Arī uz Marsa iestādīsim ābeles!

Pēdējā laikā daži Gaismas Darbinieki ir metušies „strādāt” augstākajās dimensijās, savā un citās Galaktikās. Viņu apziņa ir paplašinājusies līdz šiem aspektiem, un viņi ir sākuši „praktiski izmantot” šo faktu. Reizēm izraisa neizpratni tādi gadījumi, kad tiek pārtaisītas telpas un izmainīta realitāte tam, ko jūs neesat uzbūvējuši. Es tā domāju, ka mums pagaidām vairāk raksturīga ir loma tikai kā novērotājiem, ko mūsu augstākie aspekti var tur saradīt. Ja mēs to spējam redzēt, tad nav obligāti mums kaut ko tur MAINĪT pēc savas saprašanas. Domāšana taču mums paliek trīsdimensiju, labākajā gadījumā – piecdimensiju. Mēs vēl arvien nevaram pieņemt to faktu, ka viss dievišķais kaut kā dēļ eksistē. Mums ar mūsu duālo apziņu liekas, ka mēs šo realitāti varam „uzlabot”.

Mēs neesam pārgājuši DZĪVOT kvantu realitātē, tāpēc orientēties kvantu realitātē labāk ļaut mūsu nākošo dimensiju aspektiem saskaņā ar viņu domāšanu un saprātu.

Mums liekas, ka mums tur kaut kas ir „jādara”. Šī „darīšana” ir īpašība mainīt realitāti mūsu sapratnē. Citās realitātē šo „kaut ko” audzina, rada gadsimtiem, etapiem, evolucionāri, bet nevis uzlauž. Tur ļoti attīstīta ir nevis „darīšana”, bet ESĪBA. Vai mēs reizēm neatgādinām pērtiķus, kuri piecās minūtēs ar otām un krāsām, kuras nonākušas mūsu rokās, ir „izlabojuši” mākslinieka gleznu, kura radīta gadsimtiem un tūkstošgadēm?

Man ir liela Gaismas Darbinieku misiju statistika. Mēs katrā pirmās pakāpes seminārā skolā uzdodam sev tādu jautājumu: „Kāda ir mana misija?” un atbildam paši sev tieši no visuma apziņas, kurā mēs šī mērķa dēļ ieejam, kādēļ mēs atnācām uz Zemi. Vairums cilvēku ir atnākuši iemācīties mīlēt, augt un pilnveidoties, mācīties un izzināt, palīdzēt citiem darīt to pašu. Lūk, zvaigžņu sējuma humanitārā misija.

Mūsu vecākie aspekti to pašu „dara” citās telpās un dimensijās.

Cilvēks daudzdimensionālais ir radīts, lai radītu tur, kur ir klātesoša viņa aspekta apziņa. Mēs radījām KLĀTBŪTNI uz Zemes, bet paši atkal ar apziņu bēgam prom no planētas. Vai tad mēs esam pabeiguši savus darbus un atveduši planētu un cilvēkus pie pilnības vai kaut vai pie apmierinošas pakāpes? Šeit tik daudz vajag izdarīt! Mums ir milzīgi daudz darba! 80% cilvēku vēl arvien dzīvo trešajā dimensijā, tumša neizglītota cilvēka apziņā! Karmas ritenī, darvā.

Bet mēs „aizdrāzāmies” mainīt Galaktikas! Un kam uz Zemes mēs liksim priekšā strādāt? Svēta vieta tukša nestāv! Mūsu pirmās dimensijas aspektiem? Jeb atbrīvosim vietu tumšajai hierarhijai?

Mēs visi atnācām uz Zemi strādāt uz Zemes. Ja mums būtu jāstrādā Galaktikā, mēs neatnāktu uz Zemi. Tas ir tik vienkārši. Šeit ir vajadzīgi mūsu spēki un iespējas. Es nesaku, ka mums nav ar apziņu jāizaug uz pasaulēm un visumiem. Bet tur mēs realitāti mainīsim tikai tad, kad būsim tur KLĀTESOŠI pilnā apziņā un augstākajā saprātā.

Tajā misijas apzināšanās praksē, kuru es pieminēju, mēs jūtam savas bezgalīgās mīlestības pret Māmuļu-Zemi pakāpi. Jo augstāk mēs paceļamies pēc apziņas līmeņa, jo lielāka ir mūsu meitas un dēla mīlestība un cieņa pret planētu.

Mani dārgie kolēģi! Pievērsiet savu uzmanību planētas problēmām. Esiet cilvēki!

10.12.10.

 

Pievienots 11.12.2010

http://www.sanatkumara.ru/stati/i-na-marse-yabloni-posadim

Tulkoja Jānis Oppe