Saruna ar Emanuēlu par tumsas un gaismas apziņu

19.08.12

Kristus-apziņa – tas ir dievišķās hierarhijas apakšējais līmenis. Kristus apziņa pirmām kārtām atšķiras ar tumsas neesamību apziņā. Tumšās hierarhijas nav savienojamas ar Kristus-apziņu. Tās ir pretrunā viņai.

Izstāsti, ko tu ar to domā? Kādā veidā un kur eksistē tumšās hierarhijas, no kurienes tās ir atnākušas un kā attīstās?

Es sapratu tavu jautājumu. Kāda ir tumšo spēku izcelsme? Tie esat jūs, bet tikai apakšējā aspektā.

Tiekam skaidrībā. Blīvums nav netīrumi. Tev jau par to ir sapratne. No kurienes tad ir radušies netīrumi? Tās ir 2. – 4. dimensiju (no jūsu skatījuma) sastrādes. Tās ir atraugas, atstrāde, pārejot gaismā no tumšajām pasaulēm. Tā ir kolektīvisma neesamība – individuālisms.

Kādēļ vajadzīga šī apziņa?

Kādēļ vajadzīga sakne? Viņa barojas ar pavisam citādām enerģijām nekā virszemes daļa, un arī aug sakne uz otru pusi. Taču nav neviena auga bez saknes.

Bet mēs taču neesam augi! Jeb enerģija Ba ir līdzīga kokam?

Jā, tev taisnība. Enerģija Ba ir iesakņota dziļi tumsā un paceļas līdz 7. dimensijai un pat augstāk. Jūs smeļat spēkus Bezdibeņa tumšajā enerģijā kā Būtība. Daudz Bezdibeņa būtību kā saknes pārstrādā sākotnējo dzīvības enerģiju priekš tā, lai jūs varētu viņu izmantot, jūs esat kā ziedi zaros. Taču jūs sākotnēji kā Būtība esat saistīti ar Visu, Kas Ir Pasaules-ēkā. Priekš tā, lai apzinātos šo saikni un savienotu sevi ar Visu, Kas Ir, jums ir jāsavienojas ar saknēm līdz Sākotnējai Būtībai, tēlaini izsakoties, jāieaug turp – lejup, Bezdibenī. Tikai tur ir tas, kas padarīja tevi un visus jūs par Vienotību. Bet Mēs esam jūsu augša. Mēs jau esam izauguši līdz Augšai un kļuvuši par Viņu. Jums un Mums savienojoties Vienotībā, mēs kļūstam Visa, Kas Ir Viena Būtne. Tevi interesē, no kurienes ir radušies mentālie un emocionālie netīrumi?

Jā, tie ir mūsu kari, velns, visas negatīvās riebīgās iezīmes, ar kurām mēs cīnāmies un kuras tīrām ārā. Kāda jēga Visam ir šis negatīvs? Kam tas kalpo un kādēļ tas eksistē?

Tas eksistē kā pozitīva otra puse. Jūs atklājāt to, ko mēs dedzinājām, slēpām, bēdzinājām iekšienē apziņas dziļumā, to, kas tika noliegts, netika pieļauts, netika rādīts. Mēs kļuvām līdzīgi niknam bezpalīdzīgam inkvizitoram, kurš nepieļauj citādas domas ārpusē, bet kuru saēd viņa miasmi, iegribas, apslēptās vēlmes un netikumi.

Atklāti konstatēt to, kas nav atļauts, kas ir nepiedienīgi, nodemonstrēt to, izvērst un izpētīt, saprast, lai zinātu. Iztīrīt, uzšķērst visas čūlas, netikumus, aizliegumus. Sakumā vajag tos ieraudzīt, tiesa?

Tas ir, jūs – tie esam Mēs mēģenē. Mēs izzinām sevi caur jums. Mēģenē Mēs atlaidām “sevi” brīvībā tajā diapazonā, kur ir tieša saikne ar tumsu. Jūs esat uz gaismas un tumsas robežas. Jūs esat lakmusa papīriņš, + un – rādītājs, neitrāla teritorija, kur iespējamas jebkuras darbības un pilnīga domas brīvība.

Jūsu daļas izdziedināšanās dos samierināšanu visai milzīgajai Būtībai sevis iekšienē. Miera uz gaismas un tumsas robežas, harmonijas aktivitātē nodibināšana – ir saprātīga visu spēku savienošana vienotībā. Tas ir darbs, tā ir grūtība, tā ir nepieciešamība, tā ir bīstamība un godpilna kalpošana.

Šajā ceļā ir salauzts daudz šķēpu, veikts daudz neizdevušos mēģinājumu, postījumu un katastrofu. Viss tas ir mūsu kopīgais ceļš saprāta izzināšanā, sevis ne tikai kā gaismas, bet arī kā tumsas atzīšanā. Kā visam Kokam uzreiz.

Kādā etapā mēs atrodamies tagad?

Noslēdzošajā. Mēs ieraudzījām, kas notiek, ja izlaiž džinu no pudeles. Mēs ieraudzījām un atzīstam negatīva spēku un spēcīgumu. Mūsu lieta ir radīt prioritāti, līdzsvaru, atzīt citam citu un sākt saprast citam cita nozīmi.

Jūs varat samierināties ar nepiedošanu, netaisnību, agresiju, viltu?

Jā, tas ir negatīvs. Bet ja vērš šo spēku vajadzīgajā virzienā? Ar sprādzienu var iznīcināt cits citu, bet var būvēt, radīt. Piekrīti? Visam nepieciešam slīpējums, vieda izmantošana.

Ko jaunu jūs ieraudzījāt, kad atzināt tumsas spēku?

Mēs atklājām viedu norobežojumu – nekaitē. Lai izzinātu kaitējuma, sagraušanas spēku, vajag tajā iegremdēties no iekšienes. Vajag iemācīties radīt pienācīgu ietvaru tumsai, pārākai spēkā, taču tikai divi spēkā kopā spēj kalpot par sviru, kura apgriezīs visumu. Mēs iedziļinājāmies sevis izzināšanā. Agrāk mēs nicinājām, noraidījām, atdalījāmies un dedzinājām tumsu. Viņa mums riebās. Tagad mēs jau esam sapratuši, ka visums balstās uz šo spēku, kurš arī tiecas uz transformāciju un ietver sevī mūs – Gaismu un Centru. Mēs kādreiz bijām tumsa, no viņas viss izcēlās. Mēs esam izkristalizējusies enerģija, attīrīta un pilnveidota, bet kura atceras savu izcelsmi, savu Sākotni.

Tu sevis iekšienē ietver visu pasauli, ieskaitot Sākotni?

Jā. Pateicoties fiziskajām pasaulēm, mēs spējām apvienoties ar tumsu un kļūt tās daļa.

Kā tā?

Tumsas ir daudz vairāk... Sākotnes ir daudz vairāk nekā radītās realitātes. Mēs esam Sākotnes realitātes gaišā, radītā daļa. Sākotne prasa darbu ar sevi, attīrīšanu un kultivēšanu. Mēs augam dziļumā un uz iekšu. Mēs apjēdzam iekšējās pasaules un ārējās. Mēs transformējam sevi pēc mūsu ideālajiem paraugiem un priekšstatiem, iztīrāmies un kļūstam saprātīgāki. Saprātu mēs liekam Pilnveidošanās galvgalī. Saprāts – tas ir tas, ko esam radījuši mēs visi, tas ir mūsu Karogs. Mēs attīstām Saprātu, lai, balsoties uz viņu, būvētu un pilnveidotu mūsu visumus. Saprāts – tas ir mūsu sasniegums un Pienesums Vienotībai. Saprātu attīsta Vienotais Radītājs, balstoties uz pieredzi, kuru Viņš iziet caur visu būtību dzīves ceļu visās realitātēs.

Pastāsti par saprātu un apziņu.

Balstoties uz Pasaules-ēkas vienoto apziņu, sevi apzinošas būtības saprot cita citu, tu – Mani, bet Es tevi. Taču Es nevaru iedziļināties visās tavas dzīves detaļās, bet tu nesaproti Mani kā radītāju, lai cik daudz tu nenoskaņotos uz Mani. Pārāk tāli ir mūsu klātbūtnes blīvumi realitātēs. Mēs sarunājamies ar tevi, pie tam Es pārvadu uz savu līmeni tavus jautājumus, bet tu manas atbildes arī interpretē caur savu saprātu. Tu nevari atšifrēt manus priekšstatus plašāk, nekā ļauj tavs cilvēciskais ierobežotais saprāts.

Tai pat laikā, neizejot blīvuma pieredzi, man nav pieejamas dažas tavas zināšanas un secinājumi, pieradumi un loģika. Mēs mācāmies to no jums, pieņemot vai noraidot jūsu izziņas daļas. Jūs esat tādas pašas mūsu daļas, kā Mēs – jūsu daļas. Tumsa ir tāda pati mūsu visu daļa.

Ierobežojumi eksistē visos līmeņos. Nekad līdz galam Saprāts neapjēgs VISU, nekad VISS nekļūs pieejams saprātīgumam.

Kas vēl apjēdz pasauli? Kāda daļa bez Saprāta ir izziņas instruments?

Apzināšanās arī attīstās.

Kā atšķirt apzināšanos no Saprāta?

Mākonis apzinās sevi, taču viņš nav saprātīgs. Straume apzinās savu formu, vērsumu, uzdevumu, taču viņai nav saprāta. Apziņa attīstās uz sevis apzināšanos, taču vadības nav apziņā, tas ir, nav radošās daļiņas.

Radošā daļa ir veidojoša, uzdevumus uzstādoša un tos atrisinoša. Jebkurā līmenī ir saprātīgā, radošā daļa. Tā ir skudrā, bitē, dzīvniekā, cilvēkā...

Delfīnā ir radošā daļa? Kā tā ir izteikta?

Rotaļās, apmācībā, sarunās... Viņi nerada jaunu realitāti kā jūs, taču, neapšaubāmi, viņi rada savu realitāti kā kolektīvs gars.

Tagad man gribas novilkt robežu starp delfīniem un cilvēkiem. Ko tu vari teikt? Kāpēc cilvēks nevar dzīvot kā delfīns? Kāda ir starpība starp uzdevumiem?

Nolaidies savā vēsturē, kad tu biji delfīns, un izpēti šos ķermeņus.

***

Delfīnu valstība attīstījās uz ūdens planētas, kad visur bija ūdens. Kādi uzdevumi stāvēja mums priekšā? Apgūt fizisko ķermeni, radīt saprātīgas sugas, kura ieņēma vadošo stāvokli uz planētas, apziņu tīklu. Līdz ar aukstuma iestāšanos gāja prom vienas sugas, kļūstot siltākam – citas... Mainījās formas, izmēri, smadzeņu frekvences. Fizisko apstākļu maiņa radīja elastīgu bioloģiskās piemērošanās spējas formu. Citas rases nāca un gāja, bet delfīni dzīvoja “vienmēr”.

Cilvēku rase salīdzinājumā ar delfīniem ir mākslīgi radīta rase, viņas saikne ar Augstāko Es bija pastiprināta radītāju rases zemā materiālā līmenī radīšanai.

Lielākā dvēseļu daļa pārgāja no delfīnu ķermeņiem un cilvēciskajiem, lai radītu saprātīgāku rasi bioloģiskos ķermeņos.

***

Kāpēc mūsos ir tik daudz agresijas?

Bija dažādi mēģinājumi (plāni) radīt paritāti starp gaismu un tumsu. Pārāk mierīga sabiedrība ir ierobežota tikai ar ēdienu un mājokli, viņai daudz nevajag. Bezrūpība neattīsta saprātu, pārticība rada vidi, kurā saprāts guļ.

Sabiedriskās pretrunas ir rases attīstības dzinējs. Nepietiekamība, trūkums, tiekšanās aizpildīt to ar zināšanām, jauniem fiziskiem projektiem – transportu, sakaru sistēmu, nodrošināšanas sistēmu – rada grūdienu cilvēka attīstībai. Ekspansija, agresivitāte, tiekšanās iedzīvoties bagātībā rada milzīgus planetārus projektus, kuri apvieno jūsu saprātus, zināšanas, mērķus. Ir atlicis novest līdz saprātīgumam jūsu mērķus, lai jūs ierakstītos vecākās rasēs, nenodarot viņām un sev kaitējumu.

Jūs vēl neesat iemācījušies ilgtermiņa prognozēšanu. Sabiedrība un zinātnieki nav iemācījušies ieklausīties sevī un domāt par cilvēci kopumā. Vēl arvien ir klātesoša sistēma “skaldi un valdi” . Tā ir sistēma tumšā pārvaldīšanai. Kad planēta savienosies, jūs domāsiet par visām dzīvajām būtnēm kā par sistēmu. Tas ir sarežģīti, taču tā ir jūsu nākotne. Jūs vai nu izdzīvosiet sevi no planētas, vai arī novērtēsiet dzīves drošību visās nozīmēs kā galvenos dzīves apstākļus priekš visiem.

Kā tu vari raksturot jūsu izmaiņas? Kas notiek pie Jums?

Priekš tā vajag labi stādīties priekšā mūsu sistēmu. Ir notikušas izmaiņas uz brīvības, “tvēriena” vājināšanas, “institūtu” likvidēšanas pusi, vairāk vaļības un mazāk garlaicības.

Kur “atrodas” Mihaēls?

Palicis pie varas, taču viņa amats (stāvoklis) ir aizgājis pagātnē.

Bet kādu Tu stāvokli ieņem?

Grūti tev to paskaidrot. Sakari ar sabiedrību. Vara ir izkliedēta, sadalīta, bet Es esmu Savienotājs, centrēšanas sistēma.

Ko tu gribētu nodot mūsu lasītājiem?

Es lūdzu nodot manu mīlestību, cieņu un godāšanu. Saprotu jūsu grūtības un apsveicu šī nevienkāršā maratona uzvarētājus! Līdz nākošai reizei!

Pateicos Tev par interesanto un pamācošo sarunu.

 

Pievienots 19.08.2012

http://www.sanatkumara.ru/stati/razgovor-s-immanuilom-o-soznanii-tmi-i-sveta

Tulkoja Jānis Oppe