Переходим в астральный мир

Pārejam uz astrālo pasauli

Šodien man gribas dalīties gadījumos no nesenas prakses, kuri palīdzēs mums saprast, ka pasaule ap mums ir dzīvāka, nekā mēs līdz šim iedomājamies. Īpaši mūsu laikā, līdz ar pāreju uz jaunu realitātes vibrāciju slāni, vajag mācīties ievērot dažus likumus, ar kuriem liek sadurties dzīve. Gan mēs kļūstam labāk “redzami”, gan pasaule mums ir kļuvusi pieejamāka.

Mēs arvien vairāk sākam mijiedarboties ar dabu, un daba mums atbild. Mēs esam pieraduši domāt, ka varam jokoties ar gariem, “pa īstam” piesaucot viņus, sarunāties ar viņiem, ne īpaši ticot, ka mūs dzird, domāt, ka, ja mēs nejūtam, tad arī viņi mūs nejūt.

Minskā, no kurienes es nesen atbraucu, mums bija brauciens uz dziednieciskiem avotiem ar “nedzīvu” un “dzīvu” ūdeni. Pirms aiziešanas no šīm burvīgajām vietām organizatore Jeļena lika priekšā pateikties tām būtnēm, kuras glabā avotus. Mēs sākām pateikties un pēc tam sajutām, ka viņas pauda savu klātbūtni. Lūk, fotogrāfijas. Gari izpaudās orbu un zvaigznīšu veidā, kuri savākti zvaigznājos, kādus mēs varam redzēt arī nakts debesīs. Bet pēdējā uzņēmumā ir izpaudies meža gars.

********

Kāda mana paziņa no Odesas bieži mēdz būt jūras krastā un piesauc ūdens un piekrastes garus, sarunājas ar viņiem. Un tagad viņā ir iemājojušas tās būtnes, kuras ir tuvas viņai pēc dabas, konkrēti, dažas ūdens būtnes ir pārgājušas pie viņa ķermenī, sākušas parazitēt, un nācās man viņas no turienes vest ārā. Viņas jūras dvēsele pievilka kādas būtnes, kuras sāka savu graujošo darbību ķermeņa iekšienē. Pilnīgi iespējams, ka viņas astrālais aspekts to uztvēra kā Palīgus, Spēkus, bet fiziskais ķermenis un apziņa cieta.

********

Cits gadījums. Reiz vienai sievietei, kura ar mani nodarbojās ar koučingu, tika nogalināta māsasmeita. Es ilgu laiku tīrīju manu aizbilstamo, bet vienmēr vēl kaut kas negatīvs atkal un atkal izpaudās. Un daudzu konsultāciju rezultātā mēs nonācām līdz patiesībai, kas tad slēpjas viņas iekšienē – šīs māsasmeitas klātbūtne, kura izpaudās pastāvīgās sāpēs un citās nekomfortablās sajūtās. Māsasmeita neaizgāja no mūsu pasaules, tāpēc ka gribēja atriebību, klātbūtni, kā es domāju, savā mātē un viņas māsā, ar kuru mēs strādājām. Noskaidrojās, ka pēc jaunās sievietes nāves viņas krustmāte sūtīja viņai mīlestību un gaismu, domājot, ka palīdz upurim pāriet citā, labākā pasaulē. Viņa radīja enerģētisku kanālu ar mirušo cilvēku un nesa viņa klātbūtni cilvēka homonkula veidā savā iekšienē. Pēc noteikta darba māsasmeita no krustmātes aizgāja, bet līdz galam tā arī nepārgāja labākā pasaulē, otrā klātbūtne vēl saglabājās.

********

Kādēļ es stāstu tādas “kaislības”? Tā ir apmācība, māksla, kura arī man atklājas caur tādiem gadījumiem – pasaule ir daudz sarežģītāka, dzīvāka un kustīgāka, nekā mēs varam iedomāties, un tai ir savi likumi, kurus mēs sākam iepazīt praksē.

Piesaucot, sūtot savas enerģijas, pateicoties vai vienkārši sarunājoties, mēs radām sakaru koridoru ar dabas gariem, ar augiem, kurus mīlam, ar dzīvniekiem, kurus audzējam, ar cilvēkiem, ar kuriem kontaktējamies, kurus ārstējam un pat kurus apglabājam. Mums vajag iemācīties domāt, ko mēs radām pasaulē, kura ir arvien tuvāk mums enerģiju ziņā un kura liek ievērot savus drošības noteikumus. Cilvēka apziņa un nodomi kļūst spēcīgāki, un vajag to saprast un ņemt vērā. Un sakaru koridori mūsos kādu laiku paliek un var no būtņu puses tikt izmantoti pēc viņu ieskata.

Tas attiecas arī uz māju, kurā mēs dzīvojam. Māja ar zemām iepriekšējo saimnieku enerģijām var likt mums pamest telpu, burtiski radot nesamierināmu situāciju, piesaucot negatīvu vai glabājot to no iepriekšējiem īpašniekiem. Tāda telpa var burtiski sūkt ārā enerģiju un apspiest visas jūtas. Ar tādu situāciju es tikko kā sadūros konsultācijā. Un vairākkārt esmu sadūrusies arī agrāk. Vajag saprast, ka ir spēka un antispēka vietas, un, kur eņģelim slikti, tur tumšam cilvēkam ir pašā laikā. Tādas telpas padara traku, un labāk tās pamest, nekā cīnīties ar tām.

Ir arī lielas dabas būtnes, kuras var parazitēt pat uz daudzstāvu namiem. Viņas vienkārši šeit ir dzīvojušas daudzus gadsimtus, un māja tika uzcelta viņu “nelabajā” vietā. Arī bijušajās kapsētās neko nedrīkst būvēt, uz enerģētiskiem lūzumiem, virs apakšzemes upēm.

Pasaule acu priekšā kļūst arvien dzīvāka, ar saviem pašas likumiem, kuri sāk līdz mums nonākt caur praksēm un gadījumiem no dzīves.

Paceļot apziņu, mēs kļūstam stiprāki par dažiem gariem, mācāmies pārvaldīt savas enerģijas. Kas nav pa spēkam fiziskajai apziņai, kļūst pa spēkam ugunīgajai. Aktivizējot savus augstākos ķermeņus un apziņas, mēs aktivizējam arī spēku, kurš palīdz mums tikt galā ar negatīviem gadījumiem. Bet vajag arī cienīt tos, kas neredzami ir klāt blakus mums un ne vienmēr saprot, cik viņa enerģijas ir labvēlīgas vai negatīvas mūsu cilvēka dzīvībai. Elementāļu apziņa ir zemāka nekā cilvēka apziņa. Viņi var vienkārši apsargāt savu pasauli un savu drošību, un nevajag domāt, ka planēta ir radīta vienīgi cilvēkam, un visus pārējos vajag vienkārši dzīt prom no telpas, kur tu esi apmeties.

Ar katru dienu parādās arvien vairāk un vairāk fotogrāfiju ar astrālām būtnēm, stāstu un piemēru par mijiedarbību ar neredzamo pasauli. No mums ir atkarīgs, cik godbijīgi, uzmanīgi un piesardzīgi mēs būsim jaunā kopienā, kura atveras.

Pievienots 21.10.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/perechodim-v-astralniy-mir

Tulkoja Jānis Oppe