Наталия Бутенко Мужские воплощения — способ понять мужчин

Natālija Butenko - Vīrišķie iemiesojumi – paņēmiens saprast vīriešus

17 03 21 01

Cik bieži mēs dzirdam žēlošanos par to, ka sievietes nesaprot vīriešus, un otrādi. Ka mēs esam no dažādām planētām, ka mums dažādi ir iekārtots prāts, domāšanas veids, īstenības uztvere un vērtējums u.c.

Cik bieži mēs stāstām anekdotes par sieviešu loģiku, smejamies par vīriešu tiešumu. Un cik reti mums izdodas nostāties pretējā dzimuma pozīcijā un kaut vai pamēģināt saprast vienam otru.

Kad Reinkarnacionikas Institūtā mēs sākām pētīt savas pagājušās dzīves, es konstatēju, ka man ir ļoti daudz vīrišķo iemiesojumu. Vairāk nekā puse no tā, ko es aplūkoju, bija nodzīvota tieši vīrieša ķermenī.

Un, lūk, tad man atnāca doma izsekot, kas tad atšķir manus vīrišķos iemiesojumus no sievišķajiem, kur ir tā starpība, kura traucē mums atrast kopīgu valodu vienam ar otru.

 

Varens vikings ar maigu sirdi

Par pašu spilgtāko iespaidu man kļuva manas atmiņas par manu iemiesojumu vikingu laikmetā, kad es biju varens karavīrs.

Pirmais šoks man bija tas, kā es izskatos. Es skatījos uz sevi no augšas un redzēju... milzīgu spalvainu kāju! Tas bija šausmīgi! Kad es apzinājos, kas tas ir par ķermeni, es sāku just visu šo muskuļu kalnu.

Nogurums pildīja ķermeni pēc grūta pārgājiena, galvā zibēja kaujas tēli, bet es jau biju mājās, siltumā un tīrībā. Sieva pabaroja mani un nomazgāja ieēdušos netīrumus, pēc tam atnesa man saini.

Tas bija mans dēls, piedzimis, kamēr manis nebija. Un, kad es milzīgajās rokās paņēmu šo pinkulīti, kaut kas manā iekšienē it kā pārslēdzās un pa seju sāka plūst asaras. It kā dvēsele būtu atkususi.

17 03 21 02

Es lūkojos uz sīko zīdaini un atcerējos visus savus pārdzīvojumus pārgājiena laikā: mana māte nomira dzemdību laikā, kad dzimu es, ļoti liels bērns, viņa netika galā ar tik neiespējamu uzdevumu.

Un man bija bailes, ka es nesastapšu savu sievu dzīvu, kad atgriezīšos no pārgājiena. Bet, lūk, viņa, dzīva un vesela, un arī mans dēls ir pilnīgā kārtībā.

Sieva raudzījās uz mums ar smaidu, bet pēc tam sāka man sukāt sapinušos un pinkuļos salipušos matus un pīt tos ērmīgā frizūrā. Un tas bija apbrīnojams klusas laimes stāvoklis!

Cīņas laikā es domāju tikai par to, ka es sitos, lai manai ģimenei būtu mierīga dzīve. Es nevaru nesisties, kamēr ir draudi. Tagad es saprotu, ka tas viss nebija velti: lūk, viņa – balva par manu drošsirdību.

Teikt, ka mani pārsteidza tāds satriecošs savienojums – no fiziskā spēka, izturības un drosmes, no vienas puses, un no maigas mīlestības pret savu ģimeni, no otras – tas ir nepateikt neko.

Šī epizode no mana iemiesojuma palīdzēja man saprast, ka vīriešu pasaule tikai ārēji šķiet rupja un agresīva. Tas ir tikai apvalks, aiz kura slēpjas maigs un smalks jutīgums.

Un tas nebija vienīgais manas hipotēzes pierādījums. Šajā pašā vikinga dzīvē bija daudz citu momentu, kad milzīgais, spēcīgais vīrietis izjuta emociju brāzmu, taču ne vienmēr bija piemēroti tās parādīt.

Sk. arī: Ko vīrietim vajag laimei.

17 03 21 03

 

Vientuļš ķeceris

Vēl viens vīrišķs iemiesojums, kurš man neļāva izpildīt savu dzīves uzdevumu, tāpēc ka es baidījos kaitēt citiem cilvēkiem, ievilkt viņus nepatikšanās.

Viduslaiku Eiropa. Es izaugu reliģiozā katoļu ģimenē, mācījos garīgajā seminārā un teicami zināju visu baznīcas iekšējo uzbūvi. Es sapratu, ka garīdznieki daudzējādā ziņā māna cilvēkus, pelnot no viņiem naudu.

Viņi biedēja vienkāršos neizglītotos ļaudis, lai būtu vieglāk pārvaldīt šo masu. Daudzi garīdznieki ir svēti pārliecināti par savu runu patiesīgumu, bet daži lieliski saprot, ka tā vienkārši ir manipulācija.

Redzot kopējo ainu un saprotot, ka tas ir nepareizi, nav dievišķi, es nolēmu nest patiesību un sāku visiem stāstīt, ka saziņai ar dievu nav vajadzīgi starpnieki, var tiešā veidā vērsties ar lūgšanām un lūgumiem.

Es stāstīju, ka Dievs nedala cilvēkus bagātajos un nabagajos, viņam visi ir vienlīdzīgi. Tāpēc nevajag pēdējo naudu nest “baznīcas tēviem” par to, lai viņi jūsu vietā paskaitītu lūgšanas vai nokalpotu misi.

Daudzi ieklausījās manī un bija gatavi pievienoties manai misijai, daudzi piedāvāja savu aktīvu palīdzību un atbalstu, bet man negribējās, lai viņus apsūdzētu ķecerībā, kā mani.

Mani vajāja, es pārgāju no pilsētas uz pilsētu un turpināju savu lietu, taču tā arī paliku vientuļnieks. Manī cīnījās pretējas jūtas: no vienas puses, man bija vajadzīga palīdzība, no otras – es baidījos, saprotot, ar ko tas beigsies.

Šo pašu baiļu dēļ – nekaitēt citiem cilvēkiem – es neapprecējos, neieguvu ģimeni, draugus, sekotājus, centos nevienam nepieķerties. Manas bailes attaisnojās pilnā mērā: mani sodīja ar nāvi kā ķeceri.

Taču uz ešafota es neparādīju savas bailes. Centos domāt tikai par to, cik daudziem cilvēkiem es atvēru acis lietu īstajam stāvoklim un nevienu no viņiem neiegāzu, un mirstu par taisnu lietu vienatnē.

17 03 21 04

 

Padevīgs dzimtļaužu podnieks

Nākamais vīrišķais iemiesojums, par kuru gribētos pastāstīt, bija XVIII gs. beigu–XIX gs. sākuma Krievijā. Esmu dzimtļaužu zemnieks, diezgan liels vīrietis, podnieks, ļoti prasmīgs meistars.

Mans saimnieks paņem visus manus izstrādājumus un pārdod tos pilsētā. Man nepatīk taisīt podus un vienkāršus traukus pēc pasūtījuma, man bieži mēdz būt iedvesma, un es radu kaut ko oriģinālu.

Manam saimniekam tas nepatīk: tādai precei vēl vajag atrast pircēju. Reiz viņš pat manā acu priekšā sadauzīja lielu skaistu izrakstītu šķīvi, kurš man bija darbietilpīgs mākslas darbs.

Viņš vēl turklāt lamājās, gānot mani pēdējiem vārdiem. Jūtu vētru, kuru viņš manī sabangoja, grūti aprakstīt: naids, niknums un vienlaikus bezspēcība, jo galvā stingri sēž uzstādījums, ka es esmu nekas, bet saimnieks – tas ir mans labvēlis.

Manas dūres sažņaudzās, zobi sakosti, vaigi tā vien staigā. Droši vien no malas es izskatījos pēc vērša, kurš gatavs mesties virsū savam pāridarītājam. Taču es klusēju, galvu nolaidis, un tikai prātā vērpās atriebības varianti.

Rezultātā es tā arī nekad nesacēlos pret saimnieku, pat neuzdrošinājos viņam runāt pretī. Es nevarēju neko atbildēt, tāpēc ka zināju, ka mani par to sodīs. Iedzinu visu savu agresiju iekšienē un nomierinājos tikai darba procesā.

Es nekad nemēģināju izmainīt savu dzīvi, atrast citu notikumu attīstības variantu, vienoties ar saimnieku vai vēl kaut ko izdarīt. Un visu dzīvi biju ieciklojies uz to, cik smagi būt meistaram un nepiederēt sev pašam.

Sk. arī: Kā iemācīties aizsargāt savas personiskās robežas[1].

17 03 21 05

Bija arī citi vīrišķie iemiesojumi, kurus visus apvienoja viens: ārējās nesatricināmības saglabāšana, spēka un izturības lepna demonstrācija, bet iekšienē – emociju plosīšanās, kas rada spēju visu noslaucīt savā ceļā.

Un tieši šis spēks ļāva koncentrēties vienam mērķim, vienkārši darīt savu darbu, neatskatoties uz apstākļiem, nenovēršoties uz saviem pārdzīvojumiem, bet pat atrodot tajos papildu resursu pašrealizācijai.

Vērojot vīriešus savā apkārtnē, es sāku pievērst uzmanību tam, kā viņi slēpjas savā čaulā, kad nonāk emocionālā situācijā. Viņi cenšas neiekļauties emocijās, bet priekšplānā liek uzdevuma risināšanu.

Manuprāt, ļoti noderīga spēja – vēsu galvu domāt, kad notiek kritiskas situācijas. Un ļoti vērtīga mums, sievietēm, jo mums taču ir tik grūti saglabāt mierīgumu, mēs emocionējam katra iemesla dēļ.

Mums nav uzstādījuma, ka raudāt – tas ir kauns un ka tā dara tikai meitenes. Un kā gan vīriešiem ir dzīvot ar tādu pārliecību! Viņiem arī emocijas nav pa jokam, bet viņi tās tur iekšienē, nedemonstrē, kaut arī pārdzīvo varbūt pat vairāk par mums.

Sk. arī: Meditācija. Vīrietis un sieviete: gribu, lai mani saprastu.

Atceroties savus iemiesojumus, mēs labāk saprotam, no kurienes mūsos vai cilvēkos ap mums ir viena vai otra rakstura īpatnība. Un tas ir ļoti aizraujoši – vilkt paralēles un mācīties saprast sevi un citus.

P.S. Vai jums ir pieredze – iemiesojumu pārskatīšana pretējā dzimuma ķermenī? Dalieties iespaidos komentāros.

Natalija Butenko

Natālija Butenko

Transformācijas trenere, koučs, parapsiholoģe, runoloģe, reinkarnacionikas konsultante, Reinkarnacionikas institūta 1. kursa trenere

https://natalybutenko.kz/

 

Pievienots 21.03.2017

https://journal.reincarnationics.com/kak-zhenschine-luchshe-ponyat-muzhchin/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2313-natalija-butenko-ka-aizsargat-savu-personigo-telpu (Tulk. piezīme)