Print

Būtības Cilvēks

Viesizrādēs Francijā man bija daudz laika. Es nolēmu paskatīties, kā izskatās manas čakras. Agrāk es viņas redzēju kā lotosus ar lapiņām dažādā skaitā, apakšā mazi, augšā – milzīgs lotoss, līdzīgs asterei. Kopā tā ir pagājis ļoti daudz laika.

Es iedziļinājos sevī. Zem kājām atvērās maigi rozā daudzrindu lotoss, viņa ziedlapiņas trīc. Esmu līdzīga Indijas Dievietēm, stāvu un sēžu uz lotosa.

Lotosa sirdī rozā lotoss noziedēja un izveidojās kārbiņa. Toties lotosa sirds un noziedējušā zieda vietā izveidojās 9 jauni sānu lotosi. Smalkākā plānā, Kristus čakrā, lotosa vietā sirds centrā uzplauka balta roze, viņas ziedlapiņas ir pilnībā atvērušās, viņas emanācija ir mīlestība. Zem piena rozes slāņa iekšienē ir pušķis no maigi rozā lotosiem.

Augšā tūkstošlapiņu lotoss kļuva milzīgs, viņš ir pilnībā atvēries, un viņa centrālās ziedlapiņas tur pērli. Šis lotoss atrodas transpersonālajā punktā.

Tagad paskatīsimies sīkāk. Sakņu centrā (četrlapiņu lotosa vietā) – daudzlapiņu lilija.

Otrajā – martagonlilija jeb tīģerlilija.

Trešajā – ugunīga saulespuķe.

Sirds centrs ir aptverts ar vienotu baltu sfēru, kuras centrā – liela balta roze.

Noziedējušā lotosa kārbiņa slejas virs sirds rozā lotosu pušķa un ieiet kakla centrā. Kakla centrā faktiski ir tūkstošlapiņu lotoss, tikai viņa lapiņas ir mazas. Tas ir noziedējušā lotosa turpinājums, tāpēc ka viņa kārbiņa atrodas šī zieda pamatā. Zieds ir milzīgs, un viņa platums vienāds ar uz sāniem izstieptām rokām. No šīs “asteres” centra ārā sitas stars un liesma, un tie iet augstu augšup. “Asteres” tumšais kāts aiziet pirmajā aspektā dziļi zem kājām, saknēs.

Adžnā ir tāda pati neticami liela “astere”, vairākus metrus plata. Viņas lapiņas ir vēl sīkākas, to ir vairāki tūkstoši (lūk, viņa, nākotnes grupveida apziņa). Lapiņas sastāv no pienbaltas liesmas. Asteres tumšais kāts cilvēka ķermeņa platumā – Ba enerģija, aiziet dziļi iekšienē.

Jaunajā sahasrārā, uz galvas – divu aspektu – zemes un augstākā – apziņas savienojuma vieta. Tur saslēdzas mana fiziskā aspekta un Augstākā Es lodes. Viņu saslēgums atgādina Drunvalo Vesica Piscis. Šī Vesica stāv uz galvas. Domāju, ka tā ir apziņas lēca.

Skatos tālāk un redzu, piena pērli traspersonālajā punktā tur zobos milzīgs Ugunīgs Drakons. Faktiski, tā ir Saule, jo viņa žokļi un zobi sastāv no ugunīgām saules protuberancēm. Šis drakons sīciņas ķirzaciņas izskatā sēž uz delnas manam vecākam aspektam, kurš sastāv no zvaigznēm un zvaigžņu kopām. Uz šejieni, uz šo aspektu dažreiz es izeju savienojuma ar Vladimiru laikā. Šeit es visa sastāvu no zvaigznēm. Tas ir galaktiskais Logoss, pareizāk, viņa Dvēsele, vidējais aspekts.

No viņa uz visām pusēm iet sutratmas, pavedieni, kuri savieno viņu Tīklā ar pārējām galaktikām. Daudzie pavedieni ir līdzīgi sudrabotam tīmeklim.

Pacelšos vēl par vienu pakāpi... Būtības Ķermenis, apvienojošs galaktikas – mans ķermenis, atklāts sen, pirms dažiem gadiem. Ir redzams, kā viss “rūgst” un mainās Viņā. Miers ir iztraucēts, norit transformācijas periods. Viesuļi manā iekšienē trako un straumēm nes priecīgo vēsti – ir noticis!

Norit pārmaiņu laikmets zvaigžņu kopās. Jūtu galaktiku kustību, viņu atvēršanos jaunā līmenī, aktīvu pārkārtošanos. Centrālais kodols aug, tagad viņš ir līdzīgs augošam karbunkulam. Tur apslēpti briest kaut kas, kas uzsprāgs kā tūkstošiem sauļu. Droši vien dzimst jauna galaktika.

Saules sistēma atrodas tālu no šī centra. Mūsu galaktika Piena Ceļš atrodas netālu no nosacītā šīs Būtības deguna centra, perifērijā.

Visas galaktikas savā starpā ir sasaistītas ciešā tīklā, bet iekšienē, centrā, šis tīkls gluži kā tiek nomainīts. Viņš ir nosegts ar baltu liesmu, tīkls centrā ir pienbalts, sīki kristālisks. Es iegāju liesmas iekšienē – viņa ir poraina, blīva, staipīga un mīksta, atgādina iekšienē mīklu, piepildītu ar porām un burbulīšiem, starpsienām un mīkstiem staipīgiem savilcējiem.

Tuvāk centram šis staipīgais slānis beidzas, blīvā gaisma kļūst retāka un parādās kaut kas, kas atgādina Salu Paradīze. Uzreiz ienāca prātā “Сказка о царе Салтане” (“Pasaka par caru Saltanu[1]”):

Отрясая грезы ночи

И дивясь, перед собой

Видит город он большой,

Стены с частыми зубцами,

И за белыми стенами

Блещут маковки церквей

И святых монастырей.

Plakstiem miegu izberzēja –

Skatās: kur bij pakalns stāvs,

Pilsēta tur ausmā blāv;

Apjozta no visiem stūriem

Koši baltiem akmens mūriem;

Pāri mūriem torņi viz,

Spožā zeltā zaigo viss.

Ieeju šajā pilsētā, ļaudis pa ielām nepastaigājas, pilsētā ir tuksnesīgi. Visi ļaudis ir aizņemti. Pa klusām, mēmām ielām plūst maigi zvani un viegli aromāti. Katras telpas iekšienē ir daudz cilvēku kalpošanās, meditācijās, kopradīšanā. Tās ir kolektīvas mentālas radīšanas pūles.

Es vērsos pie vienas radības, lai viņa palīdzētu saprast, kas notiek. “Norit jaunas Galaktiskās Būtības radīšana, mēs visi esam viņas radītāji. Katrs no mums viņā ieliek savu personīgo pieredzi, kolektīvo un galaktisko. Viņa ir mūsu kopīgais bērns, kuru mēs iznēsājam, ieliekot viņā sevi. Pievienojies!”

Es iegāju. Centrā zem kupola karājās milzīga balta lode, viņas iekšienē bija daudz baltu olu, simtiem, bet varbūt arī tūkstošiem. Katra ola ir galaktiska sistēma, zvaigžņu kopa, kura ar laiku izvērsīsies par savu galaktiku. Taču tam ir jāpaiet miljoniem gadu pēc zemes gadu skaitīšanas, pirms tas notiks.

“Mēs pašlaik ieliekam tieši tādu programmu. Ieliec arī tu savu impulsu, padalies ar jauno pasaules-ēku!”

Es atvēru savu vāciņu kaut kur augšā, un no tā uz augšu kā zvaigznītes uz lodi aizlidoja dzirkstelītes, izkliedējās pa visu lodi-pasaules-ēku un asimilējās. Visi pagriezās pret mani un sāka aplaudēt (tas ir, pavērsa pret mani skatienus un apsveica). Pēc tam darbs turpinājās.

Lūk, no lodes manī nāk emanācijas, viņa ir atzinusi mani kā “māmiņu”. Kas to būtu domājis, pavisam bērnišķīgas enerģijas, bet ļoti patīkamas, un cik bezpalīdzīgas, pavisam kā no maza bērna!

Visi iesmējās... Viņi lasa manas domas un jūt mani. No manis iet tāds prieks, laime un sajūsma. Cik visi ir svētīgi un laipni! Tādā situācijā es izkusu un atvēros.

Darbs turpinājās. Es atsveicinājos.

Tātad Manis centrā dzimst jauna pasaules-ēka. Es esmu stāvoklī! Mūsu pasaules-ēka kolektīvi iznēsā meitas visumu. Lūk, kas notiek paralēli mūsu visumam!

Būtības Ķermeņa iekšienē vadība tiek realizēta tā: sistēmas strādā caur galvenajām smadzenēm, kuras es vadu sistēmiskā veidā. Ārpusē – Būtības Ķermenis, iekšpusē – “Lietussargs”. Apakšā jeb astē – nevēlamu elementu izmešana, viss kā cilvēkam. Augšējā daļa saskaras ar vēl augstāku apziņu, Sahasrāra ir pilnīgi atvērta un identificēta ar nākamo apziņu.

Bet, ja ietu uz vēl augstāku aspektu? Tā ir pasaules-ēka. Sanats Kumara tagad ir šeit, atrodas šajā līmenī. Šeit visiem ir tāda apziņa – personiskā un kolektīvā Pasaules-ēkas Apziņa. Pasaules-ēka kā būtība pastāvīgi attīstās, aug un pilnveido sevi. Katrai sistēmai līdzi šeit ienāk savas enerģijas, pilnīgi dažādas. Man, protams, kļuva interesanti paskatīties mūsu sistēmu. No Saules nāk melnas enerģijas. Tie nav netīrumi. Tā ir kā melna pērle, viņa ir tīra, tikai tumša. Pret šo enerģiju ir ļoti liela cieņa, kā pret jebkuru enerģiju. Viņas ir ļoti maz, viņa tiek izmantota, lai aptumšotu tās būtības, kuras grib pētīt šīs pasaules. Viņa ir kā mumijo vai kā dziednieciskie sveķi. Viņas ir ļoti maz, un viņa ir vērtīga kā rets balzams.

Aiz Būtības Ķermeņa ietvariem ir augstāk organizēts organisms. Tā ir Lielās Sistēmas-Būtības Orgāna Šūna. Šeit ir milzīgi daudz iekšējo orgānu, kur katrs izpilda savu funkciju. Tas ir bioenerģētisks organisms, viss viņa iekšienē ir mīksts un elastīgs, ne tāds kristālisks, kā, teiksim, mūsu kristāli. No visaugstākā skatpunkta šī forma ir līdzīga plācenītim ar padziļinājumu vidū – hemoglobīna formai.

Aplūkojamā tukšā telpā šīs šūnas atrodas tālu cita no citas, es saskaitīju tās kādas piecas, tās, ko ieraudzīju, un sestā visas šīs mirdzošās būtības apvieno Vienā, apklājot viņas ar Būtības Apmetni. Viņas redzami nav saistītas cita ar citu, atrodas telpas “zupā”, peld un ir saistītas informatīvi.

10 08 10 01

Hemoglobīna foto

 

Mūsu Orgāns ir skaņu-pārstrādājošs. Šeit mums viss balstās uz skaņu. Protams, mēs taču zinām, ka “Sākumā bija Vārds”.

Citas pasaules balstās uz citām enerģijām un informācijām. Katra pasaule no apkārtējām enerģijām izvelk un sadala savu visuma enerģētiskās informācijas slāni. Tieši šeit, šajā līmenī dzimst mūsu kristalizācija.

10 08 10 02

Zīm.: Būtības Ķermenis no ārpuses

2010. jūlijs

 

Pievienots 10.08.2010

http://sanatkumara.ru/stati/chelovek-suschnostniy

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Aleksandrs Puškins. Pasaka par caru Saltanu. Atdzejojis Jūlijs Vanags http://www.libros.am/book/read/id/330547/slug/pasaka-par-caru-saltanu (Tulk. piezīme)