Print

Dvēseles uzdevums

16 12 07

16.11.23.-25.

Nesen noritēja seminārs Kazahstānā. Uz Augšupcelšanās Krēslu pie mums atnāca mūsu Dvēseļu budhiālie aspekti Glabātāja pavadībā – gluži kā aitiņas ar ganu. Es vērsos pie Diženās Dievietes ar lūgumu palīdzēt mums atklāt mūsu Dvēseles.

Diženā Dieviete: “Mēs nolēmām, ka nebūtu slikti jums šodien iepazīties ar jūsu Dvēselēm tiešā veidā, sajust viņas, uzzināt, ko viņas grib no jums, sajust savu uzdevumu, savas Dvēseles enerģiju un īpašības, kuras ir attīstītas jūsu Dvēselē. Jūs esat pieraduši Dvēseli saukt par Zelta Eņģeli (pēc Krajona). Un ar tādu Zelta Eņģeli jūs šodien satiksieties. Tas, kā Mēs uzskatām, būs interesants skats, jums interesants un noderīgs savienojums.”

 

Mēs dažādi iztēlojamies šo aspektu – gan kā Zelta Eņģeli Dvēseles Templī, gan kā vienkārši eņģeli, kurš atnācis uz Zemi, gan kā Būtību, kurā ir daudz zemāku aspektu. Ko mums gaidīt no šīs Ceremonijas?

Ir ļoti daudz slēptā katrā cilvēkā – aisbergs, kura zemūdens daļa simbolizē slēptā iekšējā Es lielāko daļu. Šodien jūs uzzināsiet par sevi kaut ko apslēptu, sajutīsiet pirmoreiz pēc bērna vecuma to, no kā bērns nebija paslēpts, tāpēc ka viņa saikne ar Dvēseli vēl bija brīva. Tieši tāpēc bērni mums liekas eņģeļi – smalki un maigi.”

Pēc tam bija daudz negaidīta un skaista mūsu Ceremonijā, kura, kā vienmēr, ātri piemirstas.

***

Viens gadījums šoreiz mani pārsteidza. Meitene neilgi pirms atbraukšanas uz semināru bija atgriezusies no Krievijas, kur dzīvojusi jau vairākus gadus, mājās Kazahstānā. Šeit dzīvo viņas māmiņa, kura nodarbojas ar ezotēriku un ar kuru mūsu varone bija atnākusi uz semināru un Augšupcelšanās Krēslu.

Mēs šajā Krēslā izdarījām mēģinājumu noteikt ne tikai šīs dzīves uzdevumu (karmu), kurš ir nolasāms cilvēka (dvēseles) mentālajā aspektā, bet arī pamēģināt noteikt visas Dvēseles uzdevumu, kurš sadalās uz vairākām dzīvēm (zariem), noritošām pašreizējā laikā. Kā mēs zinām, Dvēseles uzdevumi sadalās pa daudziem inkarnāciju zariem, un karmas jēdziens attiecas nevis uz ķermeni, bet uz Dvēseles līmeni.

Aplūkojot meitenes budhiālo Būtību, es ieraudzīju, ka praktiski visi zari tik tikko sasniedz mentālo plānu, tas ir, no Dvēseles zari nesasniedz pat astrālu, kas liecina vai nu par Dvēseles sākuma līmeni, vai arī par neveselību. Pēdējais izrādījās pareizāks. Tikai viens plats zars bija nolaidies līdz fiziskajam plānam, un viņā bija vairāki cilvēki, kuriem ir tikai viens mērķis – izdziedināt savu buhiālo aspektu. Visi šie cilvēki bija, kā mēs to saucam, “aizmigušā stāvoklī”, tas ir, vēl nebija pamodušies garīgai dzīvei, nebija aizgājuši pa Dvēselei vajadzīgo ceļu. Un tikai mūsu Ceremonijas dalībniece bija spējusi atnākt tur, kur viņai bija lemts atnākt.

Jāsaka, ka līdz šim mani mēģinājumi ieraudzīt Dvēseli bija bijuši vienreizīgi, un tāda Augšupcelšanās Krēsla, tādā līmenī, vēl nebija bijis. Parasti Dvēsele nesarunājas un nepievērš uzmanību tādiem “sīkumiem” kā fiziskie aspekti. Bija pat gadījums, kad Dvēseles Būtība atrāva dzīvu zaru, uz kura bija visi aspekti (mentālais, astrālais un fiziskais cilvēks), atrāva vai ieraudzīja, ka zars ir atrauts, taču mierīga pateica – “To man vairs nevajag, tie ir atkritumi.” Es tomēr atjaunoju saikni ar dvēseli pa sutratmu, kura cilvēkam praktiski bija zaudēta, lai atgrieztu viņam veselību. Bet tādi gadījumi nebija bieži.

Aplūkojot Dvēseles Būtības apgabalu meitenei šajā Ceremonijā, es un mana kolēģe konstatējām milzīgu defektu – Dvēseles Būtības visu augšējo daļu bija apēdis milzīgs izpleties melns parazīts, kurš bija iegāzies iekšā aspektā un aizņēmis tur visas Būtības lielāko daļu. Un pēdējais mēģinājums palikt dzīvai bija, lūk, tāda Būtības nolaišanās uz fizisko plānu, ar vienīgo saglabājušos zaru, kurš ir spējīgs palīdzēt.

Mēs piesaucām visus, kas var mums palīdzēt, un visus mūsu pašu Spēkus. Viņi izvilka parazītu un aizvāca viņu, un pēc tam palīdzēja mums aizvērt milzīgā izveidotā cauruma apgabalu un piepildīt ar dziedinošiem balzamiem un vajadzīgajām enerģijām.

Kad es tomēr šai Dvēselei pajautāju viņas uzdevumu, izrādījās (pilnīgi dabiski) – izdziedināties. Un mūsu meitene izpildīja ne tikai savu zemes uzdevumu kā fizisks cilvēks, bet arī Dvēseles uzdevumu. Viņa izrādījās vajadzīgajā vietā un vajadzīgajā laikā.

Bet pārējie fiziskie cilvēki, kur uz šī zara iegāja inkarnācijās, tā arī nenonāca pie sapratnes, kā dēļ viņi ir uz Zemes.

Pēc tam uz mūsu varoni nolaidās jauna karma, jauni uzdevumi, kuri mainās, ja mēs izpildām vienu no saviem dzīves uzdevumiem.

 

***

Man gribas šodien pajautāt Tev, Diženā Dieviete, kāpēc šī dvēsele nespēja iziet no slimības citādā veidā, jo viņai taču ir daudz mentālu zaru, ir gan Glabātāji, gan Skolotāji, gan Palīgi visos līmeņos. Kāpēc tikai fiziskais cilvēks spēja izglābt savu Dvēseles Būtību? Kas mūsos ir tik neparasts?

Diženā Dieviete: Dvēseles pēc attīstītības var salīdzināt ar augiem. Viņām nav ne roku, ne apzināšanās, ne sapratnes, kā sevi izārstēt. Tāpat kā augs, viņas klusē un vienkārši izdziest.

Bet es taču redzēju “Ganu-Glabātāju”, kurš tādas Dvēseles pavadīja pie mums.

Savienojies ar viņu un saproti viņa funkcijas.

(Es redzu viņa tiešo saikni ar Diženo Dievieti. Tā ir ļoti gaiša būtne. Redzu arī viņa saiknes ar Dvēselēm, Dvēseļu nav daudz, daži desmiti.)

***

- Vēršos pie Glabātāja: ko tu vari pateikt par to Dvēseli, kura ar tādu lielu melnu caurumu?

Glabātājs: Es zinu, ka man vajag atrast veidu, kā viņu izdziedināt, un es viņu atvedu pie tevis.

- Kāpēc pie manis?

Glabātājs: Tāpēc ka tu spēj viņu atjaunot. Es atradu veidu, kā atjaunot Dvēseli, un tagad viņa – paskaties!

(Redzu, ka viņa ne ar ko ārēji neatšķiras no citām tādām pašām būtnēm. Paskatoties vērīgāk, atrodu iekšienē vēl kaut ko melnu, ko pašlaik ārstēju līdz galam. Piesaucu savus Spēkus un lūdzu iztīrīt līdz galam.)

- Man gribētos uzzināt cēloņus tādai bēdai tik augstā līmenī. Šeit ir gan Diženā Dieviete, gan ir Glabātājs. Kāpēc gan Būtības tā slimo?

(Glabātājs man translē fiziska ķermeņa šūnas, kuras arī nespēj uzvarēt vēzi un citus audzējus.)

- Var saprast, ka pašas Dvēseles nevar sevi izārstēt, bet es taču piesaucu Spēkus dziedināšanai no šī līmeņa? Viņi nāk un izdziedina. Kā man to visu saprast?

Tu esi Liela un Cita. Tevī jau ir daudz vairāk nekā Mūsos. Tāda, kā Mēs, tu biji kaut kad, bet tagad tu esi izmanījusies, kļuvusi stiprāka uz nolaišanās blīvumā rēķina. Tevī ir visi Spēki, bet Mūsos tikai daļa.

- Tas ir, bez tumšajiem spēkiem, kurus es ieguvu uz Zemes, ir grūti izdziedināt tādas tumšas Dvēseļu daļas? Bet vai tad Dvēseles tumšums nav sekas būšanai tumšās telpās un tumšas pieredzes iegūšanai?

Nē, šajā gadījumā tā nav.

***

Atkal vēršos pie Diženās Dievietes.

- Cik lielā mērā es esmu kļuvusi citāda? Man vienmēr ir licies, ka Augstākie Spēki, kā mēs viņus saucam, ir pietiekoši vareni, jo mēs taču lūdzam palīdzību un aizsardzību viņiem. Un Dvēseles Būtību mēs arī pieskaitām Augstākajam Spēkam, kurš vada un vērš mūs pa savu ceļu.

Ja tu būtu mazāk attīstīta nekā tavi pārējie augstākie aspekti, tad nebūtu dzīves evolūcijas procesa. Kaut kādā ziņā tavi augstākie aspekti patiešām pārspēj tevi, taču saprāta spēkā un sevis apzināšanā jūs spēsiet sacensties ar savu Dvēseli.

Man gribas saprast tos aspektus – astrālo un mentālo, kurus es redzu astotajā un devītajā centrā. Vai patiešām tie ir neatkarīgi, patstāvīgi attīstošies ķermeņi, jeb tā ir cilvēka projekcija uz šiem plāniem? Taču viņi mēdz būt pilnīgi citādi nekā cilvēks, kurš savienojies ar viņiem.

Dvēsele realitātes plānus iekaro pakāpeniski. Sākumā viņa apgūst mentālo plānu, bet tie ir būtnes aizmetņa tēli. Šeit ir maz domu, un būtne tik tikko sāka apzināties sevi kā dzīvību.

- Tieši tāda pati apzināšanās mani sagaidīja Būtības-Dvēseles līmenī.

Līdz ar katru jaunu ķermeni-aspektu ir arvien vairāk apzinātības un atrautības no Dvēseles tēliem, saikne ar Dvēseli pakāpeniski kļūst tievāka, un mentālie aspekti sāk apzinātāku dzīvi. Viņi attīstās un ieiet astrālajā pasaulē, kurā jau ir kopiena, sociālas grupas, hierarhija un lielāka gatavība apzināties sevi. Kā tu zini, šī gatavība briest pakāpeniski, un jaunas dvēseles daudz guļ vai ir neapzinošas astrālajā plānā. Paejot laikam, viņas sāk ieiet mentālajos aspektos un savienot ar sevi lielākai apzinātībai. Tas notiek miegā, tāpat kā jums.

Pakāpeniski astrālās dvēseles pieredze tādā mērā pārspēj mentālā aspekta pieredzi, ka kļūst acīmredzama gatavība doties uz nākamo attīstības pakāpi – uz fizisko apgabalu. Šeit Dvēsele ir vēl mazāk saistīta ar ķermeni, un tikai attīstības sākumā, bērna vecumā viņa iekļūst iekšienē un sāk savu dzīvi ķermenī, lai krātu pieredzi sociālajā pasaulē, gatavojot sevi atpakaļceļam – uz astrālo un mentālo dzīvi. Miegā jūs jau tur dzīvojat, un jums piemīt zināma pieredze ar šīm Dvēseles projekcijām uz visām jūsu eksistences jomām.

Tātad Dvēseles projekcijas uz visām dzīves jomām, visās paralēlajās realitātēs, visās inkarnācijās visos plānos, ir Dvēseles dzīve uz planētas. Katrā līmenī ir savas intereses un spējas. Savas iespējas, savi sasniegumi, savas vērtības.

Nomirstot mēs savu pieredzi nesam saviem augstākajiem aspektiem, padarot viņus izsmalcinātākus jeb apzinošākus?

Pieredzi jūs nesat ne tikai uz savu augstāko ķermeņu apgabalu, tā vienlaikus iet uz dvēseles un gara apgabalu, bagātinot jūsu garīgo pasauli ar cilvēka iestrādēm savā apgabalā. Koka tēls tev atkal dos uzvedni visu plānu mijiedarbības saprašanai.

Tava Dvēsele dzemdināja sēklu, atpumpuroja viņu no sevis un iesēja Planetārās Vienotības apgabalā (mentālais plāns, sākuma variants). Sāka augt kociņš un pakāpeniski sastrādāt savu pieredzi. Vecie koki dalījās ar viņu savā pieredzē, aizsargāja viņu no svelmainas saules un nodrošināja ar valgmi horizontu, uz kura nolaidās viņa saknes.

Kociņš sāka augt vienlaicīgi visos plānos – saules telpā (astrālais variants), blīvā augsnē (fiziskā dzīve) un smalkajā plānā (koka smalkie ķermeņi). Tas viss attīstās vienlaicīgi un pakāpeniski. Dvēsele, kura jau ir aizmirsusi, ka viņas sēkla aug, sāk apzināties, ka var ieraudzīt citas, blīvākas pasaules ar šī kociņa palīdzību. Viņa ir saiknē ar visiem aspektiem, būdama viņu neapzinātais iekšējais es.

Dvēsele tiecas nodibināt ciešāku saikni ar visiem saviem aspektiem, iekļūstot cilvēka (kociņa) pasaulē dažādos līmeņos. Viņa ir jutīga un gūst pieredzi vienlaicīgi visos augšanas līmeņos. Blīvuma pieredze – tumša pieredze – padara viņu rupjāku un stiprāku, kā koks kļūst vīrišķīgs stihiju iedarbībā. Negatīva pieredze rāda bīstamas sekas eksistēšanai – nomirt, tik sodītiem, zaudēt ķermeņa daļas vai saslimt un ciest. Dvēsele visus aspektus ved uz attīstību un apzināšanos, pie procesu un to cēloņu sapratnes. Pie tādu procesu izvēles, kuri būtu par labumu visai dzīvei, visai kopienai konkrētajā plānā.

Pati Dvēseles Būtība arī dzīvo savā plānā, būdama pakļauta stihijām un cīnoties par savu eksistenci. Dvēselei savā plānā piemīt sava plāna Spēki, tieši tāpat, kā cilvēkam ķermeniskajā apvalkā piemīt sava plāna Spēki.

Taču, kad sāk attīstīties apzināta daudzdimensionalitāte, Dvēsele sāk vēstīt cilvēkam, kā saknei, kurai piemīt visi spēki visos līmeņos, savu gribu un savu redzējumu uz visos ķermeņos notiekošajiem procesiem. Sākumā šī saikne ir vāja, bet samērā ar sastrādāšanu tā attīstās. Uzkāpjot augstākos apziņas līmeņos, Dvēseles saikne ar ķermeņiem nostiprinās ar iesvētījumiem dažādos līmeņos, lai iemantotu noteiktus Spēkus un iespējas. Viņa sevi izdziedina ar šo Spēku un iespēju palīdzību.

Tu esi viens no tādiem Dvēseles Spēkiem, kurš apzinās un kuram piemīt spēja ārstēt augstākajos plānos. Tu neesi ķermenis, bet Dvēsele, un tev ir saikne ar visiem aspektiem no apakšas uz augšu. Tava Dvēsele var ārstēt citas Dvēsele, savienoties ar augstākiem aspektiem, ugunīgo plānu Skolotājiem. Viņa ir iemācījusies mijiedarboties ar aspektiem, kuri ir izauguši no Dvēseles mentālajiem aspektiem un sākuši attīstīties tālāk, neatgriežoties budhiālajā plānā savā avotā – Zemes Dvēselē, bet, kļūstot par cilvēku un citu civilizāciju Saules aspektiem.

Ir izveidojušies jauno ugunīgo aspektu klasteri budhiālājā plānā un augstāk attīstītos apgabalos – Dvēseļu Vienotība jaunos planetāros un zvaigžņu līmeņos.

Dvēsele ir Būtība, bet Saules aspekti (tajā pašā līmenī – ugunīgajā) ir konkrētākas Būtības, humanoīdi, kuriem piemīt Vienotības spēks, kā viena Būtne.

Dvēseles izaudzēja savus Saules aspektus, kuri izrādījās tajā pašā vibrāciju līmenī – budhiālajā. Taču, atrodoties vienā ugunīgajā plānā, Saules aspekti un dvēseles joprojām ir dažādas, ar dažādām funkcijām un dažādām iespējām. Tavs saules aspekts ārstē Dvēseles savā līmenī, kurš nepiemīt Dvēselei, tāpēc ka viņa tikai uztver pieredzi, bet ne Spēkus un praksi.

- Vai var teikt, ka Dvēsele arvien vairāk kļūst par zinātnieku, teorētiķi, bet cilvēku iemiesojumi visos līmeņos – par praktiķiem?

Zināmā mērā jā. Dvēselei nav vajadzīgi praktiķi cilvēku plānos, viņas dzīve ir saistīta ar Dvēseles augstākiem līmeņiem, kuriem ir vajadzīga cita pieredze. Bet apakšējo pasauļu sapratne ir saistīta ar realitāšu, kuras pilnīgi izzina gars, struktūru. Sevis apzināšanās garam atnāca no “apakšas”, kad radās visu plānu apzināšanās vienlaicīgi, un cilvēka apziņa ir viens no tādiem daudzdimensionalitātes apzināšanās, blīvāku un mazāk blīvu realitāšu savienošanas sevī variantiem. Šī apzināšanās tik tikko sāk attīstīties jūsu civilizācijas vilnī. Tā aug un kļūst spēcīgāka. Drīz šī apzināšanās iekaros pasauli, kā to iekaroja datori un televizori.

- Es pateicos Tev, Diženā Dieviete!

 

Pievienots 07.12.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/prednaznachenie-dushi

Tulkoja Jānis Oppe