Print

Patrick J. Kiger – How Different Religions See God

Patriks J. Kigers - Kā dažādas reliģijas redz Dievu

Pasaules reliģijām ir dažādas koncepcijas par Dievišķo, un to dievības ir attēlotas daudzos dažādos veidos. Šīs daudzveidīgās tradīcijas ir iedvesmojušas lielus reliģiskus mākslas, literatūras un kino darbus, un to ietekme savu ceļu atrod pat uz cilvēku mājām pielūgsmes objektu veidā, kurus viņi piekar pie sienām un novieto plauktos. Tie ir pamata skaidrojumi, kāpēc šīs ticības tiek uztvertas par kaut ko lielāku, nekā tās ir.

 

16 04 05 13

Svētā Trīsvienība

Kristietība: Kristietības sekotāji tic vienam Dievam, kura pasaules radīšana ir attēlota Bībeles Radīšanas grāmatā. Dievs tiek uztverts kā mūžīgs, visuvarens un viszinošs, bet arī bezgalīgi labvēlīgs. Taču caur to viņš kļūst mazliet sarežģīts, jo kristieši tic arī, ka Dievs ir Svētā Trīsvienība – trīs atsevišķi pārdabiski indivīdi, kurus visus trīs cilvēce ir piedzīvojusi dažādos veidos. Ir Tēvs, spēcīga figūra, kura attēlota Bībeles Vecajā Derībā. Ir arī Dēls, Jēzus, kurš Jaunajā Derībā ir iemiesojies uz Zemes, lai dzīvotu starp cilvēkiem un mirtu pie krusta, izpērkot viņu grēkus. Visbeidzot ir Svētais Gars, kurš pārstāv pārdabisko ietekmi, kura Dievam ir pār cilvēkiem. Kristietībai ir gadsimtiem veca tradīcija, kurā mākslinieki ir attēlojuši Jēzu un viņa dzīvi uz Zemes, lai palielinātu ticīgo pieredzi dievkalpojumā.

 

16 04 05 14

Sinaja kalns

Jūdaisms: Ebreju koncepcija par Dievu īsumā ir izteikta Šemā, lūgšanā, kura ietverta Bībeles Atkārtotajā likumu grāmatā: “Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.” (5. Mozus grāmata, 6:4 – tulk. piezīme.) Ebreji pielūdz vienu Dievu, kurš ir visuvarens un viszinošs un kura diženums ir tik milzīgs, ka 12. gadsimta filozofs Mozus Maimonids ir atzīmējis – viņu nevar pienācīgi aprakstīt cilvēku valodā. Atšķirībā no kristietības jūdaisms netic fiziski pārstāvētam vai aprakstītam Dievam, baidoties, ka tas samazinātu atšķirību starp Dievu un cilvēci. Ticība māca arī, ka Dievs ar ebreju tautu Sinaja kalnā noslēdza īpašu derību pēc viņas iziešanas no verdzības Ēģiptē senos laikos. Tā rezultātā ebreji Dievu dažreiz sauc par “elohay yisrael”, Izraēlas Dievu.

 

16 04 05 15

Korāns

Islāms: Musulmaņi tic, ka ir viens Dievs, Allāhs, kurš radīja visumu, un pārvalda to kā visaugstākais. Allāhs ir nemirstīgs, viszinošs un visuvarens, bet arī taisnīgs un žēlsirdīgs. Allāhs ir majestātisks, bet viņam ir ciešas attiecības ar katru cilvēku, un viņš sniedz gan vadību, gan palīdzību tiem, kuriem ir bēdas. Allāham nav dzimuma, tēla vai formas. Allāha griba, kurai pakļaujas ticīgie, tiek darīta zināma caur Korānu – svētajiem rakstiem, kurus Allāhs atklāja Muhamedam, pēdējam praviešu virknē, kurā ietilpst arī Ābrams, Mozus un Jēzus. Allāham nav ne dzimuma, ne formas, un viņš nelīdzinās nekam eksistējošam. Atšķirībā no kristietības islāms vispār aizliedz Muhameda attēlošanu mākslā. “Pravietis pats apzinājās – ja cilvēki redzētu viņa seju, kuru portretējuši cilvēki, viņi drīz vien pārstātu viņu pielūgt,” teica Akbars Ahmeds (Akbar Ahmed), Amerikas Universitātes Islāma Studiju fakultātes priekšsēdētājs CNN kanālam 2015. gadā. “Tā viņš pats izteicās pret šiem attēliem, sakot “Es esmu tikai vīrietis.””

 

16 04 05 16

Ganēša, gudrības un zināšanu dievs

Hinduisms: Šī reliģija kompleksi apvieno monoteismu un politeismu. Hinduisti tic, ka vienota dievišķa klātbūtne, Brahmans, ir visuma radītājs un savienots ar visiem un visu viņā. Brahmanam nav dzimuma, un viņš ir bezveidīgs, tāpēc viņu nevar attēlot. Lai cilvēki varētu ar viņu saistīties, Brahmans pieņem dažādas izpausmes – lielu skaitu dažādu dievu un dieviešu, kas attēloti hindu mākslā un reliģiskajos rakstos. Pastāv hindu galveno dievību trīsvienība – Brahma, visuma radītājs, Višnu sargātājs un Šiva iznīcinātājs. Citus ietver Ganēša, gudrības un zināšanu dievs, kurš tiek attēlots ar ziloņa galvu un cilvēka ķermeni.

 

16 04 05 17

Bodisatvas Gautāmas attēlojums gleznā

Budisms: Atšķirībā no citām reliģijām budisms nekoncentrējas uz dieva pielūgšanu, bet gan uz to, lai cilvēks garīgi progresētu un atbrīvotos no neziņas un bezjēdzības, un galu galā kļūtu par ideālu cilvēka būtni. Tāpēc budistu māksla attēlo reliģijas dibinātāju – Indijas princi Sidhārtu, kurš meditēja zem koka, lai panāktu apgaismību un kļūtu pazīstams kā Buda, kas nozīmē “apgaismotais”. Budisti nepielūdz Budu, bet statujas, kuras reizēm attēlo viņu meditācijas aktā, tiek uzskatītas par noderīgām, iedvesmojoties uz svētlaimību un pacilājot prātu.

 

Pievienots 2016.04.05

http://channel.nationalgeographic.com/the-story-of-god-with-morgan-freeman/articles/how-different-religions-see-god/

Tulkoja Jānis Oppe