Причина ваших бед...

Jūsu nelaimju cēlonis…

Jūsu nelaimju cēlonis – atšķirtība un prāta aprobežotība

Vēršos pie mūsu Radījuma Radītāja: kāpēc mūsu matrica vispār nes sevī kara iespējamību? Kāpēc mēs pastāvīgi atrodamies reālā karā, kaut arī nepieteiktā? Praktiski nav laika, kad uz Zemes neliesmotu cīņa. Un pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības, resursu un naudas tiek veltīts tieši karam. Faktiski mūsu valstis strādā karam pastāvīgi. Man šķiet, mēs paši sevi dzenam iekšā būrī, tāpēc ka karš aprij valstu resursu lielāko daļu, vai tie būtu tanki, lidmašīnas, raķetes, pavadoņi, munīcija un dažādas ierīces, pētījumi un teritorijas. Nav nevienas zinātnes nozares, kur militāristi nebāztu degunu. Visa valsts, cilvēki un zinātne strādā karam. Kādēļ tādā gadījumā mēs vispār eksistējam kā rase? Lai karotu?

Redzu tumšu Valdnieku, kuram tas viss patīk – skaldi un valdi. Un tikai mūsu apvienošanos viņš redz kā savu neveiksmi un nepieļaus to. Viņa matricas programmējums atbilst viņa interesēm – salaist matos un just baudu. Viņam tā ir spēle, līdzīga galda futbolam. Viņš galvenokārt strādā ar planētas vadību, izdarot spiedienu uz viņas domāšanu – šaurpierainu un ar zemām vibrācijām, cietu un nesamierināmu.

Radītāj, kādēļ tu pieļauj tādu programmēšanu? Vai arī tumšais Valdnieks ir sagrābis varu un neatdos to nekad?

Radītājs: Nemeklējiet citur jūsu neveiksmju cēloņus. Jūs esat radīti jebkādi, jūsu iespējas ir universālas. Citos sociumos jūs varētu sekot miera un saskaņas paradigmai. Bet jūs atnācāt uz šo pasauli to sagraut, lai uz gruvešiem radītu kaut ko skaistu saskaņā ar jūsu cerībām un ilgām. Sagraut pretstāvēšanu un nepiekrišanu, sagraut slimības un sliktu ekoloģiju.

Jūs jau esat atraduši visu savu nelaimju cēloni – jūsu atšķirtību un prāta šaurību, aprobežotu ar ēdienu un ērtībām, tajā skaitā ar drošību. Apmaiņā pret to jūs piekritāt pakļauties varai, kuru nevēlējāt, – jums to iedeva. Jūs klusējat un strebjat, bet būtu jāpaziņo par savu nepiekrišanu.

Mūsu tauta tik daudz ir izcietusies karā, tik ļoti kara brūce nedzīst, ka iekšēji mēs piekrītam visam, lai tik nebūtu kara. Es taču par karu vispār, kā planētas dzīvesveidu. No otras puses, mums neļauj izvēlēties, tāpēc ka visi cienīgie cilvēki ir aizvākti no iespējas par sevi paziņot, iesēdināti vai paši aizbraukuši tā patālāk.

Tumša planēta nezina citu valodu, izņemot vardarbības valodu. Jebkura programmēšana principā ir vardarbība, pat gaiša, jo uzspiež jums dzīvesveidu un tā saglabāšanas nosacījumus.

Jūs uz planētas pētāt savu spēku dažādā tā izpausmē. Prāta spēks, fiziskais spēks, pretošanās spēks, saskaņas spēks, mīlestības spēks, sievišķais spēks, zinātnes spēks. Šie pētījumi ir noveduši pie tā, ka visi spēki ir sākuši pretstāvēt cits citam.

Taču apvienojoties tie spēs iekārtot gan jaunu sadzīvi, gan jaunu zinātni, gan jaunu enerģētiku, bezmaksas un ekoloģisku.

Taču tā kā uz planētas valda nepietiekamības paradigma, tad gaismas un tumsas spēki ir sākuši pretstāvēt un kauties dēļ kumosa maizes ar sviestu, nesaprotot, ka apvienojoties katram var būt pa diviem tādiem kumosiem un tas ir vienkārši apmāns, lai sagrābtu varu.

Kā es saprotu, vara ir citplanētiešiem, bet mūsu vadītāji – viņu marionetes?

Ne tikai citplanētiešiem. Pietiekami varas ir arī pašiem zemes vadītājiem, pietiekami prāta un iespēju, lai radītu visu valstu vienotu politiku un apbalvotu visus tās dalībniekus ar diviem maizes kumosiem ar ikriem.

Nav šodien trūkuma ne resursos, ne pārtikā, ne cilvēku spēkā, lai apstātos un nolemtu, ka tālāk būs tikai sliktāk. Prāts ir tā noslinkojies, ka nespēj saprast sevi savā vietā – ko es varu un ko es daru reāli. Kādēļ es būvēju, un kur es pēc tam to likšu. Ar vienu roku radu, ar otru iznīcinu.

Kodolieroči – dzīvības un ekoloģijas iznīcinātāji, tā ir tā pati šautene, kura karājas pie sienas. Tā var izšaut jebkurā laikā. Kā, vai tad to neviens nezina? Kādēļ zinātne un tehnika ir sakoncentrēta ap šo ārprātīgo spēļmantiņu? Vai arī jūs gribat iedzīvotājus sadzīt zem Zemes un uz Marsa? Kas jums te nepatīk? Ko jums sola Marss – verdzību pazemes katakombās?

Iznīcināt iedzīvotājus un pēc tam pašiem degradēt? Atkal nonākt pie izdzīvošanas?

Tu tikko teici, ka mēs atnācām sagraut šo pasauli, lai uz gruvešiem radītu kaut ko skaistu. Pasaules sabrukšana – mēs uz to ejam?

Sagraut civilizācijas pamatus, kad vieniem ir vara pār otriem, valdot slikti, bet ar lielu lepnību. Pasaulei ir jāpakļaujas vienotībai, spēku un iespēju apvienojumam.

Neradīt dīvainas nevienam nevajadzīgas pilis, villas vai pazemes konstrukcijas, bet iemācīties ārstēt cilvēkus, pētīt šūnu, radīt tehnoloģijas, kuras izvedīs cilvēkus no verdzības, no pienākuma dzīves lielāko daļu pavadīt darbā. Atbrīvos prātu un iemācīs mīlēt savu dvēseli.

Saki, lūdzu, kāpēc es izdzirdēju planētas tumšo Valdnieku? Vai tad nav gaišo Valdnieku? Valdnieces Marijas un viņas palīgu?

Ir divas valdības, tumšā un gaišā. Tumšā vada tumšos spēkus, gaišā – gaišos spēkus. Spēki ir vienādi. Tieši no jums ir atkarīgs, kādi spēki var kļūt dominējošie. Kā tu domā, kādi spēki pašlaik dominē?

Spriežot pēc sacelšanos daudzuma un kariem, tumšā valdība neatdod savas pilnvaras?

Viss atrodas uz robežas, un jūs viegli varat gūt uzvaru, ja pieliksiet pūles. Pietiek ar nelielu grūdienu, lai parādītu ļaudīm, kas viņus vada.

Kā šo “grūdienu” izdarīt? Pēdējā laikā tumšie spēki ir izdarījuši tik daudz “grūdienu”, ka mums nav, ar ko atbildēt, patiesi…

Varbūt ne visi sprādzieni bija virzīti, bet ko mēs varam izdarīt no savas puses, lai panāktu izpratni un atklāšanu?

Izteikt savu gribu, bet ne Debesīm, mēs daudz reižu to esam dzirdējuši, bet uzdrošināties izteikt to skaļi. Visa pasaule kopā.

Kā to izdarīt? Pasaules meditācijas nepalīdz, kaut gan Federācijas vadītāji saka, ka izdzirdētas ir abas puses.

Cilvēkam piemīt griba. Viņš var izdarīt ļoti daudz bez kara – organizēt brīvās gribas kongresus, zinātnieku kongresus, preses uzstāšanos, apmāna un korupcijas izmeklēšanu. Kad jūsu balsis tiks izdzirdētas? Kad jūs apvienosieties. Vajadzīgs cilvēks ar stipru gribu, lai beidzot izlemtu izteikt gaišo spēku labo gribu.

Diemžēl reliģiju vairs neviens nedzird, un tā ir nostājusies līdzās tiem, kas pretojas gaismai, lielākoties savā politizētajā dziļumā. Vajadzīgi brīvprātīgie, kuri apvienos gaišos spēkus un parādīs pasaulei, ka jūs esat.

Un jums pietrūkst izlēmības un pasaulē notiekošo procesu izpratnes.

Nevis ar lūgšanām un meditācijām jānodarbojas iztiesāšanās, kongresos, bet ar darbojošos spēku, to mijiedarbības un mērķu atklāšanu. Jūs praktiski esat gatavi upurēšanai – kā aitas. Bet jūs taču esat cilvēki?

Mēs esam atradināti no cīņas, mums daudz reižu ir teikts, ka cīņa nenes rezultātus.

Tikai tāpēc, ka jums nav vienotības. Jūsu ir daudz, taču katrs no jums ir vienpatis. Jūs aicināt citus, bet sevi turklāt vērā neņemat. Jūs esat gatavi mesties virsū ambrazūrai, tēlaini sakot, bet, lūk, organizēt gaišo spēku kustību, miermīlīgu un iedarbīgu, jūs nespējat. Nu ko, uzvar stiprākais, tā ir bijis vienmēr. Tātad neesat pagaidām izauguši līdz gaišajai nākotnei?

Spēks ir vienotībā, un Mēs daudz reižu esam to teikuši. Jūsu jau ir pietiekami daudz, lai savienotu savas pūles un kļūtu par Gaismas spēku. Jūs atklājat savu potenciālu, katrs savā nišā, katrs saskaņā ar vēlmi, taču jūs ir jāapvieno vēl kaut kam – vēlmei kaut ko izdarīt savu bērnu nākotnes labā. Un mēs ļaujam jums to izdarīt, mēs aicinām savienot savus pūliņus un paziņot pasaulei, ka kari ir aizliegti kā jebkuru jautājumu risinājums.

Pietiek izdarīt vienu lielu soli, lai kļūtu par spēku, cienītu pasaulē. Uzdrīkstieties, un jūs iegūsiet ilgoto.

Jūsu Tēvs-Radītājs.

Pievienots 16.08.2020

http://sanatkumara.ru/stati-2020/prichina-vashich-bed

Tulkoja Jānis Oppe