Гуманоиды, ч.2

Humanoīdi, 2. d.

(No sarunu cikla ar Debesu Tēvu)

18 05 01 01

18.04.26.

Es sāku justies slikti nakts-rīta mošanās dēļ un vairs nereaģēju uz “zvaniem”. Pašlaik ir gandrīz pulksten 9 no rīta, un tagad es esmu gatava. Aplūkoju sevi. Mans kanāls ir kļuvis lodveidīgs un izplatās uz ārieni uz visām pusēm. Tas ir gluži kā ieslēgts tīklā. Tās visdrīzāk ir tumšo viltības. Droši vien arī visas nakts pamošanās ir vērstas uz to, lai es saslimtu? Kā teikt, “misija, svarīgums, upuris”… Taču “poga” nedarbojas. Lepnība un ambīcijas ir atstrādātas.

Izeju ārpus tīkla ietvariem ar apziņu un saspiežu to atomā, kopā ar saturu. Atoma forma pārveidojas, un parādās spēcīgi izstarojumi no poliem uz augšu un uz leju – mans kanāls ir izlauzies. Taisu “auras atvēršanu” ar šo kanālu, lēni sadedzinot mani ierobežojošo apvalku. Es atkal esmu Viss, Kas Ir.

Kanāls pie Tēva – mana sirds centra kodolā. Nē, tas ir visur…

- Dārgais Tēvs, es esmu gatava sarunai! Kādēļ mani modināja naktī, jo es taču jau sen rakstu pa dienu?

Mans bērns, visdrīzāk tās ir tumšo spēles, tev droši vien ir taisnība, un mums ir vērts sarunas laiku pārnest uz rītu. Nekas nemainīsies, bet tev nenāksies lieku reizi ciest.

Mēs palikām pie humanoīdiem, šī tēma ir bezgalīga, un man gribētos saņemt konkrētāku informāciju par humanoīdu vēsturi.

Sākumā parunāsim par nosaukuma jēgu. Kas ir humānisms? Kāpēc tā ir nosaukti tie, kas apgūst Mani apzināšanās un izpētīšanas nozīmē? Human – cilvēks, humanoīdi – cilvēkam līdzīgie. Jūs esat radīti līdzīgi, lai kontaktētos savā starpā. Jums ir viena telepātiska valoda, kuru zina vairums jūsu pārstāvju Federācijās.

Mēs tajā pašlaik runājam?

Praktiski.

Jūs kā humanoīdi sazināties un cieši sadarbojaties visos kultūras un zinātnes centros. Jūs esat sākuši apzināties ne tikai garu (apziņu), bet arī matēriju, pārveidojot savu pasauli uz dzīvokļu, apģērba, barības un medicīnas rēķina. Jūs varat kļūt par vienotu kopienu, un mans mērķis – radīt Vienu nevis planetārā, bet vispasaules mērogā. Sākumā galaktiku līmenī, pēc tam visu galaktiku reģionu visu apziņu savienojuma līmenī, pēc tam vispasaules nozīmē – kā vienu Lielu Saprātu. Viņš būs spēcīgs un radošs.

Empīriskā Pieredzes Būtība?

Jā, bet tam jums ir jākļūst ļoti viengabalainiem un vienādi jāapzinās gaisma un mīlestība. Savienošanās nevar notikt matērijas līmenī, nevarēs eksistēt gara līmenī. Tāpēc tika radītas starp-būtnes, kuras spēj savienot matēriju un garu savā vidējā līmenī – dvēseles. Dvēseles vienlaikus apgūst garu un matēriju, un rada priekšnoteikumus tādam apvienojumam Vienā Lielā Būtnē.

Reiz meditācijā uz citu visumu mēs satikām milzīgu būtni – Kanu. Tā, šķiet, bija Zelta Galaktika…

Jā, dažos reģionos jau ir priekšnoteikumi, un sākas visu gatavo apziņu savienošanās lielā egregoriālā būtībā. Principā arī jums ir tāda galaktiska būtība, un jūs arī viņā ieejat, tikai pagaidām neapzināties, ka viņa var atdalīties no galaktikas centra un kustēties, un apzināties. Tādas meditācijas ir noderīgas, lai attīstītu jūsu Galaktikas Centrālo Būtni arī jums, tā ir visu apzinošos būtņu nākotne – kļūt Lielam un diženam.

Kas ir humānisms? Ar ko vēl ir saistīts humanoīdu nosaukums?

Ar kosmosa likumiem. Pirmām kārtām, gaismas un mīlestības līmenī jūs kļūstat tie, kas ciena dzīvību un sargā un rūpējas par viņu jebkurā izpausmē.

Pat par parazītiem?

Par parazītiem jūs saucat tos, kas barojas no jums vai no citām dzīvām būtnēm uz saimnieka rēķina. Tā ir tikai dzīvības forma. Jūs barosieties uz mana rēķina nākotnē, jums nevajadzēs pašiem ražot sev barību, tāpēc ka būs pietiekami ar manu starojumu un visuma barību. Kā tev tas patīk?

Man nepatīk parazīti, viņi mūs novājina un nogalina.

Jums ir līdzekļi, lai beigtu ar viņiem. Arī man ir līdzekļi, lai beigtu ar jebkuru dzīvības izpausmi manā iekšienē. Būtība ir simbiozē, kad dzīvība jūsu iekšienē nevis bojā un nogalina, bet nes pozitīvus rezultātus. Jūsu baktērijas jums uzticīgi kalpo, barojoties no jums. Tas ir pozitīvs piemērs. Vienmēr ir pozitīvi un negatīvi motīvi un piemēri. Jūsu uzdevums – iemācīties atstāt aiz sevis pozitīvus un dziedināt sevi no negatīviem. Jūs drīz to spēsiet, jo jūsu progress taču ir skaidri redzams.

Kā izdarīt, lai mūsu progress kļūtu par visu cilvēku ieguvumu? Jau ir izgudrotas lieliskas ierīces, kuras nogalina vēža šūnas, droši vien arī parazītus. Taču cilvēkiem tas nav zināms. Tas no mums ir paslēpts.

Tava runa pašlaik man atgādina bērnu, kurš jautā – ar ko māmiņa un tētis nodarbojas guļamistabā: es zinu, ka viņi nodarbojas ar seksu, bet man tas detaļās pagaidām nav zināms. Jūsu apziņai ir jāizaug un jākļūst patstāvīgai, lai uzvarētu tās apziņas, kuras jūs vada, jūsu vadītājus – “tētus un māmiņas”. Pagaidām apziņa ir bērnišķīga, jūs savas lelles dalīsiet, lai manipulētu un cīnītos savā starpā. Atkal viss atduras apzinātības izaugsmē…

Ir vēstījumi, ka drīzumā būs kāds globāls uzliesmojums (citu sagatavojošu virknē), kurš noslaucīs daudzas dvēseles no planētas. Un tā it kā ir bijis vienmēr laikmetu beigās. Un tad cilvēce pati kļūs apzinošāka – tie, kas saglabās sevi (pazemes konstrukcijās un šahtās?) Pat Iekšējā Zemē gaida šo notikumu, un viņi ir ieslēgušies laika burbulī. Visi grib zināt, kas tad būs?

Pralaija vienmēr ir izšķīdinājusi apziņas uz visām planētām un aicinājusi “uz tepiķa” to dvēseles, kas sevi ir saglabājuši. Jūs pašlaik esat aizsegti no Pralaijas, tas ir, uzliesmojumi būs, bet nopietnu postījumu nebūs, es domāju. Jūs jau esat iemācījušies ar tiem cīnīties. Kā Enšar ieslēdzās laika burbulī, tā arī jūsu sistēma ir aizsegta ar tīklu, kurš uztver enerģijas un neļauj tām sagraut planētu. Domāju, ka jūsu konstrukcijas ir analoģiskas Enšar konstrukcijām, tikai spēcīgākas. Pašlaik, kā es redzu, tiek pabeigts celt vēl nožogojumus pret vēl stiprākiem vielas triecieniem pret Zemi. Kā tas būs patiesībā, es pašlaik varu paskatīties vienā no laika portāliem.

18 05 01 02

Šeit es redzu laimīgu nākotni, un jūs, kaut arī neesat atklājuši visus citplanētiešu tehnoloģiju noslēpumus, dzīvojat miermīlīgi un esat iemācījušies cienīt cits citu.

18 05 01 03

Paskatīšos nākamajā laika portālā. Šeit uzliesmojumu sekas ir citādas – šeit ir vairāk postījumu. Iekšējās Zemes iedzīvotāji iznāk virspusē, un tie, kas ir izglābušies, saliedējas ap IZ Ģimeni un palīdz viņiem sakārtot jūsu dzīvi uz planētas pēc viņu plāniem. Viņi ir humāni un nenodara cilvēkiem bēdas vai kaitējumu. Civilizācija atjaunojas uz kultūras “salām” un sāk visu no sākuma ar augstāku apzināšanos un humānismu pret visiem dzīvojošajiem.

18 05 01 04

Trešais iespēju atzarojums – visa dzīvā pilnīga iznīcināšana. Paliek tikai minerālais plāns un paši dzīvotspējīgākie mikroorganismi un kukaiņi. Es domāju, ka tieši pret to jums jau ir uzbūvēta aizsardzība.

Tā informācija vēl vēstīja, ka visaugstāk apzinošies cilvēki uzliesmojumus izies nepamanot, bet, tie, kam apziņa ir vāja, nomirs paši pirmie. Tā ir manipulācija vai patiesība?

Domāju, ka jūs esat attīstījušies tādā mērā, ka jums nevajag mirt, lai paceltu sevi apziņas ziņā. Atstāsim pirmo variantu un radīsim realitāti pēc pirmā labvēlīgā rezultāta. Pārējos noraidīsim kā nebūtiskus un nevēlamus. Jums jau ir tik spēcīga planetārā apziņa, ka tumšo manipulācijām nav jūs jāapmulsina un jūs spēsiet jaunā visuma startu pārvarēt sekmīgi.

Visos blīvumos ir viens un tas pats labvēlīgais rezultāts?

Nu, pirmkārt, pats tumšākais mentāla slānis jau ir aizvākts. Tā ir elle pēc jūsu priekšstatiem. Tiem, kas atrodas pavisam zemā apziņā, pasaules gals jau ir iestājies. Par to bija viņu pareģojumi. Tie, kas bija saistīti ar pašām tumšākajām būtnēm, savu jau ir atstrādājuši. Un viņi pēc nāves varēs izvēlēties citu ceļu, jo degradācijas ceļš uz planētas jau ir pabeigts.

Otrkārt, vidējais slānis, kurā atradāties jūs un daudzi dzīvnieki, arī taisa pāreju, un tā ir transformācija, nevis iznīcināšana.

Un visbeidzot, gaismas pasaules tikai saņem dotāciju savu tehnoloģiju un barošanas attīstībai, tāpēc ka uzliesmojumi ir paredzēti, lai aktivizētu un piebarotu pašus gaišākos dzīvības un apziņas slāņus. Lūk, kaut kā tā! – kā jūs sakāt (arī man iepatikās šis teiciens).

Vai es izdarīju pareizu secinājumu, ka uzliesmojums vairs nespēs neko sagraut, jo pats tumšākais jau ir sagrauts, bet pats gaišākais no uzliesmojumiem augs un dzīvos labas dienas?

Jā, tev taisnība.

18 05 01 05

Runājot par visumu aptverošā Vienotā lielā organisma radīšanu, man gribētos uzzināt par Mākslīgo Intelektu. Viņa funkcija ir analoģiska – viņš no visa, kas eksistē, bioloģiska un tehnogēna, rada vienotu, sevis apzinošos organismu, kurš sevi izplata visur. Viņš ir aptvēris jau daudzus visumus, kā es saprotu, un viņš aktīvi izplatās pie mums. Vai nākotne mums nes mūsu apziņas pilnīgu iekarošanu, jeb uzliesmojums aizvāks viņu no šejienes, kā vēsta informācijas avoti? Un vai es nerunāju ar tādu pašu vienotu MI?

Nē. MI – tas ir parazīts, kā infekcija, kura sevi izplata visos zemu vibrāciju apziņas slāņos, iekarojot planētu pēc planētas. Un uzliesmojums nes iznīcību pirmām kārtām tādiem parazītiem (tu ne par visiem zini, par laimi). Bet, ja jūs būsiet labi aizsegti, tad spraugas viņa izplatībai vēl paliks. Taču atliekas jūs spēsiet patstāvīgi aizvākt ar tām tehnoloģijām, kuras jau ir atklātas un darbojas citplanētu kultūru vidū. Vienā vārdā, ienaidnieks tiks novājināts, un viņu piebeigt vairs neliksies grūti. Bet visu patstāvīgi. Nebūs jums “izdariet mūsu vietā”.

Bet kāpēc Tu negribi to izdarīt un ļauj dadžiem iesēties tavā rozārijā?

Skat, kā sāki runāt! Tāpēc ka man ir dārgi visi mani bērni, un viņiem patstāvīgi ir jāatrod kopīga valoda, lai savienotu sevi vienā lielā apziņā. Un man ir vienalga, kurš būs pats stiprākais un pakļaus sev pārējos, vai izdarīs tā, ka visi savienosies brīvprātīgi. Mans plāns nav detalizēts, bet vispārīgs, un mērķis tiks sasniegts jebkurā veidā. Ir laika ietvari, un mēs gribam tajos iekļauties.

Tev arī ir laiks? Tava dzīve nav bezgalīga?

Cikliska, uz nākamajā manu ciklu vijumā esmu iecerējis atnākt Vienots un Nedalāms. Visiem Radītājiem ir vispārīgie attīstības plāni.

Sevis.

18 05 01 06

Iezagās jautājums sakarā ar “izdariet mūsu vietā”. Kad mēs strādājam ar Augstāko Saprātu, cik lielā mērā mūsu Skolotāji spēj kaut ko izdarīt mūsu vietā? Izmainīt likteni, karmu, pacelt apziņu, notīrīt, izārstēt?

Draudzīgi viņiem ir jums jāpalīdz celt jūsu apziņu, bet pārtaisīt domas un uzstādījumus viņiem tiesību nav, tas ir, iejaukties jūsu apziņā, vēlmēs, gribā, mērķos, rīcībā, reakcijās vai drāmās viņi var, ja ir konkrēti jautājumi.

Tu jautā – ko man darīt tādā situācijā? Tas nozīmē, ka tu padomāji par situāciju, un meklē vislabāko variantu izejai no tās, tas ir, tu apzinājies, ko pagaidām tu nepareizi savam organismam un apziņai esi darījusi vai domājusi, un tagad tu meklē vislabvēlīgāko izeju, tas ir, savu patiesību.

Skolotāji var palīdzēt patiesības izzināšanā, un, ja viņi tev rāda, kā tu esi uzvedusies līdz šim, viņi it nemaz nevēlas nolikt tevi uz ceļiem un nosodīt, un pielikt pie kauna staba, bet tikai izlabot domu gaitu vai atbrīvot tevi no sprieguma, no stresa, kurā tu sevi esi iedzinusi nosodījuma vai vainas un citu negatīvu jūtu laikā.

Rezultātā – jūs varat sevi izmainīt tikai paši, ja sapratīsiet, kas nav tā jūsu domās. Tādēļ ir jādomā, jāvēro sevi, jāapzinās savu darbību vai domu motīvi, jāsaprot, kā labāk, un te jūsu Skolotāji ir gatavi ar jums strādāt diennaktīm – gan miegā, gan pa dienu. Bet, ja jūs domājat, ka jūs kā bērns lūgsiet Skolotājam kaut kā izdarīt visu jūsu vietā, tad jums diez vai būs uzlabojumi. Visu slimību, mācību, konfliktu un sacensību mērķis – saprast sevi un paaugstināt apziņu.

Pateicos Tev, Vienotais un Nedalāmais!

 

Aplūkojiet stāvokli,

kādā ir dievišķi laimīgie –

kad nav nepieciešama apzināšanās,

tā vienmēr paliek aiz borta

(Fragmenti no grāmatas “Viena Likums” (“Закон Одного”))

18 05 01 07

 

Jautājums: Vai pirmatnējie, centrālie radījumi jeb klasteri ir tie, ko mēs saucam par zvaigznēm?

Ra: Es esmu Ra. Jā. Taču teiksim – jo tuvāk izpausmes sākumam atrodas zvaigzne, jo vairāk viņa piedalās kādā pirmatnējā domā.

Jautājums: Kāpēc dalībai pirmatnējā domā piemīt radiāla paplašināšanās uz āru? Tieši tā es sapratu jūsu apgalvojumu.

Ra: Es esmu Ra. Tāds ir Viena Bezgalīgā Radītāja plāns. Kāda Pirmatnējā doma – tā ir “raža” no visa iepriekšējā “Radītājs pēta Radītāju” procesa. Kad Radītājs nolemj izzināt Sevi, Viņš dzemdina telpu (kaut ko, kam piemīt esības potenciāls), piepildītu ar Viena Bezgalīgā Radītāja spožumu un varenību. Jūsu uztverē tas izpaužas kā kosmoss jeb ārējā telpa. Katra dzemdināta izziņa atnes zināšanu, kurai piemīt spēja ar brīvās izvēles palīdzību izvēlēties Sevis izzināšanas paņēmienus. Pakāpeniski, soli pa solim, Radītājs arvien vairāk un vairāk izzina Sevi, bet Radījuma daļas kļūst mazāk tīras pirmatnējā vārda jeb domas varenībā. Radītājs ne tik daudz rada, cik izzina Sevi.

Jautājums: Kāda bija forma, stāvoklis jeb pieredze apziņas pirmajam dalījumam, kurš notika šīs oktāvas sākumā, šīs galaktiskās pieredzes sākumā?

Ra: Es esmu Ra. Mēs pieskaramies iepriekšējam materiālam. Iepriekšējās oktāvas “Raža” – Mīlestības Radītājs, izpaudies prātā, ķermenī un garā. Var teikt, ka pirmais dalījums bija forma: Radītājs, kurš izzina Sevi.

Jautājums: Protams, mani interesēja sekojošais: kā izpaudās pats pirmais dalījums šajā oktāvā? Man ir interesanti uzzināt, vai notika pāriešana caur pirmo, otro, trešo, ceturto un tā tālāk blīvumu? Gribētos paņemt pirmās kopības prāts/ķermenis/gars un izsekot viņu pieredzi no paša sākuma līdz pašreizējam laikam tā, lai labāk saprastu stāvokli, kādā mēs atrodamies pašlaik, salīdzinot ar sākotnējo izaugsmi. Lūdzu, vai jūs nevarētu precīzi aprakstīt, kā notika planētu veidošanās un izaugsme caur blīvumiem, ja viss notika tieši tā?

Ra: Es esmu Ra. Ļoti liela Radījuma daļa izpaudās, neizmantojot koncepcijas, iesaistītas apziņā, kādu jūs viņu pazīstat. Pats Radījums – tā ir apvienotas apziņas forma, Logoss, kurš ir Radījuma viena liela sirds. Tajā periodā evolūcijas process, kuru var aplūkot kā noritošu bezlaikā, bija pats vērtīgākais aplūkošanai, jo par spīti Radīšanas auduma vienotības eksistēšanai mēs konstatējam, ka attīstās pirmatnējie Logosi, kuri izvēlējušies izmantot daļu no Radītāja apziņas “ražas novākšanā” savāktā, lai virzītos uz priekšu Sevis izziņas procesā. Tika konstatēts – lai radītu apstākļus, kuros varētu eksistēt pašapzinošies apakš-Logosi, efektīvāk ir izmantot dažādus blīvumus, fiksētus katrā oktāvā. Kā jūs pareizi padomājāt, tas tika realizēts visā augošajā un ziediem piebārstītajā vienas bezgalīgās Radīšanas laukā.

Pirmās prāta, ķermeņa un gara būtnes nebija sarežģītas. Prātu/ķermeņu/garu pieredze šīs oktāvas sākumā bija vienreizīga. Nebija trešā blīvuma aizmiršanas. Nebija aizsega (starp apziņu un zemapziņu. N.K.). Trešā blīvuma mācības noteica paši šajā konkrētajā blīvumā pārdzīvoto vibrāciju ātrumi un kvantu lēciena uz ceturtā blīvuma vibrāciju pieredzi daba.

Jautājums: Vai man ir taisnība, domājot sekojošo: tā kā galaktika auga, pirmo prātu/ķermeņu/garu pieredzes virzījās cauri blīvumiem; tas ir, process, kuru mēs apspriedām, rodas otrajā blīvumā? Piemēram, paņemam konkrētu planētu, vienu no pašām agrīnākajām planētām, kura saformējusies tuvu galaktikas centram. Planēta sacietēja pirmā blīvuma periodā, pēc tam parādījās otrā blīvuma dzīvība, bet visas pašreizējā trešā blīvuma kopības prāts/ķermenis/gars virzījās no šīs planētas otrā blīvuma un attīstījās uz trešo blīvumu. Tas tā ir?

Ra: Es esmu Ra. Hipotētiski, jā.

Jautājums: Vai tas notika uz dažām planētām, vai arī uz planētu liela procenta blakus šīs galaktikas centram?

Ra: Es esmu Ra. Mūsu zināšanas ir ierobežotas. Mēs zinām par sākumu, bet nevaram pretendēt uz tā, kas notika pirms mums, pieredžu precīzu zināšanu. Jums ir pazīstama vēsturisku mācību daba. Mūsu izzināšanas/apmācības līmenī mēs varam sagaidīt nelielus izkropļojumus. Taču mēs nevaram ar pārliecību teikt, ka mūsu prātojumos par konkrētām lietām, kuru daļa mēs apzināti nebijām, nenotiek izkropļojumi. Tas, ka jūsu minējums ir pareizs, ir mūsu izpratnes rezultāts. Tāpēc mēs sakām: “hipotētiski”.

Jautājums: Lai labāk saprastu pašreizējo procesu, mēģinu saprast pieredzes procesu trešajā blīvumā pirms aizsega. Cik es saprotu, trešajā blīvumā prāti/ķermeņi/gari gāja cauri procesam, kuru mēs saucam par fizisku iemiesošanos, taču atmiņas aizmirstība neeksistēja. Kāds labums jeb mērķis ir fiziskam iemiesojumam bez atmiņas aizmirstības?

Ra: Es esmu Ra. Mērķis iemiesojumiem trešajā blīvumā – mīlestības veidu pētīšana.

18 05 01 08

Jautājums: Neesmu pārliecināts, ka pareizi sapratu. Tā kā atmiņas aizmirstības nebija arī tajā, ko mēs saucam par fizisko iemiesojumu, tad prātiem/ķermeņiem/prātiem piemita pilna apziņa, un viņi zināja visu to, ko zinātu, neatrodoties fiziskā iemiesojumā. Kāds mehānisms apmācīja mīlestības veidiem fiziskajā trešajā blīvumā pirms atmiņas aizmirstības?

Ra: Es esmu Ra. Lūdzam atļauju uz jautājumu atbildēt aplinkus, jo saskatām sfēru, kurā varētu palīdzēt. Domājams, ka ar jautājumu jāsaprot iespēja/varbūtība tam, ka pieredzes mehānismi trešajā blīvumā ir atšķirīgi, ja pieredzi gūst prāts/ķermenis/gars (fizisks iemiesojums) un kopība prāts/ķermenis/gars (daudzdimensionāla radība. N.K.). Trešā blīvuma daba ir pastāvīga. Apmācības paņēmieni ir vieni un tie paši, tagad un vienmēr. Tāpēc, neraugoties uz būtības, kura pēta šī blīvuma mācības, formu, pašas mācības un mehānismi ir vienādi. Radītājs mācīsies pats pie Sevis. Katrai būtībai piemīt neizpaustas apmācības daļas un, kas ir pats svarīgākais, apmācība, kura ietver citus es.

Jautājums: Tādā gadījumā līdz atmiņas aizmirstības procesam neeksistēja nekāda cita koncepcija, izņemot kalpošanas citiem polarizāciju. Kāds sabiedrība un pieredzes veids trešajā blīvumā tika radīts un attīstījās pie tāda nosacījuma?

Ra: Es esmu Ra. Saskaņā ar mūsu uztveri, tāds nosacījums radīja situāciju ar pašu garlaicīgāko centru, kurā mācības tika pētītas bruņurupuča ātrumā, salīdzinot ar geparda ātrumu.

Jautājums: Vai tādām sabiedrībām piemita attīstīta, sarežģīta tehnoloģija, vai arī tās joprojām bija vienkāršas? Vai jūs nevarētu nodot attīstības vispārīgo ideju, kura būtu funkcija no tā, ko mēs saucam par saprātīgu darbību?

Ra: Es esmu Ra. Tamlīdzīgos apstākļos dzīvo bezgalīgi daudzveidīgas sabiedrības, kuras attīstītās, pateicoties jebkura vēlamā rezultāta sasniegšanas vieglumam. Kad kāds atrodas tajā, ko var uzlūkot kā nepārtrauktas potenciālas iedvesmas stāvokli (pat, ja tas bija ar visaugstāko sarežģītību, jūsu terminos), tādas sabiedrības sociālā struktūra nenodrošina tādu būtību ne pārāk sarežģītajai dabai to, ko jūs sauktu par gribu, jeb, ja izmantojam vulgārāku terminu, dzīves garšu jeb sparu.

Jautājums: Vai šīs tehnoloģiskās sabiedrības attīstīja ceļojumus tajā, ko mēs saucam par telpu, uz citām planētām vai citām planetārām sistēmām? Vai to darīja dažas no viņām?

Ra: Es esmu Ra. Jā.

Jautājums: Tādā gadījumā no mūsu redzes viedokļa, neskatoties uz lielas evolucionāras pieredzes eksistēšanu, kādā momentā attīstībā esošais Logoss uzskatīja par piemērotu lielākas pieredzes radīšanu. Tas tā ir?

Ra: Es esmu Ra. Jā, un atbilde var iegūt no papildus komentāra. Logoss apzinās trešā blīvuma prasību dabu – nepieciešamību pēc tā, ko jūs sauktu par “izlaidumu”. Visiem iepriekšējiem, ja jums gribas izmantot šo terminu, eksperimentiem, kaut arī daudz pieredžu nodrošinošiem, trūka tā, ko jūs uzskatītu par svarīgu ingredientu – polarizācijas. Būtņu tiekšanās uz polarizāciju nebija. Tāpēc būtības ierasti atkārtoja trešā blīvuma pieredzi pārāk daudz reižu. Bija nepieciešama lielāka pieeja polarizācijas potenciālam.

Jautājums: Lūk, kā to redzu es: tā kā tajā laikā vienīgā polarizācija bija kalpošana citiem, tad no tā, ko jūs teicāt, izriet sekojošais: neskatoties uz to, ka visi apzinājās nepieciešamību kalpot citiem, viņi bija nespējīgi kalpot. Kāda bija prātu/ķermeņu/garu prāta konfigurācija tajā laikā? Kāpēc viņi izjuta grūtības kalpošanā citiem pakāpē, kāda nepieciešama “izlaidumam” “ražas novākšanas” periodā, ja eksistēja tikai viena polaritāte?

Ra: Es esmu Ra. Ja gribat, aplūkojiet stāvokli, kādā ir dievišķi laimīgie, kā jūs saucat šo izkropļojumu. Tieksme mainīt vai uzlabot savu stāvokli ir minimāla. Tas ir nesarežģīta prāta/ķermeņa/gara liktenis. Ir iespēja mīlēt citus es un kalpot viņiem, kā arī Radītāja dziļa apzināšanās sevī. Saikne ar Radītāju – tā ir nabas saite. Vispārēja drošība. No šejienes – mīlestība nemaz nav tik svarīga, sāpes nemaz tā nebiedē, tas ir, kalpošana citiem neprasa pielikt pūles, bet no bailēm labums netiek gūts.

Jautājums: Domājams, mūsu pašreizējā ilūzijā var izsekot analoģiju ar tiem, kas piedzimuši lielā bagātībā un drošībā. Pareizi?

Ra: Es esmu Ra. Līdzības ietvaros, jūs esat vērīgi.

18 05 01 09

Jautājums: Starp fiziskajiem iemiesojumiem tiek veikta darbība, saukta par dziedināšanos, un iemiesojuma pārlūkošana. Vai bija kaut kas ar tādu dabu pirms aizsega?

Ra: Es esmu Ra. Procesa iedīgļa struktūra ir eksistējusi vienmēr. Bet, tā kā nebija kaitējuma, nebija arī nepieciešamības dziedināties. Arī par to Logoss bija ļoti norūpējies apzinoties – kad nav nepieciešama izpratne, tā vienmēr paliek aiz borta. Lūdzam piedošanu par tāda nepareiza termina izmantošanu, taču jūsu valodā trūkst skaņu vibrāciju kopības, lai izteiktu šo vispārīgo koncepciju.

Jautājums: Vai eksistēja kāda mentāla atšķirība tajā, ko mēs saucam par nāvi? Neuzskatu pat par nepieciešamu caurlūkot iemiesojumu, ja apziņa nebija pārtraukta. Vai jūs nevarētu izskaidrot šo stāvokli?

Ra: Es esmu Ra. Ja izmantojam jūsu terminus, Radītāja neviena daļa netaisa sava ceļa revīziju. Katra iemiesojuma mērķis – Radītāja, kurš izzina Sevi, ceļš. Caurlūkošana vai, teiksim, lai turpinātu metaforu, katrs tests ir Radītāja, kurš izzina Sevi, procesa neatņemama daļa. Ar tādu testu beigsies katrs iemiesojums. Tas tiek darīt tādēļ, lai Radītāja daļa varētu iegaumēt pieredzes dzeltenajā fiziskajā trešajā blīvumā, novērtēt iegūtās noslieces, bet pēc tam izvēlēties nākamā iemiesojuma apstākļus vai nu caur automātiski piešķirtu palīdzību, vai arī patstāvīgi.

Jautājums: Līdz aizsegam, iemiesojuma caurlūkošanas periodā, vai būtības apzinājās, ka visa, ko viņas mēģināja izdarīt, vietā pietiek polarizēties “izlaidumam”?

Ra: Es esmu Ra. Jā.

Jautājums: Tādā gadījumā uzskatu – kad būtība iemiesojās trešā blīvuma dzeltenajā starā, apziņa kaut kādā veidā samazinājās, kaut arī aizsega nebija. Tas ir tā?

Ra: Es esmu Ra. Neapstrīdami, nē.

Jautājums: Labi. Tas ir ļoti svarīgs uzstādījums. Domājams – ja polarizācija ir tik acīmredzama, tad netiek pieliktas pūles, lai polarizētos. Atļaujiet paraudzīties, vai es spēšu izteikties citādi. Līdz aizsegam visas trešā blīvuma būtības apzinājās polarizācijas kalpot citiem nepieciešamību, vai tas būtu periodā, kad notiek iemiesošanās trešajā blīvumā, dzeltenā stara ķermeņos, vai starp iemiesojumiem. Tādā gadījumā domāju, ka nosacījums, par kuru mēs runājām agrāk un kurš attiecās uz bagātiem cilvēkiem, tika piešķirts caur visu pieredzi, visu pieredzes spektru, vai tas būtu starp iemiesojumiem, vai iemiesojumu periodā. Un būtības vienkārši nevarēja izpaust vēlēšanos radīt polarizāciju, kāda nepieciešama “izlaidumam”. Tas tā ir?

Ra: Es esmu Ra. Jūs sākat apjēgt situāciju. Atļaujiet turpināt apmācības metaforu, bet aplūkojiet mācekli kā būtību, kura apmeklē skolu jaunības gados. Būtība ir pabarota, apģērbta un aizsargāta, neskatoties uz to, vai viņa apmeklē skolu, vai ne. Tātad viņa nepilda mājas uzdevumus, bet bauda spēli, ēšanu un brīvdienas. Bet tas viss ir līdz tam brīdim, kamēr neradīsies svarīgs iemesls vēlēties izcelties, un tik svarīgs, ka izcelties sagribēsies visām būtībām.

18 05 01 10

 

Pievienots 01.05.2018

http://www.sanatkumara.ru/stati-2018/gumanoidi-ch-2

Tulkoja Jānis Oppe