Print

Otrdiena, 2011. g. 30. augusts

11.08.31.

Iepriekšējā dienā, pirmdien, 29. augustā, noritēja mūsu kopīgā meditācija „Miera griba”. Nākamajā dienā es iezemējos un pēkšņi ieraudzīju, kā no Zemes centra visos virzienos nāk tumšs spēks, kā es nosauktu, velnišķība. Šo nelielo būtņu ir ļoti daudz, un viņas kā kraukļu bars lido uz planētas perifēriju visos virzienos. Lūk, viņas jau ir gaisā un ceļas prom no planētas.

Es uztaisīju zelta tīklu un apklāju planētu, piesaucu Ercenģeļus un palūdzu palīdzību. Turu tumsu tīklā (viņa kā ar magnētu pievilkās zelta sietam) un nezinu, ko ar viņu darīt, nevar atlaist kosmosā, tur tik šī „labuma” trūka! Vēroju, kas būs tālāk, cik man vēl jātur?

Un te atnāca palīdzība. Zelta tīkls sadalījās 6-stūrainās šūnās. No katra „šūnas” stūra uz zemi aizgāja stars, no „šūnu” šķautnēm aizgāja plakani stari, un visa telpa sadalījās 6-stūrainos fragmentos. Jā, izmantoja viņu pašu likumu – skaldi un valdi! Lūk, tad arī neļāva viņiem būt kopā. Neļāva viņiem kopā būt spēkam...

Katra „šūna” sāka strādāt patstāvīgi un anihilēt tumšo spēku, kurš sakrājies pie izejas kosmosā, augšā, un mūsu stari izveidoja gluži kā garus futrāļus.

Bet tumsa arvien kāpj un kāpj augšā viļņiem, te atplūst, te atkal nāk. Saprotu, ka tie ir Ercenģeļi, kuri vada iziešanas procesu.

Es lūdzu transmutēt kāpjošās padibenes. Futrāļi pieblīvējas ar būtībām, tīkls viņas notur iekšpusē, gluži kā sikspārņu barus.

Lūk, no zemes iznāca milzīgs resnvēderains monstrs. Viņš pēc izmēra ir uz vairākām „šūnām”. Domāju: viņš taču nelīdīs uz augšu, neielīdīs nevienā futrālī. Bet viņš sāka kļūt gaišāks, smaidīt, uzreiz transformēties...

Futrāļi sāka aizzīmogoties. No apakšas viņos ir padota kristāliska balta enerģija. Tā pie zemes kļūst tumšāka, nav kam pieņemt starus, uzturēt kvēli un nolaist zemē. Planētas jāņtārpiņu dzirkstelītes netiek galā ar plūsmām.

Caur mani iet milzīga gaismas plūsma, vienkārši selja, es esmu pārvērtusies gigantiskā piltuvē uz planētas iekšieni. Šī enerģija planētas iekšienē izplatās kā sfēra sfērā un pielej telpas planētas iekšienē apkārt centrālajai iekšējai sfērai ar dimanta un platīna enerģijām, biezā slānī.

Es sāku sūtīt mīlestību uz šo iekšējo sfēru, lai noharmonizētu gaismu. Planētas iekšienē ir izveidojusies kristāliska trīsdimensiju sniegpārsliņa, kā brīnišķīgs sniegbalts jūras ezītis.

Pēc tam es iegāju Planetārā Logosa apziņā. Viņa enerģijas ir ļoti saspringtas. Viņš „tur triecienu”, taču viņam ir pagrūti. Zelta tīkls ir sablīvējies un ir kļuvis gluži kā atliets no metāliska zelta, nokaitēts tīklots klucītis. Sākas tumsas atlaidināšana. Es saprotu, ka te sadega mūsu „astrālie netīrumi”, kurus ir savairojusi cilvēce. Vairākas lielas būtības izdarīja šo darbu. Planetārais Logoss novēroja, kā notiek šī attīrīšana.

Es pazvanīju Ļubai Roguļevai uz Jekaterinburgu un Zojai Razdobrejevai uz Anapu. Palūdza viņām paskatīties, kas notiek ar planētu un ko tagad darīt.

Ļuba bija meditējusi naktī. Viņa teica, ka redzējusi, kā manī iegājušas divas milzīgas gaismas būtības ar dievišķām enerģijām, kā uguns sabiezējumi, un ka tagad man „nekas nedraud”. Šeit ir iesaistītas daudzas tumšas karu enerģijas, beidzot ar Lielo Tēvijas Karu, ne velti par „uguns mērķi” tika izvēlēta Staļingrada. Šeit ir gan tumšā maģija, gan militāras kaujas, gan daudzie upuri, karmiski piesaistīti pretnostatījuma enerģijām. „Tu veic ļoti lielu darbu, – viņa teica. – Es priecājos, ka tagad tev ne no kā nav jābaidās, pēc tā, Kas tevī iegāja palīdzēt.”

Zemāk ir publicēta Zojas Razdobrejevas atskaite.

31. augusta rītā es paskatījos uz planētu. Viņa ir pārklāta gluži kā ar melnām sadegušām putām. Šīs putas planētu pārklāj nevienmērīgi. Daļa no tām kā putekļi iziet kosmosā, daļa kā meteorīti krīt uz zemi. Brīdī, kad es rakstu, apmēram puse planetārā tīkla ir attīrīta. Es saprotu, ka tas ir rezultāts mūsu kopīgajam „triecienam” ar gaismu un mīlestību. Nav tumsai vietas tur, kur ir gaisma un mīlestība.

Tātad pietiekami daudz cilvēku ir devuši „pirmo masīvo triecienu”. Tagad mūsu darbu vajag pabeigt ar jaunām meditācijām planētas miera vārdā. Sašūpot tumsu un attīrīt planētu līdz galam.

Es gribu atgādināt, ka vispārējām meditācijām es izvēlējos katra mēneša 21. datumu. Jums šajā laikā var būt savi darbi, šie datumi nav vienkārši. Bet veltiet kaut vai 10-15 minūtes mūsu kopīgai tēmai, izsakiet mūsu planetārās rases gribu uz mieru visā pasaulē un vērsiet jūsu sūtījumu uz vienu vietu tā koncentrēšanai – uz Dzimtenes-Mātes pakāji Volgogradā – Staļingradā – Carīcinā.

AKCIJA MIERA IZDZIEDINĀŠANAI UZ PLANĒTAS

Autors – Zoja Razdobrejeva (Anapa)

Mūsu grupa 14 cilvēku sastāvā sapulcējās uz kalna 2011. g. 29. augustā, kur ir uzstādīts krusts un uzstādīts Jēzus Kristus enerģiju portāls. Šis kalns ir Kaukāza kalnu sākums. No tā ir lielisks skats un apkārtni un pašu pilsētu – Anapas kūrortu. Meditāciju sākām pulksten 18:00.

Kā vienmēr iezemējāmies, notīrījām auras un izlīdzinājām iekšējās enerģijas. Nosūtījām mīlestību Zemei – Māmuļai un Tēvam – Radītājam. Piesaucām savus Augstākos Es, Māmuļu – Zemi, Planetāro Logosu, Debesu Tēvu un visus mūsu Skolotājus, Audzinātājus, Ercenģeļus un Eņģeļus, visus planētas Sargātājus, kā arī visas Gaišās Būtnes, kuras vēlas piedalīties mūsu akcijā-meditācijā. Palūdzām savienot momentā „Šeit un Tagad” visus mūsu savas brīvās apzinātās gribas nodomus uz mieru visā pasaulē no visiem Gaismas nesējiem un šīs akcijas dalībniekiem. Noskaņojāmies uz Volgogradas Mātes-Dzimtenes monumentu. Iztēlojāmies tā pakājē plakanu disku kā simbolu iedarbībai uz pārvaldošo aparātu planētas karu avota saknē, kurš atrodas Persijas līča reģionā.

Izteicām nodomu un atvērām sirdis, lai pēc iespējas vairāk mīlestības izlītu uz simbolu – disku, un domās apvienojām vienā spēcīgā sūtījumā visus nodomus no visiem dalībniekiem, kuri patiesi vēl mūsu planētai un visiem cilvēkiem mieru un labumu. Izsakām pēc Natašas projekta visus nodomus un vērojam.

Disks sāka griezties pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, ieņemot Gaismu, izveidojās milzīga piltuve. Viņš it skrūvējās iekšā planētā, ievelkot arvien vairāk un vairāk jau daudzkrāsainas Gaismas enerģijas. Lūk, kustība piebremzējās...

Parādījās Gaismas Stabs kā milzīga uguņošana, un sākās griešanās pulksteņa rādītāja virzienā. Redzu pašu Zemi no malas rožaini violeti baltās un tumšās enerģijās, saslāņotās haotiskā kombinācijā, enerģijas kustas pulksteņa rādītāja virzienā. Pats disks, mirdzošs un nokaitēts, kustas selektīvi pa kaut kādu trajektoriju, tikai viņam zināmu, planētas iekšienē. Viņš pārvietojas no Zemeslodes vienas daļas uz pretējo, tad pa aploci, tad uzkavējas kaut kādā punktā, tad izdrāžas cauri centram. Tā turpinājās diezgan ilgi. Beidzot disks sasniedza kaut kādu rajonu planētas iekšienē un ar savu spilgto Gaismu izgaismoju būtību zirnekļa veidā, kurai ir daudz kāju – pavedienu dažādā resnumā. Mēs piesaucām vēl vairāk Gaismas no Kosmosa un vēl vairāk atvērām sirdis, palielinot mīlestības spēku. Visi korī lasām Pasaules-ēkas Lūgšanu: „Viss, kas tika radīts Debesīs[1]...”. Novērojam, kad dažas kājas – pavedieni ir sākušas izgaist, tās, kuras bija resnākas, ir kļuvušas tievākas. Gaisma planētas iekšienē pastiprinās un pastiprinās.

Kanālā iznāca Tas Kungs Maitreija: “Vērsiet Gaismu un savu mīlestību uz to cilvēku sirdīm, kuri alkst varu un paverdzināšanu. Viņiem nav vajadzīgas bagātības un nauda, viņiem baudu sagādā vara pār tautu, viņas ciešanas un cilvēku pazemošana līdz dzīvnieku līmenim. Viņiem vajadzīgi vergi...”

Mēs izsakām nodomu un miera akcijas visu dalībnieku Gaismu un Mīlestību vēršam sirdīs cilvēkiem, kuri alkst varu. Vērojam tālāk...

Redzu, planēta jau mirdz ne tikai iekšienē, bet arī ārpusē. Mūsu Mīlestības un Gaismas enerģija papildinās ar Tēva – Radītāja enerģijām un piepilda telpu ap planētu. Daudzi dalībnieki no grupas ir sākuši žāvāties, paši nesaprotot, kas notiek.

Atnāca atšifrējums: „Paši dalībnieki iziet attīrīšanos.” Pēc tam piepildīšanās ar jaunām Jēzus Mīlestības enerģijām, jo tas taču ir viņa portāls. Viņš iznāca kanālā, pateicās par izdarīto darbu un visus akcijas dalībniekus piepildīja ar savu jauno Mīlestības un Gaismas enerģiju.

Kamēr rakstīju, sāka nākt dzeja, es to pierakstīju. Lasi zemāk. Viena skolas dalībniece atsūtīja man vēstuli, es to arī tev pārsūtīšu. Pēc tava zvana es savienojos ar Zemi un palūdzu dot informāciju, kas notika pēc mūsu darba ar viņu. Lūk, atbilde:

„Jūs, attīrot mani no kara, vardarbības, konfliktu un cilvēku apziņu pretnostatījuma programmām, sagrāvāt ļaunuma programmu fabrikas (tā saucamās), kuras pieder būtnēm, kuras šīs programmas iznēsāja cilvēcei. Ļoti daudz Gaismas un Ugunīgās enerģijas ar Mīlestības spēka enerģiju piepildīja manas dzīles, nemājīgi tur ir mošķiem, un viņi meklē izeju. Tumšo Spēku Valdnieki ir zaudējuši pašpaļāvību un nevar saprast, kas notiek viņu valdījumos. Kamēr nesapratīs, no kurienes viņu Tumsas valstībā iekļuvusi Gaisma. Nu ļoti jau viņi bija sevi nodrošinājuši un iekonspirējuši. Jūsu disks ar spēcīgu Gaismas Spēku un Ugunīgās Mīlestības enerģiju atrada viņu mitināšanās vietu, viņu laboratorijas un fabrikas, kurās ražoja ļaunas enerģijas, ar kurām piepildīja cilvēkus, iesakņojot tās ķermeņos. Es priecājos, ka ar jūsu palīdzību un Radītāja Spēku spēju aizvākt un atbrīvot savu miesu no tādas melnas tumšo civilizāciju programmas.”

Es: Tumšās šņores – kas tas ir? Tā ir negatīva piesūknēšana vai atsūknēšana tavā klēpī, Māmuļa – Zeme?

„Ne viens, ne otrs. Tās ir grīstes jeb savienojošās enerģētiskās šņores starp tumšajām valstībām manā iekšienē. Viņas kā augoņi bija manī, kā vēža audzējs, un, lūk, beidzot saites ir pārrautas, Viss ir haosā un panikā.”

Es: Vai mēs aizvācām karu sakni?

„Jūs viņu tikai izkustinājāt, bet ne līdz galam viņa ir aizvākta.”

Es: Ko vēl vajag izdarīt?

„Nevērt ciet atvērto straumi, uzturēt to un, lai disks, kurš nes jūsu enerģētiskos nodomus, vēl kādu laiku būtu aktivizēts. Viņš pats atradīs, ko vajag, un ar jūsu augstajām enerģijām attīrīs. Vajag vēl pastrādāt, jūsu kā Līdz – Radītāju Labās Gribas Spēks ir ļoti LIELS!”

Es piesaucu Ercenģeli Mihaēlu. „Ercenģeli Mihaēl, vēršos pie tevis pēc palīdzības.”

„Es klausos tevi, mans bērns.”

Es: Vai atradāt tīklu, ko tur Nataša, un mošķus tajā?

„Jau aizvācām. No kurienes jūs tik daudz viņus savācāt? Jo jūs taču šodien mūs nepiesaucāt, un nestrādājām mēs ar jums?”

Es: No zemes iznāca pēc mūsu vakardienas darba planētas attīrīšanā no kariem.

„Mans bērns, patruļu no Aizsardzības un Mīlestības Eņģeļiem noliku es. Viņi visi ir modri, un, ja atkal kaut kas parādīsies, mēs paņemsim un aiznesīsim viņus uz saviem mitekļiem. JĀ... Viņu ir daudz, cik labi, ka neļāvāt viņiem ieiet cilvēkos. Mēs esam blakus, novērojam, apsargājam arī visus jūs. Pa Aizsardzības Eņģelim no savas armijas noliku.”

Сейчас ликуют небеса, Земля очищена от зла,

Что накопилось за века в чреве Матери – Земли.

Остался корень зла ещё, достать его непросто.

Замурован в склепе он надёжно.

Как у Кащея смерть есть на конце иглы,

Так и у корня изваяния зла, войны, найдёте вы конечно.

Работа только началась и остановка подобна смерти,

Мы очень надеемся на вас и на ваш потенциал сноровки.

Весь опыт, что прошли вы на Земле, поможет вам,

Поднапрягите лишь сознания свои, и вы найдете.

А мы поможем вам и вытащим всей семьёй его из логова тенёты.

Tagad līksmo debesis, Zeme ir attīrīta no ļaunuma,

Kas gadsimtiem krājies Mātes-Zemes klēpī.

Vēl palikusi ļaunuma sakne, to aizsniegt nav vienkārši.

Iemūrēta tā kapu velvē cieši.

Kā Kaščejam uz adatas gala ir dzīvība,

Tā āri pie saknes ļaunuma, kara statujas jūs, protams, atradīsiet.

Darbs tikko ir sācies un apstāšanās līdzinās nāvei,

Mēs ļoti ceram uz jums un uz jūsu izveicību.

Visa pieredze, ko izgājāt uz Zemes, jums palīdzēs,

Sasprindziniet tikai apziņas savas, un jūs atradīsiet.

Bet mēs jums palīdzēsim un kā visa ģimene izvilksim viņu no tīkla midzeņa.

 

Kas runāja ar mani?

Ercenģelis – Zemes Glabātājs, par Mihaēlu jūs mani saucat.

Nedaudz no Volgogradas vēstures

Volgograda – pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidaustrumos, Volgogradas apgabala administratīvais centrs. Pilsēta-varone, Staļingradas kaujas vieta. Pilsēta no 1589. līdz 1925. gadam nesa nosaukumu Carīcina, bet no 1925. līdz 1961. gadam – Staļingrada (sīkāk: Volgogradas vēsture).

Pirms Carīcinas parādīšanās Carīcas upes grīvā eksistēja Zelta Ordas apmetne, kura kontrolēja pārcelšanos pār Itiļas (Volgas) upi un ceļu uz galvaspilsētu Sarai-Berke (Carjovu).

XVII gadsimta sākumā cietokšņa garnizonu sastādīja 350 – 400 cilvēku.

1670. gadā cietoksni ieņēma Stepana Razina karaspēks, pēc mēneša to pametot.

1857. gadā tika atklāta regulāra pasažieru tvaikoņu kustība no Volgas upes lejteces līdz Carīcinas pilsētai un caur to uz Ņižņijnovgorodas pilsētu.

Maksims Gorkijs 1889. gadā strādāja par svērāju stacijā Krutaja (vēlāk – Voroponovo, Maksima Gorkija vārdā nosauktais – ciemats Gorkovskij). Vēlāk Gorkijs par to uzrakstīja savos agrīnajos stāstos.

Pilsoņu kara laikā 1917. gada novembrī Carīcinā tika pasludināta Padomju vara. 1918. gadā Carīcinu aplenca baltgvardu karaspēks atamana Krasnova vadībā. Trīs uzbrukumi tika atsisti. Taču 1919. gada jūnijā Carīcinu ieņēma ģenerāļa Deņikina karaspēks, pametot pilsētu 1920. gada janvārī. Pēc Carīcinas pilsētas ieņemšanas no sarkano puses 2,5 tūkst. no turīgām tirgoņu ģimenēm un slaveniem iedzīvotājiem tika nošauti un nogremdēti baržā Volgas upē.

Pilsēta tika pārdēvēta par Staļingradu 1925. gada 10. aprīlī.

Par visnopietnāko satricinājumu pilsētas vēsturē kļuva Lielais Tēvijas karš. Staļingradas kauja sākās 1942. gada 17. jūlijā. Bet 23. augustā masīva vācu bombardēšana sagrāva pilsētu, nogalinot vairāk nekā 40 tūkstoš cilvēku, iznīcināja vairāk nekā pusi no pirmskara Staļingradas dzīvokļu fonda, pārvēršot tādā veidā pašu pilsētu milzīgā teritorijā, pārklātā ar degošām drupām. Saskaņā ar liecinieku – pilsētas iedzīvotāju – atmiņām, pilsēta tika pakļauta uzlidojumiem ik dienu līdz 400 lidmašīnu bumbvedēju reidiem līdz septembra beigām un ik dienu plānveidīgām pilsētas teritorijas apšaudēm no mīnmetējiem pa kvartāliem, nolemjot pilsētas civiliedzīvotājus pilnīgai bojāejai.

11 09 01 01

Kauja par Staļingradu ir viena no pašām lielākajām kaujām Otrā pasaules kara un visas cilvēces vēsturē. Staļingradā bija novērojamas neredzēti intensīvas kaujas. Piemēram, pilsētas centrālā stacija pārgāja no vienām rokām otrās 13 reižu, bet slavenais Mamajeva kurgāns (viena no Volgrogradas augstienēm) tika sagrābts un atkal atgūts 8 reizes. Kauju intensitātes dēļ kurgāns izmainīja savas aprises. Tomēr uzbrūkošajam vērmahta karaspēkam neizdevās salauzt pilsētas aizstāvju pretestību. 19. novembrī sākas padomju karaspēka pretuzbrukums, drīz vācu fašistiskais grupējums nonāca aplenkumā. 1943. gada 31. janvārī tā komandieris ģenerālis-feldmaršals Pauluss padevās gūstā, bet 2. februārī, kad bija likvidētas bruņotā grupējuma atliekas, Staļingradas kauja bija beigusies. Sākās pilsētas atjaunošana.

1961. gada 10. novembrī Staļingradas pilsēta ar PSKP XXII kongresa lēmumu destaļinizācijas ietvaros tika pārdēvēta par Volgogradu. Ir nojaukti un iznīcināti visi J. V. Staļina pieminekļi.

Pilsētas diena Volgogradā tradicionāli tiek atzīmēta septembra pirmajā svētdienā. Tos ievadošā nedēļa parasti ir piesātināta ar svinīgiem pasākumiem: tie ir lieli koncerti, pilsētas karnevāls ar svētku gājienu, salūts, gadatirgus un citi notikumi.

Mamajeva kurgāns – „Krievijas galvenā augstiene”. Staļingradas kaujas laikā šeit notika viena no pašām sīvākajām cīņām. Mūsdienās Mamajeva kurgānā ir uzcelts piemineklis-ansamblis „Staļingradas kaujas varoņiem”. Tā izstrādāšanā, projektēšanā un radīšanā piedalījās monumenta autors diženais Jevgeņijs Vučetičs un radošs skulptoru, arhitektu un celtnieku kolektīvs apmēram 10 desmit gadu garumā. Kompozīcijas centrālā figūra – skulptūra „Māte Dzimtene sauc!”. Atklāta 1966. gadā. Iekļauta Krievijas septiņu brīnumu skaitā.

11 09 01 02

Parīzē ir Staļingradas laukums un metro stacija „Staļingrada

Briselē ir Staļingradas prospekts

Londonā ir Staļingradas iela

Boloņā ir Staļingradas iela

Grenoblē ir Staļingradas iela

Savonā ir Staļingradas iela

 

Dzimtene-māte Volgograda (Vikipēdija)

 

21. septembris – Starptautiskā Miera Diena notiek ar devīzi „Mēs – Dievišķības Sūtņi”. Apvienojot mūsu sirdis, mēs radām jaunus tiešus sakarus starp cilvēkiem un tautām, valstīm un kontinentiem.

Akcija – meditācija „Varas dziedināšana”

22. septembris – Rudens ekvinokcijas Diena. Svētki – Pateikšanās Zemei – mūsu dārgajai Gaijai, kura atbalsta mūs ar savu Mīlestību un Pārpilnību.

No Dibinātāju vēstījuma: „Kamēr jūs esat šeit, cieņa un pateicība Mātei-Zemei – viens no pašiem ātrākajiem ceļiem uz Augšupcelšanos.”

 

Pievienots 01.09.2011

http://sanatkumara.ru/stati/vtornik-30-avgusta-2011g

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. „Молитва Вселенского Мироздания” (Tulk. piezīme)