Print

Наталья Голубкина Как поверить в прошлые жизни

Natālija Golubkina - Kā noticēt iepriekšējām dzīvēm

19 08 12 01

 

Tā ir pirmā publikācija no cikla “Iepriekšējo dzīvju pierādījumi”:

1. daļa – [Jūs esat šeit] Kā noticēt iepriekšējām dzīvēm

2. daļa – Vai eksistē iepriekšējās dzīves[1]

3. daļa – Grāmatas par iepriekšējām dzīvēm[2]

4. daļa – "Atmiņas par iepriekšējām dzīvēm" – 10 pārbaudīti gadījumi[3]

5. daļa – Vai ir reinkarnācijas pierādījumi[4]

 

Ļoti bieži cilvēki atnāk uz seansu pie regresologa uz hipnozes kursiem, uz Reinkarnacionikas Institūtu, lai atrastu pierādījumus tam, ka iepriekšējās dzīves eksistē.

Šī tēma šķiet interesanta, intriģējoša, kutinoša, neparasta. Kaut kas nepārvarams velk pavērt noslēpuma priekškaru. Tā gribas, lai kāds sniegtu neapgāžamus faktus, pret kuriem nav ko iebilst, kaut ko, ko var pataustīt ar rokām, apstiprināt ar dokumentiem.

Jo taču tas, par ko runā jūsmīgi praktiķi, jau nu pārāk velk uz ekstātiskām fantāzijām. Varbūt viņi vienkārši akli tic vai pieņem vēlamo par patieso? Ir daudz liecinieku un gadījumu, bet vai tos var pieņemt kā pierādījumus?

Tad kā gan pārbaudīt, pierādīt iepriekšējo dzīvju eksistenci? Vai tas ir iespējams?

 

Iepriekšējo dzīvju tēmas pētījumi

19 08 12 02

Patiesībā ir jau milzīgi daudz pētījumu par šo tēmu. Sarakstītas daudzas grāmatas. Tās sarakstījuši zinātnieki un ārsti, kuri sākotnēji bija skeptiķi, bet, sadūrušies ar neparastu parādību, neatgaiņājās no tās, bet sāka pētīt.

 

Papildu materiāli par tēmu:

Grāmatas par iepriekšējām dzīvēm[5]

 

Doktors Maikls Ņūtons (Michael Newton) un Doloresa Kenona (Dolores Cannon) iegremdēja savus pacientus dziļā hipnozes stāvoklī, un viņi stāstīja par savām pagātnes dzīvēm, un pēc tam, atgriezušies apziņas nomoda stāvoklī, neko neatcerējās. Tas ir, viņi nevarēja apzināti izdomāt kaut ko.

Roberts Monro (Robert Monroe), rakstnieks un pasaulē pazīstams ceļotājs ārpus ķermeņa, 1958. gadā vienā no eksperimentiem piedzīvoja stāvokli, kurā apziņa bija nošķirta no fiziskā ķermeņa. Viņš eksperimentēja ar savu apziņu, precīzi konspektējot savus mēģinājumus, un 1971. gadā publicēja pirmo grāmatu “Ceļojumi ārpus ķermeņa (Journeys out of the body)”.

Doktors Jans Stīvensons (Ian Stevenson), Kanādas un Amerikas bioķīmiķis un psihiatrs, visu savu dzīvi veltīja skrupulozai pierādījumu izpētei – vai bērnu stāsti no iepriekšējām dzīvēm ir realitāte, nevis izdoma. Viņš izpētīja vairāk nekā 3000 gadījumu un aprakstīja tos grāmatās:

arrow orange “Divdemit gadījumi, kas liecina par reinkarnāciju (Twenty Cases Suggestive of Reincarnation)” (1974);

arrow orange “Bērni, kuri atceras iepriekšējās dzīves: reinkarnācijas meklējumi (Children Who Remember Previous Lives: A Quest of Reincarnation)” (1987);

arrow orange “Reinkarnācija un bioloģija (Reincarnation and Biology)” (1997);

arrow orange “Reinkarnācijas gadījumi Eiropā (European Cases of the Reincarnation Type)”; (2003).

Balstoties uz Stīvensona pētījumiem, darbus ir sarakstījis “The Washington Post” žurnālists Toms Šroders (Tom Shroder): “Vecās dvēseles: zinātniski pierādījumi, ka iepriekšējās dzīves eksistē (Old Souls: The Scientific Evidence for Past Lives)” (1999) un bērnu psihiatrs Džims B. Takers (Jim B. Tucker) Dzīve pirms dzīves: zinātnieki pēta bērnu atmiņas par iepriekšējām dzīvēm (Life Before Life: A Scientific Investigation of Children's Memories of Previous Lives)” (2005).

Doktors Takers turpina savus pētījumus kā Bonner-Lowry psihiatrijas un neirouzvedības zinātņu profesors Virdžīnijas Universitātes Medicīnas skolā. Viņa galvenās pētniecības intereses – tie ir bērni, kuri apgalvo, ka atceras iepriekšējās dzīves, kā arī dzīvi grūtniecībā. Takers vairākus gadus strādāja pie šiem pētījumiem kopā ar Janu Stīvensonu, pirms pārņēma vadību pēc Stīvensona aiziešanas 2002. gadā.

19 08 12 03

Natālija Petrovna Behtereva (Наталья Петровна Бехтерева), neirofizioloģe, spēcīga smadzeņu pētniece, bioloģijas zinātņu kandidāte, medicīnas zinātņu doktore, profesore, (1990-2008) – Krievijas Zinātņu akadēmijas Cilvēka smadzeņu institūta zinātniskā vadītāja – turpinot sava tēva darbu cilvēka smadzeņu izpētē, arī veica pētījumus par ārpusķermeņa pieredžu gadījumu aprakstiem. Un viņa apgalvo, ka nāve neeksistē, ka apziņa turpina dzīvot pēc iziešanas no fiziskā ķermeņa.

Tamāra Bulatova (Тамара Булатова), bioloģijas zinātņu kandidāte, docente, institūta “Izglītības un sociālo zinātņu attīstība” Psiholoģijas un veselības aizsardzības katedras vadītāja, vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar cilvēka pētījumiem, izmantojot aparātus, kas balstās uz Kirliāna efektu (skat. Kirlian photography).

Konkrēti viņa pētīja cilvēka enerģētisko lauku (auras) ar gāzes izlādes vizualizācijas metodi (ГРВ-графия – Метод Газоразрядной Визуализации) procesā – fantāzijas un reālas atmiņas, tikšanās ar Audzinātājiem reinkarnacionikas seansos – kā mēs viņus jūtam un kā tas atspoguļojas grafiski (ГРВ-граммы).
Šeit var paskatīties viņas uzstāšanos.

Tie ir paši pazīstamākie pētījumi, kas veikti pilnīgi zinātniskā līmenī un apstiprina to, ka dvēsele eksistē un dzīvo pēc tam, kad pamet fizisko ķermeni. Šajā rakstā ir pieminēti citi cilvēki, kas pētījuši šo tēmu.

Taču, neraugoties uz milzīgo daudzumu darbu, viņi nekļuva populāri visiem un katram. Par reinkarnāciju joprojām tiek runāts čukstus un slepus, un šī koncepcija negūst plašu atzīšanu Rietumu sabiedrībā.

 

Ticēt vai neticēt

19 08 12 04

Bet es atkal gribu atgriezties pie tiem, kas nāk pie mums mācīties, meklējot pierādījumus. Reizēm nākas vērot to, kā cilvēkam, lai arī ne uzreiz, atklājas kādas neskaidras sajūtas, zemapziņas, dziļās atmiņas tēli, taču viņš tos nepieņem, uzskatot par fantāziju, atrodot daudz prāta izskaidrojumu, kāpēc tā nevar būt realitāte.

Un tādiem cilvēkiem, lai cik daudz pierādījumu nesniegtu, viņi vienmēr atradīs šķirbiņu, lai noliegtu notiekošo. Tagad es saprotu, ka viņiem nevis pierādījumi ir vajadzīgi, bet ticības atgūšana sevī un sev.

Es arī esmu skeptiķe zināmā mērā, un arī man vienmēr ir gribējies pierādījumus. Un jā, reizēm atnāk tēli un bildes, kuriem noticēt nav vienkārši. Taču prakses laikā man ir sakrājies pietiekami daudz gadījumu, kā personīgu, tā arī ar studentiem un klientiem, pateicoties kuriem, es nevaru neticēt. Būtu muļķīgi noliegt acīmredzamo.

Piemēram, es pastāstīju, kā atradu sevi Vjetnamā bojāgājušo kareivju sarakstos[6], atminoties šo iemiesojumu jau pirmajā kursā.

Un mana studente atrada neticamu māju, kura viņai reiz piederēja un kļuva par nacionālo muzeju Austrijā.
Un tādu stāstu ir bezgalīgi daudz.

 

Saviem studentiem es vienmēr saku: “Tas, ka jūs šaubāties un meklējat apstiprinājumus, tas ir normāli. Taču ceļa sākumā ļaujiet sev atlikt tos malā un vienkārši praktizēt. Tad jums sakrāsies pietiekami daudz personiskās pieredzes, dzīvojot dažādos ķermeņos, reālās sajūtās, kuras izdomāt vienkārši nav iespējams, apbrīnojamos stāstos un sakritībām starp jums un kursabiedriem. Un, kad šī pieredze sasniegs zināmu kritisko masu, jūs spēsiet noticēt.”

 

Taču dažreiz, kaut arī ne bieži, gadās tādi cilvēki, kuri apgāž jebkurus pierādījumus un savas paša sajūtas un pieredzi, devalvējot tos. Un te no ārienes neko nepadarīsi. Tāpēc ka cēlonis ir tāds, ka cilvēks netic pats sev. Tādā gadījumā vajag strādāt ar šo “uzticēšanos sev”, meklēt tās zuduma cēloņus un dziedināt. Bet tas jau vairs neskar iepriekšējo dzīvju eksistēšanas pierādījumus.

 

Un kāpēc Jūs ticat vai NETICAT iepriekšējām dzīvēm? Un kas Jums būtu pierādījums? Uzrakstiet komentāros!

 

 Natalija Golubkina

Natālija Golubkina

Reinkarnacionikas konsultante.

Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere.

Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore

http://ngolubkina.ru/

 

Pievienots 12.08.2019.

https://ru.reincarnatiology.com/kak-poverit-v-proshlye-zhizni/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3727-natalija-golubkina-vai-eksiste-ieprieksejas-dzives (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/11-dazadi/3418-natalija-golubkina-gramatas-par-ieprieksejam-dzivem (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3728-natalija-golubkina-atminas-par-ieprieksejam-dzivem-10-parbauditi-gadijumi (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3729-natalija-golubkina-vai-ir-reinkarnacijas-pieradijumi (Tulk. piezīme)

[5] Skat. 2 vēri (Tulk. piezīme)

[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3590-natalija-golubkina-dela-slimiba-un-pagatnes-dzive (Tulk. piezīme)