Вопрос Великой Богине

Jautājums Diženajai Dievietei

Ievads seansam ar Diženo Dievieti

20 07 31

30.07.20.

“Vai var Diženajai Dievietei uzdot jautājumu: Kā iemīlēt sevi? Un kāpēc vispār mēdz būt, ka cilvēki sevi nemīl? No kaut kurienes taču “kājas” aug? Protams, viss ir individuāli, bet, lūk, ja Dievs ir Mīlestība, bet mēs visi esam Viss Kas Ir un Dievs arī, tad no kurienes antipātija pret sevi? Miļena.”

 

Kā iemīlēt sevi – tēma mūžīga un bezgalīga, pati galvenā tēma veselības atjaunošanai un laimīgai dzīvei kopumā. Tas ir garīgās dzīves etaps, kādam pirmais etaps, īpaši neatlaidīgiem – pats grūtākais un pēdējais. Runa nav par narcisismu vai egoismu. Šodien tā būs tēma mūsu seansā ar DD.

***

Dārgā DD, ko var pateikt par šo tēmu jaunu un netriviālu? Audzēknes jautājums ir uzdots tā: ja mēs esam dievišķas būtnes, radītāja bērni, tad kā vispār varēja rasties antipātija pret sevi?

Vēršoties pie DD, es atkal sajutu, kādā mīlestībā mēs peldējāmies laikā, kad dvēseles atradās pie DD. Kāpēc mēs esam pazaudējuši šo atmiņu par Dievietes Penātiem? Mēs esam aizmirsuši pat savu stāvokli lemūrieša aspektā, tādā pasakaini maigā un gaišā, pilnā ar dvēseles skaistumu? Vai tiešām par mūsu apmācīšanu saprātā mums ir jāmaksā ar gaismas un dievišķās mīlestības zaudēšanu dvēselē?

DD: Fiziskā pasaule – tas blīvums, kurš sastāv no akmens, ūdens, gaisa, augiem un dzīvniekiem. Tā ir jūsu materiālā ķermeņu evolūcija, jūs kā fiziska būtne nogājāt visu šo ceļu. Ir arī garīgā involūcija. Jūs sastopaties nevis dvēseles līmenī, bet ķermeņa līmenī, kurš atšķelts no Dvēseles atmiņas. Jūs esat blīvi iesakņoti matērijā.

Ja jūs būtu dvēseles līmenī, tad visdrīzāk nevētos atnākt uz šo pasauli, baidoties par savu viengabalainumu. Tāpat kā skolnieki dotu priekšroku spēlēties un draiskoties tā vietā, lai sēdētu solos.

Dvēsele ir attīstījusies miljoniem gadu. Viņa iemācījās dalīt sevi fragmentos, lai atkal kļūtu par mazulīti un atkal mācītos dzīvot, tikai ne budhiālajā plānā, bet fiziskajā, izejot mentālo un astrālo dzīves etapu. Dvēsele mācās to, ko viņai šeit pasniedz. Ja bērnu audzina un apmāca dzīvnieku barā, dvēsele kļūst par dzīvnieku, ja cilvēku vidē bez mīlestības dalības, tad viņa kļūst par pus-dzīvnieku – pus-cilvēku. Ja bērnu audzina mīloša māte, viņa apmāca mīlestībai pirmām kārtām, izpaužot bērnā dvēseli ar viņas mīlestību.

Dvēsele un cilvēka būtne – ar ko viņas atšķiras? Ar to, ka dvēsele skatās no augšas, bet cilvēks ķepurojas lejā. Dvēsele skatās no debesīm uz zemi, tēlaini sakot, un gaida no cilvēka sevis maksimāli iespējamo attīstību, bet cilvēks bieži nedzird dvēseli un cenšas noslāpēt viņas vajadzību pēc mīlestības un maiguma.

Dvēselei nav svarīga reliģija, domāšanas veids un nacionalitāte. Viņa – būtība – atnāca vēlreiz kļūt par cilvēku un saprast sevi kā būtni – kāds ir mans raksturs, mani spēki un iespējas, kā es varu iesaistīt savu dvēselisko un enerģētisko potenciālu, pie kādām sekām novedīs mana rīcība?

Un daudzos dzīves variantus rada mīlestības variācijas: cilvēks vispār sevi nemīl, neieredz sevi un savu dzīvi, mīl cilvēciski, kļūst par mīlošu dvēseli. Mīl tikai dievu, nemīl nevienu, mīl sevi, mīl visus cilvēkus. Sarakstu var turpināt, taču varianti ir skaidri. Un no tā ir atkarīga gan politika, gan kari, gan atklājumi – kā garīgie, mākslas jomā, tā arī zinātniskie. No tā ir atkarīgs, vai cilvēks būs laimīgs un cik komfortabli viņš jutīsies dzīvē.

Cilvēks visu mūžu meklē mīlestību. Ja viņa iekšienē ir mīlestība, viņš to atrod arī dzīvē. Ja nav mīlestības, cik necenties, laimīgs nebūsi. Daži atrod mierinājumu reliģijā, daži mīlestību pret cilvēku nomaina ar mīlestību pret dzīvniekiem vai pret profesiju. Un kā tad mīlestība pret sevi?

Mīlestība pret sevi ir atkarīga no cilvēka komfortablas atrašanās ķermenī, un tas pilnīgi ir atkarīgs no audzināšanas, jo taču sākumā cilvēks nezina par dvēseli un iedomājas sevi par ķermeni. Ja bērns ir audzināts vecāku mīlestībā un uzticībā, viņš šo stafeti nesīs tālāk, saviem bērniem. Ja viņš ģimenē ir kļuvis par egoistu, tad arī viņa bērni būs egoisti, ja sekos viņa piemēram.

Kā atšķirt egoismu un narcismu no mīlestības pret sevi?

Egoisms – daļa no mīlestības pret sevi. Altruisms – daļa no mīlestības pret cilvēkiem. Egoisma un altruisma vieds savienojums sniedz jums līdzsvarotu vienotības sajūtu.

Atkal neitralitāte! Pretstatu savienošana vienotībā.

Apkopo visas mīlestības jūtas un dabūsi vienotību. Mīlestību pret dvēseli un garu, pret savu bērnu un vīru, pret bērniem vispār, pret audzēkņiem, pret kaimiņiem un klases un kursa biedriem, pret bērnības draugiem, pret radiniekiem un senčiem, pret partneriem un darbiniekiem, pret SEVI. Tu to visu mīli un tātad mīli sevi, izpaustu viņos. Viņi ir tavas mīlestības pret sevi atspulgs, jo nevar kādu mīlēt, nemīlot sevi viņos.

Kas tas ir – “tu viņos”? Tās ir tavas gaidas un priekšstati par viņiem. Tās ir tavas pārliecības par viņu skaistumu vai riebīgumu. Tā ir tava daļa, projicējama uz viņiem, pēc tam šīs projekcijas redzi viņos. Cik gaiši tu vibrē, tik tu redzi cilvēkos viņu dvēseli, varbūt ne gluži gaišu, varbūt apjukušu, pilnīgi iespējams, pat noziedzīgu, taču arī tiecošos uz mīlestību, kā tu. Viņa ir citādi audzināta, viņā ir ieaudzināts kas cits, bet tā ir dvēsele…

Jā, cilvēki ir dažādi, vienu priekšā tava dvēsele atveras, citu priekšā viņa grib sarauties, un pareizi dara, tāpēc ka mīl un sargā sevi.

Cilvēki bieži nenojauš, ka mīl sevi, tāpēc ka viņiem tas netika teikts bērnībā. Un pēc tam viņi jau vairs nevar iedomāties, kā var mīlēt sevi. Viņiem tas ir kaut kas nedabisks un nepazīstams. Bet bez tā dvēsele nevar dzīvot, viņai ir garlaicīgi, skumīgi, nav interesanti.

Kāpēc vispār mēdz būt, ka cilvēki sevi nemīl? No kurienes šis jēdziens ir izaudzis? Mēs taču visi esam jaunākie dievi. Un mūsu Zemes dievi visu laiku ir nodevuši, nogalinājuši un karojuši. Kas tā ir par dievišķību?

Dievs ir ne tikai mīlestība, kā tu zini. Viņš ir viss, gan naids ir Viņš, gan kataklizmas, gan Paradīze, gan Elle – viss ir Viņa iekšienē. Jūs iepazīstat mīlestību un Paradīzi, būdamas nevainīgas dvēseles, bet tagad esat paaugušās un nolaidušās ellē, lai saprastu visu līdz galam. Dzīve sastāv no dažādām komponentēm, ir tārpi un ir putni, ir eņģeļi un velni. Būdami eņģeļi, jūs idealizējāt Radītāju un visu pasauli uzskatījāt par Paradīzi. Tagad jūs esat iepazinuši dzīves otru pusi, kura ir nošķirta no Mīlestības. Taču katrs no jums nes mīlestību savā iekšienē un apmāca tajā visus citus, paužot to cēlsirdībā, piedošanā un žēlsirdībā.

Ja cilvēks pēc kādiem ķermeņa parametriem neatbilst normai, pieņemtai šajā laika posmā kā ķermeņa skaistumam, tad viņš šī iemesla dēļ var sevi nemīlēt. Un kā ir būt invalīdiem?

Un kāpēc invalīdiem nemīlēt sevi tādus? Viņiem daudz vieglāk būtu dzīvot pasaulē. Siltums dvēselē – un ķermenis ir mierīgs. Naids pret ķermeni rada sarežģījumus ķermenī, jaunas slimības un jaunus iemeslus naidam. Visas dziedināšanas sākas ar sevis tāda pieņemšanu.

Garīgiem cilvēkiem nebūtu par sliktu biežāk būt pie Manis, lai atcerētos un piesūcinātu savu dvēseli ar manu mīlestību un izplatītu to uz visiem citiem cilvēkiem un uz sevi, protams. Ja ķermenis neatbilst dvēselei, kura izpaužas arvien vairāk un vairāk uz tādu meditāciju rēķina, viņš sāk izlaboties, lai paceltu vibrācijas.

Skaista mīlestība izgaisina visas karmas programmas, jo tas ir cilvēka augstākais sasniegums uz Zemes. Mīlestība piedod un pieņem sevi un citus, pavadot cilvēku uz augstākiem plāniem. Un, kad viņš ir gatavs pēc vibrācijām, var vairs nenākt pēc mācībām uz planētu, visi eksāmeni ir nolikti, visu ir iemācījies, tu vari turpināt evolūciju citos ķermeņos, augstākos.

Mēs nesakām, ka ir jāmīl visi sociopāti un noziedznieki. Teorijā – jā, praksē ir jāiemācās viņus uztvert neitrāli, tāpat kā tu uztver netīrumus, melus, divkosību un nodarījumus.

Paceļoties pa vibrācijām, jūs arvien mazāk satiekat vai pievēršat uzmanību dzīves negatīvajai pusei un arvien vairāk un vairāk jūsu dzīvē plīvo mīlestība. Mīlestība ir kautra un ātri slēpjas, kad to traucē ar negatīvu. Pievērsiet uzmanību skaistumam un mūzikai, meditācijām un domu un jūtu līdzsvarotībai. Raugieties uz sevi ar mīlestību, un citi tāpat raudzīsies uz jums.

 

Pievienots 31.07.2020

http://sanatkumara.ru/stati-2020/vopros-velikoy-bogine

Tulkoja Jānis Oppe