegušas tiesā prasību pret Pasaules Veselības organizāciju… ka vakcīnas pret vīrusu – tas ir ļoti slikti un, iespējams, novedīs pie nāves utt. Pēc tam sākās meditācija. Es, būdams darbā, atkal palūdzu palīgiem parādīt man, kaut vai aptuveni, to informāciju, par kuru Jūs stāstījāt pirms meditācijas, bet manis nebija. Pēc dažām sekundēm!!! Man iedeva, iespējams, šo informāciju… Es to pieliku e-pastam. (Šo materiālu es iedevu izsūtnei, bet pēc tam atradu un nopublicēju tam atspēkojumu. N.K.)

Es praktiski strādāju Valsts korporācijā, kura saucas KTRT (Krievijas televīzijas un radio tīkls) (РТРС (Российская теле-радио сеть)). Mums ir pavēles, kas nosaka darbinieku rīcību pandēmijas gadījumā, – staigāt maskās sabiedriskās vietās, bet, ja ir sastādīts protokols par masku režīma pārkāpumu, – bezierunu atlaišana no darba. Un vēl, ieejot uzņēmuma teritorijā un izejot no tās, tiek mērīta ķermeņa temperatūra; ja tā ir, tevi nepielaž pie darba un tev 14 dienas ir jāpavada karantīnā mājās. Vienā skaistā brīdī man nedaudz iedegās ausis – izmērīju temperatūru 37,1, un dzīvesbiedrei tas pats. Labi, domājam, rudens, esam nedaudz saaukstējušies utt. Taču nē, pazuda garša un oža, temperatūra paaugstinājās līdz 38,8, turklāt abiem vienlaikus. Es ar šo temperatūru (tā praktiski nebija jūtama) aizgāju uz kārtējo nodarbību novembra sākumā. Mēs ar Jums meditācijā iedarbinājām vibrāciju enerģijas, un, liekoties gulēt, es piesaucu tumšo skolotāju un vīrusu. Es caur spraudziņu ieraudzīju kādu nenosakāma izmēra radību, peldošu manā priekšā, violetā nokrāsā. Es pajautāju: šķiet, ka mēs ar dzīvesbiedri esam ar Jums inficēti. Informācija atnāca maiga, neuzbāzīga, es nezinu, kā vēl pateikt, bet, kā es sapratu, – cilvēki ir atpakojuši vīrusa DNS, kaut ko tajā ielikuši (visdrīzāk pneimoniju), atkal sapakojuši un palaiduši. No tumšā Skolotāja informācijas nebija, bet varbūt ne viņš man to deva, nesapratu. Es palūdzu viņiem abiem, lai novāc no mums šo sērgu, turklāt pret vīrusu mums pretenziju nav. Piecēlāmies no rīta uz darbu – temperatūra 36,6. Varbūt slimība noritēja bez simptomiem un mēs konstatējām jau beigas, bet nodarbība vienkārši sakrita ar tām, turklāt laiku, kad saslimām, mēs nenofiksējām. Tālāk, visdrīzāk – ķermenis izstrādāja atntiķermenīšus un sekoja izveseļošanās. Garšas maņas parādījās pēc nedēļām 1,5, bet oža – pēc 3 nedēļām. Analīzes uz atntiķermenīšu daudzumu mēs nolēmām netaisīt (lai lieku reizi nebūtu jāiet uz slimnīcu – tur ir ļoti baisi un smagi). Tad nu 2021. gada februārī, – pārbaudīsim, vai patiešām organismā ir atmiņas karte (paredzu, ka ir).

Ar Milzīgu Cieņu un Mīlestību, Dmitrijs Kaļiņins

 

Pievienots 24.12.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/otkliki-zimi-1

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/raksti/28-raksti-2020/2895-cels-uz-tevu-riga (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/raksti/28-raksti-2020/2892-kas-talak (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/raksti/28-raksti-2020/2888-mes-visi-vienota-dieviskibas-izpausme (Tulk. piezīme)