Augšupcelšanās pārī (21.10.12)

21.10.12.

Mēs ar Vladimiru piesaucam Ercenģeli Mihaēlu un lūdzmam izskaidrot dažus jautājumus par augšupcelšanos pārī.

Kad es izeju uz savu Augstāko Es, tas ir mūsu kopīgais ar Valdimiru A. Es vai mans personīgais?

Kad mēs saplūdīsim: augšupcelšanās no Zemes brīdī vai nākošajās pasaulē?

Atbilde:

Man rāda, ka es un tu iznirstam no ugunīgiem apvalkiem, katrs no sava. Mēs nometam tumšus, tumšus fiziskos apvalkus kā džemperus un piepildāmies ar gaismu. Un es redzu astrālajā plānā mūs divus. Mēs šeit katrs esam savā ķermenī.

Jūsu vērtība ir tajā, ka jūs tur esat gatavs pāris, tāpēc ka pāra, ar kuru jūs augšupcelsieties, meklējumos aiziet vairākas dzīves astrālajā plānā. Ja jūs tajā līmenī apstiprināsiet savu kopīgo lēmumu... bet jūs apstiprināsiet, tāpēc ka jūs esat savienoti jau augstākās pasaulēs, tad šis moments ļoti stipri paātrina jūsu evolūciju.

Mēs kļūstam faktiski tas, ko mēs saucam par dvīņu liesmām? Jeb par pusītēm – vīrieti un sievieti, jeb vēl par kaut ko astrālajā plānā? Kā tas rit tālāk?

Es redzu mūs divatā Padomes priekšā. Mēs stāvam milzīgu Būtību priekšā. Mums rāda mūsu “laulības gredzenus” no Tēva, saka, ka tas ir ļoti nopietns lēmums, piedāvā padomāt vēl, tāpēc ka nākošajā līmenī mēs kļūstam nedalāmi. Tur, kur ir mūsu Eņģeļi... tev ir savs Eņģelis, man savs, taču viņi ir Eņģeļu pāris. Tas ir, astrālajā plānā mēs vēl varam atļauties nebūt pāris, atvienoties, ja gribam pabūt ar citiem partneriem. Un tad augšupceļoties mēs gaidām viens otru vai nu astrālajā, vai arī nākošajā plānā, tāpēc ka mūsu augstākie aspekti jau ir savienojušies. Pēc Eņģeļiem mums ir vēl viens aspekts, kopējais.

Stāvot Padomes priekšā, mēs klausāmies, ko Padome mums saka.

Saka, ka mēs priecājamies, ka jūs esat izvēlējušies viens otru uz Zemes. Viņi pasvītro lielo atbildību vienam otra priekšā, lai mēs nesabojātu attiecības, lai mēs augstāko mērķu un ideju dēļ censtos saprast viens otru mierīgi, bez konfrontācijām, censtos pavērsties ar seju un dvēseli vienam pret otru un mīlētu viens otru.

Nu, būs jums viss labi! – saka viņi, – ko jūs uztraucaties?

Es jautāju – tā ir Karmiskā Padome? Nē, Karmiskā Padome stāv aiz mums un atbalsta mūs. Bet šī Padome, redzams, ir tā, kura augšupceļ. Tas ir astrālais plāns. Mēs nodzīvosim, protams, kaut kādu dzīvi astrālajā plānā. Mēs visu apskatīsimies un pat varam atļauties tur palikt, ja vēlēsimies. Laika tur nav, un neviens mūs tur nesteidzinās un neskubinās: ātrāk, ātrāk! Nē, viss ir ļoti brīvi.

Taču, kad mēs sapratīsim, ka astrālā mums viss jau ir zināms un neinteresants, tieši tāpat kā uz Zemes, ka jau visas astrālās vēlēšanās mēs esam apmierinājuši, mēs aiziesim augstāk. Taču vajag atstāt pirma aiziešanas kaut kādas pēdas, atmiņu.

Lūk, tagad Sanats Kumara tiecas caur mani un citiem cilvēkiem atstāt savas pēdas cilvēku atmiņā uz Zemes. Viņš tiecas pārliecināt, ka cilvēki paši ir savas realitātes radītāji.

Kad mēs piekritām, ka mēs aizejam no planētas, mēs stāvam ar tevi kopā Padomes priekšā. Mums rodas kopēja liesma. Mūsu individuālās liesmas saplūst kopējā liesmā. Procesu vada mūsu Eņģeļi, – tavi un mani, no viņiem iznāk staru plūsmas uz mūsu aurām. Mēs paplašināmies līdz mentālajiem laukiem. Mentālie apvalki ir ļoti lieli, un šajā līmenī būs sava dzīve. Tur mēs mācāmies domāt, spriest, slīpējot prasmi radīt un veidot ar domu. Tur mēs dzīvojam, iespējams, ilgāku laiku. Taču, tā kā mēs esam atnākuši no turienes un dzīvojuši tur citās dzīvēs, tad šis periods arī saīsinās. Mums viss ir “jāatdzīvo”, visās savās vēlēšanās jāizbūt. Mēs dzīvojam ļoti piesātinātu dzīvi, ļoti aktīvu. Tur notiek daudz notikumu, tā uzzināšanas, ko mēs nezinām, mēs gan ceļojam, gan mācāmies, gan radām...

Taču, kad mēs sāksim saprast, ka tas viss vienalga ir ierobežojumi, ka vienalga pilnīgas brīvības nav, un kad mums mentālais plāns kļūst pamazs, mēs arvien biežāk un biežāk aizejam uz savu Augstāko aspektu un pavadām lielāko dzīves daļu tur, atgriežoties uz mentālo plānu tam, lai “apmeklētu” savas lietas. Kad mēs sākām maz interesēties par mentālu, mēs visu uzzinājām, ko mums vajag (visu izzināt nav iespējams), taču mēs iemācījāmies domāt, radīt, veidot, ieguvām šīs pasaules vērtības, izbaudījām tās, apmierinājām savas vēlēšanās, sajutāmies kā šī pasaule, tas ir, “es esmu visa mentālā pasaule”, izgājām uz Visu, Kas Ir, ieguvām šīs pasaules atbildību un radīšanas paņēmienus, iemācījāmies mīlēt šajā plānā, apguvām mākslas un vēl daudz ko, par ko mēs tagad nevaram spriest, kad mēs pilnībā apguvām šo plānu, mēs varam pacelties uz Vienoto Eņģeli. Tā ir pāra būtne. Viņš ir viens, taču no vienas puses viņam ir vīrišķās īpašības, no otras puses sievišķās. Viņš uz tā rēķina ir ļoti liels, citi Eņģeļi viņam ir līdz jostas vietai. Tas ir, mūsu Eņģelis tur uzreiz ir kaut kādā citā līmenī. Un šis Eņģelis augšupceļas. Šajā līmenī mēs jau esam gatavi augšupcelšanai. Eņģeliskajos plānos Eņģeļi paši sagatavoja sevi augšupcelšanai. Viņiem ir svarīgi tikai iekļaut sevī pietiekamu daudzumu savu aspektu, kuri gatavi augšupcelšanai, tādu, kā mēs. Viņu nav vairāk par desmitu, tādu kā mēs, un ne visi ir kā pāris.

Mūsu Eņģeļu augšupcelšanos es neredzu, pat plānos, redzams, viņa nav. Taču šis ceļš ir atbrīvots priekš mums. Es ne līdz galam saprotu šo vārdu – “atbrīvots”, droši vien uzbūvēts. Un no turienes atnāca vārds ”atbildība”. It kā no piramīdas virsotnes atnāca uz pakāji, misijas atbildības sajūta. No vienas puses, misija – tā ir spēle, no otras – tā nozīmē tiekšanās uz augstu brīnišķīgu mērķi.

“Tas nav tas, kā jūs te uz Zemes parotaļājāties un aizskrējāt katrs uz savu pusi, – saka Mihaēls. – Ir tādi pāri, kuri sadalās. Taču tas ir līdzvērtīgs misijas kraham. Ja jūs gribat pieturēties pie augstas misijas, kuru jūs uzņēmāties uz Zemes, un līdz galam šo atbildību nesaprotat, tad mēs mēģinām “spiest” uz jūsu atbildību, visu laiku atgādinot par to, tāpēc ka līdz galam jūs vēl neapzināties šo patiesības brīdi. Mēs arī turpmāk atgādināsim jums par to. Vienkārši turieties viens pie otra, mīliet viens otru, aizsargājiet un saprotiet viens otru. Zemes plānā ar to ir pietiekami, lai ietu uz augšupcelšanos divatā.

Kad jums liksies, ka jūs, teiksim, esat noguruši viens no otra, jūs vienkārši atpūtieties. Kad kaut kas aizskars, tad aizskars arvien mazāk un mazāk, tāpēc ka jūs augšupceļaties, un šajā augšupcelšanā jūs atbalstāt viens otru, un tur, tajos augstākos līmeņos nav nekādu emociju. Pašu lielāko latiņu jūs esat pārvarējuši, un tagad jums būs vieglāk un vieglāk, visas grūtības, var teikt, ir aiz muguras, viss pārējais atnāks pats no sevis. Tagad ir svarīga uzmanība vienam pret otru, un svarīgi vienmēr atcerēties par to, ko jūs izvēlējāties šajā ziņā, kurp jūs ejat un kādēļ.

Balstieties uz mums. Mēs vienmēr esam jums gatavi palīdzēt, izskaidrot, nomierināt, kliedēt jūsu šaubas, jūsu vētras. Fiziskais plāns – tas arī ir fiziskais plāns. Mēs negaidām no jums kaut kādus eņģeliskus augstumus, taču, tā kā jau esat savienojušies ar saviem Eņģeļiem, tad vienmēr ieejiet eņģeliskā stāvoklī, ja jums ir grūti, un pārvariet grūtības tādā ceļā.

Gaismu un mīlestību, mieru un laimi jums dzīvē!”

Mēs pateicamies dārgajam Skolotājam Mihaēlam. Mēs priecājamies par tādu atbalstu, paldies un uz tikšanos!

Pievienots 21.10.2012

http://sanatkumara.ru/stati/parnoe-voznesenie-21-10-12

Tulkoja Jānis Oppe