Metta (Galina Vetrova)

Enerģētiskā mijiedarbība

http://metta.ucoz.com/

Katra mūsu mijiedarbība ar pasauli un ar apkārtējiem cilvēkiem – ir enerģētiska mijiedarbība. Taču tā kā enerģiju pasaule cilvēku vairākumam ir neredzama, tad šīs mijiedarbības un to rezultātus daudzi nesaprot un neapzinās.

Par laimi, daži jau zina, ka viss, ko mēs sūtām pasaulē, atgriežas pie mums. Taču pats enerģētisko mijiedarbību mehānisms tomēr paliek līdz galam nesaprasts. Un tāpēc, neskatoties uz visu viņu “pozitīvo domāšanu”, daudzi tomēr turpina neapzināti radīt negatīvu, kurš pēc tam pavēršas pret viņiem ar pašām nevēlamākajām sekām.

Šajā rakstā, veltītā, tāpat kā iepriekšējie, enerģētiskajai drošībai, es pieskaršos pašām ikdienišķākajām mijiedarbībām, kurās katrs no mums piedalās ik dienas.

Zināms, ka cilvēciskās emocijas rada enerģijas. Ja emocijas ir pozitīvas, tad arī enerģijas tās rada pozitīvas, un otrādi. Ikdienas saziņā citam ar citu mēs pastāvīgi apmaināmies ar enerģijām ar apkārtējiem. Cilvēki, kuri sen nodarbojas ar pašattīstību, cenšas izdot pasaulē mazāk negatīvu emociju, taču to, kuri pavisam no tām ir atbrīvojušies, pagaidām vēl ir ļoti maz. Ir tie, kuri ir iemācījušies tās neizteikt. Taču tas nenozīmē, ka savā iekšienē viņi no tādām emocijām ir pavisam atbrīvojušies.

Palūkosimies, piemēram, kas notiek smalkajā plānā dusmu izvirduma laikā. Kad jūs kliedzat uz savu bērnu vai uz jebkuru citu cilvēku, jūs nosūtāt viņam spēcīgu negatīvas enerģijas sitienu, kurš caursit viņa auru un čakras un, ielauzies viņa enerģētiskajā laukā, piesātina to ar saindētu enerģiju. Dabiski, tas, kam tika nosūtīts tāds sūtījums, tiecas nosūtīt to atpakaļ. Daži, tiesa, klusējot ciešas, taču vairums tomēr mēģina nosūtīt atpakaļ. Rodas enerģētisks pingpongs – katrs tiecas ielikt lielāku spēku negatīvajā sūtījumā, un tas turpināsies, kamēr gudrākais neapstāsies. Pēc tādas enerģētiskas apmaiņas katram dalībniekam aurās paliek negatīva enerģija, kura pati par sevi neizzūd. Tā turpina gandēt enerģētisko lauku līdz tam brīdim, kamēr jūs to neiztīrīsiet. Tiem, kuri ir jutīgi pret enerģijām, tā var izsaukt viņiem nesaprotamas izcelsmes nepatīkamas sajūtas. Tā var iedarboties uz apziņu un radīt negatīvas emocijas. Tā, dabiski, iedarbojas arī uz fizisko ķermeni, tāpēc ka noslēdz enerģijas uztveršanas-pārraidīšanas ceļus, var uzkrāties orgānu enerģētikā un piesārņot to. Un tas ir tikai vienas situācijas rezultāts. Un ja tādas situācijas notiek bieži? Tas ir viens no iemesliem tam, ka vairumam cilvēku ir daudzi enerģētiski caurumi.

Jaunie bērni ir ļoti jutīgi pret negatīvām enerģijām. Viņi var burtiski saslimt no tām, esmu sastapusies ar tādiem gadījumiem. Pat ja šis negatīvs nav vērsts uz viņiem, bet uz kādu citu, bet viņi pie tā ir klāt (piemēram, kad vecāki sarīko izskaidrošanās savā starpā), tad viņi var uztvert šīs saindētās enerģijas un vienkārši saslimt fiziski. Tāpēc tāda bērna veselība daudzējādā ziņā ir atkarīga no viņa vecāku un vecāka gadagājuma radinieku vieduma un apzinātības.

Tikpat asi negatīvu jūt arī mājdzīvnieki. Esat ievērojuši, kā viņi uzvedas, kad mājās kāds kliedz? Diemžēl mājdzīvnieki ņem uz sevi negatīvu, savu saimnieku izstrādes. Lolojuma negaidītai nāvei (nelaimes gadījumam) vai viņa slimībai jaunā vecumā ir ļoti stipri jādara uzmanīgu saimnieku. Bez iemesla tas nemēdz būt.

Enerģētiskās sistēmas diagnostikas darba gados man praktiski nav gadījušies cilvēki ar viengabalainu auru. Nospiedošajam vairākumam, pie kam pat tiem, kuri jau daudzus gadus ir ezotērikā, ir daudz caurumu enerģētiskajā laukā. Un kad viņi sāk jautāt, no kurienes šie caurumi, nākas paskaidrot: tās ir jūsu emocijas un domas, tie ir citu cilvēku sūtījumi, tā ir jūsu nepareiza enerģētiska mijiedarbība ar pasauli. Un mācīt viņiem darbu ar savu enerģētisko sistēmu, tās attīrīšanas, dziedināšanas un pastiprināšanas paņēmienus. Kā arī mācīt ne mazāk svarīgu darbu – ar savām paša emocijām un domformām. Daudzie caurumi aurā ir bīstami tāpēc, ka no cilvēka tek ārā enerģija kā no caurdurta gaisa baloniņa, un viņš zaudē spēkus un veselību, bieži jūt nogurumu un, kā sekas savam enerģētiskajam vājumam, viņam vispār nav iespējas kaut cik nozīmīgi ietekmēt paša realitāti, tāpēc ka viņam nav priekš tā enerģijas. Diemžēl tādu ir vairākums.

Enerģijas ir neredzamas. Lūk, ja katrs redzētu, ko viņš rada, tad neapšaubāmi būtu daudz uzmanīgāks un korektāks savās mijiedarbībās.

Daži ir iemācījušies neizrādīt savas negatīvās emocijas. Bet, atkārtoju, tas nenozīmē, ka viņi nejūt dusmas vai īgnumu. Viņi vienkārši ir iemācījušies tos apspiest. Bet apspiestas emocijas, kā zināms, ir vēl bīstamākas nekā izteiktas. Tās uzkrājas orgānu enerģētikā un rada slimības. Un, ja cilvēks mierīgi reaģē ārēji, bet pie tam klusi dusmojas iekšienē, tas priekš viņa ir vēl sliktāk. Un pats galvenais – viņa apspiestās dusmas tomēr kaitē arī tam, uz kuru viņš dusmojas. Apspiestās dusmas dodas pie tā, kurš tās izsaucis, un tāpat gandē šī cilvēka auru. Lai ne tik stipri, kā caurums, vētraini izteiktu dusmu radīts, taču tomēr tas arī ir ļoti bīstami.

Manās individuālajās konsultācijās mēdz būt cilvēki, kuri nevar atrast kopēju valodu ar saviem vecākiem. Nevar pieņemt viņus, nevar ar viņiem normāli kontaktēties. Zināt, kad tāds cilvēks, pieņemsim, izmet uz savu vecum veco māti kārtējo savas agresijas sprādzienu, jau kuru reizi caursitot viņas jau tā vājiņo auru, papildinot viņai slimības un enerģētiskās problēmas, vai arī, ja jau ir iemācījies valdīt pār sevi, tad vienkārši klusi dusmojas un pie tam sūta viņai sava negatīva viļņus, tad gribas pajautāt: cilvēki, jūs labi esat apzinājušies, kas tas ir – cēloņa un seku likums? Tamlīdzīgas darbības, lai uz kuru tās nebūtu vērstas, rada to, ko sauc par karmu. Un atgriežas pie tiem, kurš tās ir veicis. Aizdomājieties: cilvēks, kurš ir iesitis otram un sakropļojis viņu, tiek uzskatīts par noziedznieku. Bet to, kurš pastāvīgi kropļo nevis fiziski, bet enerģētiski, kā nosaukt viņu? Negatīva enerģētiska iedarbība – tā ir tā pati vardarbība. Lai tā ne tādā pakāpē atspoguļojas citu veselībā kā fiziska vardarbība, bet tā ir enerģētiska vardarbība, un tā kaitē otram cilvēkam, un, atbilstoši, tai ir savas sekas priekš sūtošā. Tikai šī vardarbība ir neredzama, un tāpēc likums to nesoda. Taču to soda cits Likums, kurš redz un ņem vērā visu – karmas Likums.

Tieši tā: ne tikai darbība, bet pat arī doma var radīt karmu. Tas ir sen zināms, tikai nezin kāpēc daudzi to neapzinās.

Bez tam, ja kāds sūta citam negatīvu, tad ne tikai viņa negatīvā enerģija caursit adresāta auru, bet arī viņa personīgās būtības (sk. rakstu “Enerģētiskās problēmas. 2. daļa”[1]), viņa paša apziņas radītas (dusmu, nepieņemšanas, agresijas utt. būtības), dodas noskaidrot attiecības pie dusmas izsaukušā cilvēka. Un sāk graizīt viņa auru. Tā notiek katru reizi, kad tiek izmests negatīvs, vai arī tai gadījumā, kad kāds klusi dusmojas uz otru. Īpaši bīstami tas ir tad, kad sūtošajam ir nepietiekoši augsts apziņas līmenis. Tāpēc ka, jo zemāks ir apziņas līmenis (un es pārliecinos, ka daudzi ezotēriķi diemžēl atrodas ļoti lielā ilūzijā attiecībā uz savu “izaugušo” apziņas līmeni), jo stiprākas un niknākas ir viņu īpašnieka būtības. Un visu laiku, kamēr viņš negatīvi domā par otru, viņa būtības grauj tā cilvēka enerģētiku. Pēc kāda laika pēc negatīvās sūtīšanas pārtraukšanas būtības aiziet. Šo būtību iedarbību katrs nejutīs, bet tikai tas, kam ir stipra enerģētiskā jutība. Parasts cilvēks neko nesajutīs. Bet, protams, sliktums no viņām priekš viņa nav mazāks. Un ir taču cilvēki, kuri gadiem nevar aizmirst pārdarījumus, dusmojas, pastāvīgi izspēlē pagājušās situācijas savā apziņā. Stādieties priekšā, cik pie tam viņi ģenerē negatīvu, kurš kaitē citiem.

Lūk, cik liels ir kaitējums, kuru var nodarīt citiem cilvēkiem ar savām negatīvajām emocijām un domām. Atbilstoši, tādu pašu, ja ne lielāku kaitējumu nodara cilvēks sev pēc cēloņa un seku likuma, un, kā zināms, likuma nezināšana (vai neticēšana šim likumam) neatbrīvo no atbildības.

Bet ne tikai uz citiem iedarbojas cilvēcisko domu enerģija, bet arī uz pašu cilvēku. Negatīvas domas par citiem var gandēt paša enerģētisko sistēmu tam, kurš tās ģenerē. Ja kāds par citiem pastāvīgi domā negatīvi, pastāvīgi uzkurina sevi ar šīm domām, viņš nes sevī savas paša indīgās enerģijas. Aizvainojums, skaudība, nepieņemšana – viss tas nes kaitējumu tam, kurš tos sūta.

Ne tikai dusmīgas domas un emocijas gandē paša enerģētisko sistēmu tās sūtošajam. Pārdzīvojumi, depresijas arī ir visai toksiskas. Ja kāds pastāvīgi pārdzīvo, viņš spēj caursist sevi pats. Ja cilvēks ir depresijā, viņš nepārtraukti ģenerē indīgas enerģijas un pats aizrijas ar tām. Viņš pastāvīgi izdala pasaulē enerģētiskus toksīnus, kuri pēc līdzības principa pievelk viņam tādas pašas negatīvas enerģijas. Tāpēc pārdzīvojumi un depresija iedarbojas uz enerģētisko sistēmu gandrīz tikpat negatīvi kā dusmas. Un, atrodoties aurā, tie spiež, sasprindzina, rada diskomfortu un tādā veidā spēj izsaukt sapīkumu, žēlumu pret sevi, tas ir, to pašu negatīvu. Un tā pa noslēgtu apli. Ja pie tam cilvēks nenodarbojas ar savas enerģētiskās sistēmas regulāru tīrīšanu, viņš pastāvīgi dzīvo savos paša enerģētiskajos atkritumos, kuri ir ne mazāk toksiski kā fiziskie.

Apkārtējie cilvēki reaģē uz jums atkarībā no tā, ar ko ir pilnas jūsu domas – ar dusmām un nepieņemšanu, vai ar mīlestību un prieku. Cilvēki reaģē nevis uz mūsu seju un nevis mūsu apģērbu, kā pieņemts uzskatīt, bet uz mūsu iekšējo enerģiju. Pozitīvs cilvēks pievilks sev tādus pašus pozitīvus cilvēkus. Attiecīgi, negatīvs pēc līdzības principa pievilks negatīvus.

Visums atbild mūsu domām un emocijām, tāpēc ka viņš ir vienīgi liels kserokss, pēc N.D. Volša izteikuma, viņš vienīgi kopē to, ko mēs domājam par pasauli, par sevi un par citiem. Ja jūs no rīta izejat no mājām lieliskā garastāvoklī un gribat, lai jūsu diena paietu harmoniski un produktīvi, tad tā arī būs – jums būs radošs pacēlums, un jūs paspēsiet izdarīt visu, ko bijāt iecerējis, un jums viss izdosies lieliski, un visas jūsu mijiedarbības ar cilvēkiem un pasauli būs pozitīvas. Ja, protams, spēsiet to saglabāt uz visu dienu. Bet, lūk, ja jūs izejat no mājām, pirms tam sastrīdējies ar kādu no tuviniekiem, un jums iekšienē ir dusmas vai sapīkums, tad jūs izstarojat negatīva viļņus, kurš pievilks pie jums tādu pašu negatīvu, un pa ceļam jūs visi grūstīs, stumdīs un visādā veidā vedīs ārā no pacietības, kamēr jūs nespēsiet noskaņoties uz citu vilni – pozitīvu. Kā saka, ko izstarojam – to arī saņemam.

Daudzi cilvēki diemžēl bieži neapzinās, kāds ir viņu emocionālais fons. Ja tu it kā no ārpuses esi pozitīvs un ar visiem kontaktējies labvēlīgi, bet iekšienē – pastāvīgs kluss sapīkums, neapmierinātība ar sevi, dzīvi, cilvēkiem, finansēm vai kaut ko citu, tad tieši šis iekšējais, lai arī ne pārāk stiprais fons “fonē” tā, ka rada kādus ārējus neharmoniskus notikumus. No šī iekšējā fona dzīvē daudz kas ir atkarīgs.

Tāpēc tik svarīga ir domas disciplīna, tāpēc katru momentu vajag būt apzinātam un saprast, kādas mijiedarbības tu radi savā realitātē un kādas attiecības tu būvē pats ar sevi. Iemācīties būt harmoniskam jebkurā situācijā un nereaģēt uz “podziņu spiešanu”. Ienest savā dzīvē jaunu mīlestības kvalitāti – kad tu saproti visas apkārtējo izpausmes, viņu motīvus, viņu domas, netiesā viņus, un attiecies pret viņiem ar milzīgu pieņemšanu un mīlestību, apzinoties, ka katrs no viņiem rīkojas tā un tikai tā, kā viņam ļauj viņa pašreizējā apziņa, tāpēc ka katrs atrodas tajā apziņas līmenī[2], kurš ir viņam piemērots šajā momentā.

Cilvēkam ir divējāda daba – viņam piemīt dzīvnieka daba, kura saista ar dzīvnieku pasauli, un augstākā daba – apziņas daba. Cilvēkam ir trīs apakšējās čakras – dzīvnieka čakras, fiziskās dabas čakras, un trīs augstākās, kuras attiecas uz garīgo dabu. Sirds čakra – tā ir robeža starp fiziku un Garu. Trim apakšējām čakrām atbilst savi noteikti apziņas līmeņi, saistīti ar dzīvnieka izpausmēm. Tieši tās rada negatīvas emocijas, domas un darbības. Trim augstākajām, transpersonālajām čakrām, atbilst Gara daba.

Mēs nevaram dzīvot bez savām apakšējām čakrām, bez viņām nav iespējams eksistēt fiziskajā ķermenī. Taču mēs varam pacelt savu apziņu tādā līmenī, kurš ļaus pakļaut sev savu dzīvnieka dabu, izdarīt tā, lai NEVIS VIŅA VADĪTU MŪS, BET MĒS VADĪTU VIŅU. Mūsu apziņai ir jāpakļauj mūsu dzīvnieks. Dzīvnieks nekur neaizies, viņš paliks ar mums līdz mūsu dienu beigām, taču viņš var kļūt par pieradinātu, pakļauties mūsu augstākajai apziņai. Tad visas mūsu mijiedarbības ar pasauli kļūs harmoniskas un radīs tikai labo, mīlestību un laimi.

Ja mēs raugāmies uz pasauli ar mūsu Dvēseles acīm, ja mēs saprotam un pieņemam to pieredzi, kuri izdzīvojam, ja ne par ko nevienu nevainojam un katrā satiktajā cilvēkā redzam savu skolotāju, tad mēs spējam radīt priekš sevi vislabāko iespējamo realitāti.

Vēlu, lai jūsu mijiedarbības ar pasauli un cilvēkiem vienmēr būtu harmoniskas, priecīgas un savstarpēji bagātinošas!

Ar mīlestību.

Galina Vetrova (Metta).

______________________________________________________________________________________________________

Kopējot rakstu, obligāti jāuzrāda autora vārds un norāde uz pirmavotu http://metta.ucoz.com/

Ja raksts jums patika, padalieties tajā ar draugiem vai sociālajos tīklos. Iespējams, tas izrādīties noderīgs jūsu paziņām un draugiem.

 

Pievienots 19.04.2014

http://metta.ucoz.com/publ/ehnergeticheskie_vzaimodejstvija/ehnergeticheskie_vzaimodejstvija/108-1-0-882

Tulkoja Jānis Oppe