Alfa stāsta par visumu radīšanu

28.09.12.

12 09 28 2Mums gribētos uzznāt, kas ir antimatērija un antimatērijas visumu uzbūve. Antimatērija – tā ir viela. Mēs zinām, ka ir Vielas ceļš, ceļš pārejā uz zvaigznēm, uz Avotu. Kāda ir antimatērijas viela un uzbūve?

Jums ir priekšstats, ka antimatērija pilnībā anihilē matēriju un ka tie ir antipodi, un to savienošanās savā starpā dzemdina nulli, iznīcinoties. Taču tā nav ANTImatērija, tā vienkārši ir CITA matērija. Cits matērijas radīšanas variants – ne no atomiem un molekulām, kā pie jums viela ir radīta, bet uz citas fiziskās uzbūves pamata. Viens no citas matērijas piemēriem vairāk līdzīgs laukam. Tā ir dzīvība lauka formās.

Bet cilvēki arī tur var dzīvot?

Tas absolūti nav saistīts ar cilvēku vai citu formu, kuras attīsta saprātu, klātbūtni, tas ir, ne bioloģiskā, ne astrālā un nekāda cita mūsu visuma dzīvība tur nav iespējama. Tā saucamais saprāts, kurš attīstās caur dvēselēm, tur attīstās pavisam citādi.

Gribētos vismaz kaut kādā veidā saprast, vai ir vismaz kaut kādas analoģijas mūsu dzīvē?

Jūs mulsina daļiņa anti-, tas ir no dualitātes redzes viedokļa... Patiesībā tur nav tā, kas iznīcina jūsu dzīvību jūsu sapratnē. Dzīvība jūsu sapratnē – kustība, forma un apziņa, tur nav iespējama. Dzīvība tur arī ir, taču viņas eksistences apstākļi ir citi. Tur nav formas, nav tās apziņas, kura ir salieta daļiņās, ja reiz nav daļiņu, tad nav to formas un lādiņa. Kas ir? Ir kustība, ir atkarības citai no citas, tas ir, lauku, lauku sistēmas, attiecība. Tas ir cits paveids dzīvībai ar savu evolūciju.

Es redzu acu priekšā laukus, kuri šķeļas apmēram tā, kā gaismas šķeļas. Gaismas attiecība ir analoģija, citas realitātes piemērs. Cilvēks nespēs tur neko izšķirt.

Tas ir viens no septiņiem visumiem?

Jā, tas ir viens no septiņiem visumiem. Paši pirmie trīs visumi bija bez dvēseles, bez vielas, bez formām, kuras tagad eksistē (smalkajos plānos viņas ir ļoti daudzveidīgas). Visos visumos bija dažādi šīs dzīvības pielietojumi, taču tur vielas vēl bija ļoti maz, un dzīvība attīstījās laukos. Mēs nosauktu viņus par apziņas laukiem, viņi caurauda cits citu, savienojās cits ar citu, dzemdināja jaunas apziņas formas. Evolūcija bija vērsta uz sevis apzināšanos, tas ir, šīs lauku formas sevi apzinājās kā vieniniekus. Visas kolektīvās apziņas, neatkarīgi no daļu skaita iekšienē, vienalga sevi apzinās kā vieniniekus.

Visi visumi ir iekārtoti pēc dažādiem principiem. Ja viens izmanto gaismas formas (tur es redzu gaismas spēli), tad otra forma ir tumša, un tur ir cits daļiņu diapazons. Tās ir mums neredzamas daļiņas... nevar teikt, ka tā bija gaismas sistēma, bet šī ir tumsas sistēma, tas nav tā... Tām ir dažāds sākotnējās enerģijas diapazons, dažāda frekvence.

Trešais visums ir liels, stipri attīstīts, šeit jau ir sākusi attīstīties viela, es novēroju it kā lielus mākoņus. Pirmajos divos viss bija caurspīdīgs, smalks, neredzams, bet šeit ir parādījusies smalkākā viela mākoņainuma veidā, kuru Radītājs ir izmantojis kā izejas celtniecības materiālu savam visumam. Pirmā pieeja vielai bija Tēva trešajā solī. Šeit sāka mosties jutība, sajūta. Parādījās viela, parādījās berze un atšķiršana sajūtās.

– Tas ir, visi visumi – tie ir Visa, Kas Ir Radītāja-Veidotāja soļi?

Tie ir Sevis izzināšanas varianti, absolūti atšķirīgi varianti.

Ceturtais visums... šeit patiešām tiek izzināta tumsa. Šeit ir klātesošas arī maģiskas enerģijas. Šeit nav ļaunuma, bet vienkārši tumšo enerģiju izpēte. Nebija arī tādu formu, kā pie mums – cilvēku, zvaigžņu u.c. Taču šeit Lielas Būtības sāka vadīt enerģijas, parādījās elementālās enerģijas, tādas kā uguns, gaisma... jūtas nebija attīstītas. Radīti sākotnējie elementāļi enerģijas zemajos diapazonos. Tika pētīta enerģiju pārvaldīšanas vara dažādos līmeņos, lai saprastu, kā pārvaldīt enerģijas, kā viņas mijiedarbojas, cīnās, no kā tas ir atkarīgs. Tas ir, lai secinātu enerģijas un vielas likumus.

Piektais visums ir ļoti gaišs. Šeit tika pētītas eņģeliskās enerģijas: ko var izdarīt augstākajos diapazonos un kā pārvaldīt šīs enerģijas. Šeit tika radīti eņģeļi – augšējās elementālās enerģijas, gaišās. Tā ir augstākā parauga gaišā hierarhija.

Sestais visums dzemdēja augu un dzīvnieku pasauli. Viņi barojās ar enerģijām, un viņu formas neatgādināja mūsu dzīvniekus. Šeit tika pētītas dažādas formas un tā apziņa, kura bija atstrādāta visos visumos, izpētīta dažādos diapazonos, tagad sāka savienotos ar formu. Šīs formas bija ļoti primitīvas, mēs varam saukt vai nesaukt viņas par dzīvniekiem, taču viņas bija prototips tai dzīvnieku pasaulei, kura būs mums septītajā visumā. Šeit tika pētītas arī pirmās savstarpējās attiecības, tas ir, pasaule jau bija sadalīta. Ja pirmajos trīs visumos vispār nebija sadalījuma, tad sestajā visumā pasaule bija sadalīta dažādos enerģiju diapazonos, katrā diapazonā tika radīta pirmatnējā realitāte tam, lai pētītu, kā šīs formas dzīvo realitātē, ko viņas var izdarīt, kā viņas var domāt.

Nu un septītais visums – tas ir mūsu visums, kurā tika sakoncentrēts viss, kas bija sastrādāts iepriekšējos visumos. Šeit formas, viela un enerģijas tika savienotas vienā.

Pirmie trīs visumi ir vielas visumi, taču viela bija nevis matērija, bet lauki. Pakāpeniski sastrādājās daļiņas, savienojās dažādās formās, sāka savienoties ar apziņu. Vielas sablīvēšana radīja saprāta un apziņas attīstības paātrinājumu, un, jo blīvākas formas, jo piesātinātāka dzīvība.

Bet kas būs astotajā visumā?

Nav atbildes... Droši vien viss, kas bija sastrādāts septiņos, var būt pielietots astotajā.

Bet tu Tēvam pajautā...

Tēvs saka, ka tas būs jau jūsu visums, ka Viņš jau pāries, un tas būs to Radītāju radījums, kuri atnāks uz viņa vietu.

Rāda, ka Viņš iziet un attīstās, un mūsu visums kļūs par milzīgu, milzīgu burbuli. Viņš izejot izlīst par milzīgu jaunu slāni apkārt pasaules-ēkai, it kā apkampj no visām pusēm ar jaunu apvalku, ievērojami palielinot to no ārpuses. Viņš turpina Dzīvi jaunā līmenī, turpinot radīt.

Man ir ļoti interesanti, kā notika pāreja no vielas uz dvēseli? Logoss – tā, saprotams, ir

Radītāja daļiņa, bet kā izcēlās dvēsele?

Dvēsele izcēlās sākotnēji sestajā visumā un tika pielietota galīgi septītajā. Gars nekādi nevarēja uzkavēties formā. Viņš gāja iekšā formā... un gāja ārā, gāja iekšā un gāja ārā. Faktiski viņš maz ko varēja apzināties. Apziņas eksistēšana formā vielā bija ļoti līdzīga apziņas eksistēšanai garā. Tikai tur bija ļoti augsts uguns vibrāciju līmenis. Bet šeit – tumša eksistēšana...

Taču tās informācijas ziņā atbilda viena otrai. Ko varēja gars dot šai formai, kad viņš tikai caur šo formu tad arī attīstījās? Kā viņš varēja apzināties kaut ko, kad nebija nekā priekš apzināšanās? Nebija sevis kā atsevišķas būtnes apzināšanās un kaut kādas pieredzes izstrādāšanās instrumenta. Un tāpēc pieredzes sastrādāšanai tika nolemts sadalīt sevi daudzās daļās un paskatīties uz viņu mijiedarbību. Ko viņas var piedāvāt cita citai, kā viņas sāks mijiedarboties, sadarboties, papildināt cita citu, savietoties, kā viņas palīdzēs cita citai attīstīties un apzināties.

Un, lūk, apziņas sākotnējā forma tika sadalīta monādēs. Šīs monādes praktiski maz atšķīrās pēc vibrācijām no gara. Monādes sāka krāt pieredzi. Tika radīta pirmā monādiskā realitāte, lai viņas varētu šajā realitātē mijiedarboties un apzināties, radīt... viņām rastos impulss apzināšanai, radīšanai, veidošanai, mīlestībai...

Šo pieredzi katra no monādēm-radītājām nolēma atkārtot, radot vēl lielāku sadalīšanu, citu realitāti. Pārvaldīt šo realitāti un apzināties realitāti viņām gribējās pašām, lai šo pieredzi uzdāvinātu Radītājam. Viņas saprata, kādēļ viņas bija radītas, viņām pašām bija ļoti interesanti dzīvot, vibrēt ar apziņu. Viņas jau sāka atšķirt enerģijas un apziņu, ka tās ir dažādas lietas. Lauku un vielas pieredze bija viņām nodota. Viņām pateica: ir viela, ir lauki, ir formas, enerģijas un apziņa, ir Avots, ir monādes, ko jūs ar visu šo varat izdarīt? Viņas sāka radīt, izzināt. Tas viss bija nesteidzīgi, bez īpašām grūtībām, noritēja lēni, taču visums attīstījās bez laika, dabiskā ceļā, bez paātrinājuma. Iztēlojieties, ka jums nav laika, un jums neko nevajag darīt. Jums nav nekādu pienākumu, un jums nekur nav jāiet un vispār kaut kas jādara – ne jāēd, ne jāguļ. Un laika nav. Lūk, tā apmēram visums attīstījās.

Tas viss atkārtojās pēc tam citos enerģiju diapazonos. Kas augšā, tas arī apakšā. Noderēja gan augstāko, gan zemāko vibrāciju pētījumi. Šeit šajā visumā bija sakoncentrētas visas zināšanas no sešiem visumiem, savāktas pamazītēm no visurienes. Citu visumu pieredze nebija aizvērta, notiek to sākotnējo Būtību – Debesu Tēvu kolektīva radīšana. Katrs Tēvs atšķiras ar savu visumu pārvaldīšanas un attīstības līniju. Viens pārvalda dvēseles, otrs realitātes, trešais enerģijas, ceturtais vielu – avotu utt. Ir sākotnējā Tēva pārstāvis – atbild par visu saikni ar Tēvu.

Mūsu Tēvs, ar kuru mēs sazināmies, uz kāda līmeņa stāv?

Tas ir tas, kas radīja monādi, tas tad arī ir mūsu Tēvs. Bija vairāki monāžu izlaidumi-viļņi. Viņas netika radītas vienā laikā, kā jūs sakāt. Bija vairāki monāžu izlaidumi. Viņas bija paredzētas dažādiem mērķiem. Piemēram, kā eņģeļi un elementāļi – tā taču ir dažāda būtņu misija? Monāžu līmenī tika dotas dažādas misijas monāžu izlaidumiem, vienas strādāja ar ugunīgo vielu, citas strādā ar dvēselēm.

Kā tomēr tika radītas dvēseles?

Pēc sevis parauga un līdzības viņas radīja zemākas būtnes un ielika viņās savu pieredzi, deva noteiktu formu. Jūs saucat to par dvēselēm, patiesībā tās ir monādes, tikai zemāku formu monādes. Un pat jūs paši arī esat zemāku formu monādes. Visas būtnes, kuras apzinās un kurām ir saprāts un apziņa – tas viss ir radies no monādēm, un dzīvnieki tajā skaitā, un pat minerālā pasaule. Dažādos līmeņos jūs varat saukt viņas dažādi – dvēseles, eņģeļi, ercenģeļi, taču patiesībā viss nāk no monādiskā plāna. Šis zars attīsta Tēva apziņu caur apzināšanās un saprāta attīstību. Jūsu zars, kurā jūs atrodaties, un mūsu tajā skaitā, un visu cilvēku uz planētas tajā skaitā, šis zars ATTĪSTA TĒVA SĀKOTNĒJO APZIŅU CAUR SAPRĀTA RADĪŠANU UN PIEREDZES RADĪŠANU DAŽĀDĀS VIŅA DĒLU REALITĀTĒS.

Monādēm, lai nolaistos uz blīvāku plānu, bija jāsavāc noteikta pieredze sākumā, jārada noteiktā etapā Matricu tam, lai nolaistos uz zemākām pasaulēm.

Kurā dimensijā eksistē Matrica?

Apmēram pa vidu starp Tēvu un jūsu realitāti.

Visa, Kas Ir Tēvs var novērot sevi no malas?

Protams, apziņa ir radīta, lai novērotu sevi no malas vienmēr. Sākotnēji apziņa sevi var novērot ne tikai no iekšienes, bet arī no malas. Un apzināšanās reti ir vērsta uz sevi, bet otrādi, mijiedarbojas ar pasauli, kura viņu aptver, ņem no tās enerģijas un izmanto viņas, atdod pasaulē enerģijas, tas ir, strādā kā jūsu ķermeņa šūna.

Tas ir, Tēvs-Radītājs novēro Pasaules-ēku no malas. Kā veidā Viņš sevi redz?

Lielas Būtības šūnas veidā. Viņš zina savu uzdevumu un redz sevi kā šūnu, peldošu Lielā Būtībā.

Mēs pateicamies tev par interesanto mācību. Līdz nākamajai reizei!

 

Pievienots 28.09.2012

http://sanatkumara.ru/stati/alfa-rasskazivaet-o-sozdanii-vselennich

Tulkoja Jānis Oppe