Print

Galaktisks darbs Lielajā Utrišā

Svētdien, 11.07.10. mēs ar Vladimiru un Zoju uzkāpām kalna virsotnē Lielajā Utrišā pie Anapas. Dienu iepriekš pie mums bija atbraukuši divi cilvēki – Anna un Genādijs Pavloviči „attīrīšanās” darbam kalnā un jūrā. Bet šodien Zoja Razdobrejeva vēlējās iet ar mums uz kalnu, kur stāvēja priekšā galaktisks darbs. Kad mēs „līdām” kalnā, man bija zināms tikai tas. Kāpšana nemaz nebija viegla, jo kalns ir klāts ar nobirām un necaurejamu mežu. Kad mēs virsotnē atvilkām elpu, tad sākās mūsu jaunā aktivizācija. Mēs iezemējāmies Zemes centrā un pēkšņi konstatējām, ka mūs planētas centrā gaida Lielais Valdnieks. Šī ir darba fonogramma, mazliet saīsināta.

N. Mēs esam sakaros, mēs esam sagatavojušies un atvērušies.

Z. Kādas spēcīgas enerģijas!

N. Savienoties ar Zemes centru, rokas var nesavienot... No turienes kaut kāds Valdnieks man atbild, ne Māte-Zeme, turklāt aspekts ir vīrišķs. (...) Arēji viņš ir līdzīgs Vulkānam, bet vārds viņam ir kaut kā ar A...

Z. Mēs esam sazemējušies četratā nez kāpēc, es redzu četrus starus, mēs esam trīs un ceturtais – nāk no turienes (rāda uz malu), pajautāsim, kas tas ir...

N. Tā ir šī Valdnieka izeja uz šejieni, viņš te jau, virszemē, ir ar mums savienojies, arī pa horizontāli, caur sirds centru... Viņš ir savienojies ar Augstākajiem Aspektiem, ar Plejāžu un tālāk ar Sīriusa, Sīriusa aspekti ir savienojušies ar Galaktikas Centru, un no turienes pašlaik nāk vadība... Tas ir, mēs tur esam it kā rokās sadevušies, tur mēs rokās esam sadevušies nepastarpināti, un tagad mēs velkam ārā Zemi, interesanti...

Z. Ai, kādas enerģijas nāk!

N. Viņš ir kā enkurs pašlaik, darbu dara Viņš, bet mēs te esam klāt kā enerģiju pārvadītāji. Tieši Viņi velk planētu, Viņi rauj ārā planētu caur Viņu, bet Viņš tur ir enkurs, lejā... Ir iespaids, ka notiek vilkšana uz kaut kurieni caur šo enkuru. Man caur kājām tik spēcīga plūsma iet!

Z. Jā, jā, jā, lūk, tas paceļas! Es saku, ka enerģija ir tik spēcīga!

N. Saka, novelciet zābakus! (novelkam apavus, paliekam zeķēs). Tā ir vieglāk...

Jūsu uzdevums ir tikai pastāvēt un pabūt klāt, mēs visu izdarīsim paši, mēs pēc tam jums visu izstāstīsim. Mēs priecājamies, ka jūs atnācāt šurp, rāpāties augšā... (tik stāvs kalns, ka palaikam gājām četrrāpus). Jutāt, kā mēs piegrūdām jūs pie dibena? Mani patiešām piegrūda, es jutu...

Z. Mani vilka, teica: mēs jūs turam...

N. Man ir iespaids, ka, lūk, tāds milzīgs āķis kā no ceļamkrāna ir aizāķēts Zemes centrā, un caur šo Valdnieku, viņam augšā ir mazs aspekts, tāds pats, kā mēs, bet tur Viņš ir milzīgs, caur viņu iet sakari... Viņš ar mums ir savienots, mēs viņu vienkārši pastiprinām.

Z. Notiek spirāles sagriešana pulksteņa rādītāja virzienā uz augšu... Ai, kāda spēcīga enerģija, man pat saspieda visas krūtis... (atpogājas) Ak!

N. Bet es mierīgi pārvadu enerģijas...

Z. Caur 4 ķermeņiem iet plūsma...

N. Višudha... Vienkārši stāviet. Pārvadiet...

Z. Sāk iet caur galvu... Balta, iezilgana enerģija...

N. Es atcerējos, kā mani Dievmāte mācīja turēt planētas... Mīlestība ir pats spēcīgākais, kas ir pasaulē, sūtām vienkārši mīlestību no sirds. Man uzreiz kļuva vieglāk...

Z. Arī mums ir vieglāk. Mēs vienkārši paplašinājām portālu.

N. Vēl piepildām ar mīlestību, mīlestību... visi mūsu aspekti pašlaik ir iesaistīti.

Z. Gaismas stabs ir izaudzis, kā ugunskurs no apakšas, nē, ne ugunskurs, kā sešskaldņu piramīda. Lūk, virsotne pacēlās, tiek radīta virsotne, kura pārvadīs enerģijas...

N. Mēs caur savu saules aspektu esam uzbūvējuši augstu, augstu, augstu piramīdu, saules enerģijas trīsskaldņu mastu. Apakšā ir kaut kas līdzīgs zvaigžņu tetraedram. Jā, visas, visas merkabas ir šeit... Vladimir, atvērsim tagad mūsu merkabu... (atvērām)

Z. Spilgti rožaina gaisma sākusi nākt, galīgi piesātināta... kā pārveidotājs... tas pulsē...

N. Mans Saules aspekts ir tāds pats kalns, un viņam tieši tāds pats masts no muguras, no sirds centra iziet... uz augšu, caur Plejādēm, manam Plejāžu aspektam ir tieši tāds pats masts... Saka, apzinies savu Plejāžu aspektu... Jā, interesanti... Un viņam tieši tādi paši sakari iet tālāk, pie Sīriusa... Lūk, arī Orionam pagājām garām, tieši Galaktikas Centrālajā Kodolā iegājām... Galaktiskajā Vienotībā... Tagad visi aspekti sāk savienoties...

Z. Tagad enerģija nāca no apakšas caur šo pārveidotāju, kad merkabas atvērās (tās kā pārveidotāji strādāja), un tagad, lūk, kā kodolsprādziens, liels mākonis iet uz augšu, paplašinās kā tāds kupols...

N. Varbūt merkaba atveras?

Z. Jā, jā, jā! Tā paplašinās, es tagad sapratu...

N. Es palūdzu, lai man parāda, kas notiek. Un atnāca tēls – Zeme kā gondola, tīkliņā peldoša. Šis tīkliņš ir nostiprināts uz Zemes... Un pašlaik cērt pušu šos nostiprinājumus, un gondola tāpat ar tīklu sāk peldēt... atcirtuši mūs no piestiprinājuma vietas... Mēs bijām piestiprināti pie sausa, sausa koka, mēs it kā peldējām telpā un piestiprinājāmies pie kāda zara milzīgā sausā kokā, un pašlaik mēs no šī koka esam atlaisti brīvā peldējumā. Grib paskatīties, kas būs, ja no mums vēl arī visdažādāko karmu noņems un palaidīs pašu peldējumā, tad ko vēl no mums var panākt?

Z. Es pašlaik redzu tikai rožaini violetas enerģijas...

N. Bet es redzu mūsu tīklu spilgti oranžu, bet mūsu koks, lūk, kā sauss paeglis (šajā kalnā ir vecs paegļu mežs), milzīgs kā visums, bet kādēļ mēs tur pieāķējāmies, nav saprotams... Tās ir tumšās pasaules, kuras jūs gribat izpētīt... Šis sausais koks tad arī ir tumšās pasaules... Mēs šeit augām...

Z. Lūk, krāsa kļūst spilgtāka... Nāk kaut kāds stars, kā no lāzera...

N. Es pašlaik sevi redzu milzīgu, kā milzeni, un es pašlaik pieeju pie šī koka un mierīgi atāķēju gondolu. Es esmu tik milzīga Milzene, garāka par šo koku. Bet zeme ir tik maziņa (rādu uz lodīti ar diametru 10 cm uz plaukstas). Es skatos uz šo lodīti – spoža, spoža, spoža, un ar tīkliņu apsegta!

Z. Arī es redzu, ka viss kļūst spožāks!

N. Zināt, kā agrāk bumbiņas tīkliņos pārdeva...

V. Nu attīri taču tīkliņu, vāc prom!

N. Nē, tīkliņš – tas ir mūsu aizsegs! Vajadzīga lieta! Nevajag mums tīkliņu vākt prom, pareizi saki! Mēs to būvējām, lai atdalītos no pasaules, pamēģinātu padarboties ar tumšo pasauli. Tā kā mēs no tumšās pasaules pašlaik ejam nost, lūk, šī atdalīšanās tad arī notika. Taču cilvēka apziņa darbojas ļoti lēni, kamēr viņa to izzinās...

Z. Zeme tīkliņa iekšienē uzņem paātrinājumu... Bet tu sajūti, kā paātrinājums spēcīgi aizgāja!

N. Mēs ar tevi no dažādām pusēm skatāmies, es no augšas skatos, bet tu no iekšienes...

Z. Man pat galva apreiba, tāds interesants paātrinājums, kā bezsvara stāvoklī!

N. Mans aspekts ir milzīgs pērtiķis, daudz lielāks par šo sauso koku...

Z. Visa gaismas ģimene mēģina noregulēt ātrumu, lai Zeme negrieztos tik ātri, kā tu redzēji... Lūk, viņu piebremzē. Lapiņas ap planētu ir sabozušās, nav piespiestas.

N. Es biju domājusi, kā darbs ir izdarīts, bet man saka – darbs ir tikko sākts! Vēl stundiņu, teica...

V. Stundiņu! – tādā saulē!

N. Vai mēs nevaram ieiet ēnā? Varam.

Z. Visa šī telpa apkārt jums ir portāls, kuru jūs uzbūvējāt. Tas ir, ēniņā var... (iekārtojamies paegļa ēnā)

N. Zini, ko mēs pašlaik darām? Viens no mums tur planētu aiz viena pola, bet otrs velk nost gluži kā spilgtu svītrainu zeķi no otra pola... un mēs, lūk, tā esam Zemi izstiepuši...

Z. Jā, lūk, tādu izstieptu es viņu arī redzēju! Tikai ne kā zeķi, bet kā garas lapiņas! Un viņa ar paātrinājumu kustējās, bet pēc tam viņu nobremzēja...

N. Bet planētas iekšienē ir tukšs, tikai meridiāniņi ir palikuši...

Z. Tie tad arī ir kā lapiņas! Ziemeļos tie saiet kopā, un dienvidos saiet kopā, bet vidū kā lapiņas!

N. Bet Aņa vakar taču stāstīja, ka viņai teikts, ka jūlijā, augustā atnāks jaunas enerģijas, kuras ļaus 80% iedzīvotāju sākt apzināšanos. Es viņai saku – tu padomā, ko tu runā, tagad jau ir jūlijs, ir kaut kas vai nav? Tagad neko neteiksim, paskatāmies septembrī, kas būs. Kad sauc konkrētus datējumus, mani tas padara stipri bažīgu... Bet, lūk, tagad darbs taču norit!

Z. Man pateica: enerģijas nāk jūnijā – jūlijā – augustā, bet apgūšana taču būs mazlietiņ vēlāk, kamēr viņas ienāks Zemes telpā...

N. Apziņa attīstās ļoti lēni, un šis darbs izstiepsies uz gadiem 50 droši vien...

Z. Galvenais, noenkurot šīs enerģijas... Enerģijas pastāvīgi mainās, tāpēc ka jūs pašlaik maināt trajektoriju...

N. Es tagad sāku skatīties, vai tas atnāks līdz 12. gadam vai pēc 12., bet man saka: neskatieties uz 12. gadu, viss! Ejiet tālāk, neorientējieties uz 12. gadu un uz kādiem datējumiem! Vienkārši strādājiet un viss! Nav nekādas robežas, viss nāk pēc kārtas – 12., 13., 14., 15. utt. Nav nekāda darba līdz 12. gadam un pēc tam, tas ir, robežas nav! Jūsu darbs tikko sākas!

Z. Spožas, spožas enerģijas, nāk kā zelts! Ne kā lapiņas, bet kā šūnas! Piecstūrainas.

N. Bet tīkliņa vairs nav!

Z. Taisa jaunu Hartmaņa tīkliņu, to, kurš bija ap planētu, taisa kā Hartmaņa tīkliņu, tikai zelta krāsā. Tagad to velk no pola uz polu.

N. Es esmu Galaktikas Centrā, tur mums pašlaik norit padome. Piedalās Lucifers, Sanats Kumara, vēl divi Valdnieki, nepazīstu, kas... Esmu tīk maza, salīdzinot ar viņiem, bet es arī te stāvu, nu, tas droši vien ir mūsu ar Vladimiru aspekts, un mēs skatāmies: mums priekšā it kā ir karte lejā. Ak, Sātans ar mums stāv, ar ragiem...

V. Ar jums stāv, Padomē?

N. Jā, es viņam apmēram esmu līdz jostasvietai... Es visu laiku cenšos saprast... Ā, tas viņiem ir ekrāns tur lejā, es visu laiku domāju, kas tur mirdz? Viņi ekrānā skatās, kas notiek... Man saka, ka tev vienalga pagaidām nesaprast, ko Mēs darām. Tas ir saistīts ar augstāko fiziku, ar gravitāciju, ar karmu un ar tādām lietām, par kurām mums vispār nav sajēgas. Tāpēc pat nemēģini saprast, bet pēc tam mēs tev pateiksim. Jūsu uzdevums pašlaik ir būt klāt un noenkurot šos portālus, un vienkārši turēt tos...

Z. Norit izlīdzināšana, un Zeme vairs nav tumša, caurauž oranži, rožaini un zelta stari... Briljanta balti... Zelta roze riņķo ap Zemi. Kas tas ir? Gan pa horizontāli, gan pa vertikāli griežas, no divām pusēm rozes... Tie ir kā jauni fraktāļi... No Radītāja Plāna.

N. Vēl kāds strādā uz planētas ar mums, no otras puses... Arī tur tādu pašu staru...

Viņi maina planētas orbitāli. Tas, ko mēs pašlaik darām – mainām planētas orbītu. Mūsu – Sanata Kumaras – darbs ir izmainīt planētas apziņu, no dualitātes pārvest vienotībā, vairākos viļņos, un, lūk, šis darbs pašlaik ir sācies. Bet, lai izmainītu apziņu, ir jāmaina fiziskie apstākļi uz planētas, lai planēta pakāpeniski pārietu uz astrālu, ir vajadzīgs vibrāciju grūdiens. Mēs pašlaik strādājam astrālā, nevis fiziskajā plānā. Lai izmanītu apziņu, vajag izmanīt vibrāciju plānu, tas ir, paaugstinās vibrācijas, tu redzēji griešanās ātrumu, no tā paaugstinājās vibrācijas, pēc tam tās pārkārtoja apziņas tīklu. Tas nav Hartmaņa, tas ir apziņas tīkls, pārkārto no duāla uz progresīvāku tīklu, uz piecstūrainu, tas ir, viņi piebūvēja piecstūru tīklu pie tā, kas ir, lai cilvēki varētu masveidā uz turieni pāriet.

Z. Es jūtu patīkamas ilgas, un turpmāk šīs enerģijas nenāks, teiksim, caur sāpēm, bet patīkami, kā atslābinājums...

N. Es jūtu, ka viņi tur pašlaik ir ļoti garīgi, intelektuāli sasprindzināti, viņi visu būvē mentālā un nolaiž uz astrālu. Viņi strādā visi kopā, un viņu stari ir sakoncentrēti uz darbu.

Z. Jā, jā, jā! Es redzu, kā šī tīkliņa galiņos ieiet stari, spoži, spoži! (...) Tā būs tīkliņa jauna piebarošana.

N. Nu, lūk, vēl 15 minūtes jāsēž...

Lūk, šī mūsu piramīda ir trīsstaru, tas tad arī ir portāls. Zemes Logoss caur to pieņem jaunos noskaņojumus. Tas Valdnieks, kurš ir ar mums, vērš šos starus uz pašu Zemes centru, saskaņo ar planētas centru.

Z. Zemes centrā spoža zvaigzne mirdz visos virzienos.

N. Visi ir pabeiguši un ātri pateikušies cits citam, un jau izklīduši... ļoti ātri, momentāni...

(darba beigas)

 

Pievienots 15.07.2011

http://sanatkumara.ru/stati/galakticheskaya-rabota-na-bolshom-utrishe

Tulkoja Jānis Oppe