Главы из книги «Живи и люби»

Nodaļas no grāmatas “Dzīvo un mīli” (“Живи и люби[1]”)

Kas ir Dievišķā Mīlestība?

19 01 13

Cilvēka noskaņošanās uz Mīlestības - Vieduma Staru.

Dievišķo vibrāciju sajūtas saasināšanās sirds centrā.

Šo vibrāciju iekļūšana visās ķermeņa šūnās un šo šūnu vibrāciju (kustības) pastiprināšanās, pāriešana uz jaunu garīguma līmeni.

Gaismas elementāļu, kas veido cilvēka Gaismas ķermeni, piepildīšana ar viņu barību.

Cilvēka ķermeņa vibrāciju pastiprināšanās; šis ķermenis ar savu enerģiju baro Planētu.

Saikne ar Visuma Kungu. VIŅA un Viņa emanāciju pieņemšana.

Kāpšana augšup pa garīgajām kāpnēm, evolūcija.

 

***

Apzinies: viss, kas nav mīlestība – tās ir bailes.

Pagriezies pret bailēm ar seju,

un tu pārveidosi tās mīlestībā.

Storijs Voterss (Story Waters)

 

Mīlestība – tā ir mijiedarbības enerģija. To var sajust attiecībā pret kaut ko vai pret kādu. Pret sevi, apkārtējo pasauli, pret Dievu, dabu, cilvēku, Pasaules-ēku. Tā izpaužas tieksmē izšķīst, saplūst, identificēties ar pasauli vai mīļoto, kļūt vienotam. Lai sajustu mīlestību, nevajag nekādas darbības, vārdus, rīcību. Šīs sirsnīgās, Dievišķas vibrācijas, kā ūdens izšķīdina jebkurus piesārņojumus, “garozas”, pārakmeņojumus dvēselē, ved pie veselības un eksistēšanas pilnības, dzīvesprieka, pie tiekšanās atdot savas iespējas cilvēkiem, dalīties – sajūtas.

Mīlestība mēdz būt dažāda – cilvēciskā, Eņģeliskā, Dievišķā, tumšo spēku mīlestība, dzīvnieciskā mīlestība, balstīta uz instinktiem. Cilvēks ir ierīkots tā, ka spēj visas šīs vibrācijas uztvert kā lielo Gaismas un Tumsas gammu.

Dievišķā mīlestība cilvēkam dāvā brīvību, tiekšanos uz gaismu un prieku. Viņas emanācijas tīra un rūpējas par cilvēka Dvēseli, Debesu Eņģeli, kurš tad arī ir cilvēks Garīgais. Šīs vibrācijas ķermenī iemin daudzus Gaismas kanālus, pa kuriem viņa ienāk orgānos un šūnās. Mīlestība pasaulei piešķir citas krāsas, dod dzīvei jaunu jēgu, piedod apkārtnei un pārvada Dievišķās Zināšanas uz matērijas plānu. Gaisma apgaismo, izgaismo visu tumšo, bet Mīlestība Gaismai piešķir sakrālumu, dzīvīgumu, mīkstina un humanizē to, kas ir izgaismojies. Gaisma attīra, bet Mīlestība dziedina.

Mīlestību iepazinušais nespēs radīt ļaunumu, apvainoties, darīt pāri. Iecietīgums un augstākā karmas likuma izpratne izskaidro viņam cilvēku rīcību, viņu vājības, biklumu, aplamos uzstādījumus, gļēvulību, slinkumu, apātiju, nevēlēšanos virzīties uz priekšu, augt, viņu pašapmierinātību un pašmocību. Bieži cilvēks kultivē savu slimību vai savu nelaimi, lai justos kā upuris un parazitētu uz apkārtējiem cilvēkiem. Šis cilvēks pauž mīlestību pret slimību, pret tumšo. Viņš savu enerģiju, kura dota izdziedināšanai, atdod slimības egregora (dzīvās enerģijas) audzēšanai un augšanai.

Dievišķās Mīlestības vibrācijas fiziskajā plānā ir retas, un sajust tās sirdī ir pie Dieva tiecošos cilvēku mērķis. Tā ir bāka, cilvēka tiekšanās virziena rādītājs. “Mājās”, plānos Budhi un Atma (tā ir vieta, kur mēs atrodamies mūžīgi), šīs vibrācijas ir galvenās, tās ir šo plānu “matērija” un galvenā būvniecības viela. Cilvēks var būt laimīgs bez kādas lielas mīlestības un otrādi. Tas notiek no vibrāciju pilnības sirds centrā.

Kad tu pieskaņojies Visuma Mīlestības plūsmai un tavas vibrācijas sakrīt un pastiprinās, ieiet rezonansē, tad jūti Dievišķās enerģijas pieplūdumu, kurš izraisa eiforiju tavos ķermeņos, to sajūtu, kuru tu pastāvīgi izjūti smalkajā pasaulē. Dievišķā mīlestība ir smalkas emanācijas, kuras ne visi spēj sajust. Tās uztver smalkie ķermeņi, tādas speciālas uztveršanas ierīces, kuras cilvēkam ir aiz muguras.

Tās ir čakras?

Tās ir līdzīgas antenām, kas ierīkotas smalkajos ķermeņos. Atceries izteikumu: “Cilvēkam aiz muguras gluži kā spārni izauguši?” Tā tiek teikts par liela prieka, iedvesmas, sajūsmas momentiem, kas dod milzīgu enerģiju. Cilvēku gluži kā kaut kas grūž uz priekšu, viņš “lido, nemanot kājas”.

Prieks – arī tā ir tīra Dievišķā emocija. Kad cilvēks priecājas, viņš jūt mūsu enerģijas, viņš tās pastiprina un nosūta Mums. Mēs augam šajās enerģijās. Tāpēc mūsu vēlēšanās ir, lai jūs vairāk priecātos. Sagādājiet prieku savai Dvēselei, mīliet sevi un žēlojiet, rūpējieties par savu ķermeni, rūpju un nemiera avotu.

Eksistē ļoti smalku vibrāciju pasaules, kur nav vietas sajūtai, domai, ir tikai esība. Esība nolaižas uz blīvāku plānu sevis izzināšanai, sevis izvēršanai darbību un pretdarbību plānā, drāmas, traģēdijas un komēdijas teātrī. Debesu enerģijas – mīlestību satur ķermeņa katra šūniņa, augi, dzīvnieki un akmeņi. Tās tiek izzinātas ar sirds centra palīdzību. Viņš atpazīst un pastiprina šīs vibrācijas, atdot ārējai pasaulei, turklāt pārveidojot un iekrāsojot emocionāli.

Visas emocijas, pat pašas tumšākās – naids, bailes – pēc būtības ir mīlestības enerģijas izpausmes. Piemēram, baidies zaudēt dzīvību, bērnu vai cilvēku, no kura esi atkarīgs, neieredzi to, kurš traucē tev dzīvot mierīgumā un mīlestībā.

Mīlestība – tā ir brīvības un neatkarības sajūta, lidojuma sajūta, planēšanas virs pasaules sajūta. Tā paceļ un emocionāli iekrāso maigos un siltos toņos apkārtējo telpu, padara skaistus satiktos cilvēkus. Ar mīlestību piepildīts cilvēks, pasauli redz tīru, krāsainu, labestīgu, viņš visu laiku satiek lieliskus cilvēkus, kas viņam palīdz. Pasaule pieņem tādu cilvēku, tai par viņu ir prieks. Mīlestība nemanāmi apkārtējos cilvēkos izraisa atbildes jūtas – smaidus, uzmanību, tieksmi pakontaktēties, iedraudzēties, pievilkšanās spēka sajūtu, vēlēšanos būt blakus.

Mīlestība dziedina, attīrot ķermeņa vibrācijas, padarot neiespējamu slimības tumšo egregoru parazitēšanu tīrajā aurā. Attīra arī domas, vēršot tās uz Gaismas Eņģeļiem. Noteikti aizved pie Dieva. Tas ir pats vienkāršākais un īsākais apskaidrošanās ceļš. Nekādas zināšanas nespēj tik ātri iemīt ceļu pie Dieva. Apskaidrošanās bez mīlestības nav iespējama.

Dievišķās mīlestības nokrāsas – līdzcietība, skaistums, tiekšanās uz gaismu, vēlēšanās izdarīt labu, dzīves piepildījuma sajūta, esības sajūta.

 

Cilvēciskā mīlestība

 

Cilvēki, kas nevar vai negrib mīlēt pašus sevi

(neredz savu dievišķību),

izmisumā meklē kādu citu,

kurš varētu dot viņiem drošības sajūtu.

Serapiss (Serapis).

Cilvēciskā mīlestība ved pie konflikta starp iekšējo vēlēšanos būt divatā un senseno vēlmi nebūt atkarīgam ne no viena. Nepārvarama vēlēšanās saplūst ar mīļoto parādās, kad tu jūti šo iespēju, kad tā ir reāla. Šī vēlēšanās dominē pār visām citām vēlmēm, nedod miera un ved pie personības progresa. Jo neviena personība nevar būt pilnīga bez mīlestības jūtu dzimšanas, sākumā pret cilvēku, pēc tam pret pasauli un Dievu. Pārlēkt pāri šim etapam – nozīmē būt apdalītam, nepilnvērtīgam.

Viegli mīlēt to, kas ir kaut kur tālumā, skaists un velts. Cilvēks tuvumā kā zem lupas redz visus mīļotā trūkumus un labās īpašības, un tas traucē viņam partneri dievišķot.

Kādēļ viņam pāris? Vai tad nepietiek reproducēt sev līdzīgus un izšķirties? Protams, pietiek, tā dara gandrīz visi dzīvnieki un daļa cilvēces. Otra daļa divatā mokās un apskauž tos, kas turpina mīlēt arī pēc desmitiem gadu. Ko tad pasaulei dod mīlošu cilvēku pāra kopdzīve, mīlestības kā pamata, ģimenes un laulības institūta manifestēšana?

Augstāko attiecību starp partneriem ideālu un piemēru. Dievišķās paradigmas: mīlestība – visu cilvēku savstarpējo attiecību pamats, iemiesošanu dzīvē. Un kā sekas – kara neiespējamību, vispārēju piedošanu. Vīrieša un sievietes vienotību fiziskajā plānā kā Vienotības izpausmi Budhi plānā (tā ir dimensija, kurā mitinās mūsu Dvēseles, Eņģeļi pēc savas būtības).

Dzīvojot mīlestībā, pāris rāda tādu savstarpējo attiecību paraugu, pie kādām tiecas arī pārējie. Ja tādu laulību nebūtu, vispār neviens nedibinātu ģimeni.

Raugoties uz laimes iespēju, cilvēki tiecas meklēt pilnīgu mīlestību, ideālu, Radītāja realizētu fiziskajā pasaulē.

Ir vairākas idejas, kuras darbina pasauli:

Ideāls pāris.

Ideāla sabiedrība.

Vienlīdzība.

Absolūta pārticība.

Dzīvīgums.

Tīrība.

Vispārēja piedošana.

Tie visi ir absolūti sasniedzami garīguma līmeņi. Caur ideāliem pāriem darbojas Dievs. Bieži ideāls pāris iemiesojas atkal un atkal dzīvi pēc dzīves, kļūstot par laimes un pilnības idejas bāku, magnētu, rādot piemēru, ka realitātē ir sasniedzama pilnvērtīga mīlestība uz ilgu laiku. Tas bieži ir atkarīgs no cilvēka dziļuma, viņa iekšējās pilnības, viņa ideāliem un uzstādījumiem, un bieži nav atkarīgs no stāvokļa sabiedrībā, apkārtnes, materiālās bagātības vai pat pārticības. Var mīlēt arī Osvencimā.

Ideāla laulība paredz cilvēku spēju papildināt vienam otru, padarot viengabalaino pilnīgu. Jo garāku garīgo ceļu dvēsele ir nogājusi, jo mazāk izkropļojumu ir viņas sociālajos uzstādījumos (lūk, tā ir pareizi; tāpēc ka tā dara visi; vīrietim ir jāuzvedas tā, bet sievietei citādāk utt.).

Parasti ideāls pāris izstrādā imunitāti pret šiem nepareizajiem sociuma uzstādījumiem, kas bieži balstās uz patērētāja attiecībām vienam pret otru: tu – man, es – tev.

Kas tad motivē šo pāri?

Tieksme būt kopā, kad tas ir skaists veids nodzīvot mūžu, sazinoties līdztiesīgi, priecājoties par šo iespēju, tieksme atdot bez aprēķina saņemt. Savstarpēja cieņa, kopīga garīga izaugsme (ne izglītības izaugsme, ne karjeras, patērnieciskuma izaugsme, ne nekaunības un izlaidīguma, visatļautības izaugsme). Bet mīlestības paušana caur partnerību, draudzību, tieksmi sagādāt labsajūtu tuvajam cilvēkam, caur tieksmi iepazīt ko jaunu viņā un palīdzību šī jaunā “audzēšanā”, paužot tās īpašības – harmoniju, mieru, prieku, tuvību, savstarpēju pievilkšanos, kuras izaug šajā pilnvērtīgajā un ideālajā starta laukumā cilvēka garīgā izaugsmei.

***

Vīrieša un sievietes savstarpējās attiecības tiek būvētas uz divām jūtām – mīlestības un cieņas. Mēdz būt mīlestība bez cieņas, piemēram, mīlestība pret savām tumšajām daļām. Tu saproti, ka šī daļa ir jātransformē, jo tā neatbilst tavām gaidām, tu centies to pārtaisīt tā, lai tu spētu cienīt savu tumšo aspektu. Nu, bet cieņa bez mīlestības ir no vienas vietas.

Faktiski starp visiem tuviniekiem ir jābūt cieņai un mīlestībai, tās ir vienas medaļas divas puses. Bet starp vīrieti un sievieti – arī trešajām jūtām, – pāra vienotībai. Cieņa tiek būvēta mentālajā līmenī, mīlestība – astrālajā, bet pāra vienotība – fiziskajā. Lai nostiprinātu fizisko saikni, attiecībās vajadzīgs godīgums. Ja godīgums tiek pārkāpts, jūtas brūk. Var būt sakars ar vairākiem pretējā dzimuma indivīdiem, taču tas neparedz vienādu mīlestību.

Jebkura mīlestība ir jāizdzīvo. Ir aizmešanās, ir apogeja, ir attīstība un nāve. Visbiežāk nāve ir tikai fiziska, bet pārējos līmeņos šīs jūtas paliek uz visiem laikiem.

Visas šīs enerģijas no visām dzīvēm dzīvo un pilnveidojas samērā ar cilvēka attīstību.

Kad cilvēki mīl viens otu, tā ir viņu Eņģeļu mīlestība. Sadeg nosprostojums starp fizisko un Eņģelisko aspektu, Eņģelis ienāk cilvēkā, apgarojot viņu ar savām enerģijām, iekrāsojot pasauli burvīgās krāsās.

Sargājiet savu mīlestību. Tas ir dzīves un jaunības ģenerators. Pēc būtības tā ir mīlestība pret sevi. Tas ir vīrieša un sievietes apvienoto enerģiju kodolreaktors.

Mīlestība darbina pasauli. Naids aptur pasauli.

Mīlestība rada tiks spēcīgas enerģijas, tā pārvalda prātus un ķermeņus, kā neviens cits spēks nav spējīgs izdarīt.

Kāpēc mīlestība bieži nav savstarpēja?

Mīlestība vienmēr ir savstarpēja. Vienkārši konkrētajā inkarnācijā kāds ir vēlējies iziet neatbildētas mīlestības sajūtu, lai sevī attīstītu tās vai citas īpašības.

***

Apzinies, ko tu pats izvēlies,

Kādām acīm tev raudzīties pasaulē.

Tu redzi to, ko meklē,

Un turklāt meklē to, kam tici.

Skaties ar mīlestības acīm un ieraudzīsi mīlestību.

Storijs Voterss (Story Waters)

 

Mīlestības vibrācijas atšķiras no dusmu un skumju vibrācijām ar to, ka tās cilvēka šūnās izraisa attīrīšanos un kustības pastiprināšanos, aktivitāti, vitalizāciju, dzīvesprieku, sevis kā prieka avota sajūtu, tiekšanos atdot uz āru savus dzīvības spēkus. Cilvēks līdzinās mazai saulītei. Viņam gribas, lai visi cilvēki būtu laimīgi, sasildīti ar siltumu un labestību. Pretēji cilvēkam, kurš izjūt bēdīgas emocijas un kuram ir jāņem no apkārtnes, jāuzsūc enerģija. Viņš “vampīrē”, tāpēc ka ir slēgts barošanās kanāls caur kroņa čakru, saikne ar prieka avotu. Viņš piebarojas tikai caur auru un mēģina ieliet tajā pēc iespējas vairāk enerģijas, caursitot svešas auras un uzsēžoties uz apkārtējiem enerģijas avotiem. Dažus tādus cilvēkus var salīdzināt ar “melno caurumu”.

Tādu cilvēku izdziedināšanās notiek, ja viņi dzīvē atrod mīlestības objektu, kuram grib atdot, nevis paņemt. Te nostrādā spēka pieņemšanas efekts, kad kādam ir sliktāk un tu – pats nelaimīgs, palīdzi šim cilvēkam, atdod pēdējo, nostājoties stiprāka cilvēka pozīcijā, turklāt dziedinot sevi.

No kurienes rodas spēki un enerģija?

Labiem darbiem spēks cilvēkam dots no augšas, viņa Pavadoņi, Sargeņģeļi piebaro viņu. Viņi palīdz bēdās, nelaimē, taču cilvēks ar savām vētrainajām emocijām caursit savu auru, atklājoties un novājinoties. Atrodas būtības, kuras viegli iekļūst caur Gara nenostiprinātu auru. Tāds cilvēks aiz sevis velk sīku sūcēju šleifi. Viņi barojoties izdala no auras emanācijas, kas pastiprina skumju, niknuma un dusmu efektu. Tādu stāvokli ārstē mīlestības un prieka Gaisma, domu un ķermeņa attīrīšana, Dievišķo emociju pievilkšana, lūgšanas un meditācijas, tiekšanās pie Dieva.

Labi attīra daba, kad tuvumā nav cilvēku. Te vieglāk izdzirdēt Dievu, sajust Viņa izpausmi lapu čaboņā, dzirkstošā sniegā, mākoņos un kokos, putnos un zvēros.

Taču cilvēkam, kurš attīrījies un izveseļojies, kļuvis “pieaudzis”, ir jāatgriežas pie cilvēkiem un jāatdod parāds, palīdzot arī citiem kļūt labākiem, atrisināt savas problēmas, piedodot saviem pāridarītājiem. Nevajag atgriezties pie pāridarītājiem. Jānes tas, ko esi atklājis, tiem, kam tas vajadzīgs. Ar savu piemēru, atvērtu sirdi, vieglu attieksmi pret dzīvi un gaismas serdeni iekšienē jārāda ceļš, kad tev ir Dievišķā “bagāža”, zināšanas, prieks.

***

Mīlestība ir galvenais, kas cilvēku attīsta pašreizējā dzīves etapā. Cilvēks, kurš nemīl, – vēl nav cilvēks, bet augstākais dzīvnieks. Nevajag jaukt seksuālus sakarus ar mīlestību. Jo sekss attīsta apakšējās, dzīvnieciskās čakras, bet mīlestība – augšējās, kuras īsteno saikni ar savu Augstāko es. Pilnvērtīgā mīlestībā attīstās, piepildās un savienojas visas vīrieša un sievietes čakras. Tad notiek šī pāra Eņģeļu saplūšana un ātrs progress garīgajā dzīvē.

Apvienošanās caur smalkajiem ķermeņiem – tas ir pioniera ceļš. Nevajag baidīties, kaunēties, izvairīties, bēgt no mīlestības. Mēs aicinām vīriešus un sievietes savienoties noturīgos pāros un progresēt garīgajā dzīvē gaismas ātrumā. Atraidiet šaubas, pārstājiet analizēt, atmetiet zemes plāna loģiku. Domājiet globāli, plaši aptverot perspektīvu. Cilvēku apvienotie Eņģeļi – tas ir spēks, ko veido intelekts un emocijas, mīlestība un līdzcietība, tiekšanās uz laimi un vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem. Visas divu īpašības apvienojas un pilnveidojas. Notiek izaugsmes paātrināšanās desmitiem reižu.

Kāda ir viens otru mīloša vīrieša un sievietes mijiedarbības būtība?

Savstarpējs atbalsts, mīlestība, līdzcietība, savstarpējas iniciācijas – kaut ko viņš deva, kaut ko viņa.

Kā tas izskatās praksē?

Saaugšana ar sirds centriem, vienota tora izveidošana, savstarpēja saplūšana, vienotas sfēras izveidošana, kur viņi ir dažādi poli, taču būtība – viena. Tā ir savstarpēja bagātināšanās, saaugšana, informācijas sprādziens, jaunas dzīves kvalitātes iemantošana. Saules Eņģeļi saaugot veido Ugunīgo Eņģeli, spēcīgāku.

***

Šīs jūtas vienmēr izraisa izbrīnu cilvēkos, pirmoreiz tās iepazīstot. Tās piepilda visu cilvēku, visu ķermeni, visu prātu, visas sajūtas, visus ķermeņus līdz pat Budhi.

Lūk, kāpēc cilvēks bieži kļūst “nevadāms”, viņš jūt, ka mīlestība ir sadedzinājusi visus nosprostojumus starp ķermeņiem.

Cilvēks kļūst viengabalains. Prāts un jūtas, ķermenis un lauks kļūst vienoti.

Patiesībā tā arī notiek. Visi ķermeņi aktivizējas ar mīlestības staru, cilvēks it kā aizdegas, vibrācijas paaugstinās, katra šūna, katrs elementālis (cilvēka sastāvdaļa) saņem papildu barošanu no mīlestības enerģijas.

Tā ir Mīlestības - Vieduma Stara enerģija, pēc kvalitātes līdzīga pamata enerģijai, kura rada dzīvību. Pasaule apkārt kļūst brīnišķīga, tāpēc ka cilvēks būvē dzīvi ap sevi caur Mīlestības Principu. Viņš arī pats kļūst tāds, ka nav iespējams pretoties viņa pievilcībai, mīlestības viļņiem, kas izplatās no viņa.

Tā ir līdzība ar apskaidrību.

 

Pievienots 32.01.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/glavi-iz-knigi-zhivi-i-liubi

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)