Игорь Продан – МАКРОФАГ И СЧАСТЬЕ

Igors Prodans - MAKROFĀGS UN LAIME

20 05 10

02.05.2020.

Pastāstīšu par interesantu pieredzi.

Mani uzaicināja nolasīt tiešsaistes lekciju par koronavīrusu.

Taču Ajūrvēdā galvenā nozīme tiek veltīta ne tik daudz pašam vīrusam, cik imūnsistēmas stāvoklim.

Un, lūk, kā es sāku savu stāstu:

“Tika veikts kāds ļoti interesants pētījums. Subjektam tika paņemta asins lāse un attēlota ekrānā. Un ekrānā varēja redzēt interesantu ainu. Lūk, baktērijas, viņas lēni kustas asins plūsmā, bet, lūk, makrofāgi, asinsķermenīši, kuru pienākums ir sekot asinsvada tīrībai. Viņi ir kā sanitāri-dezinfektori. Tāda ir viņu misija – vākt prom visu svešo.

Bet…

Viņi ir kaut kādi aizmiguši. Baktērijas bezrūpīgi peld pa asinsvadu, kā pa bulvāri vakara pastaigas laikā, bet makrofāgi guļ. Viņi tās neredz.

Un, lūk, tālāk sākas pats interesantākais.

Makrofāgs pēkšņi pamostas un nekavējoties ķeras pie savu tiešo dienesta pienākumu pildīšanas. Viņš pieripo pie baktērijas un ar apetīti sāk viņu aprīt.

Varbūt ir pienācis pusdienu laiks un viņš ir sajutis neparastu apetīti, bet...

Patiesībā viss ir daudz interesantāk.

Saikne “Apziņa-Ķermenis” sen tiek apspriesta, un tai ir daudz pierādījumu. Taču šajā pētījumā interesants ir tas, ka imūnās aizsardzības šūnas ļoti jutīgi reaģē uz mūsu noskaņojumu.

Un tas vēl nav viss.

Es priekš sevis atzīmēju svarīgu lietu.

“Jo asins lāse taču bija atdalīta no sava saimnieka. Saimnieks pa to laiku sēdēja citā istabā, un viņa noskaņojums kaut kādā neaptveramā veidā iedarbojās uz asins lāsi, kura atradās citā istabā.”

“Tas nozīmē,” es sāku domāt, “ka ir kādi informācijas kanāli, pa kuriem apziņas viļņi var ietekmēt objektu, kurš atrodas tālumā no paša apziņas avota.”

Taču šim pētījumam ir arī otra puse.

Subjektam tika rādīti fragmenti no šausmu filmas.

Un kā?

Tajā pašā laikā asins pilienā sāk notikt ērmīgas lietas. Te jau aktivizējās...

Baktērijas!

Viņas pēkšņi atdzīvojās, kļuva mundras, un kaut kā pēkšņi viņu kļuva vairāk. Un viņas sāka saimniekot, kā savās mājās. Un pat sāka uzbrukt neaizsargātajiem makrofāgiem. Tie sāka kāpties atpakaļ un bēgt uz dažādām pusēm.

Kuri paspēja, protams.

Princips skaidrs: apziņas stāvoklis – ļoti svarīgs faktors jūsu iekšējās ekoloģijas uzturēšanai.

Un ne tikai mūsu.

Jo apziņas viļņi, kā mēs atzīmējām augstāk, taču sāk izplatīties apkārtnē un ietekmēt savu asiņu attālinātās šūnas.

Un ne tikai savu.

Jo mani bērni taču – tās ir manas asinis. Tātad mans noskaņojums ietekmē manu bērnu makrofāgu stāvokli, lai kur bērni neatrastos, blakus vai Amerikā.

Tātad mans apziņas stāvoklis ir saistīts ar, tā teikt, “dzimtas imunitāti”.

Pie reizes es atcerējos amizantu gadījumu.

To man pastāstīja mans pacients, pulksteņmeistars.

Tāds darbs, kā mēs zinām, ir ļoti precīzs, prasa lielu uzmanību un smalkas darbības.

Un, lūk, dažreiz darba laikā viņam sācis raustīties kreisās rokas rādītājpirksts. Skaidrs, ka tādā stāvoklī strādāt nav iespējams.

Kā rīkojas viņš?

Nē, viņš neizdara pirksta masāžu, nedzer magniju spazmu noņemšanai, nepūtina roku.

Viņš ņem telefonu un zvana mātei, kura dzīvo tālu, tālu, tūkstošiem kilometru attālumā.

Jūs domājat, viņš lūdz viņai padomu, kā novākt apnicīgos drebuļus?

Kļūdāties.

Paklausīsimies, ko viņš saka:

“Māmiņ, jūs atkal pārdzīvojat manis dēļ. Pārtrauciet uztraukties, citādi es nevaru strādāt!”

Ja pat viegls mātes satraukums spēj izraisīt nepareizību viņas dēla fizioloģijā, ko gan runāt par lieliem satricinājumiem.

No šejienes mēs speram svarīgu soli lietu būtības izpratnē.

“Visā man gribas nonākt, līdz pašai būtībai. Darbā, ceļa meklējumos, sirds jukās.” (B. Pasternaks)

Un secinājums ir vienkāršs:

Iepriekšējā formula: “Tā ir mana dzīve, ko gribu, to daru ar viņu,” ir bezcerīgi novecojusi.

“Mūsu apziņas stāvoklis ir atbildīgs par mūsu bērnu, radinieku un tuvinieku imunitātes stāvokli,” lūk, kā tagad ir jāizprot dzīve.

Bet arī tās vēl nav beigas mūsu pasakai.

Mēs visi esam vienas Mātes, Dievišķās Mātes, Prakriti bērni, tāpēc mūsu dzīslās plūst kopīgas asinis.

“Vasudgaima kutumbakam,” saka “Vēdas” – “Visa pasaule – mana ģimene.”

Tātad ir tāda lieta kā “pasaules imunitāte”, un mēs tajā spēlējam ne pēdējo lomu.

Pareizāk, mūsu apziņa.

No šejienes jautājums:

“Kā uzlabot apziņas kvalitāti? Ja laime spēj nostiprināt paša cilvēka un visas pasaules imūnsistēmu, tad liela laime spēj padarīt imūnsistēmu patiesi nesagraujamu.

Tātad ir jāatrod paņēmiens radīt laimi, un vēlams to radīt vislielākajā daudzumā.

Un par to mēs parunāsim nākamajā rakstā.”

Avots: https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=114865873542829&id=107261167636633&__tn__=K-R 02.05.2020.

 

Pievienots 10.05.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/makrofag-i-schaste

Tulkoja Jānis Oppe