Наталья Голубкина – В прошлой жизни я была Куртом Кобейном
Natālija Golubkina - Pagātnes dzīvē es biju Kurts Kobeins
Vairums cilvēku, kas atceras savas iepriekšējās dzīves, redz sevi kā pašus vienkāršākos personāžus – zemniekus, amatniekus, pilsētniekus utt. Ne visai bieži gadās slavenas vai vēsturiskas personas. Un, kā likums, tas dara piesardzīgu to, kurš atminas, iedveš šaubas un nedrošību par to, ko viņš redz.
|
Lasiet arī: Kāpēc daudzi sevi atceras kā Napoleonus un Kleopatras?[1] |
Taču tādi gadījumi ir īpaši interesanti ar to, ka, kad cilvēks neko nezina par ieraudzītā personāža dzīvi, tad var, lūk, tā, no tīras lapas, papētīt viņa dzīvi, detaļas, kas raksturo sadzīvi un savstarpējās attiecības ar tuviniekiem, kādas cilvēkam īpaši nozīmīgas lietas, vietas, notikumus. Un jau pēc tam var vērsties pie atklātiem informācijas avotiem un salīdzināt iegūtos datus.
Šodien jūs izlasīsiet par gadījumu ar 19-gadīgu meiteni, kura drosmīgi dalījās savā atmiņu pieredzē par to, ka viņa pagātnes dzīvē bija... Kurts Kobeins (Kurt Donald Cobain), amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors, visvairāk pazīstams kā rokgrupas “Nirvana” vokālists un ģitārists.
Bērnības sapņi par mūziku
Lūdzu, vienkārši uzklausiet mani, pirms par kaut ko vainot. Es nespiežu nevienam man ticēt, es vienkārši gribu dalīties savā stāstā. Jā, man ir bail dalīties tajā, bet ceru – tas man atnesīs miera sajūtu un atbrīvošanos.
Un tā... Es biju Kurts Kobeins pagātnes dzīvē.
Kad es biju maza, man rādījās sapņi par pagātnes dzīvi. Tas sākās, kad man bija ap četriem, vairums sapņu bija ap sešiem gadiem, un tie beidzās, kad man bija septiņi vai astoņi.
Es vienmēr biju apsēsta ar radio un ideju, ka reiz kāda no manām dziesmām, kad es kļūšu vecāka, tiks spēlēta pa radio. Ņemiet vērā, ka man bija tikai pieci vai seši gadi. Es biju aizrāvusies ar mūziku.
Reiz mēs ar brālēnu nolēmām: “Hei, uztaisīsim skatuvi uz iekšpagalma lieveņa un radīsim savu grupu!” Mēs paņēmām savus bērnu instrumentus – bungu komplektu un ģitāru. Mans brālēns gribēja būt dziedātājs, taču es stūrgalvīgi pateicu viņam: “Nē! Man ir jābūt dziedātājai! Jo tas taču tā arī bija!”
Viņš dīvaini paskatījās uz mani: “Par ko tu runā?” Būdama četrgadīga knīpa, es nezināju, kā to izteikt vārdos, tāpēc vienkārši pateicu viņam: “Neko.”
Viņš turpināja uzstāt, lai es pasaku viņam, kas mani ir satraucis, bet es nezināju, kā to izdarīt. Mēs nolēmām, ka es būšu dziedātāja, bet viņš ģitārists. Mums vēl bija vajadzīgs basists, kuru es tajā laikā saucu par “otru ģitāristu”, un bundzinieks.
Viņš nolēma, ka manai māsai ir jābūt bundziniecei. Es nopsihoju: “Nē! Bundziniekam ir jābūt tam, kurš bija arī agrāk!” Mēs ilgi strīdējāmies, taču galu galā es ļāvu viņai kļūt par bundzinieci. Mums vēl aizvien trūka basista, kas mani satrauca, bet es nolēmu iztikt bez viņa.
Mēs uzaicinājām savus kaimiņus uz koncertu, mums bija anšlags. Daudzas reizes es mēģināju manam brālēnam pastāstīt par savu pagātnes dzīvi, bet nezināju, kā. Es biju pārāk maza.
Sveiciens no pagātnes dzīves
Reiz, kad man bija seši gadi, ap pulksten 11 mana mamma posa savas draudzenes meitu, kura bija mana draudzene. Radio atskaņoja dziesmu “Come As You Are”. Es paskatījos uz mammu, pasmaidīju un sāku lēkāt, sakot: “Māmiņ, tas ir Kurts Kobeins.”
Viņa bija satriekta un pajautāja: “Morgana, no kurienes tu to zini? Kāds tev ir teicis, kas viņš ir?” Es teicu: “Nē, neviens man neteica. Tā esmu es, mammu! Šis cilvēks – tā esmu es! Tā biju es!”
Viņa bija šokā, izslēdza mūziku un pajautāja: “Ko tu tikko kā pateici?” Bailēs, ka man būs problēmas, es nomierinājos un pateicu viņai to pašu, ko brālēnam: “Tāpat vien, neko...”
Viņa turpināja mani izjautāt, bet es baidījos, ka esmu izdarījusi ko sliktu, tāpēc vienkārši klusēju un skatījos pa logu. Vēlāk tajā naktī viņa teica man: “Tas bija Kurts Kobeins, kurš dziedāja šo dziesmu.Viņš bija dziedātājs, kurš nesen nomira. Kā tu to uzzināji?”
Baidoties iekļūt nepatikšanās, es sameloju: “Tāpēc ka kāds pateica man, mammu. Lūk, kā es viņu zinu.”
Pēc tam sākās sapņi. Redzēju sapni, kur es sēžu pie strauta, bet ūdenī spēlējas bērni. Kādam kaut kas bija rokās, es neatceros. Pēc tam izdzirdēju, kā sievietes balss sauca manu vārdu, – viņai bija rudi mati. Pēc tam viss beidzās.
|
Man bija daudz sapņu par intervijām ar bārdainu blondīnu, kuru es neatpazinu, kamēr man nepalika četrpadsmit vai piecpadsmit gadu. Tas bija Kurts Kobeins. |
Es zīmēju sava Dieva tēlu reiz, kad atnāca mans brālēns. Tajā laikā man bija astoņi. “Dievam” bija gaiši mati, gaišzilas acis un gaiša bārda. Brālēnam bija ap četrpadsmit vai piecpadsmit gadu. Viņš jautāja man, vai tas bija Kurts Kobeins.
Es biju samulsusi, kamēr viņš man neparādīja Kurta fotogrāfiju; tas bija cilvēks no maniem sapņiem sešgadīgā vecumā, kuru es pavisam biju aizmirsusi. Es pasmaidīju un satraukti iesaucos: “Tā biju es!” Brālēns vienīgi nodomāja, ka man ir hiperaktīva iztēle.
Sapņi par Kurta Kobeina dzīvi
Bija arī sapņi par mūzikas klipiem. Dziesmā “Come As You Are” viņi gribēja, lai es šūpotos pie lustras, no kā es biju šausmās, tāpēc ka man bija bail no augstuma un es vienmēr iztēlojos pašu sliktāko no notikumu attīstības variantiem. Un ja nu tā nespēs izturēt manu svaru un es nositīšos?! Ha, ha.
Es atceros, kā dziesmā “Come As You Are” režisori gribēja, lai es gulētu zālē un skūpstītu kameru. Mēs to atkārtojām daudzas reizes, un mani tas tracināja. Bet pēc tam, pirms uzsprāgt, es beidzot sapratu, ko tieši viņi grib, lai es izdaru.
Es atceros suni, kuru viņi taisījās ielikt kadrā ar baltu apkakli abažūra veidā. Atceros – kad mēs uzņēmām video no “Heart Shaped Box” – viņi gribēja, lai es būtu sudrabainā jakā, bet es nesapratu, kādēļ, un novilku to.
Viņi piespieda mani atkal to uzvilkt. Sākumā man tā šausmīgi nepatika, bet pēc tam procesā es pieradu. Kaut gan beigās to nekavējoties novilku.
Es atceros, kā es dusmojos uz “Smells Like Teen Spirit” režisoru, tāpēc ka filmēšana vilkās neticami ilgi. Es biju gaidījis, ka mēs vienkārši ņemsim un izdarīsim to. Es atceros arī, kā pusaudžu pūlis filmēšanā iedegās arvien vairāk un vairāk un režisors kliedza un kliedza uz viņiem.
Es atceros fotosesijas un saspringumu grupā starp dalībniekiem. Atceros, kā spēlēju ģitāru, vienlaikus mēģinot raudzīties uz Frānsisu (Frances Bean Cobain). Bet Kortnija (Courtney Love) atgriezās un sāka kliegt uz mani. Es arī uz viņu sadusmojos.
Es atceros Frānsisu ar viņas ultraskaņu – un kā es viņai piešķīru iesauku “Bean”. Es pat atceros, kā es biju pusaudzis un bērns. Es atceros Kortniju viņas baltajā kleitā un fotogrāfus, kas uzņem mūsu mazo ģimeni.
|
Es nezināju, kas ir šis vīrietis sapņos, kamēr man nepalika četrpadsmit vai piecpadsmit. Pavisam godīgi – sākumā man nepatika, kāda bija mana pagātne un mūzika. Līdz gadiem septiņpadsmit es nebiju aptvērusi pilnībā, ka es biju pats Kurts Kobeins, ticiet vai ne. |
Reiz es atminējos visus sapņus, kādi man ir bijuši, un man beidzot pielēca. Tā esmu es! Kādēļ gan vēl varēja rādīties visi šie sapņi par cilvēku, kuru es agrāk nekad nebiju redzējusi, vietas, kur agrāk nekad nebiju bijusi, utt.
Man bija nepieciešams zināms laiks, lai to apzinātos. Es tam neticēju. Agrāk es nekad nebiju ticējusi reinkarnācijai. Un arī līdz šim laikam ne pārāk ticu.
Ilgojos pēc meitas no pagātnes dzīves
Pirms cilvēki sāks teikt, ka es vienkārši gribu uzmanību vai ka esmu apsēsta ar Kurtu Kobeinu, ļaujiet man vienkārši pateikt, ka jā, man nav nekādu pierādījumu, bet kādēļ man to darīt? Kādēļ man tērēt laiku, lai izklaidētu cilvēku? Es tik daudz atceros, bet, ja es visu to izstāstītu, jums nāktos lasīt romānu, nevis stāstu…
Pēc tam bija sapnis par manu nāvi, par kuru es nerunāšu, tāpēc ka tas ir ļoti personisks un vajā mani līdz šim laikam. Mana māte man stāstīja, ka viņi ar tēvu mēģinājuši mani ieņemt kopš 1993. gada, bet nav varējuši. Ārsti teikuši, ka viņa ir absolūti vesela, nebija nekādu patoloģiju.
Bet pēc tam, 1994. gadā, septembrī, viņa kļuva grūta ar mani, kas notika pēc pieciem vai sešiem mēnešiem pēc Kurta nāves.
Man pašlaik ir gandrīz deviņpadsmit gadu, un esmu iegājusi šajā dzīvē kā sieviete. Es augstu vērtēju šo dzīvi, taču ilgojos pēc savas pagātnes. Visvairāk pēc savas meitas.
Es daudz ko atdotu, lai vienkārši parunātos ar cilvēkiem no manas pagātnes, īpaši ar viņu. Es vēl arvien mēģinu pārvarēt savu pagātnes dzīvi un izdziedināt, lai mierīgi dzīvotu šajā.
Tulkots no vietnes http://realreincarnationstories.com materiāla.
Un kādi stāsti par iepriekšējām dzīvēm ir zināmi jums? Kādi jūs aizkustināja visvairāk?
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 01.10.2018.
https://ru.reincarnatiology.com/v-proshloj-zhizni-ya-byla-kurt-kobejn/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3477-natalija-golubkina-kapec-daudzi-sevi-atceras-ka-napoleonus-un-kleopatras (Tulk. piezīme)