Нина Терехова и Сергей Бублик – О Кретове. Грани его ДАРА. «Диклон» - театр будущего
Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Par Kretovu. Viņa TALANTA šķautnes. “Diklon” – nākotnes teātris
Jau 2017. gadā, apspriežot priekšā stāvošo 2018. gada jūlija planetāro notikumu – Zemes, Marsa un Saules lielo opozīciju, Kretovs (Кретов Юрий Васильевич) teica: “2019. gads – tas būs 2017. gada spoguļattēls. To gadu atspoguļos OTRĀDI. Un tur mēs redzēsim kaut kādu pagātni. Kaut kā ļoti dīvaini.”
1. att. Kretovs J.V. Teātra “Diklon” (“Диклон”) radītājs un mākslinieciskais vadītājs
Pārdomājot par atmiņu “dīvainību”, kļuva skaidrs, ka arī atmiņām var piemērot vārdu “OTRĀDI”. Visi notikumi, kas ar mums dzīvē ir notikuši, ir daudzdimensionāli. Un smalkajā plānā ir katrs šis notikums. Un tagad, kad mēs esam atvērti Esībai, ir sākušas izpausties citas vērtības. Izrādījās, ka dzīvē bija svarīgas nevis jaunas mašīnas pirkuma dienas, bet pavisam kas cits!
Ir kļuvuši svarīgi notikumi, kuri skāra pašu dzīvi, to dzīvības plazmu, kas plūst mūsos.
Un tie, pirmkārt, ir agrīnās bērnības notikumi. Tie ir tie notikumi, kuri neviļus skāra uzmanību mūsu IEKŠIENĒ. Viss ārējais kļūst nesvarīgs.
No Projekta atskaitēm:
Taņa S. Bērnības atmiņas, sižeti, kurus es, maziņa, nevarēju atcerēties un agrāk nezināju, ieraudzīju sevi, kad man bija 3 gadi, kaimiņu puišelis, nolēmis uzspēlēt “ķirurgu” un veikt man vēdera operāciju, jau nazis un diegi bija gatavībā un kaimiņu bērni skatītāju lomā, un es guļu un domāju “no injekcijām bīstos, kā viņš mani šūs ciet?”, mana vecmāmiņa ienāca virtuvē un visus izdzenāja. Bet 5 gadu vecumā es slimoju ar plaušu karsoni un biju bez samaņas, temperatūra pāri 40, skaidri atceros, ka “staigāju pa griestiem” un visus redzēju, kā ap mani rosījās ārsti, māmiņu, vecmāmiņu. Pastāstīju savām māsām, jaunākām par mani, viņas ļoti izbrīnījās, no kurienes esmu to ņēmusi, bet mana krustmāte, manas māmiņas miesīgā māsa, viņai pašlaik ir 83, visu apstiprināja un arī izbrīnījās.
Darina. Atmiņas man pamatā nāk no bērnības, vēl no skolas laikiem. Lūk, es ziemā pa šauru taciņu skrienu no pirts. Izsautējusies, bet sals kniebj sejā. Ieskrienu mājās, tur ir karsti, kuras maza krāsniņa. Vecvecmāmiņa metas pie manis, piedāvā iedzer ūdentiņu. Atceros visas smalkās detaļas… Pēc tam ieraudzīju savu mīļo bērziņu no bērnības. Ļoti skaidri. Visas līnijas uz mizas. Es stāvu, piekļāvusies viņam, pavisam jauna, man ir garas bizes… Taču dzīves pieredze turklāt – pašreizējā…
Bet! Turklāt kaut kas ir ar atmiņu: ieslēdzu mikroviļņu krāsni, nospiežu pogu un galīgi neatceros, kā uzstādīt vajadzīgo laiku…
Oļa. Pamanīju, ka kaut kas notiek ar atmiņu vai ar galvu. Piemēram, es taču skaidri zinu, kurš no trim slēdžiem jānospiež, taču gaisma iedegas pavisam ne tur, kur es gribēju. Es it kā “izslēdzos” uz mirkli. Un virtuvē ar aizvērtām acīm varu paņemt to, ko vajag, katrā atvilktnē, bet atkal izvelku ne to, skatos un brīnos pati par sevi. Un, lūk, vajag pieiet pie galda, bet izrādās, ka esmu pie ledusskapja, stāvu un stulbi skatos uz viņu, nesaprotot, kā esmu šeit nokļuvusi. Ļoti ceru, ka tas nav marasms!!!
Ļoti interesanti raksti par J.V. Kretovu un par Itigelovu! Izlasīju vienā elpas vilcienā! Pavisam nesen iegāju J.V. lappusītē un uz stundām trīs “uzkāros”, skatoties viņa video. Tā vienkārši ir apburoša kustību burvība!!!!
Izmantoju spirāles – mazmeitiņai Ļubašai atslēgas kaula lūzums ar nobīdi. Pēc 10 dienām uztaisījām uzņēmumu, parādījām ārstam. Viņš vienkārši bija šokā, teica, ka viņa praksē tas ir pirmais gadījums, ka 10 dienu laikā kauls ir nostājies savā vietā.!
Pateicos, ka jūs visi esat manā dzīvē!
Sergejs. Redzēju māti un tēvu, dzīves periods Vācijā. Citā reizē pēkšņi atcerējos zāli, kur mēs daudzus gadus nodarbojamies (“Baltā cilvēka joga”).
Bet Juriju Vasiļjeviču pēkšņi atgrieza pie teātra “Diklon” sākotnēm, pie visa, kas saistīts ar teātri. Viņš ir sācis izlikt arhīva video fragmentus “VKontakte”.
Un kas tā tāda ir par parādību – “Diklon”?
Kretovs: “Man jautā par teātri: “Jurij Vasiļjevič, no kurienes jūs ņēmāt šīs kustības?”
(Var noskatīties pārskata klipu par teātra “Diklon” notikušajām izrādēm: https://www.youtube.com/watch?v=5KqAJPDVFlw)
“Ievadiet internetā “поведение плазмы на МКС” (“plazmas uzvedība SKS”). Kopš bērnības esmu redzējis, kā šī plazma miglas veidā virzās gar cilvēka ķermeni, savērpjoties galvvidū,
Un sāk cilvēka iekšienē rotēt. Ja pakļautos šim likumam, tad ar katru cilvēku notiks kaut kas, daudz interesantāks, nekā var iedomāties. Var apgūt lielisko Džeksona (Michael Jackson) gaitu, it kā soļojot pa Mēnesi, vai korejiešu kustības cirkā... Taču pārklāt visu cilvēka kustību dabas specifiku var tikai plazma.”
Ņemot vērā 2018. gada pēdējos planetāros notikumus, var pieņemt, ka teātris “Diklon” ir nākotnes teātris. Cilvēces jaunās nišas teātris. Iespējams, ka pagaidām vienīgais.
Lūk, tā ir stādīts priekšā teātris “Diklon” Pēterburgas teātru kataloga vietnē: https://diklon-teatr.piter.tv/
“Teātris “Diklon” ir unikāls teātris, kuram nav analogu ne tikai Krievijā, bet arī visā pasaulē. Un tas viss, pateicoties tā mākslinieciskajam vadītājam Jurijam Kretovam. Tieši viņš ir izstrādājis pilnīgi jaunu koncepciju, kad izrādes darbība ir balstīta uz kustībām, kas raksturīgas katram aktierim.
Šeit nav scenāriju un lomu – ir tikai aktieru kustības, kuras saplūst vienoti un veido zināmu noslēpumu, plastisku deju, mistēriju, pieeja kurai ir nevis loģiskā, bet kaut kādā pilnīgi citā līmenī. Kā sirreālistu gleznās. Faktiski sirreālismu pauž pat izrāžu nosaukumi: “Salvatora Dali oranžais sapnis”, “Rubeņa riests”, “Koma”, “Psihodēlisks gadījums divu alkoholiķu dzīvē”.
Teātris tika nodibināts 1987. gadā. Neraugoties uz to, ka daudzi kritiķi vēl līdz šim laikam strīdas, vai tas ir teātris šī vārda stingrā nozīmē, tā popularitāte no tā necieš. Vēl vairāk, tam pat tika piešķirta prēmija “Zelta maska” par izrādi “Zēns, kas rotaļājas”.”
2. att. Līdz asarām mīļie “Diklon” pirmā sastāva aktieri. Kopā ar Kretovu J.V. izpauduši skatītājiem Salvatora Dali “Sapņus”. Tie ir Roza Ciganova (Роза Цыганова), Maksims Ameļjančiks (Максим Амельянчик), Viktors Pesterevs (Виктор Пестерев), Vitālijs Kazimirčiks (Виталий Казимирчик), Helēna Gorbunova (Хелен Горбунова), Sergejs Konovalovs (Сергей Коновалов), Ļubova Bibikova (Любовь Бибикова), Anna Kladija (Анна Кладий), Sergejs Širjajevs (Сергей Ширяев), Irina Berestņeva (Ирина Берестнева), Ļevs Čugunovs (Лев Чугунов).
“Diklon” – tas ir teātris, uz kuru jūs varat atnākt un nonākt rezonansē ar kaut ko savu, ļoti dārgu…
Mēs gājām uz visām tā burvīgā laika izrādēm un redzējām, ka cilvēki gan raudāja, gan smējās, gan pieklusuši gāja uz mājām, nesot sev līdzi kaut ko, kas nav izsakāms vārdiem.
Pēc šīm burvīgajām atmiņām tradicionāli pievērsīsimies zinātnieku atklājumiem, pārdomājot par spoguļslāni starp pasaulēm, par to negentropiskā portāla kokonu, kurā mēs visi esam sākuši nonākt šajā gadā. Un, ja jums pēkšņi ir sākušās līdzīgas spontānas atmiņas, apsveicam jūs! Jūs esat planetāro izmaiņu “aptverē”.
Itāļu neirobiologs D. Rizolati (Giacomo Rizzolatti) 1992. gadā izdarīja revolucionāru atklājumu, kurš radīja apvērsumu psiholoģijā un citās zinātnēs par smadzeņu uzbūvi. Tika konstatēti spoguļneironi – unikālas smadzeņu daļiņas, kuras aktivizējas, kad mēs vērojam citu cilvēku darbības. Šīs šūnas, kā spogulis, automātiski “atstaro” svešu uzvedību mums galvā un ļauj notiekošo izjust tā, it kā mēs darbības veiktu paši.
3. att. Spoguļneironi
Bet arī tas vēl nav viss. Ir konstatēts, ka bez “darbības” (motoriskajiem) neironiem ir arī emocionālie spoguļneironi. Tieši viņi palīdz mums neapzināti, bez jebkādas domu analīzes, tikai redzot mīmiku un žestus, saprast cita cilvēka emocijas. Tā notiek, tāpēc ka, pateicoties “atspulgam” smadzenēs, mēs paši sākam just tās pašas izjūtas.
Rezultātā uzlabojas cilvēku savstarpējās attiecības.
Spoguļneironi ir atklāti pirms vairāk nekā 20 gadiem un jau praktiski tiek izmantoti medicīnā.
Ja pacientam ir neironu darbības traucējumi, tad tiek izmantots redzes grūdiens –, rādot nepieciešamās darbības noteiktos apstākļos, – var aktivizēt nervu šūnas, likt viņām “atspoguļot” kustības un sākt darboties, kā vajag. Šo metodi sauc par “darbības un novērojuma terapiju”. Tā dod ievērojamu uzlabojumu slimnieku rehabilitācijā pēc insulta.
Taču pats apbrīnojamākais rezultāts tika konstatēts, cilvēkus atjaunojot pēc nopietnām traumām, autoavārijām, – kad cilvēkam tiek uzlikts ģipsis un pēc tam viņam faktiski no jauna vajag mācīties staigāt. Parasti tādos gadījumos ilgi saglabājas slimīga gaita, pacients klibo utt. Ja apmāca un trenē tradicionāli, tas aizņem ne mazums laika. Tajā pašā laikā, ja rāda speciāli radītu filmu ar atbilstošām kustībām, tad cietušo smadzenēs aktivizējas nepieciešamie kustības neironi, un cilvēki sāk normāli staigāt burtiski pēc dažām dienām. Mums, zinātniekiem, tas izskatās kā brīnums! Doma pieceļ slimniekus uz kājām! – saka profesors Rizolati. https://econet.ru/articles/64395-neyrobiolog-rizolatti-kak-mysl-stavit-bolnogo-na-nogi
Iedomājieties, cik noderīgs var būt Jurija Vasiļjeviča TALANTS tamlīdzīgā situācijā. Viņš redz katra cilvēka patiesās, unikālās kustības līnijas – kā kustībā esošu plazmu. Parādot tās cietušajam cilvēkam, var viņu rehabilitēt burtiski “acu priekšā”!
2019. g. 27. februārī.
Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/
Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).
Pievienots 28.02.2019
Tulkoja Jānis Oppe