Татьяна Бреславская - И опять — о тьме и свете…

Tatjana Breslavska - Un atkal – par tumsu un gaismu

Braucu autobusā, iepretim – māmiņa un meitene ap gadiem desmit, pa kreisi no viņiem – jauns puisis – “telefonā”. “Skatos” viņus (ko sen neesmu darījusi transportā). Meitene – ne tuvu simpātiska, pārāk viņas vecumam stingrā ietērpā, ar neapmierinātu sejas izteiksmi, kurā redzamas pirmās pazīmes neapmierinātībai ar sevi. “Pārskatīšanas” rezultātā – ķermeņi, aizsisti ar būtībām. Māmiņa sākumā stāvēja ar muguru pret mani; kad viņa piesēda, pirmais, kas bija redzams, – zināma izmisuma izteiksme plati novietotajās acīs. Un viņa visa bija piestūķēta ar tādām pašām būtībām! Puisis “telefonā” – kaut kāds neizteiksmīgs, neviena gaismas stariņa… Es zinu: ja “skatītos” arī tālāk, aina būtu neapmierinoša.

Tas bija process “uz ātru roku”, ja var tā teikt. Ar to, ka daudzi apkārtējie izskatās tieši tā, esmu salīdzinoši “samierinājusies”, taču, kad man lūdz “paskatīties” tos, kas “ezotērikā” ir jau sen, tomēr dažreiz brīnos. Un izbrīns ir nevis par to, ka šiem cilvēkiem tumšā ir vairāk nekā gaišā un būtības burtiski mudž viņu ķermeņos, kanālos un centros, bet par to, ka viņi cieši tic un cenšas mani pārliecināt, ka viņi ir absolūti “gaiši”, bet tie ir bijuši vienkārši “uzbrukumi” un tā ir pagaidu parādība. Mani tādā gadījumā “ved” pie viņu dzimtas saknēm – visiem viņu iemiesojumiem (un pat ārpuszemes). Bieži arī tur nav gaismas stariņa, bet pārpilnībā ir tie, kas līdz šim laikam ietekmē visus viņu dzīves procesus.

Dažreiz man netic par tādām taisnprātīgām “diagnozēm” un uzskata, ka man ir “maldu kanāls”, kurš vēsta neīstu ainu. Bet lieta ir tāda (un šeit nav jābūt smalkam psihologam), ka tādu cilvēku uzvedība parāda patieso situāciju. Viņi galvenokārt ir nelīdzsvaroti, piepildīti ar bailēm, dzīvo vienatnē vai ar vecākiem, nespējuši radīt savu ģimeni, darbu, naudu… Man vienmēr gribas palīdzēt, izskaidrojot situāciju pēc iespējas maigāk un pieejamāk, taču ne vienmēr sastopu izpratni. Ir tādi, kuri pārtrauc visus kontaktus, manāmi ar kādu aizvainojumu. Tie, kuriem pietiek vīrišķības un godīguma pret sevi pašu, iet tālāk, mēģina tikt skaidrībā, meklēt cēloni.

Pirms dažiem gadiem Elizabetes Heičas (Elisabeth Haich) grāmatā “Iniciācija” (Iniciacion; Посвящение[1]) izlasīju sekojošo:

“Kad cilvēka apziņa identificē sevi ar matērijas likumiem, cilvēks izsauc velnu un pats kļūst par sātana kalpotāju. Velns ir sastopams tikai cilvēka izskatā: viņa sejas izteiksmē. Cilvēka apziņa kalpo velnam, mirst kopā ar velnu un kļūst neapzinoša.”

Es pilnīgi apzinos, ka mēs kopš agras bērnības tieši tā arī pret sevi attiecāmies: es esmu ķermenis. Tas nozīmē, ka kopš šiem gadiem mēs virzījāmies prom no Dieva. Un tas ne tuvu nav tādēļ, ka mēs “grēkojām” domās un darbos.

Kā vienmēr tādos gadījumos, rodas jautājums: KO DARĪT? Jā, protams, attīrīties pirmām kārtām. Bet bieži ne katrs zina, kā to izdarīt, nevar novērtēt savu enerģiju, kanālu un centru stāvokli. Var tajā palīdzēt, bet tie ir pus-panākumi. Galvenais ir kas cits: pārbūvēt savu apziņu kardināli!

Nesen vienā no mūsu skolām mums konkrēti un skaidri tika pateikts, ka mūsu uzdevums – trīsvienības ĶERMENIS-DVĒSELE-GARS aktivizācija sevī. Saikni ar mātišķo dvēseli mēs noregulējām jau agrāk, savu centru “ES ESMU GARS MANĪ” arī. Caur tīmusu sasaistījāmies ar fiziskā ķermeņa augstāko apziņu. Ar daļām abpusēja saikne ir noregulēta. Bet izrādījās, ka nebija VIENOTĪBAS. Trīsvienības aktivizācijas darbu mēs sākām.

Mēs pašlaik daudz runājam par to, ka mūsu neveiksmes, ceļot apziņu, apzinoties visu notiekošo, īpaši pēdējā laikā, ir saistītas ar to, ka mēs esam atšķirti cits no cita savā apziņā, nav vienotības, un tāpēc mums ir viegli “pazust pa vienam”. Mēs bieži meditējam par mūsu apvienošanos apziņā, bet “vezums... tur stāv šo baltu dienu vēl”... Cik gadu vēl paies, lai tas izkustētos kaut par sprīdi!?

Es neesmu pesimiste, drīzāk optimiste reāliste. Vadoties pēc sava dzīvesstāsta, varu izdarīt secinājumu, ka es NEKAD neesmu ķērusies pie “bezcerīgas” lietas! Ko tik vien nenozīmēja manas komandas godalgotie panākumi ļoti oriģinālā sporta veidā: “lapsu medībās” (tās sauc arī – sporta radiopelengācija), kur es trenera darbu sāku praktiski no nulles. Lūk, arī tagad es ne tikai ticu, bet arī jūtu ar visām šūniņām, ka esmu izvēlējusies vajadzīgu lietu (vai lieta izvēlējās mani) un agri vai vēlu mēs gūsim panākumus! Un šeit ir svarīgi (un arī to es jūtu), lai aicinājums apvienoties, aktivizēt sevī ķermeņa, dvēseles un gara trīsvienību neizpaustos tikai afirmāciju veidā, bet notiktu šī procesa un tā izpausmes jau reālajā dzīvē spēcīga SKAIDRJUŠANA sevī. Pie tā vajag strādāt. Un šeit mēs – katrs – atkal izdarām savu izvēli: vai man to vajag? Varbūt es esmu jau pilnīgi pašpietiekams un “augsti vibraciozs”? Un vēl taču tiek runāts par palīdzību no ārienes: gaisa kuģi tūlīt, tūlīt piezemēsies, lai izpestītu mūs...

Es vēršos pie Skolotāja. Atnāk Ercenģelis Mihaēls.

– Ko tādi sadrūmuši, bērniņi mani? Baidāties no vakcinācijas, čipizācijas, mākslīgās intelektualizācijas un citām “-ijām”? Izvēle atkal ir jūsu! Un izvēles tiesības – jūsu! Izlemiet: KAS TIEŠI jums dzīvē ir svarīgs? Pašaizstāvēšanās, pašaizsargāšanās vai pilnīga VISU savu iespēju realizācija? Jūs taču zināt, ka aizsargājas galvenokārt vājais.

Atbildes agresijas un cīņas laiks arī ir aizgājis: tā ir veco enerģiju un vecās realitātes pieredze. Kas tad atliek, lai vispār paliktu visās nozīmēs normāls cilvēks? Pašcieņas sajūta – ES ESMU CILVĒKS – diemžēl ir zaudēta... Arvien vairāk un vairāk jūs jūtaties kā marionetes kāda veiklās un viltīgās ķepās, kas ved jūs kādos slazdos. Un, jā, sevis sadalīšana, “saskaldīšana” (tajā nozīmē, ka nav dvēseles, ķermeņa un gara vienotības) ir viens no faktoriem, kurš skaidri ved jūs pie arvien lielākas sajūtas, ka esat upuri visā, kas notiek.

Patiesība var izpausties tikai tādā nozīmē, ka, runājot par viņu, ticot viņai, jūs piepildāt telpu ar viņas enerģiju. Jo vairāk cilvēku zina patiesību, domā par viņu, jo ātrāk viņa piepilda ar sevi Zemes enerģētiskās informācijas lauku un tā kļūst par jūsu realitāti. Kam tic vairākums, tas arī izpaužas fiziskajā plānā.

Patiesību par dvēseles, ķermeņa un gara vienotību – tās nozīmi cilvēkam – rakstos un vēstījumos atspoguļoja svētie un teologi. Jūsu uzdevums: nodot mūsdienu cilvēkam to savā valodā.

Kas attiecas uz neticību savam enerģētiskajam “piesārņojumam”, tad arī šeit nepieciešams skaidrot pieejamā un saprotamā valodā. Ir jūsu vidū arī tādi, kas pašlaik aktīvi tiecas uz Gaismu, kaut arī iepriekšējās dzīvēs viņiem bija nolīgumi ar pretējo nometni. Zinu, cik neizturami smagi ir nest šo nastu! No jums līdz šim laikam piedzen parādus, un reizēm mums nav tiesību iejaukties. Šeit galvenais ir nevienu nevainot, neturēt pārestību uz visu pasauli un uz tiem, kas, pēc jūsu domām, ved uz Gaismu, bet palīdzēt nevar.

Kuģi stāv, kuģi novēro... bet jādzīvo ir tikai JUMS! Tieši JŪS izpaužat dzīvē to potenciālu, kurš jūsos ielikts! Tas ir likts arī no kuģiem. Padomājiet par to.

Jūs visus mīlošais Mihaēls!

01.09.20.

Pievienots 02.09.2020

https://pulsarvremeni.ru/i-opjat-o-tme-i-svete/

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Skat. https://www.koob.ru/haich/initiation (Tulk. piezīme)