Марина Васильева Родственные души: работа между воплощениями

Marina Vasiļjeva - Radniecīgās dvēseles: darbs starp iemiesojumiem

16 07 12 01

Krievu valodā ir nostiprinājies sakāmvārds: “Atpūtīsimies viņpasaulē.” Bieži to izmanto darbaholiķi, cerot, ka pēc nāves viņiem nenāksies strādāt daudz un nesaudzējot sevi, kā dzīves laikā. Vai tas tā ir?

Vai patiešām pēc nāves dvēsele pārstāj strādāt un vienkārši svētlaimē atpūšas, gatavojoties jaunam iemiesojumam?

Atmiņas par Dvēseļu Pasaules telpu, kurp mēs dodamies pēc nāves, liecina, ka arī tur mūs gaida vesels lēvenis pienākumu.

Bet vai dvēselei šīs nodarbes ir smaga nasta? Kādas tās ir? Kurš palīdz darbā starp iemiesojumiem?

 

Radniecīgs kolektīvs

Piekrītiet, ka kolēģi ir ļoti svarīga daļa ne tikai darbā, bet arī mūsu dzīvē kopumā. Draudzīga kolektīva dēļ mēs esam gatavi braukt uz otru pilsētas malu, pieciest nelielu algu.

Dvēselisko kontaktu darbavietā daudzi stāda pirmajā vietā, izvēloties organizāciju.

Ar iemīļotiem kolēģiem gribas dalīties visās savās rūpēs un priekos un pat pavadīt brīvo laiku. Tuvības vēlme ar darbabiedriem, izrādās, nāk no darba pieredzes Dvēseļu Pasaulē.

Pirmais telpas starp dzīvēm pētījums atnesa daudz atklājumu.

Atbildot uz manu pieprasījumu “parādīt radniecīgās dvēseles”, atmiņa izvērsa ainu ar baltu apaļu lapeni ar kolonnām, kurā kāds dzīvi apsprieda notiekošo uz galda.

Šīs dvēseles pievilka ar savu siltumu, vibrāciju līdzību. Viņu atpazīšana vienkārši satrieca.

Ieskatoties vienā pēc otras, es sapratu, ka tie ir mani grupas biedri no Reinkarnacionikas institūta! Alīna, Svetlana, Ludmila, Anatolijs, Olga, Tamāra, Nataša – visi bija šeit.

Mēs lēmām, kā labāk iemiesojumā satikties kopīgam darbam, kurš būtu atspoguļojums mūsu misijai Dvēseļu Pasaulē.

Sk. arī Dvēseles misija un specializācija telpā starp dzīvēm.

Uz galda mūsu priekšā bija izklāta Zemes karte, un mēs, kā puzli liekot, spriedām, kur notiks tikšanās. Kādā momentā sarunā iesaistījās mūsu grupas kapteinis: Anna lika priekšā sapulcēties Reinkarnacionikas institūta telpā.

Mūsu darbs – saules sistēmas planētu enerģētiskā kontrole.

Dvēselei telpā starp dzīvēm ir daudz darbu. Kaut ko viņa pilda patstāvīgi, kaut ko mazās un lielās grupās.

Sk. arī Kā Dvēsele strādā Smalkajā Pasaulē.

Mūsu radniecīgā kolektīva galvenā misija ir novērot saules sistēmas planētas, sargājot tās no nopietnām katastrofām un postījumiem. Katram ir savs darba “lauciņš”. Es, piemēram, atbildu par Zemi, Alīna – par Mēnesi, Olga – par Venēru.

16 07 12 02

Darba galveno daļu pildām vienatnē, taču bieži pulcējamies uz plānošanām observatorijā. Mēs daudz reižu gājām iekšā šajās atmiņās, lai salīdzinātu savus iespaidus.

Observatoriju visi redz kā lielu sfērisku telpu, no kuras kā uz delnas atklājas kosmoss. Mēs varam tuvināt un attālināt vajadzīgo vietu, palēnināt un paātrināt procesus.

Plānošanā dalāmies savos novērojumos, pieredzē, paņēmienos, kā enerģētiski tīrīt “lauciņus” no kosmiskajiem atkritumiem.

Darba atmosfēra – tā ir sajūta par atbildību, misijas svarīgumu, no vienas puses, un radniecīgo dvēseļu atbalstu, savstarpējo interesi – no otras. Nav sprieguma, noguruma un uzspiesta pienākuma sajūtu. Viss tiek izpildīts mierīgi un organiski. Dvēsele zina, ka viņa viegli tiks galā ar jebkuru uzdevumu, tas viņai ir iemācīts.

 

Mācīšanās – gaisma

Process, kā mēs gatavojāmies šai misijai, ir atsevišķs apbrīnojams stāsts. Mēs to vācām pa kripatiņai, papildu nodarbībās, iegremdējoties Dvēseļu Pasaulē.

Atsevišķas dvēseles attīstība norit pēc sava plāna, savā tempā. Izaugsmes periodā dvēselei mainās Skolotāji un Audzinātāji, viņai tiek uzticēti dažādi uzdevumi. Mainās arī darba veidi Dvēseļu Pasaulē.

Pirms apvienošanās šajā radniecīgo dvēseļu kolektīvā mēs visi atradāmies dažādās grupās. Mūsu pirmās iepazīšanās procedūra bija ļoti aizkustinoša. Katru atveda savs Audzinātājs.

16 07 12 03

Mūs nostādīja aplī. Pirmais aplis – mūsu astoņas dvēseles, aiz mums Audzinātāji. Tika iedarbināta enerģētisko vibrāciju saskaņošanas plūsma. Tā mēs mācījāmies pazīt un just cits citu.

Jaunajam kolektīvam tika piešķirti skolotāji, kuri ar mums nodarbojās, nododot pieredzi darbā ar enerģijām. Šīs nodarbības apskaudīs jebkura mūsdienu skola. Iedvesma, azarts, līksmība – tieši ar šīm emocijām mēs mēģinājām saspiest, pieaudzēt, palaist enerģiju plūsmas. Un pat pikoties ar tām savā starpā!

Darbs ar kosmosa enerģijām kļuva par nākamo mācību etapu. Kaut kas līdzīgs ražošanas praksei universitātē. Mēs pildījām individuālus uzdevumus, bet, ja mums bija vajadzīga palīdzība, varējām telepātiski pasaukt kādu no radniecīgajām dvēselēm. Tieši tādēļ mēs arī mācījāmies just katru.

Šajā etapā mācīšanās burtiski bija gaisma: gaisma – viena no enerģijām, ar kurām mēs mācījāmies mijiedarboties.

 

Darbs violetajā templī

Vēl viens kopīgs mūsu radniecīgo dvēseļu kolektīva darbs – kalpošana violetajā templī. Ietinušies skaistos violetos apmetņos ar kapucēm, mēs saskanīgā procesijā ieejam lielā apaļā zālē.

Visi ir nopietni un koncentrējušies. Uzmanība ir pievērsta lielam violetam kristālam, kurš atrodas centrā.

16 07 12 04

Ienākot mēs ieņemam savas vietas, veidojot apkārt kristālam neblīvu apli. Bet drīz telpa starp katru no mums, starp mums un kristālu piepildās ar enerģiju.

Pirmo plūsmu palaiž Svetlana. Tā pa ķēdīti pāriet no dvēseles pie dvēseles, un aplis noslēdzas. Enerģijas plūsma paplašinās arvien spēcīgāk un spēcīgāk, un, lūk, Ludmila virza to uz kristālu.

Mēs atkārtojam aiz viņas. Templis piepildās ar enerģētisku plūsmu kristālisku režģi. Kad visi kā viens ir pieslēgušies kristālam, tas uzliesmo spilgtā violetā ugunī.

Grūti aprakstīt vārdiem, kas notiek ar dvēseli šajā momentā. Tu sāc just neticamu piepildījumu, paplašinājumu.

Pēc tam zūd priekšstats par savām robežām. Un, lūk, tu vairs neatšķir sevi un dvēseli, stāvošas blakus. Jūs it kā saplūstat vienā veselā un kļūstat par spēcīgas plūsmas daļu.

Kalpošana templī attīsta kā individuālu dvēseli, tā arī telpu, uz kuru virzīts šis kolektīvais darbs.

 

Tikšanās Reinkarnacionikas institūtā

Plānojot Dvēseļu Pasaulē mūsu tikšanos kārtējā iemiesojumā, mēs pārlūkojām dažādus variantus. Ģeogrāfiskais tuvums, iespēja strādāt vienā vietā (pilsētā, valstī) tika noraidīta.

Mūsu enerģijām bija jāsavienojas, aptverot lielāku loku. Tā arī iznāca.

16 07 12 05

Uz stāšanās Reinkarnacionikas institūtā momentu mūsu dzīvesvietu ģeogrāfija apjoza praktiski visu Zemeslodi: Sibīrija, Rietumkrievija, Baltija, Amerika.

Un, tieši pateicoties mācību virtuālajam formātam institūtā, mums izdevās satikties un atpazīt citam citu!

Sk. arī Kā vācu gūstekne un krievu snaiperis satikās Reinkarnacionikas institūtā.

Darbs, attīstot mūsu dvēseles un apkārtējo telpu, turpinās. Un šis darbs ir daļa no tās grandiozās lietas, kurai mūs sagatavoja telpā starp dzīvēm.

Pirmā kursa pēdējai grupveida nodarbībai Garīgie Audzinātāji bija sagatavojuši apbrīnojamu dāvanu. Meditācijā mūs aizveda uz to pašu apli, ar kuru sākās iepazīšanās un atpazīšana.

Enerģija no kristāla apļa centrā, atbalsts no radniecīgajām dvēselēm, kuras stāv plecu pie pleca, audzinātāju aizsardzība ārējā aplī – tā mēs ieguvām zināšanu par savu spēka vietu.

Vietu, kurā var griezties jebkurā brīdī, kad iemiesojumā šķiet, ka ir pienākuši smagi laiki, kad virsū gāžas problēmu un neatrisinātu uzdevumu nasta…

Balstoties uz pieredzi no pastaigām telpā starp dzīvēm, var teikt, ka taisnība ir bijusi dzejniekam: “Dvēselei ir jāstrādā gan dienu, gan nakti, gan dienu, gan nakti!” (“Душа обязана трудиться и день и ночь, и день и ночь!” (Николай Заболоцкий))

Bet tas nav tas smagais un nogurdinošais darbs, ko cilvēks nereti sev uzgāž. Darbs algas dēļ, iztikas un materiālo labumu krāšanas dēļ.

To pildot, dvēsele pārdzīvo veseluma, evolūcijas, vienotības ar radniecīgajām dvēselēm un lielo ieceri stāvokli.

P.S. Kā jūs domājat, ar ko nodarbojas jūsu dvēsele starp iemiesojumiem? Kas jums vairāk patīk – strādāt patstāvīgi vai radniecīgā kolektīvā?

 Marina Vailjeva

Marina Vasiļjeva

Reinkarnacionikas institūta sertificēta konsultante. Palīdzu cilvēkiem atrast sevi caur jaunradi.

 

Pievienots 12.07.2016

https://journal.reincarnationics.com/rabota-dushi-mezhdu-voploshheniyami/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe