Наталья Голубкина – Может ли робот обладать душой
Natālija Golubkina - Vai robotam var būt dvēsele
Mūsdienu literatūrā un kinematogrāfā eksistē daudz sižetu, kad augsti attīstīti roboti vai mākslīgais intelekts sagrābj varu pār cilvēci. Un šis jautājums kļūs arvien aktuālāks, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību.
Un, ja pārfrazējam situāciju no reinkarnacionikas skatpunkta, – vai tādā gadījumā robotam var būt dvēsele? Tādi sižeti arī ir nereti. Spilgts piemērs – 2016. gada seriāls “Mežonīgo rietumu pasaule (Westworld)”.
Tur atrakciju parkā tiek izmantoti roboti-androīdi, praktiski neatšķirami no dzīva cilvēka. Un kādā brīdī izrādās, ka viņiem piemīt apziņa un atmiņa, gribas brīvība.
Un, lūk, vēl viena interesanta multfilma – 2009. gada “Devītais (9)”. Liels robots sagrābj pasauli, un, lai viņu uzvarētu, cilvēks rada mazus cilvēciņus, iedvešot viņos savu tuvinieku – pēdējo, kas palikuši dzīvajos, – dvēseles.
Un pasakas? “Sniegbaltīte”, zēns, kuru vecīši izlipināja no maizes mīkstuma, piparkūkas vīrs un daudz variāciju par tēmu, kad ar cilvēka rokām tiek radīta figūriņa un tajā tiek iedvesta dzīvība, tā kļūst dzīva. Viduslaiku alķīmiķi ticēja, ka iespējams radīt Golemu – dzīvu cilvēku no māliem, kurš pakļaujas viņa radītāja gribai.
Ne par velti tēma ir tik populāra cilvēku vidū. Un ļaudīs ne velti dzīvo ticējumi par dzīvām un brīnumainām lietām, runājošo Vasilisas lelli, lietām-palīgiem (ceļa rādītāju kamoliņu, burvju zobenu, galdautu “galdiņ, klājies”, deviņjūdžu zābakiem, runājošo spoguli un tml.)
Pētot iepriekšējos iemiesojumus, mūsu studenti periodiski saduras ar to, ka dvēsele var “padzīvot” neapgarotā priekšmetā. Turklāt ne tikai dzīvniekos un augos, bet arī akmeņos, klintīs, veselās planētās. Kāda meitene atminējās sevi kā Budas statuju.
Un katrā no šiem gadījumiem dvēsele iegūst savu pieredzi, atrodoties priekšmetos. Detalizētāk “Kādas dvēseles ceļojumu” 99. laidienā var paskatīties gadījumu, kā dvēsele bija priede, no kuras tika izgatavots vecticībnieka zizlis. Viņa palika dzīvot zizlī un nodzīvoja interesantu dzīvi, pildot savu misiju.
Ne velti mēs reizēm par kādu lietu sakām “tā ir izgatavota ar dvēseli”. Tu paņem rokās un jūti – dzīva! Un pat runāt ar viņu gribas, un nenometīsi pavirši. Kamēr vairums lietu mūsu dzīvē ir “tukšas”, parastas. Jūs kādreiz esat jutuši ko tamlīdzīgu?
Dažreiz dvēsele var iemājot veidojamajā izstrādājumā radīšanas procesā, meistara rokās. Vecie “zinošie” meistari ar nodomu lika iekšā dvēseli nozīmīgās lietās. Un mēdz būt “nolūgtas” lietas – cilvēkam dārgas, kuras viņš bieži izmanto, nēsā sev līdzi un piešķir tām lielu nozīmi. Tādas lietas iemanto dvēseli jau mijiedarbības procesā ar cilvēku.
Piemēram, tie var būt amuleti, talismani, maģiski priekšmeti, lieli reti dārgakmeņi, ieroči. Tiem pat ir savi vārdi kā dimantam “Okeāna sirds” no kinofilmas “Titāniks”. “Kādas dvēseles ceļojumu” 91. laidienā galvenās varones dēls pats radīja tādas lietas cilvēkiem.
Tāpēc, ņemot vērā mūsu studentu praktisko pieredzi, periodiski atminoties sevi iemiesotus priekšmetos, var teikt, ka iemiesoties robotā, un vēl cilvēkveidīgā, dvēsele var ar lielu varbūtības pakāpi. |
Tas nenozīmē, ka visiem robotiem ir dvēsele, bet, no otras puses, ja pat pret pašiem vienkāršākajiem priekšmetiem attiecamies tā, gluži kā tiem ir dvēsele, – ar gādību un pateicību par to, ka tie mums kalpo, – visdrīzāk izmantot tos būs daudz patīkamāk un tie nokalpos ilgāk.
Jūs ticat tam, ka dvēsele var iemiesoties robotos vai neapgarotos priekšmetos? Bet varbūt jums ir personiska pieredze mijiedarbībā ar tādiem priekšmetiem? Dalieties komentāros!
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 11.11.2019.
https://ru.reincarnatiology.com/mozhet-li-robot-obladat-dushoj/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe