Карма

Karma

Meitene no bērnības

17 11 25 01

Labdien, Natālija un Vladimir! Gribu izteikt milzīgu pateicību par novadītajiem semināriem “Karma-1” 2017.11.06. un “Karma-2” 2017.11.12..

Mana pateicība izpaužas tādā veidā, ka es beidzot atcerējos (ne bez Skolotāju palīdzības), apzinājos un palūdzu piedošanu meitenei no ļoti tālas bērnības (situācija ļoti nelaba), kura visdrīzāk man uzlika lāstu.

Seminārā jūs teicāt, ka ar visu grupu paceļamies uz augšu un stādīsimies priekšā Karmas Galaktiskajai Padomei ar saviem jautājumiem (lūgumiem). Man sākās panika – es neesmu gatavs tikties ar Padomi, es nezinu, ko var piedāvāt izskatīt Padomei – kādus lūgumus, kādas slimības un vēl kaut ko utt. un tml.

Jūs vienmēr esat teikusi – ir jānomierinās un jāpalūdz palīdzība Skolotājiem.

 

Stādieties priekšā stiprus sirdspukstus, mati “stāvus”, gaisa nepietiek utt. Pēkšņi man acu priekšā sāk uzpeldēt KRĀSAINAS ainiņas no manas tālas bērnības – mūsu mazā pilsētiņa vasarā, iela, vecā skola un meitene, un mana atmiņa atgriezās pie manis pilnīgi (negribu šo situāciju vēlreiz atcerēties un pārstāstīt, ticiet, šis gadījums ir ļoti slikts). Un, lūk, es stāvu milzīgas GAISMAS sienas priekšā, no manas iekšienes nāk informācija – sāc, nestiep gumiju, atcerējies taču VISU, IR IESPĒJA noņemt lāstu. Un te sākās – esmu kā nomainīts, es nomierinājos, noskaņojos, un sāku lūgt piedošanu šai mazajai meitenei (es redzu viņas smaidīgo seju, lielās acis un lūpas, kuras kaut ko čukst), man plūst asaras kopā ar siekalām un puņķiem, ausis deg, seja piesarkusi, bet acu priekšā Karmas Padomes siena. Jūs nestādāties priekšā, kā man bija kauns, vienkārši nogalinoši kauns, negods, īsāk, man trūkst vārdu...

Vienā brīdī man pat likās, ka es mēģinu aizbēgt no Karmas Padomes. Bet stāvu, gaidu (visa seja nosmērēta, paši uzminiet, ar ko...) Atbilde atnāca sekojošā veidā: acīm pa vidu nozibēja ļoti spēcīgs gaismas uzliesmojums, nācās aizmiegt acis. Pēc tam vēlreiz uzliesmojums atkārtojās divreiz, bet ne tik stiprs. Un viss.

Kad atgriezos ķermenī (un tas bija apzināti!!!), Jūs teicāt, ka atbildi mēs varam sajust uzreiz vai arī pēc kāda laika – man atbilde uzreiz izpaudās, bet es nodrošinājos vairāk nekā 10 dienas.

Lai pateiktu atbildi, es nedaudz pastāstīšu, kā lāsts izpaudās dzīves procesā. Skolā un institūtā tas nekādi neizpaudās – varbūt es nepamanīju vai nepiešķīru nozīmi. Pēc tam Lāsts izpaudās tādā veidā, ka, lasot grāmatas, un ne tikai daiļliteratūru, bet arī tehnisko, parādījās kailas meitenes, kuras dejoja un smaidīja grāmatu, žurnālu lappusēs, televizorā un pat, rokot kartupeļus (tas ir, man ir vīzija – dzīvesbiedre spainī lasa nevis kartupeļus, bet kailas meičas). Kamēr lietoju alkoholu, par kaut kā jautri bija un komfortabli, bet, kad, lūk, pierakstījos Sanata Kumaras skolā 2014. gadā un izgāju tajā pirmās apmācības pakāpes, atmetu lietot alkoholu, izvācu no dzīves pornogrāfijas skatīšanos – paliku pats ar sevi vienatnē, lūk, tad nu sākās nopietni, kā saka, apburošā smaidā rādot “ilkņus”. Vakarā nav iespējams aizmigt, guli, grozies, pēc tam aizmiedz ar galvas sāpēm. No rīta, ja esi agri pamodies, un vēl ir laiks pagulēt, tad – nekā nebija – atkal viņas ar smaidiem un smiekliem, un tas viss krāsās, pat tumsa, kad aizver acis, vai agra saule viņām izpausties netraucē.

SK skolā, jau 2016.-2017. gados sākām mācīties tēmu, kā aizvākt nevajadzīgās programmas. Nu, domāju, viss – tagad es jūs izvedīšu no savām vīzijām. Aha, nekā nebija, vēl skaistākas un nekaunīgākas kļuva. Esmu panikā, domāju, varbūt griezties pie konsultācijas, BET ar tādu nenormālu jautājumu! Es nespēju, bija ļoti kauns.

Un, lūk, pēc semināra “Karma-1” 2017.11.06., aizmigu bez uzmācīgajām meičām, pamodos agri – un arī nekas, nav vīzijas. Domāju, jāpagaida, bija kas tāds, ka atgriezās, kad es šķiros no pornogrāfijas skatīšanās. TAČU NĒ, pagāja vairāk nekā 10 dienas, VISS NORMĀLI, beidzot izgulējos un guļu normāli! Vīzijas, kuras man traucēja 40 gadu, ir pazudušas!

Natālija Nikolajevna, vienkārši MILZĪGS cilvēcisks PALDIES gan Jums, gan Skolotājiem, gan Galaktiskajai Karmas Padomei!!!!!

 

P.S.

Ja Jūs uzskatīsiet par vajadzīgu šo informāciju ievietot vietnē, tad man NAV IEBILDUMU pret ievietošanu, ja nepieciešams pakoriģēt, tad pakoriģējiet, kā uzskatāt par vajadzīgu.

Jebkurā gadījumā, visas Jūsu mācības SK skolā palīdz tikt vaļā no tādām “lietām”, kādas psihologi uzskata par neiespējamām (informācija no interneta, bija apmēram tāds pats gadījums).

(vārds izlaists)

Anakonda

 

17 11 25 02

Man gribētos pastāstīt vēl vienu nesenu neticamu gadījuma no konsultācijas. Mans vecs paziņa vērsās pie manis ar kārtējo pieprasījumu: astma, sēžu uz zālēm, nevaru elpot. Sākās pavisam nesen, apmēram pirms mēneša. Mēs ar viņu jau bijām izstrādājuši daudz dažādu problēmu un ļoti veiksmīgi. Un dažos gadījumos man palīdzēja Iekšējās Zemes Ēdenes Palātu prakse.

Te, jāsaka, es pirmkārt vērsos pie psihomātikas.

“Visbiežāk psihomātisks cēlonis, kurš ved pie bronhiālās astmas, mazulim rodas uzreiz pēc dzimšanas, kad bērnu, parādoties pasaulē, sagaida nepietiekami daudz mīlestības no vecāku puses. Kad vecāku uzmanības un rūpju nepietiek, tad eksistē liela varbūtība, ka bērna elpošanas sistēma izkritīs no pareizā ritma.

Vēl viens psihomātisks astmas cēlonis ir cilvēka nosliece apspiest depresiju un agresiju. Astmatiķi agresiju jūt ļoti stiprā formā, taču parasti viņi nevis izpauž, bet apspiež to, neļaujot sev “palaist dusmas gaisā”. Agresijas apspiešana notiek tāpēc, ka vecāki bērnībā aizliedza izpaust savas jūtas (“pārstāj kliegt”, “neraudi”), kā arī tāpēc, ka bērns baidījās vēl stiprāk “atgrūst no sevis” vecākus, paužot dusmas – jo viņam taču tāpat viņu nepietika.”

Tas viss manam aizbilstamajam pietika papilnam, bērnība bija ļoti grūta, attiecības ar vecākiem neizveidojās. Taču kāpēc tas viss notika tikai nobriedušā vecumā, kas visi vai vairums karmisko cēloņu ir atstrādāti un apzināti? Mana iekšējā balss teica, ka tas viss “nav tas”.

Un mēs atkal griezāmies pie Rētu Palātas un Pavadoņa palīdzības – viņš man jau tik daudz reižu ir palīdzējis... (Šī prakse tika dota seminārā “Iekšējā Zeme”).

Rētu Palātā es pēkšņi ieraudzīju skaistuli anakondu. Viņa ilgi un nesteidzīgi līda pa mežu. Viņas izmēri bija milzīgi, apmēram 30-40 cm resna, vāja un izsalkusi. Viņa līda un līda. Pēkšņi es ieraudzīju, ka jauns spēcīgs indiānis ar šķēpu slēpjas aiz kokiem. Viņš mēģināja nogalināt šo dzīvnieku, vienkārši tāpat, lai pierādītu visiem saviem ciltsbrāļiem savu drosmi un spicumu, ambīciju un lepnības dēļ.

Pēkšņi anakonda ar visu savu masu uzbruka galvu izbāzušajam karavīram, nogāza viņu no kājām un piespieda.

Beigas es nenoskatījos. Sapratu, ka šis indiānis bija izdarījis lielu grēku. Un, kad karmas lielākā daļa šajā dzīvē bija atstrādāta, mana aizbilstamā priekšā nostājās, lūk, tāda “maza meitene no bērnības” – anakonda.

Grūti noticēt, ka kas tāds mēdz būt. Bet ar faktiem strīdēties nevar. Mēs pastrādājām ar šo gadījumu – viņš uzreiz palūdza piedošanu anakondas garam. Apzinājās savas tukšās ambīcijas un dižošanos (nav zināms, kā beidzās divkauja, pilnīgi iespējams, ka viņš tomēr nenogalināja čūsku, tāpēc ka iznāca cēlonis, kurš viņu vajāja daudzas dzīves un kuru viņš mēģināja novākt no ceļa: astmas cēlonis – nepilnvērtības sajūta).

Pēc tam kontraktu palātā mēs pārrakstījām kontraktu, ņemot vērā jaunos apstākļus: “es pieņemu sevi tādu, kāds es esmu, ar mīlestību un pateicību. Es veltu dzīvi savas telpas uzlabošanai. Ienesu harmoniju un mīlestību savā ķermenī. Viņš ir pilnvērtīgs un vesels. Es kļūstu harmonisks un līdzsvarots visā.”

Atkalapvienošanās ar Dvēseles fragmentu Palātā notika brīnišķīga atkalapvienošanās.

Mēs pārgājām uz Dāvanu Palātu, un pēkšņi es sajutu, ka šeit ir tik daudz gaisa, it kā mēs būtu kalnos. Kļuva tik viegli elpot! Mēs cieši paraudzījāmies viens uz otru, un mans vizavi teica: es elpoju brīvi! Man ir tik labi! Es elpoju tik viegli, kā sen neesmu elpojis!

Pēc pāris dienām saņemu vēstuli: “Pateicos, Nataša, jūtos lieliski!”

Un bildīti kā velti:

17 11 25 03

Apzinoties šo neticamo gadījumu, mēs ar Vladimiru sapratām – neviens ārsts nebūtu spējīgs to izlabot. Lai cik viņi nebāztu zāles, vai tak kaut kas tāds var ienākt prātā?

Un arī psihomātika šeit nepalīdzētu. Jā, visi raksta sākuma augstāk uzskaitītie cēloņi bērnībā bija, bet tomēr tā bija karmas programma, programma, kura tika nodota no dzīves dzīvē (zinu viņa dažas pagājušās dzīves).

Pašreizējā dzīvē mans aizbilstams kļuva par militārpersonu, lai izietu smago karavīra ceļu, pierādītu savu pamatotību, pārlaužot sevis pazemināšanas un sevis iznīcināšanas programmu. Viņam tika dota lieliska palīdze – viņa dzīvesbiedre, kura kopā ar viņu iet garīgo ceļu, dziedinot viņu ar savu mīlestību un nesot kopā ar viņu visas dzīves mācības.

 

Pievienots 25.11.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/karma

Tulkoja Jānis Oppe