Татьяна Бреславская – СОЮЗ СОЛНЕЧНЫХ СЕРДЕЦ

Tatjana Breslavska - SAULES SIRŽU SAVIENĪBA

15 02 01 01

“Ir pienācis laiks, kad katram no jums, kas jau ietilpst “Saules brālībā”, nav “jābauda” tikai sava “piederība” tai, bet jāpauž arī aktīva iniciatīva šīs savienības tālākā attīstībā.

Viens no tādiem soļiem arī pakalpoja šodien – caur tavu “saules krustu” nodibināt saikni ar citu saules un ekzoplanētu sistēmu “Saules brālībām”, un ne tikai mūsu galaktikā.

Ekzoplanēta (sengrieķu ἔξω, exō – ārpus, no ārienes) jeb ārpus-saules planētaplanēta, kura riņķo ap zvaigzni aiz Saules sistēmas robežām.

Radīt savienību tika uzaicinātas daudzas “brālības”, kurām šajā momentā ir “frekvenču saskaņojums” ar mūsējo.”

Mani pavadoņi no “brālības” savienoja mani caur manu sirds centru ar Sīriusu B (es ne par ko nebrīnījos, bet vienkārši novēroju visu procesu).

“Sakaru kanāli” šajā “projektā”, izrādās, tiek dibināti tieši no Sīriusa B – “baltā pundura”, kuru ir grūti novērot no Zemes un kuram piemīt “vīrišķa enerģija” (atšķirībā no Sīriusa A – ar sievišķu enerģiju).

“Sakaru tilta regulēšanas” laikā nāca komentāri, ka “tilts” var iet arī caur “tumšām pasaulēm”.

Es vēroju, kā gaismas enerģija “sitās cauri” tumšiem apgabaliem, tā bija tik spēcīga, ka “pretošanās bija veltīga”.

Piedaloties šajā procesā, es pēkšņi atcerējos nesenu sapni: es kāpju uz augstākajiem stāviem, ieeju telpā – tur atrodas būtnes, līdzīgas cilvēkiem, ne agresīvas, bet arī ne “dzimtie tēvi”.

Es jūtu, ka tas viss ir kaut kas līdzīgs “apķērības testam”, pēkšņi speru izlēmīgus soļus un... ar savu galvu izsitu biezus daudzslāņu stiklus telpā, pati pabrīnījos par savu izlēcienu.

Izlidojot ārā, cenšos pārliecināties, ka mana galva ir vesela, lidoju un turklāt jūtu apmierinājumu kā no uzdevuma atrisināšanas.

Uzdodu jautājumu maniem pavadoņiem, vai manam sapnim ir sakars ar notiekošo procesu, un saņemu atbildi, ka – jā, tas ir bijis “apmācības moments” pirms šīs operācijas veikšanas.

Apmācības laikā es salīdzinoši ātri apguvu mācību, tāpēc šodien man nācās salīdzinoši viegli paveikt šo darbu.

Atkal jautāju: kāpēc – “Saules siržu savienība”? Kāpēc tieši – “siržu”?

“Tāpēc ka jūs visi, “saules brāļi”, esat saistīti cits ar citu caur saviem sirds centriem. Lai šie centri pastāvīgi būtu “tiešsaistes” režīmā, saglabātu atbilstošos frekvenču noskaņojumus, mēs ievedam tajos “saules krustus”.

Tā ir sava veida iniciācija, iesvētījums.”

Tas ir, mēs visi esam saistīti ar šo krustu palīdzību?

“Jā, tas tā ir. Pirms veikt kādu nopietnu darbu, nepieciešams uzcelt fundamentu, ko mēs arī darām.”

Vai var tādu darbu veikt ar to, kam ir iniciēts slāvu-āriešu krusts, vai arī tam nepieciešams tieši “saules krusts”?

“Krusts – tas ir pamats, pirmais krusts atjauno slāvu-āriešu rases programmu-būtību, otrais ir pamats darbībai, esot “Saules brālībā”.

Tā ir savdabīga enerģētiski-starveidīga konstrukcija, kura ļauj laist cauri noteiktas jaudas starus, nenodarot kaitējumu indivīdam, kurš atrodas fiziskā iemiesojumā."

Vai visi “Saules brālības” locekļi, kas pašlaik ir iemiesoti uz Zemes, saņem “saules krusta” iniciāciju?

“Nē, ne tuvu visi. Jūs visi atrodaties agrīnajā apmācības stadijā, jau pat būdami “brālības” locekļi.

“Saules krustu” saņem vairāk pieredzējušie un “attīstītie”, tie, kam stāv priekšā risināt ļoti sarežģītus uzdevumus, viņus var nosaukt par “operatīvajiem”.

Šī “konstrukcija” pasargā viņus arī no iznīcināšanas, ejot cauri super-augstfrekvences viļņveida kosmiskiem režīmiem.

Smalkie ķermeņi sadeg un nav atjaunojami, bet tā ir arī fiziskā ķermeņa bojāeja.”

15 02 01 02

Pēdējais jautājums: “Ar kādu tad pamatmērķi tiek radīta šī savienība?”

“Mūsu galvenais uzdevums – sēt gaismu. Jo saskanīgāks būs mūsu kolektīvs, jo stiprāks un ciešāks.

Mēs uzbūvēsim mūsu “gaismas tīklu” visā pasaules-ēkā, vai arī jūs tam neesat gatavi, uzskatot sevi par tālās planētas Zeme “mazajiem cilvēkiem”?”

Uz jautājumiem atbildēja mans mūsu saules sistēmas Augstākais Es.

Pateicos tev, mans Augstākais Es!

15.01.31.

 

Pievienots 01.02.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/souz-solnechnich-serdets

Tulkoja Jānis Oppe