Mēs eksperimentējam

Natālija un Vladimirs.

14 11 05 03

Mēs piesaucam mūsu Skolotājus un Saules Brālību.

Mēs esam gatavi. Šodien mēs ar gaismas failiem (stariem), ar informācijas gaismas paketēm sāksim daudzdimensionālā cilvēka apstrādāšanu.

Uz mums virzās daudz gaismas. No augšas tas ir milzīgs gaismas lauks, ceļā pie fiziskā plāna tas pakāpeniski kļūst par gaismas strautiņu sutratmā.

Redzu, ka Vladimirā plūsma neieiet. “Nostāvies un pieņem! – saku viņam. – Lūk... no tevis aiziet uz augšu, bet no augšas nenāk... Lūk, arī no augšas tevī ir sākusies plūsma.”

Jautājums: Tas, ko redzu augšā – tā ir gaismas pakete jeb es sevi redzu kā Būtību?

Tu redzi sevi kā Būtību, kurai piemīt zināšanas un kura grib tev to nodot.

Aprakstu procesu:

Pašreiz uz mani nolaižas neliela izmēra mirdzošas adatiņas. Tās caurauž visu manu būtību. Notiek impulsu, kodu atšifrēšana... Impulsi translējas manī, un tie ieiet fiziskajā ķermenī. Mirdzošās adatiņas rokās, krūtīs, galvā, tagad nolaižas kājās.

Kas tie ir par impulsiem?

Diodes.

Tagad es redzu, ka laukā un ķermenī tie sakārtojas garos diedziņos.

(Diode – elektronisks elements, kuram piemīt dažāda vadāmība atkarībā no elektriskā lauka virziena. Diodes elektrodu, pieslēgtu pie strāvas avota pozitīvā pola, kad diode ir atvērta (tas ir, tai ir maza pretestība), sauc par anodu...)

(Gaismas diodes. Gaismas diode jeb gaismu izstarojoša diode – pusvadītāju ierīce ar elektronu-caurumu pāreju, kura rada optisku starojumu, kad caur to laiž elektrisko strāvu taisnā virzienā.)

Esmu visa caurausta ar tieviņiem vertikāliem gaismas stariņiem, kuri ir visur manā laukā. Vladimiram pagaidām nav tik daudz gaismas tādēļ, ka viņa apakša ir tumša. Tīrām Vladimiru.

Šie stari zem kājām aiziet uz otrās dimensijas aspektiem, uz pirmās aspektiem, un pēc tam sašaurinās sutratmā un plūsmā iet pa sazemējošo kanālu uz Zemes Centru.

Es jūtu strāvas kustību, bet ne elektriskās, un visdrīzāk tā ir elektromagnētiska plūsma. Skan “protonu kustība”...

(Kad es drukāju meditāciju, nolēmu aizrakties līdz lietas būtībai, un, lūk, ko es atradu internetā. Man palielināja enerģētiku uz jaunu “universālu enerģijas akumulatoru” rēķina, sk. zemāk.)

(Protoniem ieejot matricā, izdalās enerģija, kura tiek izmantota ATF sintēzei.

ATF VEIDOŠANĀS APSTĀKĻI. Protonu atpakaļ-transports MATRIKSĀ ir sajūgts ar ATF veidošanos. Veidojas protonu potenciāls elektronu un protonu transporta procesā. Membrāna MITOHONDRIJS ir protonu necaurlaidīga. http://studopedia.ru/)

Adenozīntrifosfāts (saīs. ATF, angl. ATP) – nukleotīds, spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu enerģiju un vielu maiņā organismos, pirmkārt savienojums ir pazīstams kā universāls enerģijas avots visiem bioķīmiskajiem procesiem. ATF – tas ir adenozīntrifosforskābes saīsināts nosaukums. ATF ir katrā dzīvnieku un augu šūnā. Tas ir universāls enerģijas akumulators visās augu un dzīvnieku šūnās. ATF – tas ir galvenais universālais enerģijas piegādātājs visu dzīvo organismu šūnām. ARF ārkārtīgi ātri atjaunojas.)

Kādēļ šis starojums vajadzīgs?

Mēs apskaidrojam tavas apakšējās daļas, lai palīdzētu tev paātrināties tavā ceļā, labāk iztīrītu tevi, lai tu kļūtu pieejamāka smalko plānu ietekmei uz tevi.

Astrālajā aspektā esmu atvērusies kā liela piltuve un pieņemu šīs plūsmas.

Mentālajā aspektā es tad arī esmu šīs plūsmas.

Pašas plūsmas nāk no Saules Vienotības, vienu pakāpi augstāk par manu mentālo aspektu. Tur arī ir Augstākais Mentālais Plāns, augstāks kā mana mentālā aspekta līmenis.

Saules aspekts ir atdalīts no mana mentālā aspekta, tā ir it kā manas apziņas nākošā pakāpe.

Tā arī ir, man saka, tāpēc ka Mentālais Plāns var būt dažāds. Var būt Ercenģeliskajā plānā, Dievišķajos Plānos. Doma eksistē visur dažādās formās.

Domāšanas process nāk no Paša Tēva, viņš sēj globālas patiesības, programmas, bet rada viņa bērni-mācekļi.

Skatos Vladimiru, viņam plūsma ir pacēlusies uz augšu un strādā tikai no augšas līdz pleciem.

Vēršos pie sevis. Man visa aura, viss lauks, visas šūniņas un starpšūnu telpa ir šajās “lietuslāsītēs”. Faktiski nāk Saules zelta lietusgāze. Lietuslāsītēs saplūst straumēs, piepildot visu manu telpu.

Man gribētos precīzāk saprast, kādu palīdzību es saņemu.

Notiek katras šūniņas apskaidrošana, piepildīšana ar Saules Vienotības enerģiju. Tā ir mūsu enerģija, Mēs palīdzam tev kļūt par Saules aspektu.

Interesanti, ka barība, kuru es apēdu brokastīs, kuņģī ir redzama kā tumšāka telpa. Barībā šīs enerģijas nenokļūst, un viņas tur arī nav vajadzīgas, viņas ir vajadzīgas tikai šūniņām. Es visās vietās ķermenī, kur ir tumšākas daļas, ievedu šo enerģiju. Sirdi ārstēju... lūk, plūsma sākusi iet pa abām ķermeņa pusēm vienādi.

Saules plūsma beidzas, un nāk briljanta liesma, balta, mīksta un silta, attīra, transformē... Nostiprina šūniņu un orgānu elektromagnētiskās saites...

Interesanti, ka, ja Saules plūsma nāca tikai pa sutratmu, tad šī plūsma nāk kā milzīga lietusgāze, ūdenskritums. Vladimiram plūsma ir beigusies.

Mana plūsma kā tāda milzīga lietusgāze aiziet līdz Zemes centram. Un es šajā plūsmā kā liftā sāku celties augšup.

Es atrodos siltas nokrāsas baltā ugunīgā plūsmā. Mani gluži kā vakuumā velk uz augšu. Beidzot es iznācu, gluži kā pacēlos no ūdens gaisā, un dziļi ieelpoju. Manas daļas vēl kustas, bet apziņa jau ir augšā.

Nav īpašas priecīgas sajūtas. Iespaids, ka es to daru katru dienu – no dziļumiem paceļos “gaisā”. Šeit ir labi, šeit ir daudz labāk nekā lejā. Un tagad redzu, ka apakša kolapsējas, un es atrodos Saules ķermenī, lielā, lielā aurā, vārpsta veida aurā, kura apakšā beidzas ar sutratmu, bet mani fiziski-astrāli-mentālie pavadoņi no šejienes nav redzami. Vienkārši zinu, ka uz leju iet sutratma.

Saprotu, ka šī apziņa nav Viena Apziņa. Šeit es jūtu citus un varu ar viņiem sazināties. Šeit ir ļoti daudz gaismas, un tā ir Saules Vienotība.

Es lūdzu atnākt tam Skolotājam, kurš ar mani strādā Saules Vienotībā.

Tev šeit nav Skolotāju. Tu vari palūgt kādu no Mums.

Tad es lūdzu Sanatu Kumaru atnākt pie manis.

Viņš apkampj mani, un es jūtu milzīgas ugunīgas enerģijas, gluži kā būtu atnācis Lielais Tētis.

Dārgais Sanat Kumara! Gribu uzzināt, kas šodien notiek, kāds etaps ir iestājies, lai apzināti saprastu un varbūt pat iztaisītu no tā kaut kādu praksi.

S.K.: Prakses nebūs, jo Mēs izdarījām to, kas tev vajadzīgs uz šodienu, un ar katru Mēs strādājam individuāli, skatāmies uz viņa problēmām, uz viņa uzdevumiem, uz viņa uzbūvi, attīstības vēsturi, trūkumiem. Šajā līmenī Mēs ar katru strādājam individuāli. Tev vajadzēja vairāk uguns, un Mēs tevi šodien labiņi izcepām, tāpēc ka tu strādā ar tumšajiem spēkiem, un tev periodiski vajag tādu tīrīšanu, lai būtu nepieejama tiem, ar kuriem tu strādā. Iztīrījām to, ko vajadzēja.

Un mēs veiksim ar tevi tādu attīrīšanu, teiksim, reizi nedēļā, skatoties pēc tā, cik daudz tu strādāsi. Tas būs naktīs. Šodien Mēs vienkārši tev parādījām, kā tas norit.

Man ļoti patika, tas ir ļoti patīkami, es vispār mīlu visas ugunīgās procedūras. Mīlu degt, mirdzēt, vizuļot... Tas ir kaut kas sens, dārgs...

Bet kāpēc Vladimiram neizdevās?

Viņam to nevajag, viņš ne ar vienu nestrādā. Mēs viņam izdarījām īsi to, ko tev izdarījām ar pilnu spēku. Viņš arī nespēj uztvert tik daudz enerģiju. Taču, ja viņš vēlēsies, tas Mēs nāksim arī pie viņa, tīrīt viņu... Piesauc Mūs, Vladimir, un Mēs naktī nāksim.

– Es piesaucu katru dienu...

– Tu taču ne Saules Vienotību piesauc. Es arī piesaucu, bet tas ir kaut kas jauns Viņiem. Vai Jūs dzirdat Vladimira aicinājumus?

Pēc piesaukšanas ir jābūt noskaņotam un jāuztver, jābūt saiknē ar Mums, nevis jādomā par savu. Ja pārslēdzas uz savām domām, tad uztvere ar šīm domām pārklājas. Vajag meditēt, uztvert un piedalīties šajā procesā. Nevis vienkārši piesaukt un aizmirst. Mēs neesam mašīna – ieslēdzi podziņu, un tā darbojas. Apziņa attīrās apzināti.

Mēs pašlaik tos cilvēkus, kuri var iziet uz šo līmeni, aizvedam līdz viņu Patiesībai. Mēģinām savas un viņu iespējas apzinātības tālākai izaugsmei.

Mēs tagad beidzam procesu. Uz šodienu tas ir viss.

Mēs pateicamies visiem, kuri šodien bija ar mums!

Enerģijas vēl nāk, manas kājas deg. Iespaids, ka manās pēdās ir divas sprauslas, un no tām raujas ārā liesma, ne karsta, bet it kā aukstā kodolsintēze. No augšas plūsma ienāk, bet iziet no plaukstām un īpaši no kājām. Un šī plūsma iet tieši uz planētas centru. Kaut kur pusceļā viņa sašaurinās un pāriet sutratmā-sazemējumā.

Tagad es pacēlos pa savu sutratmu uz augšu un ieraudzīju savā ceļā vairākas plaknes. Astrālais “stāvs”, pēc tam otrais “stāvs”, neliels, trešais atkal liels, gaišs un plašs, ceturtais vēl plašāks, piektais vēl lielāks un gaišāks. Lūk, šajā piektajā līmenī tad arī atrodas Saules Vienotība... Tas tā ir? Nē...

Jāpaceļas vēl caur vienu mazu telpu, tas tad arī ir portāls-ierobežojums, par kuru es teicu, caur kuru dvēseles, kuras nav gatavas, nevar pacelties, sutratmas pārsējs. Es mierīgi izeju caur šo mezglu – un, lūk, viņa, Saules Vienotība!

Stāv un apkampj mani. Un jautā: tev patika?

Protams, patika.

To Mēs izdomājām un noeksperimentējām ar tevi. Tu tagad paskaties no šejienes “lejup”, savās apakšējās dimensijās.

Es redzu, ka lejup iet tāda lavas straume. Ne tik smaga kā lava, ugunīga, taču tās konsistence ir tāda pati kā lavai, plastiska un pusšķidra.

Šī plazma nāk no tevis.

Tā praktiski aiziet līdz astrālajam aspektam un kļūst šaurāka. Tur arī ķermenis ir mazāks.

Straume iet tieši pēc auras izmēriem, piepildot visu auru jau ar transformētiem plazmas stariem, tāpēc ka šeit ir viena straumes kvalitāte, bet lejā fiziskajā plānā straume kļūs vairāk līdzīga elektrībai. Bet Zemes iekšienē tā pāriet mirdzošā ugunīgā sutratmā.

Starp manām pazolēm un atzīmi apmēram pa vidu sazemējošajam kanālam Zemes iekšienē ir mani otrās un pirmās dimensijas aspekti. Viņi praktiski ir uguns neskarti, redzams, šī enerģija viņiem nav vajadzīga. Un šeit plūsmas slīd pa šo apjomu virsmām, bet pēc tam sašaurinās sutratmā. Tas ir, viņi kaut kādā veidā nedaudz apskaidrojas, taču enerģija šo telpu iekšienē neienāk. Droši vien šajā līmenī tas nav vajadzīgs.

Nu labi, tagad paskaties uz augšu un pamēģini iet uz augšu, uz plūsmas. Tāpēc ka tā ir ne tikai nolaista lejup, bet iet arī augšup.

Eju no Saules Vienotības augstāk un augstāk. Es atveros ugunīgā ķermenī kā milzīga lilija, izlaižu savus ziedu. Lilijas centrā ir uguns strūklaka. Es apstājos šajā centrā. Atkal apzinos, atšķiru – tas nav Ādams Kadmons. Tas nav Cilvēks. Tā ir Būtība, nesaistīta ar cilvēku rasi.

Cilvēku rase un Viena Apziņa – tā ir viena evolucionārā līnija, un šī plūsma, dzimta no seniem laikiem, pa kuru es laidos lejā uz fizisko plānu un pa kuru tagad varu atgriezties.

Es saprotu tā, ka manu dvēseles enerģiju daļa paliks Ādamā Kadmonā, šajā apziņā kā pašā augstākajā cilvēku rases apziņā, bet lielākā daļa tomēr ies uz šejieni, Debesu Tēva virzienā, un es kā Būtība vākšu pieredzi ne tikai uz planētas Zeme, bet arī citās vietās.

Mēs šodien esam beiguši.

Es visiem pateicos! Es visus mīlu! Visu labu!

Jāsaka, ka pēc šī eksperimenta es ne pie kā nevarēju ķerties, jo plūsma joprojām vēl bija ļoti stipra. Nācās kādu pusstundu pagulēt un plūsmas lielumu samazināt patstāvīgi. Šajā laikā nomainījās vēl divas enerģijas – mīksta un nomierinoša, “apdegumus” ārstējoša, pēc tam aizsargājoša un nostiprinoša strūkla.

Kādēļ es visu to aprastu? Domāju, ka ne tikai ar mani šis eksperiments ir izdarīts. Un ar jums tādu pašu veiks. Raugāmies uz priekšu!

 

Pievienots 05.11.2014

http://www.sanatkumara.ru/kniga-svetlani-tumanovoy/mi-eksperimentiruem

Tulkoja Jānis Oppe