Print

Служение себе и служение всем

Kalpošana sev un kalpošana visiem

18 11 07

18.11.06.

Dārgais Sanat Kumara, šodien man gribas parunāt par tēmu “kalpošana sev un kalpošana visiem”. Kāda sieviete sarunā savu sajūtu nosauca par “kalpošanu sev”. Šī iemesla dēļ viņa pagāja malā no mūsu skolas, tāpēc ka mēs pašlaik strādājam ar sevi – ar piedošanu, pieņemšanu un attīrīšanos, bet praktiski nestrādājam ar planētu. Turklāt viņu nācās ilgi tīrīt un pēc tam meklēt tādu netīrumu cēloņus.

Viņa apzinājās slāni darbam ar sevi, bet man gribas, lai tu dotu definīcijas šiem diviem ceļiem – “kalpošana sev un kalpošana visiem”, lai visiem būtu saprotams.

Sanats Kumara: Mēs vairākas reizes esam runājuši, kas ir kalpošana sev. Tas ir egoisms, tās ir postošas darbības citu virzienā, tā ir Sātana apziņa. Tādam cilvēkam pret citiem nav nekādu jūtu, izņemot vēlmi nostāties augstāk nekā viņi, – uz aplaupīšanas, zobgalību, jēgu apgriešanas otrādi rēķina, graujot to, ko viņi uzskata par savām vērtībām, – ģimeni, valsti, labklājību, mieru. Uzbrūc, aplaupi, nav svarīgi, ka citi turklāt būs apvainoti vai pat nogalināti. Apmāni, padari par bāreņiem bērnus, izmanto bērnu darbu vai bērnu prostitūciju. Visu, lai izdabātu sev – lai pasaule sabrūk pīšļos, es sev uzcēlu patvertnes, lai paildzinātu savu nožēlojamo dzīvi pazemēs. Vienalga es turklāt esmu augstāk par visiem – viņi ir nogalināti, bet es dzīvs.

Pat reizēm filmas par varoņiem, kas glābj vienu kādu cilvēku, ir tāda otrādi izvērsta jēga – viņš, lai izglābtu vienu dzīvību, nogalina vairākus desmitus “slikto” cilvēku. Varonīgi iziet no dažādām situācijām. Viņam – slava, taču nekur nav parādītas šo nogalināto cilvēku ģimenes, bāreņi, kas paliek pēc viņa “varonības”, sievu un māšu sagrautie likteņi.

Tāds cilvēks nekad neaizdomāsies par saviem trūkumiem un vēl jo vairāk nestrādās ar tiem. Kādēļ, viņš jau tāpat ir augstāk par citiem. Un šī cīņa pēc tam atkārtosies arī starp tādiem pašiem kā viņš – kurš būs “viskrutākais”. Varas un naudas piramīda.

Ilūzija “esmu augstāk par citiem” tieši arī ir kalpošanas sev pazīme. Šai sajūtai atbilst lepnība, citu nepieņemšana, citu cilvēku neatbilšana savām prasībām – tam raksturs ir slikts, šim nav tik “kruta ķerra”, šis ir vājais, bet šis muļķis. Lūk, es viņiem visiem parādīšu, kā jādzīvo. Tāds cilvēks dzīvo uz tā rēķina, ka pakļauj sev citus, viņš nenolaidīsies līdz tam, lai visu darītu pats – var taču darboties ar viltu, viltojumu, intrigām, naudas varu un spēku.

Skaidrs, kurš atbilst jēdzienam “kalpošana sev”?

Jā, skaidrs. To visu var apvienot ar terminu “sātana apziņa”. Bet tie, kas klusi nicina citus, nemēģinot gūt pār viņiem virsroku?

Tādiem cilvēkiem ir noderīgi apzināties savu lepnību un izārstēt sevi no ilūzijas. To var veicināt darbs ar psihologu vai ezotēriķi. Tāds cilvēks vienkārši pagaidām nav apzinājies savu mīlestību un pieņemšanu. Viņš ir uz ceļa.

Tagad parunāsim par to, kas pēc būtības ir mūsu darbs ar saviem trūkumiem un problēmām. Vai tiešām jebkurš sevis tīrīšanas darbs arī ir “kalpošana sev”?

Kopumā – jā. Taču ne augšupcelšanās uz tumšu pasauli nozīmē. Bet sagatavošanās augšupcelšanai gaismā nozīmē. Kā tu domā – cilvēks ar vainu, bailēm, kaunu un depresiju – ir piemērots kandidāts vibrāciju paaugstināšanai un dzīvei nākamajā, mentālajā sabiedrībā? Ko viņš ienesīs Vienotībā? Savas problēmas un neatrisinātos uzdevumus? Savu nemācēšanu dzīvot sabiedrībā, pieņemt citus tādus, kādi viņi ir? Klusi neieredzēt, apskaust vai nosodīt viņus? Vai augstākajai sabiedrībai ir vajadzīgs tāds “dārgums”? Kādas vibrācijas ir šīm daudzu dzīvju laikā sakrātajām jūtām un domāšanas veidam? Ar ko viņš “bagātinās” sabiedrību? Ar savām neveiksmēm un zemu pašvērtējumu?

Ir arī tādu lietu atrisināšanas ceļš šeit un tagad, šajā dzīvē. Un tikai bailes vai slinkums neļauj par to uzzināt un pastrādāt ar savām problēmām. Mēs runājam par attīstītiem cilvēkiem.

Ir atvērts ceļš, lai atbrīvotos no nelaimēm un neveiksmēm. Taču ne katrs zina un ne katrs grib iet pa šo ceļu uz sava rēķina. Daudziem gribas izmainīt visus, izņemot sevi.

Turklāt ne visi šajā pasaulē ir pienākuši pie robežas, kad jau ir nobriedusi nepieciešamība to visu apzināties. Daudzi cilvēki savas attīstītības ziņā nav gatavi apzināšanām un domu izmaiņām. Viņiem stāv priekšā vēl līdz galam attīstīties astrālajā pasaulē vai pat nolaisties fiziskajā pasaulē citās dzīvēs.

Bet cik lielā mērā neattīrīts cilvēks var meditācijās planētai palīdzēt attīrīties no dažādām smirdoņām?

Labāk, ka viņš tīrītu savu pasauli fiziski – novāktu netīrumus pie mājas un iestādītu ziedus vai novāktu samazgu bedres no mežiem un upēm. Tas būs daudz noderīgāk nekā lūgt mums novākt aiz jums.

Ja kaut 5% cilvēku attīrītu sevi un kļūtu apskaidroti, sabiedrība kardināli izmainītos uz kolektīvās apziņas darba rēķina.

Nevar izslēgt kolektīvas meditācijas uz planētu pozitīvu rezultātu. Taču labāk, lai meditētu attīrīti, izdziedināti un apskaidroti cilvēki, nevis slimi, nožēlojami un netīri.

Tātad izdarīsim secinājumus. Tieši darbs, lai piešķirtu jaunu jēgu savam raksturam, ieradumiem, tā sauktā “attīstība līdz galam” – tad arī ir tas ceļš pie sevis, pie apskaidrošanās, pie savas dvēseles. Terminā “ceļš pie sevis” ir ielikts dvēseles viedums. Jūs neesat ķermenis. Ceļš pie sevis – ceļš pie dvēseles: apskaidrošanās un sevis kā gaismas un mīlestības būtnes dziļas izpratnes ceļš. Kamēr cilvēks nav apzinājies, kas ir viņa iekšienē, no kādām īpašībām viņam nāksies šķirties šajā ceļā, viņš nav gatavs ne augšupcelšanai, ne citam garīgam ceļam, izņemot “kalpošanas sev” ceļam nolaišanās pa vibrācijām nozīmē.

Kāpēc, kā saka Ra, paši tumšākie arī augšupceļas un pāriet uz mentālā plāna tumšajām pasaulēm? Vai šo ceļu var saukt par garīgu?

Par apskaidrību to viennozīmīgi saukt nevar. Dualitāte turpinās tādā sabiedrībā, piepildītā ar cīņu un naidu. Tādai sabiedrībai nav mērķa, izņemot – parādīt visiem, cik es esmu “kruts”. Es esmu pats galvenais. Pakļaujieties man. Cildiniet mani. Bīstieties no manis. Atdodiet savu naudu un vērtības man. Citādi jums būs slikti.

Tagad viss ir nostājies savā vietā. Visiem viss ir skaidrs.

Man šķiet, ka zemāk sniegtais citāts izsaka “kalpošanas sev daudzdimensionālajam” tipu sava Es Esmu apzināšanās nozīmē. Tu esi teicis, ka dažādos plānos cilvēks jeb būtība vienalga visu dara priekš sevis, tikai šī “priekš sevis” apziņa jau kļūst kolektīva augstākajos plānos.

“Cilvēces attīstības veids jeb metode ir pašizteiksme un pašapzināšanās.”

Tas ir tas, ar ko mēs pašlaik aktīvi nodarbojamies.

“Šim procesam beidzoties, “es” izpaužas kā Vienotais “Es” jeb Stara Dzīvība, bet sasniegtā apzināšanās ļauj atklāt Dievu kā izpaustās pasaules īpašības un kā Dzīvību, kas slēpjas aiz parādības un kvalitātes. Septiņas Staru Dzīvības jeb septiņi dvēseļu tipi tiek redzēti kā vienotas Dzīvības izpausme, un daudzveidība zūd, redzot Vienoto un identificējoties ar Vienoto.”

Alise Beilija

Pateicos tev, Sanat Kumara, par izskaidrojumu!

 

Pievienots 07.11.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/sluzhenie-sebe-i-sluzhenie-vsem

Tulkoja Jānis Oppe