Print

Alise Beilija - A. Beilijas izlase

Džvals Kuls par apskaidrošanās metodēm un ceļiem

Pārlūkojot savas piezīmes skolas materiālos, es atradu savu A. Beilijas izlasi. Domāju, ka šīs zināšanas padarīs skaidrāku manu ceļu un savienošanos ar Sanatu Kumaru kā Grupas Skolotāju. Faktiski Sanata Kumaras skola ved pa šo ceļu. Vairumam no mums stāv priekšā tās pašas transformācijas, ja jūs vēl neesat sasnieguši tādu rezultātu. Vēršu jūsu uzmanību uz grupas un grupveida apziņas attīstību augšupcelšanās ceļā. Par augšupcelšanos D. K. nav runājis, bet par pāriešanu uz augstāko pasauli grupā viņš ir uzrakstījis ļoti skaidri („progress ir iespējams tikai grupveida formā”).

Izlase ir veidota priekš manis, tāpēc teksts var nesakrist burtiski. Nolēmu to padarīt pieejamu, tā ir noderīga lasāmviela. Pievēršu uzmanību, ka Alise Beilija un Skolotājs D. K. par egoisko staru sauc Augstākā Es staru, par egoisko ķermeni – A. Es ķermeni. Tajā laikā bija zināmi tikai 7 Apziņas Stari.

Interesanti, ka Sanats Kumara deva nedaudz citādu Pastāvīgā Atoma interpretāciju nekā D. K. Sniedzu S. K. redzes viedokli piezīmē.

Šeit burtiski katra rindiņa ir piesātināta ar Augstākajām zināšanām, aiz kurām stāv Kosmosa Likumu blīvums.

N. Koteļņikova.

Alise Beilija. „Vēstules par okulto meditāciju”

(izlase)

Augstākā Es reālais darbs reducējas uz trīs pavadoņu – fiziskā, astrālā un mentālā ķermeņu kauzālā ķermeņa ietvaru iekšienē – izlīdzināšanu, un viņu stabilizēšanu tur ar gribas piepūli. Nostipriniet fizisko koordināciju, pievienojiet tai emocionālo stabilitāti un pievienojiet mentālā ķermeņa attīstītību. Nodibinās tiešs sakaru kanāls ar A. Es. Tas ievērojamā mērā ir matērijas un vibrāciju jautājums.

Mentālā plāna abstraktie līmeņi sastāv no trīs augstākajiem līmeņiem, sākot ar trešo apakšplānu. Ja cilvēks sasniedz jebkura no pavadoņiem – fiz, e, m – trešo apakšplānu, tad A. Es sāk apzināti strādāt caur izlīdzināmo personību. Attīrīšana un pakļaušana – lūk, šī līmeņa darbība. Fiziskā ķermeņa attīrīšana un disciplinēšana un emocionālā ķermeņa attīrīšana. Pēc tam var būt sajūtamas abstrakto līmeņu vibrācijas. Jāatceras, ka tās nāk caur kauzālo ķermeni, A. Es pavadoni, bet kauz. ķermenis atrodas mentālā plāna trešajā apakšplānā. Reāla abstraktā domāšana kļūst iespējama tikai, kad personība, atbildot Ego vibrācijai, ir izlīdzinājusi sevi līdz tādai pakāpei, ka ir izveidojies pilnīgi netraucēts kanāls. Izlīdzināta personība – ar kauzālo apziņu.

 

Meditācija

Meditācijas mērķis ir egoiskā ķermeņa pakāpeniska salaušana, izjaukšana un sagraušana. Katram Staram nepieciešami savi procesi.

  1. Tā cilvēkam ļauj kontaktēties ar ego un izlīdzināt trīs apakšējos ķermeņus.
  2. Tā ved cilvēku līdzsvara stāvoklī, uzstāda balansa punktu starp pozitīvu un negatīvu. Cilvēka vibrācijai paaugstinoties, šis balansa punkts paaugstinās, pārbīdās arvien augstāk un augstāk. Pienāk laiks, kad pievilkšanās apakšējais punkts neatrodas fiziskajā, neskar emocionālo, nesaskaras ar mentālo, apejot pat kauzālo ķermeni, un no šī brīža ir polarizēts garīgajā apziņā. Tas iezīmē ceturto Iesvētīšanu[1].
  3. Tā stabilizē zemākās vibrācijas emocionālā un mentālā plānu apakšplānos. Tā stabilizē noskaņojumus uz trešo apakšplānu vibrācijām katrā no trīs zemākajiem plāniem, kamēr šie plāni netiks paņemti kontrolē. Pēc tam būs jāsinhronizējas otrajiem apakšplāniem.
  4. Meditācija veicina polarizāciju no viena no Personības Pastāvīgajiem Atomiem uz atbilstošo garīgās triādes atomu.

Faktori, kuri nosaka meditāciju.

  1. Ego jeb A. Es Stars.
  2. Personības jeb zemākā es Stars.
  3. Viņa trīskāršās zemākās sistēmas karmiskais stāvoklis.
  4. Kauzālā ķermeņa stāvoklis.
  5. Pašreizējā perioda vajadzība un cilvēka piemērotība.
  6. Grupas, iekšējās un ārējās, ar kurām viņš ir saistīts.

 

Augstākā Es Stars jeb egoiskais Stars

Staram, kuram pieder cilvēka kauzālais ķermenis, egoiskajam Staram, jeb Augstākā Es Staram, ir jānosaka meditācijas tips. Katrs Stars prasa savu darbu, jo meditācijas uzdevums ir savienošanās ar Dievišķo.

1. Varenības Stars. Darba metodei ir jābūt gribas iedarbībai uz zemākajiem pavadoņiem, tas ir, intensīva koncentrēšanās, maksimāli totāla tiekšanās, kas ceļā aizslauka visus šķēršļus un burtiski izsit kanālu, ietilpstošu Triādē. Tiekšanās uz priekšu un augšup nes rezultātu – pa atvērto kanālu lejup nāk spēka jeb uguns plūsma, un kauzālais ķermenis ar laiku sabrūk.

2. Mīlestības-Vieduma Stars. Mazākās pretestības ceļš ir paplašināšanās un iekļaušana. Tā ir paplašināšanās no iekšējā centra un savas apkārtnes, tuvu dvēseļu, kāda Skolotāja mācekļu grupas iekļaušana tajā, kamēr viss nebūs iekļauts apziņā. Novesta līdz sasnieguma punktam, šī paplašināšanās ved pie kauzālā ķermeņa noslēdzošās salaušanas ceturtajā Iesvētīšanā.

3. Aktivitātes – Adaptācijas Stars. Ne tik daudz virzība uz priekšu vai pakāpeniska paplašināšanās, cik visu zināšanu un līdzekļu sistemātiska piemērošana uzstādītā uzdevuma pildīšanai. Vajadzīgā materiāla un kvalitātes krāšana, lai palīdzētu pasaulei, zināšanu krāšana, balstoties un mīlestību un atšķiršanu, gala rezultātā ved pie kauzālā ķermeņa salaušanas.

Visu meditācijas prakšu mērķis – tā ir tuvošanās dievišķajam mūsu iekšienē un, rezultātā, tuvošanās pašai Dievībai.

 

Kauzālā ķermeņa salaušana tiek īstenota:

1. Kanāla paplašināšanās rezultātā gribas virzošās varenības iedarbībā.

2. Mīlestības-Vieduma sintētiskais Stars ir iekļāvis sevī visu un rezultātā paplašinājis zemāko auras olu, kauzālo ķermeni.

3. Kauzālā Ķermeņa perifērijas pārraušana notiek, pateicoties uzkrāšanas un sistemātiskas absorbcijas spējai, kura raksturīga Adaptācijas Staram.

Visas 3 metodes ved pie viena un tā paša rezultāta un ir vienotas bāzes metodes variācijas, kuras tiek pielietotas mīlestības vai vieduma evolūcijā – tiekšanās uz pašreizējās Saules sistēmas mērķim.

1. Ir griba, kura valdzina cilvēku uz pilnību caur Augstākā realizēšanu un nosaka Varenības kalpošanu caur Mīlestību darbībā.

2. Ir mīlestības un vieduma aspekts, kurš valdzina cilvēku uz pilnību caur savas vienotības ar visu, kas elpo, realizēšanu, un nosaka kalpošanu caur mīlestību darbībā.

3. Ir darbības aspekts, kurš valdzina cilvēku uz pilnību caur visa piesaistīšanu kalpošanai cilvēkam: sākumā visa piesaistīšana sev, pēc tam secīga piesaistīšana ģimenei, tiem, kurus viņš personīgi mīl, savai apkārtnei un tā tālāk līdz tam laikam, kamēr viss nevērsīsies kalpošanai cilvēcei.

4. Ja A. Es Stars ir atribūtu Harmonijas Stars, 4. Stars, tad metode ir skaistuma un harmonijas iekšēja realizēšana. Tā ved pie kauzālā ķermeņa salaušanas, pateicoties Skaņas un Krāsas zināšanai un skaņas graujošajam efektam. Ja A. Es nots skan harmonijā ar citiem A. Es, rezultāts ir kauzālā ķermeņa salūšana, atsvešināšanās no zemākā un pilnības sasniegšana. Šī stara pārstāvji attīstās pa mūzikas, ritma un glezniecības līniju. Viņi ieiet savā iekšienē, lai apjēgtu formas dzīves pusi caur mākslu. Lieli mākslinieki un spoži mūziķi daudzos gadījumos savu mērķi sasniedz šajā ceļā. Leonardo da Viņči. Mocarts.

5. Konkrētas zinātnes vai zināšanas Stars. Darba metode – konkrētā prāta intensīva izmantošana kaut kādas problēmas risināšanā, palīdzot rasei; tā ir visu mentālo īpašību mobilizēšana un kontrole pār zemāko dabu, tā, lai ar vienu maksimālu piepūli izlauztos cauri tam, kas traucē augstākās zināšanas nokāpšanai. Tā ietver arī gribas elementu. Rezultātā vēlamā informācija tiek iznesta no jebkuras zināšanas avota. Samērā ar šī procesa atjaunošanos kauzālā ķermeņa perifērijas pārraušana kļūst tik bieža, ka galu galā viņš sabrūk, un cilvēks atbrīvojas.

6. Uzticības Stars – tas pārsvarā ir upurēšanās Stars. Ja viņš ir A. Es Stars, darba metode caur meditāciju izpaužas totālā atdevē caur mīlestību pret indivīdu vai ideālu. Cilvēks mācās būt ietverts caur mīlestību pret cilvēku vai ideālu. Viņš visas savas spējas un pūliņus vērš uz to, lai izzinātu, kas ir vajadzība, un kā upuri šī cilvēka vai ideāla vārdā atdod pat savu kauzālo ķermeni, metot viņu upurēšanas altāra ugunī. Tā ir dievišķā fanātisma metode. Kauzālais ķermenis tiek sagrauts ar uguni, un atbrīvotā dzīvība dievišķā svētlaimē traucas augšup, pie Gara.

7. Ceremoniālā Likuma jeb Maģijas Stars. Darba metode ar formu – tās izzināšanā un slavināšanā. Tā ir likuma izzināšana un sekojoša izzināšana, kā un kāpēc šis likums darbojas. Šī metode ved cilvēku atbilstībā ar likumu, kārtību un noteikumiem, izmantojot katru darbību trīs ķermeņu dzīvē, un kauzālā ķermeņa iekšienē uzbūvē atverošos formu, kura rezultātā ir šī ķermeņa salūšanas cēlonis. Šī metode ved cilvēku pie atbrīvošanās, pateicoties likuma izpratnei un apzinātai piemērošanai savai dzīvei, un nodrošina apstākļu uzlabošanos cilvēka ķermenī, tādā veidā padarot cilvēku par savas rases kalpotāju.

 

Personības stars

A. Es Stars nosaka meditācijas metodi. Personības Stars ir garīgā Stara apakšstars un mainās biežāk nekā A. Es Stars. Attīstītiem ego personības Stars variējas no dzīves uz dzīvi tā, ka katrai dzīvei ir īpaša nokrāsa. Tādā veidā kauzālais ķermenis tiek apgādāts ātrāk. Kad vienība pāriemiesojoties sasniedz punktu, kad viņa apzināti izvēlas, uz kādas nots balstīt savu nākamo vibrāciju, šī dzīve var būt pilnībā veltīta īpašās nots atskaņošanai un vienas konkrētas vibrācijas stabilizēšanai. Notij ir jāatskaņojas un vibrācijai jāstabilizējas dažādos apstākļos. No šejienes izriet nepieciešamība pēc biežām pārmaiņām tā, kurš tiecas, vai mācekļa dzīvē, mainības stāvokļa un šķietamās nekārtības, kurās norit tādas dzīves, izskaidrošana.

Atturīgums vērtējumos – lūk, labākais vieda novērotāja darbības veids, par cik viņam vēl nepiemīt ne iekšējais redzējums, lai redzētu krāsu, ne okultais dzirdējums, lai atpazītu noti.

 

Trejādā cilvēka karmiskais stāvoklis

Karma un laiks ir sinonīmi lielākā mērā, nekā tas tiek apzināts. Cilvēka atbrīvošanās no kauzālā ķermeņa var sākties, tikai sasniedzot zināmu evolūcijas punktu, kad kauzālajam ķermenim piemīt noteikts svars un apjoms.

  1. Evolūcijas punkts.
  2. Kauzālā ķermeņa svars.
  3. Kauzālā ķermeņa izmērs un apjoms.

 

Evolūcijas punkts

Tas ir par A. Es saikni ar personību un pakāpenisku tās pastiprināšanos, pateicoties meditācijai. No mūsu hierarhijas redzes viedokļa mēs tiekam vērtēti pēc savas gaismspējas.

Polarizācija atoma iekšienē norāda uz cilvēka evolūcijas vietu. A. Es iedarbojas uz matēriju un izraisa izmaiņas Pastāvīgā Atoma[2] uzbūvē. Pastāvīgā Atoma struktūra, līdz kurai nonākusi evolūcija, pilnībā mainās. Elektronu izvietojumam atoma iekšienē, kurš pakļauts polarizācijai, ir citāda ģeometriska forma, nekā tā, kāda raksturīga atomam, kurš vēl šo procesu nav izjutis.

1. periods. Cilvēks ir polarizēts fiziskajā ķermenī. Tas sākas, kad cilvēks kļūst par apzinošos būtību, cilvēka būtni, un beidzas līdz ar emocionālā ķermeņa apzinātas funkcionēšanas sākšanos, jeb, kad emocijas sāk spēlēt sevišķi svarīgu lomu. Tas atbilst Lemūrijas un agrīnās Atlantīdas laikmetiem. Cilvēks mācās pakļauties sava vēlmju ķermeņa, jūtu un emociju ķermeņa kontrolei. Viņš dzīvo fizisko dzīvi bez kaut kādām domām par kaut ko augstāku. Šis periods atbilst bērna vecumam no 1 līdz 7 gadiem. Nekāds audzinātājs nav vajadzīgs, jo darbu pilda instinkti, kuri piemīt Augstākajam Es. Viņa iekšējā liesma ir – maziņš punkts, polarizācija fiziskajā pastāvīgajā atomā.

2. periods. Cilvēks ir polarizēts emocionālajā ķermenī, un attīstās zemākā prāta vēlmes. Analoģisks vēlīnās Atlantīdas laikmetam vai nosacītai bērna dzīvei no 7 līdz 14 gadiem. Pieaugšana ir emocionālās un fiziskās polarizācijas rezultāts. Tagad viegli sasniedzams em. un fiz. ķermeņu izlīdzinājums. Problēma ir abus ķermeņus izlīdzināt ar mentālo ķermeni, un vēlāk ar A. Es. Vēlmes šajā periodā vairs nav tīri fiziskas, jo sākas prāta ietekme. Cilvēks apzinās neskaidras vēlmes, nesaistītas ar fizisko ķermeni. Viņš spēj dziļi mīlēt savus audzinātājus un vedošos, viedākus nekā viņš. Viņš ir spējīgs kā uz kvēlu uzticību, tā arī uz neprātīgu naidu. Viņam pietrūkst līdzsvara, kurš tiek sasniegts ar prāta, mentālas darbības palīdzību. Polarizācija emocionālajā pastāvīgajā atomā. Gaisma iedarbojas jau uz diviem P. A. – fiz. un emo.

3. periods. Prāta attīstības stadija. Polarizācija uz mentālā ķermeņa. Šis darbs atbilst vecumam no 14 līdz 28 gadiem. Tas ir viduspunkts, bet fokuss nobīdās uz mentālo vienību, A. Es Ķermenis pakāpeniski paplašinās, iegūstot pienācīgos izmērus. A. Es kļūst arvien apzinātāks savā plānā un arvien ieinteresētāks – caur Pastāvīgajiem Atomiem – personības dzīvē. Visi šie periodi rit, pārklājoties un attīstoties paralēli.

4. periods. Trīs pastāvīgie atomi funkcionē, un cilvēks ir aktīva, jūtoša, domājoša būtne. Viņš pabeidz personības dzīvi un sāk apzināti pārbīdīt savu polarizāciju no personības dzīves uz Augstākā Es dzīvi. Viņš sāk Mācekļa Ceļu. Viņš sāk transmutācijas darbu un liek savai apziņai celties uz augšu un paplašināties saskaņā ar savu gribu. Viņš ar savu darbu piesaista Audzinātājus, viņš formē nepieciešamo kanālu. Kauzālais ķermenis sāk izstarot iekšējo gaismu, kļūst smalks un caurspīdīgs, un tur, kur rodas kontakts starp A. Es un Triādi, rodas Liesmas punkts. Skolotāji redz mācekļa gatavību. Tas atbilst laikam starp 28 un 35 gadiem pieauguša cilvēka dzīvē.

Piektais periods. Liesma pakāpeniski izlaužas cauri kauzālā ķermeņa perifērijai. Ceturtajā periodā rodas mistiskā meditācija, pēc tam tā piektajā periodā pāriet okultajā meditācijā, kura nes rezultātus, ja atbilst staram. Tieši patiecoties meditācijai, cilvēks tiecas sasniegt A. Es un projicēt viņa apziņu arvien zemāk un zemāk, lai viņā apzināti iekļautu fizisko plānu. Tieši pateicoties meditācijai, cilvēks apjēdz uguns nozīmi un atdod visus ķermeņus šai ugunij, kamēr nepaliek nekas, izņemot uguni. Pateicoties meditācijai, viņš atklāj ieeju kauzālajā apziņā, un cilvēks šajā noslēdzošajā periodā kļūst A. Es, nevis personība. Šī perioda laikā polarizācija pilnībā pārbīdās no personības pie A. Es, atbrīvošanās beidzas. Pat kauzālais ķermenis tiek uztverts kā ierobežojums, un cilvēks no viņa atbrīvojas. Polarizācija pārbīdās augstāk Triādē. Fiziskais P. A. tiek atstāts, un polarizācija kļūst augstākā mentālā, Emoc. P. A. tiek atstāts, un polarizācija kļūst intuitīva; Ment. P. A. tiek atstāts, un polarizācija kļūst garīga. Cilvēks tad kļūst par Vieduma Skolotāju un sasniedz simbolisko 42 gadu vecumu, pilnīga brieduma punktu Saules sistēmā.

Ir vēl 6. un 7. iesvētīšana.

 

Kauzālā ķermeņa svars un sastāvs

Kauzālais ķermenis ir komplekts no P. A., skaitā trīs, ieslēgtiem apvalkā no mentālas substances. Mentālais ķermenis apvieno A .Es un personību, tas ir viņu kopējais lauks. Kad f. ķermenis ir pietiekami attīstīts, emocionālā daba ir kļuvusi pietiekoši stipra, lai veidotu eksistences bāzi un virzītu to ar instinkta palīdzību, un kad ir iesakņots mentalitātes aizmetnis, kurš nodrošina atmiņu un veicina attiecināt savā starpā idejas, tad lejupejošais gars, jau apguvis mentālo atomu, ir uzskatījis, ka ir pienācis laiks apgūt zemākos pavadoņus – emo un fiz. Ir bijuši piesaukti Liesmas Valdnieki, kuri ir nodrošinājuši polarizācijas pārbīdi no Triādes zemākā Atoma pie Personības viszemākā Atoma. Liesma nokāpj uz mentālā plāna trešo apakšplānu, zemāk vairs nevar, un tur ir saformējies kauzālais ķermenis. To sauc par individualizācijas momentu, tas ir, mentālā plāna trešajā apakšplānā ir gaismas punkts, kurš ietver trīs atomus un pats ir ietverts apvalkā no mentālās matērijas. Darba būtība ir pārvērst šo gaismas punktu liesmā, nepārtraukti pūšot uz dzirksteli un barojot uguni. Otrkārt – likt kauzālajam ķermenim augt un paplašināties, no bezkrāsainas olas, kurā A. Es līdzinās dzeltenumam čaumalā, pārvēršoties reti skaistā priekšmetā, kurš savā iekšienē ietver visas varavīksnes krāsas. Kauzālais ķermenis ar laiku sāk izstarot gaismu, un iekšējā liesma pakāpeniski izlaužas no centra pie perifērijas. Pēc tam viņa pārrauj perifēriju, izmantojot ķermeni, tūkstoš dzīvju produktu, kā degvielu savām ugunīm, un sadeg pašas liesmā. Specifisks kauz. ķermeņa svars iezīmē atbrīvošanās momentu, kad darbs ar ķermeni ir pabeigts, un kauz. ķermeņa svars atbilst standartam, uz kuru orientējas hierarhija. Kauz. ķermenis veidojas, nesteidzīgi krājot labo katrā dzīvē. Sākumā būvēšana rit lēni, bet uz iemiesojumu beigām – pārbaudīšanas Ceļā un Iesvētīšanas Ceļā – darbs paātrinās. Kauz. ķermeņa aprises variējas saskaņā ar tipu un Staru. Daži ir ieapaļāki, citi – olveidīgāki, bet vēl citi – iegarenāki. Tikai sastāvam un plastiskumam ir nozīme, un caurlaidīgumam, kurš ļauj saskarties ar citiem A. Es, tajā pašā laikā saglabājot savu identiskumu.

Pateicoties meditācijas praksei, pakāpeniskai zemākā prāta nomierināšanai, koncentrācijai un viedai meditācijai pa Augstākā Es Staru, sabalansētai meditācijai pa personības Staru, kauz. ķermeņa saikne ar personību kļūst ciešāka un viņus savienojošais kanāls – tīrāks un adekvātāks. Galu galā tas ved pie polarizācijas pārbīdes no zemākā pie augstākā, bet vēlāk – pie pilnīgas atbrīvošanās no abiem, kad centrēšanās jau ir garīgajā apziņā. Trīs fakti, kuri veicina apskaidrošanos:

1. A. Es savā paša plānā apzināti realizē saikni ar Skolotāju un tiecas šo apziņu nodot personībai.

2. A. Es savā plānā nezina laika un telpas ierobežojumus, un, būdams ar nākotnes zināšanām, apzināti tiecas tuvināt vēlamo rezultātu, ātrāk padarīt to par faktu.

3. A. Es savā plānā ir tieši saistīts ar citu A. Es uz tā paša stara un, tā kā progress ir iespējams tikai grupveida formā, strādā šajā plānā, sniedzot palīdzību sev līdzīgiem.

 

Evolucionārā attīstība

60 miljardu apziņas vienību jeb garu attīstībā esošajā cilvēku hierarhijā atrodas kauzālajā plānā. Pašlaik šis skaits ir mazāks, jo cilvēki saņem 4. iesvētījumu. Viņi visi dažādās stadijās ir saistīti ar savu Monādi, Garu, analoģiski tam, kā A. Es ir saistīts ar personību. Visas monādes atrodas zem kontroles, precīzāk, veido apziņas daļu vienam no planetārajiem Gariem. Budhi līmenī A. Es atrodas tādos pašos apstākļos. Viņu stara adepts seko viņu vispārējai evolūcijai, būdams ar viņiem sakarā kā ar grupām. Grupas formējas pēc trīs nosacījumiem.

a. Pēc A. Es Stara apakšstara.

b. Saskaņā ar individualizācijas jeb ienākšanas cilvēka valstībā periodu (A. Es vecums).

c. Saskaņā ar sasniegšanas (polarizācijas) punktu.

Viņu Stara adepts realizē vispārīgu uzraudzību, viņa vadībā strādā Skolotāji, katrs uz sava paša Stara, viņiem visiem ir savas individuālas grupas, saformējušās ap viņiem atbilstoši laika periodam, karmai un vibrācijām. Skolotāju vadībā strādā mācekļi, kuriem ir A. Es apziņa, tādā veidā atbalstot pārējās grupas attīstību.

Ilgu laiku A. Es praktiski neapzinās personības. Magnētiskā saikne eksistē, un tikai, kamēr nepienāks laiks, un personības dzīve nesasniegs punktu, kad viņa kaut ko var ienest kauzālajā ķermenī. Ķermenis no sākuma ir mazs, bezkrāsains un niecīgs. Beidzot pienāk dzīvju virkne, kad A. Es strādā pie zemākā es pakļaušanas, pie saziņas kanāla paplašināšanas un pie savas eksistēšanas fakta un savas esamības mērķa pārraidīšanas fizisko smadzeņu apziņā. Kad šis uzdevums ir izpildīts, un iekšējā uguns cirkulē brīvāk, dzīves tiek veltītas tam, lai šis iespaids stabilizētos, un iekšējā apziņa kļūtu par apzinātās dzīves daļu. Liesma nolaižas arvien zemāk un zemāk, kamēr pakāpeniski dažādi pavadoņi neizlīdzinās, un cilvēks neizrādās uz Pārbaudījuma Ceļa. Cilvēks kļūst par tiecošos pie dievišķības, sapņo par augsto. To visu nostiprina dziļa pārliecība, ka kalpošanā tiks sasniegts tas mērķis, par kuru viņš sapņo. Līdz tam laikam hierarhija sazinājās tikai ar cilvēka A. Es, bet tagad viņa sāk darboties.

A. Es visas savas pūles vērš uz to, lai paātrinātu vibrāciju, un piespiestu buntojošos pavadoņus atsaukties ātri pieaugošajam spēkam un atbilst tam. Notiek uguns jeb karstuma pastiprināšanās un sekojoša vibrācijas intensificēšanās. Paceļas vibrācijas, pastiprinās uguns. Darbs beidzas ar to, ka iestājās apskaidrošanās.

Kas augšā, tas arī apakšā. Monāde līdz ar 3. Iesvētīšanu sāk apzināties A. Es. Darbs tad paātrinās, pateicoties materiāla smalkumam un tam, ka pretestības augstākajās pasaulēs nav, tā ir tikai trijos apakšējos ķermeņos[3].

 

Mīlestība un viedums

Mīlestība – tā nav sentimentāla noskaņa, nav tā neatšķirošā mīlestība, kura neievēro ierobežotību un neatzīst trūkumus. Tā nav tā mīlestība, kura necenšas izlabot un izpaužas nekritiskā attieksmē pret visu esošo. Tā nav tā mīlestība, kura metas visam kalpot, vajadzīgam un nevajadzīgam, un kura neatpazīst starpību attīstības līmeņos. Šai mīlestībai evolūcijas kāpnes ir vienaldzīgas, viņa ir gatava visus uzskatīt kā vienlīdzīgus.

Patiesa mīlestība jeb viedums skaidri redz katras formas trūkumus un jebkuras savas pūles vērš uz to, lai palīdzētu iekšējai dzīvei atbrīvoties no pinekļiem. Tā viedi atpazīst tos, kam vajadzīga palīdzība, un tos, kam tā nav vajadzīga. Pārāk liels akcents tika likts uz to, kas tiek saukts par mīlestību, nepietiekami uzsvērts viedums, kurš ir mīlestība, kura izpaužas kalpošanā.

25% slimību izceļas ēteriskajā ķermenī, 25% – mentālajā, 50% emocionālajā.

Dziedināšana ir iedarbošanās uz ēterisko ķermeni, prānas kanāliem, kuru kopija ir asinsrites sistēma. Nevaldāma emocija graujoši ietekmē nervu sistēmu. Būdama noturēta un apspiesta, tā izraisa aknu slimības, dažādas žultis, indes uzkrāšanos sistēmā – septiskas saindēšanās, ādas slimības un anēmijas. Bailes un priekšnojauta, bažas un izmisums – vispārējs vājinošs efekts, gausa orgānu darbība, dzīvīguma pazemināšanās, nervu sistēmas, smadzeņu un mugurkaula saslimšana. Meditācija veicina aizsprostojumu atvēršanu, emocionālā ķermeņa attīrīšanu. Prāna cirkulē, regulējot visu sistēmu un attīrot visus orgānus.

 

Hierarhijas trīs nodaļas

Manu manipulē ar matēriju un strādā pie formu evolūcijas, kā ar dzīvnieku, minerālu, cilvēka vai planētas blīvajām fiz. formām, tā arī ar rasu, nāciju, eņģeļu vai citu evolūciju formām. Pirmais Stars – Griba, Spēks, Varenība. Saikne ar Karmas Valdniekiem. Tieši pa šo līniju mūsu Saules Logoss uzliek cilvēkiem savu gribu. Četri Karmas Valdnieki strādā plecu pie pleca ar Manu, jo viņi realizē likumu, bet viņš manipulē ar cilvēku, kontinentu, rasu un nāciju formām, lai Likums pienācīgā veidā tiktu izpildīts. Tā ir okultisma līnija. Okultisma meditācija – darbs ar formām, likumiem. Okultists atzīst iekšējās dzīves esamību, taču pēta tās izpausmes metodes un formas. Pēta pasauli caur noteikumiem un likumiem.

Bodhisatva jeb Pasaules Skolotājs strādā ar attīstošos dzīvību formas iekšienē, veicina reliģisku ideju ieviešanu un filozofisku koncepciju attīstību, kā priekš indivīdiem, tā arī priekš rasēm. Otrais Stars, Mīlestība. Magnētisms, pievilkšanās, DZIEDNIECĪBA. Meditācija – darbs ar apziņu. Pārdomā ne tik daudz likumu, cik dzīvi.

Mahačohanam, Trešajam Staram, kurš sintezē četrus zemākos Starus, ir darīšana ar prātu un intelektu, un sadarbībā ar saviem Brāļiem viņš kontrolē prāta[4] evolūciju. (Intelekts, zināšanas, piemērošanās un adaptācija. Elektrība, sintēze, organizācija. Zināšanas jeb zinātnes, abstraktā prāta un sākotnējo ideju līnija.) Pārdomā nevis likumu, nevis dzīvi, bet abu seku izpausmes un cēloņus. Kāpēc, kā un no kurienes. Par ideāliem. Tiecas izzināt universālo prātu, uzzināt viņa noslēpumus. Lietišķās organizācijas līnija, kā arī mākslinieki, mūziķi, zinātnieki un pasaules darbinieki.

Cilvēks var pacelties pie Logosa pa trim ceļiem un sasniegt savienību ar Saules sistēmas Es pa Manu, Bodhisatvas un Mahačohana līnijām. Taču īpaši atzīmēsim, ka uz planētas Mīlestības un Varenības Valdnieks, Pirmais Kumara ir visu trīs nodaļu fokuss. Viņš ir Vienotais Iesvētītājs un, neatkarīgi no tā, pa kādu līniju strādā cilvēks, viņam galu galā ir jānonāk pie sava mērķa uz sintētiskā Mīlestības-Vieduma stara. Viņam jākļūst par mīlestību un jāpauž tā uz āru. Tā var būt Mīlestība, kura darbojas caur varenību, vai Mīlestība harmonijā, vai Mīlestība, KURA STRĀDĀ CAUR ZINĀŠANU, CAUR CEREMONIĀLU VAI UZTICĪBU, VAI VIENKĀRŠI TĪRA MĪLESTĪBA UN VIEDUMS, KURŠ APVIENO VISAS PĀRĒJĀS. MĪLESTĪBA BIJA AVOTS, MĪLESTĪBA IR MĒRĶIS, MĪLESTĪBA IR SASNIEGŠANAS METODE.

Tas, kurš tiecas, ir radīts saplūst ar savu A. Es. Augstākās apziņas iemantošana ir nākamais solis uz priekšu tiem, kuri ir uz Pārbaudījuma Ceļa. Tā būtība nav tāda, lai vienkārši 30 minūtes dienā veltītu dažām meditācijas formām. Ar to domāts ik stundas – visu cauru dienu, dienu pēc dienas – mēģinājums noturēt apziņu pēc iespējas tuvāk tam maksimālajam līmenim, KĀDS TIEK SASNIEGTS RĪTA MEDITĀCIJĀ. Tas paredz jebkurā momentā izlēmīgi raudzīties uz sevi kā uz Augstāko apziņu, nevis kā personību. Vēlāk, samērā ar A. Es nolaišanos cilvēkā, viņš sāk raudzīties uz sevi kā grupas daļu, būt bez citām interesēm un vēlmēm, iecerēm un nodomiem, izņemot tos, kuri veicina šīs grupas labumu. Zemākais Es visu laiku velk uz leju, un ir nepieciešams būt modram, lai nenoveltos pie zemākās vibrācijas. Notiek nepārtraukta kauja par augstākās vibrācijas saglabāšanu. Pakāpeniski parādās ieradums meditēt visu cauru dienu, dzīvot augstākajā apziņā, kamēr šī apziņa nenostabilizēsies tādā mērā, ka zemākais prāts, vēlmes un fiziskie elementāļi sāks atrofēties un mirt no barības trūkuma. Zemākā daba kļūst vienkārši par līdzekli, ar kura palīdzību A. Es saskaras ar pasauli ar mērķi palīdzēt rasei. Turklāt var būt divu tipu meditācija.

Pirmā. Skolnieks ik dienas ar gādību, mīlestību un uzmanību būvē Skolotāja tēlu – sava augstākās apziņas ideāla iemiesojumu. Viņš izzīmē šī formas kontūras meditācijā un piepilda to ar saturu. Forma ietver visas vērtības, mirdz visās krāsās, un pirmkārt to atdzīvina mīlestība pret savu Skolotāju, bet pēc tam, kad tā kļūst adekvāta nodomam, arī pats Skolotājs. Tā ir okulta pieredze, kā ieiet augstākajā apziņā. Cilvēks apzinās sevi kā Skolotāja apziņas daļu un caur šo visaptverošo apziņu apzināti iekļūst Augstākās apziņas grupas dvēselē. Pienāk laks, kad cilvēks ar gribas piepūli var pārnesties uz savu grupu, bet vēlāk arī atrasties tajā pastāvīgi. Šī metode ir visizplatītākā, tas ir mīlestības un uzticības ceļš.

Otrās metodes būtība ir tāda, ka skolnieks iedomājas sevi kā ideālu cilvēku. Viņš vizualizē sevi kā visu labo īpašību pārstāvi un ikdienas dzīvē cenšas padarīt sevi par tādu, kādu viņš sevi vizualizēja. Šo metodi izmanto mentālāka tipa cilvēki, intelektuāļi, kuru Stars nav tik iekrāsots ar mīlestību, uzticību un harmoniju.

Pirmais tips sāk ar savu iemīļoto individualitāti, un no šīs individualitātes caur dažādām citām individualitātēm ceļas augšup pie Skolotāja.

Otrs tips sāk meditācijas par to labo īpašību, kuru viņš vēlas iegūt visvairāk, un pievieno vienu labu īpašību citai, būvējot ideālā Es formu, kamēr netiek sastrādātas visas labās īpašības un nerealizējas pēkšņs Augstākā Es pieskāriens.

 

Mistiķis un okultists

Okultists un mistiķis – divi pa ceļu ejošo tipi, tie krasi atšķiras. Mistiķis nav obligāti okultists, bet okultists ietver sevī mistiķi. Misticisms ir tikai solis pa okultisma ceļu. Mūsu Saules sistēmā – mīlestības izpauduma sistēmā – mazākās pretestības ceļš vairumam ir mistiķa ceļš, jeb mīlestības un uzticības ceļš. Nākamajā saules sistēmā mazākās pretestības ceļš būs tas, ar kādu mēs pašlaik saprotam okulto ceļu. Kāda tad ir abu tipu cilvēku atšķirība? Mistiķim ir darīšana ar attīstīšos dzīvi, Okultistam ir darīšana ar formu.

M. ir darīšana ar Dievu iekšienē, O. – ar Dievu ārējā izpausmē.

M. strādā no centra uz perifēriju, O. – pretējā virzienā.

M. uzkāpj, pateicoties ievirzei un ļoti stiprai uzticībai iekšējam Dievam vai tam Skolotājam, kuru viņš atzīst. O. augstumus sasniedz, pateicoties tam, ka apzinās likumu darbībā, pateicoties tam, ka realizējas likums, kurš sasaista matēriju un noformē to atbilstoši iekšējās dzīves vajadzībām. Tā O. sasniedz kontaktu ar tiem prātiem, kuri strādā ar likumu, un galu galā ar pamatlicēju Prātu.

M. strādā uz Mīlestības, Harmonijas, Uzticības Stara, jeb uz Staru ceļiem 2, 4, 6. Okultists strādā uz Varenības, Aktivitātes un Ceremoniālā Likuma Stariem, jeb uz 1, 3, 7. Abas virknes savienojas un saplūst, pateicoties prāta attīstībai, jeb uz konkrētās zināšanas piektā stara. Uz 5. Stara mistiķis pārvēršas okultistā un strādā jau ar visiem Stariem.

Meklējot Dieva valstību sevis iekšienē un pētot paša esamības likumus, mistiķis kļūst par Visuma, kura daļa viņš ir, likumu zinātāju. Okultists atzīst Dieva valstību dabā, jeb sistēmā, un uzskata sevi par šī lielā veselā mazu daļu, tātad, pakļautu tiem pašiem likumiem.

M., kā likums, strādā Pasaules Skolotāja, jeb Kristus, nodaļas uzraudzībā, bet O.-tu visbiežāk vada Manu jeb Pārvaldnieka nodaļa, bet, kad abi caur 4 mazajiem Stariem nonāk Civilizācijas Valdnieka, Mahačohana, nodaļā, tas var nozīmēt viņu attīstības pabeigšanu, un mistiķis kļūst okultists, bet o. iekļauj sevī m. iezīmes. Pēc Iesvētīšanas mistiķis pārvēršas par o., jo kļūst par okultā likuma pētnieku. Viņam nākas strādāt ar matēriju, manipulējot ar to un izmantojot to, viņam ir jāapgūst visas zemākās manifestācijas formas, jāpakļauj viņas kontrolei un jāapgūst noteikumi, pēc kuriem strādā devas celtnieki. Mistisko ceļu var izteikt ar terminu “Pārbaudījuma ceļš”. Okultistam stāv priekšā atrast Dievu sevī, pirms viņš nostāsies uz okultā likuma ceļa.

M. cenšas iziet no emoc. plāna uz intuitīvo, bet no turienes pie Monādes vai Gara. O. no fiziskā plāna iziet uz mentālo, bet no turienes pie Atmas vai Gara. Viens strādā pa mīlestības līniju, bet otrs – pa gribas līniju. Mistiķim neizdodas sasniegt savas esamības mērķi – mīlestību izpausmē, kamēr viņš nenokoordinēs veselo ar intelektuālas gribas palīdzību. Tāpēc viņam nākas kļūt okultistam. O. analoģiski cieš neveiksmi, kamēr viņam nenoskaidrojas mērķis, kura dēļ viņš pauž gribu un iegūst zināšanu. Tas notiek, pateicoties atdzīvināšanai ar mīlestību, kura viņam dod pareizu motīvu visam, ko viņš pasāk.

M. koncentrējas uz Dievu iekšienē, viņš tiecas šo centru savienot ar citiem centriem, tādiem, kā viņa Skolotājs vai kaut kāds Svētais, vai pat ar Logosu un kāpt augšā pa dzīves līniju, nepievēršot uzmanību apkārtējiem apvalkiem. Viņš iet uguns ceļu, paceļas no uguns uz uguni, secīgi atveroties iekšējai ugunij, kamēr nesaskarsies ar Visuma uguni. Viņš tiecas, viņš deg, viņš harmonizē, viņš mīl, viņš strādā, būdams uzticīgs. Viņš meditācijā būvē nenoteiktu formu, turklāt tā, ka viņš sevi redz šīs formas iekšienē. Forma pulsē krāsainās plūsmās. Šīs neparasti tīrās un spilgtās plūsmas uzlido augšup un paceļas lielā augstumā. M. cenšas aizvākt prātu.

Okultists meditācijā izmanto dažādas formas – darbam pie trīs ķermeņiem, enerģijas, izmantojamas dziedniecībā, mantras, skaņas, mūziku, deju, dažādus burvju vārdus, formulas, aromātus, rituālus utt. Viņš lielākā mērā vadās pēc prāta. Formai viņa meditācijā ir skaidrs ģeometrisks izskats. Cilvēks ar lepnumu manipulē ar materiālu, kurš tiek izmantots formu būvēšanai. Pirmkārt tiek izmantota mentālā plāna enerģija, emocionālā plāna matērijai ir otršķirīga nozīme. Fundamentāla atšķirība: okultistu sākumā vairāk interesē forma, caur kuru izpaužas Dievība, nekā pati Dievība. M. meklējumu procesā cenšas nebūt atkarīgam no prāta, bet O., otrādi, izmanto intelektu un prātu. O. koncentrējas uz objektīvo, un savos agrīnajos gados reizēm var noniecināt subjektīvā vērtību. Galu galā arī O. nonāk pie centrālā punkta, aizvācot apvalku aiz apvalka. Viņš meditē pār formu, kamēr forma neizgaisīs un formas radītājs neparādīsies kā Viss Visā.

Okultists iet pa Manu līniju. Viņš ir aizņemts ar realitāti un tās vietu Dievišķajā plānā, pēta noteikumus un likumus un saskaras ar Pārvaldītāju, TĀLĀK VIŅŠ UZKĀPJ PIE SAVAS DVĒSELES UN VIŅAS FOKUSA – Skolotāja, pēc tam pie Manu, nodaļas, kurā viņš ieņem savu vietu, pārvaldītāja, pēc tam pie Planetārā Logosa un visbeidzot pie Saules Logosa.

Mistiķis iet pa Bodhisatvas līniju. Tā ir reliģijas, filozofijas un iekšējās dzīves attīstības līnija. Uz tās darīšana drīzāk ir ar apziņu formas iekšienē, nevis ar pašu formu. Logosa Mīlestības-Vieduma aspekts. Tā kā pati Saules sistēma ir Logosa tieša izteiksme, viņa mīlestības aspekts, tad viss tiek izteikts ar mīlestību – valdošu, pārpilnu, darbībā. Cilvēks, kurš meditē pa šo līniju, cenšas ieiet apziņā visam, kas elpo, un apziņas daudzpakāpju paplašināšanu gaitā sasniegt Vispārējo Apziņu, un ieiet Augstākās Būtnes – Logosa – dzīvē. Viņš pārdomā ne tik daudz Likumu, cik dzīvi, kuru šis likums nosaka. Pateicoties mīlestībai, viņš saplūst ar savu A. Es, ar savu Skolotāju, un tā līdz Logosam.

 

Mahačohana līnija

Tā ir prāta un intelekta līnija, zināšanas un zinātnes, abstraktā prāta un sākotnējo ideju līnija. Cilvēks pārdomā ne tik daudz dzīvi, ne tik daudz Likumu, cik abu izpaustās sekas un cēloņus. Interesējas – kāpēc, kā un no kurienes, cenšas sintezēt, apjēgt un izveidot pirmtēlus un ideālus no izpaustajiem faktiem. Viņš pārdomā ideālus, kā viņš tos jūt, cenšas saskarties ar Universālo Prātu un apjēgt viņa noslēpumus. Tā ir lietišķās organizācijas līnija, pēc tās strādā arī mākslinieki, mūziķi, zinātnieki un pasaules darbinieki. Cilvēks pārdomā pasaules un zinātnes praktiskās problēmas, pēc tam viņš mēģina savu apziņu pacelt augstāk, kamēr nesasniegs vajadzīgo informāciju. Viņš kāpj augšup, turklāt ieejot to apziņā, kas ir augstāk, jūtot pret viņiem ne tik daudz mīlestību, cik sajūsmu par viņu sasniegumiem, jūtot prieku, pateicību par to, ko viņi devuši pasaulei.

 

Padomi mistiķiem

Iemācīties meditācijā būvēt formas.

Skaidri atrast apvalkus, caur kuriem izpaužas pati dzīve.

Strādāt ar astrālo un mentālo ķermeni.

Viņam ir jāiepazīst uguns, kura būvē, pārkausē un attīsta formu.

 

Padomi okultistiem

Viņam ir jāapgūst likums un jāpielieto tas pret sevi. Stingra pašdisciplīna – lūk, viņa metode, jo briesmas, kuras draud okultistam, nav salīdzināmas ar mistiķim draudošām. Lepnībai, egoismam, likuma pārzināšanai no ziņkārības vai varas kāres ir jātiek no viņa izdedzinātiem, pirms viņam tiks uzticēti Ceļa noslēpumi.

Meditācijā viņam ir jākoncentrējas uz iekšējo dzīvi un jāmeklē iekšējā uguns. Kosmosa zinātniskajā izpētē viņam šī valstība ir jāatrod iekšienē.

 

Vieduma skolotājs

Tas ir tas, kurš ir saņēmis piekto Iesvētījumu. Tas nozīmē, ka viņa apziņa ir paplašinājusies un ietver sevī piekto valstību – garīgo. Viņš ir izcirtis sev ceļu caur 4 zemākajām valstībām – minerālo, augu, dzīvnieku un cilvēku valstībām, un, pateicoties meditācijai un kalpošanai, ir paplašinājis savu apziņas centru, iekļāvis tajā gara plānu. V. S. ir tas, kurš ir pabeidzis pārnest polarizāciju no personiskās dzīves trīs atomiem – kauzālā ķermeņa sastāvā – uz Garīgās triādes trīs atomiem. Viņš apzināti pauž garu – intuīciju – abstrakto prātu, jeb Atmu – Budhi – Manasu, turklāt nevis potenciāli, bet reāli un uzskatāmi. Prot strādāt katrā plānā. V. S. pārvalda likumus trīs pasaulēs, apgūst Universālā Prāta likumus viņa zemākajās izpausmēs, kuras tiek apjēgtas kalpošanas procesā. Viņš nemainīgi vadās pēc apzināšanās metodes, pilnībā apdomājot katru savu soli. Viņš ir mēģinājis apjēgt jebkādu formu, pāraudzis un atmetis formu, nomainot to pret citām, augstākām formām. Forma vienmēr tiek atzīta kā ierobežojoša, tā vienmēr ir jāupurē, un tai ir jāmirst, lai iekšējā dzīve varētu paātrināt savu uzkāpšanu.

V. S. ir tas, kurš ir devis priekšroku palikt uz mūsu planētas pēc Ievētījuma. Ne visi paliek šajā darbā, daļa pāriet uz citu, tādu pašu vai svarīgāku. Šis Ievētījums viņu savieno ar Lielo Brālību uz Sīriusa. Viņš ir panācis apziņas paplašināšanos un ir pielaists daudzām Saules sistēmas nodaļām. Strādā ar trīs planētu Hierarhijām, saistītām Zemes ķēdē. Bet, pieņemot nākamos Iesvētījumus, viņš kontaktējas ar visiem septiņiem Zemes ķēdes Logosiem. Viņa apziņa paplašinās tādā mērā, ka iekļauj visu Saules sistēmu.

 

Mācekļa laika stadijas

Tuvošanās Skolotājam ietver 4 periodus, sākot ar laiku, kad viņš atrodas apmācībā, līdz tam momentam, kad viņš pats kļūst par adeptu:

a. Periods, kad viņš atrodas pārbaudījumā.

b. Periods, kad viņš ir pieņemts par mācekli.

c. Periods, kad viņš ir uzskatāms par Skolotājam tuvu, “Skolotāja dēlu”.

d. Periods, kad viņš pieņem trīs pēdējos Iesvētījumus un apzinās sevi vienotu ar Skolotāju. Tad viņš raksturojas kā “Skolotāja sirdsmīļais”.

Visas šīs stadijas nosaka divi faktori:

a. Vibrāciju līdzība

b. Karma,

un tās visas paredz cilvēka spēju attīstīt grupveida apziņu. Grupas ir saformētas ap Skolotāju, iekļautas viņa aurā un ir viņa apziņas daļa. Tās sastāv no cilvēkiem, kuru A. Es Stars vai Monādiskais Stars ir tāds pats kā viņam. Tātad runa ir par divu tipu cilvēkiem – kuri divus pirmos Iesvētījumus saņem uz Augstākā Es stara un kuri divus nākamos Iesvētījumus saņem uz Monādes Stara. Lūk, iemesls, kādēļ cilvēki pāriet no viena Stara uz otru. Pāriešana no Stara uz Staru var būt pēc otrā Iesvētījuma.

Cilvēks meditācijā attīsta 3 spējas:

1. Spēju kontaktēties ar sava Skolotāja grupu. Augstas apziņas momentā viņš savienojas ar Skolotāju un viņa grupu, visa viņa būtne piesātinās ar augsto vibrāciju un ceļas augšup grupveida gaismas plūsmā. Pēc tam viņš kļūst vārgāks, samazina augstumu un zaudē kontaktu. Viņa ķermeņi nav pietiekami attīrīti, un viņa vibrācija ir pārāk nestabila, lai šo kontaktu saglabātu ilgstoši.

Taču ar laiku, pēc laika intervāla, kurš atkarīgs no mācekļa nopietnības, saskares biežums palielinās, viņš spēj ilgāk saglabāt vibrāciju un ne tik ātri atgriežas savā normālajā inertajā stāvoklī. Pienāk laiks, kad viņš sāk saglabāt savu vairāk vai mazāk noturīgo kontaktu.

2. Spēju domāt abstrakti, jeb prasmi savienoties ar augstāko prātu caur kauzālo ķermeni. Viņam ir jāiemācās pret augstāko prātu attiekties kā pret vienkāršu instrumentu, kurš atver pieeju augstākajam, abstraktajam līmenim. Tas saucas – polarizācija kauzālajā ķermenī.

Abas šīs spējas – kontaktēties ar Skolotāju un Skolotāja grupu un spēja polarizēties kauzālajā ķermenī un saskarties ar abstrakto līmeni, ir konkrēts meditācijas rezultāts. Atnāk prasme noturīgi saglabāt augsto vibrāciju. Tikai ar vibrāciju līdzību cilvēks pievelkas augstākai grupai, kurai viņš var piederēt, Skolotājam, kurš viņam pārstāv viņa Stara Valdnieku, Pasaules Skolotājam, kurš viņu iesvēta mistērijās, Vienotajam Iesvētītājam, kurš viņu atved līdz galīgai atbrīvošanai, un Debesu Cilvēka, kura ķermenī viņš ietilpst kā sastāvdaļa, centram. Dievišķā dzīve atstāj minerālo valstību, augu, dzīvnieku valstības, iekšējā Dievība pārvar cilvēka valstības ierobežojumu, un cilvēks savienojas ar savu dievišķo grupu. Pēc tam viņš atstāj arī smalkās formas, atgriežoties pie Stara Valdnieka, kura ķermenī kā sastāvdaļa var ieiet viņa Monāde. Kad cilvēks attīra savus trīs apakšējos ķermeņus, gūst varu pār zemāko prātu, lai viņš netraucētu nokāpt gaismai no trejādā Gara, viņam ir atļauts saskarties ar Triādi un grupu augstākā mentāla apakšplānā, kurai viņš – pēc tiesībām un karmas – pieder. Tas viss notiek meditācijas rezultātā, un cita paņēmiena īstenot šos mērķus – nav.

3. Trešais, kas ir jāizdara pārbaudāmajam – jāaprīko sevi mentāli un emocionāli, jāpierāda: viņam ir, ko dot grupai, ar kuru viņš ezoteriski ir saistīts. Ne tik daudz jāņem sev no grupas, bet arī jāļauj tai izmantot emocionālā un mentālā ķermeņa aprīkojumu kalpošanā rasei fiziskajā plānā, tādā veidā demonstrējot Hierarhijai – māceklim ir, ko dot. Viņam ir jāparāda, ka viņš grib nest labumu, nevis grābt un vilkt pie sevis. Viņš grib saņemt un uzreiz atdot.

Pēc tam, kad šie rezultāti tiek sasniegti, augstākās vibrācijas pieskārieni kļūst biežāki, un viņš kļūst par pieņemto mācekli.

 

Pieņemtais māceklis

Otrais periods, kad cilvēks kļūst pieņemtais māceklis, droši vien ir pats grūtākais visā viņa dzīvju sērijā. Viņš kļūst par Skolotāja grupas daļu un pastāvīgi atrodas Skolotāja apziņā, esot viņa aurā. Tas paredz noturīgu atrašanos augstajā vibrācijā. Tas nav vienkārši. Viņam sevi ir jādisciplinē tā, lai viņa apziņā neienāktu nekas, kas tā vai citādi varētu kaitēt grupai, kurai viņš pieder, vai pretdarboties Skolotāja vibrācijai. Viņu tur šīs auras perifērijā līdz tam laikam, kamēr viņš neiemācīsies automātiski atmest necienīgas domas un vēlmes, kuras var kaitēt grupai. Kamēr viņš to neiemācīsies, viņš nespēs pieiet tuvāk un ir spiests palikt tur, kur viņu var automātiski atšķirt. Pakāpeniski viņš arvien vairāk attīrās, attīsta grupveida apziņu un sāk domāt kalpošanas grupveida kategorijās. Pakāpeniski viņa aura pēc krāsas arvien vairāk atgādina Skolotāja auru, līdz tam laikam, kamēr viņš tās nesavieno un iegūst tiesības pieiet tuvāk Skolotāja Sirdij. Šajā etapā māceklis tiek nosūtīts uz speciālām nodarbībām, kuras vada visattīstītākie Skolotāja mācekļi, viņš var apmeklēt arī vispārīgās nodarbības Ašramā. Skolotājs par balvu “piekļauj mācekli savai sirdij”, pielaiž viņu no savas auras perifērijas savas apziņas centrā, tādā veidā Viņš izraisa kolosālu viņa apziņas pagaidu paplašināšanos. No šejienes izriet meditācijas nepieciešamība, jo balva pārsver jebkuru pūļu patēriņu. Skolotājs strādā ar sava mācekļa ķermeņu krāsu, izraisot viņos pozitīvas izmaiņas. Šajā periodā var atrast savu vietu, savas kalpošanas veidu. Šim periodam ir liela nozīme, jo tas nosaka ceļu, pa kuru cilvēks ies pēc piektā iesvētījuma.

Pēc noteikta laika intervāla Skolotājs sapulcē savus mācekļus un ieved viņus kontaktā ar citām evolūcijām, tādām, kā lielie Eņģeļi un Devas, mazie celtnieki un pirmscilvēka evolūcijas. Skolotāja aura nodrošina viņiem kontakta drošību.

Skolotājs vada mācekļa ķermeņu centru stimulāciju un iekšējās uguns atmodināšanu. Viņš rāda māceklim, kāda ir centru jēga un kā tiem pareizi jāgriežas četrās dimensijās. Kad māceklis attīrīs sevi un sāks vibrēt adekvāti, viņš pats varēs visu uzzināt. Meditāciju veicina Svētais Vārds, krāsa un skaņa. Vajadzīgs sistemātiskums, mierīgums un iekšējā koncentrēšanās.

 

Skolotāja dēls

Tā ir stadija, kad cilvēks kļūst par Skolotāja apziņas sastāvdaļu. Māceklis var apzināti, pēc savas gribas, sazināties ar Skolotāju un uztvert viņa domas. Viņš spēj apjēgt viņa plānus, vēlēšanās un gribu. Viņš to ir nopelnījis pēc vibrāciju līdzības tiesībām un tāpēc, ka atšķiršanas process, agrāk nepieciešams disonējošās vibrācijas dēļ, jau praktiski ir beidzies. Māceklis ir attīrījies tādā mērā, ka viņa domas un vēlmes neizraisa nemieru Skolotājā un nepretdarbojas grupai. Cilvēks nonāk ciešākā kontaktā ar Skolotāju un viņa grupu. Viņš atrodas kalpošanā, viņš ik dienas attīsta savu spēju dot. Akcents tiek likts uz kalpošanu, tas ir, viņš virzās uz priekšu tikai tad, kad kalpo.

Noslēdzošajā periodā cilvēks rada savu grupu. Pēc piektā iesvētījuma viņš šo grupu iekļauj savā aurā. Attīstības veids vienmēr ir viens un tas pats – meditācija un kalpošana, iekšējā piesātinātība ar garu un ārējais mirdzums cilvēku priekšā.

Skolotājs sāk mācekli pārbaudīt ar paaugstinātu vibrāciju, pētot viņa reakciju uz šo vibrāciju. Mācekļa izvēli no Skolotāja puses nosaka mācekļa iepriekšējā karma un vecā saikne, Stars, uz kura abi var atrasties, un konkrēta vajadzība.

 

Skolotāja darbs ar mācekli ir visdažādākais

Mācekļa izvēli no Skolotāja puses nosaka mācekļa vecā saikne un iepriekšējā karma, Stars, uz kura abi var atrasties, un konkrēta vajadzība. Iekšējās gaismas spilgtums – lūk, kas pievērš Skolotāja uzmanību. Kad gaisma sasniedz vajadzīgo vibrāciju, tas vai cits Skolotājs sāk pārbaudīt mācekli ar paaugstināto vibrāciju, pētot viņa reakciju uz šo vibrāciju.

Skolotājam nākas mudināt mācekli paaugstināt savas vibrācijas ātrumu un to saglabāt, pakāpeniski paaugstinot slodzi. Palīdzēt māceklim censties panākt savas polarizācijas pārbīdi no personības trim zemākajiem atomiem pie garīgās Triādes: Atma – Budhi – Manass – augstākajiem atomiem.

Viņš seko, kā māceklis formē kanālu starp augstāko un zemāko prātu, antahkaranu. Antahkarana gala rezultātā nomaina kauzālo ķermeni kā līdzekli sakariem starp augstāko un zemāko. No paša kauzālā ķermeņa māceklis pēc tam atbrīvojas, kad pieņem ceturto Iesvētījumu.

Viņš veicina dažādu centru atdzīvināšanu un palīdz apzināti caur tiem strādāt.

Paplašina mācekļa apziņu un attīsta viņa spēju uztvert citus, ne cilvēku vibrāciju ātrumus, saprast ne cilvēku evolūciju apziņu.

Viņa darba ar mācekli tuvākais mērķis ir, lai viņu sagatavotu pirmajai Iesvētīšanai. Tā notiek pēc tam, kad māceklis sastrādā spēju saglabāt vibrācijas ātrumu noteiktu laiku, un, proti, laiku, stāvot pirmo divu iesvētīšanu Valdnieka priekšā. Tas tiek darīts, pakāpeniski paaugstinot vibrāciju ilgus, pēc tam biežākus laika intervālus, kamēr māceklis neiemācīsies vibrēt nepiespiestāk, mierīgi reaģējot uz sava Skolotāja vibrāciju un izturot to arvien ilgāku laiku. Iesvētīšanas Zižļa pielikšanas rezultātā notiek vibrāciju stabilizēšanās un pierašana pie smalko plānu paaugstinātajām vibrācijām.

Skolotājs ar mācekli strādā pa naktīm un meditācijas laikā.

Sekmīga meditācija, mācekļa spēja atšķelt zemāko un saskarties ar augstāko, dod Skolotājam iespēju pareizi pildīt savu darbu. Meditāciju mācošies būtu pārsteigti, ja varētu apzināties, cik reti viņi meditācijā sasniedz pareizo stāvokli, kurš Audzinātājam ļauj veikt noteiktās darbības.

Atslēga mācekļa progresam ir viņa patstāvīgas pūles un apzināta atdeve vajadzīgajam darbam. Ja tādas pūles neatlaidīgi atkārtojas, Skolotājs gūst iespēju izpildīt savu darba daļu. Samērā ar iedarbīgu meditācijas pildīšanu māceklis izlīdzina trīs savus zemākos ķermeņus, un tikai pēc šīs izlīdzināšanas Skolotājs spēj strādāt ar mācekli. Ja māceklis no savas puses nenodrošina pareizus apstākļus, tad Skolotāja rokas ir sasietas. Viņš maz ko var izdarīt.

 

Pievienots 14.09.2011

http://sanatkumara.ru/stati/viborka-iz-a-beyli

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Sanata Kumaras, Vienotā Iesvētītāja Ugunīgā Iesvētīšana (N. K.)

[2] Sanats Kumara. Pastāvīgā Atoma loma cilvēka sistēmā.

Pastāvīgais Atoms – tā tad arī ir Saule cilvēka iekšienē, viņa visuma centrs. Cilvēkam ir trīs P. A. fiziskajā ķermenī. Viņi atrodas dažādās dimensijās. Sirds P. A. – Atmā, P. A. perikardā – Budhi, P. A. – čiekurveida dziedzerī – mentālā. Caur viņiem realizējas sakari ar augstāko pasauli. Tas tad arī ir kanāls, kurš uztver Mīlestības, Skaistuma, Patiesības, Zināšanu emanācijas, tā pazeminošās stacijas, kuras nodod informāciju smadzenēs.

Viņi visi atrodas uz Sutratmas. Uztveres ceļš ir saistīts ar to informāciju, kura atrodas dažādos slāņos. Mentālā informācija nāk uzreiz no čiekurveida dziedzera centra. Mīlestību uztver perikarda centrs. Sirds centrs ir tas pats pirmais Pastāvīgais Atoms, ap kuru tad arī izveidojās cilvēka pirmās šūnas, uztverošas planētas ugunīgā slāņa un Visuma enerģiju. Viss, ko cilvēks ir uzzinājis, visi atklājumi, atklāsmes, intuīcija, iedvesma nāk caur šiem centriem.

Kādi centri ir saistīti ar cilvēku garīgo, un kādi – ar fizisko?

Visi šie trīs centri ir saistīti ar cilvēku fizisko, ar dzīvnieka organismu. Šie trīs atomi ir fiziskā cilvēka un viņa pārējo ķermeņu saskares punkti. Cilvēkam garīgajam ir vēl trīs centri, kuri atrodas nākamajās dimensijās: divi P. A. Dvēseles ķermenī, Budhi, transpersonālajā punktā (virs galvas), dažādos viņas apvalkos, un viens Atmā, analoģiski cilvēkam.

Kas tas ir – P. A.?

Tās ir Pirmmonādes, tas, no kā tiek sastādīta cilvēka pirmā programma, cilvēka īstenais ķermenis – viņa liesma, viņa Dievišķības dzirkstele. Patiesībā tas ir īstenā cilvēka ugunīgā slāņa ķermenis, kuram ir sarežģīta uzbūve subatomu slānī, pareizāk, viņa centrs, smadzenes, visa vadība tam, kas ir uzaudzis dzīves procesā ap šiem atomiem, visiem cilvēka slāņiem, ķermeņiem un uzdevumiem.

Tā ir viņa Patiesība. Kā tā izpaužas? Cilvēka uzdevumā kļūt par Zvaigzni. Kļūt par Logosu un, izejot šo ceļu, evolucionējot, kļūt par Zvaigzni.

Ko nozīmē kļūt par Zvaigzni?

Kļūt par saprātīgu Būtību, spējīgu uzsprāgt un radīt apžilbinoši skaistu un universālu Saules sistēmu, radīt Dzīvību šī vārda paša izpratnē, radīt paša realitāti. Tā ir Augstākā Saprāta jaunrade, viņa spēles, viņa Dzīve, viņa attīstība un evolūcija.

Visi septiņi Kumaras ir tie, kas sāk jebkuras Būtības dzīvi no planētas ugunīgā plāna. Viņi rada pirmos un sekojošos P. A. no Logosa pirmatnējās uguns, rada Pirmmonādes uz paša pirmā Zemes ķēdes globusa, bet pēc tam ved cilvēka un visu dzīvo būtņu attīstību pa evolūcijas kāpnēm. (Sk. „Zemes planētu ķēde” šajā nodaļā.) Cilvēkam izejot uz Budhi, viņš pievieno vēl vienu Monādiskā slāņa P. A.

Kad visi trīs P. A., kuri atrodas Atmā, saplūdīs, cilvēks beigs savu evolūciju uz Zemes.

Samērā ar cilvēka transformāciju viņa P. A., kuri atrodas Dvēselē, aktivizējas un sāk saplūst ar cilvēka P.A-miem. Tā ir cilvēka evolūcija. Tas tad arī saucas ceļš. Tā ir cilvēka visu centrālo atomu savienošanās. Ienākot Eņģelim, trīs zemākie atomi saplūst ar trīs augstākajiem atomiem, un Dvēsele saplūst ar cilvēku. Notiek Iesvētīšana, pāriešanas cilvēkā Dievišķajā atzīmēšana. Norit viņa telpas – iekšējās un ārējās – paplašināšanās, tas, ko jūs saucat par apziņas paplašināšanos. Turklāt cilvēka ķermenis paliek tāds pats, bet aug viņa pārējie ķermeņi un aura, gaismas konstrukcijas, notiek jaunu DNS slāņu aktivizēšanās, aug viņa kanāls, saukts par sutratmu. Cilvēks ar savu auru saplūst ar viņa liesmu un kļūst par spēcīgu Zināšanu kanālu, kuras nāk no viņa Monādes, saistītas ar Visu, Kas Ir. Tas, ko mēs saucam par Dievu, Dievu Kungu, – pēc būtības ir mūsu Gars, mūsu Monāde, Visa, Kas Ir pārstāvis uz Zemes, Logosa daļa, cilvēka Dievišķais aspekts. Caur cilvēka P. A., caur sutratmu, norit Monādes sakari ar Zemi, ar viņas P. atomiem.

Pirmais Zemes P. A. – Zemes centrā, planētas garīgajā daļā.

Otrais P. A. magmas sakusumā, Zemes perikardā.

Trešais P. A. – tā ir pati cilvēce, planētas smadzenes, cilvēka mentālajā ķermenī.

Trīs augstākie P. A. atrodas planētas smalkajos ķermeņos.

Saules sistēma redzamā Saule – pirmais P. A.

Otrais P. A. – planētas shēmā.

Trešais P. A. un nākamie četri – garīgās Saules smalkajos ķermeņos.

Pirmais planētu ķēdes P. A. – Riteņa vidū, ķēdes apvienojošais Atoms. Kad planētu ķēdes visi P. Atomi apvienosies ar šo Atomu, planētas pabeigs evolūciju, visa viņu enerģija saplūdīs caur šo Atomu, caur apvienoto sutratmu uz citiem Saules sistēmas Riteņiem. Šī evolūcija turpināsies visos esamības plānos. (Sk. 4. nodaļu, „Vēlēšanās, Apziņa, Esamība”.)

Pastāvīgie Atomi spēlē pozitīvā Atoma lomu, pārējie cilvēka atomi un visa viela vispār pievelkas ar šī dīgļa spēku. Viņa torsionu lauks organizē visas cilvēka sistēmas caur sevi. Tas ir serdenis, uz kura uzvērta visa sekojošā informācija, tā ir cilvēka atomu slāņa „sarkanā poga”. Cilvēkam pārejot Augšupcelšanās stāvoklī, tieši cilvēka P. A. pārved ķermeni radioaktīvā stāvoklī un dod ķermenim pavēli atbrīvot saites starp molekulām un atomiem un pārvest enerģiju iziešanas stāvoklī. (Sk. 6. nodaļu, „Augšupcelšanās”.)

[3] Tā sauktā izlīdzināšana pa vertikāli.

[4] Mēs to saucam par saprātu.