Print

Михаил Лабковский – «Пробросаешься» vs «Лучше быть одной, чем с кем попало»: какая стратегия лучше?

Mihails Labkovskis - “Pamētāsies” vs “Labāk būt vienai nekā, ar ko pagadās: kura stratēģija labāka?

Mihails Labkovskis pastāstīja, kur ir robeža starp neizvēlīgumu un pārliecīgu rūpību izvēlē, kā tas viss ir saistīts ar mīlestību, personiskajām robežām un laimīgu dzīvi.

Mihail Labkovsky 3

No vienas puses, es vienmēr saku, ka attiecības dibināt ir vērts tikai ar tādu cilvēku, ar kuru jums ir komfortabli. Ja attiecībās ir jāpacieš, jāaudzina, jāliecas, jāmanipulē – tas viss liecina par to, ka šīs attiecības ir toksiskas, bet to dalībnieki – dziļi neirotiski cilvēki. Bet no otras puses, ir arī medaļas otra puse, kad meitenei visi puiši ir nepietiekami labi un viņa reizi pēc reizes sarauj attiecības pašā to sākumā, tāpēc ka ir pārliecināta, ka atradīs kādu labāku. Tiksim skaidrībā, kas te par lietu.

Protams, katra grib, lai nedzertu, nesmēķētu un vienmēr dāvinātu ziedus, lai būtu kārtīgs, nodrošināts, perspektīvs, pievilcīgs, ar humora izjūtu, gādīgs, vīrišķīgs... Un kurš gan apstrīdēs, ka labāk būt veselam un bagātam nekā nabadzīgam un slimam. Taču tas viss ir “no galvas”. Tas ir aprēķins.

Problēma ir tajā, ka neviens nevienu un nekad nav mīlējis konkrētas labas īpašības dēļ. Neviens jums neteiks: “Es mīlu savu vīru, tāpēc ka viņš nedzer un nesmēķē.” Vai: “Es iemīlējos Vasjā, kad uzzināja, kāda viņam ir alga.” Par labām īpašībām var cienīt, var jūsmot, bet ne mīlēt.

Kā pārdzīvot attiecību saraušanu? Mihaila Labkovska padomi[1]

Tomēr ļoti daudzas meitenes dod priekšroku dibināt attiecības tieši aprēķina dēļ, tāpēc ka mīlestībā viņas ir vīlušās. Nu nesatika viņas savu mīlestību. Un nolēma, ka nekādas mīlestības nav. Tāpēc ka gadu jau ir oi, oi, bet Hermaņa joprojām nav. Un viņas saka: “Satikšu labu puisi, un būsim laimīgi.” Bet, ja ar tādu meiteni parunājam no sirds, noskaidrojas, ka mīlestība viņas dzīvē ir bijusi. Nu nemēdz būt tā, ka 25-30 gadu laikā cilvēks ne reizi nav bijis iemīlējies. Vienkārši kaut kas aizgāja ne tā: viņš viņu pameta, viņš negribēja precēties, slikti pret viņu attiecās, vēl kaut kas. Īpaši stipri traumē, ja tādi gadījumi ir bijuši vairāki. Formējas tāds slimīgs uzstādījums: mīlestība – tās ir ciešanas, es negribu ciest – tātad man nav vajadzīga mīlestība.

Normāla, veselīga mīlestība, ja tā var izteikties, kļūs iespējama uzreiz, kad meitene apzināsies savu problēmu: nez kāpēc viņa reizi pēc reizes izvēlas ne tos puišus. Viņa nav pārliecināta par sevi, viņa ir uzaugusi toksiskā ģimenē, viņai ir kompleksi – cēloņu var būt miljons. Taču skaidrībā jātiek ar sevi. Par sevi pārliecināta meitene, kura apzinās savas vajadzības, ciena savas un svešas robežas, noteikti piesaistīs cilvēku ar līdzīgu pasaules ainu, un viņi noteikti iemīlēs viens otru. Tā ir iekārtota dzīve: līdzīgs pievelk līdzīgu. Un, ja jums reizi pēc reizes “piesitas” agresori, tātad viņi jums kaut kā dēļ ir vajadzīgi, jūs viņus pievelkat. Varbūt jums bija agresīvs tēvs, varbūt viņš sita māti, un šis sāpīgais ģimenes modelis iesakņojās zemapziņā. Ja jums gadās vienaldzīgi un līdzi just nespējīgi rupji tēviņi, varbūt jūsu bērnībā mīlestība bija aizstāta ar nodrošinājumu: paēdusi, vesela, rotaļlietas ir – uz redzēšanos, ko tev vēl vajag. Tikusi ar to skaidrībā (iespējams – patstāvīgi, iespējams – ar psihologa palīdzību), meitene savu dzīvi izmainīs un konstatēs, ka apkārt ir papilnam lielisku puišu, ar kuriem var dibināt veselīgas attiecības. Un nevajag ne bezgalīgi atlasīt, ne pārdzīvot, ka paliksi viena.

Tas ir, pati problēma “pamētāties” vai “apprecēties ar pirmo pretimnācēju” izzudīs, tikko kā no galvas aizvāksies “laulības aprēķina dēļ ir labākas nekā mīlestības dēļ” un “man ir jāapprecas par katru cenu un pēc iespējas ātrāk.”

Es teikšu vairāk: laulības aprēķina dēļ nospiedošā vairākumā ir nolemtas sabrukšanai, ja tās nav fiktīvas laulības pēc abu pušu vienošanās. Citā gadījumā vienam no partneriem būs fiziski nepatīkami dalīt gultu ar nemīlamu cilvēku, kaitinās viņa balss, smarža, neizbēgami sākies strīdi, bet līgt mieru iet arī negribas... Tāpēc pirmām kārtām vajag “salabot” sevī spēju mīlēt un būt mīlētai, bet otrām kārtām – pārstāt visus vīriešus uzlūkot kā potenciālus vīrus, sākt vienkārši dzīvot.

Tagad par “pārizvēlīgajām”. Lūk, šis visā ir labs, bet pelna pamaz. Bet, lūk, tas ir bagāts, taču vecenes maina kā cimdus. Un šis ir it kā uzticīgs un uzticams, taču dzīvo ar māmiņu. Meklējam tālāk. Kas aiz tā stāv? Bailes. Bailes no attiecībām kā tādām. Tāpēc ka nekāda ideāla neeksistē. Tas ir apkopojošs tēls, ar kuru tu norobežojies no reālās dzīves. Tas rodas, tāpēc ka cilvēki nav pārliecināti, ka paši spēj nodibināt normālas attiecības ar dzīvu cilvēku.

Kā novilkt līniju starp patoloģiju un normu? Viss ir vienkārši. Jūsu jūtām ir jāsakrīt ar jūsu domām. Tas ir, attiecībās jums ir jābūt komfortabli visos līmeņos, no emocionālā līdz fiziskajam un saprātīgajam. Kad jūs pie cilvēka velk, bet jūs apzināties, ka viņš objektīvi ir jums piemērots. Ka tas nav vienkārši “nevaru bez viņa dzīvot”, bet “gribu dzīvot ar šo nopietno, uzticamo, kārtīgo un atbildīgo vīrieti, kurš mani ļoti pievelk.”

Vai jūs viņu satiksiet? Ja uzmanīgi lasījāt piekto rindkopu – noteikti.

Visi mēs mīlestībā saņemam to, ko esam pelnījuši. Un mūsu partneris vienmēr ir mūsu atspulgs. Kā Mazulis Jenots (Kroshka Enot) bijās no tā, kas sēž dīķī. Tāpēc neņemiet nūju. Bet pasmaidiet.

 

Pievienots 30.08.2017

https://www.cosmo.ru/psychology/psychology/probrosaeshsya-vs-luchshe-byt-odnoy-chem-s-kem-popalo-kakaya-strategiya-luchshe/

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/1763-ka-pardzivot-attiecibu-sarausanu-mihaila-labkovska-padomi (Tulk. piezīme)