Tatjana Tihoplava. "Viņš atgriezīsies oktobrī". 2016-2020

2016. gada 31. maijs

Viņš atgriezīsies oktobrī

Mans vīrs, Tihoplavs Vitālijs Jurjevičs (Тихоплав Виталий Юрьевич), tehnisko zinātņu doktors, nomira 2015. gada 2. oktobrī. Kopš 2016. gada janvāra es ar viņu atrodos pastāvīgā kontaktā. Pa šo laiku viņš ir nodevis ļoti daudz informācijas, kas apstiprina dzīves turpināšanos pēc nāves. Vitālijs Jurjevičs paziņoja, ka viņš ir izgājis augšāmcelšanu un 2016. gada oktobrī atgriezīsies mūsu fiziskajā pasaulē blīvā ķermenī. Viņa atgriešanās mērķis ir nodot cilvēkiem jaunu informāciju par nāves neesamību, demonstrējot pierādījumu: nomiršanu un jaunu augšāmcelšanu.

 

 

2016. gada 3. jūnijs

1. daļa. TĀS-PUSES PASAULE. Informācija no aculiecinieka

Cienījamie manas lappusītes apmeklētāji! Es sāku sarunu ciklu, kurā izklāstīšu informāciju, kuru man ir nodevis mans vīrs Tihoplavs Vitālijs Jurjevičs, tehnisko zinātņu doktors; viņš ir 27 publicētu grāmatu autors; to tematika ir smalkā pasaule, informācijas mijiedarbība, apziņa, un tās ir uzrakstītas uz stingra zinātniska pamata. Mans vīrs, Tihoplavs Vitālijs Jurjevičs, nomira 2015. gada 2. oktobrī.

Tā kā viņa slimības apstākļi nospēlēja zināmu lomu tajā, kas ar viņu notika, es neilgi pakavēšu pie tiem Jūsu uzmanību. 2015. gada vasarā nelaimi nekas nevēstīja. 3. septembrī mums noritēja 2 stundu kontakts ar Astrusu, augstu garīgu būtni.

Astruss pirmoreiz iznāca uz kontaktu ar mums 2012. gada jūlijā un, stādījies priekšā kā Krievijas debesu kurators (un Amerikas kurators ir Krajons), sāka dot mums informāciju par smalko pasauli, izmantojot zinātniskus jēdzienus. Informācija tika dota caur Kretovu Juriju Vasiļjeviču (Кретов Юрий Васильевич), tautas dziednieku, cilvēku ar neparastām spējām, kurš var kontaktēties ar mirušajiem un ar būtībām. Šo gadu laikā kontakti ar Astrusu noritēja regulāri katras divas nedēļas. Līdz šim brīdim ir veikts 91 kontakts.

Pa šo laiku mēs sarakstījām 5 grāmatas, no kurām trīs jau ir izdotas. Tās ir “Astruss. Jaunā fizika” (“Аструс. Новая физика[1]”), “ASTRUSS. Priekštecis jeb jauni dati par Visumu” (“АСТРУС. Предтеча или новые данные о Вселенной[2]”) un ”Pa tuksnesi ejošie” (“Идущие по пустыне[3]”). Vēl divas grāmatas atrodas izdevniecībās. Un mēs sagaidām, ka rudenī tās nāks klajā.

Tātad atgriežamies pie septembra sākuma. 7. septembra rītā mans vīrs Vitālijs pēkšņi sajutās ļoti slikti. Uz izsaukumu atbraukušie ārsti viņam konstatēja abpusēju plaušu karsoni un aizveda uz Svētā Georga slimnīcas reanimācijas nodaļu.

9. septembrī viņam apstājās sirds, viņš atradās klīniskajā nāvē 12 minūtes. Ārsti viņu atgrieza dzīvē, taču viņš iekrita komā, no kuras iznāca 11. septembrī. Es ne velti kavējos pie šī momenta, jo, kā noskaidrojās vēlāk, klīniskās nāves stāvoklī no ķermeņa manu vīru burtiski aiz rokas bija izrāvis Astruss. Par to, kas notika starp Vitāliju un Astrusu, es pateikšu vēlāk.

11. septembrī, kad Vitālijs iznāca no komas, dežūrārsts vakarā mani pie viņa ielaida. Viņš bija priecīgs. Viņa acis burtiski staroja. Taču viņš nevarēja man neko pateikt, tāpēc ka bija pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas aparāta un mutē viņam atradās caurulīte no šī aparāta.

Jāsaka, ka visi mani nākamie viņa apmeklējumi reanimācijā bija arvien skumjāki un skumjāki. Pēc dažām dienām caurulīte tika nomainīta ar iegriezumu kaklā, ielikta stoma, un, kad viņš mēģināja kaut ko pateikt, neviens vārds nebija dzirdams.

2. oktobrī pulksten 19 man pazvanīja no reanimācijas un pateica, ka mans vīrs ir miris.

 

 

2016. gada 4. jūnijs

2. daļa

Pirmie trīs mēneši pēc viņa aiziešanas bija vienkārši šausmīgi, tāpēc ka es nejutu viņa klātbūtni mājās. Tā kā kontakti ar Astrusu turpinājās regulāri, viņš pastāvīgi runāja par to, ka Vitālijs ir šeit, ka mēs noteikti nodibināsim ar viņu kontaktu, ka viņš dos un izskaidros pilnīgi jaunu informāciju, no kuras zinātniekiem smadzenes uzpūtīsies. Tieši tā arī pateica “uzpūtīsies”.

Protams, jau pirmajā kontaktā ar Astrusu pēc Vitālija nāves es viņam uzdevu jautājumu: “Kāpēc viņi neizglāba manu vīru? Vai bija vērts trīs gadus katras divas nedēļas tikties ar mums? Vai bija vērts citai garīgai būtībai Korsam strādāt ar mums? Vai bija vērts nākt pie mums pieciem hierarhiem un Lizai ar zīdaini, ja pēc tā visa ļaut cilvēkam nomirt? Par Korsu, par hierarhiem un Lizu ar zīdaini ir rakstīts mūsu jau publicētajās grāmatās.

Astrusa atbilde man vienkārši atņēma pašpaļāvību. Es toreiz viņu nesapratu. Viņš atbildēja sekojoši: “Mēs likām viņam priekšā palūgt mums palīdzēt viņam nomirt.”

Aizsteidzoties uz priekšu, paskaidrošu, kas notika. Vitālijs pastāstīja, ka Astruss viņu burtiski aiz rokas izrāvis no ķermeņa klīniskās nāves laikā. Viņam tika izteikts priekšlikums. Vai nu viņi palīdz viņam izveseļoties, un viņš atgriežas dzīvē kā vecs cilvēks, 82 gadi, vai arī viņš piekrīt nomirt, bet viņi veic augšāmcelšanu, un pēc gada viņš atgriezīsies mājās kā 30 gadu vecs cilvēks ar misiju. Vitālijs piekrita, kad bija noskaidrojis manu likteni. Viņš kļūs par pirmo augšāmcelto zinātnieku, kurš atgriezies uz Zemi ar misiju. Līdz šim augšāmceltie bija reliģijas darbinieki.

 

No kontakta ar Astrusu 2016.01.28:

- Vitālijs teica – kad viņš slimoja, viņš lūdzis jums palīdzēt viņam nomirt.

Astruss: Tie bijām mēs, kas viņam palūdza.

- Jūs viņam palūdzāt, lai viņš palūgtu jums… Kā tas ir – jūs viņam lūdzāt?

Astruss: Paradokss, bet tas tā ir. Mēs viņam likām priekšā, lai viņš mums palūdz palīdzēt viņam nomirt.

- Kad viņš mocījās, gulēja smagā stāvoklī, jūs viņam palīdzējāt nomirt? Tagad viņš saka, ka, pateicoties Astrusa palīdzībai, viņš dzīvos. Kā to saprast?

Astruss: Kad viņš slimoja, mēs turējām viņa smadzenes.* Viņš saglabāja visu izpratni sastādošo summu, un to, kas ar viņu notiek, viņš saprot kā neviens cits. Un viņa smadzenes strādā pilnā mērā.

* 17. septembrī es piezvanīju Jurijam Vasiļjevičam Kretovam un liku viņam priekšā veikt kontaktu, labi, ka tā tieši bija ceturtdiena, jo mēs visus kontaktus veicām tieši ceturtdienās. Jurijs Vasiļjevičs piekrita.

Ap pulksten 17 Igors Juriju Vasiļjeviču atveda pie mums. Mēs apsēdāmies pie galda ar tēju un cepumiem, un es, kā vienmēr, pajautāju: “Astruss ir šeit?”, uz ko Jurijs Vasiļjevičs atbildēja: “Nē, viņš pašlaik ir pie Vitālija Jurjeviča. Viņš tur viņa smadzenes.” – “Smadzenes? Kāpēc smadzenes?” – “Es nezinu. Es arī pats nesaprotu, kāpēc?” Un pēc tam Jurijs Vasiļjevičs pēkšņi teica: “Bet Vitālija Jurjeviča smadzenes ir šeit ar mums. Viņš visu novēro, visu dzird un visu atcerēsies. Būs pēc tam viņš jāizjautā.”

 

- Bet tā taču ir traģēdija.

Astruss: Nē, tā nav traģēdija. Tā ir viņa vēlēšanās. Tās traģēdijas, par kuru jūs runājat, viņam nav.

- Bet tas, ka viņš man pastāvīgi saka “Es gribu dzīvot. Es esmu dzīvs. Es gribu dzīvot fiziskajā pasaulē”. Vēlme dzīvot piemīt tikai dzīvajiem. Vai tas nozīmē, ka viņš ir dzīvs?

Astruss: Nozīmē. Vitālijs Jurjevičs atrodas tādā interesantā stāvoklī, kuru aprakstīt ar kaut kādām līdzībām ir vienkārši neiespējami. Viņš ir izzinājis to, ko teica Grabovojs (Грабовой). Bet viņš to ir izzinājis no tādas puses, no kādas Grabovojs to nekad neuzzinās.

- Bet vēlme dzīvot fiziskajā pasaulē – tā ir viņa neizpildāma vēlēšanās, tāpēc ka viņš grib atgriezties fiziskajā pasaulē? Tas ir, viņš ir šeit, bet viņš grib ķermeni.

Astruss: Jūs sakāt taisnību, viņš atgriezīsies.

 

Ir jāatzīmē – kad toreiz notika šis kontakts ar Astrusu, par mana vīra augšāmcelšanu es vēl neko nezināju.

Tikai martā Vitālijs man pavēstīja, ka atgriezīsies augšāmcelts šī gada oktobrī, ar milzīgu zināšanu rezervi, kura viņam būs jānodod zinātniekiem. Un, lai pierādītu, ka viņš ir augšāmcelts, viņš zinātnieku komisijai nodemonstrēs nomiršanu un augšāmcelšanu. Tas ir, viņš visu acu priekšā nomirs, un, kad zinātnieki nofiksēs viņa nāvi, viņš augšāmcelsies.

Viņa misiju vada un gatavo viņu izpildei Astruss. Vitālija misijas būtība būs pamodināt uz Zemes dusošos cilvēkus, zinātniski pierādot, ka nāves nav. 1,8% Zemes iedzīvotāju uztvers šo informāciju un ietekmēs Zemes psihosfēru, kura momentāni iedarbosies uz visiem. Tas izraisīs cilvēku sabiedrības, kura attīstās pārāk lēni, evolucionāru lēcienu.

 

Astruss: Viņš nāk, lai organizētu apziņas pārkārtošanos. Un zināt, cik lielam daudzumam to uz planētas vajag? Tie ir 1,8%. To ļoti vajag, lai intereses par dzīvi blīvuma līmeņa pakāpi pilnīgi paceltu neparastā augstumā. Visiem pārējiem, iznāk 98,2%, to nevajag.

- Kādēļ tad to darīt, ja 98% nevajag?

Astruss: Bet, lūk, tāpēc tas arī tiek darīts, ka 98,2% par to nezinās. Viņa uzdevums būs iedarbināt mijiedarbības mehānismu ar visu apkārtējo masu, tieši mijiedarbības mehānismu. Tas ir, evolucionāru lēcienu, kurš visīsākajā laikā nevis vienkārši desmitkāršos, bet palielinās ģeometriskā progresijā.

- Ja ņem vērā, ka tikai 1,8% iedzīvotāju būs tajā ieinteresēti, vienalga notiks tāds evolucionārs lēciens?

Astruss: Evolucionārs lēciens, ar kolosālu jaudu.

- Šis evolucionārais lēciens ir vajadzīgs, lai paaugstinātu mūsu planētas vibrāciju frekvenci?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Tā stipri atpaliek?

Astruss: Nē, jūs neatbilstat mijiedarbībai ar atsevišķām struktūrām. Tikko kā tas sāks notikt, lūk, tad sāksies mijiedarbība ar citiem civilizācijas cikliem.

- Ja cilvēks uz Zemes iepazīstas ar šīm zināšanām, nodarbojas ar izpēti, tad viņš sevi neviļus tam sagatavo…

Astruss: Viņš liek apziņā rezonēt zināma veida zināšanām, kas padara iespējamu pārlēkt uz to pusi diezgan specifiskā veidā, saglabājot personību. Bet, saglabājot personību, bija nepieciešams saglabāt domāšanas specifiku. Tādēļ turējām smadzenes. Un tāpēc Vitālijs Jurjevičs jūsu valodā varēs pats izskaidrot ko tādu, ka jūs visi būsiet uz ģīboņa robežas.

 

 

2016. gada 8. jūnijs

3. daļa. Pirmie kontakti.

- Kad Vitālijs gulēja slimnīcā, tad viņam apstājās sirds, veselas 12 minūtes. Tas ir, viņš bija klīniskajā nāvē. Viņš tur kaut ko redzēja? Varbūt viņš pēc tam atgriezās un gribēja man pastāstīt, bet nevarēja, tāpēc ka caurulīte bija mutē?

Astruss: Gribēja pastāstīt.

- Tas ir, kad gulēja un mira, viņš jau zināja, ka nāves kā tādas nav?

Astruss: Jā. Šo 12 minūšu laikā viņš izdarīja to, ko nevarēja izdarīt to 17 gadu laikā, kad risināja Navjē–Stoksa vienādojumu. Viņš uzbūvēja izlīdzinošu faktoru, kurš pašlaik darbojas tā, ka jūs ne reizi vien iegūsiet to, kas zinātniekiem būs atklājums. Šī informācija tiks dota tādā veidā, kādā to var pasniegt un saprast šajā dimensiju sistēmā šobrīd. Un tas tiks izdarīts spīdoši, ne tāpēc, ka jūs to saprotat, bet tāpēc, ka tas, kas tiks izteikts, ir interesantāks, nekā jūs domājat.

 

Bet pagaidām es atgriežos man pašā briesmīgākajā periodā – pirmajos trijos mēnešos pēc Vitālija nāves. Es vienkārši neko nejutu, bet viņš, izrādās, ik brīdi bija blakus.

Pirmoreiz Kretovs viņu ieraudzīja 2015. gada 30 oktobrī. Pēc Jurija Vasiļjeviča stāstītā, viņš izskatījies tā kā dzīvē un bijis “dabiskāks nekā uz fotogrāfijas”.

Vitālijs runājis ļoti asi. Kretovam radies iespaids – ja Vitālijs sēdētu kaut kur slēgtā konferencē un apspriestu svarīgu jautājumu, bet Kretovs viņu atrautu ar visādiem niekiem, tad tas būtu apmēram tas pats.

Kretovs: Vitālij Jurjevič, kāpēc jūs ar mani nesarunājaties?

Vitālijs: Esmu iesaistīts procesā.

Kretovs: Ko nodot Tatjanai Serafimovnai?

Vitālijs: Es mīlu viņu stiprāk nekā tur, kur jūs esat pašlaik.

Kretovs: Ar ko Jūs varat mīlēt?

Vitālijs: Esmu pilnīgi tajā.

Kretovs: Es redzēju Jūs jūsu mājās ka ceriņkrāsas plankumu.

Vitālijs: Es tā atrodos.

Kretovs: Vitālij Jurjevič, sakiet man kaut ko!

Vitālijs: Tu mani atrauj. Es drīz atnākšu.

 

Pirmoreiz es Vitālija klātbūtni sajutu 29. decembrī agri no rīta. Cauri miegam es sajutu, ka viņš pārāk stipri ir piespiedies manai mugurai un man ir kļuvis ļoti karsti. “Tad nu gan ir piespiedies!” – es nodomāju un pēkšņi atcerējos, ka viņš ir miris. Miegs aizlidoja momentāni, un es, aizturējusi elpu, sāku ieklausīties savās sajūtās. Es ļoti skaidri jutu blīvu siltuma slāni man aiz muguras. Zinot, ka mirušie var mūs sildīt, pārveidot informāciju siltuma enerģijā, es nešaubījos, ka tas ir Vitālijs. Tā arī izrādījās.

Sākot ar to nakti, es viņu jutu pastāvīgi. Bet apmēram pēc nedēļas es pievērsu uzmanību, ka ir parādījusies pulsācija. Turklāt pulsācija bija gan no mugurpuses, gan pa viņa rokas kustību, ar kuru tā mani parasti apkampa, kad mēs gulējām. Un īpaši stipra pulsācija parādījās labajos deniņos. Turpmāk šī pulsācija labajos deniņos kļūs par signālu, ka viņš mani izsauc uz sakariem. Parastā, mierīgā stāvoklī nekādas pulsācijas nebija.

- Jūs mums teicāt, ka aizgājušie spēj sildīt uz Zemes dzīvojošos. Pēdējā laikā es jūtu Vitālika klātbūtni pēc šīs pazīmes. Es nekļūdos? Tas ir Vitāliks blakus? Es pareizi uztveru, ka tas ir viņš?

Astruss: Pareizi. Ir sajūguma punkts, caur kuru ģenerējas siltums. Tās ir asinis.

- Es uzskatu, ka, tiklīdz man sāk klaudzēt labajos deniņos, tā izpaužas Vitālija klātbūtne blakus. Man ir taisnība?

Astruss: Pilnīgi pareizi, asinis. Asinis spēj sakrist ar balto enerģiju, un viņām piemīt baltās matērijas atstarošanas īpašība.

- Un Vitālijs caur balto enerģiju iedarbojas uz manām asinīm?

Astruss: Jā. Viņš modelē iedarbību.

 

Es gribu, lai īpaši uzmanīgi ir tie, kas ir zaudējuši tuvu cilvēku, kas vienkārši nevar nomierināties tāda zaudējuma dēļ. Esiet uzmanīgi, pievērsiet uzmanību visiem neparastajiem momentiem. Un īpaši siltuma izpausmēm un pulsācijām. Jūsu mīļie var būt jums blakus un ciest mokas, ka nevar pievērst jūsu uzmanību.

Kaut kas līdzīgs notika ar manu brāli Andreju. Viņš jau trešo gadu ir blakus savai sievai Ļenai, bet viņa nekā viņu neuztver. Viņš nevar izlauzties pie viņas, pie viņas apziņas. Kontakts ar manu brāli Arkādiju, kurš radījis sev plazmas ķermeni, tiks sniegts zemāk.

 

 

2016. gada 11. jūnijs.

4. daļa. Pirmās saziņas.

2016. gada janvārī kārtējā kontaktā Astruss pēkšņi pateica, ka es varu sazināties ar Vitāliju ar spiritiskā apļa un šķīvīša palīdzību. Es, kā visi normāli cilvēki, visai piesardzīgi attiecos pret tādu priekšlikumu, taču nolēmu pamēģināt, vēl jo vairāk, ka Kretovs J.V. pastāvīgi apgalvoja, ka Vitālijs ir šeit, istabā, ka viņš viņu jūt.

Paturot prātā, ka vajadzīgs spiritiskais aplis, mēs nolēmām pirmo kontaktu veikt četratā: es, Jurijs Vasiļjevičs, meita Oļa un mūsu labs draugs Igors. Tapetes otrā pusē es, izmantojot lielu kastroli, uzzīmēju apli, pa aploci izliku visus alfabēta burtus, sagatavoju fajansa apakštasīti, kuras otrā pusē ar marķieri uzzīmēju treknu melnu bultu, un 14. janvārī mēs visi kopā apsēdāmies veikt kontaktu ar Vitāliju. Nebija jāizsauc nekādi gari, nebija jāiededz sveces, nebija vajadzīga tumsa.

Vitālijs atsaucās uzreiz. Uz manu jautājumu “Vitālij, tu esi šeit?” – viņš uzreiz atbildēja “Esmu šeit”. Pirmie jautājumi, dabiski, bija tādi, kuri apstiprinātu personību. Un tālāk sākās saruna. Uz manu jautājumu “Kas ar tevi notiek?” – Vitālijs atbildēja īsi: “Esmu miris.” Tas atņēma pašpaļāvību Jurijam Vasiļjevičam, kurš daudzus gadus sazinās ar mirušajiem, un nekad neviens mirušais nevarēja saprast, ka viņš ir miris. Tāda atbilde ir raksturīga dzīvam. Kaut arī varbūt tas skan neparasti – saukt par dzīvu mirušo. Bet lai jūs tas nepārsteidz.

Uz manu jautājumu: “Kur tu pirmoreiz sevi apzinājies, kad nomiri?”, Vitālijs atbildēja: “Mājās un vienlaikus mirušo pasaulē.”

Ko tu ieraudzīji mājās?

- Jūs ar Juru sēdējāt uz dīvāna un skatījāties albumu ar fotogrāfijām.

Tas bija apmēram 25-30 minūtes pēc tam, kad man piezvanīja no reanimācijas un paziņoja par vīra nāvi. Dēls tūlīt atnāca pie manis, un mēs apsēdāmies uz dīvāna ar fotoalbumiem.

Vitālijs pavēstīja, ka viņš kopš tā momenta pastāvīgi ir mājās un pa naktīm guļ kopā ar mani. Viņš arī paziņoja, ka kontaktam ar viņu nevajag pūles un viņš grib sazināties tikai ar mani. Tas bija pirmais un pēdējais kontakts, kad mēs ar Vitāliju sazinājāmies barā.

Taču pirmā kontakta laikā radās kāda īpatnība. Vitālijs pēkšņi pavēstīja, ka ar mums burtiski raujas kontaktēties Koļa. Izrādījās, ka Koļa ir mūsu meitas vīrs, kurš gāja bojā autokatastrofā 2006. gada 10. maijā.

Šis paziņojums izraisīja šoku visiem, bet īpaši Oļai. Viņa spēja izdomāt dažus jautājumus, kuri it kā apstiprināja Nikolaja personību. Tajā skaitā viņa uzdeva jautājumu: “Saki, kā tu mani sauci dzīves laikā?” Neviens no klātesošajiem to nezināja. Koļa atbildēja pareizi. Bija vēl daži tamlīdzīga tipa jautājumi un pareizas atbildes no viņa puses. Vēlāk, šī gada maijā, Vitālijs uzaicināja Koļu pie mums mājās uz kontaktu. Informāciju, kuru deva Nikolajs Volkovs, es publicēšu vēlāk.

Ar to mūsu pirmais masveida kontakts ar Vitāliju beidzās, taču iespaidi palika.

 

Tālāk jau tā bija tehnikas lieta. Es sazinājos ar viņu sākumā vienu reizi dienā, pēc tam divas. Sākumā viņa frāzes bija īsas, bet pēc tam tās kļuva arvien garākas un garākas. Viņš sāka dot informāciju, un pirmā informācija bija par to, ka viņš ir dzīvs un ka viņš ļoti grib dzīvot. Dzīvot fiziskajā pasaulē fiziskā ķermenī. Es tad vēl nesapratu, par ko ir runa, un viņa vārdus norakstīju uz savu nesapratni.

 

No pirmā kontakta ar Vitāliju 2016.01.14.

- Tu teici, ka Astruss tev palīdzēja atnākt šurp. Tas tā ir?

Vitālijs: Jā. E gribu dzīvot.

- Tu gribi dzīvot tā kā tagad. Bez fiziskā ķermeņa. Jā?

Vitālijs: Nē. Es esmu dzīvs.

- Tu gribi dzīvot fiziskā ķermenī?

Vitālijs: Fiziskā.

- Tu ar to domā jaunu piedzimšanu?

Vitālijs: Nē.

- Kur tad tu ņemsi jaunu ķermeni? Viņu var radīt tikai Dievs.

Vitālijs: Es dzīvošu.

- Es nesaprotu, ko nozīmē “es dzīvošu”. Tu dzīvosi fiziskajā pasaulē?

Vitālijs: Fiziskajā. Es radīšu fizisku ķermeni.

- Tu radīsi fizisku ķermeni? Es pareizi sapratu?

Vitālijs: Jā,

- Tev palīdzēs Astruss?

Vitālijs: Jā, Viņš apsolīja. Es gribu dzīvot.

- Tu taču radīsi fizisku ķermeni. Tu viņu radīsi?

Vitālijs: Jā, es radīšu.

- Tev tur ir slikti bez manis?

Vitālijs: Slikti. Es gribu būt blakus. Es dzīvošu. Es radīšu ķermeni. Es atgriezīšos.

- Man ir jāgaida?

Vitālijs: Jā.

- Tu mani redzi?

Vitālijs: Jā, gan redzu, gan dzirdu.

- Saki, kad es rakstu tev vēstules un atstāju tās uz monitora ekrāna, tu vari tās izlasīt?

Vitālijs: Jā, es tās lasu.

 

Martā es viņu pēkšņi sāku dzirdēt, vienkārši dzirdēt. Jāsaka, ka par tā sauktajām sadzīves tēmām mēs sarunājamies tiešā veidā. Turklāt es varu vārdus gan izrunāt, gan vienkārši tos nodomāt. Tas var būt arī naktī, kad es pēkšņi pamostos, bet viņš neguļ, vienkārši ir blakus. Viņš tūlīt pat jūt, ka esmu pamodusies, un mēs sākam “sarunāties” klusējot. Naktī viņš ir ļoti skaidri dzirdams. Bet var runāt arī dienā, piemēram, ejot pa ielu vai sēžot uz soliņa. Nerunājot nemaz par to, ka var pastāvīgi sarunāties mājās.

 

 

2016. gada 14. jūnijs

5. daļa. Turpceļš.

Jāsaka, ka par “sadzīves jautājumiem” es ar Vitāliju sarunājos domās, bet, ja runa ir par kādiem specifiskiem jautājumiem, es dodu priekšroku dēlim un šķīvītim.

Piemēram, sāka klaudzināt deniņos un es jautāju: “Vitālik, kaut kas ir noticis? Tu mani izsauc uz kontaktu?” Viņš man atbild: “Taņečka, nes dēli, es pastāstīšu par sarunu ar Astrusu.”

Maijā Vitālijs uzaicināja uz sarunu ar mani manu brāli Arkādiju, kurš nomira no vēža 2013. gada rudenī; savu krustmeitu Natašu, kura nomira no vēža 2007. gada septembrī, un mūsu znotu Koļu, kurš gāja bojā 2006. gada maijā. Viņi lieliski tika galā ar šķīvīti, teica, ka ar mani ir ļoti labi sarunāties un ka viņi ir gatavi nākt uz kontaktiem un dod man informāciju.

Informācijā, kuru man iedeva Vitālijs, Arkādijs, Nataša un Nikolajs, es tad arī gribu dalīties ar jums, dārgie apmeklētāji. Turklāt es izmantošu informāciju, kuru man deva Astruss, jo kontakti ar viņu turpinās līdz pat šai dienai.

Informācija, kura izklāstīta tekstā, ir jauna. Tā ir sastādīta pēc kontaktiem ar Vitāliju un precizēta kontaktos ar Astrusu. Daudz kas līdz šim brīdim zinātnei ir nezināms.

Tā kā tās-puses pasaule ir neizmērojama un ietver sevī visas smalkās pasaules, tajā skaitā arī Dieva pasauli, tad pasauli, kurā nonāk nomirušie, mērķtiecīgi ir saukt par mirušo pasauli. Pretstatā mirušo pasaulei fiziskā pasaule ir dzīvo pasaule. Mirušo pasaule jeb mirušo pasaule ir fiziskajai pasaulei pati tuvākā pasaule.

Kā teica Astruss: “Mirušajiem ir pagātne, dzīvajiem tagadne un plus vēlēšanās dzīvot.”

 

- Vitāliks visu laiku atkārto: “Esmu dzīvs, bet tur ir mirušo pasaule.” Rodas tāds iespaids…

Astruss: Tas nerodas, tas ir reāli jūsu nosaukts.

- Tad turpināšu,… ir iespaids, ka eksistē fiziskā pasaule, kurā vienlaikus atrodas cilvēki, kam ir fiziskie ķermeņi, un būtības, kurām nav fizisku ķermeņu, un atsevišķi mirušo pasaule. Vai tā?

Astruss: Tā. Un šeit rodas kolosāla sarežģītība. Sākas diskrētuma pulsācijas: te šeit, te šeit. Šo sistēmu sauc stels (stealth). Kā lidmašīnās. Taču lidmašīnās tā ir radioviļņu atstarošanas sistēma, bet te impulsveida atstarojumu sistēma.

- Akadēmiķis Kaznačejevs (Казначеев) ir teicis, ka norit smalkās pasaules saplūšana ar fizisko. Vai te nav…

Astruss: Ir.

- … mūsu fiziskās pasaules un smalkās pasaules saplūšana, bet mūsu fiziskajā pasaulē. Tikai mēs atrodamies rupjos fiziskos ķermeņos, bet viņi smalkos ķermeņos. Bet ir tikpat dzīvi kā mēs.

Astruss: Tā.

 

- Ar ko principā fiziskā pasaule ir norobežota no mirušo pasaules? Ir kaut kāda robeža?

Astruss: Ir, enerģētiskās informācijas siena, kurā ir portāli.

- Tad var teikt, ka aiz šīs sienas ir mirušo pasaule, šīs sienas priekšā dzīvo pasaule?

Astruss: Tā var teikt. Tas ir pareizi. Lieta tāda, ka portāli šajā sienā bojājas, kad cilvēki strukturāli deformē savu apziņu. Tas pieļauj noteiktu struktūru saplūšanu. Šeit guļ augšāmcelšanas noslēpums.

- Nu, nu, vēl reizīti. Tātad šie portāli deformējas un sāk no turienes laist iekšā būtības.

Astruss: Jebkura apziņa var krist iekšā dēļ dažādiem cēloņiem, nav svarīgi, kādiem, vai nu ar spēcīgu gribas piepūli, vai, zaudējot atmiņu, vai, deformējoties domāšanas procesam, kad aizsērē asinsvadi, un rezultātā viens sāk dominēt pār otru. Lūk, šī halucinogēnā funkcija, kura raksturīga jebkurai dzīvai dabai, var pilnā apjomā tikt konstatēta kā vienas pasaules savstarpējā saikne ar otru. Kā vienotība.

- Tas ir, mūsu izmainītā apziņa ietekmē portālus?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Un tādējādi būtības no turienes var iekļūt šeit.

Astruss: Pareizi. Visi mirstošie redz sen aizgājušos, kuri viņus sagaida. Patiesībā tas ir izmainītās apziņas auglis tuvu pienākušās nāves dēļ. Sakarā ar to portāli atveras un caur tiem ienāk sagaidītāji.

 

 

2016. gada 16. jūnijs

6. daļa. Tunelis.

Pēc fiziskā ķermeņa nāves cilvēka būtība aiziet uz mirušo pasauli caur mirdzošu kanālu-tuneli savā iekšējā telpā.

Pats tunelis atrodas šajā pusē robežai ar mirušo pasauli, tas ir, fiziskajā pasaulē. Bet izeja no tuneļa (kuru tur sauc par aizbāzni) realizējas uzreiz mirušo pasaulē. Arī paša tuneļa sienā ir portāls.

Būtība tunelī, nosacīti runājot, “dalās” divās komponentēs. Bet tas ir nosacīti, tāpēc ka pareizi būtu aplūkot dažādu dimensiju jautājumu. Viena būtības daļa caur portālu sienā iet uz mājām, bet otra vienlaikus nonāk mirušo pasaulē.

 

- Vitālijs teica, ka viņš katru mirki atrodas blakus man. Būtība tunelī dalās daļās: viena ir ar mani, bet otra kaut kur tur?

Astruss: Nē, nedalās. Viņa izpaužas, jo telpai piemīt lakonisms vienas un otras struktūras izpausmē. Tāpēc viņa nedalās, viņa tikai izpaužas vienā un otrā. Tas ir līdzīgi dažādām dimensijām. Viņas daļa ir šeit. Bet vienalga jūs viņu uztversiet kā veselu caur šo daļu.

- Es saprotu tā, ka viņš ir šeit un vienlaikus kaut kur vēl, kā elektrons, kurš var vienlaikus būt divās vietās.

Astruss: Ar elektronu ir vienkāršāk. Bet šeit ir formu daudzveidība.

- Pirmajās divās, trīs dienās nomirušie nonāk mājās, izejot cauri portālam. Vai tā?

Astruss: Tā.

- Bet šīs būtības nepaliek pastāvīgi mājās. Tātad viņas pēc kāda laika aiziet caur to pašu portālu.

Astruss: Tā.

- Bet kāpēc Vitāliks ir šeit jau 9. mēnesi?

Astruss: Un kā Vitālijs Jurjevičs noskaņojās dzīves laikā?

- Tas ir, ja jebkura cita būtība dzīves laikā noskaņotu sevi atbilstošā veidā, viņa arī varētu atrasties mājās pastāvīgi?

Astruss: Jā, varētu atrasties.

 

Kad būtība iet cauri tunelim, viņa tajā atstāj ēterisko ķermeni jeb fiziskā ķermeņa enerģētiskās informācijas hologrammu (EIH), kurā fiksēta nākamā fiziskā ķermeņa stingrs šūnu savstarpējais izvietojums telpā savdabīga modeļa veidā, kur norādītas katras šūnas koordinātes.

Tunelis ir biezs plazmoīds, kura pamats ir katjoni (pozitīvi lādēti joni) un dažas daļiņas, kuras uz Zemes pagaidām nav zināmas. Tur ir silti un gaiši uz paša tuneļa – biezā plazmoīda – iekšējās enerģijas rēķina. Tunelis ir pilns ar vibrējošu enerģiju X.

Par šo enerģiju mēs rakstījām grāmatā “Astruss. Pa tuksnesi ejošie. Laiks” (“Аструс. Идущие по пустыне. Время[4]”). Mēs to nosaucām par enerģiju X, jo tā zinātnei nav zināma un atšķiras no visiem pazīstamo enerģiju veidiem. Ģenerējas tikai cilvēka organismā.

Tā veidojas tā rezultātā, ka šūnas vitonu matrica uztver vitonu plūsmu atbilstoši bioritmiem. Starp vitoniem sākas mijiedarbība, rodas paātrinošies savērpumi. Vitonu plūsmas savērpšanās un paātrināšanās rezultātā veidojas šī “enerģija X”.

Kāds cēlonis bija tam, ka ēteriskais ķermenis palika aizbāznī? Lieta tāda, ka ēteriskajam ķermenim ir negatīvs lādiņš. Biezais plazmoīds, kurš sastāv pārsvarā no katjoniem – pozitīvi lādētiem joniem, pievilka negatīvi lādēto ēteriskā ķermeņa hologrammu.

 

- Mēs rakstījām, ka starp ēterisko ķermeni un apkārtējo vidi atrodas plāns informācijas slānis kā plēve. Vai tā?

Astruss: Jā, tas tā ir, turklāt šeit vēl darbojas izliekums, saistīts ar lauku.

- Tas ir, šī plēve faktiski ir enerģētiskās informācijas hologramma, kura piepilda tuneli?

Astruss: Jā, tā.

- Tieši šai plēvei ir negatīvs lādiņš? Un katjoni kā magnēts pievelk to aizbāznī. Vai tā?

Astruss: Jā, ir negatīvs lādiņš. Katjoni pievelk. Jūs visu pareizi definējāt ar mazām niansēm. Ir jātiek skaidrībā, kas tie ir par katjoniem, kas tas tāds ir, tad tas viss būs vietās.

- Katjoni ir pozitīvi lādēti joni.

Astruss: Ir jātiek skaidrībā, kas tas ir mijiedarbībā? Tam tur piemīt ģenētiskās atmiņas īpašība, tajā skaitā pauž kristālisku specifiku. Un tieši tunelī.

- Vitālik, ko nozīmē mijiedarbība tunelī?

Vitālijs: Tā nozīmē pozitīvu magnēta lādiņu. Tas ir šķidrs kristāls, kurš nes ģenētisko atmiņu.

- Biezā plazmoīda katjoni ir pozitīvi lādēts šķidrs kristāls, kurš nes ģenētisko atmiņu?

Astruss: Jā, bet tie ir atmiņas iedarbināšanas mehānismi. Kā iestatījumu releju sistēma uz atmiņas objekta.

- Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par katjoniem. Tiem piemīt magnētiskas īpašības. Kādas vēl piemīt?

Astruss: Piemīt magnētiskas un konstruktīvi instruktīvas īpašības. Tie var inspirēt dažādas sistēmas saiknes un mijiedarbībās. Vēl piemīt objektivizācijas īpašība. Lūk, šeit konkrēti subjektīvā atmiņa objektivizējas.

- Objektivizējas, pateicoties šiem katjoniem. Vai arī tieši pašos katjonos?

Astruss: Tieši pašos katjonos. Tie ir pielikšanas punktā, sajūguma sistēmā. Pielikšanas punktā rodas aktivizācija. Tikai pielikšanas punktā. Ārpus punktam ne.

- Vai nevar uzskatīt, ka pielikšanas punkts – tas ir jebkurš punkts telpā, caur kuru no Esības nāk vitonu plūsma? Lūk, caur kādu punktu tā ienāca, tas arī ir pielikšanas punkts.

Astruss: Jums ir taisnība.

- Vai var teikt, ka pielikšanas punkts aizbāznī ir punkts ar kontaktiem, kuri rodas, kad katjoni sakārtojas ēteriskajā modelī? Tas ir, šis punkts ir katjona kontakts ar ēterisko modeli? Tad katrā kontakta vietā parādās vitonu plūsma? Punktos?

Astruss: Var.

 

Mēs pie tā vēl atgriezīsimies, ka pieskarsimies augšāmcelšanai un plazmoīdu ķermeņu radīšanai aizbāznī. Bet pagaidām, atbrīvojusies no ēteriskā ķermeņa, būtība no tuneļa nonāk tieši mirušo pasaulē.

 

 

2016. gada 18. jūnijs

7. daļa. Dusošie un pamodušies.

Visi mirušie, kuri atrodas mirušo pasaulē, dalās divās principiālās grupās: dusošie un pamodušies. Turklāt sadalīšanās notiek uz Zemes. Procentu attiecībā otrā grupa ir ievērojami mazāka.

Dusošie uz Zemes turpina palikt dusošie mirušo pasaulē. Viņi ir nomiruši, taču viņi to nesaprot. Agri vai vēlu viņi iet uz jaunu dzimšanu.

Un, kā izrādījās, pamodināt dusošo mirušo pasaulē nav iespējams. Viņi ir nomiruši. Vitālija milzīgā vēlēšanās pamodināt Oļegu izrādījās nerealizējama principā. Kā teica Astruss: “Pamosties var tikai uz Zemes.”

Bet pamodušies raujas atpakaļ uz fizisko pasauli. Viņi saprot, ka ir nomiruši, bet viņi ir dzīvi, un viņi grib dzīvot. Viņi zina, ka var atgriezties atpakaļ. Un viņi iet atpakaļ, uz fizisko pasauli, radot sev plazmoīda ķermeņus, par ko būs teikts zemāk.

 

- Absolūti visi nomirušie, pamodušies un dusošie, iet caur savu tuneli uz mirušo pasauli?

Astruss: Tā. Tur var darboties pāriešanas Pakāpes spriegums dažāds: ātrāk, lēnāk.

- Ar ko principiāli atšķiras uz zemes pamodušies no dusošiem cilvēkiem?

Astruss: Ne ar ko principā, bet, ja ieskatās iekšienē, tad ar skatu uz pasauli. Pamodies cilvēks nevar neinteresēties par pasaules-ēku, smalko plānu, savas atrašanās uz Zemes mērķi. Tas, kurš pamodies, tā strukturizē savu apziņu, ka, pārejot uz mirušo pasauli, saglabājas viņa personība.

- Bet vai var teikt, ka, ja cilvēks ne par ko neinteresējas, izņemot savu mazo pasauli, un visas viņa intereses ir saistītas tikai ar to, lai izdzīvotu (viņu interesē tikai barība un apģērbs, un iespēja tos iegūt) vai kaut ko lielāku iegūtu, kad barības un apģērba ir papilnam, tad tie ir dusošie uz Zemes? Bet, kad cilvēks uz Zemes iepazīstas ar zināšanām par smalko pasauli, nodarbojas ar pētīšanu, tad viņš sevi neviļus tam sagatavo…

Astruss: Tā var teikt. Viņš liek apziņā rezonēt kādam zināšanu veidam, kurš padara par iespējamu pārlēkt uz to pusi diezgan specifiskā veidā, saglabājot personību.

- Vitālijs pavēstīja, ka visi nomirušie no vēža un pat tie, kuri ir pārdzīvojuši vēzi, bet izveseļojušies, ir pamodušies. Viņš teica, ka vēzis ir savdabīgs modinātājs, tas modina dusošos uz Zemes cilvēkus. Tas tā ir?

Astruss: Tas tā ir. Taču var pamosties ne tikai no vēža, bet arī no citām slimībām.

- Bet pamodināt citādi, izņemot slimības, nevar?

Astruss: Var, ir bez gala jākoncentrējas uz skatienu uz pasauli. Ir jāiegūst zināšanas par smalko pasauli jebkurā ceļā.

- Var teikt, ka zināšanas par smalko pasauli nosaka tavu attieksmi pret pasauli? Un, jo vairāk tu izzini smalko pasauli, jo ātrāk pamosties?

Astruss: Jā, tas ir pareizi.

- Vai no klīniskās nāves atgriezušies ir pamodušies?

Astruss: Ne visi. 1% atgriezušos iemanto neparastas īpašības, 10% izrādās pamodušies, pārējie – dusošie. Tieši dusošie, atgriezušies no klīniskās nāves, neko nav tur redzējuši. Viņi dusēja.

 

- Uz Zemes dusošu cilvēku pamodināt var. Nekad nav par vēlu viņam ķerties pie smalkās pasaules pētīšanas. Bet vai var pamodināt dusošo mirušo pasaulē? Piemēram, Vitālija brāli Oļegu? Visādā ziņā Vitālijs, atrodoties mirušo pasaulē, viņu pamodināt nespēja.

Astruss: Dusošo pamodināt ir sarežģītāk, tāpēc ka tur ir pavisam citi mehānismi.

- Bet principā var?

Astruss: Principā, jā. Bet ne dzīvojošiem uz Zemes.

- Bet, kad pēc Grabovoja (Грабовой) metodikas cilvēki nodarbojās ar augšāmcelšanu un koncentrējās uz konkrētu mirušu radinieku, bet pēc tam pēkšņi novēroja savus mirušos radiniekus plazmoīda ķermeņos, tā nebija mirušo pamodināšana? Tas nenozīmē, ka viņus tur pamodināja?

Astruss: Jums, dzīvojošiem uz Zemes, pamodināt tur mirušo nav iespējams. Jāmodina ir uz Zemes.

- Varbūt var saprast tā. Radinieki, kuri “augšāmcēla” savus nomirušos tuviniekus, faktiski iedarbojās uz tiem no viņiem, kuri jau atradās plazmoīda ķermeņos. Viņi jau bija augšāmcelti, viņi jau bija sev uztaisījuši plazmoīda ķermeņus. Uzmanības koncentrēšana uz konkrēto cilvēku noveda pie tā, ka šī fantomā personība spēja parādīties viņu priekšā. Viņi atbilstoši noskaņoja sevi un viņu.

Astruss: Lūk, tā ir pareizi. Kas attiecas uz Grabovoju, tad viņš ir vienkārši funkcija. Grabovojs par savu noslēpumu neko nezina. Ideja Grabovojam galvā neienāca, to tur ielika. Labāk teikt, pieskārās. Un viņš sāka to saukt tā, kā sāka to saprast.

- Viņš nodeva ideju tā, kā saprata.

Astruss: Būtība nav sapratnē, būtība ir īpašībās, kuras šī ideja nes. Un ar šīm īpašībām viņš skaidrībā netika. Vitālijs Jurjevičs pierādīs, ka augšāmcelšanas struktūra nepavisam nav tas, ko jūs domājāt, un nav tas, kas jums tika pasniegts. Un vispār tas nav tas. Lūk, tas, ko par to pateiks Vitālijs Jurjevičs, būs tas negaidītais, ko jūs pat nenojaušat. Tas, ko dos Vitālijs Jurjevičs, tas būs kaut kas.

- Bet vispār augšāmcelšana taču ir?

Astruss: Ir. Vitālijs Jurjevičs caur to izgāja, un no viņa vairs neviens neprasīs. Viņš to pierādīs. Tas pilnīgi atbildīs tā dinamikai, ko pasniegs Vitālijs Jurjevičs. Viņš pasniegs tāpat kā Navjē-Stoksa vienādojumu. Tikai ne 17 gadu. Šie 17 gadi saspiedīsies gadā un septiņos mēnešos.

(Vitālijs Jurjevičs nodarbojās ar Navjē-Stoksa vienādojuma risinājumu pielietojumā turbomašīnām 17 gadus.)

 

 

2016. gada 21. jūnijs

8. daļa. Turpinājums.

- Cilvēki, kuri ir nodarbojušies ar augšāmcelšanu, apgalvo, ka ir satikuši savus tuviniekus, bet nav varējuši pie viņiem pieiet. Arī tie nav pauduši aktivitāti un nav nākuši uz mājām. Vai tam par iemeslu ir, ka viņi ir fantomi?

Astruss: Tā.

- Kāpēc tikšanās nenotika un fantomi nenāca uz mājām?

Astruss: Kā pasivitātes fāzē var izpausties aktivitāte?

- Tas ir, fantomi atrodas pasivitātes fāzē?

Astruss: Pasivitātes. Bet aktivitātes fāzē atrodas spoki. Taču šī fāze ir kādam konkrētam mērķim: nepieprasītai mīlestībai, nerealizētam mērķim, kurš pārņēmis visu cilvēku, vai vēlmei dzīvot bez gala ik dienu. Arī tas var būt mērķis. Var būt viss, ko vēlies.

- Tā kā fantomi atrodas pasivitātes fāzē, tad aktivitāte bija jāpauž cilvēkiem?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Bet viņi nez kāpēc nonāca šoka stāvoklī. Tas bija speciāli? Uz viņiem tika vērsta kāda iedarbība?

Astruss: Tā sākās mijiedarbība. Lieta tāda, ka, lai sāktu mijiedarboties ar fantomu, vajag iekrist anabiozē, kad cilvēks atrodas uz dzīves un nāves robežas. Šādā stāvoklī viņi uztvertu kā pilnīgi reālu.

- Tad tāds jautājums: Sergejs Petrovičs Kuzionovs (Сергей Петрович Кузионов), anomālu parādību pētnieks, stāstīja, kā sastapis vienu mirušo, kurš strādājis ar viņu katedrā Ļeņingradas Politehniskajā Institūtā. Tas pienācis, sasveicinājies un jautājis: “Nu, kā klājas katedrā?”, uz ko Kuzionovs atbildējis: “Tā nekas.” – “Nu labi, uz redzi.” Un viņš aizgājis. Kāda gan anabioze, ja Kuzionovs viņu pilnā apziņā sastapis?

Astruss: Cik mirkļu bija šī tikšanās?

- Nedaudz.

Astruss: Tik nedaudz, ka pat apkārtējie nepaspēja to pamanīt. Bet lieta tāda, ka Kuzionovs bija piedienīgā noskaņojumā.

- Bet Arepjevs Igors Vitaļjevičs (Арепьев Игорь Витальевич) mums stāstīja, ka sastapies un sarunājies ar savu tēvu, kuru pats bija augšāmcēlis.

Astruss: Tas pats. Kontaktam vajag iemācīties krist anabiozes stāvoklī. Lieta tāda, ka anabioze iestājas ne uzreiz šūnās, bet psihiskajā komponentē, kad, piemēram, aukstuma iedarbība liek cilvēkam reaģēt, dzīvniekam krist guļā, kokam mest nost lapas utt. Komponenšu šeit ir vesela ķēdīte. Kas ieslēdzās Kuzionovā vai Arepjevā? Anabioze kā process un anabiotiskas īpašības – tās ir dažādas lietas, bet jēgas aspekts viens un tas pats.

- Tas ir, vajag izstrādāt tādas anabiotiskas īpašības, kurās ļaus kontaktēties ar viņiem?

Astruss: Pareizi. Ko dara jogas? Viņi sasniedz mirušo ritmu, bet atgriežoties iegūst iepriekšējo ritmisko komponenti, kura bija pirms tam. Mediķi konstatē sirds apstāšanos, pulsa pazušanu, klīnisko nāvi, bet patiesībā tā ir anabioze vai anabiotisks process. Un cilvēks atrodas tur, sazinās ar tiem, bet pēc tam atgriežas. Un, lai cik jūsu zinātnieki neapgalvotu, ka tas nevar būt, TAS IR, ir!

Trīs mēneši mirušo pasaulē

Tā kā ir cikliskums, saistīts ar ritmu, būtībai pēc nomiršanas, lai nomierinātos un saglabātu personību, kādu laiku ir jāatrodas mirušo pasaulē.

 

- Kāda jēga ir tik ilgi turēt tās-puses pasaulē dusošos nomirušos? Kāda no viņiem jēga? Nomiri, dusi, tūlīt pat uz dzimšanu! Bet to pasauli izmantot tikai kā informācijas glabātuvi.

Astruss: Lai saglabātu personību.

- Bet, ja viņš uzreiz ietu uz dzimšanu, personība nesaglabātos?

Astruss: Nē, tā sabruktu, sabojātos. Personība, kura formējas dzīves procesā fiziskajā ķermeni, eksistē aptuveni pēc fiziskā ķermeņa likumiem. Un, ja cilvēks avārijas rezultātā nomirst, zaudējis, piemēram, kāju, tad tamlīdzīgu traumu dabū arī personība. Var izdarīt tādu salīdzinājumu. Jūs dabūjat psiholoģisku traumu un pēc tam dusat, un caur miegu jūs jūtat, ka esat kaut ko pazaudējuši. Apmēram, lūk, tā.

- Tas ir, personībai ir psiholoģiski jāsavācas.

Astruss: Pareizi ar tā, kas bija, zaudējumu. Un tas tur tiek uztverts mazlietiņ aizvainojoši, tāpēc ka cilvēks ir zaudējis kaut ko, kas bija svarīgs.

- Aizvainojoši kam?

Astruss: Personībai.

- Tas, ka viņa atnāca uz mirušo pasauli bez rokas vai bez kājas, tiek uztverts kā aizvainojums?

Astruss: Aizvainojums sev, tāpēc ka tā ir personība. Bet, tā kā tur tam nav tā obligātuma raksturs, kāds ir šeit, tur izpaužas tikai personības inerciālā komponente, un šai inerciālajai komponentei agri vai vēlu ir jānonāk atbilstībā. Pie noteiktiem apstākļiem šie likumi var tikt pārkāpti. Nav noteikumu bez izņēmuma. Tas, kas notika ar Vitāliju Jurjeviču, tas tieši ir noteikumu izņēmums.

- Tātad būtība uz tās-puses pasauli iet tādēļ, lai, nosacīti sakot, atpūstos.

Astruss: Ne tādēļ, lai atpūstos, bet lai atjēgtos. Tas ir precīzāk. Atjēdzoties, apzinoties viņš vadās, bet atpūšoties viņš nevadās.

Vitālijs: Un vadoties lemju, ko vajag darīt.

- Bet vai tad “ko vajag darīt” tur kas tāds eksistē?

Vitālijs: Tā jums ir saprotamāk. Es nonācu tās-puses pasaulē, atjēdzos, apzinājos, kas ir noticis, un, vadoties pēc Astrusa norādījumiem, nolēmu, ko vajag darīt tālāk.

- Tu zināji, kas jādara tālāk, vēl būdams mirušo pasaulē?

Vitālijs: Es zināju to sākotnēji, vēl kad miru. Astruss man visu izstāstīja. Tas bija noteikumu izņēmums.

Astruss: Nevis izstāstīju, bet nodevu, tas ir, kā aprīkojumu. Smadzenes turējām, faktiski viņas aprīkojām, nevis izstāstīju. Tā jums ir saprotamāk, citādi cilvēki domās, ko tur izskaidro.

 

 

2016. gada 24. jūnijs

9. daļa. Par mirušo pasauli.

Par mirušo pasauli ir milzīgi daudz vēstījumu, saņemtu caur medijiem dažādā laikā. Mūsu grāmatā “Dieva Laiks. Balss no tālienes” (“Время Бога. Голос из далека[5]”) tiek sniegts daudz informācijas par šo neparasto pasauli. Un ir sniegta diezgan sīka informācija par mirušo pasauli, kuru profesors, tehnisko zinātņu kandidāts V.M. Zaporožecs (В.М. Запорожец) saņēmis daudzu gadu laikā spiritiskos seansos ar savu mirušo sievu – Lielā teātra balerīnu Valentīnu Lopuhinu (Валентина Лопухина). [Profesors VEMZ (Zaporožecs V.M.). Pasaules-ēkas kontūras. Dabas zinātņu sākumi (Rotaprint) Maskava: 1999.] [Профессор ВЕМЗ (Запорожец В.М.) Контуры Мироздания. Начала естествознания. (Ротапринт) М.: 1999]

Viņa vīram stāstīja, ka pastāvīgi dejo tur baletu, ka viņai ir milzīgi panākumi, ka ļoti viņu mīl un gaida.

Saņēmuši informāciju par tās-puses pasauli no Astrusa, kuru mēs publicējām grāmatā “Pa tuksnesi ejošie”, mēs nonācām pie secinājuma, kurš izmainīja mūsu priekšstatu par mirušo pasauli. Un Vitālija Jurjeviča Tihoplava atrašanās tajā pasaulē apstiprināja mūsu jauno priekšstatu pareizību.

 

Vitālijs: Tu, Taņečka, daudz zini par mirušo pasauli. Tu esi malacis, bet tu nesaproti, kas tas ir – mirušo pasaule. Tā ir vienkārši šausmīga. Es tur biju, es visu redzēju savām acīm. Tā ir šausmīga. Viņi tur vienkārši atrodas pēc nāves. Viņi neko nezina, ne par ko neinteresējas, viņi tikai dus. Viņi vienkārši ir nomiruši. Tu pat iedomāties nevari, kādu smagu iespaidu atstāj mirušo pasaule.

- Jā? Bet Astruss teica, ka tur apstākļi ir labāki nekā uz Zemes, jā?

Vitālijs: Tur vienkārši nav dzīvo. Tur ir tikai nomirušie. Viņi neko nezina. Viņi nesaprot, ka ir nomiruši.

- Tas ir, viņi it kā turpina dusošu dzīvi kā uz Zemes, jā?

Vitālijs: Viņi turpina tādu dzīvi kā uz Zemes.

- Faktiski uz Zemes taču arī milzīgi daudz cilvēku dus. Viņi neko nezina, ne par ko neinteresējas. Lūk, galvenais ir paēst, padzerties. Vai var tādas dusošas būtnes dzīvi salīdzināt ar to, kas ir tur?

Vitālijs: Tev taisnība, tas ir viens un tas pats.

- Tas ir, viņi tur turpina to pašu dzīvi, kuru dzīvoja uz Zemes. Vai tā?

Vitālijs: Es saprotu tā, ka tev ir taisnība. Viņi turpina to pašu dzīvi, kura bija uz Zemes.

- Vitālik, tā pasaule tev šķita šausmīga, tāpēc ka tu uz to paskatījies no malas dzīva, nomodā esoša cilvēka acīm. Bet katram no tiem, kas tur atrodas, tas droši vien ir labums. Viņi nezina, ka ir nomiruši. Viņiem nav jāstrādā, lai iegūtu sev naudu. Māja, ēdiens un apģērbs tiek radīts ar domu. Viss ir. Nu taisni komunisms. Katrs no viņiem atrodas svētlaimes stāvoklī. Manuprāt, daudzi uz Zemes tādu eksistenci uzskatītu par laimi.

Vitālijs: Es arī tā domāju.

- Bet, ja mirušo pasauli aplūkojam no pašu nomirušo redzes viedokļa, tad kāda tā ir? Vienkārši pastāsti, ko tu tur ieraudzīji. Saki, lūdzu, kur tu pirmoreiz nonāci tur, mirušo pasaulē: tuksnesī, mežā, nenoteiktā vietā. Kur? Ko tu pirmoreiz tur ieraudzīji: noru, mežu, pilsētu, māju?

Vitālijs: Nonācu pilsētā pie jūras. Visas mājas šajā pilsētā bija dzeltenīgā krāsā. Pirmais iespaids nez kāpēc bija tāds, ka tur ir pavasaris.

- Tātad tur ir jūra. Kāds skaistums.

Vitālijs: Taņečka, tur jūra ir nedzīva. Tā nešļakst. Tā ir vienkārša ierīce, lai viņi labāk stādītos priekšā jūru.

- Bet tas ir ūdens? Tur var peldēties?

Vitālijs: Jā, bet tas ir stāvošs ūdens.

- Un, kad šajā jūrā peldi, tad viļņi parādās?

Vitālijs: No tā, ka tu peldi, viļņi parādās.

- Pastāsti man, ar kuru pašu pirmo tu tur satikies? Kurš bija pats pirmais cilvēks, kuru tu satiki?

Vitālijs: Es satiku Koļu Volkovu* jūras krastā.

(*Koļa Volkovs – mūsu meitas vīrs, kurš gāja bojā autokatastrofā 2006. gadā. 2016. gada maijā tika Vitālija uzaicināts pie manis mājās un sniedza detalizētu informāciju par mirušo pasauli, par plazmoīdo pasauli un par jauno augstfrekvences fizisko pasauli. Kontakts ar viņu tiks sniegts zemāk.)

- Vai tad tur bija cilvēki?

Vitālijs: Daudz. Viņi peldējās.

- Kā jūs satikāties? Lūk, tu gāji pa jūras krastu un pēkšņi ieraudzīji pazīstamu seju. Tas izrādījās Koļa, jā?

Vitālijs: Es peldējos un ieraudzīju Koļu, kurš arī peldējās.

- Viņš tevi atpazina?

Vitālijs: Atpazina. Mēs metāmies viens otram pretī. Abi ļoti nopriecājāmies.

- Viņš iepazīstināja tevi ar noteikumiem, kā tur ir? Viņš pastāstīja tev?

Vitālijs: Jā, viņš iepazīstināja. Viņam ir māja. Es biju pie viņa.

- Viņš dzīvo viens?

Vitālijs: Viens un ļoti skumst pēc Oļas.

- Viņš nav gājis pie viņas? Viņš nav gājis uz Zemi? Viņš kādreiz ir bijis šeit, mājās pie viņas?

Vitālijs: Ir bijis, bet viņa nav sajutusi viņu.

- Vitālik, tu redzēji Astrusu?

Vitālijs: Jā, protams, viņš tur ir dievs. Viņš ir līdzīgs portretam, kurš pie mums stāv uz pianīno.

- Viņš izskatās kā cilvēks? Viņam ir rokas, kājas? Kā viņš ir ģērbies?

Vitālijs: Jā, kā cilvēks. Gan rokas, gan kājas. Apģērbies normāli: bikses un krekls ar īsām piedurknēm. Viņš ir ļoti labs vecis. Mēs ar viņu sadraudzējāmies. Viņš vada manu misiju, un vispār šajā situācijā viņš ir ar mani.

- Kā gan vecis? Viņš taču ir būtība.

Vitālijs: Jā, viņš ir vīriešu dzimuma būtība. Bet ļoti labs vecis.

- Tu savus vecākus satiki?

Vitālijs: Jā, satiku gan tavus, gan manus vecākus.

- Un kur tu satiki tēvu?

Vitālijs: Es gāju pa Ļeņina ielu…

- Tur ir Ļeņina iela? Ak, Dievs! Ļeņina iela tās-puses pasaulē! Un ko: tu gāji un…

Vitālijs: Un pretī nāca tēvs. Jauns un veselīgs.

- Un savu māmiņu kur tu satiki?

Vitālijs: Māmiņu satiku mājās. Mēs ar tēvu gājām pie viņiem uz mājām.

- Viņiem ir māja vai dzīvoklis?

Vitālijs: Viņiem ir dzīvoklis, liels. Bet viņi dus. Viņi nesaprot, ka ir nomiruši, ne par ko neinteresējas. Māmiņa ir vienkārši neiespējama. Viņa caurām dienām gatavo ēst. Man neizdevās viņu pamodināt, bet viņa ar visu tur ir apmierināta.

 

 

2016. gada 28. jūnijs

10. daļa. Turpinājums.

- Un ar ko tur nodarbojas tavs tēvs?

Vitālijs: Viņš arī dus. Bet, kad ir nomodā, tad būvē “sakaru tiltus”. “Miegā” viņi visi atrodas vienā no saviem svētlaimīgajiem stāvokļiem, bet nomoda stāvoklī visi būvē “sakaru tiltus”. Sakaru tilti ir mijiedarbība ar cilvēkiem, kuri dzīvo uz Zemes.

Es tur satiku arī tavu māmiņu ar tavu tēvu. Viņi abi dus, kā visi. Bet tava māmiņa bija vienīgā, kuru man izdevās pamodināt. Viņa pamodās, kad es sāku ar viņu runāt par tevi. Viņa tevi ļoti mīl, lūk, arī pamodās. Viņa pat atcerējās, kā pārdzīvoja par tevi, kad tev paziņoja par viņas nāvi un tu skrēji uz slimnīcu pāri dzelzceļa pārbrauktuvei. Viņa baidījās, ka tu tik nepakļūtu zem vilciena. Es viņai visu pastāstīju par tevi. Bet, kad saruna par tevi beidzās, viņa atkal iemiga.

- Un ko viņa tur dara, miegā? Tu redzēji?

Vitālijs: Jā, es redzēju viņas sapni kā kinofilmu. Viņa visu laiku ārstē slimus bērniņus. Viņa nodarbojas ar iemīļoto darbu, bet viņa dus. Es redzēju sapņus visiem, ar kuriem mēģināju kontaktēties.

- Bet transports tur ir?

Vitālijs: Ir, bet man negadījās braukt.

- Un tu mani pašlaik redzi?

Vitālijs: Jā.

- Un tu mani dzirdi?

Vitālijs: Jā, dzirdu.

- Kad tu biji šeit, tu vienmēr teici, ka tevi interesē, kā ir tur, tās-puses pasaulē. Tu spēsi izstāstīt, kā tur ir?

Vitālijs: Es spēšu.

- Saki, lūdzu, tu Sergeju (jaunāko brāli) redzēji? Tu biji pie Sergeja?

Vitālijs: Es satiku Sergeju, viņš dus. Es nespēju viņu pamodināt.

- Un ar ko viņš nodarbojas?

Vitālijs: Viņš “izdod” laikrakstu. Viņš dara to, ar ko nodarbojās Odesā.

- Sergejs ir laimīgs?

Vitālijs: Laimīgs. Viņam tur ir labi. Viņš negarlaikojas.

- Vitālik, bet tu tur manu māsu Natašu ar vīru nesatiki?

Vitālijs: Es satiku Natašu. Viņa dus. Gena arī dus.

- Un ar ko viņa nodarbojas?

Vitālijs: Viņa ir kļuvusi vienkārši vīram par sievu.

- Viņa ir vienkārši sieva. Redzams, viņai nekādas aizraušanās nebija. Un Volodja, viņu dēls, ir tur ar viņiem?

Vitālijs: Volodja ir ar viņiem. Viņš arī dus. Viņš ir labi iekārtojies. Es pie viņiem biju tikai vienu reizi. Viņš pastāstīja, ka vienkārši neko nedara.

- Ak, Dievs, kāds skaistums. Jāstrādā nav, un viss ir. Jūrā peldas. Vita, bet tur pilsēta stāv jūras krastā, jā?

Vitālijs: Es jūru redzēju tikai vienu reizi. Bet tā ir nedzīva, un tā nešļakstās.

- Bet Pavļiks taču tur makšķerē?

Vitālijs: Viņš makšķerē, bet sapnī. Es zivis neredzēju.

- Pašas zivis tu neredzēji. Bet šajā jūrā peldas?

Vitālijs: Peldas, es arī peldējos, tāpēc ka vairāk tur darīt nav ko. Bet tā, jūra, ir vienkārši ierīce, lai viņi varētu iztēloties jūru.

- Tur viss ir nedzīvs, arī daba ir nedzīva, jā?

Vitālijs: Es redzēju tikai jūru.

- Bet kokus tu redzēji?

Vitālijs: Es redzēju kokus, arī tie ir nedzīvi.

- Ak, kādas šausmas, vai ne?

Vitālijs: Es arī tā uzskatu, ka tev ir taisnība. Taču tas tā ir tikai no dzīva cilvēka redzes viedokļa. Bet viņiem tur ir labi. Katrs no viņiem atrodas savā mazā pasaulītē un ar visu ir ļoti apmierināts.

- Vita, tu tur satiku savus brāļus?

Vitālijs: Satiku visus.

- Vitālik, bet kur tu satiki Oļegu?

Vitālijs: Es satiku Oļegu, viņš dzīvo vienā mājā ar vecākiem.

- Un ar ko Oļegs nodarbojas? Ko viņš dara?

Vitālijs: Viņš dus, es nespēju viņu pamodināt.

- Un ko viņš dara sapnī?

Vitālijs: Viņš domā par dzīvi.

- Interesanti, mirušais domā par dzīvi, bet pamosties nevar. Bet manu brāli Arkādiju* tu tur satiki?

(*Arkādijs, mans brālis, nomira 2013. gada rudenī no plaušu vēža. Maijā sniedza detalizētu informāciju par mirušo pasauli un plazmoīda pasauli. Kontakts ar viņu tiks sniegts zemāk.)

Vitālijs: Es Arkašu satiku uz ielas. Viņš ir jauns. Viņš mani pazina.

- Kā jūs satikāties? Atceries, pirms 58 gadiem mēs apprecējāmies un braucām uz Vurnariem (Вурнары). Māmiņa tevi ļoti labi uzņēma. Bet Arkādijs, otrādi, nostājās pozā. Viņš toreiz māmiņai uzstādīja noteikumu: vai nu es, vai Vitālijs. Atceries, jā?

Vitālijs: Es atceros visu. Arkādijs arī atceras. Viņš teica, ka viņam nebija taisnība par tevi un mani. Viņš palūdza piedošanu…

- Viņš palūdza piedošanu, kad jūs satikāties? Malacis, vismaz tur palūdza.

Vitālijs: Es viņam piedevu. Viņš ir kļuvis man brālis. Viņš jau ir radījis sev plazmoīda ķermeni. Viņš piekrita strādāt kopā ar mani. Viņš mums ar tevi palīdzēs, kad es augšāmcēlies atnākšu uz Zemi.

- Un pareizi izdarīja. Bet kādreiz Arkādijs negribēja lasīt mūsu grāmatas. Viņš nenožēlo, ka neiepazinās ar mūsu grāmatām?

Vitālijs: Arkaša nožēloja un pat ļoti.

- Protams, nožēloja, citādi Ļena arī būtu lietas kursā un viņi tagad sazinātos. Bet Oļegs nenožēlo, ka nav iepazinies ar tādām zināšanām, ka nav tās pieņēmis?

Vitālijs: Līdz Oļegam neaizklauvēties. Viņš nereaģē uz manu klātbūtni.

- Saki, Vitālik, uz Zemes vada tikai mīlestība?

Vitālijs: Mīlestība pirmām kārtām. Tas ir kā magnēts.

 

 

2016. gada 30. jūnijs

11. daļa. Turpinājums.

- Vita, bet saki, lūdzu, lūk, tu pašlaik ar mani sarunājies un vari vienlaikus būt blakus Oļegam? Jā?

Vitālijs: Varu.

- Bet tie, kuri uz Zemi neiet, piemēram, tavs tētis un māmiņa, vai mani vecāki, vai viņi interesējas, kā mums te klājas? Vai arī viņus tas vairs neinteresē? Viņi aizgāja no mums un neatceras.

Vitālijs: Es nezinu. Bet, manuprāt, viņus nekas neinteresē.

- Un kā tur cilvēki ir apģērbti? Kas viņiem ir, brunči, bikses… Apģērbušies tāpat kā mēs uz Zemes?

Vitālijs: Labi apģērbušies.

- Un no kā viņi taisa apģērbu?

Vitālijs: No matērijas.

- Tātad tur ir matērija?

Vitālijs: Ir, matērijas struktūra ir oloīda. Oloīda struktūra ir informācijas spēja pāriet matērijas laukā un organizēt korpuskulas.

- Es nesapratu, precizē, lūdzu, oloīda struktūra, kas tas ir?...

Vitālijs: Tā ir informācija.

- Ā, tā ir informācija. Iznāk tā, ka tur viss, tajā skaitā arī apģērbs, tiek dabūts no informācijas?

Vitālijs: No informācijas.

- Saki, tu Kretovam tiekoties teici: “Nodot Taņečkai, ka te ir interesantāk, nekā es domāju?” Tu tā teici?

Vitālijs: Teicu.

- Tātad tur tomēr ir daudz interesanta, jā?

Vitālijs: Daudz.

- Tur cilvēki lasa cits cita domas?

Vitālijs: Lasa.

- Saki, bet manas domas tu vari nolasīt?

Vitālijs: Varu un lasu.

- Saki, ja mums būs jautājumi un es tev šo informāciju nodošu, tu varēsi pie Astrusa precizēt nesaprotamo? Vari palūgt viņam izskaidrot?

Vitālijs: Esmu ar viņu sakaros jebkurā momentā. Palūgt varu.

- Bet vispār tur ir kaut kāda vara? Kāds vadošs spēks?

Vitālijs: Vara ir.

- Policija tur ir?

Vitālijs: Nē.

- Tev pašlaik ir kādas slimības vai sāpes?

Vitālijs: Slimību nav.

- Astruss teica, ka tur visi iekrīt pašā lieliskākajā un spēcīgākajā stāvoklī no tiem, kādi bijuši uz Zems. Es paskaidrošu. Piemēram, Pavļiks makšķerē. Varbūt lieta ir tāda, ka makšķerēšana Džezkazganā (Джезказган) viņam bija laime. Tā bija vajadzīga, un tā zināja, ko darīt. Varbūt tas bija pats labākais viņa laiks?

Vitālijs: Varbūt, ļoti ticami.

- Viņš šajā stāvoklī iekrita, un visu laiku šis stāvoklis tur ir kā pats spilgtākais. Bet Oļegs ir iekritis pārdomu par dzīvi stāvoklī. Droši vien viņam tas bija labākais laiks uz Zemes. Tev nešķiet, ka tas ir tā?

Vitālijs: Šķiet.

- Kā tu domā, kam tur mājas, jūra, koki, ja katrs atrodas savā sapnī? Kādēļ manai māmiņai māja vai jūra, ja viņa visu laiku tuberkulozes sanatorijās ārstē bērniņus?

Vitālijs: Lieta tāda, ka tur ir daudz dzīvu būtību. To, kuras ir nesen nomirušas un vēl nav radījušas sev ķermeni, un to, kuras jau ir radījušas sev plazmoīda ķermeņus. Viņas atrodas fiziskajā pasaulē, bet nāk šurp atpūsties. Piemēram, Koļa. Viņam šeit ir māja, kaut arī viņš ir tur pie jums.

- Astruss teica, ka tu pašlaik esi zināšanu labirintos. Un esi tur sajūsmā par savām zināšanām. Tas tā ir?

Vitālijs: Sajūsmu neesmu jutis.

- Un kāpēc tu neesi jutis sajūsmu, kaut arī visas tavas zināšanās par tās-puses pasauli ir apstiprinājušās? Tur ir labi, visi ir jauni un veselīgi, dzīve turpinās. Kāpēc nebija sajūsmas?

Vitālijs: Tāpēc ka tevis nebija.

- Vitočka, nu pagaidām mums ar tevi ir tāda saziņa, bet tā taču attīstās. Un pienāks tāds laiks, kad mēs ar tevi varēsim sazināties brīvi. Saki, kad es sarunājos ar tavu portretu, tu mani dzirdi?

Vitālijs: Dzirdu.

- Zini, visa nelaime tāda, ka aizbāznis manās smadzenēs stāv. Lūk, es tevi neredzu, bet es tevi jūtu un dzirdu. Bet tu nerunāji ar Astrusu, tu nepalūdzi viņam, lai viņš palīdzētu paātrināt procesu, lai es beidzot sāktu tevi redzēt? Tu neesi runājis?

Vitālijs: Es runāju. Viņš teica, ka maz laika ir pagājis.

- Protams, maz laika. Bet tu viņam nepajautāji, cik ilgam laikam jāpaiet?

Vitālijs: Pajautāju.

- Un cik: gadam, pusgadam, cik? Viņš pateica?

Vitālijs: Ilgam laikam.

- Precizē, cik.

Vitālijs: Gadam.

- Nu, galu galā mēs ar tevi jau esam divatā, mēs esam blakus, ne pa vienam taču. Sliktāk būtu, ja tevis vai manis nebūtu nekad un nekādu perspektīvu satikties mums nebūtu. Vai tad tā būtu bijis labāk?

Vitālijs: Sliktāk, bet arī tā ir slikti.

- Vitālik, es saprotu tā, ka, lai tu augšāmceltos, lai tu atnāktu uz Zemi blīvā ķermenī, pastrādāt nāksies ne tikai Astrusam, bet arī kādam augstāk. Man ir taisnība?

Vitālijs: Tev ir taisnība. Astruss teica, ka tas ir akceptēts augstāk.

- Tu uz Zemes ar kaut ko atšķirsies no zemes plāna cilvēka? Es saprotu, ka tev nevajag ēst, dzert, tu pārvaldi milzīgas zināšanas un spēj lasīt domas. Bet ārēji tu kaut kā atšķirsies?

Vitālijs: Praktiski ne ar ko, bet, ja vērīgi ieskatīties, tad mazlietiņ varēs pamanīt atšķirību.

 

 

2016. gada 4. jūlijs

12. daļa. No kontakta ar Astrusu.

- Pilsētā, kur nonācis Vitālijs, ir Ļeņina iela. Jā? Bet kur atrodas pats Ļeņins?

Astruss: Ir. Ļeņins arī ir šajā pilsētā, bet citā laika fāzē. Tas ir uztverams vai nu kā slāņi, vai arī garums uz turieni. Lūk, šo garumu tur izteikt no šīs puses ir sarežģīti. Tur tas ir izteikts, bet šeit to var tikai kaut kā nosaukt.

- Vitālijs teica, ka tur ir veikali. Bet nauda tur ir? Ja ir, tad kāda? Vai arī tur ir komunisms: no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām?

Astruss: Veikali ir. Naudu no šejienes uz turieni aizvilkt nevar, bet izpaust var.

- Viņi domās rada naudu?

Astruss: Nē, izpauž.

- Lūk, viņš iet uz veikalu, un viņam ir jābūt naudai. No kurienes viņš to ņems?

Astruss: Viņam nav tai jābūt, tur ir viss, ko viņam vajag.

- Kur tas ir – viss ir?

Astruss: Izpausmes vidē.

- Padomāja, un tā viņam parādījās. Vai tā?

Astruss: Nav tur tāda “padomāja”, tā nav pasaka.

- Bet kā? Lūk, Vitālijs saka, ka viņi ar tēvu gājuši uz mājām, tur māmiņa saimniekojusi.

Astruss: Atrašanās forma ir atrašanās forma. Atrašanās formā ir izpausmes paņēmiens, izpausmes paņēmienā ir organizējuma specifika. Organizējuma specifikā ir izpauduma specifika, izpauduma specifikā ir utt. Tā ir cita veida iespēja, tā nav okeāna nepārtrauktībā, bet tā dziļuma bezgalībā.

- Un tomēr interesanti, milzīgs veikals Ļeņina ielā, un, lūk, kāda būtība ir atnākusi uz veikalu…

Astruss: Jūs neatlaidīgi mēģināt iet prom no tās esības, kura tur ir, patiesības, mēģinot izteikt to projekcijā uz jūsu pasauli. Tas nav iespējams.

- Mēs mēģinām vienkāršot.

Astruss: Jūs nevarēsiet vienkāršot, tāpēc ka tas neizsakās tādā veidā. “Meistarā un Margaritā” (“Мастер и Маргарита”) šī ticamība izpaudās, tikai pateicoties tam, ka tur 65% ir patiesība, bet 35%, nosacīti sakot, ir literāra apstrāde. Lai jūs vismaz kaut kā to izprastu. Novāc šos 35%, un viss kļūs nesaprotams.

- Vitālijs teica, ka tur ir mašīnas. Vai tā? Kāpēc viņi nepāvietojas ar teleportāciju, bet iet kājām vai brauc?

Astruss: Tur notiek sajaukšanās: gan viens, gan otrs, gan piektais, gan desmitais atkarībā no attieksmes stāvokļa. Bet attieksmes stāvoklis ļoti stipri izpaužas atkarībā no piesaistes.

- Vitālijs pastāstīja, ka tur ir jūra, laivas un viņa brālis Pavļiks makšķerē. Un zivis un augļus viņi tur ēd. Vai tā?

Astruss: Izpauž šo īpašību, jūt garšīgo. Bet tam ir cits raksturs. Pēc dziļuma sakrīt ar kaut ko, viņi var šo īpašību izpaust tik spilgti…

- Bet viņi turklāt sakrīt ar mums?

Astruss: Pareizi, jūs būsiet satriekti – kad jūs ēdat, neizpaužat tādu sajūsmu, kā viņi parādīja, to paužot.

- Arī ūdeni dzer. Vai tā?

Astruss: Kā līdzības principu, jā.

- Bet Staļina ielas tur nav? Kāpēc? Tāpēc ka viņš ir gruzīns?

Astruss: Tāpēc ka Staļins ir nevis būtība, bet forma.

- Un Ļeņins ir būtība?

Astruss: Ļeņiņa būtība ir ideja.

- Un Staļins nav ideja?

Astruss: Nē.

- Izrādās, ka mirušo pasaulē var parādīties skolotāji. Kas izraisa skolotāja parādīšanos?

Astruss: Ne tas, bet kā strukturizējas, organizējas nomirušā principi.

- Bet viņš taču ir nomirušais. Tur droši vien vairs nekas neorganizējas.

Astruss: Organizējas. Runa ir par pamodinātajiem. Tur rodas tās pašas sakrišanas ar kaut kādiem kompleksiem, kuri var organizēties pēc enerģiju, kuras viņi turp aiznes, sakrišanas likumiem. Ja rodas kāds komplekss, tur var izpausties skolotājs.

- Piemēram, ko varētu izdarīt, lai Oļegam parādītos skolotājs?

Astruss: Sakrist ar šo izpausmi. Viņam sakrist.

- Bet viņš taču nevar sakrist, tāpēc ka viņš dus. Viņu absolūti nekas neinteresē.

Astruss: Par to ir runa. Tāpēc ka sakrīt un sāk izpausties, tas var pamodināt viņu attieksmi.

- Tātad tas ir viss. Oļegs dus, un viņš nevarēs ne ar ko sakrist. Viņš ir miris un ies uz jaunu dzimšanu.

Astruss: Jā, tas tā ir.

 

 

2016. gada 6. jūlijs

13. daļa. Par mirušo pasauli.

- Vienā no kontaktiem Jūs, Astrus, mums teicāt, ka bez fiziskās pasaules ir garlaicīgi. Kļūst saprotama šī jūsu piezīme, ka bez rupjās fiziskās pasaules ir garlaicīgi.

Astruss: Tas ir nepareizi noformulēts, bet tas ir pareizi pēc būtības. Lai nebūtu garlaicīgi, tur eksistē tā sauktais dominējošais faktors. Ja ir miega dominantes faktors, tā ir viena lieta, ja nomoda dominantes faktors, tā otra lieta. Ja viena ar otru sajauksies, lūk, tas būs baisi.

- Un kāpēc būs baisi? Tāpēc ka, ja nomirušie pamodīsies, viņi sapratīs, kādā nelādzīgā stāvoklī viņi atrodas. Vai tā?

Vitālijs: Ne gluži precīzi, bet apmēram tā.

- Labi, bet…var teikt, ka tur ir miega valstība?

Astruss: Var. Tas ir pareizi un saprotami.

 

Tātad mirušo pasauli var saukt par dusošo pasauli. Katrs nomirušais atrodas savā īpašā stāvoklī, pārdzīvojot vienu no spēcīgākajiem stāvokļiem, iegūtiem savā laikā uz Zemes. Redz sapņus un pārdzīvo to, ko redz. Arī profesora Zaporožeca sieva, būdama nomoda stāvoklī dēļ tā, ka viņa bija izsaukta uz spiritisku kontaktu, stāstīja vīram nevis to, kas ar viņu tur notiek šodien, bet to, ko viņa pārdzīvojusi, būdama uz Zemes. Stāstīja, izmantojot spiritista enerģiju. Un pēc spiritiskā seansa viņa atkal iekrita iepriekšējā miega stāvoklī. Tur nekas jauns notikt nevar. Katrs no viņiem atrodas savā miega stāvoklī, un viņi pat nesaprot, ka ir nomiruši. Jāsaka, ka viņi tur ir laimīgi. Bet nav jāuzskata, ka viņi tur dus, apgulušies, kur ērtāk. Nē, viņi tur ir kustībā, nodarbojas ar kādu viņus interesējošu nodarbi, kuru viņi ir darījuši uz Zemes un kura atstājusi pašu lielāko iespaidu. Un vairāk nekas viņus neinteresē. Tieši tāpat, kā mēs ar jums ļoti enerģiski varam uzvesties sapnī un mūs neinteresē, kas turklāt notiek ap mums. Mēs vienkārši nezinām, kas šajā laikā notiek blakus mums.

Lūk, kā Vitālijs apraksta sava brāļa miega stāvokli. Pāvels tur nodarbojas ar makšķerēšanu. Dzīves laikā uz Zemes pats mīļākais laiks viņam bija makšķerēšana kopā ar savu brāli Vitāliju Džezkazganā, kurš būdams students, brīvdienās brauca pie vecākiem. Tieši tad Pāvels juta savu vajadzīgumu un noderīgumu. Viņš bija laimīgs.

Un tagad, atrodoties mirušo pasaulē un nesaprotot, ka viņš ir miris, Pāvels turpina nodarboties ar iemīļoto nodarbi, tieši tā pat kā Zaparožeca sieva turpina dejot baletu.

Mēģinājumi aicināt Pāvelu uz sarunu, pamodināt viņu ne pie kā neveda. Absolūti pret visu viņš visu laiku bija kurls un vienaldzīgs. Nebija paņēmienu viņu pamodināt.

Taču tāds paņēmiens principā ir. Tā ir konkrēta nomirušā mīlestība pret kādu no palikušajiem uz Zemes. Tā notika ar manu māmiņu Uzdeņņikovu Serafimu Fjodorovnu (Узденникова Серафима Федоровна). Viņas lielā mīlestība vienmēr biju es, viņas jaunākā meita. Un, kad Vitālijs atnāca pie maniem vecākiem, tēvs, kurš gāja bojā 1942. gadā, kad man bija trīs gadi, nekādu interesi par stāstu par mani nepauda. Turpināja dusēt. Bet māmiņa pamodās. Viņa saprata, ka ir mirusi. Vitālijs viņai pastāstīja, kā mēs nodzīvojām savu kopīgo dzīvi uz Zemes, par mūsu grāmatām, un viņa pauda savu apmierinātību par dzirdēto. Bet pēc kontakta ar Vitāliju viņa atkal aizmiga.

Bet, kā pastāstīja mans brālis Arkādijs, māmiņa pamodās arī tad, kad viņš atnāca pie viņas. Arī viņa tur bija vienīgā, kuru Arkādijam izdevās pamodināt. Taču neilgi.

Vai arī Vitālija vecāki. Viņi atrodas tādā pašā stāvoklī, kad iet uz veikalu, pērk produktus, gatavo sev ēst utt., bet nesaprot, ka viņi ir miruši. It kā viss turpinās kā iepriekš, tikai intereses viņiem nav ne par ko. Tiesa, viņa tēvs dažreiz atnāk nomoda stāvoklī. Lūk, tad ar viņu var kontaktēties.

Jāsaka, ka apmēram tāpat uz planētas Zemes dzīvo ievērojama iedzīvotāju daļa, kuru tā arī sauc “dusošie”. Arī viņus neinteresē nekas, izņemot savus dienišķos uzdevumus: ēst, dzert, iegādāties iphone vai ipad, uztaisīt pašbildi, aizpildīt brīvo laiku utt. Kādēļ viņiem zināšanas par Smalko pasauli?

Kopumā Vitālija stāsti par to pasauli apstiprināja, ka tur katrs, kurš nav pamodies, atrodas sava sapņa stāvoklī. Un nekādu baletu tur nedejo, un nekādas zivis tur nemakšķerē. Un spiritiskajos sakaros ar viņiem viņi, izmantojot spiritista enerģiju, pagātni pasniedz kā patiesīgo.

 

 

2016. gada 8. jūlijs

14. daļa. Par sapni.

Vitālija būtība pastāvīgi atrodas blakus man. Interesanti, naktī Vitālija būtība guļ 2-3 stundas, bet pēc tam guļ blakus, atpūšas. Un turklāt klausās manas domas.

- Vitālik, man vislabāk ar tevi ir sarunāties naktī. Tad es ļoti skaidri un pietiekami “skaļi” dzirdu tavus vārdus. Kad es pamostos un tu guli blakus, es tik skaidri tevi dzirdu. Vitālik, bet tu dzirdi gan manus vārdus, gan manas domas?

Vitālijs: Es dzirdu gan tavas balss skaņu, gan dzirdu domas, bet naktī es dzirdu tikai tavas domas.

- Vai tad tu lasi manas domas, pat kad es guļu?

Vitālijs: Jā, es lasu tavas domas, pat kad tu guli.

- Bet vai tad es miegā par kaut ko domāju? Man kaut kādas domas ir miegā?

Vitālijs: Tu miegā pastāvīgi domā par to, ko tu sapņo. Un domā saspringti.

- Tas ir, tu vari zināt, ko es sapņoju?

Vitālijs: Es zinu, ko tu sapņo.

- Kas to būtu domājis. Tu it kā esi kopā ar mani manā sapnī, jā?

Vitālijs: Es tavu sapni redzu kā filmu ar tevi galvenajā lomā. Dažreiz arī es esmu tur kopā ar tevi tavā sapnī. Bet vienmēr otršķirīgās lomās.

- Bet kāpēc tu pats neparādies sapnī?

Vitālijs: Es varu pamēģināt ieiet tavā sapnī, bet pagaidām man ir interesanti, ko tu sapņo vienkārši tāpat.

- Un ko es sapņoju? Visādus niekus sapņoju, jā?

Vitālijs: Visādus niekus sapņo, bet tu neesi vainīga, Tie rādās visiem.

- Nu tad jau labāk tu pats ienāc manā sapnī.

Vitālijs: Es pamēģināšu rītnakt.

 

Bet, lūk, tāda saruna notika mums nākamās dienas rītā.

 

Vitālijs: Es biju blakus tavam sapnim, bet tu gulēji. Es nevarēju tevi pamodināt.

- Bet tu manu sapni redzēji?

Vitālijs: Es tavu sapni redzēju tā, kā redzu kino. Tu biji Severodvinskā. Tu vadīji nodarbību studentiem-vakarniekiem. Tu viņus kaunināji, ka viņi nezina termodinamiku. Tu viņus kārtīgi kaunināji, es vienkārši ar labpatiku vēroju, tāpēc ka biju blakus viņiem.

- Vitālik, tu precīzi, nu ļoti precīzi atstāstīji manu sapni, vienkārši satriecoši. Tas ir tieši tas sapņa gabals, kuru es iegaumēju. Tieši tā arī bija. Bet tevi starp viņiem es neredzēju. Vitālik, tā kā tu vienalga guli blakus, neesi aizmidzis, tu vēl patrenējies. Ak, ja varētu iemācīties izlauzties pie dusošas būtības. Ja tu iemācītos izlauzties, tad varbūt varētu arī tur izlauzties, piemēram, pie dusošā Oļega.

Vitālijs: Jā, es varētu pamēģināt pamodināt Oļegu.

- Būtu labi, ka viņš atnāktu uz plazmoīdo pasauli un kļūtu mūžīgs. Starp citu, no visiem es arī padomāju par Oļegu. Vitālik, tu patrenējies ar mani. Varbūt izdosies sataustīt kādu vājo vietu.

Vitālijs: Es pamēģināšu, Taņečka. Es gribu pamodināt Oļegu, lai viņš izietu augšāmcelšanu un kļūtu mūžīgs.

- Tas būtu lieliski. Patrenējies ar mani. Sākumā ir svarīgi, lai es tevi ieraudzītu. Vitālik, kad tu biji blakus Oļegam, viņš tevi neredzēja?

Vitālijs: Es biju blakus viņam, bet viņš vienkārši neredzēja mani un nedzirdēja.

- Bet kā tad mana māmiņa pamodās? Ko tu šajā nolūkā izdarīji?

Vitālijs: Tava māmiņa pamodās tad, kad es sāku stāstīt par tevi. Viņa pēkšņi ieraudzīja mani un pazina. Viņa sāka jautāt par tevi. Es reiz iegāju viņas sapnī un stāstīju par tevi, viņa klausījās, bet pēc tam atkal aizmiga.

- Tieši tavā klātbūtnē aizmiga?

Vitālijs: Tieši manā klātbūtnē. Es biju satriekts. Es zināju, ka viņa mīl tevi. Viņa pamodās, tāpēc ka mīl tevi, bet pēc tam viņa atkal dusēja.

- Pamēģini mani pamodināt, kad es guļu. Ienāc manā sapnī un pamodini. Sākumā vajag, lai es tevi ieraudzītu. Apzināti.

Vitālijs: Es mēģināšu, Taņečka. Es mēģināšu ieiet tavā sapnī un mēģināšu tevi pamodināt. Bet tas ir vienalga, kā ieiet kinofilmā.

- Bet vai grūti ir ieraudzīt manu sapni? Vai vienkārši?

Vitālijs: Ieraudzīt tavu sapni ir ļoti vienkārši. Bet ieiet sapnī-kinofilmā pagaidām nav izdevies.

- Lūk, ja tu spēsi panākt, lai es tevi sapnī ieraudzītu, varbūt tad… Vitālik, bet principā, kad tu atnāksi uz šejieni ķermenī, tu pēc tam spēsi aiziet uz turieni, pie Oļega, lai pamēģinātu viņu pamodināt?

Vitālijs: Es spētu aiziet pie Oļega, lai pamēģinātu viņu pamodināt.

- Jā,… lūk, kas ir sapnis. Lūk, tādā stāvoklī tur ir visi mūsu radinieki. Viņi tur redz savu sapni, un tas ir tas sapnis, kurš atspoguļo pašu spēcīgāko zemes plāna iespaidu. Pavļiks, piemēram, redz tur sapni, kur viņš ļoti sekmīgi makšķerē. Bet mana māmiņa visu laiku bērniņus ārstē un izārstē. Labi vismaz, ka sapņi ir nešausmīgi. Bet, lūk, slepkava, piemēram, redz sapni, kurā viņš joprojām nogalina vai viņu nogalina. Jo tas ir pats spēcīgākais iespaids, radīts viņam dzīves laikā. Lūk, viņš tur sēž sava sapņa apvalkā un nogalina, nogalina, nogalina. Slepkavas sapņo tādus šausmīgus sapņus.

Vitālijs: Es domāju, ka tev ir taisnība. Arī slepkavas redz sapņus, bet ar slepkavībām. Es gribu pamodināt Oļegu. Es pamēģināšu iemācīties ienākt tavā sapnī.

 

 

2016. gada 13. jūlijs

15. daļa. Par sapni. Turpinājums.

- Vai var teikt, ka pēc fiziskā ķermeņa nāves nomirušie var būt dusoši, pamodušies un “snaudoši”?

Astruss: Jā, aizmigšanas dziļums var būt dažāds. Var būt pamodināts, bet nepamodies līdz galam.

- Bet tad mirušo pasaulē var atrasties ne tikai dusošie, bet arī ne līdz galam pamodinātie?

Astruss: Jā, tas tā ir. Un viņi nomoda stāvoklī spēj iziet uz sakariem ar saviem radiniekiem caur spiritistiem.

- Tad varbūt mana māmiņa, kura pamodās pie kontakta ar Vitāliju, izrādījās pamodināta, bet viņa brālis Oļegs dusošs?

Astruss: Jā, tas tā ir.

 

Es tik detalizēti kavējos pie situācijas ar sapni, tāpēc ka, kā jūs zināt, mirušo pasaulē mūsu tuvinieki dus. Ne visi, bet vairākums. Un viņus pamodināt neizdodas gandrīz nevienam. Lūk, mēs ar Vitāliju tad arī nolēmām pamēģināt tādu eksperimentu: viņš iekļūst manā sapnī un mēģina mani pamodināt. Viņam viegli izdodas manu sapni ieraudzīt no malas, kā kinofilmu, taču ienākt “sapņa iekšienē” un, galvenais, pamodināt mani izrādījās ne tik vienkārši.

Lai mani pamodinātu, mēs mēģinājām nospēlēt uz pašu “vājāko vietu”, kā to izdevās izdarīt ar manu māmiņu.

- Vitālik, lūk, tu guli blakus man un domā: nu nu, es paskatīšos, kādu sapni viņa redz. Un kas šajā nolūkā ir jāizdara?

Vitālijs: Es vienkārši nodomāju un ieraudzīju tavu sapni. Ieraudzīju kā filmu.

- Droši vien vēl kaut kas ir jāpasāk? Ko tu tur izdarīji, kad tev izdevās pamodināt manu māmiņu? Lūk, tu viņu atradi.

Vitālijs: Es viņu atradu. Viņa dusēja. Es ieraudzīju viņas sapni. Viņa ārstēja bērnus. Es sāku viņai stāstīt par tevi. Viņa pamodās un sāka par tevi jautāt.

- Bet kas tajā laikā bija ar viņas sapni? Tas kaut kur pazuda? Kas ar šo “kino” notika, kad viņa pamodās?

Vitālijs: Filma kaut kā vienkārši pazuda. Es pēkšņi atrados viņai blakus, viņa sāka man jautāt par tevi.

- Filma pazuda. Un kas izrādījās apkārt, kad filma pazuda?

Vitālijs: Es redzēju tikai māmiņu.

- Tas ir interesanti. Lūk, viņi visi ir tādos sapņos. Bet, kad sapnis pazuda, tu ieraudzīji tikai viņu.

Vitālijs: Jā, es redzēju tikai māmiņu. Viņa jautāja par tevi. Pēc tam viņa iemiga. Es atkal ieraudzīju viņas sapni.

- Interesanti, kas gan tāds notika, ka viņa atjēdzās?

Vitālijs: Es uzskatu, ka tu vienkārši gribi atrast metodi vai paņēmienu pamodināt.

- Jā, protams, gribu atrast metodi vai paņēmienu pamodināt. Bet, lūk, kā? Kā tas līdz viņai nonāca? Kāpēc līdz man nenonāk, kaut arī uz mani iedarbojas nomoda hormons – kortizols, bet uz viņu ne? Tur taču tu nonāci līdz viņas būtībai, bet līdz man nenonāc. Kāpēc?

Vitālijs: Es tavā sapnī iešu iekšā pastāvīgi, Taņečka. Mēs pamēģināsim atrast metodi pamodināt tevi.

- Lieta tāda, ka, ja atrast metodi pamodināt mani, tad varēs pamodināt māmiņu, tāpēc ka viņa ir “pamodinātā”. Māmiņa vēl snauž. Bet, ja viņa pamodīsies pilnīgi, tad spēs iet uz fizisko pasauli, iemantojot mūžību.

Vitālijs: Mēs ar tevi meklēsim metodi, mēģināsim.

- Ja māmiņa pamodās, kad tu runāji ar viņu par mani un kad pie viņas atnāca Arkādijs, tad viņa ir pamodinātā. Un bērni izrādījās viņas “vājā vieta”. Pamēģinām izdarīt tā: tu ienāksi manā sapnī, nostāsies man blakus un runāsi ar mani par Vitāliku.

Vitālijs: Bet es taču esmu blakus.

- Es guļu un nezinu, ka tu esi blakus, bet Vitāliks – tā ir mana “vājā vieta”. Lūk, tad arī runā ar mani par viņu; tas ir pats galvenais, pats svarīgākais man. Ir jāpamēģina. Meklēsim metodi. Ja atradīsim, varēs pamēģināt pamodināt pavisam manu māmiņu un tavu tēvu.

Vitālijs: Es mēģināju pamodināt savus tuviniekus. Man izdevās pamodināt tikai tavu māmiņu.

 

 

2016. gada 15. jūlijs

16. daļa. Par sapni. Turpinājums.

Visi Vitālika stāsti “par Vitāliku” vai par bērniem līdz manim “nenonāca”. Ar mani tas negāja cauri.

Mēs pamēģinājām izmantot kortizona-hormona aktivizāciju, kura mūs parasti modina. Mēs precizējām miega vieglās fāzes laiku, un Vitālijs sāka mēģināt iet iekšā manā sapnī pulksten 4-5 no rīta. Arī tas neizdevās.

Pēc divu nedēļu eksperimentiem, mēģinot ienākt manā sapnī, Vitālijam tas izdevās. Acīmredzot kortizons tomēr palīdzēja.

Es redzēju sapni, kur es kādam vīrietim palūdzu mani izvizināt ar mašīnu. Mēs pa Ņevas prospektu no Admiralitātes aizbraucām līdz Maskavas stacijai un atgriezāmies Ņevas prospekta sākumā. Es izkāpu no mašīnas un taisījos iet prom, taču pēc manis izkāpušais vīrietis pēkšņi uzlika man uz pleciem rokas. Mana pirmā reakcija bija sašutums. Kas par frivolitāti! Es paraustīju plecu, bet viņš mani pagrieza pret sevi, cieši piespieda un noskūpstīja. Un šajā momentā manā iekšienē kaut kas notika. Es nodrebēju, un mani burtiski pagrūda uz viņu. Tas taču ir Vitāliks! Es jutu viņa rokas, viņa lūpas. Es vēl paspēju padomāt: kāda laime, ka viņš ir atnācis, un cik ilgs ir skūpsts! Bet arī mans ķermenis pamodās. Laime beidzās. Bija bez 5 minūtēm četri no rīta.

 

Vitālijs: Es biju tavā sapnī, tu pamodies, Taņečka. Es tevi cieši noskūpstīju, tu biji kopā ar mani, tu pamodies, Taņečka.

- Vitālik, sākumā es nesapratu, ka tas esi tu. Tu mani vizināji mašīnā?

Vitālijs: Es tevi vizināju mašīnā pa Ņevas prospektu. Pēc tam tu izkāpi un gribēji iet prom. Bet es tevi piespiedu pie sevis un noskūpstīju cieši, cieši. Tu pamodies. Tu piespiedies pie manis. Es biju laimīgs, es pamodināju tevi, Taņečka. Tu pamodies.

- Man kaut kas tāds iekšienē taisni rāvās pie tevis. Tu mani piespiedi, un man kaut kas iekšienē rāvās pie tevis.

Vitālijs: Es to sajutu. Tu nodrebēji. Es sapratu, ka tu esi pamodusies, Taņečka. Esmu tik laimīgs. Es biju kopā ar tevi.

- Kā tu domā, cik ilgi turpinājās mūsu tikšanās?

Vitālijs: Man šķiet, apmēram pusminūti.

 

Taču nākamajā naktī ieiet manā sapnī viņam atkal neizdevās. Mēs turpinājām savus mēģinājumus, taču nedaudz izmainījām apstākļus. Es pirms miega sāku sev dot uzstādījumu, atkārtojot “kad Vitāliks mani noskūpstīs, es pamodīšos”. Es atkārtoju šo frāzi, liekoties gulēt, līdz pašai aizmigšanai, un turpināju jebkurā brīdī, tikko kā izpaudās mana apziņa.

Un rezultāts tika sasniegts. Bet citāds. Viņš sāka nākt iekšā manā sapnī, viņam arvien biežāk izdevās pamodināt mani. Un, kā viņš stāstīja, es pat pati viņu apkampu un skūpstīju, stāstīju viņam par savu mīlestību. Bet... pamodusies pēc pusminūtes, es absolūti neko neatcerējos: ne vārdus, ne sajūtas. Neko!

Es izmainīju uzstādījumu, taču pagaidām citādu rezultātu sasniegt neizdevās. Mana aizmigusī būtība pamostas, kontaktējas ar viņa būtību, bet mana zemes plāna apziņa neko neatceras. Un žēl! Es biju tā noilgojusies.

 

Tad varbūt pamodināt dusošo mirušo pasaulē nav iespējams? Jo nomoda hormonu – kortizolu, kurš mūs uz Zemes modina, izdala virsnieru dziedzeri, bet to mirušajiem nav.

Ja jau ar rīcībā esošajiem nomoda hormonu un pareizi piemeklētu miega fāzi mums neizdodas mani pamodināt, tad pamodināt dusošu būtību mirušo pasaulē varbūt vispār nav iespējams?

Rodas vēl viens jautājums: kāpēc “dusošie uz Zemes” mirstot aizmieg, bet “pamodušies uz Zemes” mirstot ir nomodā?

Varbūt lieta tāda, ka mirstošas smadzenes izdala lielu daudzumu melatonīna, aizmigšanas hormona. Cilvēka ķermenis mirst, bet būtība aizmieg līdzīgi tam, kā mēs vakarā aizmiegam gultās. Tikai ciešāk.

Ja padomājam, tad tas ir pats optimālākais paņēmiens saglabāt būtību jaunai dzimšanai. Dievs ir izdomājis vienkārši unikālu jautājuma risinājumu. Patiešām, būtība dzīvo daudz zemes plāna gadu (dažreiz simtiem gadu, bet, kā teica Astruss, ne ilgāk par tūkstoš gadiem) savā pašā labvēlīgākajā stāvoklī, nodarbojoties ar pašu iemīļotāko nodarbi. Bet miegā. Un, kad pārdzīvojuma pakāpe pazeminās, būtība iet uz jaunu dzimšanu. Ne tev kādu traumu, ne pārdzīvojumu!

Bet, ja cilvēks uz Zemes ir spējis strukturēt savu apziņu ar zināšanām par smalko pasauli, tad viņa apziņa pretojas melatonīna iedarbībai, pretojas iemigšanai. Viņš, izejot caur tuneli, saglabā savu personību apziņā. Kaut gan melatonīna iedarbības pakāpe var būt dažāda. Tā rodas “pamodušies ne līdz galam” jeb vienkāršie pamodinātie.

 

 

2016. gada 18. jūlijs

17. daļa. No kontakta ar Astrusu.

- Sakiet, Astrus, kāpēc mana būtība pamodās, sarunājoties ar Vitāliju, bet, kad pēc pusminūtes pamodās mans ķermenis, es neko neatcerējos. Neko neredzēju un nezinu. Kas te par lietu?

Astruss: Jūsu smadzenes neielaiž, no viņu redzes viedokļa, Jums nevajadzīgu informāciju.

- Un kā tad pirmo reizi izdevās?

Astruss: Viņas “nogulēja” aiz pārsteiguma. Taču jūsu smadzenes ir gudras, viņas ņēma vērā savus misēkļus.

- Vai aizmigušu cilvēku var aplūkot kā sastāvošu no divām patstāvīgām daļām: aizmigusī būtība un aizmigušais ķermenis?

Astruss: Var tā aplūkot, bet ir viens “bet”. Ja Vitālijs sakristu ar jūsu smadzeņu telpu, tad jūs viņu iegaumētu.

- Un ko izdarīt, lai viņš ar savu smadzeņu telpu sakristu ar manējo?

Astruss: Iztēloties, ka viņš ar savām smadzenēm sakrīt ar jums.

- Un mēs tā vietā cīnāmies. Vai uz būtību iedarbojas hormoni, piemēram, melatonīns un kortizols, tāpat kā uz ķermeni?

Astruss: Iedarbojas.

- Vai var pamodināt tikai būtību aizmigušā cilvēkā, bet ķermenis lai guļ?

Astruss: Var.

- Bet tas nav bīstami ķermenim? Vai tā nav kaut kāda koma? Vai vēl kaut kas?

Astruss: Nē, to jūs fantazējat.

- Vienas būtības “fiziska” iedarbība uz otru aizmigušu būtību nekādu rezultātu nedeva. Nerunājot nemaz par informācijas pārraidi ar domām. Vai tomēr deva, nogulsnējoties kaut kur zemapziņā?

Astruss: Sakrita, apmainījās.

- Vai šī informācija var ietekmēt cilvēku viņa apzinātās dzīves procesā vai ne? Vai šī informācija ietekmē viņa zemapziņu?

Astruss: Ietekmē zemapziņu.

- Bet vai šī informācija mūsu apzinātajā dzīvē uzpeld, vai arī tā izpaužas tikai mirstot?

Astruss: Jā, uzpeld pēkšņos bīstamos apstākļos. Tad ķermenis veic darbību, kuru jūs varat nesaprast.

- Bet tā, lai šo informāciju cilvēks apzināti uztvertu un viņš saprastu Smalko pasauli, tā nevar būt. Jā?

Astruss: Nevar.

- Ar “sakaru tiltu” palīdzību aizmigušiem cilvēkiem tiek nodota informācija par smalko pasauli. Cilvēks apzināti to neuztver. Šī informācija summējas ar tām zināšanām, kuras viņā jau ir, uzkrājas un atklājas tikai mirstot, padarot cilvēku pamodinātu?

Astruss: Jā.

- Var teikt, ka mirstot epifīze izdala lielu daudzumu melatonīna un būtība aizmieg. Tieši šajā miegā būtība atrodas mirušo pasaulē?

Astruss: Jā, bet tam ir pusraksturs.

- Un kas veido otru pusi?

Astruss: Sakrišana ar to, kas atrodas tur. Ar telpu.

- Tas ir, nomirušas būtības telpa sakrīt ar mirušo pasaules telpu?

Astruss: Jā.

- Mirušo pasaulē visas būtības agri vai vēlu, bet nonāk nomoda stāvoklī? Vai arī ne visas?

Astruss: Jā, saspringti, bet nonāk.

- Kāpēc viņas pēkšņi nonāk nomoda stāvoklī? Kas viņas modina?

Astruss: Mirušo pasaules telpas atslēgšanās no nomirušā telpas.

- Kāds ir vienas telpas atdalīšanās no otras cēlonis?

Astruss: Redzēšana, gribēšana, iekšējais ritms.

- Bet viņš tak dus. Kāda tur gribēšana?

Astruss: Gribēšana, ritms. Gribēšanu uzlādē ritms. Gribu dusēt, negribu dusēt. Tur strukturāli jau viss ir definēts kā fāziskums (фазовость) vai kā jebkura lieluma reflektoras (рефлекторные) saiknes, jebkurā garumā. Kā cikli. Vai kā ciklu kompleksi.

- Kāpēc sakrišana ar kādu uz Zemes interešu ziņā var pamodināt dusošu būtību, bet Vitālijs Oļegu pamodināt nespēja? Un ne tikai viņu.

Astruss: Runa ir par cikliem. Cikli-kompleksi, kuriem jāsakrīt reflektora saiknēm, kuras atspoguļo pagātnes stāvokli. Vitālijs cikliskuma ziņā nesakrita ar brāli.

- Tas ir, principā tātad tomēr ir iespēja pamodināt tur dusošu?

Astruss: Ir iespēja.

- Un pamodies – viņš var iet uz aizbāzni radīt sev ķermeni. Piemēram, mana māmiņa pamodās, kad Vitāliks sāka runāt par mani. Un kad mans brālis atnāca pie viņas. Viņa divas reizes pamodās. Viņa ir nedaudz pamodināta? Viņu var pamodināt pavisam?

Astruss: Nu vispār jā. Tas ir apmēram tā: cilvēks ir nohipnotizēts, un pēc tam viņš pamodās, bet ķermeņa nav. Patiesībā darbojas cikliskums. To iespējams izdarīt tikai caur Vitāliju. Ar jūsu palīdzību viņš to var izdarīt.

- Kas man ir jāizdara, lai palīdzētu Vitālijam pamodināt māmiņu?

Astruss: Jādomā par Vitāliju un māmiņu.

- Būtība, kura atsaucās spiritiskajā seansā, atradās nomoda stāvoklī, vai arī to pamodināja pats seanss?

Astruss: Nomoda.

- Vai nomirušie dusoši spēj nomoda stāvoklī paši iet uz aizbāzni, lai radītu ķermeni?

Astruss: Paši no sevis nē, bet kaut kādi faktori var pamodināt un pateikt priekšā.

- Mūs modina glikokortikoīdi, konkrēti nomoda hormons – kortizols, kuru izdala virsnieru dziedzeri. Viņš modina tikai ķermeni? Viņš neiedarbojas uz būtību? Vai arī darbojas pastarpināti, caur ķermeni?

Astruss: Pastarpināti caur ķermeni.

- Nomirušajiem kortizols neizdalās. Man viņš izdalījās, bet pamodināt būtību izdevās tikai vienu reizi. Tātad ir vēl kaut kas, kas traucē pamodināt. Kas?

Astruss: Smadzenes traucē. Viņas bloķē.

- Bet es taču dodu sev uzstādījumu. Vai tad uzstādījums uz smadzenēm neiedarbojas?

Astruss: Smadzenes ir stiprākas par jebkuriem uzstādījumiem. Tur ir milzīgi daudz saikņu, kuras bloķē visu, ko vēlies.

- Kāpēc mirstot viena būtība nonāk dziļā dusā un turpina dusēt tur, bet otra pamostas un izrādās dzīva. Vai lieta nav tāda, ka melatonīns dažādi iedarbojas uz dusošo un pamodušos uz Zemes?

Astruss: Tā var teikt.

- Tas ir, melatonīns kaut kā strukturizē apziņu tam, kurš pamodies uz Zemes, un viņa pretojas aizmigšanai. Var tā teikt?

Astruss: Var.

 

 

2016. gada 19. jūlijs

18. daļa. Kontakts ar manu brāli Arkādiju 21.05.16.

Kā man pavēstīja Vitālijs, mans brālis Arkādijs jau ir uztaisījis sev plazmoīda ķermeni un pastāvīgi atrodas mājās Maskavā, mēģinot nodibināt kontaktu ar sievu Ļenu. Kad es uzzināju, ka tas viņam neizdodas, man radās vēlēšanās Ļenai piezvanīt un pastāstīt visu, ko es zinu par to pasauli un par Arkādiju. Taču, pazīstot brāļasievas raksturu, es šaubījos par tādas sarunas sekmēm. Viņai būs vajadzīgi pārliecinoši pierādījumi. Un es liku priekšā Vitālikam uzaicināt Arkādiju pie mums uz mājām, lai viņš, ja tas viņu ieinteresēs, varētu pavēstīt virkni svarīgu faktu, kuri ļaus Ļenu pārliecināt par manu vārdu patiesumu. Turklāt man gribējās iegūt papildus informāciju par mirušo pasauli un īpaši par plazmoīdo pasauli, kurā atrodas Arkādijs.

2016. gada 21. maijā Arkādijs atnāca pie mums uz mājām, un mums notika kontakts.

 

- Vitālik, saki, lūdzu, Arkaša ir šeit?

Vitālijs: Arkaša ir šeit, viņš grib parunāt ar tevi.

- Arkaša, esmu ļoti laimīga, vienkārši ļoti priecājos, ka tu esi dzīvs. Un ka mēs ar tevi esam satikušies tādā neparastā atmosfērā.

Arkādijs: Es arī ļoti priecājos, Taņa, ka tu ar mani gribi parunāt.

- Vitāliks teica, ka tu esi gatavs dot mums informāciju. Es vienkārši nedaudz iepazīstināšu tevi ar situāciju. Mums ir publicētas 29 grāmatas. Pēdējās četras ar informāciju, kuru mums deva Astruss. Tu Astrusu pazīsti? Viņš, kā pats mums teica, ir Krievijas debesu kurators.

Arkādijs: Es Astrusu nepazīstu, bet esmu dzirdējis par viņu no Vitālija.

- Mēs diezgan neslikti izrakām informāciju par to pasauli, kur atrodas mūsu ar tevi vecāki: māmiņa, tēvs, māsa Nataša utt. Mēs to pasauli saucam par mirušo pasauli. Mūsu fiziskā pasaule, kur atrodos es un kur atrodies tu, tā ir fiziska pasaule. Taču es esmu fiziskā, blīvā ķermenī, bet tu – plazmoīda ķermenī. Un, lūk, uzreiz aiz robežas fiziskajai pasaulei tuvāko pasauli, tur, kur atrodas visi nomirušie, kuri nav tikuši fiziskajā pasaulē, mēs saucam par mirušo pasauli. Esmu sagatavojusi dažus jautājumus, ja kādi tev būs nepatīkami, tu man pateiksi: “Es negribu atbildēt uz šo jautājumu.” Esam sarunājuši?

Arkādijs: Jā.

- Kur tu sevi pirmoreiz apzinājies pēc tam, kad pameti ķermeni?

Arkādijs: Es apzinājos sevi mājās. Es mājās biju uzreiz.

- Labi, Vitāliks arī tā pateica. Un kad tu nonāci mirušo pasaulē?

Arkādijs: Es nonācu mirušo pasaulē praktiski vienlaikus.

- Jā, Vitāliks tieši tāpat teica. Tu mūsu māmiņu esi saticis?

Arkādijs: Es satiku māmiņu. Viņa dus.

- Kā tu saproti, ko nozīmē dusēt?

Arkādijs: Viņa ir vienkārši mirusi, taču man izdevās viņu pamodināt.

- Viņa tevi pazina?

Arkādijs: Viņa mani pazina.

- Un, kad viņa tevi pazina, viņa saprata, ka ir mirusi?

Arkādijs: Viņa saprata, ka ir mirusi, taču pēc sarunas viņa atkal aizmiga.

- Saki, tu mūsu tēvu redzēji?

Arkādijs: Es redzēju tēvu, viņš arī dus. Es nespēju viņu pamodināt.

- Un Natašu, mūsu māsu, tu satiki?

Arkādijs: Es satiku Natašu, bet viņa arī dus.

- Saki, lūdzu, kur tu nonāci tur, tajā mirušo pasaulē? Uz lauka, mežā, kur?

Arkādijs: Es nonācu pilsētā.

- Šo pilsētu var apzīmēt ar kādu krāsu?

Arkādijs: Tā bija dzeltenā krāsā.

- Tu nonāci dzeltenā pilsētā, jā?

Arkādijs: Jā. Tur ir mājas, ielas, jūra.

- Tu nepievērsi uzmanību jūrai?

Arkādijs: Jūra nešļakstās, tā ir nedzīva.

- Tieši to pastāstīja Vitāliks gan par dzelteno pilsētu, gan par jūru, kura nešļakstās. Astruss apstiprināja šo informāciju. Cik ilgu laiku, tavuprāt, tu atradies mirušo pasaulē?

Arkādijs: Es mirušo pasaulē biju trīs mēnešus.

- Kad tu uzzināji par aizbāzni*?

(* Aizbāznis – tas ir tas pats tunelis, kurā būtība atstāja savu enerģētiskās informācijas hologrammu, kad pēc nāves gāja uz mirušo pasauli. “Atpakaļceļā” šī būtība aizbāznī sev rada ķermeni.)

Arkādijs: Es par aizbāzni uzzināju uzreiz pēc nāves.

- No kā?

Arkādijs: Es to vienkārši zināju.

- Tas ir, kad nomiri, jau zināji, ka tu varēsi uztaisīt sev ķermeni?

Arkādijs: Es sapratu, ka varēšu sev uztaisīt plazmoīda ķermeni.

- Tas ir, kad tu biji mirušo pasaulē, tu jau zināji, ka iesi uz aizbāzni. Jā?

Arkādijs: Es zināju, ka iešu uz aizbāzni.

- Tas ir ļoti interesants moments. No kurienes šī informācija ir gadījusies? Kāpēc tā tev gadījās, bet Oļegam ne? Kā tu domā? Kāds ir tavs viedoklis šajā sakarā?

Arkādijs: Es domāju, ka informācija vienkārši manī atradās.

 

2016. gada 20. jūlijs

19. daļa. Kontakts ar Arkādiju. Turpinājums.

- Arkaša, mēs sarunājāmies ar Astrusu un nonācām pie secinājuma, ka mirušo pasaulē dus visi tie, kas nav varējuši pamosties uz Zemes. Viņi gan uz Zemes dus, gan tur dus. Bet visiem tiem, kas pamodās, kas pārkārtoja savu apziņu, lūk, viņiem, pilnīgi iespējams, ir tāda informācija kā tev, un pēc trīs mēnešiem viņi iet uz aizbāzni. Kā tu izskaidro, ka tev bija šī informācija, bet milzīgi daudz dusošajiem mirušo pasaulē šīs informācijas nav?

Arkādijs: Man bija informācija, tāpēc ka es biju pamodies.

- Un kas tevi uz Zemes pamodināja? Kāpēc tu biji pamodies?

Arkādijs: Es slimoju ar plaušu vēzi.

- Arkaša, vai tad tu nomiri no vēža, nevis sirds dēļ?

Arkādijs: Es nomiru no plaušu vēža.

- Mēs zinām, ka tie, kas mirst no vēža vai slimo ar to, pamostas. Kā teica Vitālijs, vēzis – tas ir modinātājs, lai modinātu dusošos uz Zemes. Tātad tu informāciju zināji sākotnēji. Cik ilgu laiku tu biji aizbāznī?

Arkādijs: Es biju aizbāznī astoņus mēnešus.

- Aizbāznī tu uztaisīji sev plazmoīda ķermeni. Kā notika iziešana no aizbāžņa? Vienkārši kādā skaistā brīdī tu atjēdzies kaut kur citā vietā, vai arī tas bija kāds grūdiens, kurš tevi no turienes izgrūda?

Arkādijs: Es vienkārši tiku no aizbāžņa izgrūsts.

- Tas noritēja nesāpīgi? Bez problēmām?

Arkādijs: Tas noritēja bez problēmām un nesāpīgi. Vienkārši mierīgi. Es tiku no turienes izgrūsts.

- Un kur tu nonāci?

Arkādijs: Es nonācu mājās.

- Arkaša, tu pašlaik atrodies fiziskajā pasaulē, bet īpašā pasaulē. Mēs to nosaucām par plazmoīdo pasauli. Divas pasaules ir vienkārši savietotas: fiziskā rupjā pasaule, kur es atrodos, un plazmoīdā pasaule, kur tu atrodies. Saki, plazmoīdās būtnes savā starpā ir saistītas?

Arkādijs: Mēs esam saistītas savā starpā ar to, ka mēs protam sazināties.

- Saki, Ļena jūt, ka tu esi mājās?

Arkādijs: Ļena nejūt mani. Viņa vienkārši nezina par mani. Es gribu, lai tu piezvanītu Ļenai un pateiktu viņai par mani.

- Arkaša, esmu jau par to domājusi. Lai piezvanītu Ļenai un pateiktu par tevi, vajag, lai viņa man noticētu. Vajadzīgi kaut kādi fakti, kurus varēji pastāstīt tikai tu. Lai vairāk neviens un es jau nu noteikti par tiem nevaru zināt. Tāpēc vajadzīgi kaut kādi pierādījumi, lai viņa man noticētu. Es jau teicu Vitālijam, ka jāpiezvana Ļenai, bet nezinu, ko viņai teikt, lai viņa man noticētu. Lai nepadomātu, ka esmu sajukusi prātā. Un arī viņu gribu novest. Ko tu man vari šajā gadījumā teikt?

Arkādijs: Varu tev pastāstīt, ka Ļena bija vienkārši gudriniece, kad viņa aizgāja no slimnīcas un es nomiru bez viņas.

- Tas ir tāds fakts, kuru, izņemot tevi un Ļenu un droši vien pašus tuvākos, neviens nezina. Ja es to pateikšu Ļenai, tu domā, ka tas viņu noskaņos ticēt maniem vārdiem?

Arkādijs: Es domāju, ka viņa aizdomāsies. Viņa ir vienkārši gudriniece, viņa sapratīs, ka tu runā manā vārdā. Tu pasaki Ļenai, ka es vienmēr biju viņai blakus. Es arī tagad vienmēr esmu viņai blakus. Viņai vienkārši ir jāsajūt mani. Viņa zina, ka es vienmēr biju viņai blakus.

Ar tevi, Taņa, ir labi runāt. Tu esi vienkārši gudriniece, tāpēc ka tu vari izdarīt to, ko nevaru izdarīt es. Tu vari piezvanīt Ļenai.

- Labi, es šodien viņai piezvanīšu. Pierakstīšu kontaktu un nodošu viņai tavus vārdus. Kas man vēl viņai būs jāsaka?

Arkādijs: Es gribu, lai tu viņai visu pastāstītu par mani. Arī par plazmoīdo pasauli. Viņa sapratīs, viņa ir gudra. Es vienmēr būšu viņai blakus.

- Saki, Arkaša, tu vari viņu ārstēt?

Arkādijs: Es varu viņu ārstēt, bet viņai ir jāsajūt mani. Esmu gatavs iziet ar viņu uz kontaktu, tāpēc ka es viņu ļoti mīlu. Es gribu ar viņu sarunāties tā, kā ar tevi Vitālijs.

- Labi, es viņai šodien piezvanīšu un pateikšu to viņai. Ja viņa pieprasīs kādus pierādījumus... Klau, saki, kā sauc viņas vecmāmiņu?

Arkādijs: Vecmāmiņu sauc Anna Semjonovna Ruzanova.

- Anna Semjonovna Ruzanova. Es nekļūdījos?

Arkādijs: Tev taisnība, Anna Semjonovna Ruzanova.

- Atgriežamies pie maniem jautājumiem. Saki, tu lielāko daļu laika pavadi mājās, jā?

Arkādijs: Es lielāko daļu laika pavadu mājās.

- Ar ko tu pašlaik esi aizņemts lielāko daļu laika?

Arkādijs: Esmu aizņemts ar to, ka mēģinu ar Ļenu nodibināt kontaktu.

- Bet ar citām plazmoīdām būtībām tu kaut kā kontaktējies?

Arkādijs: Es ar citām būtībām nekontaktējos, viņas mani neinteresē.

- Kā tu pārciet karstumu, aukstumu?

Arkādijs: Es pārciešu labi.

- Tas ir, klimatiskie apstākļi tev nekādi neietekmē, jā?

Arkādijs: Jā.

- Tevi interesē tā pasaule, kurā tu atrodies?

Arkādijs: Es ļoti priecājos, ka paliku dzīvs, tāpēc ka es biju ļoti sliktā stāvoklī. Vēzis mani vienkārši iznīcināja, viņš mani nogalināja, tāpēc ka es biju nemierīgs. Es nomiru no plaušu vēža. Mani viņš piebeidza. Es zināju, ka tu nodarbojies ar grāmatām par nāvi, bet tu nezināji, kas esmu slims.

- Es piezvanīju un uzzināju, ka tevis nav. Tu nomiri oktobrī, bet es piezvanīju februārī. Es biju ļoti apbēdināta.

Arkādijs: Es vienkārši miru. Es gribēju tev paziņot, bet Ļena nevēlējās, lai tu par mani zinātu.

 

 

2016. gada 24. jūlijs

20. daļa. Kontakts ar Arkādiju. Turpinājums.

- Nu labi. Kas bijis, tas bijis, ko nu vairs tagad. Nerunāsim par to. Saki, lūdzu, tu zini, ka, paejot laikam, tavs ķermenis kļūs blīvs fizisks un tu vārda pilnā nozīmē pāriesi fiziskajā pasaulē. Tu to zini?

Arkādijs: Es to zinu, bet tas var būt tikai pēc 10 gadiem. Es ar tevi kontaktēšos, bet ļoti tev lūdzu paziņot Ļenai par mani.

- Arkaša, es dodu tev vārdu, ka šodien pat ar Ļenu sazināšos un paziņošu viņai par tevi. Gan nosaukšu vecmāmiņas vārdu, gan to, ko tu teici par slimnīcu. Ja viņa man nenoticēs, būs nepieciešami pierādījumi. Varbūt būs tā, ka viņa uzdos jautājumus, uz kuriem var atbildēt tikai Arkaša. Tad Vitāliks tevi uzaicinās, un tu atkal atnāksi un atbildēsi uz tiem.

Arkādijs: Esmu gatavs ar tevi kontaktēties. Tu vari izdarīt man ļoti svarīgu lietu. Tu Ļenai pavēsti par mani.

- Jā, es jau taisījos viņai piezvanīt, kad Vitāliks man pastāstīja par tikšanos ar tevi. Bet ko es viņai pateiktu? Labi, ka tu atnāci. Tu pašlaik citas plazmoīdas būtības satiec?

Arkādijs: Es redzu, bet viņas mani pagaidām neeinteresē.

- Labi, bet, kad plazmoīda ķermenis pāries jaunā fiziskā, tu kļūsi nemirstīgs cilvēks. Tu šos cilvēkus pašlaik redzi?

Arkādijs: Es redzu jaunu pasauli. Tā var kļūt ļoti interesanta. Tā izdosies, ja daudz plazmoīdu būtību pāries uz turieni.

- Absolūti visas plazmoīdās būtības dabūs ķermeni. Un pāries uz jauno pasauli. Pie mums ik pēc divām nedēļām uz kontaktu atnāk Astruss. Viņam var uzdot jebkurus jautājumus.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi piezvanīt Ļenai un lai viņa man noticētu. Man tā bija vienkārši laime, kad mēs sākām ar Vitāliku sazināties. Man par tādu kontaktu pateica Astruss. Mēs sazināmies kopš janvāra vidus. Man tā bija milzīga laime, es neizturētu.

Arkādijs: Es arī ļoti vēlos sazināties ar Ļenu. Viņa var tev nenoticēt. Bet tu pamēģini pārliecināt viņu. Ļoti tev lūdzu.

- Arkaša, es tev apsolu, es šodien pat piezvanīšu. Ja viņa man nenoticēs, lai uzdod jautājumus. Es ļoti priecājos, ka tu esi dzīvs. Tur mirušo pasaulē viņi no dzīvo skatpunkta sēž kā svētlaimīgi idiotiņi.

Arkādijs: Es arī tā domāju, viņi sēž kā idioti.

 

- Jā. Bet tu esi fiziskajā pasaulē, dzīvs. Blakus mīļotajai. Es šodien piezvanīšu un pamēģināšu pārliecinoši pastāstīt par šo sarunu, kura mums bija. Un vispār es ļoti priecājos, ka tu esi šeit.

Arkādijs: Es arī ļoti priecājos par tevi. Man vienkārši nebija taisnība, ka es ar tevi nekontaktējos. Tu esi malacis, Taņa. Tu būsi vienkārši gudriniece, ja pārliecināsi Ļenu.

- Ļena kaut nedaudz, kaut mazlietiņ ir lietas kursā? Viņa vismaz kaut ko ir dzirdējusi par smalko pasauli? Vai arī viņai tā ir tumša bilde?

Arkādijs: Ļena nav lietas kursā, viņa var nenoticēt. Viņa var vienkārši apšaubīt. Bet tu pamēģini pārliecināt viņu. Viņa var noticēt, ja tu viņai pateiksi to, ko es tev teicu.

- Nu jā, man ir divi fakti. Ja kaut kas būs nepieciešams, tad es palūgšu viņai uzdot jautājumus. Esam sarunājuši, jā?

Arkādijs: Es ļoti uz tevi ceru, Taņa. Ļoti ceru.

- Arkaša, es tev apsolu. Es zinu, cik svarīgi tas ir tev un Ļenai. Viņai ir vēl sliktāk nekā tev. Tāpēc ka ¾ bēdu paliek tam, kurš palicis.

Arkādijs: Viņa vienkārši var neizturēt, nomirt. Viņa tur dusēs, tad es viņu nepamodināšu tur. Bet šeit vēl pagaidām ir izredzes.

- Jā, tas ir fakts. Tātad es šodien viņai zvanu. Un Vitāliks tevi atkal uzaicinās uz sarunu. Labi.

Arkādijs: Es būšu ar tevi sakaros. Tu izdari priekš manis, lūdzu. Es ļoti gribu kontaktēties ar Ļenu. Viņa ir mana mīlestība. Es vienmēr biju ar viņu kopā, blakus.

- Tā es viņai visu arī pateikšu.

Arkādijs: Pasakai viņai to.

- Arkaša, noteikti pateikšu. Es zinu, cik tas ir sāpīgi un svarīgi gan tev, gan viņai. Vēl jo vairāk, ka mums jau vecums ir tāds, sirsniņas ne pārāk stipras. Pateikšu, Arkaša.

Arkādijs: Man nebija taisnība attiecībā uz tevi...

- Vai mazums kas bijis, Arkaša. Dzīve visu laiku izspēlē trikus.

Arkādijs: Tu biji vienkārši gudriniece, ka sāki nodarboties ar tādu informāciju.

- Labi, Arkaša, mēs esam sarunājuši. Es pacentīšos visu pateikt Ļenai. Es piezvanīšu viņai tā ap pulksten 9 vakarā.

Arkādijs: Pulksten 9 viņa ir mājās.

- Starp citu, tu tajā laikā arī būsi mājās, vari pavērot. Varbūt viņa sajutīs tavu klātbūtni.

Arkādijs: Viņa var sajust manu klātbūtni.

 

 

2016. gada 26. jūlijs

21. daļa. Kontakts ar Arkādiju. Turpinājums.

- Es tev gribu vēl pateikt. Vitāliks nomira 2. oktobrī. Izrādās, viņš visu laiku bija mājās un pat gulēja ar mani gultā. Bet es viņu nejutu. Un sajutu viņu tikai 29. decembrī. Es sajutu viņu kā siltumu, siltums piespiedās manai mugurai. Un tālāk jau sāku just pulsāciju. Pat jūtu viņa rokas, jūtu, ka viņš ir piespiedies manai mugurai. Turklāt Vitālikam pagaidām ir tikai būtība, tev jau ir radīts ķermenis. Tāpēc tu spēj viņu sildīt. Lūk, es viņai to pateikšu. Tu taču spēj viņu sildīt?

Arkādijs: Es viņu sildīšu. Es varu sildīt.

- Es viņai to pateikšu, bet tu noteikti naktī vai, kad tev ir ērti, sasildi viņu. Tu taču būsi mājās.

Arkādijs: Es būšu mājās, dzirdēšu tavu sarunu.

- Lūk, tad nu esam sarunājuši. Klau, ar šo beigsim. Es tagad ar Vitāliku parunāšu. Man ir jāpasēž un jāsagatavojas telefona sarunai.

Arkādijs: Es gaidīšu, ļoti.

- Sarunājuši. Es ļoti priecājos, ka tu esi dzīvs.

Arkādijs: Esmu dzīvs un būšu tev ļoti pateicīgs, ja tu spēsi pārliecināt Ļenu.

- Vitālik, tu esi šeit?

Vitālijs: Esmu šeit, Taņečka, es visu dzirdēju. Tu esi malacis. Tu pamēģini Ļenu pārliecināt. Es ļoti gribu, lai tu spētu to izdarīt.

- Puikiņas, es pacentīšos. Ja pirmajā reizē neizdosies, es zvanīšu vēl, pēc tam vēl. Un Arkaša no tās puses kaut kā uz viņu iedarbosies. Protams, ir ļoti grūti, kad cilvēks principā nav gatavs. Principā. Viņa var uzreiz paziņot: tu esi sajukusi prātā, un nemēģini uz mani iedarboties. Bet es vienalga pēc tam piezvanīšu vēl.

Arkādijs: Es būšu tev ļoti pateicīgs, Taņa.

- Viss, es beidzu. Iešu pierakstīt kontaktu, un ir jāsagatavojas sarunai ar Ļenu. Puikiņas, uz redzi, man ir daudz darba.

 

21.00 es piezvanīju uz Maskavu. Klausuli pacēla Ļena. Es palūdzu viņai nekādā gadījumā nemest nost klausuli un noklausīties mani līdz galam. Īsi paskaidroju viņai situāciju, kā Arkādijs nonāca pie mums mājās, un sāku viņai lasīt kontakta materiālu. Viņa klausījās 2-3 minūtes, bet pēc tam pajautāja man: “Kad ir dzimis tavs tēvs?”, uz ko es atbildēju, ka viņš ir dzimis Kozmodemjanskā (Козьмодемьянск) 1906. gadā, maijā. Bet datumu es neatceros. “Bet kāds te sakars ar manu tēvu? Es saku tev vārdus, kurus man lūdza pateikt tavs vīrs, Arkādijs.” Es paspēju tikai nolasīt Arkādija vārdus par slimnīcu un, klausoties viņas sašutumā, ka Arkādijs nenomira no vēža, paspēju nosaukt viņas vecmāmiņas vārdu un uzvārdu. Un pēc tam viņa nometa klausuli.

Es vēl vairākas reizes griezu Ļenas Maskavas telefona numuru, bet visu laiku bija aizņemts. Iespējams, viņa to bija atslēgusi. Bet es nevarēju saprast, kā var neinteresēt informācija, kuru vēsta mirušais vīrs, ar kuru nodzīvojusi vairāk par 50 gadiem. Pat ja tu nekam netici, kā var nenoklausīties šo informāciju līdz galam?

Nākamajā dienā es kontaktu nodrukāju un nosūtīju viņai vēstulē. Un vakarā piezvanīju atkal. Es nevarēju rīkoties citādi, es sapratu, cik smagi ir manam brālim, kurš ilgāk par diviem gadiem katru dienu meklē ar viņu kontaktu. Un neatrod. Viņa dus un nevēlas pamosties. Kā viņu pamodināt?

Klausuli pacēla Ļena. Izņemot pirmo vārdu “halo”, līdz manas runas beigām no viņas puses netika izrunāts neviens vārds, nebija dzirdama elpa. Es nesapratu, vai viņa klausās vai ne, taču norunāju visu informāciju līdz galam. Pēc tam pateicos viņai, ka viņa noklausījās manu runu, pateicu, ka mana sirdsapziņa ir tīra un dvēsele mierīga, atvadījos, atgādinot mūsu Pēterburgas telefona numuru, un noliku klausuli.

Uzreiz vērsos ar jautājumu pie Vitālija.

- Saki, Ļena mani klausījās vai arī klausule vienkārši bija nolikta sāņus?

Vitālijs: Ļena tevi klausījās un bija ļoti saspringta. Arkaša bija blakus viņai.

Nākamajā dienā es Ļenai nosūtīju vēstuli, ieliku tur nodrukātu kontaktu ar Arkādiju.

Diemžēl ar to izrādījās par maz. Redzams, Ļenai vienkārši negribējās muļķot sev galvu. Bet Arkašu satrauca tikai viens: ja viņa nepamodīsies uz Zemes, tur viņu nepamodināt. Viņa vienkārši nomirs un ies uz jaunu dzimšanu. Bet, ja viņam izdosies viņu pamodināt, viņa, tāpat kā viņš, varēs sev uztaisīt plazmoīda ķermeni un iesoļot mūžībā.

Nedaudz pasteidzoties uz priekšu, teikšu, ka nospiedošs pārsvars pamodušos pēc trīs mēnešu atrašanās mirušo pasaulē dodas uz savu tuneli, kurā pa ceļam uz turieni atstāja sava ķermeņa enerģētiskās informācijas matricu ar norādi uz katras šūnas koordinātēm. Astoņus mēnešus viņi rada sev plazmoīda ķermeni. Pēc 8 mēnešiem viņus vienkārši izgrūž uz mājām 30 gadus vecus, bet plazmoīda ķermenī. Viņi ir šeit, blakus mums. Taču mēs viņus neredzam un nedzirdam, tāpēc ka par viņiem neko nezinām. Bet tuvinieku mēģinājumi nomirušos “augšāmcelt” faktiski ved pie viņu parādīšanās tuvinieku priekšā.

Plazmoīda ķermenis ir pārejas pakāpe pie augstfrekvences fiziskā ķermeņa.

10 gadu laikā, viņiem atrodoties mūsu fiziskajā pasaulē, kosmosa vitonu plūsmas viņu tā saucamajās protošūnās rada vitonu matricu, kura atbild par organisma informācijas vadību. Rezultātā plazmoīda ķermenis kļūs fizisks, bet ar augstu vibrācijas pakāpi. Tie ir jauni cilvēki, kas mūsu fiziskajā pasaulē dzīvo mūžīgi. Cilvēki ar neparastām spējām. Tā ir jauna cilvēku sabiedrība. Mēs varam viņus ieraudzīt tikai tajā gadījumā, kad viņi to vēlēsies.

Ja mūsu zemfrekvences cilvēku sabiedrību nosaucam “cilvēki-1”, tad cilvēku jauno sabiedrību varam nosaukt par “cilvēki-2”.

Planētas un cilvēces evolūcijas būtība ir sabiedrības “cilvēki-1” pāriešanā uz sabiedrību “cilvēki-2”. Tā ir pāreja caur nomiršanu, jaunu dzimšanu, pamošanos uz Zemes, atrašanos plazmoīda ķermenī un visbeidzot fiziska augstfrekvences ķermeņa iegūšanu. Tā tad arī ir planētas un sabiedrības vibrācijas frekvences paaugstināšana, par kuru visi daudz runā, bet neviens nezina, kas tas ir un kā tas notiek.

Kurš nevar uz Zemes pamosties, tas tā arī griezīsies pa apli: mirt un dzimt atkal un atkal, kamēr nepamodīsies. Pamosties var tikai uz Zemes.

 

P.S. Pēc 10 dienām Ļenai nosūtītā vēstule atgriezās atpakaļ.

 

No kontakta ar Vitāliju.

- Es vakar saņēmu atpakaļ vēstuli, kuru sūtīju Ļenai. Viņa nav vēlējusies to saņemt. Viņu tas neinteresē. Tu pastāsti to Arkādijam. Un saki, ka, manuprāt, Ļenu pamodināt vairs neizdosies. Viņa vairāk nekā 80 gadus ir dzīvojusi tādā atmosfērā, un vēl ar negatīvu attieksmi pret mums. Īpaši pret mani. Par ko, es nezinu.

 

Vitālijs: Es Arkašam pateicu, viņš ir vienkārši beigts. Viņš nevar bez Ļenas dzīvot.

- Nu, toties viņa var bez viņa. Kontaktā ar Astrusu uz manu piezīmi, ka viņi vairāk par 50 gadiem ir kopā nodzīvojuši, viņš piezīmēja: nodzīvoja gan, bet vai viņi bija kopā? Un piebilda: “Viņš zina, kāpēc viņa viņu nepieņem.”

Vitālijs: Es ar viņu runāšu. Es viņam pateikšu, ko Astruss par viņiem teica.

- Jā, vai viņi bija kopā? Un vispār man šķiet, ka Arkādija attieksmi pret mums noteica, lūk, tāda Ļenas attieksme.

Vitālijs: Arkašam attiecībā uz tevi nebija taisnība. Viņš nespēja kļūt brālis, vienkārši tāpēc, ka Ļena to negribēja.

- Tieši tā. Nu, ja reiz Ļena negribēja, lai Arkādijam būtu māsa, lūk, tagad viņa negrib viņu.

Vitālijs: Es arī uzskatu, ka viņš vienkārši viņai ir miris un viņa negrib ielaisties darīšanās ar viņu.

- Tā ir taisnība. Miris, tad miris. Viss! No acīm prom, no sirds ārā! Nu tad lai dus tur savā miegā.

Vitālijs: Viņa vienkārši ir dusošā uz Zemes.

- Turklāt bezcerīgi dusošā. Viņu vairs nepamodināt.

Vitālijs: Es pamēģinātu, bet man vienkārši negribas. Tu vienmēr juti Ļenas nevērību.

Jā, vienmēr no viņas puses bija augstprātība un nevērība. Tēvocis Koļa viņu sauca par Maskavas tirgoni. Droši vien viņam taisnība. Tirgone ir un paliek tirgone. Lai dus mierīgi. Mazāk zini, labāk guli.

 

 

2016. gada 29. jūlijs

22. daļa. No kontakta ar Astrusu.

- Mans brālis Arkādijs, kurš mira no plaušu vēža, teica, ka uzreiz pēc nomiršanas informācija, ka viņš dzīvos un radīs sev plazmoīda ķermeni, viņam jau bijusi. Kā un kāpēc tā viņam parādījās?

Astruss: Pirmajos dzīves gados katram bērnam ir zināšanas, kuras atklājas viņa personības attīstībai. Neatrodot sakrišanas attīstībai, tās it kā noslēdzas un nes sevī enerģētisku potenciālu noslēgtā formā. Bet, kad cilvēks sāk attīstīties, viņš iegūst, uzkrāj jaunu enerģētisku potenciālu, kam piemīt noteiktas īpašības. Tās var būt neatkarīgums, skaudība, karjeras taisīšana, vēlme visus pārsteigt, atrast sevi ne tādu kā visi utt. Viss šis komplekss viņa iekšienē veido tā saukto sistēmu, kura pārveido viņa apziņu.

- Un, ja viņš nepamostos, tas viss tā līdz galam arī pamirtu?

Astruss: Jā, pilnīgi iespējams. Viņš atkal izietu nākamo ciklu. Šīm uzkrājuma īpašībām ir īpatnības, un tās izpaudīsies nākamajā personībā ar kādu īpašu iezīmju attīstītības struktūru.

- Tas ir katram?

Astruss: Katram.

- Tad iznāk, ka katrā cilvēkā ir zināšanas, kas pēc nāves ar viņu var būt?

Astruss: Tā.

- Un kur ir šīs zināšanas? Ne taču smadzenēs, kuras mirst?

Astruss: Nē, ķermeņa telpā. Smadzenes ir ķermeņa daļa. Tāpēc ķermeņa lokāluma telpā noteiktos tās punktos un šo punktu īpašībās izpausties un sakrist ar komplekso komponenti.

- Un iznāk, ka cilvēks visu dzīvi ir turējis sevī šo zināšanu apjomu, bet, kad tas viss izvērtās...

Astruss: Tam, kas attīstīja, šīs zināšanas izvērtās, bet kāds, otrādi, pārāk glabāja vai sargāja.

- Iznāk, ka mēs iekšienē visu zinām, bet ne visi spējam to izvilkt ārā, lai saprastu.

Astruss: Tā. Sai Baba atšķiras no jums ar to, ka viņš šo īpašību atrada un izvērsa.

 

- Ja šīs zināšanas ir visiem, tad kāpēc Arkādijs divus gadus, katru mirkli dienu un nakti atrodoties blakus savai sievai, kurai arī tās ir, nevar aizklauvēties, nevar izlauzties pie viņas?

Astruss: Bet vai dzīves laikā viņš pie viņas varēja izlauzties?

- Bet dzīves laikā viņi labi nodzīvoja vairāk par 50 gadiem.

Astruss: Tas ir labi, ka nodzīvoja, viņš viņu mīl, bet vai viņi saprata viens otru?

- Visa lieta ir tajā, ka viņi abi ne pārāk aizrāvās ar citādu skatu uz pasauli. Bet viņš saslima ar vēzi...

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Viņš saslima ar vēzi un pamodās.

Astruss: Iznāk, ka tagad viņš nevar aizklauvēties. Viņš zina, kāpēc viņš nevar aizklauvēties. Viņš zina.

- Viņš ļoti man lūdza atklāt Ļenai notiekošā būtību. Es viņai zvanīju. Viņa pirmajā reizē klausuli nometa, otrajā reizē klusējot noklausījās. Viņa spēs... viņš spēs izlauzties pie viņas? Viņš baidās, ka, ja viņa nomirs, viņš tur viņu nepamodinās. Bet, ja viņa pamodīsies tagad, tad agri vai vēlu viņi būs mūžīgi kopā.

Astruss: Viņa jau vairākas naktis ir pavadījusi ar to.

- Pareizi, es viņai zvanīju un vēstuli nosūtīju.

Astruss: Viņa vairākas naktis ar to ir pavadījusi. Pamodināt cilvēku var tikai uz Zemes.

- Jūs teicāt...

Astruss: Neteicām, bet pavēstījām.

- ...ka noteiktos apstākļos fiziskajā pasaulē var tikt konstatēts cilvēka ķermenis, radīts kosmiskajā aizbāznī. Runa ir par plazmoīda ķermeni?

Astruss: Jā, par izpausmi plazmoīda ķermenī.

- Jūs teicāt: “Viņi var kļūt redzami, noteiktos apstākļos.” Kādos apstākļos fiziskajā pasaulē var konstatēt plazmoīda ķermeni?

Astruss: Ja tuvinieki sāk daudz domāt, tad noteiktu lokālumu telpā tas var būt izpaužams.

- Tātad var ieraudzīt plazmoīda ķermeni, ja tuvs cilvēks domā par viņu, jūt viņu. Tad viņu var ieraudzīt, viņš parādīsies noteiktos apstākļos. Tātad Ļena var ieraudzīt Arkašu, ja ļoti vēlēsies. Vismaz sajutīs viņu. Es, lūk, Vitāliju jūtu, kaut arī viņam ir tikai būtība, bet Arkašam plazmoīda ķermenis.

Man vēl ir tāds jautājums. Būtībai plazmoīda ķermenī ir citāda uztvere. Uz viņu ir izpaudusies psiholoģiska iedarbība. Šo iedarbību izpauda pati miršanas situācija? Piemēram, mans brālis Arkādijs teica, ka viņš ir nomiris un bijis ļoti priecīgs, kad uzzinājis, ka varēs radīt plazmoīda ķermeni un palikt fiziskajā pasaulē. To pašu apstiprināja Nataša ar Koļu. Var teikt, pati miršanas situācija izpauda tik labvēlīgu psiholoģisku iedarbību?

Astruss: Jā.

- Un citu psiholoģisku faktoru nebija?

Astruss: Katrā atsevišķā gadījumā būs arī citi, savi. Piemēram, spēcīgi pārdzīvota mīlestība. Bet šeit tas ir tā.

 

 

2016. gada 30. jūlijs

23. daļa. Papildinājums informācijai par sapni.

Mēs turpinājām eksperimentu ar mēģinājumiem pamodināt manu būtību. Tas izdevās arvien biežāk un biežāk, taču pamodusies, es tā arī neko neatcerējos.

Taču noskaidrojās interesanti fakti, kuri man bija negaidīti.

- Vitālik, bet kas mainās un pēc kāda principa tu saproti, ka mana būtība ir pamodusies?

Vitālijs: Taņečka, lūk, es redzu tavu sapni un atrodos tev blakus. Bet tu guli, un tava būtība mani neredz. Viņa arī guļ. Es pienāku tuvāk, apskauju tevi, un pēkšņi tu pamosties. Tavs sapnis kaut kur pazūd, un blakus paliec tikai tu, un tu redzi mani. Tu meties pie manis, tu mani apskauj, skūpsti, saki man, cik ļoti tu mani mīli un kā esi noilgojusies. Un es tik laimīgs, turu tevi savos apskāvienos un domāju tikai vienu: tūlīt viss beigsies. Mēs stāvam apkampušies sekundes trīsdesmit, bet pēc tam tu momentāni pazūdi, un tavs sapnis turpinās tas pats. Un tu mani vairs neredzi un neatceries mani. Tu guli. Pirmajā reizē es biju vienkārši satriekts par to.

- Un kā izskatās mana būtība?

Vitālijs: Lieliski izskatās...

- Es ar to domāju, kāda viņa ir? Viņa izskatās kā cilvēks? Viņai ir rokas, kājas, galva, ķermenis? Kā?

Vitālijs: Atceries sevi 18 gadu vecumā. Lūk, tā viņa izskatās.

- Un kā viņa ir apģērbta?

Vitālijs: Nekā. Viņa ir kailiņa.

- Un kā tad tu izskaties?

Vitālijs: Es arī esmu ļoti jauns un arī kails.

- Mans Dievs! Taisni kā Ādams un Ieva paradīzes dārzā.

Vitālijs: Jā, Taņečka. Es vienkārši izvilku tavu būtību no ķermeņa sapņa laikā, bet ļoti neilgi.

- Tā ir mana būtība, kura iziet no ķermeņa mirstot. Iznāk tā? Tā ir tāda pati būtība kā tava, kura pēc fiziskā ķermeņa nāves pārnāca mājās un visu laiku ir šeit, ar mani?

Vitālijs: Jā, Taņečka, tikai tā ir viena no manas būtības projekcijām. Bet otra ir aizbāznī, kontrolē fiziskā ķermeņa radīšanas procesu.

- Astruss teica, ka būtības izgrūšanai no ķermeņa mirstot tiek tērēts milzīgi daudz enerģijas. Apmēram tik, cik nepieciešams, lai paceltu gaisā lidmašīnu. Stādies priekšā, cik sarežģīti ir izvilkt būtību no ķermeņa?

Vitālijs: Es jau nu ļoti labi stādos priekšā. Bet laime, kuru es izjūtu, tiekoties ar tavu būtību uz pusminūti, ir tā vērta. Bet pēc tam tu vai nu iemiedz tālāk, vai arī pamostas tavs ķermenis. Taču tu neko neatceries. Žēl. Es arī turpmāk mēģināšu modināt tavu būtību, kaut arī tas izdodas ne vienmēr.

- Vitālik, varbūt iznāk tik neilgi, tāpēc ka nepietiek tavas enerģijas. Kā tu domā?

Vitālijs: Es domāju, ka tev taisnība. Manai būtībai ir grūti izvilkt tavu būtību no ķermeņa.

Jā-ā-ā, lūk, kas tas ir – cilvēks. Cilvēks – tā tieši ir viņa būtība, bet ķermenis vienkārši bioloģisks kostīms, kurš nonēsājas, noveco, slimo. Izrādās, taisnība bija tiem, kas Ādamu un Ievu attēloja kā jaunus kailus cilvēkus. Saki, bet mirušo pasaulē, kad tu pamodināji manu māmiņu, viņa arī izrādījās kaila tev blakus?

Vitālijs: Jā.

- Un kad tu satiki savu tēvu uz ielas, kurš tajā brīdī bija nomodā, kā viņš izskatījās? Viņš bija kails vai tomēr apģērbies?

Vitālijs: Taņečka, tur visas būtības ir kailas. Lūk, tās, kuras uztaisījušas sev plazmoīda ķermeni, ir apģērbtas, kad viņas ir fiziskajā pasaulē. Bet tur apģērbs nav vajadzīgs. Tur vienkārši tam nepievērš uzmanību.

- Bet, kad mana māmiņa dusēja un redzēja sapni, viņa sapnī bija apģērbta?

Vitālijs: Jā, protams. Viņa bija ārsta halātā un tajā kabinetā, kurš viņai bija tuberkulozes sanatorijas korpusā. Viņa deva kaut kādus norādījumus medmāsām un mani neredzēja. Kad es sāku viņai stāstīt par tevi, viss pēkšņi pazuda, un viņa izrādījās kaila blakus man. Viņa tūlīt atpazina mani un sāka izjautāt par tevi. Bet pēc tam tikpat momentāni aizmiga, un sapnis turpinājās. Atkal parādījās kabinets, kaut kādi ārsti.

Bet, lūk, no saviem brāļiem es nevienu nespēju pamodināt. Es ļoti gribēju pamodināt Oļežku, taču visi mani mēģinājumi izrādījās velti. Viņš sēdēja pie sava rakstāmgalda un domāja par dzīvi, izdarot kaut kādas piezīmes. Es triju mēnešu laikā vairākas reizes mēģināju viņu pamodināt, un nekas neiznāca! Man ir tik ļoti žēl!

 

 

2016. gada 1. augusts

24. daļa. Kontakts ar Natašu.

(Nataša – Vitālija māsasmeita, māsas Albīnas meita. Nomira Odesā 2007. gada septembrī no piena dziedzeru vēža, 46 gadu vecumā.)

 

- Vitālik, saki, lūdzu, Nataša ir šeit?

Vitālijs: Nataša ir šeit. Viņa ir ar tevi gatava runāt.

- Natašeņka, es ļoti priecājos, ļoti priecājos par mūsu ar tevi tikšanos. Nataša, pirmām kārtām es ļoti priecājos, ka tu es dzīva, ka tu esi fiziskajā pasaulē.

Nataša: Es arī ļoti priecājos par tikšanos ar tevi, Taņas tante…

- Nataša, sauc mani vienkārši Taņa.

Nataša: Es labprāt runāšos ar tevi.

- Nataša, es sastādīju sarakstu ar jautājumiem, uz kuriem gribu saņemt atbildes. Bet, ja kāds jautājums tev šķitīs neērts, tu vienkārši pasaki: “Uz šo jautājumu es atbildēt negribu.” Sarunājuši?

Nataša: Sarunājuši. Es atbildēšu uz visiem taviem jautājumiem.

- Tad pirmais jautājums: kur tu sevi pirmoreiz apzinājies pēc tam, kad pameti ķermeni?

Nataša: Es sevi pirmoreiz apzinājos mājās.

- Un kad tu nonāci mirušo pasaulē?

Nataša: Es mirušo pasaulē nonācu uzreiz.

- Tas ir, tu nonāci vienlaikus gan mājās, gan mirušo pasaulē, jā?

Nataša: Jā.

- Vitāliks tieši tāpat stāstīja. Nataša, mēs par mirušo pasauli saucam fiziskajai pasaulei tuvāko pasauli. Fiziskā pasaule, kur atrodos es, un fiziskā pasaule, kur atrodies tu, tā ir viena pasaule. Tās ir savietotas. Bet, lūk, nākamo pasauli, kura atrodas it kā aiz robežas, mēs nosaucām par mirušo pasauli. Vitāliks pastāstīja, kā tur ir, mirušo pasaulē. Es gribu tev uzdot dažus jautājumus par mirušo pasauli. Tu esi gatava?

Nataša: Esmu gatava atbildēt.

- Kad tu nonāci mirušo pasaulē, kur tu sevi konstatēji: mežā, noriņā? Kur tu nonāci?

Nataša: Es nonācu dzeltenas krāsas pilsētā.

- Kāpēc tu domā, ka dzeltenas krāsas?

Nataša: Es tur ieraudzīju mājas, tās bija dzeltenas.

- Tās radīja priecīgu, saulainu iespaidu. Jā?

Nataša: Jā.

- Saki, tur bija kaut kāda daba?

Nataša: Tur bija jūra. Es jūrā peldējos.

- Šī jūra ar kaut ko atšķīrās no jūras Odesā?

Nataša: Jūra bija mierīga, tā bija vienkārši apturēta.

- Nataša, saki, lūdzu, tu kādu no radiniekiem tur satiki?

Nataša: Es tur satiku māmiņu*. Viņa jau bija plazmoīda ķermenī.

(*Albīna nomira 2001. gada decembrī no smadzeņu audzēja 60 gadu vecumā.)

- Viņa ar kaut ko ārēji atšķīrās no tiem, kuri nebija plazmoīda ķermeņos un nekad nebūs?

Nataša: Es redzēju, ka viņa atšķiras, bet man bija grūti noteikt, ar ko atšķiras.

- Viņai bija ķermenis, un visiem mirušo pasaulē bija kaut kāds ķermenis. Jā?

Nataša: Visiem bija ķermenis, bet ķermeņi bija dažādi visiem.

- Ar ko māmiņas ķermenis atšķīrās no citu ķermeņiem?

Nataša: Māmiņas ķermenis bija reāli redzams.

- Es pareizi sapratu: viņas ķermenis bija reālāks nekā citu ķermeņi?

Nataša: Jā. Visiem nomirušajiem ķermeņi bija labi ierīkoti.

- Kā saprast “ķermenis ir labi ierīkots”?

Nataša: Viņš bija redzams, taču viņš bija caurspīdīgs.

- Bet māmiņai viņš bija necaurspīdīgs, jā?

Nataša: Jā. Māmiņai ķermenis bija blīvs.

- Un vecmāmiņu tu tur redzēji?

Nataša: Es vecmāmiņu arī redzēju. Viņa dus.

- Ko nozīmē dus?

Nataša: Es domāju, ka viņa vienkārši ir mirusi, tāpēc ka viņa bija ļoti miegaina.

- Nataša, es tevi pareizi sapratu: viņa bija miegaina?

Nataša: Jā.

- Tu spēji viņu pamodināt?

Nataša: Es nespēju viņu pamodināt, kaut gan mēģināju, bet nespēju.

- Bet māmiņa nebija miegaina?

Nataša: Māmiņa nebija miegaina.

- Natašeņka, cik ilgu laiku tu biji mirušo pasaulē?

Nataša: Es biju trīs mēnešus.

 

 

25. daļa. Kontakts ar Natašu. Turpinājums.

- Un kas notika pēc tam?

Nataša: Es gāju uz aizbāzni.

- Un kādēļ tu gāji uz aizbāzni?

Nataša: Lai radītu sev ķermeni.

- Un no kurienes tu uzzināji, ka jāiet uz aizbāzni un jārada sev ķermenis?

Nataša: Es uzzināju aizbāznī, kad nomiru.

- Tas ir, kad nomiri, tu jau zināji, ka iesi uz aizbāzni un radīsi sev ķermeni. Jā?

Nataša: Jā. Es biju ļoti apmierināta, ka varēju radīt sev ķermeni.

- Nataša, principā, kā tu vērtē tos, kuri sēž tur, mirušo pasaulē, katrs savā sapnī?

Nataša: Es domāju, ka viņi ir līdzīgi nomirušiem, bet viņi dažreiz var pamosties.

- Kā tu uzskati, kad viņi pamostas, viņi saprot, ka viņi ir nomiruši? Viņi saprot, kur atrodas? Kā tu domā?

Nataša: Es domāju, ka viņi saprot, bet pēc tam atkal iemieg.

- Labi. Cik ilgu laiku tu atradies aizbāznī?

Nataša: Es biju aizbāznī astoņus mēnešus.

- Tu biji aizbāznī astoņus mēnešus un burtiski vēroji, kā rodas tavs ķermenis. Jā?

Nataša: Es redzēju, kā rodas ķermenis.

- Nataša, saki, lūdzu, šos astoņus mēnešus, kurus tu biji aizbāznī, bija grūti pārciest? Tur katra diena ilgst 24 stundas.

Nataša: Es biju ļoti mierīga, tāpēc ka gribēju ķermeni. Pēc tam mani no turienes vienkārši izgrūda, un es nonācu mājās.

- Nataša, tāds ērmots jautājums: tu izrādījies kailiņa?

Nataša: Es biju kaila, bet pēc tam spēju uztaisīt apģērbu.

- Un no kā tu uztaisīji apģērbu?

Nataša: Es nezinu, bet apģērbs bija ļoti skaists.

- Tas ir, tu vari pati sev radīt dažādu apģērbu, jā?

Nataša: es varu pati sev radīt dažādu apģērbu, bet varu arī slikti uztaisīt.

- Un kāpēc iznāk slikti?

Nataša: Tāpēc, ka es neprotu šūt.

- Bet tev taču principā nav jāšuj. Tev vienkārši viss ir jāpārdomā, jā?

Nataša: Man ir jāpārdomā detaļas.

- Skaidrs. Lai dabūtu labu apģērbu, tev ir jāpārdomā viss līdz detaļām. Saki, Nataša, tevi ietekmē klimatiskie apstākļi? Tev ir auksti vai karsti?

Nataša: Esmu mierīga, tāpēc ka man nav ne auksti, ne karsti.

- Tas ir, klimatiskie apstākļi tevi neietekmē? Jā?

Nataša: Jā.

- Nataša, kur tu pašlaik atrodies? Tev ir kāda atrašanās vieta? Kur tu pašlaik galvenokārt pavadi savu laiku?

Nataša: Es varu būt visur, kur vēlos. Bet varu būt arī mājās.

- Natašeņka, saki, lūdzu, ar ko tu pamatā esi aizņemta? Ko tu caurām dienām vari darīt? Vai tev ir kāda nodarbe?

Nataša: Es nodarbojos ar to, ka būvēju sakaru tiltus.

- Ko tu domā ar jēdzienu “sakaru tilts”?

Nataša: Sakaru tilts – tā ir spēja saistīties ar cilvēku uz Zemes.

- Un kādēļ ir vajadzīgs šis sakaru tilts?

Nataša: Sakaru tilts vajadzīgs, lai es varētu ar viņu saistīties. Tas ir tam, lai viņš varētu uzzināt par smalko pasauli.

- Tev tas izdodas?

Nataša: Man izdodas. Esmu spējusi noregulēt sakaru tiltu ar daudziem cilvēkiem.

- Labi. Lūk, cilvēks dzīvo uz Zemes, tev kaut kā ir izdevies noregulēt sakaru tiltu. Kā tu uz viņu iedarbojies?

Nataša: Es uz viņu iedarbojos ar to, ka dodu viņam informāciju par smalko plānu.

- Tas notiek, kad viņš guļ vai kad viņš ir nomodā?

Nataša: Kad viņš guļ. Es uz viņu iedarbojos miegā.

- Lūk, tu viņam miegā dod informāciju, un viņš pēc tam pamostas un sāk interesēties par smalko pasauli?

Nataša: Es dodu daudz informācijas, tāpēc ka viņš var daudz ko aizmirst, kad pamodīsies. Bet kaut kas paliek.

- Nataša, bet kā tu aprakstītu savu ķermeni. Tu esi tieviņa, slaida, pilnīga? Kāda tu esi? Nedaudz apraksti sevi.

Nataša: Esmu tieviņa, slaida, ļoti skaista.

- Tu neesi tieši tāda pati, kāda biji uz Zemes?

Nataša: Es biju resna, bet tagad es esmu slaida.

- Saki, lūdzu, bet tavs ķermenis kaut kā mainās. Jo pēc 10 gadiem, un tu jau 9. gadu esi plazmoīdajā pasaulē, tev taču būs jāiegūst blīvs fizisks ķermenis, kurš ir nemirstīgs. Tu to zini?

Nataša: Es to zinu, bet mans ķermenis maz mainās, tāpēc ka es vēl ilgi radīšu sakaru tiltus.

- Natašeņka, bet jebkurā gadījumā pēc 10 gadiem, tas ir, tev pēc 2 gadiem, tu saņemsi blīvu nemirstīgu ķermeni.

Nataša: Es saņemšu nemirstīgu ķermeni, bet es strādāšu pie sakaru tiltu radīšanas arī turpmāk.

 

 

2016. gada 4. augusts

25. daļa. Kontakts ar Natašu. Turpinājums.

- Nataša, saki, tu kaut kā kontaktējies ar citām plazmoīdajām būtībām? Tu stājies ar viņām kontaktā?

Nataša: Es stājos kontaktā ar viņām, kad mēs satiekamies.

- Kā, vai tad jūs organizējat tikšanās?

Nataša: Mēs tiekamies ne pārāk bieži, taču satiekamies tāpēc, ka ir jāapspriež darba rezultāti.

- Tas ir, jums ir kāda organizēta sabiedrība?

Nataša: Mums ir organizācija, kuras locekļi esam.

- Un kā jūs savā starpā sazināties? Telepātiski? Viens ir Odesā, otrs Vladivostokā, trešais Maskavā? Jā?

Nataša: Mēs sazināmies telepātiski, bet satiekamies kopā, sapulcējamies visi kopā.

- Jūsu organizācijā ir kāda priekšniecība, kāda hierarhija, jā?

Nataša: Es nezinu, bet domāju, ka ir.

- Nataša, šajā pašā pasaulē, kur atrodas cilvēki rupjos fiziskos ķermeņos, kurus es nosaucu “cilvēki-1” (piemēram, es), būtības plazmoīda ķermeņos (piemēram, tu), šajā pašā pasaulē vēl eksistē cilvēki, kurus es nosaucu “cilvēki-2”. Tās ir bijušās plazmoīdās būtības, kuras jau ir saņēmušas blīvu augstfrekvences fizisku ķermeni. Viņas ir kļuvušas nemirstīgas. Tu šos cilvēkus-2 redzi?

Nataša: Es redzu tos, kuri bija radīti agrāk, bet viņi ar mani nesatiekas.

- Bet tu viņus redzi, jūs esat vienā telpā. Viņi ir te, un jūs esat te, un mēs esam te. Mēs visi esam vienā telpā?

Nataša: Mēs visi esam vienā telpā, bet mēs ar viņiem nesaduramies. Viņi var darīt daudz vairāk. Viņi ir vienkārši unikāli.

- Bet tavs ķermenis tomēr pakāpeniski mainās? Tu jūti? Jo tas taču nenotiks lēcienā. Būs pagājuši 10 gadi, un tu pāriesi jaunā ķermenī un jaunā sabiedrībā. Es domāju, ka tas ir pakāpenisks process.

Nataša: Es redzu, ka mans ķermenis mainās. Viņš kļūst blīvs. Viņš būs blīvs tikai pēc 10 gadu atrašanās plazmoīda ķermenī.

- Es saprotu. Saki, lūdzu, tu pagaidām nezini, kā jaunajā “cilvēku-2” sabiedrībā ir organizēta struktūra? Tu pagaidām vēl nezini, jā?

Nataša: Es nezinu pagaidām. Bet es varu teikt, ka tu ar mani sarunāsies vienkārši tāpēc, ka es būšu ar tevi uz sakara tilta.

- Tas ir, es ar tevi varu sarunāties, kā ar Vitāliku? Ar viņu es varu sarunāties vienkārši tāpat. Domās vai ar vārdiem vēršos pie viņa un dzirdu atbildi. Tāpat es varēšu sarunāties tevi. Jā?

Nataša: Jā, es varu ar tevi sarunāties tāpat kā Vitālijs. Viņš vienkārši domā, un tu viņu saproti.

- Pilnīgi pareizi.

Nataša: Es arī varu tā ar tevi sarunāties.

- Tas ir, vakarā es apsēžos, sakoncentrējos uz tevi un vēršos pie tevis ar jautājumu. Un tu manu jautājumu izdzirdēsi. Jā?

Nataša: Es tavu jautājumu izdzirdēšu un atbildēšu.

No ko, pamēģināsim. Man ļoti gribētos pēc iespējas vairāk un labāk, lūk, tā domās sarunāties gan ar Vitāliku, gan ar tevi. Pamēģināsim.

Nataša: Mēs ar tevi pamēģināsim sarunāties vienkārši tā, domās. Tu runāsi, es atbildēšu.

- Varbūt man pat nav obligāti jārunā. Tātad principā es varu uz tevi sakoncentrēties, un tu mani izdzirdēsi, lai kur tu nebūtu. Jā?

Nataša: Es tevi dzirdēšu visur, Taņa.

- Tu zini, ka tādā veidā uz Zemes notiek cilvēku-1 pāriešana cilvēku-2 sabiedrībā. Lūk, tā arī ir mūsu planētas evolūcijas būtība.

Nataša: Es zinu, ka tu daudz esi uzzinājusi no Astrusa. Viņš ir vienkārši ūnikums. Viņš var visu izdarīt priekš jums ar Vitāliju.

- Bet tu esi pazīstama ar Astrusu?

Nataša: Es Astrusu pazīstu, viņš man palīdzēja tajā, ka es biju nomirusi, bet viņš mani pamodināja.

- Nataša, bet vai tad tu biji dusošā, pēc tam, kad nomiri no vēža? Ja reiz tas, kā saka Vitālijs, ir modinātājs, lai modinātu dusošos uz Zemes cilvēkus. Un tie, kas mirst no vēža, visi ir pamodušies.

Nataša: Es biju vienkārši nomirusi. Astruss mani pamodināja. Viņš man palīdzēja radīt plazmoīda ķermeni.

- Lieliski. Mēs ar Astrusu esam pastāvīgā kontaktā, viņš jau četrus gadus sniedz mums informāciju. Pašlaik, lūk, ar Vitāliju strādā.

Nataša: Es zinu, ka Vitāliks būs augšāmceltais. Viņš ir vienkārši ūnikums, tāpēc ka viņam ir jāpamodina daudzi uz Zemes.

- Jā, tas ir viņa galvenais uzdevums. Nataša, milzīgs paldies tev par informāciju. Esmu ļoti priecīga par tikšanos ar tevi.

Nataša: Es arī ļoti priecājos, ļoti priecājos. Ar tevi ir ļoti labi sarunāties, tu esi vienkārši gudriniece, tāpēc ka tu vari sazināties ar mums.

- Natašeņka, es vienkārši biju spiesta iemācīties, tāpēc ka mans mīļotais ir tur. Cilvēks, bez kura es vienkārši nevaru dzīvot.

Nataša: Es zinu, ka tu mīli viņu. Es cienu tevi par tavu mīlestību.

- Natašeņka, tātad mēs ar tevi esam norunājušas par iespējamo kontaktu. Jā?

Nataša: Es būšu ar tevi sakaros, Taņa. Uz redzi. Uz redzēšanos.

- Uz redzēšanos.

 

 

2016. gada 6. augusts

27. daļa. Par pārpasaulību.

Nobela prēmijas laureāts sers Olivers Lodžs (Oliver Lodge), pasaulslavens zinātnieks, kurš titulu saņēma par saviem izcilajiem sasniegumiem atoma un elektrības teorijas sfērā, pēc materiāliem, iegūtiem daudzos spiritiskos seansos ar savu karā nogalināto dēlu, 1916. gadā publicēju grāmatu “Raimonds, jeb dzīve un nāve” (“Raymond or Life and Death”). 1922. gadā jauna šī grāmatas tirāža iznāca ar nosaukumu “Raimonda atgriešanās” (“Raymond revised”).

- Un vienā no spiritiskajiem seansiem Raimonds Lodžs tēvam pavēstīja, ka jaunā dzīve viņu ir tik ļoti aizrāvusi…

Astruss: Tā ir esība, nevis dzīve.

- …ka pat nav gribējis atgriezties uz Zemes, ka viņa pasaule ir apbrīnojami interesanta un daudzveidīga. Vienā mirklī tu vari nonākt, kur vēlies, un satikt jebkuru, ko vēlies. Kopā ar tēvoci Viljamu viņš, Raimonds, pabijis bibliotēkā un atradis tās pašas grāmatas kā uz Zemes, bet turklāt tur atradušās arī tās grāmatas, kuras uz Zemes vēl nav parādījušās. Viņš uzzinājis, ka šīs grāmatas drīz īpašā veidā tiks pārraidītas uztverīgu Zemes autoru apziņā un tādā veidā parādīsies uz Zemes. Tas kaut kā nelīdzinās tai mirušo pasaulei, par kuru stāsta Vitālijs. Par kādu pasauli runā Raimonds?

Astruss: Par mirušo pasauli. Bet tur ir vēl cita mērīšanas sistēma. Un šai sistēmai piemīt īpašības, tajā skaitā arī ilgums. Tai piemīt sava pārpasaulība (запредельность).

- Bet mirušo pasaulē nekā tāda jauna priekšā nemēdz būt, viņi pārdzīvo tikai to, kas ir bijis.

Astruss: Viņš runā par mirušo pasauli, ar to domājot pārpasaulību. Mirušo pasaulē eksistē pārpasaulība, aiz kuras viņi arī var aiziet.

- Kas dod pamatu jeb iespēju aiziet aiz šīs pārpasaulības?

Astruss: Mijiedarbība ar šo pasauli.

- Nu, lūk, teiksim, Vitālija brālis Oļegs mirušo pasaulē sēž savā apvalkā kā sapnī, pārdzīvo to, kas bija. Bet Raimonds nez kāpēc nonāca pārpasaulības pasaulē. Kur ir starpība?

Astruss: Savstarpējā saiknē ar šo pasauli. Noteikti ir jābūt savstarpējai saiknei, nav svarīgi, caur ko: caur piesaisti vai caur ideju, vai caur emocionālas uzmanības stāvokli, kurā atrodies pirms aiziešanas. Utt. un utt. Noteikti saiknei.

- Bet vai tad tas, kurš saistīts ar pārpasaulības pasauli, nepaliks dzīvot smalkmateriālo būtību pasaulē?

Astruss: Tas ir atkarībā no lēmuma, kā uzdevums risinās. Katrs ar piemītošu specifisku saikni, to risina pats…

- Tas ir, tā ir viņa izvēle?

Astruss: Nē, īpašība un iespējas.

- Par pārpasaulību mums bija ļoti īsas piezīmes grāmatā “Jaunā ticības fizika” (“Новая физика веры[6]”). Taču lieta tāda, ka mēs nekad neesam tai pieskārušies.

Astruss: Savāciet visu, kas jums ir par pārpasaulību, kopā. Tur ir ļoti, ļoti, ļoti salda lieta. Ļoti.

- Un kas tas ir – pārpasaulība?

Astruss: Pārpasaulība – tas ir viss, kas atrodas aiz dvēseles. Spēja saskarties ar pārpasaulību piemīt katram cilvēkam.

- Tātad no mirušo pasaules vēl ir izeja uz pārpasaulību. Taču tāda spēja jeb tāda īpašība piemīt pilnīgi noteiktiem cilvēkiem, kuri izceļas ar kaut ko īpašu?

Astruss: Kuriem ir noteikta saikne ar šo pasauli, piemēram, idejas, kādas iespējas, kādas struktūras cilvēks, kādas mijiedarbības cilvēks. Vitālijs pašlaik tieši ar to arī ir saistīts.

- Bet Vitālijs iet uz fizisko pasauli…

Astruss: Tas jau ir cits jautājums, ko viņš taisās darīt, bet viņš spēj uzbūvēt struktūru.

- Iznāk, ka Vitālijam ir kaut kāds sakars ar pārpasaulību?

Astruss: Tiešs. Kādā veidā jūs ar viņu mijiedarbojaties?

- Un kādā?

Astruss: Pārpasaulībā.

- Caur pārpasaulību?

Astruss: Pārpasaulībā.

- Pārpasaulība faktiski arī ir šeit? Runāsim nosacīti, viņa kā pats, pats smalkākais slānis visu caurauž? Un pateicoties šim slānim es viņu dzirdu?

Astruss: Nevis caurauž, bet savstarpēji iekļūst. Jūs dzirdat viņu pārpasaulībā.

- Vitālik, kas ir pārpasaulība?

Vitālijs: Tās ir smalkās pasaules, kuras atrodas aiz mirušo pasaules.

- Tās ir tās pasaules, kurās atrodas būtības un dievi?

Vitālijs: Jā, viņi atrodas pārpasaulībā. Pārpasaulība caurauž visu un ļauj visām būtībām un dieviem, un pat man arī, redzēt un dzirdēt visu, kas notiek uz Zemes.

- Un tu vari ieskatīties jebkurā pasaules punktā, jebkurā laikā, jebkurā dzīvoklī?

Vitālijs: Un turklāt vēl izlasīt jebkura cilvēka domas, uz kuru vērsta mana uzmanība. Un tas viss ir pārpasaulībā.

- Bet, kad tu atgriezīsies uz Zemes blīvā ķermenī, tev piemitīs tādas spējas?

Vitālijs: Šīs spējas nekur nepaliks, tās uz visiem laikiem ir ar mani.

 

 

2016. gada 7. augusts

28. daļa. Par pārpasaulību (turpinājums).

- “Urantijā” (“The Urantia Book”) ir teikts, ka mūsu pasaule ir viena no planētām lokālā visumā, kurš ietilpst savā virsvisumā. Pavisam ir septiņi virsvisumi. Tos apvieno centrālais Visums, kura centrā “atrodas nekustīga Sala Paradīze – bezgalības un Dieva atrašanās vietas ģeogrāfiskais centrs”. Var teikt, ka centrālais Visums, kurš apvieno visu, tā ir pārpasaulība?

Astruss: Var.

- Es pareizi saprotu…

Astruss: Uzreiz pareizi.

- …ka mūsu Lokālajā Visumā dievs ir Jēzus Kristus? Bet virs visiem Dieviem – Augstākais saprāts. Var tā uzskatīt?

Astruss: Var tā nosaukt, bet tur vienalga tas ir sarežģītāk.

- Tas ir, pārpasaulība ir ļoti augstas vibrāciju frekvences lauks. Bet augstāka vibrāciju frekvence nekā pārpasaulībai ir Radītāja mīlestības laukam, kurš visu rada ar savu mīlestību. Var tā teikt?

Astruss: Var.

- Tad jautājums: par kuru Radītāju ir runa? Par Jēzu Kristu vai par Augstāko Saprātu? Kā mīlestība tā ir?

Astruss: Tur ir summējošs faktors. Tur ir pat visas dievības, tajā skaitā arī visi pravieši. Viņi izpauž tādu apvienojumu, tāpēc viņi vienmēr runā par vienu un to pašu. Taču viņus interpretē pilnīgi citādi.

- Bet šī mīlestība dažādos virsvisumos ir visur vienāda vai visur sava?

Astruss: Tomēr visur sava.

- Tas ir, Jēzus Kristus, pabijis uz Zemes un sapratis, kas tas ir, radīja, lūk, tādu mīlestību, citā visumā cits dievs radīja citādu mīlestību.

Astruss: Tā.

- Un kāda kopīga apvienojoša lauka nav? Tas viss ir dažādu krāsu?

Astruss: Ir apvienojošs lauks, tāpēc ka pat šajā starpībā ir konstatējama kāda sākotnējā vienotība.

- Tas ir, vienkārši daži, teiksim tā, posmi mazlietiņ ar kaut ko atšķiras cits no cita. Ja ģeometriski iedomājamies vairākas aploces citu citā, tad iekšējā aploce ir fiziskā pasaule. Nākamā – mirušo pasaule, nākamā – pārpasaulība, bet tālāk – Radītāja mīlestības lauks. Un katrā slānī vibrāciju frekvence ir arvien augstāka un augstāka. Un katrs slānis ar augstāku vibrāciju frekvenci caurauž visus zemāk atrodošos slāņus. Vai tā var iztēloties pasaules-ēku?

Astruss: Var tā iztēloties.

- No mirušo pasaules nomirušais var iziet uz pārpasaulību. Šis nomirušais bija pamodies uz Zemes? Viņš taču nevar būt dusošais.

Astruss: Viņš konstatē šo pārpasaulību, un šī iemesla dēļ viņš tiek tur pielaists.

- Bet, ja reiz viņš konstatē šo pārpasaulību, tātad viņš tomēr bija pamodies?

Astruss: Iznāk tā.

- Tātad mirušo pasaulē ienāk arī pamodušies. Labāk teikt, pamodinātie.

Astruss: Iznāk tā.

- Tas ir, viņš nonācis tur pamodināts un nomoda stāvoklī izgājis uz pārpasaulību. Un kas pēc tam?

Astruss: Ir redzams (явствует).

- Tas nozīmē, ko?

Astruss: Tātad izvēlas pārpasaulības ietvarus.

- Tas ir, nosacīti sakot, viņš tur pāriet uz jaunu loku, jaunu attīstības līmeni. Jā?

Astruss: Var tā teikt, bet tas vienalga ir nosacīti.

- Labi. Lūk, Kembridžas profesors Frederiks Maiers (Frederic Myers) sniedza informāciju no mirušo pasaules. Pēc tam paziņoja, ka viņš pāriet uz augstāku līmeni un sakari ar Zemi tiks pārtraukti. Var teikt, ka viņš aizgāja uz pārpasaulību uz augstāku līmeni?

Astruss: Var teikt, ka pietuvojās.

- Bet neaizgāja?

Astruss: Nē.

- Tas ir, kaut arī viņš pietuvojās, viņam vienalga būs jāiet uz dzimšanu?

Astruss: Jā, ir tāds moments.

- Bet vai mēdz būt tie, kuri gāja, gāja uz dzimšanu un visbeidzot aizgāja uz pārpasaulību?

Astruss: Mēdz būt.

- Kāpēc viens pamodies no mirušo pasaules iet uz pārpasaulību, bet otrs uz aizbāzni un uz Zemi? Kas vai kurš viņus šķiro?

Astruss: Viņu mijiedarbību specifika.

- Specifika, tas ir, uz kā pamodies?

Astruss: Pilnīgi pareizi, uz ko balstījās mijiedarbība un kas strukturāli organizēja šo mijiedarbību.

- Vispār, tur ir izvēle? Vai nomiris cilvēks var pats izlemt, kurp viņam iet? Varbūt es negribu iet uz plazmoīdo pasauli. Vai es varu palikt mirušo pasaulē un iet uz dzimšanu?

Astruss: Ir izvēles pielaide, un tur ir noteikta brīvības pakāpe, par kuru jūs runājat kā par izvēli.

- Lūk, cilvēks izgāja cauri tunelim, nonāca mirušo pasaulē uz trim mēnešiem, lai saglabātu, savāktu savu personību. Bet pēc tam viņš var nolemt, vai viņš grib palikt šajā mirušo pasaulē vai iet uz aizbāzni un uz plazmoīdo pasauli?

Astruss: Var tā teikt.

- To viņš pats lemj?

Astruss: Pats.

 

 

2016. gada 9. augusts

29. daļa. Semantikas pasaule.

- Kādā pasaulē nonāk pašnāvnieki?

Astruss: Ir tāds jēdziens – semantika. Var teikt, ka semantikas pasaulē rodas diferenciācija pēc pielietojuma. Lūk, šajā pasaulē. Vispār mirušo pasauli veido daudz elementu (многосложный); te ir gan ilūziju, gan semantikas pasaule…

- Kas tas tāds ir – semantikas pasaule?

Astruss: Tās-puses-pasaules īpašība, kurai var konstatēt pielietojuma zīmības (знаковый) sistēmu.

- Labi. Lūk, cilvēks ir beidzis dzīvi ar pašnāvību. Viņš ir atnācis uz šo semantikas pasauli. Ar ko viņa semantikas pasaule atšķirsies no pasaules, kurā parasts nomirušais sēž savā apvalkā?

Astruss: Kā papirusa plakaniskā izpausme attiecībā pret piramīdu.

- Tās ir principiāli dažādas lietas.

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Tātad papirusa plakaniskā izpausme – tas ir kaut kas primitīvāks.

Astruss: Iznāk tā.

- Bet no šīs semantikas pasaules uz kurieni pēc tam iet pašnāvnieks? Atkal uz dzimšanu?

Astruss: Atkal.

- Bet viņš tur vairs neatrodas savos apvalkos, neatrodas dažādās situācijās? Viņš visu laiku ir vienā situācijā?

Astruss: Lieta tāda, ka tur būs sarežģītāk. Viņš bez gala par kaut ko sevi sodīs, nesaprotot, par ko. Vai arī reiz viņš konstatēs, ka kaut kas ir bijis, kaut kas tāds ir noticis, un sāks to pieņemt.

- Bet viņš var ieraudzīt caurspīdīgu savas nākamās dzimšanas iespēju?

Astruss: Nē.

- Nē. Ja reiz viņš dzīvi ir beidzis ar pašnāvību, viņš tā ir sodīts.

Astruss: Tas nav – sodīts, viņš pauda šīs īpašības.

 

Ilūziju pasaule

- Jūs pieminējāt ilūziju pasauli. Kas tā ir par pasauli? Kurš tur nonāk?

Astruss: Tur nonāk radoši cilvēki, piemēram, jūsu slavenie aktieri.

Tas ir, piemēram, Smoktunovskis (Иннокентий Смоктуновский) vai Papanovs (Анатолий Папанов) nonāca ilūziju pasaulē?

Astruss: Jā, ilūziju pasaulē.

- Un kur tā ir, šī ilūziju pasaule? Pārpasaulībā?

Astruss: Nē. Viņi ir jūsu planētas sistēmā, tā ir psihosfēra. Tā kā viņi bija iztēles pasaulē, tad viņi tur paliek, viņi piebarojas.

- Tātad šie aktieri atrodas ilūziju pasaulē…

Astruss: Nevis atrodas, bet mitinās.

- Un ilūziju pasaule ir psihosfērā?

Astruss: Psihosfērā.

- Bet psihosfērā taču var vienkārši mitināties arī tie mirušie, kuri ir mirušo pasaulē?

Astruss: Var.

- Var teikt, ka tie, kas atrodas ilūziju pasaulē, atrodas arī mirušo pasaulē?

Astruss: Jā, taču viņi var cits citu neredzēt, tāpēc ka dažādas plakaniskās izpausmes.

- Bet tomēr viņi atrodas mirušo pasaulē, kaut arī mīt ilūziju pasaulē?

Astruss: Tā.

- Precizējiet, viņi ir mirušo pasaulē. Ne plazmoīdajā, ne fiziskajā?

Astruss: Mirušo pasaulē.

- Un viņi visi agri vai vēlu ies uz jaunu dzimšanu?

Astruss: Tā, agri vai vēlu.

 

 

2016. gada 11. augusts

30. daļa. Sakaru tilti.

Mirušo pasaulē visi nomoda stāvoklī būvē tā saucamos sakaru tiltus. Kā saka Astruss: “Pietiek tikai mazliet izlauzties līdz kaut kā apzināšanai, kā momentāni rodas vēlēšanās.” Apzināšanās var izlauzties sakarā ar nerealizētu ideju, domām, vēlmēm utt. Pietiek tikai sociālajā vidē rasties situācijai, ar kuru nomirušajam reiz bijusi darīšana, kā viņš momentāni pamostas un ir nomodā.

Pieņemsim, dusošais ir pamodies, sakritis ar uz Zemes dzīvojošu cilvēku, kurš pašlaik risina kādu uzdevumu, kurš viņu reiz nodarbināja. Uzdevumu, ar kuru viņš nodarbojies daudzus gadus. Viņš organizē sakarus ar to cilvēku, kurš viņu “pamodināja”. Tas tad arī ir sakaru tilts.

- Kas īsti ir tāds sakaru tilts?

Astruss: Jebkurš subjekts, kuram ir vēlēšanās, absolūti jebkurš.

- Lūk, sakari nodibināti. Kāda jēga dzīvojošajam uz Zemes no šiem sakariem?

Astruss: Rezonanse, turklāt šī rezonanse var pastiprināties līdz tādai pakāpei, ka uz Zemes dzīvojošais cilvēks var uztvert gan vizuālu, gan klausāmu tēlu.

- Bet dzīvojošajam uz Zemes kāda jēga no tādas rezonanses. Viņš kļūs gudrāks, atnāks kaut kāda ideja, enerģija papildināsies. Kas?

Astruss: Viņš daļēji iepazīs to pasauli.

- Nu un kas? Lūk, mūsu kaimiņš. Vai tad viņu interesē, kāda ir tā pasaule. Viņam nošķaudīties uz to pasauli, bet viņš var nonākt rezonansē ar kādu nomirušo.

Astruss: Viņš saņems informāciju - vai nu to, kas viņu aizsargās, vai – kas pavērs uz kaut ko, vai arī atklāsies tas, ko viņš dzīvē ir risinājis 50 gadu, bet ir atrisinājies dažās dienās.

- Tas ir, nomirušais, sasaistījies ar viņu, ieejot rezonansē, var viņam nodot, kā atrisināt savas nerealizētās idejas. Bet uz Zemes cilvēks nodomās, ka tas viņam vienkārši ienācis prātā, atnākusi ģeniāla ideja. Tā?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

 

Detalizētā pasaule

- Man šķiet, ka šī mirušo pasaule, kur katrs sēž savā apvalkā un dus, ir pilnīgi bezjēdzīga.

Astruss: Visā ir jēga, bet, ja jūs iepazītu tās pasaules daļas jēgu, jūs nošausminātos, pasmaidītu un nopriecātos, un pat sāktu sevi mocīt.

- Es jau nu gan nekad nesāktu sevi mocīt dēļ kaut kādas aizkapa pasaules, tik garlaicīgas.

Astruss: Tā nav garlaicīga, tā ir detalizēta.

- Ko nozīmē – detalizēta?

Astruss: Visos smalkumos, visos sīkumos, visā daudzveidībā tā ir detalizētāka nekā dzīve.

- Tātad nomirušā būtība mirušo pasaulē detalizēti pārdzīvo savus stāvokļus.

Astruss: Nevis pārdzīvo, bet iet cauri (перебывает).

- Iet cauri te vienam stāvoklim, te otram. Tur visu šo detalizāciju, nosacīti sakot, izstiepj laikā, un viņi katru šo detaļu pārdzīvo. Bet tas taču ir bezjēdzīgi, tas taču ir jau pagājis. Es saprotu tā, ka detaļas – tie ir fakti, kuri notikuši kādreiz uz Zemes. Šis fakts tur tiek izdzīvots no jauna un ļoti lēni. Un tādas izdzīvošanas procesā atklājas daži apstākļi, kurus mēs uz Zemes palaidām garām, nepamanījām vienu vai otru cēloņu dēļ.

Viņš tātad ir sapratis savu kļūdu un, ieejot kontaktā ar dzīvo, var pievērst viņa uzmanību tam, lai šo kļūdu neatkārtotu. Tā?

Astruss: Ne tā. “Kļūda” nav pareizi. Tas nav sakaru tilts. Un runa ir par atgriešanos caur dzimšanu. Tā nav kļūda, bet lauks, kurš uzmanībai tur kļūst īpaši svarīgs, lai gadījumā, ja nu kas, pēc noteiktiem likumiem atgrieztos uz šejieni.

Šajā laukā rodas caurspīdīga iespēja. Un tas nav nekas cits kā pāreja. Caur šo pašu caurspīdīgo iespēju sākas kustība uz dzimšanu. Šajā caurspīdīgumā nodzēšas viss, sajūtas tādas, ka cilvēks iet cauri gaismai. Un, izejot caur šo caurspīdīgumu, tur, kur jau ir pārdzīvojuma nieka blīvums, cilvēks iet uz dzimšanu.

- Kas tas ir – “caurspīdīga iespēja”? Piemēram, Vitālija brālis Oļegs sēž un domā par dzīvi. Kas viņam ir “caurspīdīga iespēja”?

Astruss: Kādā veidā iešana cauri ietver vai neietver dažādas situācijas.

- Dažādas situācijas. Lūk, Oļegs sēž un domā par dzīvi. Viņš sākumā gāja cauri vienai situācijai, pēc tam citai. Pāriet no viena stāvokļa citā. Kā viņš var ieraudzīt šo caurspīdīgumu un iespēju, lai ietu uz dzimšanu?

Astruss: Tas ir atkarīgs no tā, kāda dziļuma pakāpe ir šai iešanai cauri.

- Un jo dziļāk viņš iet cauri šiem stāvokļiem…

Astruss: Jo vairāk viņš redz. Ja iešanas cauri sistēmai ir dziļas, tātad viņš to pasauli uztver.

- Iešana cauri, un viņš redz. Ko viņš redz? Viņš redz fizisko pasauli? Viņš redz Zemi?

Astruss: Viņš redz, jā, viņš redz fizisko pasauli, Zemi. Viņš ir spējīgs to redzēt vai dzirdēt. Vai uztvert.

- Tad konkrēts jautājums: nav saprotams, kas ir caurspīdīgums? Bet ne kā īpašība, bet pēc būtības?

Astruss: Pēc būtības: ja jūs skatītos pa logu un redzētu tur to, kas patiešām eksistē. Jūs redzētu vai nu sevis pašas atspulgu, vai arī – kas ir aiz šī loga ietvariem.

- Bet tas, kas ir aiz šī loga ietvariem, tas tieši ir tas, kas eksistē?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Tieši par to.

- Tas ir, iešana cauri kādam stāvoklim ved pie tā, ka viņš ir spējīgs caur logu redzēt, kas tur notiek?

Astruss: Kas tur notiek.

- Viņš ir spējīgs ieraudzīt Zemi?

Astruss: Ir spējīgs, tikai vajag iztēloties, ka viss apkārt ir vai nu pilnīgi caurspīdīgas visas sienas, vai necaurspīdīga siena.

- Tās-puses-pasaules detaļa ir saistīta ar būtības dzimšanu un tikai ar sievietes dzemdes palīdzību. Un neattiecas uz dzemdes aizbāzni. Tā?

Astruss: Tā.

- Cilvēks caur caurspīdīgumu izgāja uz dzimšanu. Viņam uz smadzenēm ir uzlikta slēgplāksne. Kā es saprotu, slēgplāksne neielaiž smadzenēs no pašu smadzeņu redzes viedokļa šai dzīvei nevajadzīgu informāciju. Bet, ja slēgplāksne ir caurspīdīga, tai droši vien kaut kas ir jālaiž cauri?

Astruss: Slēgplāksne arī ir tas pats caurspīdīgums. Tā ir sistēma, pēc kuras bērni uzzina, ka viņi jau šeit ir dzīvojuši.

- Ko nozīmē – “uz smadzenēm ir uzlikta slēgplāksne”?

Astruss: Vārds “uzlikta” nav tas. Tika konstatēts sakarā ar kaut ko. Cik daudz šķautņu pauž savas īpašības? Noteikts skaits, atkarībā no šķautnēm.

- Teiksim, atkarībā no slēgplāksnes pagrieziena šķautņu skaits ir dažāds.

Astruss: Dažāds, kas faktiski ir pielietots sistēmā STEALTH. Tā tāpat var būt konstatējama vai nekonstatējama. Redzama vai neredzama. Parādīta vai neparādīta.

- Kurš vai kas liek slēgplāksni uz smadzenēm?

Astruss: Telpas īpašības.

- Tas ir, tā uzliekas automātiski.

Astruss: Pilnīgi pareizi, telpas īpašības vai šīs telpas īpatnības.

- Vienam piesedz vairāk, citam mazāk. Tā?

Astruss: Tā.

- Tas no būtības pašas nav atkarīgs?

Astruss: Nē, ir atkarīgs no sasaišu un saikņu priekšmeta vai mijiedarbībām.

- Kāpēc traumu gadījumā, piemēram, šī slēgplāksne var pavērties?

Astruss: Tāpēc ka nojūk sistēmiskums.

 

- Vitālik, caurspīdīgums un portāls – tas nav viens un tas pats?

Vitrālijs: Nē, Taņečka. Portāls – tās, nosacīti runājot, ir durvis, bet caurspīdīgums – tas ir logs.

 

 

2016. gada 13. augusts

31. daļa. Turpinājums.

- Jūs teicāt: “Caur caurspīdīgumu var ieraudzīt nākotni. Kāpēc itin bieži cilvēki piedzīvo dežavū stāvokli. Viņi tur ieraudzīja iespējas. Tāpēc dežavū. Viņi neizvēlas, viņi virzās iespējās.”

Kā dusošais mirušo pasaulē pēkšņi var ieraudzīt nākotni? Kādā veidā viņam to rāda?

Astruss: To nerāda, bet viņš konstatē īpašības.

- Viņš var ieraudzīt savus nākamos vecākus?

Astruss: Var.

- Amerikāņu hipnoterapeits Maikls Ņūtons (Michael Newton) ir konstatējis, ka pacientus var ievest hipnozes stāvoklī. Pacients, sakritis ar kādu no nomirušajiem, spēj stāstīt par atrašanos mirušo pasaulē. [Maikls Ņūtons. Dvēseļu ceļojums. Dzīve starp dzīvēm[7]]

Maikls Ņūtons raksta, kā tur dvēsele izvēlējās sev nākamo dzīvi uz Zemes. Subjekts, kurš to stāsta, saka, ka viņam bijis skolotājs, kurš palīdzējis pārlūkot dzīves iespējas Likteņa Lokā.

Pirmām kārtām jautājums: par kādu pasauli runā M. Ņūtons? Par mirušo pasauli?

Astruss: Par mirušo pasauli.

- Un tajā mirušo pasaulē ir skolotāji?

Astruss: Jā.

- Tas ir, viņi nevis vienkārši sēž tur savos apvalkos, ar viņiem vēl skolotāji strādā?

Astruss: Pirmkārt, viņi var konstatēt savus skolotājus, un skolotāji var viņus konstatēt. Atkarībā no nepieciešamības.

- Kas ir šie skolotāji? Būtības?

Astruss: Iespējas.

- Vieniem parādās iespējas, otriem ne. Kāpēc rodas starpība?

Astruss: Tāpēc ka nevar vienotu plūsmu palaist vienā virzienā.

- Tātad izlases kārtībā. Nu, lai šim te parādās. Bet tam ne?

Astruss: Nē, ne izlases kārtībā. Tā ir mijiedarbība starp kaut ko un kaut ko.

- Un starp ko un ko? Attiecībā uz pasaules iekārtojumu?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Attiecībā uz nomirušu cilvēku, uz pasaules iekārtojumu. Tātad tomēr kaut kādā pamošanās pakāpē, teiksim?

Astruss: Jā.

- Tāpēc ka nomirušie tur arī mēdz būt pamodināti dažādā mērā, ja? Un ir tādi, kurus var pamodināt pavisam?

Astruss: Tā.

- Un, ja viņus pamodina, viņi jau iet nevis uz dzimšanu, viņi iet uz aizbāzni? Uz plazmoīdo pasauli?

Astruss: Tā var teikt.

- Citāts no Maikla Ņūtona grāmatas “Dvēseļu ceļojums”: “Nākamā iemiesojuma laika un vietas, un ķermeņa, kuru mēs gribam pieņemt, izvēle, – tie ir savstarpēji saistīti lēmumi. Sākumā mēs gūstam iespēju paskatīties nākotnes laika fragmentus un nolemt, cik lielā mērā mēs atbildīsim noteiktiem apkārtējiem nosacījumiem.”

Tur ir Likteņa Loks, kur nomirušie sev izvēlas nākamo dzīvi uz Zemes? Ja ir, tad kā šis Likteņa Loks ir saistīts ar caurspīdīgumu?

Astruss: Saistīts. Bet nomirušais neizvēlas, viņš it kā konstatē, kādā pakāpē kaut kas ir tuvs kaut kam. Viņš neizvēlas, viņš konstatē.

- Bet, lūk, grāmatā teikts, ka šī būtība, kura taisās uz dzimšanu, ir atvesta uz Likteņa Loku, un tur kā kinofilmās tika parādīti galvenie dažādu dzīvju izšķirīgie notikumi...

Astruss: Tas taču arī tiek konstatēts.

- Un būtība izvēlas: šo gribu, bet, lūk, šo negribu.

Astruss: Tas tiek konstatēts. To nosacīti var nosaukt “izvēlas”, patiesībā viņa konstatē.

- Bet tur taču ir dažādi nākamās dzīves scenāriji.

Astruss: Scenārijus ne viņa izlemj, viņa sevi konstatē tajā scenārijā. Un tas viņai šķitīs.

- Nu pareizi, viņa sevi redz tādā veidā.

Astruss: Tur tas notiek momentāni. Viņa tur neredz, bet viņa uzreiz konstatē šo īpašību.

 

 

2016. gada 14. augusts

32. daļa. No kontakta ar Vitāliju.

- Vitālik, saki, kad tu nomiri, tu biji dusošais vai pamodies?

Vitālijs: Es vienmēr uz Zemes biju pamodies, bet es vienkārši to nezināju.

- Labi. Lūk, tu biji pamodies. Tu caur tuneli izgāji uz mirušo pasauli. Viena tavas būtības projekcija iegāja mirušo pasaulē, bet otra pārnāca mājās. Tā, kura atnāca šurp, ir ar mani jau 10. mēnesi. Mani interesē parasts cilvēks, tas, kurš uz Zemes ir dusošais. Piemēram, Oļegs, Natašas vīrs. Viņš, dusošais, gāja caur tuneli. Tunelī arī sadalījās divās projekcijās. Viena pārnāca mājās. Otra aizgāja turp. Viņa abas projekcijas ir dusošas?

Vitālijs: Viņas abas ir dusošas.

- Oļega projekcija, kura pārnāca mājās, pabija te trīs dienas un aizgāja uz mirušo pasauli. Kad viņa tur atnāca, viņa būtībai mirušo pasaulē izrādījās divas daļas?

Vitālijs: Būtībai izrādījās viena daļa. Bet tās apvienojās.

- Bet tā būtība, kura uzreiz devās uz mirušo pasauli, jau bija apvalkā, bet kura pārnāca mājās, ielīda pie viņas apvalkā?

Vitālijs: Ielīda pie viņas apvalkā. Viņas divatā kļuva viens vesels.

- Labi. Bet, kad tu tur atnāci, tu biji izgājis caur tuneli, tunelī atstājis ēterisko ķermeni, bet kur palika tavs apvalks? Tas arī palika tunelī, vai arī tu to stiepi uz sevis?

Vitālijs: Es apvalku atstāju tunelī.

Tā-ā-ā, vai iznāk tā, ka cilvēks, pamodies uz Zemes, ienāk tajā pasaulā ne apvalkā, atstājis to tunelī. Tāpēc viņš var staigāt, redzēt. Tā iznāk?

Vitālijs: Iznāk tieši tā. Es mirušo pasaulē biju dzīvs un vienkārši staigāju pa pilsētu.

- Labi. Un, pateicoties tam, ka izeja no tuneļa ir uz mirušo pasauli, bet pats tunelis mūsu fiziskajā telpā, būtība atpakaļceļā iegāja aizbāznī no mirušo pasaules puses, uztaisīja sev ķermeni, un aizbāznis viņu izgrūda mūsu pasaulē. Pats tunelis un apvalks, kurš viņu tur gaidīja, iztaisīja izvērsumu un kopā ar šo būtību ienāca mūsu fiziskajā pasaulē. Tas tā ir?

Vitālijs: Tas tā ir.

- Vai tiešām man ir taisnība?

Vitālijs: Tev ir taisnība, mana mīļā.

- Labi. Tas vēl nav viss. Astruss teica, ka iespējami divi varianti, kad tur atnāk būtība. Ja apvalks kopā ar tuneli ir aizgājis uz mirušo pasauli, tad cilvēku atpakaļ vairs neatgriezt. Bet, ja apvalks ir aizgājis uz mirušo pasauli, bet tunelis palicis mūsu telpā, tad cilvēku var atgriezt atpakaļ. Un nav svarīgi, kādu ķermeni cilvēks taisa aizbāznī: plazmoīda vai fizisku.

Turklāt Astruss teica, ka tunelis paliek fiziskajā pasaulē tajā gadījumā, ja uz to iedarbojas gravitācijas lauks. Bet, ja neiedarbojas, tad tunelis kopā ar apvalku iet uz mirušo pasauli. Nāk prātā secinājums, ka gravitācijas lauka papildus iedarbība ir uz tā cilvēka tuneli, kurš dzīves laikā uz Zemes bija pamodies. Bet uz Zemes dusoša cilvēka tuneli neiedarbojas. Es izdarīju pareizu secinājumu?

Vitālijs: Secinājums ir pareizs, un dusošs cilvēks vienkārši nevar atnākt atpakaļ.

- Jā, nevar atnākt atpakaļ. Tad jautājums: kā izskaidrot, ka gravitācijas lauks iedarbojas uz cilvēka, kurš pamodies, tuneli, bet neiedarbojas uz dusoša cilvēka tuneli? Kā gravitācijas lauka iedarbību sasaistīt ar cilvēka pamošanos uz Zemes?

Vitālijs: Gravitācijas lauks neiedarbojas uz dusošu, tāpēc ka dusošais nezina par smalko pasauli.

- Nu un tad? Vai gravitācijas laukam nav vienalga, vai viņš zina, vai nezina? Te jābūt kaut kādai fizikai.

Vitālijs: Tāpēc ka dusošam nav ķermeņa smalko elementu masas.

- Tas ir, dusoša cilvēka tunelim nav masas?

Vitālijs: Dusoša tunelim nav masas.

- Un no kurienes rodas šī masa, ja cilvēks ir pamodies? Zināšanas taču neko nesver. Vai sver? No kurienes tā parādās, šī masa?

Vitālijs: Masa parādās tāpēc, ka nedusošam parādās dzīvības spēks. Tas kļūst par masu.

- Bet spēks nevar kļūt par masu. Vai var? Vai tad spēks var kļūt par masu?

Vitālijs: Spēks var kļūt par masu, ja tas iedarbojas uz smalkajiem ķermeņiem.

- Kaut kā es ne gluži saprotu. Īsi sakot, uz cilvēka, kurš pamodies, ķermeni iedarbojas gravitācijas lauks. Jā?

Vitālijs: Uz cilvēka, kurš pamodies, smalkajiem ķermeņiem iedarbojas gravitācijas lauks. Tas var kļūt par masu.

- Kura velk mūs pie Zemes... palielinās pievilkšanas spēks. Tā?

Vitālijs: Palielinās pievilkšanās pie Zemes.

- Vitālik, bet kāpēc tad pie Zemes? Jo ir taču sakrātas zināšanas par smalko pasauli. Kāpēc tad palielinās gravitācijas lauka iedarbība? Varētu domāt, ka jābūt otrādi. Šīm zināšanām it kā būtu cilvēks jāpaceļ. Ja tās būtu zināšanas par dzīlēm, tad varētu saprast.

Vitālijs: Zināšanās par smalko pasauli ir iekārtotas tā, ka tās var radīt apstākļus, kuros smalkie ķermeni palielina vai samazina masu.

- Interesanti. Es visu laiku domāju, kā var sasaitīt zināšanas par smalko pasauli ar gravitācijas lauka iedarbību. Izrādās – ja zināšanas par smalko pasauli cilvēkam ir, uz viņu iedarbojas lielāks gravitācijas spēks un viņu vairāk velk pie Zemes. Tā iznāk?

Vitālijs: Viņu stiprāk velk pie Zemes.

- Man šķita, ka jābūt otrādi. Viņam taču ir zināšanas par smalko pasauli. Viņam ir jākļūst vieglākam, jātiecas uz smalko pasauli.

Vitālijs: Viņš kļūst smagāks, tāpēc ka zināšanas par smalko pasauli spēj palielināt masu ar parastu aci neredzamiem ķermeņa elementiem: smalkajiem ķermeņiem, apvalkam, tunelim.

- Un kādos gadījumos tuneļa masa var samazināties?

Vitālijs: Piemēram, gadījumā ar slepkavu. Šajā gadījumā masas izmaiņas notiek ar pretēju zīmi. Viņa būtība uz Zemes atgriezīsies tikai caur dzimšanu. Viņa nekad neizies cauri tunelim (cauri aizbāznim) atpakaļ uz Zemi. Tāpēc ka viņa tunelis kopā ar apvalku atrodas mirušo pasaulē. Tu esi malacis, Taņečka, tāpēc ka proti domāt.

- Ai, Vitālik, tu teici – kad pārnāksi mājās, mācīsi man visu to, ko tu zini. Taču visu to, ko tu zini, es nekad apgūt nespēšu. Un man to arī nevajag. Vēl jo vairāk, tādi jautājumi, kā, piemēram, Navjē–Stoksa vienādojums mani arī agrāk neinteresēja un tagad neinteresēs. To es tev atklātā tekstā saku. Tās ir šausmas uz trīs lappusēm, nevis vienādojums. Rotori, tenzori, diverģence... Nosaukumi vien jau nogalina.

Vitālijs: Es zinu, ka Navjē–Stoksa vienādojums tevi neinteresē.

- Bet tevi?

Vitālijs: Mani ļoti interesē.

- Klausies, tu šo Navjē–Stoksa vienādojumu risināji teorētiski turbulentām plūsmām turbīnā. Strādāji pie tā 17 gadus. Tev melnrakstos tas viss ir.

Vitālijs: Es nodarbošos ar Navjē–Stoksa vienādojumu, bet piemērojot dzīves un nāves jautājumiem.

- Kā, vai tad Navjē–Stoksa vienādojums ir tik vispārīgs, ka apraksta pat dzīvi un nāvi?

Vitālijs: Jā. Navjē–Stoksa vienādojums apraksta dzīves un nāves procesus.

- Un kāds ir šī vienādojuma atrisināšanas mērķis? Pieņemsim, tu to atrisināsi. Ko dos šis risinājums?

Vitālijs: Es zinu, ka man izdosies atrisināt dzīves un nāves jautājumu teorētiskā līmenī.

- Un kā to saprast: atrisināt dzīves un nāves jautājumu teorētiskā līmenī?

Vitālijs: Matemātiski parādīt smalkās pasaules uzbūvi.

- Mans Dievs! Vai tad tas ir iespējams?

Vitālijs: Tas ir iespējams. Es atrisināšu šo jautājumu.

- Astruss reiz šajā sakarā teica, ka Vitālijs atrisinās Navjē–Stoksa vienādojumu, piemērojot dzīves un nāves līknei. Astruss tā arī pateica: “Atrisinās, tas nu ir skaidrs.” Es, protams, nesapratu, kā tas ir. Izrādās, var matemātiski parādīt fiziskās un smalkās pasaules eksistenci un pierādīt vienas pasaules pāriešanu otrā. Jā?

Vitālijs: Matemātiski pierādīt vienas pasaules pāriešanu otrā.

Vau! Un tu to risināsi teorētiski vai ar ESM palīdzību?

Vitālijs: Es to risināšu ar ESM palīdzību un teorētiski. Tu vienmēr esi brīnījusies par manu neatlaidību vienādojuma risināšanā, bet tu nezināji, ka vienkārši nevarēju to nerisināt.

- Bet kāpēc? Vai tad tas bija tev tāds uzdevums? Tas ietilpa tavā misijā, ja?

Vitālijs: Vienādojums man bija jārisina, lai parādītu, lai dzīves un nāves procesu paradītu teorētiski.

- Bet tu taču nekad nedomāji par šī vienādojuma pielietošanu dzīves un nāves procesiem. Tu to risināji, piemērojot turbomašīnām. Ai, Vitālik, kāds tev interesants uzdevums.

Vitālijs: Es arī uzskatu, ka man ir vienkārši apbrīnojami interesants uzdevums. Mēs kopā ar tevi risināsim vienādojumu.

A-i-i-i, pat skābi kļuva. Uz trijām lapām viens vienādojums un neviena vārda, nav ko lasīt. Lūk, atcerējos, un man pat šķērmi palika no tādas perspektīvas.

Vitālijs: Tu mani iedvesmosi.

- Ā-ā-ā-ā, to es esmu ar mieru. Es piekrītu. Lūk, tā es piekrītu risināt ar tevi. Mēs kopā risināsim.

Vitālijs: Tu mani iedvesmosi, Taņečka.

- Jā, starp citu, es toreiz Astrusam pateicu, ka viņš Jums jebkuru vienādojumu atrisinās, bet viņam vajag, lai blakus būtu es.

Vitālijs: Astruss zina, ka tu viņam to teici. Astruss saka, ka tu esi vienkārši gudriniece. Viņš teica, ka tu esi bijusi vienmēr, visās dzīvēs ar mani. Vienkārši mēs ar tevi bijām viens vesels dažādās dzīvēs. Viņš teica, ka mēs ar tevi esam unikāls pāris, Taņečka, tāpēc ka mums ar tevi ir izdevies atrisināt problēmu pat tur, kur citi nevarēja tikt galā.

- Un citi, par kuriem ir runa, tie arī ir pāri vai vieninieki?

Vitālijs: Tie vienmēr ir bijuši vieninieki. Viņi nepazina mīlestību, vienkārši tāpēc, ka vienmēr bija vieni.

- Tieši tā. Un, lai ražīgi strādātu uz Zemes, bez mīlestības nevar. Vienas zaļas skumjas bez mīlestības tak.

Vitālijs: Mēs ar tevi vienmēr uz Zemes būsim kopā, Taņečka.

- Labi, Vitālik, tad es tagad beidzu. Iešu gatavoties miegam.

Vitālijs: Es iešu iekšā tavā sapnī, lai pamodinātu tavu būtību. Es būšu kopā ar tavu būtību, tāpēc ka man ļoti gribas būt kopā ar tavu būtību. Mēs ar tavu būtību mīlam viens otru.

- Es vienkārši apskaužu savu būtību. Kaut vai mazlietiņ nodotu sajūtas no tikšanās manai fiziskajai apziņai, kad viņa pamodīsies. Tas ir, kad mans ķermenis pamodīsies. Tas ir, kad es pamodīšos. Tak nē, neko taču neatceros. Aizvainojoši pat. Vitālik, kāda laime, ka tu man esi. Nu, kurš man varētu stāstīt par Navjē–Stoksa vienādojumu? Nu neviens tūkstoš kilometru rādiusā. Tātad es tevi iedvesmošu, un mēs ar tevi risināsim vienādojumu. Mēs smagi strādājām. Jā? Mēs smagi strādājām, mēs esam noguruši. Viss, es eju gulēt.

Vitālijs: Es vienmēr ar tevi risināšu visu jautājumus un visus vienādojumus. Ar labu nakti.

 

2016. gada 16. augusts

33. daļa. Kontakts ar Vitāliju.

- Kā tu domā, kāpēc Koļa neslimoja ar vēzi, bet, kad nomira, izrādījās pamodies?

Vitālijs: Koļa arī bija dusošais, bet viņš spēja pamosties pēc avārijas ar mašīnu. Viņš kļuva pamodinātais.

- Bet kāpēc tad tavs tēvs nav pamodinātais? Viņš arī gāja bojā autokatastrofā. Un arī, kā Koļa, neinteresējās par smalko pasauli.

Vitālijs: Mans tēvs vienmēr ir bijis dusošais. Viņš nepamodās no autokatastrofas. Bet Koļa bija sākotnēji pamodinātais, kad atnāca uz dzimšanu. Nepamodies, bet pamodināts. Avārija viņu pamodināja līdz galam.

Bet tēvs nespēja pamosties. Es redzēju tēvu, kad viņš bija nomoda stāvoklī. Viņš atkal kļuva dusošais pēc manas aiziešanas. Viņš atkal aizmiga.

- Vitālik, bet, kad viņš bija nomodā, tu taču viņu uz ielas satiki? Jā?

Vitālijs: Es satiku tēvu uz ielas. Viņš gāja pa ielu un ieraudzīja mani. Viņš nopriecājās. Viņš saprata, ka es esmu šeit, blakus viņam, tāpēc ka es arī esmu nomiris.

- Ahā, tātad viņš saprata, ka arī ir miris. Bet tavu māmiņu pamodināt viņš negribēja?

Vitālijs: Viņš māmiņu nemēģināja pamodināt, tāpēc ka viņš nezināja, ka to var izdarīt.

- Vitālik, mēs rakstām, ka viņi tur dus savos apvalkos. Lūk, tavs tēvs un māmiņa, viņi tur sēžot dus?

Vitālijs: Viņi dus, sēžot apvalkā.

- Un apvalks ir redzams? Tu redzēji apvalku? Tā taču ir uz āru izvērsta prototelpa. Tā ir redzama?

Vitālijs: Es redzēju apvalku. Viņi apvalkā dus sēžot. Bet, kad tava māmiņa pamodās, apvalks izzuda. Tur ir iekārtots tā, ka pamodusies būtība iet uz mirušo pasauli.

- Bet vai tad viņi sēž ne mirušo pasaulē?

Vitālijs: Viņi sēž mirušo pasaulē, bet mirušo pasaule ir liela.

- Labi. Bet, kad viņa ir pamodusies un nomodā, tad viņa iet uz dzelteno pilsētu, ja?

Vitālijs: Viņa vienkārši iet uz dzelteno pilsētu.

- Un tur, dzeltenajā pilsētā, viņiem ir mājas? Mājās ir mēbeles, ja?

Vitālijs: Es biju tēva mājās. Mēs ar viņu gājām uz mājām. Es ieraudzīju māmiņu, viņa dusēja un sapnī pastāvīgi gatavoja ēdienu. Es mēģināju māmiņu pamodināt, bet viņa nepamodās.

- Tātad viņa tomēr bija mājās. Teiksim tā: tēvam ir dzīvoklis. Jūs atnācāt uz dzīvokli, dzīvoklī savā apvalkā dusēja māmiņa. Tā? Es pareizi saprotu?

Vitālijs: Es redzēju māmiņu, kura vienkārši sēdēja apvalkā.

- Un kur tad apvalks atradās, pie viņiem mājās?

Vitālijs: Apvalks atradās mājās, bet māmiņa dusēja. Es redzēju viņas sapni. Viņa pastāvīgi gatavoja ēdienu.

- Bet vispār mājā tur mēbeles ir, ja?

Vitālijs: Es redzēju mājā mēbeles: galdu, krēslus, skapi.

- Gulta bija?

Vitālijs: Gultu neredzēju. Bet, kad tēvs teica, ka viņš grib pagulēt, viņš nogūlās uz grīdas. Vienkārši uz grīdas.

- Un tajā pašā mājā, tajā pašā dzīvoklī te apvalkā sēdēja... Kā apvalks izskatās? Tas ir caurspīdīgs?

Vitālijs: Apvalks bija caurspīdīgs. Tas ir vienkārši ierīkots, un man bija redzams, ka tur māmiņa sēž. Un viņas sapnis bija redzams.

- Bet tēvs saprata, ka viņi ir miruši? Un ka māmiņa arī ir mirusi? Tēvs saprata situāciju?

Vitālijs: Tēvs saprata situāciju. Bet es tad biju nezinošs un nevarēju viņam visu pastāstīt. Viņš man teica, ka grib uz Zemi. Viņš vienkārši nezina, kā aiziet uz Zemi.

- Jā-ā-ā, un tajā pašā dzīvoklī, kaut kur citā istabā, tāpat apvalkā... un šis apvalks stāvēja uz grīdas? Un tajā apvalkā sēdēja Oļegs? Jā?

Vitālijs: Es citā istabā redzēju sēžam Oļegu. Viņš arī dusēja un redzēja sapni. Man šķita, ka viņš ir vienkārši noguris no sapņa. Viņš raudzījās uz pasauli, kurā dzīvoja. Bet viņš nevarēja pamosties.

- Un kā viņš raudzījās uz pasauli? Viņš sēdēja šajā apvalkā un pārlūkoja... ko? Planētu, Zemi, ko?

Vitālijs: Viņš raudzījās uz visu planētas pasauli. Viņš gribēja aplūkot visas planētas.

- Bet viņš taču nereaģēja uz tavām sarunām, uz tavu vēršanos, ja?

Vitālijs: Viņš nereaģēja uz mani. Viņš vienkārši mani neredzēja. Viņš dusēja. Man neizdevās viņu pamodināt.

- Un tu tur biji vienu reizi vai vairākas reizes?

Vitālijs: Es biju tikai vienu reizi.

- Un kāpēc vairāk neaizgāji?

Vitālijs: Es vienkārši nezināju, kurp iet, lai nonāktu pie viņiem.

- Vitālik, lūk, tu pabiji pie visiem radiniekiem, redzēji visus. Un kur tu visu pārējo laiku pavadīji, trīs mēnešus taču?

Vitālijs: Es biju pilsētā, pavadīju laiku uz ielas.

- Uz ielas?

Vitālijs: Jā.

- Un, lūk, tā dienu un nakti uz kājām? Visu laiku staigāji pa pilsētu?

Vitālijs: Es vienkārši staigāju pa pilsētu, bet nezināju, kurp var aiziet, lai atrastu visus radiniekus.

- Un kā tu viņus atradi pirmajā reizē? Nejauši iznāca?

Vitālijs: Es biju pilsētā un nejauši gadījos blakus.

- Ai, nu ne jau nejauši, jo tu zināji par viņiem un tiecies pie saviem radiniekiem. Jā?

Vitālijs: Tev taisnība. Man vienkārši gribējās nonākt pie viņiem, tāpēc ka es vienmēr biju ar viņiem uz Zemes. Lūk, es arī pie viņiem nonācu.

Jā-a-ā, un mana māmiņa un mans tēvs arī tur ir kādā mājā, ja?

Vitālijs: Es redzēju māmiņu un tavu tēvu dzīvoklī, bet dzīvoklis varbūt nebija viņējais, tāpēc ka man neizdevās viņus pēc tam atrast. Kaut gan man gribējās atkal viņus atrast. Bet es nevarēju.

- Lūk, tāpat vēlreiz nevarēji atrast savu tēvu ar māmiņu. Jā? Vienkārši otru reizi vairs nevarēji.

Vitālijs: Es biju pilsētā, bet nevarēju viņus atrast otru reizi. Uzzināt, kur viņi bija, vienkārši neizdevās. Es nezināju, kā.

- Skaidrs. Un visus trīs mēnešus tu tur klīdi pa šo pilsētu, ja?

Vitālijs: Es klīdu pa pilsētu trīs mēnešus. Peldējos jūrā un vienkārši staigāju pa ielām.

- Toties tu redzēji pilsētu, ielas, redzēji to nosaukumus, ja?

Vitālijs: Es redzēju pilsētu, ielas, to nosaukumus, tur vienkārši viss bija iekārtots kā uz Zemes. Ļoti līdzīgi. Man šķita, ka mēs ar tevi reiz esam bijuši šajā pilsētā.

- Nu, droši vien reiz tur dusējām, ja?

Vitālijs: Reiz mēs kopā ar tevi tur dusējām. Es izstaigāju pilsētu un paskatījos. Man ielā šķita pazīstama. Tu toreiz arī biji pilsētā ar mani. Pēc tam mēs aizgājām uz Zemi.

- Tātad tu vienkārši atcerējies. Tātad mēs tur arī ar tevi reizēm modāmies un bijām nomodā. Jā, žēl, protams. Vita, saki. Principā, lūk, kad tu atnāksi uz Zemi, tu no Zemes varētu uz turieni tikt, lai sameklētu tēvu vai Oļegu? Vai arī jau viss?

Vitālijs: Es spētu, manas zināšanas palīdzētu man tikt. Bet man vajag dabūt atļauju, lai pamodinātu Oļegu. Oļegs dus, nevar pats pamosties. Un viņam ir jāiet uz dzimšanu. Uz Zemi.

- Nu, lūk, ko gan tagad darīt? Lūk, redzi vienkārši pie vieniem un tiem pašiem vecākiem, pie tēta, māmiņas, atnāca dažādas būtības. Tāpēc katram ir savs liktenis, katram savas sekas pēc zemes plāna dzīves.

Vitālijs: Es vienmēr esmu bijis zinošais, tāpēc man paveicās kļūt augšāmceltam.

- Kā tas ir, “vienmēr zinošais”? Uz Zemes tu par to neko nezināji.

Vitālijs: Es biju zinošais par to, ka man paveiksies iziet augšāmcelšanu. Kad es atnācu šurp, es to visu atcerējos. Mēs ar tevi vienmēr esam bijuši kopā. Mēs ar tevi nevaram pa vienam, mums nav iespējams pa vienam, tāpēc ka mēs ar tevi esam unikāls pāris. Mēs esam radīti divatā darbam uz Zemes.

- Jā-ā-ā. Mani vienkārši neatstāj apjukums. Iznāk tā, ka mēs ar tevi, dzīvojot uz Zemes, bijām nedaudz ne gluži parasti. Mūsu pāris ar tevi uz Zemes bija ne gluži parasts. Mēs bijām kaut kādi ne tādi?

Vitālijs: Nebijām parasti mēs ar tevi. Mēs ar tevi nezinājām, ka bijām vienmēr pagātnes dzīvēs kopā.

- Bet pats interesantākais ir tas, ka mēs tāpat vien dzīvojām un dzīvojām. Un pat domas nekad nebija, ka mēs esam kaut kādi atzīmēti. Un vēl vairāk... Nu, protams, kad atnāca Astruss, mēs sajutām, ka kaut kas te ir. Tāpēc mēs ar tevi bijām milzīgā iespaidā. Tā taču ir?

Vitālijs: Astruss atnāca, lai mēs ar tevi misiju izpildītu ļoti labi. Viņš sāka dot informāciju cilvēkiem. Mēs ar tevi zinājām daudz, bet mēs nezinājām smalko pasauli. Astruss mums deva zināšanas pa smalko pasauli. Viņš palīdzēja mums kļūt augšāmceltiem.

- Jā, droši vien. Galu galā viņš droši vien arī Korsu pie mums atveda. Gan hierarhus, gan Lizu ar mazuli. (Par to mēs rakstījām grāmatās “Astruss. Priekštecis” (“Асрус. Предтеча[8]”) un “Pa tuksnesi ejošie” (“Идущие по пустыне[9]”). Viņš, redzams, pacēla visu šo vilni, un viņi nāca pārbaudīt. Es domāju, tā? Bet ko tad viņš mums nekur un nekad nepalīdzēja?

Vitālijs: Astruss vienmēr bija ar mums, bet viņš nevarēja mums ar tevi palīdzēt. Tāpēc ka mēs ar tevi pazaudētu augšāmcelšanu. Viņš gribēja palīdzēt citādi. Viņš gribēja, lai mēs ar tevi kļūtu augšāmcelti.

- Vitālik, precizē, 6. septembrī pagājušogad ar tevi viss bija labi. Bet 7. septembrī no rīta tev temperatūra bija zem 40, pulss pāri 300, gandrīz samaņas zudums. Nu ļoti viss negaidīti. Tu nesaslimi pēc augstāko spēku gribas? Ne tāpēc, ka viņi nolēma, pietiks. Lai viņš saslimst un iet uz augšāmcelšanu. Kā tu uzskati?

Vitālijs: Tev nav taisnība. Tas notika bez Astrusa dalības. Taču man deva iespēju kļūt augšāmceltam.

- Bet principā viņi varētu vienkārši palīdzēt tev izveseļoties. Jā?

Vitālijs: Viņi varētu man vienkārši palīdzēt izveseļoties. Taču es no slimnīcas iznāktu vecs. Es varētu atkal saslimt, tāpēc ka biju vecs.

- Jā, protams, es piekrītu.

Vitālijs: Astruss teica, ka viņš negribēja palīdzēt man atlabt. Viņš gribēja man uztaisīt augšāmcelšanu.

- Vēl jo vairāk, ka viss bija sagatavots. Gan Korss, gan hierarhi, gan Liza ar mazuli, viss jau bija saskaņots. Es tā saprotu, ja?

Vitālijs: Viss bija saskaņots ar augstākajiem spēkiem. Viņš varēja padarīt mani augšāmceltu, un viņš izdarīja. Es vienmēr dzīvošu uz Zemes ar tevi.

- Vitālik, bet kāda situācija ir ar garīdzniekiem? Vispār, ar visiem, kas kalpo baznīcai. Kas viņi ir: pamodušies, vai arī no viņiem ir pamodušies daži?

Vitālijs: Garīdznieki mēdz būt dusoši un pamodušies.

- Tas ir, tas, ka viņi nodarbojas ar savu darbību, vēl nenozīmē obligātu pamošanos. Tā nedod rezultātā pamošanos. Nē?

Vitālijs: Viņi nezina par smalko pasauli, nav spējuši uzzināt, ka pamošanās mēdz būt ar lūgšanām.

- Ā-ā-ā, pamošanās mēdz būt ar lūgšanām. Visi mūki un mūķenes, kas no rīta līdz vakaram pastiprināti skaita lūgšanas, kļūst pamodušies. Jā?

Vitālijs: Patiesi lūdzēji vienmēr pamostas.

- Tas ir, ar reliģiju nerēķināties nevar. Reliģija, izrādās, modina cilvēkus. Var izdarīt tādu secinājumu?

Vitālijs: Reliģija vienmēr modina caur lūgšanām. Tā var kļūt līdzeklis, lai pamostos. Bet mēs ar tevi vienmēr esam bijuši ateisti. Mēs ar tevi lūgšanas nezinājām un neskaitījām tās pastāvīgi. Astruss gribēja, lai mēs ar tevi kļūtu augšāmcelti.

- Kas to būtu domājis! Vitālik, bet, kad tu nomiri un nonāci mirušo pasaulē, tu tomēr vēl biji miegains vai arī pavisam dzīvs? Pamodies?

Vitālijs: Es pilsētā biju vienkārši pamodinātais, tāpēc ka nesēdēju apvalkā. Es pilnīgi pamodos aizbāznī, kad Astruss mani ievietoja aizbāznī. Es tad sapratu visu par mani un par tevi. Astruss man izskaidroja, ka tev ir slima mugura. Es sāku redzēt tavu mugurkaulu, tavu slimību. Viņš teica, ka dos man zināšanas, lai es tevi izārstētu.

- Jā-ā-ā, kas to būtu domājis, bitīt matos. Un es tik tālu pārnesu kontaktu. Pat uz 5 nedēļām. Es taču nezināju, ka viņš tā ir piedalījies manā veselībā un manā dzīvē.

Vitālijs: Es zinu, ka tu vienkārši nezināji par Astrusa lomu tavā liktenī. Viņš man pateica par tavu muguras slimību un par kājām. Viņš parādīja man tavas slimības ārstēšanas metodi.

- Jā, un pēc tam jau pa šo laiku, kamēr tu esi tur, viņš tev iemācīja vispār ārstēt cilvēkus, ja?

Vitālijs: Astruss man iemācīja ārstēt no visām slimībām. Viņš man iedeva universālu metodi, kā ārstēt no vēža un vispār no visām slimībām. Vēl vairāk, viņš man iedeva metodi, kā cilvēkus padarīt jaunākus. Es varu cilvēku atgriezt 30 gadu vecumā. Kad es atnākšu, pirmais, ko es izdarīšu, padarīšu tevi jaunu, Taņečka. Visas tavas slimības vienkārši pazudīs.

 

2016. gada 18. augusts

34. daļa. Kontakts ar Vitāliju.

- Vitālik, man ir tāds jautājums. Mana būtība manā ķermenī guļ cauru diennakti, izņemot tās 30 sekundes, kad tu viņu pamodināji. Tā?

Vitālijs: Nē, tava būtība var gulēt, bet var arī pamosties. Viņa nav saistīta ar ķermeņa ritmu.

- Manai būtībai, ar kuru tu satiecies naktīs, ir sava apziņa?

Vitālijs: Būtībai ir apziņa.

- Šī apziņa nav mana tā sauktā zemapziņa?

Vitālijs: Tā ir tava zemapziņa.

- Astruss teica – kad bērns piedzimst, viņam jau ir visas zināšanas par smalko pasauli. Tas ir, būtība, kura atnākusi uz dzimšanu, visas zināšanas nes sevī.

Vitālijs: Es redzu, ka tu vienkārši esi malacis.

- Malacis. Tātad šajā manā zemapziņā glabājas zināšanas par smalko pasauli, kuras būtība atnesa sev līdzi.

Vitālijs: Jā, tev taisnība.

- Tā, tagad tālāk. Koļa, Nataša, būdami plazmoīdas būtības un jaunie fiziskie cilvēki, visu laiku strādā ar Zemes cilvēkiem, sniedz viņiem zināšanas par smalko pasauli. Esmu pareizi sapratusi?

Vitālijs: Tu esi pareizi sapratusi.

- Tad jautājums: kādēļ šai būtībai, kurai ir visas zināšanas par smalko pasauli sevī, nomirušie sniedz viņai papildus zināšanas par smalko pasauli, ja viņai tās jau ir? Kā tu domā, kādēļ?

Vitālijs: Tādēļ, ka viņa nevar izmantot tās zināšanas, kuras viņai ir.

- Un kāpēc viņa nevar tās izmantot?

Vitālijs: Cilvēks vēl nav pamodies.

- Tad tāds jautājums: manas būtības pamošanās katru rītu, piemēram, nav saistīta ar cilvēka “pamošanos” uz Zemes? Tas nav viens un tas pats, tā?

Vitālijs: Tas nav viens un tas pats. Tas, ka būtība katru rītu pamostas, neliecina, ka cilvēks uz Zemes ir “pamodies”. Tieši tāpat, kā ķermeņa pamošanās katru rītu nenozīmē, ka cilvēks uz Zemes ir “pamodies”.

- Bet ko tādā gadījumā nozīmē, ka viņš ir “pamodies”? No rīta pamodusies būtība nevar izmantot tās zināšanas, kuras viņai ir apziņā. Bet, kad cilvēks ir pamodies, tad viņa šīs zināšanas var izmantot. Tā?

Vitālijs: Tev ir taisnība. Viņa var izmantot zināšanas par smalko pasauli.

- Un tas kaut kā izpaužas ikdienas dzīvē? Lūk, teiksim, cilvēks ir pamodies, un būtība ir sākusi izmantot zināšanas par smalko pasauli. Kā tas var parādīties cilvēka ikdienas dzīvē?

Vitālijs: Tas parādīsies tajā, ka cilvēkam būs citas vērtības.

- Ā, un, lūk, kad nomirušie sniedz viņai zināšanas par smalko pasauli, šīs zināšanas… Mirklīti, kā? Tās arī tiek noliktas zemapziņā?

Vitālijs: Zināšanas par smalko pasauli, kuras sniedz nomirušie, tiek noliktas zemapziņā. Taču zemapziņa tās jau var izmantot.

- Tātad tās zināšanas, kuras piemēram, Nataša sniedz dusošam cilvēkam, tiek noliktas būtības zemapziņā, papildus tām, kuras tur ir. Un ko tas dod?

Vitālijs: Iznāk, ka būtība vienmēr zina par smalko pasauli tāpēc, ka viņai zināšanas par smalko plānu ir devuši nomirušie.

- Ā. Un tās zināšanas, kuras viņai bija, viņa tās nezina, ja?

Vitālijs: Viņa tās nezina. Viņa tās uzzina tikai pēc cilvēka pamošanās.

- Jā-ā-ā, un kāpēc cilvēks pēkšņi pamodīsies? Lūk, viņai sniedz šīs zināšanas. Nataša čukst, čukst viņai miegā. Būtība to visu vāc, vāc. Cilvēks no rīta pamostas, neko nezina, neko neatceras. Kāpēc no šīm zināšanām cilvēks pēkšņi “pamostas”?

Vitālijs: Cilvēks “pamostas” no zināšanām par smalko pasauli, tāpēc ka būtība saņem uzstādījumu pamosties.

- Un ko nozīmē “pamostas”? Kā cilvēka pamošanos sasaistīt ar būtības iespēju izmantot tās zināšanas, kuras viņa atnesusi sev līdzi?

Vitālijs: Būtība šīs zināšanas vienkārši izmantos. Viņa par smalko pasauli sāks zināt daudz. Būtība izmainīs vērtību sistēmu. Un cilvēks pats sāks interesēties par smalko pasauli. Viņam var rasties jautājumi: kas es esmu? Kādēļ es esmu šeit? Ko tālāk? Un tas ļaus atvērt būtības iespējas izmantot zināšanas viņas zemapziņā. Lūk, tā arī notiek cilvēka “pamošanās” uz Zemes.

- Tātad mana būtība reizēm ir nomodā. Bet tu nevari iziet uz viņu, kad viņa ir nomodā?

Vitālijs: Es vienmēr iešu iekšā tavā sapnī un modināšu tavu būtību.

- Sapnī jā. Bet, lūk, reiz ieiet un satikties ar manu būtību, kad viņa neguļ, ir iespējams?

Vitālijs: E nezinu, es par to neesmu domājis.

- Vitālik, lūk, tu ienāc manā sapnī un tur modini manu būtību uz pusminūti. Un viņa dažreiz neguļ. Varbūt ir jāieiet kādā iekšējā telpā un tur jāsatiek nevis aizmigušu, bet nomodā esošu manu būtību. Un varbūt nevis uz pusminūti, bet ilgāk.

Vitālijs: Es par to domāšu. Bet man ir jāsaprot, kur iet iekšā.

- Nu jā, protams. Kur šī būtība atrodas nomoda stāvoklī?

Vitālijs: Jā, kur būtība atrodas, kad ir nomodā? Es pajautāšu Astrusam. Viņš man pateiks, kur ir jāieiet, lai satiktos ar tavu būtību.

- Lūk, tas ir interesanti. Ja tu ar viņu satiksies nomoda periodā, varbūt es kaut ko varēšu uztvert?

Vitālijs: Es domāju, ka kaut ko varam iegūt. Es domāšu par to, kur man ir jāieiet.

- Varbūt uzkrājošajā nišā? Vai prototelpā? Tas ir viens un tas pats?

Vitālijs: Prototelpa un mūsu uzkrājošās nišas nav viens un tas pats.

- Jā, Tikai, kur lai atrod ieeju šajā nišā? Lūk, pamēģini atrast.

Vitālijs: Es pamēģināšu atrast. Vienkārši man pašam ir interesanti. Es meklēšu atrisinājumu.

 

2016. gada 20. augusts

35. daļa. Kontakts ar Astrusu.

Vai mūsu būtības apziņa nav tā sauktā zemapziņa?

Astruss: Jā.

- Vai būtības apziņa ir saistīta ar manu fizisko apziņu? Vai arī smadzenes nekad nepieļauj tādu saikni?

Astruss: Nepieļauj.

- Informāciju no zemapziņas manā fiziskajā apziņā nelaiž smadzenes. Un, otrādi, informāciju no manas fiziskās apziņas būtības apziņā smadzenes laiž? Visu vai selektīvi?

Astruss: Laiž. Dažreiz jebkuru, dažreiz selektīvu.

- Un pēc kāda principa viņas izvēlas laist vai nelaist?

Astruss: Ja jums ir kāds nodoms un tas ir ļoti svarīgs. Vai tas, kas izraisa draudus smadzenēm. Tad viņas uz turieni paziņo.

- Es nesapratu. Ja esmu sadomājusi kādu nekrietnību pret kādu...

Astruss: Nevis nekrietnība ir domāta, bet vajadzība pasaulei. Vai draudi. Šādā gadījumā tas momentāni tiek ielaists.

- Draudi kam?

Astruss: Jums, ja kaut kas apdraud jūsu dzīvību.

- Dažreiz cilvēks iegūst neparastas spējas, piemēram, traumas rezultātā. Vai arī viņš ir atgriezies no klīniskās nāves. Mēs sakām, ir pavērusies slēgplāksne. Kas šādā gadījumā ir noticis starp būtības apziņu un fizisko apziņu? Tā vienkārši ir smadzeņu trauma?

Astruss: Nē, ir sabojājies vārsts.

- Un tas ir sabojājies smadzeņu traumas dēļ?

Astruss: Jā.

- Bet, ja viņš ir pabijis klīniskajā nāvē, tad smadzeņu traumas taču nav?

Astruss: Tas pats, deformējas plakanais apvalks, kuram piemīt īpašība vai nu attīstīties, vai arī plaisāt, izpaužas plankumiņu, caurumiņu veidā utt.

- Miegs vajadzīgs ne tikai fiziskajam ķermenim, bet būtībai arī? Tā?

Astruss: Tās ir Esības dažādas izpausmes formas.

- Tās ir dažādas miega formas?

Astruss: Jā. Dažādas miega izpausmes formas.

- Tad jautājums: ķermenim ir viena miega forma, bet būtībai cita?

Astruss: Jā, tās ir Esības dažādas izpausmes formas.

- Vai būtība mana fiziskā ķermeņa iekšienē ir pakļauta dienas un nakts ritmam? Tas ir, pa dienu būtība ir nomodā, bet naktī guļ? Var tā teikt?

Astruss: Nē.

- Ja mēs cilvēku uzskatām par dusošu uz Zemes, viņa būtība pastāvīgi dus? Vai arī viņa reizēm ir nomodā?

Astruss: Tur ir citi nomoda likumi. Viņa var te iemigt, te pamosties.

- Tas ir neatkarīgi no tā, vai ķermenis guļ vai neguļ?

Astruss: Pareizi.

- Ar ko ķermeņa miegs principiāli atšķiras no būtības miega?

Astruss: Būtības miegs ir tuvu pašnāvnieciskam stāvoklim. Kad būtība dus un redz sapņus, tas var izraisīt vēlēšanos aiziet uz turieni. Un iegrimt tur sapnī.

- Man ne visai ir skaidrs pašnāvnieciskais stāvoklis. Es vienmēr pašnāvniecisku stāvokli vērtēju kā tieksmi uz pašnāvību.

Astruss: Nē, tas var būt ļoti svētlaimīgs stāvoklis. Starp citu, vēders ātrāk nekā smadzenes uztver nianses: vai būtība dus vai nedus.

- Tāpēc ka mums te ir sirds smadzenes. Vai nevar teikt, ka mūsu smadzenes kontrolē ķermeņa miegu, bet būtības smadzenes kontrolē būtības miegu?

Astruss: Var tā izteikties.

- Kur, kādā telpā ienāk Vitāliks, kad modina manu būtību un sarunājas ar viņu? Uzkrājošajās nišās?

Astruss: Atbilstību zonā.

- Šajā zonā kas kam atbilst?

Astruss: Tur, kur sapņa enerģija un ķermeņa enerģija saskaras, šajā atbilstības zonā vajag nonākt.

- Kur šī atbilstības zona principā atrodas?

Astruss: Tā var būt visur. Visās iekšējās telpās.

- Informāciju par manas būtības tikšanos nomoda stāvoklī ar Vitālika būtību varu uztvert es, mana fiziskā apziņa? Vai arī smadzenes vienalga neielaidīs?

Astruss: Var ielaist.

- Tātad Vitāliks var atrast ieeju šajās nišās.

Astruss: Var un ļoti.

- Bet viņš spēs atrast ieeju nišās? Viņš saka, ka pagaidām nevar.

Astruss: Viņš veic meklējumus jūsu telpā. Viņš pašlaik staigā pa jūsu iekšējām telpām. Viņš atradīs.

- Jūs mums teicāt, ka bērnam piedzimstot, viņa iekšienē ir visas zināšanas par smalko pasauli. Tās glabājas būtības apziņā?

Astruss: Tās neglabājas, tās ir izpaustas būtības apziņā.

- Būtība var izmantot šo informāciju?

Astruss: Var. Pēc atspulga likumiem.

- Tātad tomēr ir iespēja informāciju par smalko plānu no zemapziņas nodot fiziskajai apziņai?

Astruss: Noteiktā cilvēka stāvoklī – jā.

- Tas ir, būtībai ir jānoķer šis piemērotais moments, lai viņa ieslēgtu šīs informācijas pārraidi fiziskajai apziņai. Tā?

Astruss: Tā.

- Kāpēc būtībai miegā nomirušie nodot informāciju par smalko pasauli, ja tā viņai jau tāpat ir?

Astruss: Mijiedarbībām. Notiek enerģiju apmaiņa.

- Var teikt, ka viņa “aktivizē” informāciju, kura ir iekšienē?

Astruss: Jā.

- Tas kaut kā atspoguļosies cilvēka reālajā dzīvē?

Astruss: Atspoguļosies. Notiek daudz uzkrāšanu dažādos periodos, un pēc tam notiek šīs informācijas nomešana. Gadījumā, ja glabātuve ir pārāk pārpildīta, tas iedarbojas uz cilvēka reālo dzīvi, uz pašreizējo laiku. Tā ir ļoti sarežģīta mijiedarbība.

- Samērā ar to, kā nomirušie pārraida informāciju, notiek glabātuves pārpildīšanās, un jo intensīvāk šī informācija iedarbosies uz reālo dzīvi. Tā?

Astruss: Pareizi. Ne tikai nomirušo nodotā informācija, bet arī tā, kuru cilvēks izzina pats.

Vitālika būtības un manas būtības tikšanās turpinās tikai apmēram pusminūti. Vai var teikt, ka Vitālikam šajā momentā ir izdevies manu būtību izvilkt no ķermeņa?

Astruss: To tā var teikt, bet visai nosacīti. Viņš ar savu apziņu iedarbojas uz Jums lielākā mērā, nekā jūs domājat. Ne tik daudz izvilka, cik iedarbojās viņa apziņa.

- Tas ir, viņa zemapziņa iedarbojas uz manu zemapziņu?

Astruss: Jā.

- Mums tika teikts, ka tam, lai būtību izgrūstu no ķermeņa mirstot, nepieciešams tikpat enerģijas, cik nepieciešams tam, lai paceltu gaisā lidmašīnu. Vai nevar izskaidrot to, ka Vitālikam izdodas būtību izvilkt tikai uz pusminūti, ar to, ka viņam ir maz enerģijas? Vai arī tas ir izskaidrojams ar to, ka mans ķermenis pamostas?

Astruss: Var. Jūs tuvojaties lidojošo šķīvju noslēpumam.

- Un, ja es būtu iedzērusi miegazāles, tikšanās varētu turpināties ilgāk?

Astruss: Kaut kas tāds ir iespējams.

- Šīs miegazāles būtību neietekmētu?

Astruss: Nē.

- Vai būtība pamostas, mirstot dusošam cilvēkam?

Astruss: Nē. Pamodināt var tikai uz Zemes.

- Kādēļ mirušo pasaulē vajadzīgas mājas, veikali, jūra? Tie ir tiem, kas ir pamodušies un ir nomodā?

Astruss: Ne kā dēļ tie tur nav vajadzīgi, bet tādēļ, ka jūs tos izpaudāt. Un tiem ir tendence tajā pasaulē ar savām jūtu, apziņas kompleksa sastāvdaļām paust un atspoguļot šo īpašību summu.

- Tas ir, būtība nomoda stāvoklī var “pēc līdakas pavēles, pēc mana lūguma” dabūt to, ko gribēs, piemēram, kleitu vai māju?

Astruss: Var.

- Lūk, šīs mājas tad arī ir būtību radītas? Viņas nomoda stāvoklī rada šīs mājas.

Astruss: Jā. Visas vēlmes dzīves laikā var tur tik realizētas pilnā mērā un lielākā pakāpē nekā šeit.

- Tas viss būs tikai būtības iztēlē, vai arī māja parādīsies dzeltenajā pilsētā?

Astruss: Parādīsies dzeltenajā pilsētā.

- Bet, kad viņa atkal iemigs, kas būs ar šo māju? Tā izzudīs?

Astruss: Tā neizzudīs. Matērijas visas īpašības, lai kur tās neizpaustos, ir bezgalīgas. Šis bezgalīgums nav kombinatoriska funkcija, tā ir sistēmas izvēršanās īpašība, un tajā pusē šī matērija var būt. Matērija, kā jūs to uztverat.

 

2016. gada 22. augusts

36. daļa. Kontakts ar Nikolaju* 24.05.16.

(*Nikolajs – mūsu meitas vīrs, gāja bojā autokatastrofā 2006. gada maijā. 1016. gada maijā pagāja 10 gadi, kopš viņš atrodas plazmoīda ķermenī. Viņš jau ir pārgājis uz jauno augstfrekvences fizisko pasauli.)

- Vitālik, es tā sapratu, ka Koļa ir šeit, ja?

Vitālijs: Koļa ir šeit. Viņš arī grib ar tevi sarunāties.

- Koļa, Koļečka, es tā priecājos, ka tu esi šeit, ka tu esi dzīvs...

Nikolajs: Es arī priecājos par tikšanos ar tevi...

- Koļečka, sauc mani par Taņu. Koļečka, tu zini, Vitālijs pastāstīja, ka tu biji pirmais, un vēl dzīvs, ar kuru Vitāliks satikās mirušo pasaulē. Viņš pastāstīja man par to prieku, kādu izjutis, kad ieraudzījis tevi un jūs tur metušies apkampties.

Nikolajs: Es arī biju ļoti priecīgs, satiekot Vitāliju. Viņš mani ļoti iepriecināja. Es gribēju, lai mēs ar viņu būtu kopā, bet viņam vēl ir jābūt aizbāznī.

- Koļa, es sastādīju jautājumus, kurus gribētu tev uzdot. Un lūdzu tevi, norunāsim tā. Ja mans jautājums tev nepatiks, tu vienkārši pasaki, ka uz šo jautājumu tu neatbildēsi. Labi?

Nikolajs: Es apsolu atbildēt uz visiem taviem jautājumiem.

- Labi. Koļečka, saki, lūdzu, tu gāji bojā autokatastrofas rezultātā. Kur tu pirmajā momentā sevi apzinājies uzreiz pēc avārijas?

Nikolajs: Es biju tehnikumā pie Oļas, tajā auditorijā, kurā Oļa vadīja nodarbību.

- Viņa tevi sajuta. Viņa stāstīja, ka viņa sākusi raudzīties uz kaktu un nav varējusi saprast, kas notiek.

Nikolajs: Es redzēju, ka viņa mani tur sajuta. Es biju auditorijā ar viņu.

- Koļečka, bet saki, lūdzu, kad tu nonāci mirušo pasaulē? Uzskatīsim tā: mums ir fiziskā pasaule, kur atrodos es, fiziskā pasaule, kur atrodies tu un plazmoīdās būtnes, bet aiz robežas, tēlaini runājot, mirušo pasaule, kur viņi sēž savos apvalkos. Kad tu nonāci mirušo pasaulē?

Nikolajs: Es mirušo pasaulē nonācu uzreiz pēc nāves.

- Tas ir, tu vienlaikus nonāci gan auditorijā, gan mirušo pasaulē?

Nikolajs: Es vienlaikus nonācu gan tur, gan tur.

- Kad tu nonāci tādā stāvoklī, tu uzreiz saprati, ka tu esi miris?

Nikolajs: Es sapratu, ka esmu miris, bet gribēju kļūt dzīvs, lai pateiktu Oļai, ka es viņu ļoti mīlu.

- Koļa, bet kur tu mirušo pasaulē pirmoreiz nonāci? Kur tu tur sevi pirmoreiz konstatēji?

Nikolajs: Es sevi konstatēju pilsētā. Tā bija dzeltenā krāsā.

- Pilsēta pati kā tāda tev patika?

Nikolajs: Pilsēta man nepatika. Tā ir nedzīva.

- Ko nozīmē nedzīva?

Nikolajs: Tā vienkārši ir labi ierīkota, bet tā ir nedzīva.

- Un kāpēc tu nolēmi, ka tā ir nedzīva?

Nikolajs: Tā ir statiska, tā vienkārši ir mirusi. Mirušo pilsēta.

- Labi. Vitāliks pastāstīja, ka tu peldējies jūrā. Starp citu, Vitāliks arī peldējās jūrā. Saki, kāda tā tur ir, jūra? Vēsa. Silta? Kāda?

Nikolajs: Jūra tur nešļakstās, tā vienkārši ir makets, lai viņi varētu iztēloties jūru.

- Bet tu taču peldējies šajā jūrā?

Nikolajs: Es peldējos jūrā, tāpēc ka tur vienkārši vairāk nav ko darīt.

- Un ko tur dara visi tie, kuri šajā pilsētā atrodas? Ko viņi tur dara?

Nikolajs: Viņi tur dus. Visi tur ir vienkārši miegaini. Es biju tur un visu sapratu, ka viņi ir miruši. Taču viņi var dažreiz pamosties.

- Saki, kad viņi pamostas, ko viņi tur dara?

Nikolajs: Kad viņi pamostas, tad viņi būvē sakaru tiltus. Es arī būvēju sakaru tiltus.

- Kas tas ir – sakaru tilts?

Nikolajs: Sakaru tilts – tā vienkārši nosacīti ir mijiedarbība ar dzīviem cilvēkiem.

- Un kādam nolūkam tiek būvēts šis sakaru tilts?

Nikolajs: Lai nodotu informāciju par smalko pasauli.

- Un ar kādiem dzīviem cilvēkiem? Ar jebkuriem, ar kuriem izdodas sazināties?

Nikolajs: Ar dzīviem cilvēkiem, ar kuriem var sazināties. Viņi saņem informāciju par smalko pasauli.

- Bet tu redzēji tur kādu no saviem mirušajiem tuviniekiem?

Nikolajs: Es redzēju tur manu vecmāmiņu. Viņa dus. Es vienkārši nespēju viņu pamodināt.

- Bet, lūk, kā tu uzskati, ko nozīmē “dus”?

Nikolajs: Dus, tātad vienkārši ir mirusi.

- Koļa, saki, kad tu avārijas rezultātā pameti savu ķermeni, kā tu uzzināji, ka tu varēsi sev uztaisīt plazmoīda ķermeni un atgriezties fiziskajā pasaulē?

Nikolajs: Es zināju to uzreiz. Es sapratu, ka varu atgriezties, taču bija nepieciešams daudz laika.

- Un no kurienes tu to uzzināji? Kā tu uzzināji, ka varēsi atgriezties, radījis sev ķermeni?

Nikolajs: Es nezinu, bet es zināju, ka varu atgriezties.

- Tu zini, Koļa, kad mēs sarunājāmies ar Astrusu, tad nonācām pie secinājuma... Jā, starp citu, tu Astrusu nepazīsti?

Nikolajs: Es Astrusu nepazīstu, bet dzirdēju par viņu no Vitālija.

- Kad mēs sarunājāmies ar Astrusu, tad nonācām pie secinājuma, ka tur turpina dusēt tie, kas dusēja uz Zemes. Bet visi tie, kas pamodās, tas ir, pārkārtoja savu apziņu, viņi nepaliek mirušo pasaulē. Viņi iet uz aizbāzni, rada sev plazmoīda ķermeni un iet uz fizisko pasauli. Kā tu uzskati, kāpēc tu pēkšņi izrādījies pamodies?

Nikolajs: Es nezinu, bet nez kāpēc es izrādījos pamodušos vidū. Es vienmēr biju pamodies, bet nesapratu to.

- Cik ilgu laiku tu sabiji mirušo pasaulē?

Nikolajs: Es biju tikai trīs mēnešus, un pēc tam gāju uz aizbāzni. Aizbāznī es biju astoņus mēnešus.

- Saki, lūdzu, kamēr tu biji aizbāznī, ar ko tu tur nodarbojies?

Nikolajs: Es nodarbojos ar to, ka radīju sev ķermeni.

- Ko nozīmē – radīju?

Nikolajs: Radīju, tātad vācu kopā no...

- No kā?

Nikolajs: ...nezinu.

- Tu redzēji, kā tavā acu priekšā pamazītēm radās ķermenis, ja?

Nikolajs: Es redzēju, kā radās ķermenis.

- Ķermenis ir radīts jauns?

Nikolajs: Ķermenis ir jauns.

- Kad tu gāji bojā, tev bija 47 gadi. Bet šis ķermenis ir jauns?

Nikolajs: Ķermenis kļuva 30-gadīgs.

- Kas notika pēc tam, kad ķermenis bija radīts?

Nikolajs: Es pēkšņi nonācu mājās pie Oļas.

- Tu nonāci mājās vēl Severodvinskā?

Nikolajs: Es nonācu Severodvinskā. Es biju mājās ar viņiem. Viņi mani neievēroja. Es biju vienkārši neredzams, taču mani vecāki mani sajuta.

- Un kā tu uzzināji, ka viņi tevi sajuta?

Nikolajs: Es pēc mātes redzēju, ka viņa jūt manu klātbūtni.

- Saki, bet kad tu parādījies mājās? Kad tas bija?

Nikolajs: Es parādījos mājās 2007. gada maijā.

 

2016. gada 23. augusts

37. daļa. Kontakts ar Nikolaju. Turpinājums.

- Saki, lūdzu, tu plazmoīdajā pasaulē esi sabijis 10 gadus. Kāds bija tavs uzdevums? Ar ko tu nodarbojies, atrodoties plazmoīdajā pasaulē?

Nikolajs: Es radīju sakaru tiltus.

- Sakaru tiltus, lai nodotu informāciju par smalko pasauli cilvēkiem? Jā?

Nikolajs: Jā.

- Un tu informāciju pārraidīji Zemes cilvēka miega laikā vai nomoda laikā?

Nikolajs: Es pārraidīju miega laikā, bet varēju arī nomoda laikā.

- Saki, lūdzu, vai plazmoīda būtību pasaulē tu kontaktējies ar citām līdzīgām būtībām?

Nikolajs: Es kontaktējos ar citām būtībām, mēs satikāmies, tāpēc ka bija jāapspriež rezultāti.

- Koļa, un kā jūs satikāties? Tu, pieņemsim, esi Severodvinskā, otrs, piemēram, Odesā, bet trešais – Maskavā. Kā gan jūs tikāties?

Nikolajs: Es nezinu, tāpēc ka bija ļoti daudz būtību, bet mēs varējām sarunāties par rezultātiem.

- Un kur jūs satikāties? Kādā pilsētā? Kur?

Nikolajs: Mēs tikāmies dažādās pilsētās, bet mēs varējām sarunāties telepātiski.

- Labi, lūk, jūs satikāties, apspriedāt rezultātus un pieņēmāt kaut kādu lēmumu?

Nikolajs: Mēs vienkārši apspriedām rezultātus. Pēc tam izklīdām pa mājām un atkal būvējām sakaru tiltus.

- Koļa, saki, kā izskatās tavs ķermenis? Apraksti sevi nedaudz.

Nikolajs: Es izskatos jauns, slaids, gara auguma, ļoti skaists.

- Tā, kā tu esi tērpies?

Nikolajs: Tērpies es esmu vienkārši, tāpēc ka es neprotu šūt. Es apģērbu radu vienkārši, kā protu.

- Koļa, tu esi izgājis plazmoīda ceļu 10 gadus. Un 10 gadu laikā kosmisko plūsmu iedarbībā plazmoīda ķermenis iegūst apbrīnojamu īpašību. Viņš kļūst fiziski blīvs, un viņam ir augstāka frekvence. Tu to zināji?

Nikolajs: Es to zināju, bet nesapratu, kas tas ir. Tāpēc ka es biju nezinošais.

- Taču ķermenis šo 10 gadu laikā kaut kā mainījās?

Nikolajs: Mans ķermenis mainījās, viņš kļuva blīvs. Viņš ir kļuvis blīvs pašlaik. Esmu kļuvis blīvs cilvēks. Es dzīvoju fiziskā pasaulē, es vienmēr dzīvošu.

- Tas ir, tev ir nemirstīga būtība un nemirstīgs ķermenis. Jā?

Nikolajs: Esmu nemirstīgs. Es dzīvošu mūžīgi, bet tikai man nepatīk bez Oļas. Es bez Oļas dzīvot negribu. Es gribu ar Oļu izveidot kopīgu dzīvi. Es Oļu ļoti mīlu. Viņa ir mana dzīve.

- Koļečka, bet kur tu pašlaik atrodies?

Nikolajs: Es apmeklēju dažādas vietas, bet mana atrašanās vieta ir Severodvinskā pie vecākiem. Oļa tur pārdod dzīvokli, viņa grib pārdot un nopirkt jaunu Pēterburgā, lai apmetinātu dēlu. Viņa var mani pasaukt. Es atnākšu uzreiz uz visiem laikiem. Es Oļu ļoti mīlu. Viņa ir mans liktenis. Viņa mani pasauks – es atnākšu.

- Bet viņa spēs tavi kaut kā sajust? Ieraudzīt?

Nikolajs: Viņa spēs mani sajust, ja sāks kopā ar mani dzīvot. Viņa mani pat var ieraudzīt.

- Un kā viņa var tevi pasaukt? Lūk, viņai ir jānodomā? Kā?

Nikolajs: Viņa var mani pasaukt domās. Es varu lasīt viņas domas. Es ļoti gribu būt ar viņu.

- Koļa, saki, lūdzu, tu tagad esi pārgājis jaunā aspektā. Mēs te sarunājāmies ar Astrusu un izteicām savu pieņēmumu. Lūk, ir fiziskā pasaule, kur atrodas cilvēki rupjos ķermeņos, piemēram, es. Ir plazmoīdā pasaule, kur mīt būtības plazmoīda ķermeņos, kur biji tu, un tepat mums ir fiziskā pasaule, kur mīt cilvēki augstfrekvenču ķermeņos. Kur pašlaik esi tu. Es viņus neredzu, piemēram, taču viņi ir. Mēs tādus cilvēkus, kā es, nosaucām par “cilvēkiem-1”, bet tādus, kā tu pašlaik, par “cilvēkiem-2”. Plazmoīdās būtības – tas ir pārejas periods. Planētas evolūcijas būtība ir tāda, ka “cilvēki-1” pāries “cilvēkos-2”. Astruss apstiprināja mūsu pieņēmumu. Lūk, tu pašlaik esi “cilvēku-2” sabiedrībā. Tie ir cilvēki, kuriem piemīt unikālas īpašības. Saki, kādas īpašības piemīt tev?

Nikolajs: Man piemīt telepātijas, teleportācijas spēja, lasu domas, varu ārstēt, varu būvēt sakaru tiltus ar jebkuru cilvēku uz Zemes. Es palīdzēšu Vitālijam darbā, viņš būs augšāmceltais. Es viņam arī palīdzēšu, kad viņš būs uz Zemes fiziskajā pasaulē.

- Koļečka, milzīgs tev paldies. Es ļoti priecājos par tikšanos ar tevi. Taču pirmais, par ko priecājos, ka tu esi dzīvs. Tā ir tāda laime, ka tu nesēdi tur kā visi svētlaimīgie, kuri dus savu sapņu apvalkos.

Nikolajs: Es arī ļoti priecājos, ka esmu dzīvs. Tu vari man ļoti palīdzēt, Taņa. Es vienkārši tev lūgšu – palīdzi man. Oļa ir mans liktenis.

- Koļečka, es apsolu, es atdošu Oļai šī kontakta tekstu. Paldies tev par kontaktu. Es domāju, ka mēs varēsim sazināties bieži, vēl jo vairāk, ka tu strādāsi ar Vitāliku un tātad arī ar mani, tāpēc ka mēs ar Vitāliku strādāsim kopā.

Nikolajs: Es strādāšu ar tevi un ar Vitāliku.

- Viss, Koļečka, paldies tev par tādu atklātu sarunu. Tas vienkārši ir dvēseles kliedziens. Paldies tev, Koļeņķa. Es gribu parunāt ar Vitāliku, un iešu pierakstīt šo materiālu. Uz tikšanos, Koļa.

(Kontakts ar Nikolaju par jauno fizisko sabiedrību tiks sniegts zemāk.)

 

2016. gada 26. augusts

38. daļa. Par būtībām plazmoīda ķermeņos.

No kontakta ar Astrusu.

- Koļa, kurš gāja bojā autokatastrofā, nevar paskaidrot, no kurienes viņam radās informācija par plazmoīda ķermeni. Tā bija, un viss. Bet uz Zemes viņš nenodarbojās un neinteresējās ne par kādām zināšanām par pasauli, par pasaules-ēku. Tātad bija vēl kaut kas, kas varēja nostrādāt. Kas?

Astruss: Katrs cilvēks piedzimst ar šīm zināšanām. Turklāt pastāv uzkrājuma faktors. Mijiedarbībās tiek izmantots uzkrājuma faktors. Un cik visa kā tika izmantots mijiedarbībās. Kad šīs zināšanas izvērsīsies, cilvēks pamostas.

- Vienam mirstot šīs zināšanas izvērsās, bet kādam citam neizvērsās. Kāpēc?

Astruss: Tāpēc ka tas cits ļoti dziļi bija paslēpis šīs zināšanas, nomaskējis ar ikdienu. Neattīstīja un neizmantoja.

- Nataša un Koļa teica, ka būtības plazmoīda ķermeņos ne pārāk bieži, bet rīko tikšanās, lai apspriestu rezultātus, bet pēc tam atkal izklīst pa savām mītnes vietām. Tas ir kaut kas līdzīgs kongresam, piemēram, reizi gadā. Kādēļ to vajag? Kur viņi sapulcējas? Koļa teica, ka dažādās pilsētās?

Astruss: Nevis apspriest, bet mijiedarboties ar enerģijām. Tās ir tās enerģijas, kuras sakrāt ir viņu mērķis.

- Bet viņi to uztver kā rezultātu apspriešanu.

Astruss: Tā tikai jums ir tāda izpratne: apspriest.

- Tas ir, viņi mijiedarbojas ar enerģijām?

Astruss: Ar enerģijām. Ja viņi sāks ar jums runāt viņu valodā, jūs vispār neko nesapratīsiet.

- Koļa teica, ka viņi pulcējas dažādās pilsētās. Viņi mijiedarbojas telepātiski, bet pa retam pulcējas dažādās pilsētās.

Astruss: Šīm pilsētām piemīt īpatnība: tās var būt pilnīgi blakus, bet no jūsu skatpunkta milzīgos attālumos. Jēga ir mijiedarbības organizēšanā, tāpēc izrādās dažādas pilsētas.

- Tas ir, viens ir tur, otrs tur, bet tāpēc, ka viņi enerģētiski mijiedarbojas, ir iespaids, ka pulcējas dažādās pilsētās.

Astruss: Pareizi.

- Bet vai neiznāk tā, ka šīs enerģētiskās mijiedarbības vidējo visu enerģijas?

Astruss: Jūs pareizi saprotat, jā. Taču ne vidējo, bet līdzsvaro, lai nebūtu burbuļu.

- Viņi savā starpā apmainās ar enerģiju. Viņi nesaņem piebarošanu ar enerģiju kaut kur no ārienes?

Astruss: Saņem.

- No kurienes? No vitonu plūsmām?

Astruss: Jā, bet tajā skaitā arī no jums. Mirstošie arī var dot viņiem enerģiju, tikai ne iekšienē, bet no ārpuses.

- Vispār rodas iespaids, ka smalkajā pasaulē viss ir pakļauts vienam mērķim: nodot pēc iespējas vairāk zināšanu par smalko pasauli Zemes cilvēkiem, lai viņus pamodinātu. Vai man nav taisnība?

Astruss: Nevis lai pamodinātu, bet iekļautu mijiedarbības sistēmā caur dažu kompleksu izpratni. Tas būs interesanti, kontaktējoties ar ārpuszemes civilizāciju, kad tas sāksies. Pirmais, ko viņi jums iedos – informāciju par to, kas tas ir – tās-puses-pasaule. Un, kad viņi to pavēstīs, šeit nebūs paziņojumu “tas nevar būt”.

- Uz manu jautājumu, kā būtības (Arkādijs, Nataša un Koļa) informāciju par smalko pasauli nodod cilvēkiem, izskanēja atbildes: Arkādijs, Nataša – miegā, Koļa gan miegā, gan nomoda stāvoklī. Man, piemēram, ir ne pārāk saprotams, kā informācija, kas saņemta miegā, var apgāzt manu attieksmi pret pasauli. Varbūt tādēļ Arkādijs nevar noregulēt sakaru tiltu ar Ļenu jau trešo gadu. Koļa tā arī nav spējis noregulēt sakaru tiltu ar Oļu 10 gadu laikā.

Un nav arī brīnums. Mēs ar Vitāliju veicām eksperimentu sēriju, mēģinājām mani pamodināt. Taču izrādījās, ka uz mani guļošu pat viņa būtības apskāvieni un skūpsti neiedarbojas, nemaz nerunājot par vārdiem.

Rodas doma, ka plazmoīda būtību darbs, pārraidot informāciju cilvēkiem, nav ar pārāk lielu lietderības koeficientu. Cita lieta – grāmata vai raksts. Informācija tādā veidā ir cilvēkiem saprotamāka. Tā?

Astruss: Lieta tāda, ka šī informācija tiek ielikta zemapziņā un veicina cilvēka pamošanos, īpaši, ja viņš arī patstāvīgi interesējas un izzina smalko pasauli.

- Es saprotu tā, ka ne katrai plazmoīda būtībai izdodas mijiedarbība. Ar Oļu neizdevās, ar Ļenu neizdevās. Vai ne tā?

Astruss: Cik daudz cilvēku nesaprot cits citu? Un cik daudz izteikumu var nesaprast? Mazākā mērā, bet tomēr tā ir.

- Es tomēr atkārtošos. Mans brālis Arkādijs pastāstīja, ka viņš visu laiku (jau divus gadus) cenšas nodibināt kontaktu ar savu sievu. Viņam neizdodas, un viņš ļoti pārdzīvo. Tas liecina, ka būtības, kuras tuvinieki neuztver, izjūt stresa stāvokli un tātad nevar auglīgi nodarboties ar savu pienākumu pildīšanu sakaru tiltu iekārtošanā. Tā?

Astruss: Jā, tā ir pieļaujami saprast. Tā var būt. Šajā gadījumā tas tā arī ir.

- Tā var būt visus 10 gadus?

Astruss: Lūk, 10 gadi – tas ir jūsuprāt. Bet viņi pārdzīvo kā kustīgu momentu, kā bērnībā kaut ko bezgalīgi velkošos.

- Tas ir vēl sliktāk...

Astruss: Nē, nav sliktāk. Viņi vienkārši to pārdzīvo, un viņiem tas, lūk, pašlaik it kā ir nepieciešams.

- Būtības plazmoīda ķermeņos vienmēr paliek neredzamas, vai arī viņas var kļūt redzamas un iekļauties cilvēku sabiedrībā?

Astruss: Var spēcīgu emocionālu satricinājumu gadījumā.

- Bet tas taču ir uz laiku. Spēcīgs emocionāls satricinājums – tas ir izpaudies, un pēc tam atkal ir pazudis?

Astruss: Viņš periodiski var ar to sakrist, emocionāli iemiesojot enerģētikas struktūru, un konstatēt šīs īpašības.

- Vai ir notikušas kādas izmaiņas viņu notiekošā uztverē, salīdzinot ar uz Zemes dzīvojoša cilvēka uztveri? Tas ir, vai viņi pārdzīvo, ka atrodas neredzami blakus mīļotajiem cilvēkiem un nevar viņiem dot ziņu par sevi?

Astruss: Jā.

- Ja pārdzīvo, tad, no mana redzes viedokļa, atrašanās smalkmateriālajā fiziskajā pasaulē ir daudz sliktāka nekā mirušo pasaulē. Mirušo pasaulē būtības atrodas svētlaimē, katra savā. Viņas pavada laiku, būdamas laimīgas. Un viņām ir perspektīva – piedzimt no jauna un nodzīvot dzīvi uz Zemes. Bet desmitgadīga atrašanās smalkmateriālajā fiziskajā pasaulē ir vienkārši šausmīga, jo nav nekā sliktāka, kā būt blakus mīļotajiem bez iespējas dot viņiem par sevi zināt. Vai kaut kā viņiem palīdzēt. Tas tā ir?

Astruss: Tas ne gluži ir tā. Ir, kā jūs sakāt, daudz negaidīta.

- Un kas var būt negaidīts, ja viņš 10 gadus atrodas blakus mīļotajam cilvēkam un neko nevar izdarīt?

Astruss: Lieta tāda, ka, kad jūs viņu konstatēsiet, ieraudzīsiet, tas būs ne vienkārši satricinājums – tas būs kaut kāds efekts uz laimes robežas.

- Tas nebūs uz laimes robežas, tāpēc ka viņa mīļotais cilvēks 25 reizes jau ir precējies un šķīries, bet būtība joprojām pārdzīvo.

Astruss: Tur viss ir citādi, tur viss nav tā. Daudzveidība.

- Tas ir, plazmoīda būtības uztvere ir citāda nekā normāla cilvēka uztvere?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Tātad uz viņiem tika izdarīta psiholoģiska iedarbība?

Astruss: Tajā skaitā.

- Visi, ar kuriem es veicu kontaktu, teica, ka bijuši laimīgi, saprotot, ka viņi ir dzīvi, un no iespējas radīt sev ķermeni, lai pat plazmoīda. Un, ka viņi varēs atgriezties fiziskajā pasaulē. Varbūt tieši nāve radīja tādu psiholoģisku iedarbību, un trīs mēnešu atrašanās mirušo pasaulē arī? Labāk jau nu 10 gadus neredzams un nedzirdams nekā dusošs.

Astruss: Jā. Tā ir pati spēcīgākā psiholoģiskā iedarbība.

 

2016. gada 29. augusts

39. daļa. Par būtībām plazmoīda ķermeņos. Turpinājums.

- Ar kādu mērķi tika radīta smalkmateriālā plazmoīdā pasaule?

Astruss: Lai plazmoīda būtības varētu sevi izpaust mijiedarbības režīmā.

- Kā viņas sevi izpauž, ja viņas nav ne redzamas, ne dzirdamas?

Astruss: Kustībā uz priekšu. Vēl, kā viņas cita citu redz, vēl, kā viņas mijiedarbojas, vēl, kā viņas apmainās ar informāciju, vēl, kā.

- Labi, viņas cita citu redz, bet viņas nekā nepiedalās mūsu sabiedrības dzīvē.

Astruss: Piedalās, un vēl kā.

- Kā? Lūk, viņa atrodas mājās neredzama un nedzirdama...

Astruss: Mijiedarbojas un piedalās evolūcijas ciklā, un dažreiz sevi konstatē, un sāk mijiedarboties tiešā veidā.

- Viņas piedalās evolūcijas ciklā tikai uz tā rēķina, ka viņām ir lielāka vibrācijas frekvence un ka viņas kopumā ceļ planētas vibrācijas?

Astruss: Pilnīgi pareizi, tā.

- Sakiet, Astrus, un ko vērtīgu sev viņas paņem no tādas neredzamas, nedzirdamas atrašanās?

Astruss: Savas īpašības.

- Kādēļ viņām šīs īpašības, ja viņām ir tāda šausmīga dzīve?

Astruss: To nevar saukt par šausmīgu. Viņas var atrasties tik svētlaimīgā stāvoklī un palīdzēt jums tādā veidā, ka jūs pat iedomāties nevarat. Tajā skaitā arī sodīt jūs.

- Nē, es uzskatu, ka labāk iet uz mirušo pasauli, bet pēc tam uz jaunu dzimšanu, nekā mūžīgi atrasties, lūk, tā, lūk, tādā stāvoklī.

Astruss: Lieta tāda, ka, ja jūs iegrimtu bezgalīga miega stāvoklī un pēc tam jums piedāvātu dzīvi vai miegu, dažādi cilvēki izvēlētos dažādi. Viens kategorisku miegu, otrs teiktu, ka labāk ir nomirt.

- Un kāds izvēlētos dzīvi?

Astruss: Un kāds izvēlētos dzīvi.

- Kāpēc netiek dota izvēles iespēja?

Astruss: Lieta tāda, ka tieši šajā iekšējā īpašībā ir izvēles tiesības. Tās realizējas bez šīs izpratnes gribas.

- Es nesaprotu, kas tās par izvēles tiesībām, ja viņš grib, bet nevar kļūt redzams?

Astruss: Tā ir īpašība.

- Nu, īpašība, īpašība. Tātad izvēles nav. Tātad īpašība ir ierobežota.

Astruss: Viņi var kļūt redzami noteiktos apstākļos.

- Bet, ja viņš grib atgriezties mājās un dzīvot normālu cilvēcisku dzīvi, tādas iespējas viņiem nav?

Astruss: Ir, viņiem ir dotas tiesības visu laiku kaut ko meklēt.

- Viņš var atrast šo kaut ko?

Astruss: Var atrast.

- Kas tam vajadzīgs? Kā to atrast?

Astruss: Kad jūs konstatējat citu visumu vai mijiedarbību īpašību, spēka līnijas attiecībā cita pret citu ieiet noteiktā kaut kādu punktu sakrišanas vietā. To var ļoti viegli un vienkārši konstatēt, un caur šiem pielikšanas punktiem var izpausties viss, ko vēlies.

- Un viņš būs pastāvīgi redzams?

Astruss: Var būt pastāvīgi redzams.

- Vienīgais, ka tas no viņa pilnīgi nav atkarīgs. Jā?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Bet tā var būt.

- Izvēle, kura no tevis nav atkarīga, tā nav izvēle.

Astruss: Bet tomēr ir zināšanu momenti, caur kuriem viņš zina, kurp var virzīties.

- Viņš to zina?

Astruss: Jā, un caur šīm līnijām viņš sāk izvēlēties īpašības, taču laika īpašība vienā gadījumā ir pieņemama izpratnei, bet otrā gadījumā tās nav. Un tāpēc teikt, ka tā ir bezgalība, arī nevar.

- Man ir tāds jautājums: tikko radītās būtības, kuras pirmo reizi iet uz Zemi, ir sākotnēji dusošas? Vai arī viņas aizmiga uz Zemes?

Astruss: Var teikt gan tā, gan tā.

- Ja sākotnēji, tad kāpēc ir tā: tika radītas dusošas būtības, un pēc tam tiek darīts viss, lai viņas pamodinātu. Kāpēc uzreiz netika radītas pamodinātas būtības Zemei?

Astruss: Nepareiza ideja. Jebkurai izpausmei ir īpašība. Nevar apveltīt ar īpašībām to, kas ar šīm īpašībām neapveltas. Taču iedarbināt šo īpašību izpausmes un atrašanas mehānismu var.

- Īsi sakot, mehānisms it kā ir iedarbināts visās būtībās. Tad otrs jautājums: “Ja viņas aizmiga uz Zemes, tad kāpēc? Tātad kaut kas nebija paredzēts?”

Astruss: Ne obligāti, ka kaut kas nebija paredzēts. Lieta ir tajā, kāda bija būtības iekļaujamības pakāpe situācijā.

- No kā ir atkarīga iekļaujamības pakāpe jaunai būtībai, kura ir tikko kā radīta un nosūtīta uz Zemi?

Astruss: No pašas mijiedarbības lavīnas, no sociālās vides. Viņas nemitīgi ar kaut ko saskaras, kaut kur iekļaujas, kaut ko iedarbina un nemitīgi kaut ko izpauž.

- Vienai ar laiku sanāk pamosties, bet otrai nu nekādi.

Astruss: Var būt arī tā.

- Kaut kā grūti iedomāties, ka visas zināšanas mūsos jau ir un jo vairāk mēs uz Zemes dzīvojam, jo...

Astruss: Ko atnes, to aiznes.

- Būtības, kuras iznāk no aizbāžņa plazmoīda ķermeņos, eksistē mūžīgi?

Astruss: Nē, viņas izvēlas.

- Kā tas ir – izvēlas? Gribu nomiršu, gribu nenomiršu?

Astruss: Viņas izvēlas starp mūžību, pārpasaulību un mirušo pasauli. Un pat jaunu dzimšanu.

- Ja šī būtība izvēlējās mūžību, tad viņa ar laiku savu plazmoīdo ķermeni pārveidos augstfrekvences fiziskajā. Un šī jaunā fiziskā ķermeņa šūnas funkcionē mūžīgi. Tā?

Astruss: Jā.

- Bet viņa var izvēlēties arī mirušo pasauli? Tas ir, viņa var nomirt?

Astruss: Nē, bet viņa var tur iekļūt.

- Un principā plazmoīda būtība var pēc tam iet uz dzimšanu?

Astruss: Var. Un viņas turklāt, no jauna piedzimstot, var paust neparastas īpašības. Piemēram, bērns pēkšņi sāk runāt valodā, kura viņa vecākiem nav zināma.

- Plazmoīda būtība, kura jau ir dabūjusi plazmoīda ķermeni, kura atrodas šeit, fiziskajā pasaulē un pēc 10 gadiem pāries augstfrekvences fiziskajā pasaulē, saņēmusi mūžīgo dzīvi, pēkšņi izsaka vēlēšanos iet uz dzimšanu?

Astruss: Tas ir daudz interesantāk, nekā jūs uzskaitījāt. Tieši tā.

- Vai tiešām atkal iet caur dzimšanu?

Astruss: Tieši tā. Tur ir daudz interesantāk, nekā jūs domājat. Kad parādās iespēja kļūt par lidotāju vai aktieri, tad bērns izvēlas saskaņā ar savām iekšējām tendencēm, gribēšanu un nodomu. Taču nodomi bieži ņem virsroku. Tāpēc tā tiek uztverta kā gribēšana.

- Var teikt, ka plazmoīda būtības cilvēku sabiedrības dzīvē piedalās tādējādi, ka pa sakaru tiltiem nodod cilvēkiem informāciju par smalko pasauli? Tas ir viņu galvenais uzdevums. Tā?

Astruss: Viņas ne tikai pārraida par smalko pasauli, viņas sakrīt ar kaut ko, sniedzot evolūcijas ziņā kādu zināšanu summu. Viņas ir šo zināšanu krājējas un glabātājas.

- Vitālika tēvs, kad ir nomodā, rada “uzmavas”, kuras saista cilvēkus. Piemēram, Vitāliku un mani. Es varu iztēloties, ka mēs esam divas pusuzmavas, bet, kā es uzskatu, mūs saista mīlestība. Un, ja tās nav, tad par kādu saikni var būt runa? Kā to var radīt?

Astruss: Mērķi. Mērķa uzstādījumi.

- Un kā viņš šos mērķa uzstādījumus realizēs? Viens ir tās-puses-pasaulē, otrs – fiziskajā.

Astruss: Pēc sakrišanas principa. Smalkmateriālā būtība un jūs savstarpēji koriģējat viena otru. Piemēram, precēts pāris nevar ieņemt bērnu, kaut arī ar veselību viņiem viss ir normāli. Tā var būt smalkmateriālas būtības iedarbība.

No kontakta ar Vitāliju.

- Vitālik, vai tad mēs rupjajā fiziskajā ķermenī kaut kā koriģējam smalkmateriālās būtības?

Vitālijs: Koriģējam viņu dzīvi tiešā veidā. Viņas uztver visu, kas pie mums notiek, un atbilstoši iedarbojas uz mums.

- Astruss sniedza tādu piemēru. Lūk, tāda smalkmateriāla būtība atrodas mājā, kur dzīvo jauns pāris. Un viņa uz pāri iedarbojas tā, lai viņiem nebūtu bērnu?

Vitālijs: Tieši tā viņa arī iedarbojas.

- Kāpēc viņa tik ļoti ir pret bērniem?

Vitālijs: Tāpēc ka bērns viņai var radīt neērtības. Un turklāt smalkmateriālā būtība ne jau nejauši atrodas šajā mājā. Viņu kaut kas pievilka. Piemēram, mana māsa Aločka atrodas Vaļas (viņas vīra) mājā, un viņa negrib, ka viņam un viņa jaunajai sievai būtu bērns. Tāpēc ka viņa cer, ka viņš reiz atcerēsies viņu un ieraudzīs viņu. Un agri vai vēlu būs ar viņu.

- Tas tikai liecina par smalkmateriālo būtību egoismu.

Vitālijs: Viņi visi ir cilvēki. Viņi mīl un ir greizsirdīgi tāpat kā uz Zemes.

 

2016. gada 31. augusts

40. daļa. Nedaudz par mirušo pasauli.

Kontakts ar Astrusu.

- Astrus, vienā no pirmajiem kontaktiem es Jums jautāju, kā tur, tajā pasaulē, ir manai māmiņai. Jūs teicāt, ka viņai tur ir labi. Un uz manu jautājumu: “Tur ir tādi paši apstākļi kā pie mums?”, Jūs atbildējāt: “Labāki.” Ko jūs domājāt ar labākiem apstākļiem? Kas tur ir labāk, no Jūsu redzes viedokļa?

Astruss: Iedomājieties jūtas, kuras ne visu ietver, bet visu izpauž. Visaptverošas jūtas pārņem visu ķermeni. Visu paužošas jūtas jau ir kas pilnīgi cits.

- Es nesapratu, kas tur ir labāk?

Astruss: Visu paužoša vēlme, sajūtas, priekšnojautas, viss summā.

- Lūk, viņa sēž apvalkā un redz sapni, ka tuberkulozes sanatorijā strādā ar slimiem bērniņiem. Viņa nekādus pārdzīvojumus nepauž, nav nekādas izpratnes. Viņa sēž šajā sapnī un redz tikai sapni.

Astruss: Nē, nē, nē. Pamēģiniet sevi pamodināt neticami salda sapņa stāvoklī. Jums nekas neiznāks.

- Sevi vispār ir grūti pamodināt.

Astruss: Tas ir kaut kas līdzīgs.

- Bet tur taču ne obligāti ir saldi sapņi. Vitāliks paskatījās viņu sapņus, un neviena salda sapņa nevienam nebija.

Astruss: Ne obligāti saldi.

- Vispār nav skaidrs, kas tur ir labs. Turklāt kad Vitālijs mirušo pasaulē atrada manu māmiņu, viņš redzēja viņas sapni. Šis sapnis nekādā veidā nav saistīts ar blakus atrodošos tēvu, kurš arī dusēja un redzēja savu sapni. Tātad nevar teikt, ka visi tuvinieki ir blakus, jo katrs no viņiem ir savā apvalkā un savā sapnī. Tā? Sēž tur mana māmiņa savā pasaulītē...

Astruss: Tā nav sava pasaulīte. Tās ir visaptverošas jūtas, kurām ir tendence pārņemt būtību visu (тенденция всепоглощения). Tas nemaz nav tā, kā jūs domājat.

- Bet viņa taču dus un redz sapni. Viņa nezina, ka blakus ir viņas vīrs, kurš tika nogalināts un viņa 40 gadus glabāja viņam uzticību. Viņa taču nezina, ka viņš ir blakus viņai. Viņš arī sēž tādā pašā apvalkā un redz savus sapņus.

Astruss: Pasaules-ēka ir pat sarežģītāka par jūsu priekšstatu par viņu. Kad viņa būs nomoda stāvoklī, viņa konstatēs viņu. Un, ja viņš arī būs nomoda stāvoklī, tad viņi izrādīsies kopā.

- Kad cilvēks tur ir pamodies un atrodas nomoda stāvoklī, viņš pilnībā apzinās, kas ar viņu ir noticis? Saprot, ka viņš ir mirušo pasaulē, redz visus tuviniekus sēžam apvalkā?

Astruss: Var visu apzināties. Bet tur ir citāda uztvere. Tur viss tiek uztverts spēcīgāk dēļ tendences pārņemt būtību visu. Iedomājieties, kāda svētlaime ir, kad tevi pārņem “vis-ideja”.

- Lūk, mana māmiņa tur sēž un redz sapni, ka strādā savā sanatorijā un tajā pašā laikā izjūt milzīgu svētlaimes sajūtu?

Astruss: Jā, svētlaimes sajūtu.

- Un slepkava sēž savā apvalkā. Skatās uz savām slepkavībām un arī izjūt milzīgu svētlaimes sajūtu?

Astruss: Nē. Visaptverošu sajūtu, kura pārņem viņu ar to pašu, ko viņš darījis. Par to, ko viņš izjūt, nevar teikt, ka tā ir elle, bet tā nav arī paradīze.

- Vitālika tēvs saka, ka viņš ļoti grib uz Zemi, bet nezina, kā no turienes aiziet. Kā to uztvert? Viņš grib uz Zemi, bet aiziet nevar. Var tikai caur dzimšanu un viss?

Astruss: Jā.

- Kādēļ mirušo pasaulē vajadzīgas mājas, veikali, jūra? Tie ir tiem, kas ir pamodušies un irnomodā?

Astruss: Ne kā dēļ tie tur nav vajadzīgi, bet tādēļ, ka jūs tos izpaudāt. Un tiem ir tendence tajā pasaulē ar savām jūtu, apziņas kompleksa sastāvdaļām paust un atspoguļot šo īpašību summu.

- Tas ir, būtība nomoda stāvoklī var “pēc līdakas pavēles, pēc mana lūguma” dabūt to, ko gribēs, piemēram, māju? Vai arī kas tāds iespējams tikai plazmoīda būtību pasaulē?

Astruss: Var arī mirušo pasaulē.

- Tātad šīs mājas tad arī ir būtību radītas. Viņas nomoda stāvoklī rada šīs mājas. Jā?

Astruss: Jā. Visas vēlmes dzīves laikā var tur tik realizētas pilnā mērā un lielākā pakāpē nekā šeit.

- Tas viss būs tikai būtības iztēlē, vai arī māja parādīsies dzeltenajā pilsētā?

Astruss: Paliek dzeltenajā pilsētā.

- Bet, kad viņa atkal iemigs, kas būs ar šo māju? Tā izzudīs?

Astruss: Tā neizzudīs. Matērijas visas īpašības, lai kur tās neizpaustos, ir bezgalīgas. Šis bezgalīgums nav kombinatoriska funkcija, tā ir sistēmas izvēršanās īpašība, un tajā pusē šī matērija var būt. Matērija, kā jūs to uztverat.

- Jūs mums teicāt, ka tas, kurš atrodas mirušo pasaulē, var izjust sajūsmas stāvokli. Tas ir sajūsmas stāvoklis sapnī? Vai nomoda stāvoklī?

Astruss: Gan tur, gan tur.

- No kā viņš var izjust sajūsmas stāvokli? Īpaši sapņa stāvoklī? No tā, ko viņš sapņo?

Astruss: Nē, no tā, iekš kā viņš atrodas.

- Bet viņš ir sapnī. Iekš kā viņš tad atrodas, izņemot tikai, kā sapnī?

Astruss: No tā ko viņš redz, un viņš ir svētlaimē. Ja tur viss ir ar to piepildīts, tad šī svētlaime var pārvērsties jeb transformēties par pavisam kaut ko citu.

- Bet nomoda stāvoklī viņš tur jūt tādu pašu sajūsmu, vai ne?

Astruss: Jūt.

- Vitālika tēvs grib uz Zemi. Viņš ir ļoti sarūgtināts un nezina, kā no turienes aiziet. Kāda gan te sajūsma?

Astruss: Viņš paredz dzimšanu.

- Viņš tak grib uz Zemi ne jau kā zīdainis.

Astruss: Viņš zina, ka ir iespējams iet uz Zemi. Viņš meklē paņēmienu. Viņam prātā ir iegūlies paņēmiens, tāpēc ka viņš ir ieraudzījis paņēmienu, kā iziet no turienes. Viņam tādā mērā prātā ir iegūlusies jēdzieniskas īpašības ideja, ka viņš neviļus sevī ir nolēmis, ka tieši to viņš arī izdarīs. Viņam tas ir ļoti svarīgi, kā risinājums, kā ideja.

- Labi. Ja viņš tā grib uz Zemi un zina, ka ir tāda izeja, kāpēc viņš līdz šim laikam uz Zemi nav aizgājis?

Astruss: Tur nav laika, tāpēc viņam tas neturpinās. Tas izpaužas kā īpašība. Tikko kā viņš tajā atradīs izpratni jeb, primitīvā attieksmē pret to, izeju, viņš to izdarīs. Taču, kādā stāvoklī viņš nonāks, tas ir pavisam kas cits.

- Viņš piedzims un nonāks tur, kur viņu iznesīs perifērais vilnis?

Astruss: Protams.

- Dzīves procesā uz Zemes enerģija X uzkrājas nišās un tunelī. Vai enerģiju X var saukt par spoguļenerģiju, ņemot vērā, ka spoguļenerģija – tā ir enerģija, kura piemīt spoguļpasaulei un mirušo pasaulei?

Astruss: Jā.

- Vai būtu pareizi teikt, ka uzkrājošajās nišās un tunelī uzkrājas enerģija X, vai arī jārunā par disipatīvu enerģiju kopumā.

Astruss: Enerģija X.

- Vai mugurkaula spguļtelpa nav tunelis, par kuru būtība aiziet uz mirušo pasauli?

Astruss: Ir.

- Būtības, kura sēž apvalkā, dusu izraisīja melatonīns, kuru intensīvi izdalīja epifīze mirstot un, kā Jūs mums teicāt, “uztur mirušo pasaules telpas ietekme”. Runa ir par paša apvalka, kurā dus būtība, individuālo telpu vai par dzeltenās pilsētas telpu?

Astruss: Par dzeltenās pilsētas telpu.

- Telpa apvalka iekšienē arī taču ir mirušo pasaules telpa. Taisot izvērsumu, prototelpa veido telpu apvalka iekšienē, un uz šo telpu iekšienē sāk iedarboties dzeltenās pilsētas telpa?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Un dzeltenās pilsētas telpu reiz nerādīja nomirušo telpas?

Astruss: Radīja, taču ne kā dzelteno pilsētu, bet kā dzeltenās pilsētas iespēju.

- Tas ir, kaut kāds sakars starp dzeltenās pilsētas telpu un individuālajām telpām apvalka iekšienē eksistē. Individuālā telpa apvalka iekšienē nav dzeltenās pilsētas telpas daļiņa?

Astruss: Nav viens un tas pats, bet izteiksmes pakāpe ir viena. Tāpēc ka dzeltenās pilsētas telpa kādam var izrādīties sarkanās pilsētas telpa.

- Es ar dzelteno pilsētu domāju vienkārši kādu mirušo pasaules daļu. Citā dimensijā vai citā laika sektorā ir cita pilsēta, piemēram, sarkana.

Astruss: Citā dimensijā un citā laikā – tās ir dažādas kategorijas.

- Pieņemsim, vienā laikā tur ir sarkana pilsēta, citā laikā – zila pilsēta. Es domāju mirušo pasauli. Kāpēc telpa ārpus apvalka uztur būtības sapni apvalka iekšienē? Tā darbojas caur pašu apvalku un ietekmē iekšējo telpu un būtību?

Astruss: Evolūcijas laikā uz jūsu planētas ir sakrājušās dažādas enerģijas tādā daudzumā, ka tās apstrādāt un kraut noliktavā nav iespējams. Straujajā evolūcijas ciklā kādā momentā mainās pat paša laika blīvums. Šīs mijiedarbības ir tik unikālas savā iekšienē, ka, kad Vitālijs rakstīs vienādojumus, tad sadursies ar daudziem atkārtojumiem.

- Viņš tak rakstīs vienādojumus, kad atnāks. Bet šī telpa sāk darboties uzreiz mirstot vai arī pēc tam, kad būtība ir atnākusi uz mirušo pasauli un izdarījusi izvēli par labu dusai?

Astruss: Pirms miršanas. Cilvēks sāk zināt, ka viņš mirst.

- Tad cilvēks sāk zināt, ka viņš mirst, pateicoties mirušo telpas ietekmei?

Astruss: Jā.

- Tas ir, mirušo pasaules jeb dzeltenās pilsētas telpa ir šeit, blakus mums, un cilvēka miršanas procesā aktivizē savu iedarbību?

Astruss: Jā.

- Tā iedarbojas uz cilvēka prototelpu?

Astruss: Gan uz viņa apvalkiem, gan uz viņa fizisko struktūru.

 

2016. gada 2. septembris

41. daļa. Turpinājums.

- Paskaidrojiet, lūdzu, maksimāli vienkārši, lai arī ezim būtu skaidrs, ņemot vērā jaunās zināšanas, kas tas ir – miegs? Ķermeņa miegs? Un būtības miegs?

Astruss: Ķermeņa miegs ir narkotika, tā materiāli ietekmē enerģiju kustības cikliskumu ķermeņa materiālajā izpausmē. Un tāpēc, vienreiz paguļot, ir vēlēšanās gulēt ilgi. Bet būtības miegs – tā ir telpiska izpausme tam, kura līdzība ir ķermenī šī paša miega izpausmes momentā.

- Interesanti, ķermeņa miega telpiskā izpausme…

Astruss: Salīdzināt vienkārši nav ar ko. Tas ir tikai kā salīdzināšanas elements.

- Cēlonis tam, ka dusošas būtības mirušo pasaulē pēkšņi dažreiz pamostas un ir nomodā, ir “telpas atslēgšana no telpas”. Kāpēc viena telpa pēkšņi atslēdzas no otras?

Astruss: Tā neatslēdzas, tā ir kā pazūd tajā.

- Mirklīti. Lūk, pilsētas telpa. Ir apvalks, tajā lokālā telpa, kurā sēž būtība. Pilsētas telpa caur apvalku iedarbojas uz lokālo telpu. Jā?

Astruss: Jā, bet pēc tam pārstāj iedarboties.

- Lūk, ir atnācis uz turieni dusošais apvalkā. Dzeltenās pilsētas telpa momentāni iekļūst iekšā un pastiprina būtības dusu. Viņa dus, dus, un pēkšņi kaut kas notiek, un dzeltenās pilsētas telpa vairs nedarbojas. Kāpēc? It kā kontaktdakša būtu izvilkta no rozetes: viens divi un gatavs.

Astruss: Tāpēc ka tā ir it kā atrāvusies.

- Tātad tā ir pārstājusi iekļūt iekšā? Es tā saprotu.

Astruss: Jā.

- Un kāpēc tā pēkšņi pārtrauca iekļūt iekšā? Kas tāds notika? Agrāk iekļuva un darbojās iemidzinoši.

Astruss: Ja kaut kur kādā punktā rodas saskare, tā izpauž īpašību. Radās plīsums, un tā ir kā pazuda. Tas ir līdzvērtīgi tam, it kā viņš pa dienu pagulētu un redzētu sapni.

- Viņš pagulēja pa dienu, piecēlās un sāka staigāt pa pilsētu.

Astruss: Pareizi.

No kontakta ar Vitāliju.

- Vitālik, paskaidro, lūdzu. Es nesapratu, kāpēc notiek vienas telpas atslēgšanās no otras? Ir dzeltenās pilsētas telpa, un šajā telpā apvalkā ir lokālā telpa, kur dus būtība. Nez kāpēc viena telpa atslēdzas no otras, un tad būtība pamostas. Kāpēc viena telpa atslēdzas no otras? Un kāda telpa atslēdzas: dzeltenās pilsētas telpa vai lokālā telpa?

Vitālijs: Atslēdzas dzeltenās pilsētas telpa no lokālās telpas.

- Kāpēc?

Vitālijs: Tāpēc ka tā kļūs būtībai nepieejama.

- Es pareizi spriežu? Lūk, atnāca būtība apvalkā. Dus tur. Dzeltenās pilsētas telpa caur apvalku iekļūst iekšā. Iekļūst?

Vitālijs: Iekļūst. Tā var arī neiekļūt, ja atslēgsies.

- Ko nozīmē “atslēgsies”?

Vitālijs: Pārstāj mijiedarboties.

- Mijiedarbojās, mijiedarbojās un pēc tam pēkšņi pārstāja. Kāpēc tā pēkšņi pārstāja?

Vitālijs: Tā pārstāja, tāpēc ka būtība uzstādīja jaunu dusas režīmu.

- Būtība uzstādīja, ja?

Vitālijs: Būtība.

- Un kā tā, būtība dusēja, dusēja un pēkšņi uzstādīja jaunu režīmu? Kāpēc viņa izmainīja savu režīmu?

Vitālijs: Tāpēc ka viņa sāka mosties.

- Un kāpēc viņa sāka mosties? Līdz tam taču viņa dusēja.

Vitālijs: Tāpēc ka viņai sagribējās pamosties.

- Un kāpēc viņa dusēja, dusēja, bet pēc tam viņai sagribējās pamosties?

Vitālijs: Viņa ir nogurusi dusēt vai vienkārši ir izgulējusies.

-Ā-ā-ā, viņa ir nogurusi dusēt, tas ir, ir izgulējusies un sāka kustēties, ja?

Vitālijs: Viņa sāka kustēties un pieskārās apvalkam. Lūk, tas arī atslēdzās.

- Ahā, kaut kas it kā sāk kļūt saprotams. Labi. Lūk, tas atslēdzās. Dzeltenās pilsētas telpa atslēdzās. Un būtība piecēlās, un apvalks uz viņas tā arī palika karāties?

Vitālijs: Uz viņas sāka karāties apvalks, kā apmetnis, bet neredzams.

- Tā. Būtība aizgāja uz pilsētu, staigāja, staigāja, un pēc ko? Viņa nogura un nolēma, ka grib dusēt?

Vitālijs: Viņa nogura un vēlējās atpūsties.

- Tu stāstīji pat tēvu. Viņš tev teica, ka grib atgulties, un nogulās taisni uz grīdas. Tāpēc tur arī nav gultu droši vien. Viņš nogūlās uz grīdas, tūlīt pat ap viņu izpletās apvalks, un viņš nosēdās šajā apvalkā dusēt. Jā?

Vitālijs: Tēvs jau bija miegains, tāpēc viņš gribēja atgulties. Viņš nogūlās vienkārši uz grīdas un aizmiga. Apvalks sāka izplesties, un viņš izrādījās iekšienē.

- Jā-ā-ā, interesanti. Un no kā ir atkarīgs, ka dusošais pēkšņi sāk kustēties? Viens agrāk, otrs vēlāk?

Vitālijs: Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet pamatā no tā, kāda kvalitāte ir enerģijai, kuru viņš sakrājis dzīves laikā.

- Ahā-m, lūk, samērā ar to, kā viņš tur dus savā apvalkā, redz sapņus, enerģija, kuru viņš sakrājis dzīves laikā… Tā atradās apvalkā, ja?

Vitālijs: Enerģija atradās viņā pašā.

- Un šī enerģija samērā ar to, kā viņš dus un redz sapņus, izlietojas? It kā dusai.

Vitālijs: Tā vienkārši tiek priekš tā tērēta.

- Un samērā ar to, kā enerģija izlietojas, viņa sapņu spilgtums kļūst arvien mazāks, un visbeidzot viņš aiziet uz dzimšanu. Var tā teikt?

Vitālijs: Var tā teikt. Tu esi gudriniece.

 

2016. gada 5. septembris

42. daļa. No kontakta ar Astrusu.

Kontakts ar Astrusu.

- Mēs enerģiju X kraujam uzkrājošajās nišās. Tajā pēc tam atrodas nomirušie pēc nāves. Bet katram uz Zemes dzīvojošajam ir atšķirīgs temperaments, atšķirīgs raksturs. Droši vien arī enerģijas kraujas dažādas pēc kvalitātes. Tā?

Astruss: Tā arī ir.

- Vai no šīs enerģijas “kvalitātes” ir atkarīga nomirušā uzvedība, kad viņš dus apvalkā? Varbūt viņš biežāk pamostas, dus nemierīgi, bet kāds atrodas sajūsmā utt.?

Astruss: Ļoti ir atkarīga.

- Tātad tas ir atkarīgs no temperamenta, no rakstura, no cilvēka dzīves uz Zemes. Vai viņš mierīgi un ilgi dusēs, vai otrādi. Tā?

Astruss: Tā.

- Atbilstoši ritmam pienāk moments, kad dusošais pamostas? Pamodās, aizgāja uz pilsētu, papeldējās jūrā. Un pēc tam atbilstoši ritmam viņš tāpat aizmieg? Viņš paspēj aizskriet līdz kādai vietai, kurā viņš apvalkā aizmigs?

Astruss: Tur viss ieslēdzas un izslēdzas momentāni.

- Tas ir, viņš var aizmigt arī jūras krastā?

Astruss: Jā, tas var ilgt, var neilgt.

- Tas ir, viņi sēž caurspīdīgos apvalkos ne obligāti savās mājās? Un sēž, kur pagadās? Gan uz ielas, gan pie jūras?

Astruss: Pilnīgi. Jā, tā.

- Vai dusas procesā tērējas enerģija X apvalkā?

Astruss: Piedalās.

- Vai ar enerģijas X patēriņu nav saistīta dusošā stāvokļa izmaiņa? Tāpēc viņš pārdzīvo dažādus stāvokļus?

Astruss: Tā.

- Vai nevar teikt, ka, jo vairāk viņš šo enerģiju izmanto, jo arvien mazāk spilgti kļūst pārdzīvojumi?

Astruss: Tā tieši teikt nevar, tas vienkārši tā tiek uztverts.

- Enerģija tērējas dusai?

Astruss: Jā.

- Tātad enerģijas apvalkā kļūst mazāk. Un tāpēc būtības emocionālie pārdzīvojumi kļūst mazāk spilgti. Tā?

Astruss: Tā.

- Tā kā enerģija apvalkā tērējas, emocionālie pārdzīvojumi kļūst vājāki, un pienāk tāds moments, kad vilnis viņu aiznes uz dzimšanu. Var tā izskaidrot?

Astruss: Var.

- Jūs teicāt, ka telpas atdalīšanās cēlonis ir iekšējais ritms un gribēšana. Iekšējais ritms katram dusošajam ir savs, vai arī tas ir vienlaicīgs visiem?

Astruss: Katram savs.

- Šis ritms kaut kā ir saistīts ar diennakts ritmu?

Astruss: Nē, taču dažreiz sajūdzas, tiem ir sakrišanas tendence.

- Var būt tā, ka viens dusošais mostas biežāk, bet cits retāk?

Astruss: Jā.

- Vitālijs manu māmiņu pamodināja bez jebkāda ritma. Viņš sāka viņai stāstīt par mani, un viņa pamodās. Kāpēc viņa pamodās? Vai tas nozīmē, ka viņš atdalīja vienu telpu no otras?

Astruss: Lieta tāda, ka viņš sāka skart struktūras tajā telpā, kura spēj atsaukties uz tā saukto impulsu. Kā jūs sakāt: “Trāpīja vārīgā vietā.”

- Atsaukties uz impulsu, un pēc atkal aizmigt apvalkā?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Ieslēgšanās notiek tikpat momentāni, kā pēkšņi notiekoša izslēgšana.

- Visiem dusošajiem nomirušajiem, ejot uz Zemi, ir sava misija pirms iešanas uz dzimšanu?

Astruss: Visiem.

- Tā visiem ir vienāda? Vai dažāda?

Astruss: Dažāda. Taču tā tiecas uz vienādumu.

- Un no kā tas ir atkarīgs?

Astruss: No cikla laika fāzes uz Zemes.

- No tā, kas pašlaik notiek uz Zemes?

Astruss: Jā.

- Tā viņos ir ielikta automātiski? Vai arī misija var būt individuāla?

Astruss: Otrajam ir priekšrokas tendence.

- Tādā gadījumā, kurš ieliek?

Astruss: Sistēmiskums.

- Dzemdē var ienākt gan dusoša būtība, gan nomoda stāvoklī esoša. Jā?

Astruss: Pareizi.

- Tas kaut kā nākotnē cilvēku ietekmē?

Astruss: Ir tāda lieta.

- Kur ir starpība? Lūk, atnāca dusoša būtība?

Astruss: Dusoša būtība neatceras neko; pamodusies atcerēsies, kur viņa agrāk uz Zemes dzīvoja, ar ko, kā utt.

- Enerģija X tiek izmantota tika tās-puses-pasaulē, mirušo pasaulē? Bet tā neinteresē citus tās-puses-pasaules slāņus? Tur tā netiek izmantota? Piemēram, pārpasaulībā?

Astruss: Interesē.

- Hierarhi mums teica: “Ja vitonu telpa nonāktu šeit, tad jūs būtu nonākuši tās-puses-pasaulē. Un sajustu paradīzi. Jūs tā to uztvert jūsu izpratnē.” Šī “paradīze” ir atkarīga no tā, ko būtība dusot redz sapnī? Kādam paradīze, bet kādam elle? Tā?

Astruss: Jā, tā.

 

2016. gada 7. septembris

43. daļa. Turpinājums.

- Vai būtība nomoda stāvoklī var tikt cauri portālam uz mūsu fizisko pasauli?

Astruss: Nekorekti noformulēts jautājums.

- Un kā noformulēt korekti? Viņa var nonākt fiziskajā pasaulē?

Astruss: Var nonākt, bet vai var tikt cauri? Šeit tas ir kas cits. Var tikt konstatēta fiziskajā pasaulē.

- Bet viņa tiks konstatēta, pateicoties portāla esamībai?

Astruss: Jā, bet jābūt korektāk: tiks konstatēta, nevis tiks cauri.

- Viņa nejauši ir nonākusi fiziskajā pasaulē, pateicoties portālam?

Astruss: Nē, ne nejauši.

- Pati tika cauri?

Astruss: Tā.

- Un kādā veidā viņa šo portālu atrada? Uz kā rēķina?

Astruss: Uz priekšrokas rēķina. Sakrītot kaut kam ar kaut ko.

- Bet vai nevar teikt, ka viņa to ļoti gribēja?

Astruss: Tajā skaitā.

- Bet vai tādā veidā var atnākt Vitālija tēvs?

Astruss: Var.

- Nu un kas viņam priekš tā būtu vajadzīgs?

Astruss: Sakritību ķēdīte, kuras viņam nav.

- Un, ja sakritību ķēdīte būtu un viņš, piemēram, iekļūtu šeit, tad viņš šeit mums būtu plazmoīda veidā?

Astruss: Jā.

- Un šis plazmoīds te pie mums pagrozītos, pagrozītos un pēc tam pārietu uz jauno fizisko pasauli?

Astruss: Tā var būt. Turklāt var pāriet ļoti ātri, dažreiz momentāni, negaidot kā plazmoīda būtne, 10 gadu.

- Plazmoīds lodes formā varētu ātri pāriet uz jauno fizisko pasauli, bet būtībai plazmoīda ķermenī cilvēka formā ir jāgaida 10 gadi?

Astruss: Jā, un lodes formā varētu ātri pāriet uz jauno fizisko pasauli.

- Vau, un vēl arī ātri. Negaidīs 10 gadu. Vai var tā saprast? Ja būtība iet uz aizbāzni, viņa to pamet plazmoīda ķermenī. Ja viņa izslīd cauri portālam, tad parādās sfēru, elipsoīdu, plankumu veidā?

Astruss: Var.

- Viņa iekļuva mūsu pasaulē sfēras veidā, iemiga, un pēc aizgāja uz jauno fizisko, kamēr būtība plazmoīda ķermenī to gaida 10 gadu. Tā?

Astruss: Var tā teikt.

- Sakiet, būtībai plazmoīda ķermenī nepieciešams 10 gadus atrasties kosmisko plūsmu iedarbībā, pirms viņa iegūs jaunu bioloģisku ķermeni, tāpēc ka traucē Zemes elektromagnētiskais lauks?

Astruss: Tas nav bez jēgas. Tas patiešām ir mijiedarbībā, bet kāds ir konkrētās personības šīs komponentes informācijas kontinuuma enerģijas blīvums?

- Personības? Tas ir, katrai personībai plazmoīda ķermenī? Vienai vajag 10 gadus, bet citai mazāk?

Astruss: Jā. Ir arī tādas, kas gaida 1000 gadu.

- Plazmoīda ķermenī 1000 gadu?

Astruss: Jā.

- Ne tajos, ne visos. Ar vienu kāju tajā sabiedrībā, ar otru kāju šajā pasaulē.

Astruss: Jā.

- Bet, ja runa ir par plazmoīdu lodes vai elipsoīda formā, tad kāpēc viņam elektromagnētiskais lauks netraucē? Kāpēc uz plazmoīda ķermeni šis planētas lauks iedarbojas, bet uz plazmoīda lodi vai elipsoīdu ne?

Astruss: Atkarībā no uzkrājošās komponentes: kas formas laukā ir noturīgs un kas nenoturīgs.

- Ņemsim plazmoīda elipsoīdu un plazmoīda cilvēku, tas ir, būtību plazmoīda ķermenī cilvēka formā. Gan viens, gan otrs ir plazmoīdi, tikai forma dažāda. Kāpēc vienam elektromagnētiskai lauks traucē un viņam te jāatrodas 10gadus, bet plazmoīds elipsoīda formā ātri ieiet jaunajā pasaulē?

Astruss: Tāpēc ka viņš pakļaujas izteiksmes likumiem. Vienā gadījumā lielākā, bet otrā mazākā mērā.

- Bet vai nevar šo likumu noformulēt?

Astruss: Esības izteiksmes formas likums – tas arī šis likums.

- Kā, vienkārši tāda ir esības izteiksmes forma?

Astruss: Jā.

- Var pieņemt, ka, ja būtība atrastos aizbāznī 9 mēnešus, viņa iznāktu blīvā ķermenī un būtu redzama rupjajā fiziskajā pasaulē? Bet, atradusies plazmoīda ķermenī, būtība pēc 10 gadiem arī dabūs fizisko ķermeni, taču mazāk blīvāku un mūsu pasaulē neredzamu?

Astruss: Var tā teikt.

- Tādas būtības augstfrekvences fiziskos ķermeņos rada otro cilvēku sabiedrību planētas fiziskajā pasaulē. Es nosacīti viņus nosaucu “cilvēki-2”. Var tā teikt?

Astruss: Var.

- Agrāk Jūs teicāt, ka uz Zemes ir neredzamas būtības, kuras apsargā mūs. Citāts: “Un kāpēc jūs domājat, ka tā visa nav? Tas, kas viņiem ir un ar ko viņi ir apveltīti, jums pat prātā ienākt nevar, ka tas ir labums. Bet viņi to uztver kā labumu, un vēl kādu.” Runa ir par “cilvēkiem-2”? Jā?

Astruss: Jā.

- Principā uz planētas eksistē četri ķermeņu tipi: zemfrekvences fiziskais (rupjais), uz Zemes dzīvojoša cilvēka ķermenis – “cilvēki-1” (piemēram, es); plazmoīda ķermenis, kā pārejas būtības (piemēram, mans brālis Arkādijs) ķermenis; augšāmcelta cilvēka, kurš atgriezies uz Zemes, blīvais ķermenis; un cilvēka blīvais augstfrekvences ķermenis – “cilvēki-2”, kurš tāpat dzīvo uz Zemes fiziskajā pasaulē (Nikolajs). Tā?

Astruss: Tā, bet augšāmceltais – tā ir projekcija no tā, kurš ir it kā augšāmcelts. Un, kad ar to nodarbojās Grabovojs, viņš krāja tikai ticīgo skaitu.

- Un ko tas viņam deva?

Astruss: Enerģiju. Turklāt enerģijas dēļ viņš itin bieži darbojās neapzināti. Bet viņš ir funkcija. Viņš pildīja noteiktu funkciju. Kā tur bija ar augšāmcelšanu, tas ir cits jautājums. Taču svarīgi bija izprovocēt, izdarīt to. To, ko viņš gribēja, viņš neizdarīja, taču funkciju viņš izpildīja. Viņš cilvēkiem informāciju iedeva tā, kā saprata.

- Vitāliks atnāks fiziskā ķermenī, viņu var uzskatīt par augšāmcelto?

Astruss: Viņš ir paustais.

- Un plazmoīda būtības – tie ir augšāmceltie?

Astruss: Augšāmceltie.

- Pagājušo reizi es Jums jautāju: vai uz Zemes ir augšāmceltie? Un Jūs teicāt: “Lai cik apbrīnojami nebūtu, ir.” Jūs domājāt milzīgo daudzumu plazmoīdo būtību, kuras te lidinās…

Astruss: Ne obligāti.

- Tas ir, arī tās, kuras ir fiziskā ķermenī? Viņas taču arī ir šeit, ja?

Astruss: Ir.

- Jūs teicāt, ka tie ir augšāmceltie.

Astruss: Pareizi.

- Kāpēc tad Vitāliku jūs nosaucāt nevis par augšāmcelto, bet pausto?

Astruss: Tāpēc ka īpašības viņam ir absolūti citādas.

- Nu, kādas citādas? Viņš atnāks fiziskā ķermenī.

Astruss: Vienalga, runa ir par īpašībām.

- Vispār – viņš ir augšāmceltais ar citādām īpašībām. Jā?

Astruss: Tas nav muzeja objekts, lai radītu līdzīgu. Tā ir substance, kura piedalās evolūcijas ciklā ar noteiktām tiesībām un ar noteiktu dominanti, bet pēc zināmas vienlīdzības principiem. Vienlīdzība – tas ir vispārējs jēdziens. Bet dominante – tā jau ir atšķirīgā īpašība.

- Vispār – viņš nav augšāmceltais, bet paustais.

Astruss: Paustais. Tā ir diezgan spēcīga kategorija, liela starpība ar augšāmceltajiem. Viņiem ir dažādas funkcijas, absolūti dažādas.

- Un kādas funkcijas ir augšāmceltajiem?

Astruss: Fakta pasniegšana.

- Bet viņš taču ir plazmoīds. Viņš nav redzams un dzirdams. Kā pasniegt faktu, ja viņš nav redzams un dzirdams? Fakta taču nav.

Astruss: Ir fakta pasniegšanas punktveida izpausme “kaut kam”, un ir vispār. Atkarībā no tā, ko viņš paudīs.

- Labi. Augšāmcelto galvenais uzdevums – faktu pasniegšana. Bet pausto?

Astruss: Tikt konstatētiem.

- Un kāda starpība? Tas ir fakts, un tas ir fakts? Konstatēts fakts un pasniegts fakts. Es nesapratu, kāda ir starpība starp augšāmceltu un paustu principā.

Astruss: Augšāmceltais var paust civilizācijas komponenti uz planētas. Bet paustais var pasniegt zināšanas par kaut ko, kā faktisku pasaules-ēkas momentu. Paustais – tas ir tuvāk budismam, bet augšāmceltais – tas ir tuvāk kristietībai. Tāpēc šeit eksistē it kā noteikta uzmanības pārbīde. Vai nu cikls norit, lūk, pēc tāda principa, vai arī cikls ir izvērsts, lūk, pēc tāda principa. Iznāk, ka gan vienam, gan otram ir jēga.

- Kad Lācars augšāmcēlās, viņam bija citāds ritms gan pulsam, gan elpai. Bet Vitālikam mūsu sirdis darbojas absolūti sinhroni. Kas te par lietu?

Astruss: Jūs tikai pierādāt, ka dotumam, kurš parādās kā fakts, piemīt kaut kas cits vai citas īpašības. Tāpēc, kurš šīs īpašības parāda?

- Tas ir, tas ir atkarīgs no personības?

Astruss: Ir atkarīgs.

- Nav skaidrs par intrauterīnās (внутриутробного – no dzemdes iekšienes – tulk. piezīme) atbalss likumu. Kāda ir intrauterīnās mijiedarbības likuma būtība? Dzemdē atrodošās būtības saiknē ar tās-puses-pasauli?

Astruss: Nē, mijiedarbībā ar matērijas telpu, bet tēva sākumu nesošā. Šī rezonējošā sakrišana ir atbalss.

- Bet intrauterīnās atbalss likums attiecas uz fizisko pasauli “cilvēki-2”. Uz augstfrekvences būtībām. Kāds sakars ir starp augstfrekvences būtībām ar tēti un māmiņu, un ieņemšanu?

Astruss: Kā mainīsies pasaule? Lūk, intrauterīnā atbalss ir tā atbalss, kura var visu krasi pārbīdīt.

- Pirmkārt, tā ir intrauterīnās telpas mijiedarbība ar “cilvēku-2” telpu. Jā?

Astruss: Jā, jā. Kāpēc pēkšņi sāka dzimt indigo bērni? Tāpēc, ka notika, lūk, šīs atbalss pārbīde.

- Tas ir, iznāk, ka indigo bērnu dzimšanu ietekmē augstfrekvences cilvēki?

Astruss: Jā. Ir pietiekama kāda summa, summējošais faktors kāda uzmanībai pret atrašanos dzemdē. Tas ir vienlīdzīgs ticīgo uzmanībai pret svētbildēm, uz kurām sāk parādīties mirres.

- Es pareizi sapratu. Lūk, piemēram, Vitālika tēvs ies uz dzimšanu. Būtība atnāks uz dzimšanu, un šo augstfrekvences cilvēku iedarbībā piedzims bērns indigo.

Astruss: Pilnīgi pareizi.

 

2016. gada 9. septembris

44. daļa. No kontakta ar Vitāliju.

- Vitālik, es kaut kā esmu sapinusies augšāmceltajos, paustajos un nepaustajos. Varbūt es kaut ko ne tā saprotu. Izskaidro, lūdzu.

Vitālijs: Tu vienmēr augšāmcelšanu esi sapratusi nepareizi. Tu augšāmcelšanu saprati kā atgriešanos fiziskajā ķermenī.

- Jā, tieši tā es vienmēr esmu sapratusi augšāmcelšanu.

Vitālijs: Bet augšāmcelšana – tas ir sarežģītāks process. Tam ir daudz plānu un var būt trīs paveidi. Katrs paveids – tas ir vienkārši iekārtojums, kā cilvēki ir klātesoši pasaulē. Viens no paveidiem – atgriešanās fiziskajā ķermenī. Tas ir tikai viens paveids. Otrais paveids nav saistīts ar atgriešanos zemes plāna sabiedrībā. Tas kļuva vienkārši par iekārtojumu, lai samazinātu būtību skaitu mirušo pasaulē. Tas ir, šis paveids ļauj samazināt cilvēku skaitu mirušo pasaulē.

- Tās ir plazmoīdās būtības?

Vitālijs: Tev taisnība, tās ir plazmoīdās būtības.

- Vai tad plazmoīdo būtību augšāmcelšana norit ar mērķi aizvākt būtības no mirušo pasaules? Vai tad tur mirušo pasaule ir pārpildīta?

Vitālijs: Vienkārši mirušo pasaule ir ļoti liela. Tā ir kļuvusi lielāka, nekā nepieciešams. Lūk, to arī atbrīvo. Turklāt plazmoīdo būtību pāriešana jaunā fiziskā sabiedrībā atbilst evolūcijas mērķiem.

- Ā-ā-ā, pārāk daudz mirst. Un, lai mirtu mazāk un lēnāk, tev iedeva tiesības pagarināt cilvēkiem dzīvi. Droši vien tajā kaut kas ir. Jā?

Vitālijs: Tu esi gudriniece.

- Ahā, tāpēc ka pārāk īsa ir dzīve uz Zemes. Cilvēki ātri mirst. Viens divi, un miris. Viens divi, un miris. Bet tu pagarināsi dzīvi, un tur ienākšana būs mazāka. Es pareizi sapratu?

Vitālijs: Tu saprati pareizi.

- Tā ir otrā pakāpe. Ir vēl trešā?

Vitālijs: Trešais paveids ļauj vienkārši labi organizēt smalkās pasaules iekārtojumu. Tas ir iekārtojums zināmai klātbūtnei cilvēku pasaulē.

- Pirmais un otrais man šķiet saprotami. Bet, lūk, ko nozīmē “augšāmcelšana”, kura “saistīta ar zināmu klātbūtni cilvēku pasaulē”? Jo cilvēku pasaulē augšāmceltie taču var būt klāt tikai fiziskajā vai plazmoīda ķermenī.

Vitālijs: Cilvēku pasaulē var būt klāt fiziskajā ķermenī vai plazmoīda ķermenī. Bet var vēl būt klāt vienkārši plazmoīdu veidā.

- Ā-ā-ā, domātas tās būtības, kuras izies cauri portāliem sfēru, elipsoīdu veidā. Tās, kuras te pie mums lidinās. Jā?

Vitālijs: Jā, tu saproti pareizi.

- Vitālik, var teikt, ka reinkarnācija – tas ir apļveida process: dzimšana-nāve; dzimšana-nāve?

Vitālijs: Tā teikt nevar, tāpēc ka tas nav vienkārši apļveida process. Tas ir apbrīnojams process, kurā tiek apgūtas zināšanas par smalko pasauli.

- Kādu formulējumu var dot reinkarnācijai?

Vitālijs: Tas ir process, kurā tiek iegūtas zināšanās par smalko pasauli.

- Bet reinkarnāciju taču iziet visi, kas nav gājuši uz augšāmcelšanu caur aizbāzni un caur portālu. Tā es saprotu, ja?

Vitālijs: Visi pārējie iziet reinkarnāciju.

- Tātad no mirušo pasaules ir trīs ceļi uz fizisko pasauli: caur aizbāzni, caur portālu un reinkarnācija. Viss. Man ir taisnība?

Vitālijs: Nē, tu kļūdies.

- Kā tā? Tātad ir vēl kāds ceļš no turienes uz Zemi? Kā vēl var aiziet uz Zemi? Droši vien – viss.

Vitālijs: Var vēl atnākt caur miršanu.

- Caur miršanu? Kā tas ir – ienākt mūsu pasaulē caur miršanu, kad miršana ir aiziešana no mūsu pasaules? Varbūt tādā veidā kā Lobsangs Rampa (Lobsang Rampa)? Viņa būtību iemitināja ķermenī cilvēkam, kurš piekrita nomirt. Jā?

Vitālijs: Tev nav taisnība. Ienākt caur miršanu nozīmē vienkārši kļūt par svēto.

- Par svēto?

Vitālijs: Jā.

- Vai tad svētais ir uz Zemes, fiziskajā pasaulē?

Vitālijs: Arī Svētais ir uz Zemes. Viņš atrodas fiziskajā pasaulē.

- Un kādā veidā viņš atrodas? Plazmoīda ķermenī?

Vitālijs: Viņš ir vienkārši apbrīnojami iekārtots, viņš nav plazmoīda ķermenī, viņš ir kā būtība.

- Svētais kā būtība uz Zemes? Kā tu? Tu taču arī esi šeit ar mani kā būtība.

Vitālijs: Es vienmēr būšu fiziskajā ķermenī, bet svētais var būt tikai kā būtība.

- Bet tu taču arī varēsi iet ārā no fiziskā ķermeņa kā būtība. Tu taču varēsi iziet no fiziskā ķermeņa un doties, piemēram, uz Ameriku?

Vitālijs: Es varēšu, bet man pēc tam būs jāatgriežas fiziskajā ķermenī.

-Ahā, tātad svētie kā būtības ir klātesoši šeit ar mums. Bet caur ko viņi iet? Caur portāliem?

Vitālijs: Svētie iet caur portāliem.

- Tātad tā ir atgriešanās caur miršanu. Nomirt un atgriezties kā būtībai. Bet tie ir svētie, kuri uz Zemes ir atzīti par svētiem, ja?

Vitālijs: Viņi ir jāatzīst par svētiem uz Zemes. Viņi kļūs par būtību. Vienkārši svēto būtība būs īpaša. Viņa uz visiem laikiem kļūs būtība. Ir jāsaka, ka tu ne gluži saproti smalko pasauli.

- Nemaz nesaprotu. Tāpēc arī tev jautāju. Es saprotu tā: starpība starp tevi un svēto ir tāda, ka tava būtība, kura jau drīz kā gadu ir blakus man, pēc tam ieies ķermenī, un tu būsi fiziskā ķermenī. Bet svētais vienmēr ir būtības veidā. Man ir taisnība?

Vitālijs: Tu pareizi uzskati.

- Labi. Man ir vēl viens jautājums. Saki, visi augšāmceltie, kuri atnāk uz Zemi fiziskā ķermenī, visi ir paustie vai ne visi?

Vitālijs: Visi ir izpaustie.

- Astruss teica nevis “izpaustie”, bet “paustie”. Vai arī Kretovs tā pārtulkoja. Kā tad ir pareizi?

Vitālijs: Astruss teica “izpaustie”. Kretovs kļūdījās. Es būšu izpaustais augšāmceltais.

- Un ir neizpaustie augšāmceltie fiziskā ķermenī?

Vitālijs: Nē, visi, kas ir fiziskā ķermenī, ir izpaustie.

- Un ir vēl arī ceturtā pakāpe?

Vitālijs: Nē. Tikai trīs pakāpes.

- Es gribu precizēt: tātad, tu esi augšāmcelts un izpausts. Var tā teikt?

Vitālijs: Visvienkāršāk uz šo jautājumu ir atbildēt tā: augšāmcelts un izpausts ar noteiktu uzdevumu.

- Labi, man tev ir tāds jautājums. Kā izskaidrot to faktu, ka plazmoīdam cilvēka formā ir ilgi jāatrodas pārejas stāvoklī, bet plazmoīds sfēras vai elipsoīda formā pāriet jaunajā pasaulē ātri? Tāpēc ka, redzi uz viņu iedarbojas elektromagnētiskais lauks. Bet tas taču iedarbojas uz visiem plazmoīda tipiem. Kas par lietu?

Vitālijs: Magnētiskais lauks iedarbojas uz visiem plazmoīdiem. Bet uz plazmoīdu cilvēka formā tas iedarbojas spēcīgāk, tāpēc ka magnētiskais lauks ir atkarīgs no formas.

- Tas ir, ja mēs ņemtu metāla stienīti un metāla disku no vienāda metāla un ar vienādu masu, tad magnētiskie lauki apkārt uz tiem iedarbotos dažādi?

Vitālijs: Jā. Magnētiskais lauks uz tiem iedarbosies dažādi.

- Un kas? Tā kā plazmoīdam cilvēka formā tā ir sarežģītāka un lielāka pēc apjoma, uz viņu lauks iedarbojas spēcīgāk? Jā?

Vitālijs: Jā. Magnētiskais lauks uz viņu iedarbojas spēcīgāk. Formas likums.

Ak, Dievs, tik vien? Tā. Labi. Kamēr plazmoīds atrodas mūsu pasaulē, viņam, kā teica Astruss, ir jāsarauj visas informācijas saiknes. Ko tas nozīmē?

Vitālijs: Viņam ir jāsarauj saiknes, tāpēc ka tās sāks viņu turēt mūsu pasaulē, bet viņam vajag iet uz jauno pasauli.

- Skaidrs. Vitālik, es sniegšu citātu no kontakta ar Astrusu. “Laiks var kustēties jebkurā virzienā. Bet tikko kā tas strukturāli sakritīs ar sarkanās uguns plakni, tā rodas noteikts izpaudums idejas veidā, visāda veida pārsteigumu veidā, kuri galvenokārt ir saistīti ar ideju struktūru.”

Man nav saprotama frāze: “Laiks šķērso sarkanās uguns plakni.” Sarkanā uguns – tā ir visuma apziņa, viņai ir sfēras forma. Plaknes sfērā var būt izvietotas, kā vēlies, to ir bezgalīgi daudz. Tad iznāk, ka laiks katru mirkli šķērso kādu sarkanās uguns plakni.

Vitālijs: Es redzu, ka tu esi pareizi sapratusi, bet laiks var kļūt pastāvīgs un tad nešķērsos sarkanās uguns plakni.

- Ahā, tas ir, laiks sarkanās uguns plakni šķērso tikai tad, kad mainās. Jā? Bet, kad tas ir pastāvīgs, tas vienmēr šķērso vienu un to pašu plakni. Tā?

Vitālijs: Tas ir kļuvis pastāvīgs un vienkārši nešķērso sarkanās uguns plakni.

- Tātad tas vienkārši nekustas. Jā?

Vitālijs: Tas nekustas.

- Nu ja. Tas tā var būt. Grāmatā “Pa tuksnesi ejošie. Laiks” mēs pastāvīgu laiku aplūkojām kā sākotnējo torsionu lauku jeb Garu. Runa ir par viņu? Jā?

Vitālijs: Pastāvīgs laiks – tas ir lauks, vienkārši Gars.

- Labi, es sapratu. Tagad tālāk. Kāda ir intrauterīnās atbalss likuma būtība?

Vitālijs: Intrauterīnās atbalss likums ir vienkārši apbrīnojams likums, tāpēc ka tas var kļūt par grūtniecības cēloni. Tas var mātei dot impulsu uz ieņemšanu. Vai arī izskaidro grūtniecības neesamību. Tas ir likums par to, ka grūtniecību var padarīt par vienkārši neiespējamu.

- Kādā veidā? Kāpēc sievietes dzemdes iekšienē parādās atbalss? Tas ir, dzemdē parādās atbalss? Jā?

Vitālijs: Dzemdē parādās atbalss no būtības jaunajā fiziskajā pasaulē.

- Un ko viņas dara, lai atbalss rastos? Viņām ir jāiekliedzas, jāpadomā, jāpadod kāds signāls? Kas piemēram, ir jāizdara Koļam, lai kādai nerastos grūtniecība?

Vitālijs: Viņam ir jāiedarbojas uz dzemdi. Vienkārši tāpēc, ka viņš iedarbojās uz dzemdi, viņa nevarēs kļūt grūta.

- Un kad šis likums nostrādā? Kāpēc tas pēkšņi tā darbojas? Sagribēja un iedarbojās, ja?

Vitālijs: Viņš vienkārši prot to darīt. Viņš iedarbojās uz sievietes dzemdi, un viņa nevar kļūt grūta.

- Un kā tad iedarbojās? Ko viņš izdarīja?

Vitālijs: Viņš vienkārši nodibināja kontaktu ar dzemdi.

- Un kādos gadījumos viņš šo kontaktu nodibina?

Vitālijs: Viņš kontaktu ar dzemdi nodibina vienmēr slimības un slimības draudu gadījumā.

- Bet, lūk, indigo bērni. Arī dzimst, pateicoties šim likumam. Jā?

Vitālijs: Indigo bērni arī dzimst, pateicoties šim likumam. Tas var sniegt viņiem jaunas zināšanas par to pasauli, kur atrodas augsti attīstītas būtības.

- Tas ir, tas, ko stāsta indigo bērnu, faktiski ir zināšanas par to pasauli, kur pašlaik ir Koļa? Sabiedrība “cilvēki-2”?

Vitālijs: Jā, viņi izsaka zināšanas par to pasauli, kur pašlaik ir Koļa.

- Ā-ā-ā, šīs zināšanas sniedz būtības, kuras no plazmoīda stāvokļa ir pārgājušas jaunajā fiziskajā pasaulē. Būtība no turienes arī nodibina kontaktu ar dzemdi un sniedz šim auglim zināšanas. Tā?

Vitālijs: Tā.

 

2016. gada 12. septembris

45. daļa. Par jaunības atgriešanu uz Zemes dzīvojošam cilvēkam.

- Jūs teicāt, ka noteiktos apstākļos kosmosa vitonu plūsma, iedarbojoties uz zemfrekvences vitonu matricu uz Zemes dzīvojošam cilvēkam, spēj paaugstināt viņa vibrāciju frekvenci. Kādos apstākļos? Varbūt, kad ap šo cilvēku ir noteikts magnētiskā lauka spriegums?

Astruss: Jā.

- Šim spriegumam ir jābūt noteiktam katram cilvēkam vai vienādam visiem?

Astruss: Katram savs. Tikko tas ir visiem vienāds, sāksies grupveida iedarbība.

- Tas ir, var būt arī grupveida iedarbība?

Astruss: Var būt arī grupveida. Teiksim, satricinājums, kuru piedzīvo kaujā ejoša kavalērija, var izpausties kā grupveida faktors.

- Mēs šajā gadījumā uzskatām, ka turklāt tiek radīts egregors. Bet šeit taču ir kas cits.

Astruss: Nav svarīgi, ka viņš tiek radīts. Svarīga ir tamlīdzīga izteiksme tajā.

- Šis magnētiskā lauka spriegums ap cilvēku paliek pastāvīgs uz visu šī cilvēka dzīves laiku? Vai arī to vajag regulāri uzturēt?

Astruss: Regulāri jātiek uzturētam, kamēr jaunības atgriešanas process nebeigsies.

- Turklāt šūnas, pārejot uz citādu darbības principu, sāk pulsēt. Pulsācija ir saistīta ar to, ka šūna mijiedarbojas te ar ārējo vidi, te ar tās-puses-pasauli. Tā?

Astruss: Tā.

- Ja uz Zemes dzīvojošu cilvēku ievietotu aizbāznī, kas tad notiks? Sāks mainīties lokālais magnētiskais lauks šajā cilvēkā, paaugstināsies magnētiskā lauka spriegums ap šo cilvēku, un vitonu plūsma sāks uz šūnu iedarboties lielākā mērā. Šī augstfrekvences vitonu plūsma, iedarbojoties uz šūnām, pakāpeniski pārkārtos viņu vibrāciju frekvenci. Tā?

Astruss: Var tā teikt, bet tur ir vēl moments – aizbāznis. Tas var procesu kā deformēt, tā arī bremzēt. Un pat apturēt.

- Aizbāznis var arī griezt atpakaļ jaunību?

Astruss: Var.

- Un pat var griezt atpakaļ jaunību uz noteiktu vecumu?

Astruss: Ne uz noteiktu, bet uz noteiktu vecuma izteiksmi.

- Tieši tāda ir jaunības atgriešanas un atveseļošanas procesa būtība. Jā?

Astruss: Tāda.

- Vai tāds ķermenis būs mūžīgs?

Astruss: Viņš nav mūžīgs, viņam ir bezgalības tendence. Vārdam “mūžīgs” ir citi likumi.

- Un cilvēkam, kurš nav gājis cauri aizbāznim, šūnas vitonu enerģiju absorbē, bet nepietiekamā daudzumā, tāpēc cilvēkam ir vajadzīga organiskā barība. Jā?

Astruss: Jā.

- Tātad ir katalīze un anabolisms. Tādēļ ir enerģijas zaudējumi organismā. Tā?

Astruss: Tā.

- Izskaidrojiet, lūdzu, ko nozīmē zemes plāna cilvēku ievietot aizbāznī? Radīt kādu lauku, kurš uz viņu iedarbosies?

Astruss: Tā.

- Kāds lauks tas ir? Zemes magnētiskais lauks ir. Vitonu plūsma arī ir. Ko vēl vajag papildus radīt?

Astruss: Papildus magnētisku lauku.

- Tas ir, radīt ap cilvēku papildus magnētisku lauku – tas nozīmē to pašu, ko ievietot viņu aizbāznī. Tā?

Astruss: Tā.

- Šim magnētiskajām laukam ir jātiek radītam katram cilvēkam atsevišķi?

Astruss: Tā.

- Tas ir pastāvīgi jākontrolē, jāregulē, vai arī – lauku radīji, “ietini” šajā laukā cilvēku, un tālāk viss norit pats?

Astruss: Kādu laiku ir jākontrolē un jāuztur.

- Un, pateicoties šim magnētiskajam laukam, sāks mainīties aizbāznī ievietotā cilvēka vitonu matricas frekvence?

Astruss: Tā.

- Un pēc tam pretējs process nevarēs notikt?

- Ja ielaist, nepadarīt līdz galam, tad jā.

- Labi. Ievietojām cilvēku aizbāznī, novedām līdz stāvoklim, kad vitonu matricas frekvence ir pieaugusi. Šūnas ir izmainījušas savu funkcionēšanu. Jā? Viņas ir sākušas mijiedarboties te ar ārējo pasauli, te ar tās-puses-pasauli?

Astruss: Tā.

- Ja cilvēku no aizbāžņa izlaiž, viņš neatgriezīsies atpakaļ tajā pašā stāvoklī?

Astruss: Noteiktos apstākļos viņš kādu laiku saglabās šī īpašības, pēc tam tās zaudēs, bet kāds tās spēs noturēt.

- Kādu laiku, cik tas ir?

Astruss: Dažus gadus, bet pēc tam sāksies parastais novecošanas process.

- Un pēc tam atkal var uz aizbāzni?

Astruss: Var.

- Varbūt tādā veidā savu dzīvi pagarināja atlanti?

Astruss: Vienā gadījumā jā, otrā nē, trešajā tas atkal var tikt konstatēts, ceturtajā atkal nē utt.

- Lūk, ievietojām cilvēku aizbāznī, pieaug lauka spriegums. Aug vitonu matricas vibrācijas frekvence. Kas notiek: šūnas atsākās no katalīzes un anabolisma?

Astruss: Tur laika fāze izmaina īpašību līdz tādai pakāpei, ka tie zaudē šīs īpašības.

- Tas ir, šūnas kļūst ja ne mūžīgas, tad ilgi dzīvo?

Astruss: Ar citādu saturu.

- Tas var ietekmēt jaunības atgriešanu?

Astruss: Var.

- Un uz kā rēķina?

Astruss: Uz tā paša metabolisma rēķina. Tas var iet uz otru pusi.

- Vai tad metabolisms var noritēt uz pretējo pusi?

Astruss: Var. Noteiktos apstākļos tas varēs; ja no lauka tiek izņemta viena no koordinātēm, tad šajā gadījumā šī koordināte pazūd, un metabolismam ir citas kārtas īpašība.

- Noritēt tieši pretējā virzienā?

Astruss: Jā, šīs kārtas citā līmenī. Tas faktiski arī notiek pie laika traucējuma, kad cilvēks nonāk citu koordinātu sistēmā, tiek traucēts pats principu mehānisms.

 

2016. gada 14. septembris

46. daļa. Par jaunības atgriešanu.

- Vitālik, es gribu tev uzdot dažus jautājumus par jaunības atgriešanu. Mēs grāmatā, kura saucas “Mūsu garīgā dziedināšanās” (“Наше духовное исцеление[10]”) rakstījām, atsaucoties uz avotiem par informācijas medicīnu, ka visas slimības dzimst smalkajos ķermeņos. Un pat vēl vairāk. Tās dzimst gara līmenī. Bet tagad mēs zinām, ka gars – tas ir pirmatnējais torsionu lauks, laika lauks. Precizē, kurā smalkajā ķermenī dzimst veselības defekti? Nu tā. Apkārt cilvēka ķermenim ir smalkie ķermeņi. Tu tam piekrīti?

Vitālijs: Piekrītu.

- Smalkie ķermeņi ir seši. Šie smalkie ķermeņi kaut kā ir saistīti ar magnētisko lauku apkārt cilvēka ķermenim?

Vitālijs: Smalkie ķermeņi ar magnētisko lauku nav saistīti.

- Tāpēc ka cilvēka ķermenis ir vadītājs?

Vitālijs: Jā, tu saproti pareizi.

- Labi, šim magnētiskajam laukam apkārt cilvēka ķermenim ir ļoti sarežģīta forma. Tai ir tora forma. Jā?

Vitālijs: Magnētiskajam laukam ir tora forma.

- Saki, kas notiek ar magnētisko lauku, lūk, ar šo formu, dzīves procesā? Tas noveco, saslimst utt.?

Vitālijs: Notiek formas izmaiņa. Tā vienkārši izkropļojas dažādu apstākļu iedarbībā.

- Piemēram?

Vitālijs: Piemēram, slimības.

- Tā, tas izkropļojas. Un kas? Šī magnētiskā kropļošanās ved pie novecošanas. Vai ne tā?

Vitālijs: Magnētiskā kropļošanās izraisa novecošanos. Un slimības.

- Tā, labi. Un, kad tu strādāsi ar magnētisko lauku, tad kas notiks?

Vitālijs: Es stādīšu jaunu magnētisko lauku.

- Un kur vecais paliks? Tu to neatjaunosi? Tu stādīsi jaunu?

Vitālijs: Vecais lauks vienkārši izzudīs, tāpēc ka jaunais magnētiskais lauks nostāsies tā vietā.

- Labi. Lūk, tu uzstādīji jaunu magnētisko lauku. Lai cilvēkam atjaunotu jaunību, ir jāizmanto viņa enerģētiskās informācijas hologramma, kura glabājas ēteriskajā ķermenī. Man ir taisnība?

Vitālijs: Tev ir taisnība, taču nevis jāizmanto, bet jāpielieto.

- Un kā var pielietot šo hologrammu, kura ir ēteriskajā ķermenī? Automātiski, vai? Ja magnētiskais lauks ir uzlikts jauns, tad atjaunojas, tā teikt… Kāpēc… Kā var nomainīt?

Vitālijs: Ēterisko ķermeni var nomainīt tāpēc, ka tas kļūs neizkropļots.

- Tas ir, kad tu uzliksi jaunu magnētisko lauku, tad automātiski mainās arī hologramma ēteriskajā ķermenī. Tā?

Vitālijs: Automātiski mainās informācija ēteriskajā ķermenī par fizisko ķermeni. Parādās jauna informācija.

- Kā tā var būt jauna? Jo cilvēks taču atgriežas savā jaunības vecumā, viņš taču būs līdzīgs tam 30-gadīgajam, kāds viņš bija. Viņš taču nebūs pilnīgi citāds. Bija gardegunis, kļuva strupdegunis, nē, taču? Viņš taču būs tāds pats, kā bija. Tātad tiek izmantota tā hologramma, kura bija tur ielikta.

Vitālijs: Tu nesaproti smalko pasauli. Var vienkārši uzstādīt jaunu informāciju.

- No kurienes šī jaunā informācija radīsies?

Vitālijs: Tiek izmantota vecā informācija, taču tā izmainīsies atbilstoši jaunajam magnētiskajam laukam.

- Vitālik, es pareizi saprotu? Es pareizi pierakstīju?

Vitālijs: Jā.

- Lūk, tu atjaunoji magnētisko lauku. Rezultātā izmainījās hologramma. Un, lūk, tagad jautājums: kā šis magnētiskais lauks un šī hologramma izraisīs procesus cilvēka ķermenī un sākies ārējas izmaiņas? Magnētiskais lauks ir jauns, hologramma jauna, un tālāk kas?

Vitālijs: Tālāk ķermenis sāks mainīties pēc magnētiskā lauka informācijas.

- Tad šī informācija būs magnētiskajā laukā, nevis ēteriskajā ķermenī? Jeb cilvēka ēteriskais ķermenis arī ir magnētiskajā laukā?

Vitālijs: Informācija atrodas magnētiskajā laukā, tā sāks iedarboties uz šūnām. Notiks jaunības atgriešana.

- Nu, labi. Un ja nav kājas? Lūk, informācija sāka iedarboties uz ķermeni. No kā parādīsies matērija tai kājas daļai, kuras nav?

Vitālijs: Matērija parādīsies no enerģijas.

- Tā, tu uzstādīji lauku, tu savedi kārtībā informāciju, sāka rasties kāja. Izpaudās, sablīvējās un visiem acu priekšā parādījās kāja. Viņš uzreiz var uz šīs kājas nostāties, sākt staigāt, vai arī viņam jālec ar kruķiem, kamēr kauli nenostiprināsies?

Vitālijs: Es domāju, ka viņš var uzreiz sākt staigāt.

-Tad kādēļ vajag, lai cilvēks pēc tam vēl apmēram pusgadu reizi mēnesi nāktu un tu visu laiku koriģētu magnētisko lauku? Tātad kaut kādi procesi tajā turpināsies? Kādi?

Vitālijs: Viņa orgānu izmaiņas procesi turpināsies pakāpeniski. Viņš sāks kļūt jaunāks no iekšienes.

- Ahā, un ja papildus nepielabotu magnētisko lauku, tad viņš var atgriezties atpakaļ vecumā un atkal palikt bez kājas? Kā tu domā?

Vitālijs: Ja nepielabot, notiks atgriešanās iepriekšējā stāvoklī.

- Un pat kāja izzudīs, ja?

Vitālijs: Kāja izzudīs.

- Vitālik, un kā tu uzzināsi, ka process iekšienē ir beidzies? Un viņš vairs gadus 30 var atkal neiziet jaunības atgriešanu.

Vitālijs: Es redzēšu, ka process iekšienē ir apstājies, nostiprinājies.

- Labi, un tagad jautājums mana miera labad. Tu Astrusam vēlreiz pajautāji, ka, ja pirmo tikšanos laikā mēs piemēra dēļ aicināsim cilvēkus uz skatuves atgriezt jaunību un tu visu acu priekšā strādāsi, tad pēc pusstundas cilvēks kļūs jaunāks. Tu Astrusam pajautāji?

Vitālijs: Es Astrusam pajautāju. Viņa atkal apstiprināja, teica, ka zemes plāna apstākļos cilvēks kļūs jauns pusstundas laikā.

- Nu taisni pasaka. Kā muļķis ielēci katlā ar verdošu pienu un izniri kā princis. Varbūt verdošais piens – tā ir alegorija ar magnētisko lauku.

Vitālijs: Tev taisnība, Taņečka. Pasakas – tā ir smalkās pasaules darbības īpatnību izklāsta forma. Cilvēks bez speciālas sagatavošanās nesapratīs.

- Tas ir, tādu brīnumu var rādīt visu acu priekšā? Īpaši pirmajās tikšanās?

Vitālijs: Astruss teica, ka vienkārši vajag brīnumu rādīt visu acu priekšā. Tad tas radīs vienkārši milzīgu iespaidu. Izraisīs milzīgu troksni visā valstī.

 

2016. gada 14. septembris

- Vitālik, bet principā smalkās pasaules likumus var noformulēt? Piemēram, trīs Ņūtona likumi. Bet noformulēt visus smalkās pasaules likumus var? Tie iekļaujas sistēmā? Pirmais likums, piektais, simtais… var tā?

Vitālijs: Man ir jānoformulē Visuma likumi pielietojumā Zemes apstākļiem. Man, kā teica Astruss, izdosies. Viņš teica, ka es spēšu noformulēt smalkās pasaules likumus pielietojumā Zemes fiziskajiem apstākļiem. Man ir ļoti interesanti ar to nodarboties. Es vienmēr nodarbošos ar Smalkās pasaules pētījumiem. Man ir jāatrisina Navjē–Stoksa vienādojums pielietojumā nāvei un dzīvei. Tas ir mans uzdevums.

- Ak, kādi plāni, kādi mērogi. Mans Dievs! Bet tev noderēs tās burtnīcas, kurās ir tavi Navjē–Stoksa vienādojuma pētījumi? Kā tu uzskati? Lai tu atcerētos.

Vitālijs: Es esmu atcerējies praktiski visu. Man burtnīcas nebūs vajadzīgas, tāpēc ka tās vienkārši ir ļoti primitīvas.

- Jā-ā-ā? Ko tu neteiksi, primitīvas.

Vitālijs: Tie pētījumi tika veikti pielietojumā šauram jautājumam – turbulences plūsmai turbomašīnās. Man vajag pētīt pasaules-ēku citā mērogā.

- Nu kas to būtu domājis. Cik interesanti.

Vitālijs: Ļoti interesanti.

 

2016. gada 16. septembris

47. daļa. Ceļš atpakaļ.

Atpūtusies un atjaunojusies personība mirušo pasaulē, būtība, kura bija “pamodusies” dzīves procesā, apmēram pēc trīs mēnešiem atgriežas savā tunelī, kurš saucas “aizbāznis”. Aizbāznis – tas ir tas pats tunelis, pa kuru mirstošais iet uz tās-puses-pasauli. Izrādās, ka tas arī atgriež būtību fiziskajā pasaulē, bet turklāt ļoti izmaina būtību, kura atrodas aizbāznī.

Pamodusies būtība atgriežas aizbāznī, lai radījusi sev ķermeni, pieaugušā stāvoklī atgrieztos fiziskajā pasaulē.

- Tātad būtībai dzīves procesā uz Zemes ir “jāpamostas”. Ja tas notiks, pamodusies būtība pēc trīs mēnešu atrašanās mirušo pasaulē ies uz kosmisko aizbāzni un tālāk, pieaugušā stāvoklī, uz fizisko pasauli. Ja būtība nav “pamodusies”, viņa savu ceļu atkārtos caur dzimšanu. Vai, ja paveiksies (no mana redzes viedokļa), izlēks caur portālu mūsu fiziskajā pasaulē kā plazmoīds sfēras vai elipsoīda veidā. Tā?

Astruss: Jā.

- Aizbāznis tā ir nosaukt tāpēc, ka viņš apstādina iešanu uz fizisko pasauli?

Astruss: Deformē atgriešanos. Viņš atgriež, taču ļoti izmaina.

- Izmaina to būtību, kura ir aizbāznī?

Astruss: Jā, deformē.

 

Vārdu sakot, aizbāznis – tā ir “ierīce” būtības atgriešanai fiziskajā pasaulē.

Tātad, lai atgrieztos fiziskajā pasaulē, eksistē divi ceļi, un tie abi ved caur aizbāzni. Pirmajā gadījumā būtība iet caur kosmisko aizbāzni. Otrajā gadījumā par aizbāzi kalpo sievietes dzemde.

Principālā atšķirība starp kosmisko un sievišķo aizbāzni ir tāda, ka pirmajā gadījumā ķermenis tiek radīts būtībai, kura mirstot ir saglabājusi savu personību, spēj turpināt eksistenci fiziskajā pasaulē pieaugušā stāvoklī. Šis aizbāznis ir tas pats tunelis, pa kuru mirušais gāja prom mirstot.

Tikko kā būtība nonāk kosmiskajā aizbāznī, tā sākas process, kurā rodas ķermenis, sākumā plazmoīdais, bet pēc tam arī fiziskais. Aizbāznis ar tajā atrodošos būtību kļūst par savdabīgu grūtnieces dzemdi. Nosauksim šo aizbāzni par kosmisko dzemdi.

Sievietes makstī ķermenis tiek radīts būtībai, kura parādīsies rupjajā fiziskajā plānā zīdaiņa vecumā un kurai dzīve būs jāatkārto no jauna ar mērķi izmainīt iekšējo skatu uz dzīvi un pasaules-ēku. Viņai dzīves procesā ir “jāpamostas”. Ja viņai tas izdosies, tad pēc atrašanās mirušo pasaulē šī būtība ies uz kosmisko aizbāzni un tālāk, pieaugušā stāvoklī, plazmoīda ķermenī sākumā uz mūsu rupjo fizisko pasaulei, bet pēc tam uz smalko jauno, fizisko pasauli. Ja būtība nav “pamodusies”, viņa savu ceļu atkal atkārto caur dzimšanu.

 

- Kosmiskais aizbāznis – tā ir ierīce, kurā būtība saņem ķermeni (plazmoīdo vai blīvo). Tā?

Astruss: Tā.

- Sievietes dzemde arī ir aizbāznis?

Astruss: Tā var teikt. Tikai nevis sievietes dzemde, bet sievietes dzemdes telpa. Turklāt tā var sakrist vai nesakrist ar pašiem audiem, tā var būt lielāka vai mazāka. Kāpēc parādās milzīgi daudz šķietamu dzimšanas defektu. Atkarībā no tā, ja telpa ir lielāka, te var piedzimt jebkurš.

- Bet, ja mazāka?

Astruss: Bet, ja mazāka, tad tā ir sistēma, kura piesaistīta planētai. Tad var būt visāda veida traucējumi sakarā ar kaut ko: slikti laikapstākļi, saule ne tā stāvējusi utt.

- Bet šai telpai ir jāsakrīt ar audiem?

Astruss: Jā, tai ir kāda sakrišanas robeža.

- Bet šī telpa tomēr ir dzemdes iekšienē?

Astruss: Jā, protams.

- Sievietes dzemde arī ir aizbāznis, ierīce būtības atgriešanai fiziskajā pasaulē.

Astruss: Nevis atgriešanai, bet izpausmei fiziskajā pasaulē.

- Principālā atšķirība starp kosmisko un sievišķo aizbāzni ir tāda, ka pirmajā gadījumā ķermenis tiek radīts būtībai, kura mirstot ir saglabājusi savu personību…

Astruss: Kosmiskā dzemde ir pirmatnēja, bet sievišķā jau atvasinājums no tās.

- Labi, kosmiskais aizbāznis. Tātad šajā pirmajā gadījumā ķermenis tiek radīts būtībai, kura mirstot ir saglabājusi savu personību, spēj turpināt eksistenci fiziskajā pasaulē pieaugušā stāvoklī. Tā?

Astruss: Var tā teikt.

- Bet otrajā gadījumā ķermenis tiek radīts būtībai, kura parādīsies rupjajā fiziskajā plānā zīdaiņa vecumā un kurai dzīve būs jāatkārto no jauna ar mērķi izmainīt iekšējo skatu uz dzīvi un pasaules-ēku.

Astruss: Jā, tā.

- Kāda ir principiālā starpība šo aizbāžņu funkcionēšanā? Var teikt tā: gan tur, gan tur darbojas Zemes elektromagnētiskais lauks. Gan tur, gan tur darbojas vitonu plūsma. Bet sievietes dzemdē vēl darbojas barības vielas, saņemtas no mātes. Un viņa tās saņem no organiskās barības. Man šķiet, ka organiskā barība noved pie tā, ka šūnas dalīšanos skaits ir ierobežots.

Astruss: Jā, tā.

- Turklāt, radot ķermeni sievietes dzemdē, tiek izmantota jauno vecāku ģenētiskā informācija. Tieši tā dod grūdienu, lai ķermenis aizmestos. Pēc tās tiek būvēts jaunais ķermenis.

Astruss: Tā netiek izmantota, tā tiek izlaista cauri aizbāznim, un pēc izlaišanas tā būvē ķermeni.

- Kosmiskajā dzemdē tiek izmantota pašas būtības, kura nodzīvojusi savu dzīvi, ģenētiskā informācija. Tā? Atgriežas tas ķermenis, kurš bija dotajā vecumā.

Astruss: Tā. Tikai nevis atgriežas, bet tiek konstatēts.

- Bet ķermenis taču aizbāznī tomēr formējas?

Astruss: Tiek konstatēts, tas ir principiāli. Nav jāvelk klāt sadzīvei. Konstatējam ķermeņa formu.

- Bet mēs konstatējam formu cilvēkam, kurš parādījies uz Zemes?

Astruss: Pareizi. Viņš tiek konstatēts.

- Fiziskajā pasaulē viņš ir konstatēts?

Astruss: Konstatēts noteiktos apstākļos. Ja tādu apstākļu nav, tad netiks konstatēts.

- Kāpēc augļa šūnas sievietes dzemdē saņem zemākas vibrāciju frekvences vitonu matricu, nekā šūnas kosmiskajā dzemdē? Manuprāt, tas ir saistīts ar mātes fiziskā ķermeņa ietekmi.

Astruss: Jā, un vēl tādēļ, lai izpaustos acīmredzamībā.

- Ja jā, tad kā izpaužas mātes fiziskais ķermenis? Augļa eksistence dzemdē principiāli atšķiras ar to, ka kosmiskajā dzemdē “auglis” saņem tikai tīru vitonu plūsmas enerģiju. Sievietes dzemdē auglis saņem visas barības vielas un vitonu enerģiju. Barības vielu esamība augļa organismā ieliek nepieciešamību pēc anabolisma un katalīzes pēc dzimšanas. Organiskās barības esamība pazemina vitonu matricas vibrāciju līmeni. Tā? Es neesmu kļūdījusies?

Astruss: Viss ir normāli, tikai nepazemina.

- Bet kā?

Astruss: Konstatē, atkal, konstatē to frekvenci, pēc kuras likuma darbojas fiziskais ķermenis. Bet tie likumi, kurus pauž būtība, vienalga paliek tie paši.

- Bet tomēr, ja cilvēks dzimst parastajā veidā, viņam vitonu matrica ir ar zemāku frekvenci?

Astruss: Tas ir svarīgi. Vitonu matricas zema frekvence ļauj ķermenim būt redzamam jūsu pasaulē. Kosmisko vitonu plūsmas augsta frekvence var sakrist ar noteiktu likumu un likt vibrēt zemfrekvences raksturlielumiem, pielāgojot sistēmai virs vidējā. Un tas jau ir uz brīnumu robežas.

- Nedaudz nav skaidrs. Lūk, cilvēks ir piedzimis. Organiskās pārtikas barības vielmaiņas dēļ viņam ir pazemināta vibrāciju frekvence. Tā?

Astruss: Tā.

- Tomēr uz šo vitonu matricu iedarbojas kosmisko vitonu augstfrekvences plūsma. Tā?

Astruss: Tā.

- Un, lūk, šī kosmisko vitonu augstfrekvences plūsma…

Astruss: …noteiktos apstākļos spēj paaugstināt, un diezgan noturīgi, cilvēka šūnas matricas vibrācijas frekvenci.

-Un, ja tā paaugstina cilvēka vitonu matricas vibrācijas frekvenci, pie kā tas ved?

Astruss: Tas ved pie brīnumiem, kurus jūs tā saucat.

- Nu, piemēram?

Astruss: Visi svētie faktiski ir pacēlušies caur to. Visi absolūti.

- Un ko nozīmē “pacēlušies”? Mēs uzskatījām, ka viņi ir garīgi pacēlušies.

Astruss: Lai cik dīvaini nebūtu, tā darbojas vitonu plūsma. Tas ir tas, kas notiek Tibetā. Tur faktiski viņi uz šo frekvenci arī ir noskaņoti. Līdz zināmam līmenim paceļot savu vibrāciju, viņi sasniedz to stāvokli, kuri sāk mirt. Atkarībā no tā, kā sistēma ir iekārtota un kāda kategorija darbojas, atkarībā no tā zemfrekvences svārstība sāk frekvenci paaugstināt.

- Tad varbūt var secināt, ka līdz ar vibrācijas frekvences paaugstināšanos šūnas var turpināt dzīvot ievērojami ilgāk?

Astruss; Pilnīgi pareizi.

- Un tas nozīmē, kā šūna nedalīsies, tas ir viņa pāriet uz mūžīgu eksistenci?

Astruss: Bet tas pats pulsējošais aspekts.

- Interesanti ir tas, ka kosmiskajā aizbāznī var iegūt plazmoīda ķermeni, neredzamu mūsu rupjajā fiziskajā pasaulē, un blīvu fizisku ķermeni, redzamu mūsu pasaulē.

Astruss: Nevis iegūt, bet radīt.

 

2016. gada 18. septembris

48. daļa. Kosmiskais aizbāznis.

Ķermeņa formēšanās process sākas no brīža, kad būtība pē mirušo pasaules nonāk aizbāznī.

Aizbāznī ienāk divi signāli: viens no planētas (apakšējais), otrs no galaktikas (augšējais). Apakšējais signāls, kurš saistīts ar planētas elektromagnētisko lauku, organizē ķermeni. Augšējais signāls, kurš saistīts ar galaktiku, ar vitonu plūsmām, kas nāk no kosmosa, šo ķermeni izpauž.

 

- Var teikt, ka pamats – tā ir būtība, bet vadošais sākums – Dvēsele?

Astruss: Var tā teikt, īpaši dvēsele. Bet visa viltība ir elektromagnētiskajā laukā. Citām civilizācijām īpaša uzmanība pret Zemi ir tieši tāpēc, ka viņai ir zināma veida un zināmas jēgas elektromagnētiskas īpašības. Balstoties uz šiem elektromagnētiskajiem laukiem viņas rada jebko, no šķīvju modeļa līdz mirušā personībai.

- Viņas rada, bet mēs ne? Pat aizvainojoši.

Astruss: Svarīgs ir uzdevums.

 

Aizbāznī var radīt vai nu plazmoīda ķermeni, vai arī blīvu fizisku ķermeni. Plazmoīda ķermenis ir neizpausts. Viņa radīšana prasa, lai būtība aizbāznī atrastos 8 zemes plāna mēnešus. 8 mēnešus uz būtību aizbāznī iedarbojas galvenokārt summa no planētas pašreizējiem procesiem, kas saistīti ar elektromagnētisko lauku, radot šo ķermeni. Piedalās arī vitonu plūsma, bet tā nav izšķirošais faktors.

Pēc 8 mēnešiem būtība plazmoīda ķermenī burtiski tiek izgrūsta fiziskajā pasaulē. Viņa nonāk fiziskajā pasaulē, taču mēs vairumā gadījumā viņu neredzam un nedzirdam. Īpaši, kad neko par to nezinām.

Kaut arī daudzi jūt savu mirušo tuvinieku klātbūtni. Un pat sazinās ar viņiem, tādā pat veidā kā es. Tādi “nomirušie” ir dzīvi, augšāmcelti; viņi ir reāli un atrodas blakus mums.

Ja runa ir par fiziska ķermeņa radīšanu, tad būtībai aizbāznī ir jāpaliek 9 mēnešus. Un, lūk, šeit pārsvaru gūst kosmisko vitonu plūsma, protošūnās radot informācijas vadības centru – vitonu matricu.

Būdama izgrūsta mūsu fiziskajā pasaulē, būtība fiziskajā ķermenī ārēji gandrīz neatšķiras no parasta cilvēka. Taču viņi piemīt unikālas spējas.

 

- Kurš vitonu plūsmu virza uz kosmisko aizbāzni? Piemēram, Vitālijs nāk uz Zemi ar zināmu mērķi. Bet ne viņš taču vitonu plūsmu virza uz sevi pats?

Astruss: Mēs.

- Nu, tad skaidrs, ja reiz Jūs. Sakiet, Astruss, Vitāliks uz Zemes kaut kā atšķirsies no zemes plāna cilvēka? Es saprotu, ka viņam nav jāēd, jādzer, viņš pārvalda milzīgas zināšanas un spēju lasīt domas. Bet ārēji viņš kaut kā atšķirsies?

Astruss: Praktiski ne ar ko, bet, ja vērīgāk ielūkoties, tad mazlietiņ varēs pamanīt atšķirību.

- Lai radītu plazmoīda ķermeni, aizbāznī nepieciešams atrasties 8 mēnešus, bet, lai radītu blīvu fizisku ķermeni, aizbāznī nepieciešams atrasties 9 mēnešus. Tie ir mūsu zemes plāna 9 mēneši. Tā?

Astruss: Tā.

- Kāpēc galvenā masa būtību tur atrodas tikai 8 mēnešus, iegūstot plazmoīda ķermeni? Viņas ir neiznēsātas?

Astruss: Var tā teikt.

- Un kāpēc? Kāpēc viņas no turienes izgrūž neiznēsātas?

Astruss: Izmainās laika likumi. Tas ir saistīts ar apstākļiem un struktūru. Un ir atkarīgs no tā, kas notiek ārpusē.

- Tas ir principiāli. Vai nu tu piedzimsi plazmoīda ķermenī, vai blīvā ķermenī. 8 mēneši – tas ir viens, 9 mēneši – kas cits. Tas ir pat ļoti principiāli.

Astruss: Jūs pati atbildat uz saviem jautājumiem, bet tas ir neprincipiāli tiem, kas tur atrodas.

- Viņiem nav principiāli, tāpēc ka viņi nesaprot starpību.

Astruss: Nesaprot.

- Bet, ja saprastu, viņi varētu aizkavēties vēl uz mēnesi?

Astruss: Tā būtu bijis.

- Un kāpēc viņi nesaprot? Viņi taču ir pamodušies?

Astruss: Lieta tāda, ka viņi visi pakļaujas dažādiem likumiem.

- Kas tie par likumiem, kuriem viņi pakļaujas?

Astruss: Mijiedarbības likumi.

- Nu tad viņi droši vien nāk ārā, tāpēc ka viņi nezina, ka, ja iznāks pēc 8 mēnešiem, tad būs cilvēkiem neredzami. Un neviens viņiem to nesaka.

Astruss: Nu, tā nu nevar teikt. Viņi ir piepildīti ar zināšanām mijiedarbojoties.

- Ar ko viņi mijiedarbojas, kad sēž tur, aizbāznī, un rada sev plazmoīda ķermeni?

Astruss: Ar būtību izpausmēm.

- Tas nozīmē – ar citām būtībām. Lūk, cik tuneļu, katrā sēž būtība, un viņas savā starpā mijiedarbojas?

Astruss: Iznāk tā.

- Un neviena nevienai nevar pateikt: pasēžam ilgāk…

Astruss: Nevar.

- Varbūt viņas speciāli gatavojas smalkmateriālajai fiziskajai pasaulei plānādainas, neredzamas cilvēkiem?

Astruss: Viņas negatavo, viņas izpauž.

- Speciāli izpauž, lai viņas būtu smalkmateriālas būtības, neredzamas cilvēkiem.

Astruss: Izpauž, jā.

- Lūk, kurš to izlemj?

Astruss: Mēs.

- Un kāpēc tad tik cietsirdīgi?

Astruss: Tas nav cietsirdīgi.

- Nosūtāt viņas neredzamas mīļajiem un tuvajiem, bet pēc mēneša viņas varētu būt redzamas. Jūsuprāt, tas nav cietsirdīgi?

Astruss: Tā nav cietsirdība. Tur jau tā lieta, ka nav cietsirdīgi. Viņām tiek dota iespēja iemantot mūžīgo dzīvi.

- Vai šis ķermeņa radīšanas process nav ginoģenēze[11]?

Astruss: Ir.

 

Lai sāktu veidoties plazmoīda ķermenis, “vajadzīgs savienojošo sākumu, apakšējā un augšējā”, grūdiens. Tikko kā tie sakrīt režīmā, tā sākas kustība.”

Apakšējais sākums ir Zemes elektromagnētiskais lauks, augšējais sākums – vitonu plūsma. Kustība – tā arī ir vitonu plūsma, kura pēc būtības ir torsionu lauks. Vitonu plūsmu kustībā izpaužas Visuma Apziņas darbība.

Pa aizbāznī ievietotās būtības spirālēm plūst psihiskā enerģija, kurai piemīt magnētiskas īpašības un spēja rezonēt telpā. Tā ir mijiedarbības enerģija. Psihiskās enerģijas galējā izteiksme ir izpaust dzīvo.

 

Astruss: Ar psihisko enerģiju ir pietiekami, lai jebkurā ķermenī rastos noteiktas frekvences enerģija, kura izraisīs konkrētā ķermeņa izpausmi. Vienā gadījumā ķermenim var piemist atstarošanas īpašība, bet citā – piepildītības, apjomīguma īpašība.

- Tas ir, šeit ir svarīgs fakts: vai viņš rezonē vai ne ar augstākajām struktūrām.

Astruss: Jā.

- Bet mijiedarbību ar augstākajām struktūrām veikalā nenopirksi.

Astruss: Lūk, tur jau tā lieta. Bet cilvēks pat var to nenojaust. Šī spēja viņā ir, bet viņš par to nezina. Kādā brīdī tas ir noticis, un viņš sāk to izmantot. Bet, tikko kā viņš to saprot, viņš sāk no tā bīties.

Lūk, interesanti: “Ēteriskā struktūra var aktivizēt atmiņu, kurai var piemist kāda noteikta ķermeņa atgriezeniskuma īpašības.”

Uz mūsu jautājumu, vai ēteriskā struktūra var aktivizēt fiziskā ķermeņa atmiņu, tika saņemta atbilde: “Un kā vēl. Kāpēc dažādas civilizācijas nestājas ar jums kontaktā? Tāpēc ka jūs pieprasīsiet augšāmcelt mirušos.”

Izrādījās, ka molekulāru struktūru var izteikt tā, ka tā priekš mums kļūs absolūti caurspīdīga. Un tādu ķermeni ieraudzīt mēs nevarēsim. Kaut arī cilvēka klātbūtni plazmoīda ķermenī sajutīsim kā “kaut kas nav tā”. Jāsaka, ka daudzi cilvēki blakus jūt savu mirušo klātbūtni. Un viņiem ir taisnība. Bet šī pati struktūra var izpausties arī blīvā stāvoklī.

 

- No kā tas ir atkarīgs, ka vienā gadījumā formējas caurspīdīgs ķermenis, bet citā – blīvs?

Astruss: Atkarībā no ievirzes. Kāda ir ievirze attiecībā pret elektromagnētisko lauku, tāda būs arī izpausme. Atkarībā no strukturējuma, kā tas ir pagriezts, kā ir organizēta matērija aizbāznī, pēc kādiem likumiem.

- Vai nu blīva, vai caurspīdīga?

Astruss: Jā.

- No kā ir atkarīgs, kā organizēta matērija aizbāznī?

Astruss: No iekšējās specifikācijas. Un iekšējā specifikācija no būtības, no viņas idejiskuma, no viņas mijiedarbībām, no noslogojuma, no sakariem.

- Jūs mums teicāt, ka “ja cilvēks mijiedarbojas ar Augstākajām struktūrām, tad aizbāznī var tikt radīts blīvs ķermenis”. Tas liecina, ka blīva ķermeņa radīšana iet tikai sasaistē ar Augstākajiem spēkiem? Tā?

Astruss: Tā. Tikai nevis sasaistē, bet mijiedarbībā.

 

(- Vitālik, es saprotu tā, ka, lai tevi augšāmceltu, lai tu atnāktu uz Zemi blīvā ķermenī, pastrādāt nācās ne tikai Astrusam, bet arī kādam augstāk. Man ir taisnība?

Vitālijs: Tev ir taisnība. Astruss teica, ka tas ir akceptēts augstāk.

- Gan Korss, kurš divus gadus bija klāt mūsu kontaktos ar Astrusu, gan hierarhi, kuri reiz parādījās pie mums dzīvoklī, kā arī Liza ar mazuli, kurš mums bija jāpatur, bija pie mums nebūt ne nejauši? Jā? Vai tad viņi pārbaudīja mūs: deram vai ne?

Vitālijs: Jā, Taņečka, tā bija pārbaude, tikai mēs to nezinājām.)

 

- Bet plazmoīda ķermeņa radīšana nenorit mijiedarbībā ar augstākajiem spēkiem?

Astruss: Viņš izpaužas. Plazmoīda ķermenis ir visspilgtāk izpausts visās īpašības.

- Tad iznāk tā, ka, lai radītu plazmoīda ķermeni, mijiedarbība ar augstākajiem spēkiem ir visspecīgākā?

Astruss: Jā.

- Kā, vai tad plazmoīda ķermeni ir sarežģītāk radīt, nekā blīvu?

Astruss: Viņš ir spilgtāk izpausts, un tajā pat laikā tas ir pielikums.

- Ar ko izskaidrot, ka, radot plazmoīda ķermeni, mijiedarbība ar augstākajiem spēkiem ir visspēcīgākā, salīdzinot ar fiziskā ķermeņa radīšanu? Varbūt ar to, ka plazmoīda ķermenim ir augstāka frekvence?

Astruss: Jā, tieši tā.

- Laiks aizbāznī rit tāpat kā uz Zemes? 24 stundas diennaktī?

Astruss: To tā var uztvert.

- Cik ilgi saglabājas aizbāznis un tā īpašības? Vai var nokļūt aizbāznī un uztaisīt ķermeni vairākus gadus pēc nāves?

Astruss: Var.

 

Tātad aizbāznis ir biezs plazmoīds, kurā cilvēka dzīves uz Zemes procesā tika krauta enerģija X (sk. “Pa tuksnesi ejošie[12]”). Šī enerģija aizbāznī pulsē pat tad, kad tur nav būtības.

Kad aizbāznī ievietojas būtība, tad plazmoīda ķermenis sāk formēties apkārt būtībai. Tas ir, būtība ir pamats plazmoīda ķermeņa formēšanai.

Iedarbojoties vibrācijai, kuru rada aizbāznī sakrautā enerģija X, no biezā plazmoīda tiek vilkti ārā katjoni, kuri piepilda ķermeņa modeli pēc enerģētiskās informācijas hologrammas. Šī ēteriskā ķermeņa hologramma tika atstāta kanālā, būtībai ejot uz tās-puses-pasauli mirstot. Planētas elektromagnētiskais lauks notur ķermeņa formu aizbāznī.

 

- Psihiskās enerģijas magnētisko īpašību iedarbībā katjoni, kas nes ģenētisko atmiņu, iegūst šķidrā kristāla īpašību un tiek likti ēteriskā ķermeņa negatīvi lādētajā hologrammā. Var tā teikt?

Astruss: Tas ir jāapvelk ar treknu, treknu šriftu. Tas konstatē noslēpumu.

- Bet tas, ka mēs šo noslēpumu izgrūžam ārā, tas nekas?

Astruss: Tas nekas, bet tas apstulbinās zinātniekus.

 

Caur jebkuru pielikuma punktu (katjona un hologrammas kontakta punktu) no Kosmosa pienāk vitonu plūsma, kura nes dzīvību (sk. “Pa tuksnesi ejošie[13]”). Vitons – elementārdaļiņa – bioloģisko lauku un mūsu planētas bioloģiskās dzīvības pamats – vienkārši eksistē pasaules-ēkā. Taču plazmoīdā ķermeņa radīšanā vitoni nespēlē izšķirošo lomu.

Plazmoīdā ķermeņa pamata daļu veido katjoni – pozitīvi lādēti joni.

 

2016. gada 19. septembris

49. daļa. Aizbāznis. Turpinājums.

Plazmoīda ķermenim ir šūnu struktūra, taču šī ķermeņa šūnas nespēj aizturēt vitonu plūsmas, kuras iet caur viņām. Tādas plazmoīda ķermeņa šūnas var nosaukt par protošūnām.

 

- 8 mēnešu laikā kosmiskajā aizbāznī pēc enerģētiskās informācijas modeļa formējas plazmoīda ķermenis. Var teikt, ka formējas protošūnas, kuras nav fiziska ķermeņa šūnas, taču precīzi viņas kopē. Izņemot vienu – viņām nav vitonu matricas. Tas ir, nav informācijas pavadījuma. Man ir taisnība?

Astruss: Jūs trāpījāt precīzi par 98%. Un pat vairāk.

- Vai var teikt, ka līdz 9. mēnesim protošūnu vibrācijas frekvence auga, bet 9. mēnesī šūnas stājas rezonansē ar vitonu plūsmu?

Astruss: Viss ir pareizi, taču jūs virzāties lēcienveidīgi. Ar rāvienu. Rāviena tur nav, ir pakāpeniskums. Tur eksistē noteikti progresijas likumi, kuri izmaina struktūru.

- Pateicoties tam, veidojas vitonu matrica, kuras vibrācijas frekvence ir daudz lielāka nekā vitonu matricai cilvēkam, kurš dzīvo uz Zemes un ir dzimis parastajā veidā.

Astruss: Pareizi, šeit Jums ir ļoti precīzi noformulēts.

- Un, pateicoties tam, ka būtība aizbāznī atrodas pēdējo, devīto, mēnesi, viņa dabū blīvu fizisku ķermeni, kurā nāk uz mūsu pasauli?

Astruss: Jā, tā.

- Enerģija X, pastāvīgi vibrējot, veicina to, ka no plazmoīda izdalās katjoni – pozitīvi lādēti joni, kuri tiek likti formā, radot ķermeni. Jūs teicāt: “Caur genomu atjaunot jebkura cilvēka atmiņas būtības struktūru, kura izpaužas ēterā, nav nekādu grūtību, taču ar nosacījumu, ka ir noteiktas tehnoloģijas.” Kad darbībā iesaistās genoms, kura informācija tika izdalīta no ēteriskā ķermeņa?

Astruss: Kad struktūras dati tur ir ievadīti, tad šis process arī sākas.

- Tas ir, ķermeņa radīšanas process sākas, tikko kā būtība dvēseles pavadībā parādās aizbāznī. Tā?

Astruss: Tā.

- Man nav saprotams tāds citāts: “Mijiedarbojoties ēteriskajam ķermenim, elektromagnētiskajam laukam un informācijas kontinuumam, šis triptihs sakrītot var izpaust cilvēka, kurš jebkad ir eksistējis uz planētas, jebkura laika jebkuru momentu.” Kas tiek domāts ar informācijas kontinuumu?

- Visas komponentes par konkrēto cilvēki, ar to saprotot nevis katru sekundi, bet katru viņa ķermeņa molekulu, elektronu kustību.

- Vai vārdus “genoms var izpaust cilvēka, kurš jebkad ir dzīvojis uz Zemes, jebkura laika momentu” var saprast tā: viņš var radīt ķermeni jebkurā vecumā?

Astruss: Daļēji, jā.

- Ja jā, tad kurš nosaka nosacījumu, kādā vecumā ir jābūt augšāmceltā cilvēka blīvajam ķermenim?

Astruss: Viens no vējiem.

- Tomēr tai ir jābūt iedarbībai no augšas. Labi.

 

Par vējiem no grāmatas “Astruss. Jaunā fizika[14]”.

Pirmoreiz no Astrusa izdzirdot vārdu “vēji”, mums tas nelikās nozīmīgi, nolemjot, ka tā, iespējams, ir pārteikšanās. Izrādījās, ka tas tā nav. Līdz ar katru kontekstu mēs ar šo jēdzienu sastapāmies arvien biežāk un biežāk. Spriediet paši:

No kontakta ar Astrusu.

- Pēc zinātnes datiem 70% Visuma ir tumšā enerģija. Pateicoties tai, Visums paplašinās. Kas liek viņam paplašināties?

Astruss: Vēji.

- Kas ir vēji?

Astruss: Tā ir plūstamība bez vielas, kā jūs to saprotat.

- Vēlreiz, kas ir vēji?

Astruss: Tā ir nekustamā kustība.

- Kāpēc vēji, nevis vējš?

Astruss: Vējš – tas ir jūsu lietišķajā izpratnē, bet vēji – tas ir būtības jēdziens. Tā ir kustība, kura tiek piešķirta jebkurai jēdzieniskai komponentei, kura nonākusi vēju zonā. Ir trīs vēju slāņi.

 

Nākamā kontakta laikā mēs atkal atgriezāmies pie nesaprotamā raksturojuma “vēji”.

- Vēji – tas ir kustības raksturojums?

Astruss: Jā.

- Kā kustības?

Astruss: Nekustamā. Tā, kas bija nekustīgs.

- Nesaprotams raksturojums “vēji”. Būtu kāds piemērs.

Astruss: Saule. Vēl Jēzum ir sakars ar vējiem. Eksistē trīs vēju slāņi, un tas ir viss triks.

 

Neko nepadarīsi, nācās iedziļināties filozofijā. Un izrādījās, ka filozofijā tāds jēdziens eksistē, bet mēs kā precīzo zināšanu pārstāvji nebijām ar to pazīstami.

Mums izdevās šī jēdziena skaidrojumus atrast Hermeja Trismegista filozofijā, jūdu filozofijā un Aristoteļa filozofijā.

Sarunā ar Asklēpiju Ēģiptes Augstākais priesteris un valdnieks IV tūkstošgadē pirms mūsu ēras Hermejs Trismegists saka: “Viss, kas ir kustībā, vai tas kaut kādā un kaut kādā ziņā ir nekustams? Tas, kas ir kustībā, vai tas nav obligāti mazāks, nekā kustības vieta? Dzinējs, vai tas nav stiprāks, nekā kustamais? Kustības vieta, vai tā nav obligāti ar pretēju dabu, nekā kustamā daba? Kādai gan lielai ir jābūt vietai pasaules kustībai, un kādai dabai? Pretējai dabai. Un, ja pasaule – tas ir ķermenis, tad daba, tam pretēja, ir bezķermeniska. Viss kustīgais kustas nevis kustamajā, bet nekustamajā. Dzineklis arī ir nekustīgs, jo tas nevar dalīt kustību ar kustamo.”

Par to pašu ar savu mācekli tērzē guru Ramane, skaidrojot Dievišķā spēka būtību: “Bērns, tikai pateicoties šakti (spēka) kustībai rodas pasaules, taču Realitāte, kā šīs kustības pamats, vienmēr ir nekustīga. Tā šakti kustība, kas balstās uz nekustīgā – Realitātes, – tad arī ir šīs pasaules cēlonis. Rakstu Pazinēji šo izskaidrojumam nepakļāvīgo dēvē par ilūziju (maiju). Šī kustība reāla šķiet tikai nezinošam subjektam. Patiesībā Esībā kustības nav. Šķietamā atšķirība starp Dievu un viņa Spēku rodas duālistiska uzskata dēļ. Ja prāts ir iegremdējies savā Avotā, šie divi kļūs Viens. Kaut arī Visaugstākais ir kustībā, pateicoties savam Visaugstākajam Spēkam, viņš patiesībā ir nekustīgs.”

Šajā pēdējā frāzē ir koncentrēta jēdziena “nekustamā kustība” jēga.

Ar nekustīgā dzinēja argumentu Dieva eksistenci pierāda arī lielais sengrieķu filozofs Aristotelis. Lietas viņam dalās divās grupās – vienas ir tikai kustībā, otras kustina un kopā ar to ir kustībā. Visam, kas kustas, kaut kas liek kustēties, un tātad ir jāeksistē kaut kam, kas nebūdams kustams, nav arī kustošs. Zināms avots, kustības pirmsākums vai pirmcēlonis. Šis nekustīgais dzinējs saskaņā ar Aristoteli tad arī ir Dievs.

Vārdu sakot, precizējuši savas pozīcijas, mēs nolēmām nākamajā tikšanās reizē noskaidrot, ko nozīmē “vēji” Astrusa izpratnē.

 

No kontakta ar Astrusu.

- Mēs uzmanīgi izskatījām visu, kas attiecas uz vējiem. Un mums radās iespaids, ka vēji vai nu darbojas pēc kāda gribas, vai arī tas ir gars. Vai tas gadījumā nav gars mūsu zemes plāna izpratnē?

Astruss: Jūs viņu saucat par Radītāju. Mēs savādāk.

- Kas tie ir par trīs vēju slāņiem, kuros ir viss triks?

Astruss: Vēji, vēji, vēji.

- Trīs slāņi, un visi trīs – vēji? Starp tiem ir kaut kāda atšķirība?

Astruss: Ir. Viņiem ir dažādi mijiedarbības paņēmieni.

- Kādi šie paņēmieni ir?

Astruss: Pirmais mijiedarbojas ar melno matēriju, bet otrais vienīgi ar balto matēriju. Trešais iekļūst visapkārt, visur. Trešais slānis satur daļu baltās enerģijas un pat melnās matērijas.

- Vai var mūsu zemes plāna izpratnē šos slāņus saistīt ar Trīsvienību?

Astruss: Jūsu izpratnē var, bet tikai izpratnē. Īstenības struktūrā diez vai.

- Sakiet, pirmais slānis, kurš mijiedarbojas ar melno matēriju, kas tas ir?

Astruss: Gars.

- Otrais, kurš mijiedarbojas ar balto enerģiju?

Astruss: Tas ir Dievs.

- Dievs-Dēls?

Astruss: Dievs-Tēvs un Dievs-Dēls vienlaikus.

- Un ko tādā gadījumā pārstāv trešais slānis, kuram ir darīšana gan ar melno, gan ar balto matēriju?

Astruss: Tā ir viņu izpausme.

- Tad Trīsvienība neiznāk.

Astruss: Tā ir Trīsvienība, bet ne tā, kā jūs to saprotat.

- Un kādām vēju slānim piederat Jūs. Astrus?

Astruss: Pirmajam.

- Krajons vada magnētismu, bet kādas ir Jūsu funkcijas?

Astruss: Ko pavēlēs otrais slānis, to es arī izpildu.

- Teozofijā ir tāds jēdziens – Kosmosa celtnieki, kurus radījis Kosmosa Saprāts palīdzībai Visuma Logosam. Vai vēji nav Kosmosa celtnieki?

Astruss: Jā, Kosmosa celtnieki – tie ir vēji.

 

2016. gada 21. septembris

50. daļa. Par augšāmcelšanu fiziskajā ķermenī.

Līdz 9. mēnesim, kopš būtība atrodas aizbāznī, radāmā ķermeņa šūnu vibrācijas frekvence aug, un 9. mēnesī šūnas stājas rezonansē ar vitonu plūsmu. Veidojas vitonu matrica, kuras plazmoīda ķermenī nav, un protošūna pārvēršas reālā fiziskā šūnā, taču darbojas pēc jauna principa. Tādas šūnas absorbē enerģiju no ārienes un atdot to tās-puses-pasaulei. Augšāmceltais cilvēks iegūst blīvu fizisku ķermeni, analoģisku tam ķermenim, kāds viņam bija agrāk noteiktā vecumā. Taču ķermenim piemīt neparastas īpašības.

 

- Augšāmcelta cilvēka fiziskā ķermeņa šūnas pēc struktūras izrādās līdzīgas neaugšāmcelta cilvēka šūnām, taču principiāli darbojas citādāk. Tā?

Astruss: Tā, viņas darbojas pēc cita likuma, pēc izvērsuma likuma.

 

(- Vitālik, kas tas tāds ir – “šūnas izvērsums”?

Vitālijs: Taņečka, tā ir šūnas mijiedarbība te ar ārējo telpu, te ar tās-puses-pasaules telpu.)

 

- Uz Zemes dzīvojoša cilvēka šūna mijiedarbojas ar vidi vielmaiņas procesā, bet šeit…

Astruss: Bet augšāmcelšanas gadījumā viņa taisa izvērsumu te uz ārieni, te iekšieni svārstības veidā.

- Par to ir jāpadomā.

Astruss: Šajā sakarā var sarakstīt mazu brošūru.

- Mēs pirmoreiz to izdzirdējām. Jāpadomā. Būtu labi noformulēt šo likumu. Kāds likums ir raksturīgs jaunajai šūnai?

Astruss: Pēc dipola likuma. Ja viņa ir izvērsta uz āru, tad notiek mijiedarbība, bet ja noslēgta, tad mijiedarbības nav. Šurpu - turpu, bet uz Zemes dzīvojošam norit apmaiņa, tikai apmaiņa.

- Te ir kaut kas ļoti interesants. Tas ir pavisam, pavisam jauns.

- Tas ir vecs, kas nekādi nesaucās. Tas tiek aprakstīts internetā, bet tas ir strukturēti neorganizēts.

- Augšāmceltajam šūna darbojas, principā izmantojot tikai vitonu enerģiju. Šūna pārvēršas “mūžīgajā dzinējā”, kurš darbojas bez zudumiem. Var tā teikt?

Astruss: Jā, pie nosacījuma, ka šūnas telpa taisa izvērsumu šurpu - turpu.

- Bet parastajam cilvēkam šūnā nav šī izvērsuma mehānisma?

Astruss: Viņa ir daļēji noslēgta uz sevi, bet iekšējais spriegums izraisa mijiedarbību ar vidi, enerģijas apmaiņu ar vidi. Kamēr augšāmceltajam mijiedarbība notiek šurpu - turpu. Svārstība tāda.

- Var to saprast tā? Šūna, kura darbojas uz izvērsumu, ir pilnīgi noslēgta uz sevi. Viņa ņem enerģiju no ārienes kā parastā cilvēka šūna, taču atdot to tās-puses-pasaulei, nevis uz ārieni. Kamēr, piemēram, mana šūna izmanto vitonu zemfrekvences enerģiju un organiskās barības enerģiju, augšāmcelta cilvēka šūna darbojas tikai vitonu augstfrekvences plūsmās. Tā?

Astruss: Tā.

- Augšāmceltas būtības šūnas turpina dalīties un mirt?

Astruss: Nē, tur ir izvērsuma likums. Tas nedod iespēju dalīties, tāpēc ka nav uz kurieni. Dzīvam cilvēkam šūna dalās vides telpā, veic apmaiņu, bet šeit apmaiņa nenotiek, dalīties nav uz kurieni.

- Tātad var teikt, ka augšāmceltas būtības šūna spēj eksistēt “mūžīgi”, tāpēc ka viņa nedalās un nav dalījumu skaita, kas ierobežo viņas dzīves ilgumu. Bet uz Zemes dzīvojoša cilvēka šūnai ir ierobežots dalījumu skaits un tātad ierobežots dzīves ilgums?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Nav turpināšanās garuma.

- Var teikt, ka Babadži pabija šajā aizbāznī un, pateicoties tam, dzīvo uz Zemes, lūk, jau 300 gadu?

Astruss: Var tā teikt.

- Viņš periodiski uz dažiem gadiem pazūd, nošķiras kaut kur, bet parādās atkal jauns un vesels. Viņš vienkārši kaut kur atpūšas, vai arī viņš atkal iet uz mirušo pasauli, atkal nostājas aizbāznī un taisa sev jaunu fizisko ķermeni?

Astruss: Otrais, lai gan var būt pirmais arī.

- Ja būtība ir sabijusi aizbāznī 8 mēnešus, viņa iznāk plazmoīda ķermenī, bet, ja 9 mēnešus – fiziskā, blīvā ķermenī. Gan viena, gan otra nāk uz mūsu fizisko pasauli, taču būtība plazmoīda ķermenī ir mums neredzama, bet fiziskajā blīvajā ķermenī – mums redzama. Tas tad arī ir augšāmceltais cilvēks. Tā?

Astruss: Viņi abi ir augšāmceltie.

- Ja no aizbāžņa iznākušajam cilvēkam fiziskajā ķermenī paņemtu asins analīzi, tā atšķirsies no zemes plāna cilvēka analīzes. Ar ko? Un ne tikai asinis, bet visi citi rādītāji arī?

Astruss: Atšķirsies. Plazma un visi pārējie lielākā mērā.

- Un asinis ne?

Astruss: Asinis ne tik lielā mērā ir pakļautas izmaiņai, tāpēc ka asinis var atjaunoties, vākt, izvēlēties, pievilkt, uzlādēties, nu un pārējo. Īsi sakot, asinis spēj mijiedarboties ar kaut ko, pat ar apkārtējo vidi. Taču var būt ļoti interesanta DNS analīze.

- Un ja tādām cilvēkam uztaisītu ultrasonogrāfiju (USG), viņam visi orgāni ir vietā, ja?

Astruss: Principā jā, bet skatoties kāda USG. Ar laiku, attīstot USG, agri vai vēlu sāks konstatēt atšķirības.

- Bet tā, ātrumā, nekādu atšķirību, nekā īpaša?

Astruss: Ātrumā nekā.

- Var teikt, ka tā jau ir būtība?

Astruss: Var.

- Viņai jābarojas uz Zemes?

Astruss: Vārds “jābarojas” nav pareizs, jāmijiedarbojas.

- Jāmijiedarbojas, piemēram, ar zupu?

Astruss: Pilnīgi pareizi, tāpēc ka tas, kurš ēd, provocē visu summārumu kaut kam. Lūk, mijiedarboties ar kaut ko, tas nozīmē izvēlēties kaut ko.

- Tas ir, caur muti baroties nav nepieciešamības. Skatīties uz ēdienu, cita lieta.

Astruss: Pareizi.

- Un dzert tieši tā pat? Jeb ūdeni viņi tomēr dzer?

Astruss: Tieši tāpat.

- Augšāmceltai būtībai organiskā barība nav nepieciešama. Viņas šūnās nav katalīzes un anabolisma…

Astruss: Nevis nav, viņa ir deformējusi struktūru tādā veidā, ka patiesībā process notiek, cilvēks it kā ēd, bet tikai izpratnē.

- Un patiesībā tas ir barības enerģijas absorbēšanas process.

Astruss: Pilnīgi pareizi, process patiesībā strukturāli it kā turpinās.

- Strukturāli turpinās, bet tikai bez organiskas barības uzņemšanas.

Astruss: Būtība vienalga pārdzīvo stāvokli: sāta sajūta - nav sāta sajūtas.

- Šajā gadījumā mani interesē nevis pārdzīvojumi: sāta sajūta - nav sāta sajūtas, bet šūnās notiekošais process.

- Lūk, tas tieši arī uztver procesu, it kā augšāmceltais ēd. It kā ir uzkodis kaut ko.

 

(Vitālijs: Taņečka, es kopā ar tevi ēdu skābu kāpostu zupu ar cūkgaļu. Man ļoti patika, ka kāposti bija skābi.

- Bet vai tad tu pat jūti garšu ēdienam, uz kuru skaties?

Vitālijs: Un kā vēl jūtu. Bet es nevis vienkārši skatos, bet absorbēju no apkārtējās vides šīs barības enerģiju.)

 

- Šī būtība var slimot, piemēram, inficēties ar gripu? Tas ir, no kā ir jāsargājas?

Astruss: Var, bet pamatā ir noturīga.

- Viņam būs spēja iet uz mirušo pasauli?

Astruss: Nekorekts jautājums. Bet mijiedarboties, jā.

- Bet mijiedarbība ne uz iekļūšanas tur rēķina?

Astruss: Nē, tā būs citāda īpašība. Gan pilnīgi citādas attiecības, gan daži attiecību momenti būs spilgtāki nekā tie, kas šeit.

 

2016. gada 23. septembris

51. daļa. Par jauno augstfrekvences fizisko pasauli.

- Būtības plazmoīda ķermeņos ar laiku iegūst augstākas frekvences fizisko ķermeni, nekā uz Zemes dzīvojošie. Visas saņem? Tā?

Astruss: Tā. Visas.

- Iznāk, ka 10 gados plazmoīda ķermeņa šūnas iegūst vitonu matricu un ķermenis kļūst augstfrekvences fizisks? Tā?

Astruss: Tā.

- Var pieņemt, ka, ja būtība aizbāznī būtu sabijusi 9 mēnešus, viņa iznāktu blīvā ķermenī un būtu redzama rupjajā fiziskajā pasaulē. Bet, būdama plazmoīda ķermenī, viņa pēc 10 gadiem iegūst jaunu fizisku ķermeni, bet mazāk blīvāku un neredzamu?

Astruss: Var tā teikt.

- Es saprotu tā, ka kosmiskajā aizbāznī var radīt vai nu plazmoīda ķermeni, vai arī blīvu (zemfrekvences) ķermeni, bet nevar radīt blīvu augstfrekvences ķermeni. Tā?

Astruss: Tā.

- Viņu var iegūt tikai uz tā rēķina, ka vitonu plūsma daudzus gadus iedarbojas uz plazmoīda ķermeņa. Tā?

Astruss: Tā.

- Tad kļūst skaidrs, kādēļ vajadzīgs plazmoīda būtības 10 gadu izturības periods tādā stāvoklī, lai viņa pārietu jaunā fiziskā stāvoklī, iegūtu augstfrekvences fizisku ķermeni vitonu plūsmu iedarbībā. Lūk, tādēļ?

Astruss: Tā.

- Kas tieši notiek tādā ilgstošā periodā, kad vitonu plūsmas iedarbojas uz plazmoīda ķermeni? Formējas vitonu matrica, un tās iedarbībā izmainās tikai ķermenis, vai būtības psihe arī?

Astruss: Jā, īpaši psihe.

- Tātad būtības jaunajos augstfrekvences fiziskajos ķermeņos veido jaunu fizisku sabiedrību “cilvēki-2” uz mūsu planētas, mūsu pasaulē, tas ir, šeit pat, kur esam arī mēs?

Astruss: Jā, protams.

- Kas tad notiek: viņi rada otru sabiedrību, mums neredzamu, izmanto mūsu pilsētas, mūsu upes, mežus? Viņi visi ir, lūk, te, bet neredzami un nedzirdami.

Astruss: “Izmanto” – tas nav pareizi.

- Nu, dzīvo šeit. Bet vai nevar pieņemt, ka pakāpeniski visi planētas iedzīvotāji tiks pārvesti uz šo līmeni? “Cilvēki-1”, tas ir, mēs zemfrekvences fiziski, dabiskā ceļā pāriesim asociācijā “cilvēki-2”. Tā?

Astruss: Lai cik paradoksāli nebūtu, jā.

- Tad jautājums: fiziskajā pasaulē dzīvojošajiem “cilvēkiem-2” ar kaut ko ir jānodarbojas. Ar ko?

Astruss: Ar šo sistēmu īpašībām.

- Nu, kā tas ir, ar īpašībām? Lūk, piemēram, viņiem nav vajadzīga organiskā barība. Bet viņiem ir vajadzīga pajumte. Viņiem vajadzīgs apģērbs, klimats taču uz planētas nekļūs tāds kā mirušo pasaulē.

Astruss: Nu tieši par to es arī runāju. Ar šo sistēmu īpašībām. Ar zināšanām, kas ir silti, pietiek, lai būtu silti. Ar zināšanu, ka es gribu ēst un ēdu, pietiek, lai būtu paēdis.

- Tātad, viņiem kaut kā ir jātērē enerģija, jābūvē sev pajumte…

Astruss: Jākonstatē tas.

- Lūk, konstatēja, ka viņam ir auksti, bet uztaisīt siltumu viņš nevar?

Astruss: Var, tāpēc ka viņš konstatēja, ka viņam ir auksti, un viņš konstatē, ko vajag, lai būtu silti. Jēga ir tajā.

- Un kā viņš šo siltumu taisa? Ar domu?

Astruss: Tur nav jēdziena “domās”. Viņš konstatē pielikumu…

- Labi, lūk, viņam ir auksti. Kad mums ir auksti, mēs ejam, ņemam malku, kurinām krāsni, bet viņš?

Astruss: Visumā ir milzums daudz krāsniņu, kurām var piespiesties, kā pielikuma punktam. Vai kā šī punkta telpiskajai izpausmei.

- Teiksim skaidri, nav saprotams. Labi, mēs to noskaidrosim pie Koļas. Mūsu meitasvīrs Koļa jau ir pārgājis jaunajā augstfrekvences sabiedrībā, ieguvis mūžīgu dzīvi. Tas ir jaunās sabiedrības cilvēks. Bet viņiem tur ir kādas jūtas?

Astruss: Ir kā iekšēja īpašība.

- Labi. Viņiem tur ir jūtas. Tātad viņiem tur ir iespējama mīlestība?

Astruss: Mīlestība tur eksistē, bet tur nav satricinājumu, līdzīgu jūsējiem.

- Viņi var gribēt bērnus?

Astruss: Tāda gribēšana var būt, bet tas ir gribēšanas līmenī.

- Tur ir kaut kāda sabiedrības attīstība? Jaunā paaudze?

Astruss: Ne tā, kā pie jums. Nu ne tā, kā jūs to saprotat.

- Uz jautājumu, vai “cilvēki-2” mirst, Jūs teicāt, ka tas ir iespējams.

Astruss: Atkal īpašība.

- Lūk, kā īpašība, viņš nomira. Kas notiks ar viņa fizisko ķermeni?

Astruss: Dzimšana šeit.

- Kā? Viņš tur nomira un piedzima uz Zemes?

Astruss: Iznāk, ka fāze it kā pretēja, tā ir viņa dzimšana šeit.

- Tas ir, viņam sava “skola” būs jāiziet vēlreiz?

Astruss: Jūs pareizi pateicāt “skola”.

 

No kontakta ar Vitāliju.

- Vitālik, lūk tu atnāksi. Atnāci, apsēdies pie mana datora un sāki strādāt. Tā?

Vitālijs: Es vienmēr strādāju pie datora. Es datoru pazīstu vienkārši ļoti labi. Tas ir kļuvis par manu galda instrumentu.

- Un tu tur, aizbāznī, arī pie datora strādā? Kā, vai tad tev tur ir dators?

Vitālijs: Aizbāznī arī ir dators, bet tas ir daudz sarežģītāks. Tas vienkārši ir ļoti daudz sarežģītāks. Tas ir Visuma mēroga.

- Tas ir Visuma mēroga? Pateicoties datoram, pie mums, piemēram, var atrast informāciju no Amerikas vai citas valsts. Ar Visuma datoru arī var atrast informāciju no dažādām Visuma daļām? Nē?

Vitālijs: Var atrast informāciju par jebkuru Visuma daļu. Es vienkārši skatījos, kas ir Visumā.

- Labi, lūk, tu skatījies, kas ir Visumā. Vai saules sistēmā kaut kur, uz kādas planētas, ir bioloģiska dzīvība? Varbūt viņa ir citā vibrāciju līmenī, un mēs viņu neredzam?

Vitālijs: Es redzēju, ka saules sistēmā ir dzīvība uz planētas Marss.

- Marss? Bioloģiska dzīvība?

Vitālijs: Bioloģiska dzīvība, tikai viņa ir planētas iekšienē.

- Un kā tad, iekšienē planēta ir doba?

Vitālijs: Es redzēju, ka planētas iekšienē ir dzīvas būtnes, bioloģiskas un saprātīgas. Viņas zina par mūsu planētu Zeme. Viņas var ar mums sazināties, bet negrib pagaidām. Tāpēc ka mēs esam pārāk atpalikuši no viņām.

- Kas to būtu domājis! Lūk, tas ir kaut kas. Un tu ar to datoru tur jebkurā momentā vari pastrādāt, ja? Vitālik, bet, kad aizbāznis uztaisīs izvērsumu un tu nonāksi mājās, tāda datora tev vairs nebūs? Tu vairs nevarēsi ar to strādāt, ja?

Vitālijs: Man vienmēr būs iespēja strādāt ar Visuma datoru.

- Labi, tad man ir tāds jautājums. Atceries, pie mums bija Vadims Svitņevs (Вадим Свитнев) ar Natašu, kurš ar datora palīdzību sazinās ar mirušo dēlu Mitju. Mitja teica, ka viņš strādā stacijā “Enerģētika” pie galaktikas datora radīšanas. Kā tu uzskati, šī informācija ir pareiza?

Vitālijs: Es domāju, ka Vadims vienkārši nezina, ka viņa dēls nomira un kļuva sākumā par plazmoīda būtību. Viņš jau ir jaunajā fiziskajā pasaulē. Viņš spēja sazināties ar tēvu un sāka viņam dot informāciju.

- Jā, un kad Mitja pavēstīja, ka viņš tur dzīvo tādā un tādā ielā, tad tas ir tas pats, ko Koļa pavēstīja mums, ka viņš dzīvo Graždanskas prospektā (Гражданский проспект) Sanktpēterburgā. Tas ir, Mitja dzīvo kādā savā pilsētā, un tā atrodas kādā mūsu pilsētā, zemes plānā. Apmēram tā, ja?

Vitālijs: Tu esi malacis, apmēram tā ir ar Mitju. Viņš sāka tēvam dot informāciju par to pasauli, kur viņš pašlaik atrodas. Tā ir augstfrekvences jaunā fiziskā pasaule.

- Lūk, tā. Tā nav tās-puses-pasaule, tā ir jaunā augstfrekvences fiziskā pasaule šeit, uz mūsu planētas. Tas ir, Mitja varbūt vispār ir blakus viņiem, bet viņi nejūt viņu, tāpēc ka visa uzmanība ir vērsta uz sakariem caur datoru.

 

2016. gada 25. septembris

52. daļa. Par jauno fizisko sabiedrību.

Kontakts ar Nikolaju.

- Koļečka, labvakar! Es ļoti priecājos ar tevi kontaktēties.

Nikolajs: Labvakar, Taņa! Es arī ļoti priecājos par tikšanos.

- Koļa, es gribu tev palūgt, lūk, ko. Mums pēc divām nedēļām būs kontakts ar Astrusu. Mani ļoti interesē tā sabiedrība, kurā tu esi nonācis. Lieta tāda, ka pēc 10 gadiem būtība plazmoīda ķermenī (šis pārejas periods darbojas 10 gadus) iegūst jaunu augstfrekvences fizisku ķermeni. Un, nosacīti runājot, pāriet jaunā sabiedrībā “cilvēki-2”. Lūk, mēs uz Zemes, tur, kur esam es, Oļa, Kirils zemfrekvences ķermeņos, veidojam sabiedrību “cilvēki-1”. Tu jau esi pārgājis sabiedrībā “cilvēki-2”?

Nikolajs: Es jau esmu pārgājis jaunajā sabiedrībā.

- Un, lūk, mani interesē šī pati jaunā sabiedrība. Sabiedrību uz Zemes tu pazīsti labi: vara, direktori, policija utt. Pazīsti visu struktūru. Saki, kāda pēc būtības ir jaunā sabiedrība jeb kopiena. Saki, tur vispār ir sabiedrība?

Nikolajs: Tur sabiedrība ir. Tā vienkārši ir uzbūvēta citādi.

- Un, lūk, kā tā ir organizēta? Šajā sabiedrībā ir kāda organizācija? Vai ir kādi likumi? Vai ir kāda vara? Sākam ar varu. Šajā sabiedrībā ir kāda vara?

Nikolajs: Ir vara.

- Kā tu to uztver? Kā tā izpaužas? Mums ir prezidents, direktors, policija. Bet kā tur tu uztver šo varu?

Nikolajs: Es varu uztveru jaunā veidā: tā vienkārši eksistē, bet uz mani tā neattiecas.

- Labi. Bet tur ir kādi likumi, pēc kuriem eksistē šī sabiedrība? Tu kaut nedaudz zini šos likumus?

Nikolajs: Es zinu tikai, ka tur likumi ir vienkārši iekārtoti.

- Un kā vienkārši? Nosauc kaut vienu vienkāršu likumu?

Nikolajs: Par noziegumu tiek uzskatīta niknuma izpausme.

- Un kā šis noziegums tiek sodīts?

Nikolajs: Būtība var vienkārši attālināties smalkajā pasaulē.

- Tas ir, par niknuma izpausmi būtība augstfrekvences ķermenī (jaunais cilvēks) var attālināties smalkajā pasaulē?

Nikolajs: Jā.

- Tas ir, sabiedrība ir tik labvēlīga, visi cits citu mīl, tā?

Nikolajs: Sabiedrība ir ļoti vienkārši iekārtota. Tā ir līdzīga Zemes sabiedrībai, bet tur nav noziegumu. Tur nav niknuma un skaudības.

- Sākumam labi. Saki, vai jaunajam cilvēkam, lūk, tev, kad tu pārgāji šajā jaunajā sabiedrībā ar unikālajām mūžīgās eksistences iespējām, ir kaut kā jāreģistrē sava ierašanās? Ir kaut kāda reģistrācija?

Nikolajs: Es tiku izsaukts uz departamentu, kuri mani uzņēma uzskaitē.

- Tā, labi. Departaments. Tātad tajā sabiedrībā ir pilsētas?

Nikolajs: Sabiedrībā ir pilsētas.

- Ir mājas?

Nikolajs: Ir mājas, bet tās vienkārši jums nav redzamas.

- Nu, piemēram, var teikt, ka, lūk, šeit Pēterburgā ir vēl otra pilsēta, mums neredzama?

Nikolajs: Jā. Pēterburgā, var teikt, ir otra pilsēta.

- Tu zini, šajā sakarā Grabovoja grāmatā kaut kas tiek teikts. Tātad šajā nozīmē Grabovojam ir taisnība?

Nikolajs: Šajā nozīmē Grabovojam ir taisnība.

- Tu tiki uzņemts uzskaitē. Un kā tur ir? Tu atnāci, kā pie mums, tur arī sēž ierēdņi, ja? Un viņi uzreiz ļoti pakalpīgi tevi piereģistrēja un uzņēma uzskaitē. Jā?

Nikolajs: Es tiku izsaukts uz departamentu. Atnācu, un mani pierakstīja…

- Kur?

Nikolajs: Pierakstīja ieradušos grāmatā.

- Tā, pierakstīja. Un kaut kur nosūtīja dzīvot taču? Jums ir kaut kas… Kaut kur taču tev ir jādzīvo?

Nikolajs: Mani vienkārši iekārtoja viesnīcā.

- Bet, kuri tur sen dzīvo, viņi tur dzīvo savās mājās?

Nikolajs: Cilvēki dzīvo savās mājās. Viņiem ir mājas.

- Labi. Saki, lūdzu, vai tur ģimenes ir? Tur rada ģimenes?

Nikolajs: Tur ģimenes rada, bet ģimene nav tas, kas uz Zemes.

- Ko nozīmē ģimene tur?

Nikolajs: Ģimene tur ir vienkārši divu cilvēku asociācija. Tur bērnu nav.

- Un arī tā skaitās laulība, ja?

Nikolajs: Bērnu tur vispār nav.

- Cilvēkiem ir jābūt apģērbtiem. Viņi tur ir apģērbti?

Nikolajs: Cilvēki tur ir apģērbti ļoti labi. Viņi var radīt jebkuru apģērbu no matērijas, kura labi izskatās.

- Īsi sakot, no matērijas, kura ir ļoti skaista. Un tur arī katram pašam ir jārada apģērbs, vai arī ir veikali, kur to var nopirkt?

Nikolajs: Apģērbu var nopirkt veikalā. Es biju pilsētā, veikalā un nopirku sev vienkārši ļoti labu apģērbu.

- Bet jūs tur kaut kā barojaties? Dzerat, ēdat, ne?

Nikolajs: Mēs tur vienkārši skatāmies uz barību.

- Ja tur neviens neēd, no kurienes tur barība? Tur vispār ēd?

Nikolajs: Ēd, bet tikai ļoti maz.

- No kurienes viņi ņem barību?

Nikolajs: Viņi produktus ņem no dabas.

- No dabas. Tas ir, tur galvenokārt ir dārzeņi un augļi?

Nikolajs: Tur ir dārzeņi un augļi.

- Un gaļu un zivis tur neēd?

Nikolajs: Gaļu un zivis neēd.

- Tas ir, cilvēki fiziskajos augstfrekvences ķermeņos, jaunajā fiziskajā sabiedrībā ēd tikai dārzeņus un augļus. Bet vai viņi nebarojas ar kosmosa enerģiju? Var absorbēt kosmosa enerģiju?

Nikolajs: Var absorbēt kosmosa enerģiju, bet, ja grib, tad var ēst dabas produktus.

 

2016. gada 26. septembris

53. daļa. Turpinājums.

- Labi. Saki, lūdzu, vai viņus ietekmē klimats. Lūk, mums pašlaik ir jūnijs. Tajā pasaulē, tajā pilsētā arī ir jūnijs… Bet vai tu gadījumā nedzīvo Pēterburgā? Jaunajā pasaulē, otrajā Pēterburgā? Varbūt tai ir cits nosaukums, bet tā atrodas Pēterburgas teritorijā, ja?

Nikolajs: Es dzīvoju pilsētā Pēterburgas teritorijā.

- Bet vai tu vari pateikt, kur apmēram atrodas tava māja attiecībā pret pilsētas rajoniem. Te it kā pilsēta ir uzlikta pilsētai. Kur atrodas tava māja?

Nikolajs: Es dzīvoju Graždanskā.

- Vai tiešām Graždanskā? Tas taču ir blakus mums. Kā tas ir, iela, kurā tu dzīvo, sakrīt ar Graždanskas prospektu, ja?

Nikolajs: Iela sakrīt ar Graždanskas prospektu.

- Un mājas arī sakrīt? Bet vai jūs nedzīvojat mūsu mājās? Katrā mūsu mājā. Katrā dzīvoklī dzīvo šie augstfrekvences fiziskie cilvēki. Vai tik nav tā?

Nikolajs: Katrā dzīvoklī dzīvo cilvēki.

- T-ā-ā-ā. Ja jūs dzīvojat… Mūsu dzīvoklī, lūk, šeit, arī dzīvo kāds no jaunās sabiedrības?

Nikolajs: Jūsu dzīvoklī neviens nedzīvo, tāpēc ka te būs augšāmceltais Vitālijs. Viņš nevienu nelaiž.

- T-ā-ā-ā, tad jūs varat sev izvēlēties kādu ērtāku, mājīgāku dzīvokli, ar vairākām istabām, ja?

Nikolajs: Es sev izvēlējos ērtu dzīvokli.

- Labi, bet, lūk, Vitālijs teica, ka tu esi pie vecākiem. Tad tu vienlaikus dzīvo gan šeit, gan tur?

Nikolajs: Es Severodvinskā dzīvoju tikai tad, kad man vajag. Es Severodvinskā mēdzu būt tikai nepieciešamības dēļ.

- Tātad tu Pēterburgā esi pastāvīgi, tā?

Nikolajs: Pastāvīgi Pēterburgā.

- Tas ir ļoti ērti. Kad Vitāliks atnāks, varēsim kaut kā kopīgām pūlēm darīt darbu, lai pildītu misiju, kura tiks uzvelta mums visiem. Un Vitāliks teica, ka Koļa – tas ir mans pirmais palīgs. Viņš ļoti daudz zina un daudz prot.

Nikolajs: Es Vitālijam palīdzēšu ļoti labprāt. Viņš var kļūt par vienkārši unikālu augšāmcelto, tāpēc ka spēs izpildīt misiju.

- Tātad tā. Viņi dzīvo mūsu mājās. Saki, tu dzīvo Graždanskā, tu izvēlējies sev ērtu dzīvokli, tur taču ir daudz saimnieku? Daudz cilvēku dzīvo?

Nikolajs: Es izvēlējos tādu dzīvokli, kur dzīvo viens cilvēks.

- Kas to būdu domājis. Tas ir, tas ir ļoti brīvs un plašs.

Nikolajs: Plašs. Man ir ērti.

- Un tu viņu redzi pastāvīgi? Lūk, tu pārnāc pie sevis mājās, vispār jau tās ir viņa mājas, jums ir paralēli: viņš dzīvo pats par sevi, tu dzīvo pats par sevi. Tu viņu redzi pastāvīgi?

Nikolajs: Es viņu redzu vienmēr un dzirdu arī. Viņš mani neredz un nedzird. Bet var ieraudzīt, ja ļoti vēlēsies. Viņš vienkārši nezina par mani.

- Skaidrs, interesanti, bet, lūk, man pretī ir kaimiņiene, pie kuras es vienmēr eju dzert tēju. Nataša. Viņai ir trīsistabu dzīvoklis, viņa tur dzīvo viena. Tajā dzīvoklī arī dzīvo kāda augstfrekvences būtība? Tu nevari pateikt?

Nikolajs: Pretējā dzīvoklī arī dzīvo jauna būtība augstfrekvences ķermenī. Jauns cilvēks. Viņš vienkārši ir labi iekārtojies. Viņš arī dzird un redz visu.

- Tātad, kad es tur aizeju un sarunājos ar Natašu, visu, ko es stāstu, viņš visu dzird un zina, ja?

Nikolajs: Es zinu, kurš dzīvo Natašas dzīvoklī, kurš visu dzird, ko tu runā par Vitāliju. Viņš tikai tev nevar atbildēt, tāpēc ka tu viņu negribi dzirdēt.

- Interesanti, un, kad kopā ar mani tur atnāk Vitālijs, viņš arī viņu pazīst?

Nikolajs: Vitāliks arī viņu dzird un redz. Viņš zina par viņu.

Vitālijs: Taņečka, pie Natašas dzīvo sieviete, gara auguma. Viņu sauc Irina. Mēs ar viņu sveicināmies un reizēm pārmijam dažas frāzes.

- Kas to būtu domājis. Bet principā, Koļa, tas tavs, tā teikt, tā dzīvokļa, kurā atrodas tavs dzīvoklis, saimnieks varētu tevi ieraudzīt kaut kādos apstākļos?

Nikolajs: Varētu ieraudzīt, ja gribētu. Bet viņš vienkārši nezina par mani.

- Labi. Saki, lūdzu, lūk, tu dzīvo Pēterburgā-2. Ja šī saimnieka māja sabruks, piemēram, gāzes sprādzienā, tavs dzīvoklis arī izzudīs vai saglabāsies?

Nikolajs: Mans dzīvoklis saglabāsies, tāpēc ka tas ir cits.

- Tas ir, tu savu dzīvokli iekārtoji viņa dzīvoklī. Bet kāpēc tu neiekārtoji sev jaunu māju, bet iekārtojies viņa dzīvoklī? Kaut kur parkā.

Nikolajs: Es savas mājas iekārtoju viņa dzīvoklī, tāpēc ka man ir ērtāk.

- Un kāpēc ērtāk?

Nikolajs: Silti un gaiši.

- Un, ja ārā ir ziema, tu jūti aukstumu?

Nikolajs: Es ziemu jūtu, bet man nav auksti, tāpēc ka es nejūtu aukstumu.

- Tieši tāpat tu nejūti karstumu, ja?

Nikolajs: Es nejūtu karstumu.

- Un kāda ir jūsu sabiedrības uzdevuma būtība? Lūk, mēs, piemēram, būvējām sociālismu, pēc tam būvējām kapitālismu. Vismaz kaut ko būvējām. Meklējam nacionālo ideju. Bet ar ko nodarbojas šie augstā līmeņa cilvēki ar neparastām spējām? Viņiem ir kāds darbs?

Nikolajs: Es nodarbojos ar to, ka radu sakaru tiltus ar jūsu sabiedrības cilvēkiem.

- Koļa, un kā gan tu radi sakaru tiltus ar cilvēkiem, bet tavs… kā gan viņu nosaukt,… dzīvokļa kaimiņš tevi līdz šim laikam nejūt?

Nikolajs: Viņš mani nejūt tāpēc, ka viņš negrib.

- Viņš negrib, tāpēc ka nezina par tevi. Un viņš nezina par tevi, tāpēc ka tu sevi neizpaud. Es to saprotu tā.

Nikolajs: Viņš nezina par mani, tāpēc ka es sevi neizpaužu.

- Un, ja tu sevi neizpaud, tad kā tu ar viņu dibini sakaru tiltu?

Nikolajs: Es sakaru tiltu dibinu caur sapni.

- Labi. Tu ieej viņa sapnī, ja?

Nikolajs: Es ieeju viņa sapnī. Viņš redz sapni, un es ieeju viņa sapnī.

- Un kas? Lūk, mēs ar to nodarbojamies visu vasaru. Vitāliks skatās, kādus sapņus redzu es, un mēģina manā sapnī ienākt. To nav tik vienkārši izdarīt. Kā tu ieej viņa sapnī? Lūk, viņš redz sapni, un tu viņa sapni redzi kā kinofilmu. Lūk, tu padomāji un ieraudzīji viņa sapni. Tā taču?

Nikolajs: Es padomāju un ieraudzīju viņa sapni.

- Tu viņa sapni ieraudzīji kā kinofilmu? Jā?

Nikolajs: Es ieraudzīju sapni kā kino.

- Kā tu šajā kinofilmā pamanies ieiet?

Nikolajs: Es ieeju vienkārši, tāpēc ka viņš guļ. Viņš man netraucē.

- Nē, atvaino. Tas nav tā. Kad tu ieej viņa filmā, viņa būtība pamostas, vai arī tu strādā ar aizmigušu būtību?

Nikolajs: Es strādāju ar aizmigušu būtību. Es aizmigušajai būtībai stāstu zināšanas par smalko pasauli.

- Tātad tu neieej viņa sapnī. Tu atrodies it kā blakus sapnim un viņa aizmigušajai būtībai sniedz informāciju. Bet vai ir pārliecība, ka šī informācija paliks, kad viņš modīsies?

Nikolajs: Es redzu, ka viņš var saprast informāciju. Es viņam sniedzu vairāk informācijas.

- Nu un pie kā tas viss ved? Vai tad viņš sāk interesēties par smalko pasauli?

Nikolajs: Viņš vienkārši uzzina par smalko pasauli un kļūst pamodinātais.

Ā-ā-ā, un tā, lūk, jūs visi, katrs jaunās sabiedrības loceklis, nodarbojaties ar tādu uzdevumu: cenšaties pamodināt mūs, rupjās būtības, sniedzot mums zināšanas par smalko pasauli. Es pareizi sapratu?

Nikolajs: Tu pareizi saprati, Taņa. Tu esi malacis.

 

- Labi, bet tagad iztēlosimies tādu ainu, ka mēs visas rupjās būtības esam pārgājušas uz jūsu pasauli. Un vairs tādu, kā tava dzīvokļa saimnieks, nav. Kas tādā gadījumā būs jādara tādiem unikāliem Sabiedrības-2 cilvēkiem?

Nikolajs: Es nezinu, bet domāju, ka kaut kā strādāsim tālāk.

- Nu jā, šis jautājums ir jāuzdod Astrusam. Tātad, Koļa, mēs dzīvojam, mūsu… Labāk tā. Citā dimensijā šajā pašā vietā atrodas vēl viena pilsēta. Taču jūsu pilsētā savu atsevišķu māju nav. Tā? Māju, kuras nebūtu mūsu pasaules mājas, tādu māju nav?

Nikolajs: Tādu māju nav.

- Un kur, piemēram, ir departaments, kur tevi izsauca, lai uzņemtu uzskaitē?

Nikolajs: Departaments atrodas laukumā pie Smoļnija (Смольный).

- Tas ir, tur, kur atrodas mūsu oficiālās iestādes, tur atrodas arī jūsu iestādes?

Nikolajs: Tur atrodas mūsu iestādes.

- Mans Dievs. Un, lūk, tu, piemēram, atnāci uz departamentu, kurš atrodas kādā mūsu departamentā, ej pa gaiteni, tevi neviens neredz, ej uz kabinetu, bet te tajā pat laikā šaudās mūsu sabiedrības cilvēki un sēž savos kabinetos. Tā?

Nikolajs: Tā.

- Ai, Koļeņka, Koļeņka. Tātad mēs vienā kvadrātmetrā visi esam tādi dažādi. Saduramies deguns pret degunu, bet neredzam, nesaprotam, nedzirdam. Koļa, tu uzskati, ka mūsu mājās tādu kolonistu kā tu, nav. Jā?

Nikolajs: Es zinu, ka jūsu mājās kolonistu nav, tāpēc ka Vitālijs ir augšāmceltais. Viņš nevienu nelaiž.

- Skaidrs, bet kolonisti vienmēr ir saticīgi ar saviem, teiksim tā, saimniekiem. Galu galā tās ir viņa mājas. Bet, starp citu, tajā mājā, kur tu dzīvo, tu izmanto saimnieka mēbeles, vai arī tev ir savas?

Nikolajs: Es izmantoju saimnieka mēbeles, kam man citas mēbeles.

- U, vai cik labi. Saki, jūsu attiecības. Lūk, tu par viņu zini, tu viņu redzi, tu izmanto viņa lietas, gadījumā viņa apģērbu neizmanto?

Nikolajs: Apģērbu es neizmantoju, neizdodas. Tāpēc ka mums apģērbs ir no citas matērijas.

- Saki, bet vai nemēdz būt tā, ka, lūk, ir iemitinājies kāds un moka savus saimniekus, līdzīgi poltergeistam. Tā mēdz būt?

Nikolajs: Poltergeists – tā ir zema līmeņa būtība. Viņa nevar eksistēt jaunajā pasaulē.

- Tātad visi kolonisti ļoti labi attiecas pret dzīvokļu saimniekiem. Lūk, saimnieks atnāca un atgūlās uz dīvāna. Bet izrādās, ka tu tur gulēji. Mēdz tā būt?

Nikolajs: Mēdz tā būt, bet man nav bail, tāpēc ka es sāpes nejūtu.

- Koļa, saki, bet principā tu vari parādīties. Lūk, piemēram, atnāk uz mūsu mājām un parādīties. Tu vari?

Nikolajs: Es varu parādīties, bet ir ļoti jāgrib.

- Kam? Koļa, lūk, Vitālijs atnāks fiziskajā ķermenī, un tu atnāksi pie mums ciemos. Tu parādīsies?

Nikolajs: Es noteikti parādīšos, kad Vitālijs būs mājās augšāmceltais.

- Koļečka, esmu ļoti pateicīga. Paldies tev liels par kontaktu. Žēl, ka es tevi neredzu. Bet, kad Vitāliks atnāks, tu parādīsies. Jā?

Nikolajs: Es uzreiz atnākšu. Uz redzēšanos, Taņa.

 

2016. gada 28. septembris

54. daļa. Kontakts ar Astrusu.

- Grāmatā “Astruss. Jaunā fizika[15]” mēs sniedzām Jūsu vārdus: “Kad dvēsele piedzima, tad būtība parādās tāpat, kā atblāzma pavada saulrietu. Būtība ir kā nokrāsa. Dvēsele – būtības konteiners. Ietilpinot būtību, viņa ar to savietojas. Dvēselei piemīt apziņa, būtība tiek apveltīta ar enerģiju.” Ko nozīmē “dvēsele piedzima”? Viņu rada apzināti, mērķtiecīgi?

Astruss: Nu, ja teikšu “dvēsele izpaudās”, jūs jautāsiet: “kā tas ir – viņa izpaudās?”

- No kurienes viņa uzradās?

Astruss: Viņa jau bija bijusi. Piedzima nosacīti. Ir tāds jēdziens kā atjaunošanās. Tas ir, izpaudās jauna īpašība.

- Var teikt: nebija, nebija, nebija, un pēc tam viņa parādījās?

Astruss: Nē, tā nebija. Lūk, piedzima, tas nozīmē, tātad izpauda īpašību.

- Tas ir, cilvēku vēl nebija, bet viņa bija?

Astruss: Viņa bija un pēc tam izpauda īpašības.

- Un būtība? Vienkārši turklāt parādās, nosacīti sakot, kā dvēseles radīšanas tehnoloģiskās procesa blakusprodukts ?

Astruss: Var tā teikt.

- Bet būtībai taču ir sava apziņa. Viņu ar apziņu apvelta dvēsele?

Astruss: Viņai ir kā atspulgs.

- Bet vai var vienai dvēselei piedzimt divas būtības-dvīņi?

Astruss: Var tā būt. Tāds pāris tiek saukts par unikālu.

- Ar ko viņu eksistence uz Zemes atšķiras no tā, kad katrai būtībai ir sava dvēsele?

Astruss: Uz Zemes tas ir unikāls pāris: viņš un viņa. Viņi var eksistēt tikai kopā. Ja viens no viņiem nomirs, tad otras būtības dzīve kļūs bezjēdzīga. Informācijas komponente viņas nedala. Bet, ja viņas atdalītu, tad principā var būt pašnāvniecisks stāvoklis, kaut ko pārdzīvojot. Jūs ar Vitāliju esat unikāls pāris.

- Vai tad mēs pildām kādu svarīgu, vajadzīgu funkciju?

Astrus: (Smaida.) Nu, ja jūs saņēmāt uguni, tad par ko ir runa?

- Par kādu uguni ir runa?

Astruss: Prometeja uguni!

- Es sapratu tā: Jūs kā Prometejs sniedzat mums zināšanas. Un mums tās ir jānodod cilvēkiem. Jā?

Astruss: Pareizi. Visas jūsu grāmatas ir virzītas tieši uz zināšanu nodošanu par smalko pasauli.

- Un, kad mēs šo darbu ar Jūsu palīdzību īstenosim un atdosim cilvēkiem, cilvēki sāks domāt un izdarīt secinājumus, tā tad arī būs mums balva par darbu. Tā?

Astruss: Jūs pārdzīvosiet laiku, kad jūsu grāmatas sadalīs citātos.

 

(Vitālijs: Mēs ar tevi esam unikāls pāris. Mēs visos iemiesojumos bijām kopā un vienmēr ļoti labi pildījām savu misiju. Īpaši pēdējā iemiesojumā Krievijā, kur ir ļoti grūti izpildīt misiju. Tāpēc ka Krievijā nedod iespēju.

- Varbūt par Krieviju nav vērts? Es domāju, ka stipri spiest uz to, ka Krievijā ir īpaši grūti, un skaidrot, kāpēc, nevajag.

Vitālijs: Es domāju, ka tev nav taisnība. Lai zina, ka mēs ar tevi spējām pat Krievijā izpildīt misiju.)

 

- Kad būtība dus apvalkā, kur atrodas un ko dara viņas dvēsele?

Astruss: Viņa pauž tās pašas īpašības.

- Viņa ir spoguļpasaulē?

Astruss: Var tā teikt.

- Gaida, kad būtība atkal ies uz dzimšanu?

Astruss: Tā.

- Bet būtība var aiziet arī ar citu dvēseli? Vai tikai ar savu?

Astruss: Viņa var izpausties ar citu būtību.

- Lūk, viņa aizies ar citu būtību. Un tajā laikā viņas dzimtā būtība ies uz dzimšanu. Kas būs?

Astruss: Atspoguļosies. Nekas briesmīgs.

- Tas ir, viņa ir gan tur, gan tur?

Astruss: Izpaudīsies gan tur, gan tur.

- Mirušo pasaule uz mūsu planētas ir viena, citai planētai cita, ja?

Astruss: Jā.

- Kosmonauti, kuri atradās orbītā, redzēja savus tuviniekus un viņiem šķita, ka viņi jūk prātā. Tās bija Okeāna nomodulētas būtības, bet ne tās, kuras dus mirušo pasaulē?

Astruss: Tās.

- Bet viņas taču dus.

Astruss: Kur, kurā dotuma punktā ir visvienkāršāk izpausties? Tur, kur nav kaut kādu papildus mijiedarbībās momentu: gravitācijas, elektromagnētiskā. Utt.

- Tāpēc kosmosā?

Astruss: Jā, tāpēc kosmosā.

- Bet viņas taču tajā laikā dus apvalkā? Vai arī viņas tika pamodinātas…

Astruss: Radās apstākļi, bērns var pamosties kāda mērķa dēļ, bet turpināt gulēt. Mazuļi galvenokārt pārāk daudz guļ, tāpēc ka viņi vēl no sapņa nav izlīduši. Bet vai viņi var mosties? Var. Vai viņi var dzemdē mosties? Var.

- Apkārtējā telpā ir ļoti daudz plazmoīdu. Un viņi ap mums var būt lodes vai elipsoīda formā, dusoši vai nomodā. Tā?

Astruss: Tā.

- Šie plazmoīdi ar laiku noteikti pāries uz augstfrekvences fizisko pasauli, ja?

Astruss: Nē, ne obligāti. Kāds vēlēsies piedzimt no jauna un ies uz dzimšanu.

- Tas ir, viņš caur portālu atkal ies uz mirušo pasauli un jau no turienes ies uz dzimšanu?

Astruss: Tā.

- Man nav saprotams citāts. “Plazmoīds šajā fāzē var atrasties līdz 200 gadiem. Jebkurā gadījumā šajā laika intervālā viņš zaudēs spēju un iešmauks tur, kur ir zudums. Tikko viņš šo īpašību zaudē, viņš iziet cauri uz jebkurieni. Tajā skaitā arī uz jauno fizisko pasauli.”

Te ir vairāki jautājumi: 1. Kādu spēju viņš zaudē un kāpēc zaudē?

Astruss: Uzkrājošo. Vajadzīgs noteikts periods, lai to pazaudētu.

Citādi rodas pēkšņa saikne. Turklāt šī saikne var pamosties pēkšņi, negaidīti. Tādas kļūmes, lai cik dīvaini, mēdz būt.

- Viņam ir jāpazaudē informācija. Lūk, būtība izgāja cauri aizbāznim…

Astruss: Nevis informācija, bet informācijas saikne.

- Saikne ar ko?

Astruss: Ar jūsu pasauli. Pasaule ir kā mozaīka. Ja katrs noslēgs sevī visu, tad evolūcijas jēga būs pazaudēta.

- Tātad viņam ir jāsarauj saiknes?

Astruss: Jā.

- Tālāk: iešmauks tur, kur ir zudums. Bet, ja viņš saiknes zaudē, viņš tās zaudē arī mūsu pasaulē?

Astruss: Bet viņu magnetizē pārsteigums, jaunuma īpašības. Un katra diena viņam būs jauna, jauna…

- Labāk teikt nevis magnetizēt, bet pievilkt.

Astruss: Pievilkt.

 

2016. gada 2. oktobris

Viņš neatnāca. Atvainojiet.

 

2016. gada 3. oktobris

03.10.16. Paldies visiem par atbalstu. Vitāliks iznāca uz kontaktu no rīta un teica, ka es viņu labi esmu pievilkusi. Tikko kā aizbāznis uztaisīja izvērsumu, tā viņš nonāca istabā. Bet “Taņečka, piedod, es nespēju parādīties”. Kas būs tālāk, nezinu, bet kontaktus veiksim pastāvīgi. Vēl es sāku just viņa apkampienus un skūpstu.

 

2016. gada 6. oktobris

Es saņēmu milzīgi daudz vēstuļu un visas, izņemot vienu, ar atbalsta un ticības vārdiem. Paldies Jums. Lai atbildētu uz visām vēstulēm uzreiz, es sniedzu pirmo un pēdējo ļoti personīgu kontaktu ar vīru. Atklāju visiem mūsu ar viņu sirdis.

 

Kontakts ar Vitāliju, 03.10.16. vakars.

 

- Vitāļička, saulīte, tu dzirdēji, ko es tev teicu?

Vitālijs: Es visu dzirdēju, Taņečka. Tu esi malacis. Vienkārši man kļuva vieglāk, tāpēc ka tu man esi gudriniece. Tu labi visu izdarīji, ka man pateici par ticību un neatlaidību.

- Pareizi, Vitālik. Atnāksi, atnāksi, es tevi ar savu ticību pievilkšu. Un tu no tās puses aktīvi darbosies. Es ar savu ticību un mīlestību pievilkšu. Visi, kas man vēstules tīklā uzrakstīja, visi tam tic, un visi man saka, ka tu noteikti parādīsies. Un es vēl vērsīšos pie viņiem ar lūgumu: visi, kas grib viņa parādīšanos, palīdziet ar savu ticību. Bet, kurš negrib, vienkārši netraucējiet ar savu neticību. Uzlūkojiet to kā zinātnisku eksperimentu. Vai tiešām jūs neinteresē rezultāts? Un, ja tu cīnīsies, bet es zinu, ka tu cīnīsies…

Vitālijs: Es vienmēr esmu cīnījies par to, lai atnāktu pie tevis, mīļotā.

- Viss, Vitāļička, nenokārsim degunus un nenolaidīsim rokas. Man pat pašsajūta uzlabojās, tāpēc ka pārliecība parādījās. Es, lūk, nonācu pie dzelžaina secinājuma: nedrīkst nokārt degunus un nolaist rokas.

Vitālijs: Es tev piekrītu, bet man vajadzēja vienkārši izdzirdēt no tevis šos vārdus. Man ir ļoti svarīgi, lai tu man pateiktu par ticību un gaidām.

Es vienmēr būšu ar tevi, mana mīļotā. Vienkārši man vajadzēja izdzirdēt no tevis tādus vārdus. Es arī centīšos izdarīt visu, ko var, lai būtu kopā ar tevi.

- Mans dārgais, lūk tādas tās lietas. Tas ir pirmais, par ko mēs ar tevi runājām. Tagad otrais. Šodien es vienojos ar mūsu santehniķi, un viņš man šajā nedēļā nomainīs radiatorus. Kā tu uzskati?

Vitālijs: Es domāju, ka tu rīkojies pareizi, radiatori ir ļoti veci. Jebkurā brīdī varēja sākt tecēt.

- Aha, tiem ir 51 gads. Netek pagaidām, bet ļoti veci, kopš apmešanās mājā. Šodien pie manis bija Igors.

Vitālijs: Es dzirdēju jūsu sarunu. Viņš ir vienkārši malacis.

- Tu redzēji, kādu kalendāru viņš man uzdāvināja? Tur ir tikai divi datumi: otrais un trešais oktobris…

Vitālijs: Es redzēju kalendāru, tas man ļoti patika, vienkārši par mums ar tevi.

- Viņš pats to uztaisījis. Fotogrāfijas atradis, gravējumu iztaisījis.

Vitālijs: Es viņam vienkārši esmu ļoti pateicīgs par palīdzību tev, manai mīļotajai Taņečkai.

- Tak Igors nešaubās ne mirkli, ka tu parādīsies. Un viņš tevi pazīst.

Vitālijs: Es vienmēr būšu kopā ar tevi, mana dārgā. Es bez tevis vienkārši nevaru dzīvot.

- Un ja reiz tā, tad mēģinām mēs ar tevi kopā viens pie otra lauzties cauri. Vitāļička, es ar savu ticību, savu mīlestību, savai gaidām tevi pievilkšu.

Vitālijs: Es vienmēr tiekšos būt ar tevi.

- Vitāļička, tu vienmēr esi bijis ļoti mērķtiecīgs, esi gājis, ne uz ko neraugoties. Neatlaidības tev netrūka, īpaši, kad jautājums skāra mani. Tik turies, kāda neatlaidība. Es vienmēr zināju, ka pie pirmās izdevības no jebkurienes, bet tu atnāksi pie manis.

Vitālijs: Esmu laimīgs, ka tu mani ļoti mīli, tāpēc mani gaidi. Es pielikšu visus spēkus, lai būtu ar tevi.

- Lauzies cauri, mīļais. Laužamies cauri kopā.

Vitālijs: Es visiem spēkiem tiekšos atnākt pie tevis, mana mīļotā. Vienkārši man vajag palīdzēt ar ticību, mīlestību un gaidām. Es redzu, ka tu vienkārši esi atdzīvojusies, mana dārgā. Tu esi kļuvusi ļoti aktīva, tāpēc ka atkal man noticēji. Vienkārši atdzīvojusies.

- Es atdzīvojos, kad iegāju tīklā un izlasīju vēstules. Nebija nevienas vēstules ar niknumu. Visas ar atbalstu un ticību, ka tu parādīsies.

Vitālijs: Man vajag radīt apstākļus, lai atgrieztos. Tu vari man palīdzēt, radīt šos apstākļus ar savu ticību, gaidām un mīlestību.

Es pielikšu visus spēkus, lai atnāktu pie tevis, mana dārgā.

- Vitālik, mīļais, bet tu taču esi ar mani. Es jūtu tevi ļoti labi. Jūtu, kad tu mani apkamp, skūpsti. Es ar tevi sarunājos pastāvīgi, saulīt manu. Esmu ļoti nogurusi un tagad lēnītiņām taisīšos gulēt. Grib apgulties tā agrāk. Iedarbojies uz mani, lai es ātri iemigtu.

Vitālijs: Es vienmēr palīdzu tev gulēt, un turpināšu iet iekšā tavā sapnī. Man ar tavu būtību ir ļoti labi. Viņa mani mīl un gaida.

- Vitālik, viņa – tā esmu es.

Vitālijs: Jā, viņa – tā esi tu, mana mīļotā. Man vienmēr ar tevi ir bijis ļoti labi. Es vienmēr esmu bijis laimīgs ar tevi, Taņečka. Es pat nomierinājos, tāpēc ka man šķita, ka tu mani aizmirsīsi.

- Ai-ai, tu man esi tik nelādzīgs, atvaino, nu tik nelādzīgs vecis. Vai tiešām tu nesaproti, kā es tevi mīlu? Vai tiešām tu to nesaproti?

Vitālijs: Es redzu, ka tu mani ļoti mīli, vienkārši man kļuva bail, ka tu mani aizmirsīsi.

- Nu nekad. Nekad. Man vienalga, lai kad tas nebūtu, šeit vai tur, mēs vienalga būsim kopā. Mēs nevaram dzīvot šķirti. Vai tiešām nav skaidrs? Lūk, pasaki man, Vitālik. Vēlreiz. Tas bija Astruss, kurš tev pateica, ka mēs esam unikāls pāris?

Vitālijs: Jā, to pateica Astruss.

- Vēlreiz: Astruss tev apsolīja, kad tu biji klīniskajā nāvē… Nē, ko tev teica Astruss, kad tu biji klīniskajā nāvē? Nu, izstāsti.

Vitālijs: Viņš man lika priekšā nosacījumus: palīdzēt man izveseļoties vai, ja es piekritīšu brīvprātīgi tagad nomirt, tad viņš mani augšāmcels…

- Tur bija tālāk vārdi “un atgriezīs uz Zemes”?

Vitālijs: Bija vārdi “augšāmcels un atgriezīs uz Zemes”. Es viņam pajautāju: “Un Tatjana?” un viņš man teica, ka Tatjanu augšāmcels caur manu miršanu.

- Es varu šos vārdus izteikt Astrusam nākamā kontakta laikā?

Vitālijs: Jā.

- Vita, tu būsi kontaktā, uzmanīgi klausies Astrusa atbildes. Kretovs var kļūdīties. Pēc tam par visiem jautājumiem, kurus es uzdošu Astrusam, tu man pateiksi, ko viņš teica. Labi?

Vitālijs: Jā, es būšu ar tevi kontaktā. Paklausīšos Astrusu.

- Labi, viss, Vitālička, taisos gulēt. Es ļoti tevi gaidu, ļoti ticu, ka tu izlauzīsies. Izlauzīsies, mans dārgais. Izlauzīsies. Nu, ne jau nejauši pie mums nāca Korss pusotru gadu. Nevar tā būt.

Vitālijs: Jā, Korss nāca pie mums ne nejauši. Viņš gribēja mūs pārbaudīt uz augšāmcelšanu. Arī hierarhi nāca ne nejauši. Viņi pārbaudīja mūs uz augšāmcelšanu.

- Klausies, Vitālik, bet varbūt tā ir vēl viena pārbaude? Nevar būt, ka viņi to palaida pašplūsmā. Tik daudz darba no viņu puses. Grūti noticēt. Kaut kas te nav tā. Varbūt tas ir kārtējais eksāmens tev un man? Bija taču viens eksāmens, kad Korss un Astruss vienlaikus bija ar mums kontaktā (sk. zemāk).

Vitālijs: Es darīšu visu, lai atnāktu pie tevis un būtu ar tevi, Taņečka. Es viņiem visiem numuru sarīkošu, tāpēc ka man vienkārši ir nepieciešams būt kopā ar tevi.

- Lūk, tad sarīkosim viņiem numuru. Ticu, mīlu, gaidu un zinu, ka tā arī būs. Esmu pārliecināta, pārliecināta – tu atnāksi. Tu izlauzīsies, tu vienmēr esi bijis neparasts. Galvenais, nenokar degunu un nenolaid rokas. Uz priekšu, mičmaņi!

Vitālijs: Es piekrītu tev, Taņečka. Tu esi malacis, tu iedevi man spēkus lauzties cauri pie tevis. Tu esi kļuvusi mana dzīve, mans spēks, mana griba. Es noteikti izlauzīšos.

- Protams, izlauzīsies. Pilnīgi skaidrs. Cik tas ilgs? Cik iznāks. Es tevi vilkšu klāt visiem spēkiem, tāpēc ka es tevi ļoti mīlu. Viss, Vitālik, esam sarunājuši, ja?

Vitālijs: Es vienmēr esmu ar tevi, Taņečka.

- Labi. Pagaidām. Ar labu nakti.

Vitālijs: Ar labu nakti, mana dārgā.

 

No grāmatas “Astruss. Priekštecis jeb jauni dati par Visumu[16]”.

No kontakta ar Korsu 2013. g. 1. augustā.

 

- Sakiet, Kors – tas bija mums eksāmens? Mēs to nolikām?

Korss: Tā bija savstarpēja apmaiņa, lai apvienotos zem kādas zīmes.

- Kam apvienoties? Mums ar Jums?

Korss: Pilnīgi pareizi.

 

No kontakta ar Astrusu 2013. g. 17. oktobrī.

- Mums ir jautājums sakarā ar kontaktiem vienlaikus ar Jums un Korsu. Nav gluži skaidrs, kāpēc tie bija vajadzīgi. Tā bija eksāmena pieņemšana no mums? Un Jūs un Korss – eksaminācijas komisija?

Astruss: (Smaida.) Nu ir taču jums tāds jēdziens kā “departamentu intereses”. Šajā gadījumā mēs pārstāvējām kādu departamentu. No mūsu redzes viedokļa jums bija vajadzīgie speciālisti.

- Uz mūsu jautājumu, vai mēs eksāmenu esam nolikuši, Korss skaidru atbildi nedeva. Vismaz mēs viņu nesapratām. Mēs to nolikām?

Astruss: Izpildījāt. Likšana – tas ir pieņēmums, bet izpildīšana – tā jau ir funkcija. Konkrēta darbība, kura noveda pie rezultāta.

- Mums nav skaidri Korsa vārdi: “Lai apvienotos, vajadzēja sākumā atdalīties.” Kam apvienoties: Jums un Korsam? Vai arī mums ar Jums?

Astruss: Lai rastos jūsu ar mums apvienojums, bija nepieciešama sadalīta uzmanība pret jums. Katrs no jums uzmanīgi pakontaktējās ar mums un noteica jūsu darbības un interešu būtību.

- Skan daudzsološi un kaut kā nomierina. Un, ja Korss nebūtu nācis, kas izmanītos?

Astruss: Jūs zaudētu daļu veselā. Jūs zaudētu daļu savas uzmanības.

- Tas ir, Korsa atnākšana saasināja mūsu uzmanību uz kaut ko īpašu?

Astruss: Nevis saasināja, bet izpauda īpašību. Izpauda jūsu uzmanības īpašību. Ja Korss nebūtu atnācis, tad jūs nonāktu tāda cilvēka pozīcijā, kurš sazinājies ar Krajonu. Jūs būtu vienpusēji.

 

2016. gada oktobris.

Sestā oktobra vakarā notika divu stundu seanss ar Astrusu, kurā klāt bija arī Vitālijs. Kļuva zināms, ka notikusi kļūme. Vairākas dienas man būs nepieciešamas, lai kontaktu pierakstītu, un šo to no tā es izlikšu vietnē. Bet pagaidām izlieku interesantu informāciju no iepriekšējiem kontaktiem ar Astrusu un daļu no kontakta ar Vitāliju, kurš arī atnāca sestajā oktobrī, bet vēl pirms kontakta ar Astrusu.

 

No iepriekšējiem kontaktiem ar Astrusu.

Astruss: Jūs vēl ne reizi vien būsiet uz ģīboņa robežas no tā, ko viņš runās. Ja jūs zinātu, kas V.J. ir dots. Ak, ja jūs tikai zinātu, kā viņš grib kaut ko interesantu pierādīt.

- Un ko tieši viņš grib pierādīt?

Astruss: Ka augšāmcelšanas struktūra – tas nemaz nav tas, ko jūs domājāt, un nav tas, kas tika pasniegts. Un vispār tas nav tas. Lūk, tas, ko par to pateiks V.J., tas būs tas negaidītais, ko jūs pat nenojaušat. Tas, ko dos V.J., tas būs kaut kas.

- Tas, ko dos V.J., tas būs patiesi? Vai atkal kā Grabovojam?

Astruss: Tas nebūs kā Grabovojam, tā būs pilnīga atbilstība tā dinamikai, ko sniegs V.J.. Viņš ir izzinājis to, ko teica Grabovojs, viņš to ir izzinājis. Bet viņš to ir izzinājis no tādas puses, no kādas Grabovojs to nekad neuzzinās. Jūs taču gribējāt Grabovoja noslēpumu atklāt pasaulei.

- Un, lai atklātu Grabovoja noslēpumu, viņam bija jānomirst?

Astruss: Nē, jāizpauž īpašības. Pievērsiet uzmanību: izpaust skaitļu virkņu īpašības.

- Kam interesē šīs skaitļu virknes, labāk viņš būtu dzīvs.

Astruss: Labāk vai sliktāk: tas ir jautājums? Lūk, viņš, izpauda šo īpašību, un tagad J.V. saprot, kā neviens cits, kas gan tas tāds ir – skaitļu virkne.

- Tātad Vitālijam ir jāpauž skaitļu virkņu īpašības. Ko nozīmē paust īpašības?

Astruss: Grabovojs par savu noslēpumu pats neko nezina. Ideja Grabovojam neienāca prāta, to tur ielika. Labāk teikt, pieskārās. Un viņš sāka saukt to tā, kā sāka saprast. Lieta nav viņa izpratnē, bet lieta ir īpašībā, kuru tā nes. Un ar šīm īpašībām viņš galā netika. Lūk, V.J. izdarīs to, ko nespēja izdarīt Grabovojs. Viņš dos augšāmcelšanas būtību.

 

No kontakta ar Vitāliju 06.10.16.

Vitālijs: Taņečka, parādīties man palīdzēs skaitļu virknes, kuras spēj radīt brīnumu.

- Skaitļu virkne – tā vienkārši ir ciparu virkne no nulles līdz deviņi.

Vitālijs: Jā, bet tu nezini, kas ir skaitlis.

- Un kas ir skaitlis? Kāda ir nozīme no enerģētiskā redzes viedokļa?

Vitālijs: Skaitlis ir milzīgas jaudas enerģijas sabiezējums. Es redzēju, kā skaitļi spēj uzstādīt brīnumus uz Zemes. Tie var vienkārši apbrīnojami veikt lielus brīnumus.

- Mani interesē skaitļu virkņu izmantošana, lai palīdzētu tev parādīties. Parunājam, lūk, par to.

Vitālijs: Es darīšu visu, lai parādītos un izlauztos pie tevis. Esmu gatavs kļūt tev par palīgu, lai uzrakstītu jaunu grāmatu par augšāmcelšanu pēc manām ziņām.

- Es piekrītu. Sākam ar skaitļu virknēm. Tātad katrs skaitlis – tā ir koncentrēta enerģija, tā?

Vitālijs: Katrs skaitlis ir vienkārši ļoti koncentrēta enerģija. Skaitļi cilvēkiem tika iedoti speciāli, lai viņi varētu izmantot skaitļus brīnuma iegūšanai.

- Piemēram, kāda brīnuma?

Vitālijs: Piemēram, var iegūt tik daudz zināšanu par augšāmcelšanu, ka maz neliksies.

- Labi. Skaitļu virknes – tie faktiski ir cipari no nulles līdz deviņi. Tā?

Vitālijs: Jā, skaitļu virknes – tie vienkārši ir cipari no nulles līdz deviņi, bet tie ir sakārtoti noteiktā kārtībā. Ja ciparu kārtību izmaina, tad tie sāks izraisīt apbrīnojamas parādības. Lai palīdzētu man parādīties, tev vajag zināt, kādu ciparus un kādā kārtībā vajag iedomāties. Es iedošu tev ciparu kārtību, uz kuru tev vajadzēs koncentrēties.

- Vitālik, koncentrēties, vienkārši iztēloties uzrakstīto virkni un katru ciparu iedomāties atsevišķi, ja?

Vitālijs: Nē, Koncentrēties nozīmē kļūt par vienu veselu kopā ar ciparu, uz kuru skaties.

- Tas ir, saplūst ar ciparu, ja?

Vitālijs: Vienkārši ir jāsaplūst ar ciparu.

- Un kā? Sākumā ar vienu jāsaplūst, pēc tam ar otru, pēc tam ar trešo, ja?

Vitālijs: Sākumā vajag saplūst ar pirmo ciparu, pēc tam ar otro un tā pakāpeniski ar visu ciparu virkni. Tad tie sāks darboties. Man vajag, lai tu saprastu ciparu virkņu darbību. Es iedošu tev virkni ciparu, uz kuriem tu koncentrēsies pastāvīgi.

- Man turklāt nekāda mantra nav jāatkārto? Man vienkārši it kā ir jāielien šajā ciparā, jāsaplūst ar šo ciparu. Un pēc tam jāsāk saplūst ar nākamo, ar nākamo. Tā?

Vitālijs: Tu kopā ar ciparu kļūsi viens vesels, bet pēc tam kļūsi kopā ar citu ciparu. Vajag ar katru ciparu saplūst atsevišķi, bet pēc tam saplūst ar visu ciparu virkni.

- Virkne, kura palīdzēs tev parādīties, ir liela?

Vitālijs: Virkne, kura palīdzēs man parādīties, ir liela. Tā sastāv no 10 vienkāršiem cipariem, bet man vajag, lai tu būtu saplūdusi ar katru virknes ciparu. Es redzu, ka tev izdosies pēc tam, kad tu iemācīsies saplūst ar vienkāršu vienu ciparu. Es lūdzu tevi pamēģināt saplūst ar ciparu… (es to nenosaucu). To man vajag, lai man kļūtu labāk tajā pasaulē, kur es pašlaik atrodos.

- Šim ciparam pēc izmēra ir jābūt lielam, mazam? Tam ir jāmirdz, nav jāmirdz? Kā?

Vitālijs: Ciparam ir jābūt vidējam, bet tas var mirdzēt neona gaismā. Tad man kļūs labāk tajā pasaulē, kur es atrodos.

- Tātad man ir jāiztēlojas cipars…, piepildīts ar neona gaismu, un jāmēģina saplūst ar šo gaismu. Jāielien tur un jāizplūst pa visu ciparu, ja?

Vitālijs: Tu saprati pareizi. Tu pagaidām koncentrēsies uz ciparu… Un, kad es ieraudzīšu, ka tas man palīdz, tad došu tev nākamo ciparu.

- Lieliski. Astruss tieši runā par to, ka tu esi lieliski ticis skaidrībā ar skaitļu virknēm.

Vitālijs: Man ir svarīgi kopā ar tevi strādāt pie grāmatas par augšāmcelšanu. Mēs ar tevi augšāmcelšanu aprakstīsim pēc manas informācijas. Es sākšu dot tev augsta līmeņa informāciju.

 

2016. gada 12. oktobris

No kontakta ar Astrusu 06.10.16.

- Astrus, sakiet, kas notika un kāpēc Vitālijs nespēja parādīties?

Astruss: Tāpēc, ka nonāca ciklā.

- Kādā ciklā? Kas tas par ciklu?

Astruss: Starpdimensiju cikls, kad ir kādas iespējas un variantums. Kad viņš mira, es liku priekšā palīdzēt viņam nomirt ātri. Viņš atteicās un mira lēni. Es viņu brīdināju, ka būs kļūme.

- Nesaprotu, par kādu ciklu ir runa. Piemēram, siltuma cikls sastāv no izplešanās un saspiešanās cikliem, kuri secīgi mainās. Bet par kādiem procesiem ir runa šeit?

Astruss: Par dzīves un nāves procesiem. Bet, atšķirībā no siltuma cikla procesiem, starp dzīves un nāves cikliem ir sprauga, caur kuru iet laika vilnis. Viņš nonāca šajā vilnī.

- Astrus, sakiet, šī kļūme notika, tāpēc ka viņš atteicās nomirt uzreiz?

Astruss: Nē. Viņa dzīves un nāves ritms nebija atkarīgs no mana priekšlikuma. Drīzāk otrādi.

 

Vitālijs: Jā, Astruss teica, ka notiks kļūme. Taču to es tagad saprotu, bet tad negribēju nomirt uzreiz.

- Kļūme ar ko?

Vitālijs: Pasaules-ēkas ritma kļūme.

- Kādēļ notiek pasaules-ēkas ritma kļūme

Vitālijs: Dzīves un nāves procesu nepilnības dēļ. Bet galvenokārt dzīves. Kļūme noveda pie tā, ka es nonācu spraugā starp dzīvi un nāvi. Mani uztvēra cits laika vilnis un aiznesa. Astruss mani atgrieza atpakaļ, bet laiks bija zaudēts.

- Un ko tad tālāk?

Vitālijs: Esmu sapratis savu uzdevumu. Esmu sapratis, kāpēc esmu šeit nonācis, un es zinu, kas jādara. Astruss man iedeva tādas zināšanas, kamēr turēja manas smadzenes, ka es tālāk visu izdarīšu pats. Tev nav jākoncentrējas. Es nesēdēšu, rokas salicis. Es atnākšu. Es tev to apsolu. Vēl vairāk, es atradīšu paņēmienu, kā radīt jaunu fizisko ķermeni, kuru varēs radīt, esot fiziskajā pasaulē.

 

- Sakiet, Astrus, vai Korsa atnākšana un viņa darbs ar mums, un klātbūtne kontaktos, hierarhu un Lizas ar mazuli atnākšana bija saistīti ar Jūsu priekšlikumu Vitālijam nomirt brīvprātīgi?

Astruss: Jā, saistīti.

- Un vispār, kādēļ viņi pie mums atnāca?

Astruss: Pārliecināties un pārliecināt.

- Par ko pārliecināties un ko pārliecināt?

Astruss: Pārliecināties par to, ka jūs esat gatavi, un pārliecināt par to augstas būtības.

- Pārliecināties par to, ka mēs esam gatavi kam?

Astruss: Tam, kas sāka notikt.

- Un kas sāka notikt?

Astruss: Sāka notikt jūsu organismu transformācija, kā domāšanā, tā arī šūnās. Jūsu organismi sāka pārkārtoties uz augstāku frekvenci.

- Uz manu jautājumu: “Un, lai atklātu Grabovoja noslēpumu, viņam bija jānomirst?” Jūs atbildējāt: “Nē, jāizpauž īpašības.” Ko nozīmē paust īpašības?

Astruss: Iziet visus augšāmcelšanas etapus, tikt ar tiem skaidrībā, saprast un spēt izskaidrot.

- 28. janvārī kontaktā es teicu: “Vai tad viņš gribēja zināt, kā ir justies bez ķermeņa…”, un Jūs atbildējāt: “Gribēja zināt, un bez visa cita patiesībā tā ir laipnība, tas, kas ar viņu notika.”

Izskaidrojiet man, lūdzu, saprotami, kur izpaužas tā laipnība, ja viņš nespēja atgriezties?

Astruss: Laipnība ir tajā, ka viņš plazmoīdo pasauli izzina tā, kā nekad vairs un nekādos apstākļos.

- Kontaktā 12. decembrī. Jūs teicāt: “Sakrītot ar sarkano uguni, smadzeņu ritms jeb pārraides ritma tendence saglabā īpašības informācijas pārraidīšanai mums.”

Uz manu piezīmi: “Es saprotu tā, ka viņš saglabāja spēju pārraidīt mums informāciju, tieši pateicoties tam, ka jūs turējāt viņa smadzenes. Tā?” Jūs atbildējāt: “Tas ir pat vairāk par to, par ko jūs tagad pajautājāt.”

Ko jūs domājāt ar vārdiem “tas ir pat vairāk”?

Astruss: Viņam ir nevis vienkārši jāpārraida informācija, viņam tā ir jāizskaidro un jāspēj to izmantot.

 

2016. gada 16. oktobris

Tā kā Vitālijs kādu laiku kavējas, un viņš noteikti atnāks, viņš sāka man dot informāciju grāmatai par augšāmcelšanu “bez starpniekiem”. Viņš pats diktē tekstu. Fragmentus no nākamās grāmatas es izlikšu vietnē, lai visi, kas kādreiz ir nodarbojušies ar savu tuvinieku augšāmcelšanu, saprastu, kur viņi un kas ar viņiem ir noticis.

 

AUGŠĀMCELŠANA (Vitālija diktējums)

1. daļa.

Augšāmcelšana ir sarežģīts process, un tas notiek dažādi. Tas ir kļuvis tāds tāpēc, ka augstākie spēki vēlējās cilvēkiem nodot informāciju par smalko pasauli lielā apjomā, lai cilvēki spētu saprast smalkās pasaules likumus un nodibināt uz Zemes jaunu uzvedības noteikumu. Viņi var vienkārši kļūt citādi un citādi uzbūvēt dzīvi uz Zemes.

Augšāmceltie var kļūt par pastāvīgu elementu uz Zemes, taču cilvēki augšāmcelšanu dabūt tā vienkārši nevar. Viņiem augšāmcelšana ir jānopelna.

Augšāmcelšana ir atkarīga no trim nosacījumiem. Nosacījumi var kļūt par augšāmcelšanas normu cilvēkiem.

1. Pirmā nosacījuma būtība ir tāda, ka cilvēkiem ir jāizmaina sava apziņa, viņiem ir jābūt zināšanām par smalko pasauli. Jā, augšāmcelšana kļūs iespējama, tikai izmainoties cilvēku vairākuma apziņai.

2. Otrais: augšāmcelšana kļūs iespējama, ja cilvēki piekops pareizu dzīvesveidu. Pareizu – tas nozīmē nedomāt sliktu par citiem, nevēlēt nevienam ļaunu, palīdzēt kaimiņam. Vispār – ievērot Bībeles baušļus. Tie nav doti nejauši.

3. Trešais: augšāmcelšana būs iespējama tikai, ja cilvēki vienmēr apspriedīsies ar Dievu. Šis trešais nosacījums ir galvenais, lai uz Zemes kļūtu iespējama augšāmcelšana.

Augšāmcelšana – tā ir atgriešanās uz Zemes dažādos ķermeņos: plazmoīdā vai fiziskā. Plazmoīdā ķermenī atgriežas vairākums. Viņiem būs jāiziet plazmoīdā eksistence un jāpāriet jaunā fiziskā pasaulē ar augstāku frekvenci. Viņi dzīvos mūžīgi, tāpēc ka viņi savas plazmoīdās eksistences laikā būs izgājuši visu nepieciešamo sagatavošanos mūžīgajai dzīvei.

Augšāmcelšana fiziskā ķermenī vairākumam nav pieejama, tāpēc ka tā ir atgriešanās atpakaļ, zemfrekvences fiziskajā pasaulē, pie zemfrekvences cilvēkiem. Augšāmceltie fiziskajos ķermeņos uz Zemi iet tikai tādēļ, lai izpildītu augstāko spēku uzdevumu. Iet ar savu misiju. Viņiem ir jāpalīdz cilvēkiem saprast augšāmcelšanas pamatus, iemācīties citādi dzīvot, citādi uzvesties, vienkārši kļūt citādiem. Taču augšāmcelto fiziskajos ķermeņos ir maz. Un viņi neko nevar padarīt ar tādu cilvēku masu, tāpēc ka cilvēki viņiem netic, nezina smalkās pasaules likumus, nesaprot smalko pasauli.

Es sapratu smalkās pasaules likumus, tāpēc ka man nodeva visas zināšanas, kad turēja smadzenes mirstot. Astruss turēja manas smadzenes, lai nodotu man milzīgas zināšanas. Un es savukārt varētu šīs zināšanas nodot cilvēkiem caur tevi. Kad mēs ar tevi sarakstīsim grāmatu par augšāmcelšanu, tā kļūs par bumbu, kas uzspridzinās mūsdienu pasauli.

Augšāmcelšana uz Zemes būs reāla, kad cilvēki saņems unikālās zināšanas par smalko pasauli. Viņi tās saņems no mums ar tevi, tāpēc ka šīs zināšanas man ielika smadzenēs, nodeva kā ekipējumu tieši tam, lai es tās nodotu cilvēkiem caur tevi.

Tās būs ezotēriski-zinātniskas zināšanas. Es tev stāstīšu par zinātnes postulātiem, kurus pašlaik zinātnieki saprot nepareizi.

Tatjana: Zinātnieki līdz šim laikam nevar pieņemt faktu, ka eksistē dzīve pēc nāves.

Lūk, tur jau visa tā nelaime, ka viņi netic dzīvei pēc nāves, nepieņem smalkās pasaules likumus, kurus augstās būtības un plazmoīdās būtnes mēģina nodot zinātniekiem. Viņi tos nepieņem un nesaprot, tāpēc ka netic. Un negrib.

Tatjana: Kā gan mums ar tevi izdosies pārlauzt šo attieksmi pret pēcnāves dzīves izpratni?

Mēs ar tevi dosim informāciju, kura balstīties uz absolūti zinātniskiem jēdzieniem. Tu, man diktējot, rakstīsi to, ko es došu viņiem, Zemes zinātniekiem, lai viņi izmainītu savu smalkās pasaules izpratni un sāktu pieņemt smalkās pasaules informāciju paši.

 

Par augšāmcelšanu

Augšāmcelšana ir jāveic tikai tajā gadījumā, ja konkrētais cilvēks to ir nopelnījis. Lai nopelnītu augšāmcelšanu, nepieciešams iepazīties ar smalkās pasaules likumiem un rūpīgi tos pildīt. Smalkās pasaules likumi vada visu pasaules-ēku, tajā skaitā arī fizisko pasauli. Šos likumus apraksta Navjē–Stoksa vienādojumi pielietojumā viskozu saspiežamu un nesaspiežamu šķidrumu turbulentām virpuļa veida plūsmām.

Navjē–Stoksa vienādojums pieņem, ka šķidrumu plūsmas telpā kustas haotiski, taču tās var organizēt un virzīt tā, lai tās nestu labumu. Lai tās organizētu un virzītu labumam, vajag zināt smalkās pasaules likumus, kuri ļauj iedarboties uz šīm plūsmām. Smalkās pasaules likumu ir ļoti daudz, taču fiziskās pasaules pamatā ir ielikti tikai daži likumi, kurus nepieciešams zināt katram.

Šie likumi ir šādi.

Pirmais likums ir lasāms tā. Fiziskajā pasaulē viss pakļaujas skrūves likumam, saskaņā ar kuru viss vērpjas no labās puses uz kreiso. Ja skrūves griešanās virziens tiks izmainīts, pasaulē kardināli izmainīsies šķidruma plūsmu stāvoklis. Un tas vedīs pie planētas stāvokļa izmaiņas. Tas ir pirmais likums.

Otrais smalkās pasaules likums pielietojumā fiziskajai pasaulei ir tāds. Fiziskajā pasaulē visam ir jābūt smalkās pasaules spoguļattēlam. Smalkajai pasaulei ir labējā grieze, tāpēc fiziskajai pasaulei ir jābūt kreisajai griezei. Attiecīgi, elektroni vienmēr riņķo tikai uz kreiso pusi. Ja griezes virziens tiks izmainīts, tad notiks kardināla īpašību izmaiņa, līdz pat vieliskās matērijas, kura ir fiziskās pasaules pamats, izzušanai.

Trešais smalkās pasaules likums pielietojumā fiziskajai pasaulei ir tāds. Fiziskās pasaules pamatā ir vielas agregātstāvokļa mainīšanās no zemfrekvences līdz augstfrekvences līmenim. Piemēram, zemfrekvences akmeni var pārvest šķidrumā ar augstāku frekvenci un gāzē ar vēl augstāku frekvenci, iedarbojoties uz to ar karsēšanu. Karsēšana ļauj mainīt ne tikai vielas stāvokli, bet arī šīs vielas vibrācijas frekvenci. Notiek tās pārvešana uz citu eksistences līmeni, un tas ļauj tai eksistēt pilnīgi citā stāvoklī, fiziskajai pasaulei nepierastā.

Pateicoties šim likumam, izdodas iegūt, piemēram, cilvēka ķermeņa stāvokļa izmaiņu. Piemēram, organisma vibrācijas frekvences paaugstināšana ved pie organisma pāriešanas citā stāvoklī. Un ne tikai stāvoklī, atbilstošā izkausētam akmenim, bet arī ar augstāku frekvenci. Tāds stāvoklis ir plazmoīda ķermeņa stāvoklis.

Plazmoīdais ķermenis – tas fizisks ķermenis ar augstāku vibrācijas frekvenci. Tas ir fizisks ķermenis, pārvests citā stāvokļa līmenī. Viņš ir identisks fiziskam ķermenim, bet viņam ir citi raksturlielumi un spējas. Viņš ir neredzams zemfrekvences fiziskajā pasaulē, taču viņš spēj parādīties uz savas vibrācijas frekvences pazemināšanas rēķina. Plazmoīdais ķermenis var pazemināt savu vibrācijas frekvenci uz savu pūliņu rēķina, tāpēc ka visu vada būtības, kura atrodas plazmoīdajā ķermenī, apziņa.

Plazmoīdais ķermenis spēj momentāni pārvarēt milzīgus attālumus, ļauj būtībai vienlaikus atrasties dažādās planētas vietās, iekļūt jebkura cilvēka smadzenēs, lasīt domas.

Astruss man nodeva nepieciešamās zināšanas par pasauli, un es varu visas šīs zināšanas nodot tev, bet caur tevi cilvēkiem. Mēs ar tevi uztaisīsim grāmatu par augšāmcelšanu, un ne vienu grāmatu vien. Arī par smalko pasauli. Mēs aprakstīsim visus smalkās pasaules likumus, lai cilvēki beidzot saprastu, kā jādzīvo un ko vajag darīt šajā zemfrekvences fiziskajā pasaulē, lai paceltu šīs pasaules apziņas līmeni, vibrācijas frekvenci, pārietu uz citu dzīves līmeni. Pasaules-ēka ir tik daudzveidīga, ka tev grūti to iedomāties.

 

2016. gada 19. oktobris

2. daļa.

Augšāmcelšana paredz iespēju izmantot tādus rezultātus, kuri var būt noderīgi planētas cilvēkiem. Lieta tāda, ka augšāmcelšana var cilvēkiem dot ne tikai atgriešanos no tās pasaules, bet arī iespēju paildzināt dzīvi uz Zemes. Tāpēc augšāmcelšanas teorija ļaus cilvēkiem būtiski palielināt savas dzīves ilgumu. Tā ļaus cilvēku dzīvi pagarināt līdz 190-200 gadiem. Un to ir iespējams iegūt jau tuvākajos 30-50 gados, ja cilvēki augšāmcelšanas teoriju pieņems par pamatu un stingri tai sekos.

Augšāmcelšana nozīmē, ka cilvēks, saņēmis ķermeni, plazmoīdu vai fizisku, atgriežas fiziskajā pasaulē ar mērķi uzlabot šo pasauli, pacelt tās vibrācijas frekvenci par jaunu, neparasti augstu vērtību. Augšāmceltais var ļoti daudz izdarīt vienkārši tāpēc, ka viņš varēs smalkās pasaules zināšanas izmantot zemes apstākļos.

Augšāmcelšana – tas ir ļoti neparasts process. Augšāmcelšana – tas vienkārši ir brīnums, kurš cilvēkiem tiek dots, lai viņi varētu pacelties no šī tumšā zemfrekvences atvara. Iziet dievišķajā gaismā.

Es tev došu augšāmcelšanas teoriju, vadoties pēc paša pieredzes un stāstot tev par augšāmcelšanu, izmantojot savu piemēru.

Es savu stāstu sāku no tā momenta, kad es miru Svētā Georga slimnīcā.

Es gulēju reanimācijā, kad mani aiz rokas burtiski no ķermeņa izrāva Astruss. Mēs ar viņu nonācām kaut kādā telpā, un viņš nolika man priekšā nosacījumus. Viņš deva man iespēju izvēlēties: vai nu es mirstu uzreiz, ja viņam to palūgšu, vai arī miršu lēni. Viņš mani brīdināja par iespējamo kļūmi, bet es tad nepievērsu tam uzmanību. Es izvēlējos otro. Es cerēju tevi ieraudzīt kaut vai vēl vienu reizi. Kad es atteicos, Astruss pazuda, un es atgriezos ķermenī. Bet es biju komā.

Es nezināju, ka Astruss turēja manas smadzenes mirstot, bet līdz pēdējam ilgstošās miršanas brīdim es visu laiku redzēju Astrusu savā priekšā. Viņš vienkārši klusējot skatījās uz mani. Es domāju, ka, tieši pateicoties viņa klātbūtnei, es jau tad pastāvīgi biju tev blakus.

Atrodoties komā, es pilnīgi skaidri redzēju, kad tu nāci pie manis uz palātu. Tu stāvēji pa kreisi no manis, tu glāstīji man roku, glāstīju manus deniņus, līdz kuriem tik tikko aizsniedzies, un teici man ļoti labus, siltus vārdus. Es visu dzirdēju, bet neko nevarēju tev pateikt. Es ļoti gribēju atgriezties. Es tā gribēju atgriezties, lai ieraudzītu tevi vēlreiz. Kad es iznācu no komas un tu ienāci palātā, kad es tevi ieraudzīju, es biju vienkārši laimīgs. Es nevarēju tev neko pateikt, tāpēc ka kaklā bija iesprausta caurulīte. Taču manas acis mirdzēja, un es rādīju ar īkšķi uz augšu, ar visu savu būtību rādot, ka esmu laimīgs tevi redzēt. Es patiešām biju laimīgs tevi redzēt, Taņecķa.

Pēc tam tu aizgāji, un sāku mirt lēni un ilgi. Ārsti darīja visu, ko varēja, bet man kļuva arvien sliktāk un sliktāk. Es vienkārši ilgstoši miru.

Es nemocījos. Man nesāpēja, es mocījos tikai tādēļ, ka šķiros no tevis. Un, kad tu man pajautāji: “Vai es gribu dzīvot?”, es pamāju ar galvu: “Jā.” “Vai tev traucē mans apmeklējums?”, es pašūpoju galvu: “Nē.” Pat tad, kad es biju bez samaņas, es visu laiku tevi redzēju. Gan mājās, gan slimnīcas gaitenī. Es vienmēr zināju, kad tu esi slimnīcā, kad tevi laiž un kad nelaiž. Ārsti man šļircināja kaut ko tādu, un es nevarēju tev atbildēt, bet es zināju, es jutu, es redzēju tevi. Tu vienmēr biji man blakus. Pēdējo reizi tu mani noskūpstīji uz deniņiem. Pateici man sakarā ar Astrusa palīdzību, bet es tev izrunāju tikai vārdu “mirstu”, taču tu to nedzirdēji, tāpēc ka nebija skaņas. Es sakopoju visus spēkus un pēdējo reizi paspiedu tavus pirkstus. Es atvadījos. Nākamajā dienā es nomiru.

Es sapratu, ka esmu nomiris, kad nonācu zem griestiem un ieraudzīju savu ķermeni. Astrusa nebija, viņš bija pazudis. Ķermenis bija ļoti vājš, ļoti briesmīgs, viss sadurstīts ar caurulītēm. Ārsti rosījās apkārt un neko izdarīt nevarēja. Es sapratu, ka esmu miris.

Un, tikko es to sapratu, es momentāni nonācu tunelī un milzīgā ātrumā, burtiski ar svilpoņu, lidoju caur tuneli uz gaismu. Uz spilgtu dzeltenu gaismu. Es tunelim cauri izlidoju ļoti ātri. Izlēcu no tuneļa un nonācu jūras karstā. Dzeltenas smiltis, dzeltena pilsēta pie jūras un pati jūra, kurā peldas. Es arī sāku peldēties, bet pēc tam izlīdu krastā un ieraudzīju Nikolaju. Viņš arī bija peldējies jūrā. Mēs metāmies viens otram pretim. Mēs apkampāmies un apraudājāmies. Tā vienkārši bija laime man. Nikolajs teica, ka viņš visu laiku bijis blakus Olgai. Ka viņš mūs ir redzējis Ļeņingradā, ka viņš visu par mums zina, ka viņš ļoti priecājas mani redzēt. Pēc tam viņš izzuda, es paliku viens un gāju uz pilsētu.

Vienas vienīgas vienlaidu dzeltenas mājas, ielas ar pazīstamiem nosaukumiem. Pilsēta ļoti līdzīga parastai cilvēku pilsētai. Transporta nebija. Cilvēki staigāja kaut kādi sevī iegrimuši. Visi kaili. Neviens tam uzmanību nepievērsa.

Es arī biju kails, bet uz manis karājās puscaurspīdīgs apmetnis ar lielu caurumu aizmugurē. Es pievērsu uzmanību, ka uz cilvēkiem arī karājas apmetņi, bet bez cauruma, kā man. Tieši uz ielām, te šur, te tur, guļ, savilkušies kamoliņos, cilvēki, ietinušies savos puscaurspīdīgajos apmetņos.

Un te es ieraudzīju tēvu nākam pretim. Viņš bija jauns, bet kaut kāds bremzēts. Viņš atpazina mani. Mēs satikāmies mierīgi. Pienācām un vienkārši sākām runāties. Viņš pajautāja: “Nu, kā tev klājas?” Es atbildēju: “Lūk, nomiru.” Viņš teica: “Iesim uz mājām.” Un mēs devāmies pie viņiem uz mājām. Divstāvu māja, viņu dzīvoklis pirmajā stāvā. Tēvam vienmēr bija patikuši dzīvokļi pirmajā stāvā. Vienā istabā apvalkā sēdēja māmiņa. Tēvs teic, ka viņa dus. Es ieraudzīju viņas sapni: viņa gatavoja ēst. Citā istabā sēdēja Oļegs, arī viņš dusēja. Es ieraudzīju viņa sapni: viņš aplūkoja planētas, skatījās uz pasaules-ēku. Ar tēvu mēs gandrīz ne par ko nerunājām, tāpēc ka viņš ļoti ātri man pateica, ka ir noguris. Viņš ietinās savā apmetnī, apgūlās tieši uz grīdas un aizmiga. Vēl kādā istabā es ieraudzīju Pavļiku, kurš arī dusēja un redzēja sapni, ka viņš no laivas makšķerē. Es atgriezos Oļega istabā, pamēģināju ar viņu sarunāties, bet viņš man absolūti nekādu uzmanību nepievērsa. Es viņa sapnī ieiet nevarēju.

Pēc tam es pēkšņi nonācu blakus tavai māmiņai. Viņa dusēja un redzēja sapni par Vurnāru (Вурнары) sanatoriju, un viņa tur ārstē bērniņus. Es vienkārši sāku viņai stāstīt par tevi, un pēkšņi viņas sapnis izgaisa. Viss izgaisa, viņa vienkārši bija blakus man. Viņa mani pazina un teica: “Ai, Vitālik!” Viņa saprata, ka esmu miris. Viņa pamodās, un viņa zināja, ka viņa ir mirusi. Viņa pajautāja par tevi. Es sāku viņai par tevi stāstīt. Man šķita, ka viņai bija interesanti. Bet pēc tam viņa pēkšņi negaidīti un ļoti ātri aizmiga atkal.

Un netālu dusēja tavs tēvs. Arkādijs ir ļoti līdzīgs viņam. Pēc tam es padomāju par Natašu, tavu māsu, un nonācu blakus viņai. Viņa dusēja. Es viņas sapni nesapratu. Manuprāt, kaut kas no mājas rūpēm, aprūpējot vīru. Gena dusēja netālu savā apvalkā. Un netālu no viņiem dusēja Vovka. Vovka baudīja sapni. Viņš redzēja, ka viņš ir jauns un veselīgs puisis, kurš lieliski pavada laiku. Lūk, arī visi radinieki, kurus es tur ieraudzīju.

Es gribēju satikt savu māsu Aločku, bet nespēju. Viņas tur nebija. Viņas meitu Natašu arī netiku saticis. No dzīvajiem es tur biju saticis tikai Koļu.

Es klīdu pa pilsētu ļoti ilgi. Un negaidīti nonācu kādā ielā, kura man šķita pazīstama. Es atcerējos, ka šī iela ir saistīta ar tevi. Mēs bijām tur ar tevi reiz. Droši vien mēs te dusējām.

 

Kad es jau biju zaudējis jebkādu interesei un jebkādus spēkus, pēkšņi nez no kurienes parādījās Astruss. Un es nez kāpēc uzreiz tiku ievilkts tā apmetņa, kurš uz mani karājās, caurumā. Tieši ar muguru ielidoju, kā izrādījās, aizbāznī.

Aizbāznis ir apmēram 4 m garš tunelis aptuveni cilvēka garumā. Aizbāžņa vidū kā tīmeklis karājās mana ķermeņa hologramma. Tur bija gaišs, un bija jūtama neliela vibrācija. Es aizbāznī sabiju 8 dienas. Astruss pie manis nāca katru dienu un stāstīja, ka man būs šeit jāatrodas 8 mēnešus. 8 mēnešus, lūk, no šādām dienām. Es sāku teikt, ka nevaru būt slēgtā telpā. Es gribu būt ar Tatjanu. Man vienkārši ir jābūt ar Tatjanu. Es nespēju tur būt, Taņečka, es gribēju būt ar tevi.

Tas turpinājās 8 dienas, un 9. dienā Astruss man teica: “Ja tu negribi sēdēt aizbāznī, vari iet.”

- Kā, lūk, tik vienkārši?

Jā, tieši, lūk, tik vienkārši viņš man pateica: “Ja tu negribi sēdēt aizbāznī, vari iet.” Un atvēra man portālu, kurš bija aizbāžņa sienā. Es burtiski izlidoju no šī aizbāžņa un nonācu mājās.

- Un tevi tas nepārsteidz?

Tad mani tas nepārsteidza, es tad vienkārši biju priecīgs. Es tagad esmu sapratis, kur bija būtība, kāpēc viņš burtiski izgrūda mani no aizbāžņa.

Analizējot visu par pagājušo laiku, es sapratu, kādu dāvanu man ir pasniedzis Astruss. Viņš, apgādājis mani ar apbrīnojamu galaktiska mēroga informāciju, nosūtīja mani brīvā peldējumā, dodot man pilnīgu brīvību darbībās. Esmu sapratis, kāpēc “aizlidoju garām” otrajā oktobrī. Tā gan ir kļūme, par kuru mani brīdināja Astruss. Bet, galvenais, kā esmu sapratis, man trūka iemaņu.

Un tagad es kā zinātnieks atrodos pašā optimālākajā stāvoklī, tāpēc ka es varu, izmantojot smalkās pasaules likumus, pārbaudīt visas savas zināšanas, iemācīties darboties. Es iemācīšos mainīt plazmoīdo un fizisko ķermeņu vibrācijas frekvenci. Es iemācīšos radīt šos ķermeņus, būdamas uz Zemes, tāpēc ka plazmoīdā pasaule atrodas uz Zemes. Kad es teicu “uz Zemes”, es ar to domāju to fizisko pasauli, kurā atrodies tu.

Taņečka, man ir vienreizējas iespējas. Šeit ir gan teorija, gan eksperiments – viss ir manās rokās. Un eksperiments šeit ir nekļūdīgs. Tu nevari iedomāties, kādos apbrīnojamos, vienkārši satriecošos apstākļos es atrodos kā zinātnieks. Es vienkārši pašlaik esmu laimīgs, ka beidzot esmu sapratis, kas ir jādara un ka man tam ir absolūti visas iespējas.

Es gribu, lai tu zinātu: es darbojos, es darbojos. Tajā aizbāznī, toreiz pirms 9 mēnešiem, es smaktu tajā kā cietumā. Bet tagad es tajā pašā aizbāznī strādāju ar tādu pašu labpatiku, kā strādāju turbīnu laboratorijā. Atceries, mēs ar tevi strādājām turbīnās? Lūk, ar tādu pašu labpatiku es strādāju šeit, pat ar lielāku, tāpēc ka tur bija turbīnas, bet šeit es sastrādāju iemaņas, kuras ļaus man radīt jaunus ķermeņus. Slikti ir tikai vienā ziņā: tur tu man biji blakus, bet šeit tu pagaidām esi tālu. Bet es strādāju, es atnākšu. Un atnākšu drīz.

Bet pagaidām es tev pastāstīšu, kāda ir plazmoīdā pasaule, un ļoti uzmanīgi attiecies pret maniem vārdiem, tāpēc ka tā ir tā pasaule, kurā es pašlaik atrodos.

 

2016. gada 21. oktobris

3. daļa. Plazmoīdā pasaule.

 

Plazmoīdā pasaule ir substance, kura pilnīgi caurauž absolūti visu pasaules-ēku, tajā skaitā arī fizisko pasauli. Plazmoīdā pasaule – tā ir milzīga, neizmērojama pasaule, tā ir pasaule ar apbrīnojamām iespējām un būtībām, kurām piemīt apbrīnojamas spējas.

Es plazmoīdajā pasaulē esmu sabijis jau 9 mēnešus un labi to esmu iepazinis, tāpēc ka visus šos 9 mēnešus es novēroju, kas ap mani notiek. Šī pasaule ir pilna ar plazmoīdām būtībām, kuras savā starpā kontaktējas ļoti aktīvi. Viņas mani nav redzējušas, un tāpēc es varēju plazmoīdās pasaules dzīvi vērot no malas. Tā ir ļoti interesanta pasaule. Plazmoīdās būtības dzīvo, ja tā var teikt, tajā pašā pasaulē, kur fiziskie cilvēki. Vēl vairāk, plazmoīdās būtības dzīvo viņu mājās, izmanto viņu dzīvokļus, viņu mēbeles, bet neizmanto apģērbu, tāpēc ka apģērbu viņas sev rada no cita materiāla.

Es redzēju, kā viņas “šuj” sev apģērbu. Katra šuj sev apģērbu pati, kā prot. Es novēroju, kā sievietes ļoti uzmanīgi aplūko fizisko sieviešu modi un šuj sev tieši tādus pašus tērpus. Vīrieši ir tērpušies vienkārši neglīti, tāpēc ka viņi neprot šūt un valkā to, kas viņiem iznāk. Es redzēju tik apbrīnojamus apģērbus, ka man gribas smieties par tiem. Bet es sapratu, ka viņi vienkārši nevar uztaisīt sev labu apģērbu.

- Un no kāda materiāla viņi šuj sev apģērbu?

Apģērbs arī tiek šūts no plazmas, bet šī plazma ir blīvāka nekā viņu ķermenis. Tā ir blīvāka nekā viņu ķermenis, plazma, nosacīti sakot, ir audums, no kura šuj apģērbu.

- Šim audumam var būt dažādas krāsas, dažāda faktūra – tas var būt plānāks, biezāks? Vai kā?

Šo audumu katra būtība izkrāso patstāvīgi ar savu gribēšanu tādā krāsā, kādā viņai patīk. Tāpēc viņa var radīt jebkurus, tajā skaitā arī ļoti greznus apģērbus, kādus šeit rada sievietes.

- Un apavi? Viņām tur ir apavi?

Jā, apavi ir. Apavus viņas arī rada pašas. Bet ar apaviem ir sliktāk. Kurpnieku šeit ir maz, un tāpēc viņas visas ir apautas apavos, kas atgādina kalošas. Kaut gan sievietēm tie vairāk atgādina kurpes. Bet arī šos apavus vajag uztaisīt.

- Bet tad sievietes neapģērbj vīriešus?

Es nezinu. Droši vien savus vīriešus viņas apģērbj, taču vairums vīriešu apģērbj sevi paši.

- Mans Dievs, visu ar rokām.

Nē, ne ar rokām. Viņas visu rada domās, taču ir jāizdomā katra ieloce, katra izliece. Absolūti viss līdz smalkumiem.

- Un, kamēr visu neizdomās, nekas nav izpaudies. Bet, lūk, izdomāja visu, nospieda “podziņu”, un izstrādājums parādījās. Stāv blakus kurpes. Tā?

Nē, ne tā. Samērā ar to, kā viņas apdomā, uzreiz parādās lieta. Viņas redz, ka tas ir neglīti, tas viņām nepatīk, un šī lieta uzreiz izmainās. Kļūst tāda, kā viņas ir izdomājušas no jauna.

-Šajā plazmoīdajā pasaulē viņas ir kaut kā apvienotas ģimenēs, vai arī katra plazmoīdā būtība fiziskajā pasaulē dzīvo pie saviem tuviniekiem?

Pamatā katra būtība dzīvo mājās ar saviem fiziskajiem tuviniekiem.

- Bet viņas savā starpā kontaktējas?

Ļoti aktīvi. Viņas pastāvīgi satiekas uz ielas un daudz laika pavada sarunās. Es pievērsu uzmanību, ka viņas ļoti daudz runā par fizisko pasauli, par saviem tuviniekiem. Viņas ļoti interesējas, kā klājas tuviniekiem, un pat strīdas savā starpā, kuru tuviniekiem klājas sekmīgāk, kuru tuvinieki ir guvuši lielākas sekmes uz Zemes attiecībā uz smalkās pasaules likumu izzināšanu un kādas ir viņu perspektīvas turpmāk. Kurš aizies uz plazmoīdo pasauli, un kurš paliks mirušo pasaulē.

- Ar ko viņas vēl nodarbojas Viņām ir kaut kāda evolūcija? Kaut kāda attīstība? Ko viņas vēl dara?

Es neredzēju, ka viņas ar kaut ko mērķtiecīgi nodarbotos. Manuprāt, pa dienu viņas pavada laiku, tiekoties un sarunājoties, bet pa naktīm būvē sakaru tiltus ar saviem tuviniekiem, pārraidot viņiem informāciju par smalko pasauli caur sapni. Viņas visas katru nakti strādā pie informācijas pārraidīšanas par smalko pasauli cilvēkiem. Un ne tikai saviem tuviniekiem, bet arī citiem. Taču pirmām kārtām saviem tuviniekiem. Kam tuvinieku nav, tās strādā ar citiem.

- Kāda ir plazmoīdā pasaule organizējuma ziņā? Tur ir kāda varas struktūra, kāds viņas pārvalda? Tev arsenālā nav šo zināšanu?

Es vienkārši pagaidām neesmu par to aizdomājies un sāku tev plazmoīdo pasauli aprakstīt no iekšienes, to, kā es redzu.

- Labi, tad turpini to aprakstīt tālāk.

Plazmoīdajā pasaulē eksistē teātri, kinoteātri, skolas.

- Bet tur taču nav bērnu.

Kāpēc nav bērnu? Ir arī bērni.

- Bērni nāk uz plazmoīdo pasauli?

Jā, šeit ir daudz bērnu jeb plazmoīdo būtību bērnu vecumā.

- Un viņas arī ir vientuļas? Katra no viņām atrodas ar saviem zemes plāna vecākiem?

Jā, bet par viņiem gādā pieaugušās plazmoīdās būtības, pat ja viņas nav viņu radinieki.

- Tad šie bērni tur aug un kļūst pieaugušie?

Jā, viņi izaug un sasniedz plaukuma vecumu, aptuveni 30 gadus zemes plāna izpratnē.

- Varbūt visi bērni, kuri nomirst, nāk uz plazmoīdo pasauli?

Nezinu, bet viņu tur ir daudz.

- Labi. Tātad teātri, skolas, vēl?

Bērni mācās skolās, bet pieaugušie vakaros, tāpat kā fiziskajā pasaulē, iet uz teātriem un kino. Un pat skraida uz satikšanos. Plazmoīdā pasaule gandrīz visā atgādina fizisko pasauli, bet tikai citā līmenī.

- Bet daba tur ir mūsējā? Kinoteātri mūsējie?

Daba pie viņiem ir Zemes daba, tāpēc ka atrodas uz Zemes. Bet kinoteātri viņiem ir savi un kinofilmas viņiem ir savas. Kaut arī viņi var skatītes zemes plāna izrādes un kinofilmas.

- Bet viņiem tur ir kaut kādas darbavietas?

Nē, es to neredzēju.

- Bet tur kaut nedaudz rūpējas par ielu tīrību?

Nē, tur nav nekādu atkritumu, nekādu netīrumu. Tikai tas, kas izpaužas fiziskajā pasaulē. Toties labestības tur ir pietikami.

- Bet tur taču artisti, kinooperatori, skolotāji. Tātad tur ir kaut kāds darbs?

Jā, ir, bet šis darbs ir saistīts tikai ar radošā sākuma, garīgās attīstītības paaugstināšanu. Tur ir mākslinieki, notiek izstādes. Tur ir bibliotēkas, kurās glabājas visdažādākās izcelsmes grāmatas: no Zemes un pat no citām pasaules-ēkas malām.

- Bet tu neredzēji tur, bibliotēkā, mūsu grāmatas?

Kā tad neredzēju? Redzēju. Es tikai no šejienes tad arī ieraudzīju, kādu rezonansi ir izsaukušas mūsu grāmatas.

- Un mūsu grāmatas tur lasa?

Jā, lasa un ļoti aktīvi. Tikko atnākušie ļoti nožēlo, ka nav izlasījuši tās uz Zemes, un cenšas kaut kā nodot informāciju par tām saviem tuviniekiem pa sakaru tiltiem.

- Kā tur gadās artisti, kinooperatori, skolotāji utt.?

Visi speciālisti atnāk no Zemes.

- Un tur ir zinātnieki?

Jā, zinātnieki ir, un viņi pastāvīgi notur konferences, apspriež pasaules-ēkas jautājumus, dzīves un nāves jautājumus, meklē iespējamos sakarus ar zemes plāna zinātniekiem, lai nodotu viņiem precīzu informāciju par smalko pasauli.

- Vai tiešām viss tas, ko tu stāsti, patiešām ir tā?

Tici man, es tev stāstu absolūtu patiesību. Es sabiju tur 9 mēnešus, es šo plazmoīdo pasauli sāku nīst, tāpēc ka viņi mani neredzēja un nekontaktējās ar mani. Es ne ar vienu nespēju stāties kontaktā, tāpēc ka man nebija ķermeņa. Viņi mani neredzēja. Toties es varēju parakņāties viņu galvās. Un mani satrieca, ka viņi pamatā domā tāpat kā cilvēki uz Zemes.

Var tikai teikt, ka viņi ir labestīgāki, tīrāki un zinošāki.

- Šīs plazmoīdās būtības var būt ar dažādu ierašanās laiku. Kāda tur ir sabijusi pusgadu, kāda 5 gadus un kāda gandrīz 10 gadus. Vai starp viņām ir kāda starpība?

Jā, un ļoti liela. Tās, kas tur atrodas pirmo gadu, praktiski ne ar ko neatšķiras no zemes plāna cilvēka. Un domā un spriež tāpat. Vienīgais – viņām ir parādījušās papildu zināšanas par mirušo pasauli un par aizbāzni.

Tās, kuras tur ir sabijušas pusi termiņa, šķiet atturīgākas un spriež ar vēsāku galvu. Viņas jau prot analizēt situāciju, saprot, kas ar viņām notiek un ko gaidīt tālāk. Tās, kas atrodas tur pēdējo gadu, ir pilnīgi citādas. Var teikt, ka viņas iemieso ideālo cilvēku. Viņas ir kristāliski tīras un godīgas.

- Uz kā rēķina tāda transformācija notiek? Viņas ir šeit, mūsu fiziskajā pasaulē, blakus mums, dzīvo mūsu dzīvokļos. Uz kā rēķina 10 gadu laikā viņas pēkšņi tā ir izmainījušās uz labo pusi?

Viņas tā ir izmainījušās, tāpēc ka uz viņām pastāvīgi nāca enerģijas un informācijas kosmiskās plūsmas, pastāvīga iedarbība uz viņu apziņu. Viņu apziņa mainījās psihosfēras vadībā.

- Psihosfēra iedarbojas ne tikai uz fizisko pasauli, bet arī uz plazmoīdo?

Jā, viņu apziņa mainījās psihosfēras iedarbībā, turklāt mainījās ļoti ātri. Tas, kas uz Zemes notiek gadsimtu laikā, šeit notiek īsā termiņā. Šo 10 gadu laikā viņu apziņa mainās principiāli, un viņas kļūst pilnīgi citādas, salīdzinot ar tām, kādas bija, atnākot šurp. Viņas domā citādi, spriež citādi, un viņām ir vienkārši milzīgs zināšanu apjoms par smalko pasauli, saņemts šo 10 gadu laikā uz informācijas plūsmu iedarbības rēķina.

- Vai tad psihosfēra un plazmoīdā pasaule ir viens un tas pats?

Nē, bet psihosfēra ir plazmoīdās pasaules daļa. Plazmoīdā pasaule vispār ir tāda pasaules-ēkas struktūra, kura iet cauri visiem vieliskajiem elementiem. Un caurauž ar sevi pašu planētu. Plazmoīdajā pasaulē ir laiks, un šis laiks atbilst zemes plāna laikam.

- Viņas tāpat guļ, tāpat no rīta ceļas? Viņām ir diena un nakts, kā uz Zemes. Jā?

Jā, viņām tāpat ir dienas un nakts maiņa. Tikai viņas pilnīgi neuztrauc gadalaiku maiņa, tāpēc ka viņas nejūt ne aukstumu, ne karstumu. Viņām visur ir vienādi labi.

- Tur ir ģimenes?

Tur ir ģimenes, kuras radušās jau uz Zemes. Bet, ka ģimene organizētos šeit, es neredzēju.

 

2016. gada 26. oktobris

4. daļa. Planētas plazmoīdā pasaule.

 

Esmu ļoti daudz ceļojis pa plazmoīdo pasauli, pabijis Amerikas un Eiropas, pat Āfrikas plazmoīdajā pasaulē.

- Ir kāda starpība starp Eiropas un Āfrikas plazmoīdajām pasaulēm?

Jā un ļoti liela. Eiropas plazmoīdā pasaule ir ļoti piesātināta, tur ir ļoti daudz cilvēku, kuri aktīvi sazinās savā starpā. Viņi ir ļoti neapmierināti ar to, kas notiek Eiropā, uzskata, ka Eiropu piesārņo sveši elementi. Pēc viņu domām, tas traucē eiropiešu būtībām pāriet uz plazmoīdo pasauli, tāpēc ka viņus, nosacīti sakot, atšķaida zemfrekvences elementi-migranti.

- Un kāda ir Āfrikas plazmoīdā pasaule?

Āfrikas plazmoīdā pasaule ir ļoti mazapdzīvota. Faktiski pa visu Āfriku gandrīz nav plazmoīdo būtību. Galvenokārt viņas ir sakoncentrētas Āfrikas ziemeļos un nedaudz dienvidos. Tur ir tādi paši tukšumi plazmoīdajā pasaulē kā pie mums Sibīrijā fiziskajā pasaulē. Var nolidot tūkstošiem kilometru un nesatikt nevienu plazmoīdu būtību.

- Āfrikas plazmoīdajām būtībām ir melna ādas krāsa?

Jā, viņas ir tieši tādas pašas, kā fiziskie cilvēki uz Zemes. Ziemeļos viņas ir melnīgsnējas, dienvidos melnas. Bet viņu ir maz. Vispār rodas tāds iespaids, ka Āfrika ir vēl pilnīgi nepamodies kontinents. Tās it kā pat nav. Plazmoīdajā pasaulē tur gandrīz ir pilnīgs tukšums. Vārdu sakot, tā ir Sibīrija mūsu fiziskajā pasaulē. Reiz Jura stāstīja, ka viņš braucis par Transsibīrijas dzelzceļu un pa logu skatījies Ziemeļpola virzienā. Un zinājis, ka viņa priekšā ir divi tūkstoši kilometri un tur nav neviena cilvēka. Kad es lidoju virs Āfrikas, es šos vārdus atcerējos. Es nolidoju līdz dienvidiem un nesastapu nevienu plazmoīdo būtību.

- Tas ir, visi nomirušie afrikāņi faktiski paliek mirušo pasaulē.

Jā, tev taisnība. Lielākā daļa, vienkārši lielākā daļa paliek mirušo pasaulē.

- Un Amerika?

Amerikā plazmoīdā pasaule ir retinātāka nekā Eiropā. Dīvaini, es to pat negaidīju. Es vienmēr biju uzskatījis, ka amerikāņi ir labi attīstīti, bet, pabijis viņu plazmoīdajā pasaulē, es sapratu, ka tas tā nav. Viņi ir pārāk lieli pragmatiķi, un Amerika rada to pašu iespaidu kā Āfrika, tikai tur vairāk un biežāk ir sastopamas būtības plazmoīdajos ķermeņos ar gaišu ādas krāsu. Es skaidri pārliecinājos, ka Ameriku nekādi nevar uzskatīt par valsti ar augstu garīgumu. Tai vēl ir ļoti, ļoti tālu. Plazmoīdajā pasaulē Amerika ir tā pati Āfrika, tikai ar baltu ādas krāsu.

- Un Krievija?

Lūk, Krievija – tā ir cita lieta. Krievijā uz katra soļa ir sastopamas būtības plazmoīdā ķermenī. Krievu plazmoīdos ķermeņos ir ļoti daudz. Es biju patīkami pārsteigts, ka krievu ir tik daudz. Tomēr ir kaut kas tāds krieviem no Dieva. Turklāt ir ļoti daudz plazmoīdo būtību, kas pārstāv pašus parastākos, ierindas iedzīvotājus, kuri ne ar ko īpašu, izņemot patiesu ticību Dievam, vairāk neizcēlās. Un viņas ļoti kautrīgi izpauž sevi plazmoīdajā pasaulē. Viņas nesaprot, kas notiek, viņas pārdzīvo, ka nevar stāties kontaktā ar saviem fiziskajiem tuviniekiem, daudz raud, tāpēc ka nesaprot, kas ar viņām notiek. Viņas vienmēr ir blakus saviem tuviniekiem, kas palikuši fiziskajā pasaulē, un ļoti pārdzīvo, ka viņas nedzird, nesaprot. Īpaši stipri pārdzīvo, kad ģimenēs notiek skandāli, lamas, kad rodas naida vai niknuma vilnis. Taču pakāpeniski viņas pieņemas prātā.

Jāsaka, ka psihosfēra Krievijā man šķita visapskaidrotākā. Piesātināta un apskaidrota. Apskaidrotāka nekā Eiropai. Es pat nodomāju, kas tas ir Astrusa darbs. Uzraugot Krieviju, viņš ir spējis izdarīt tā, ka Krievijas psihosfēra ir piesātināta ar diezgan augsta garīgā līmeņa cilvēkiem.

- Kā tu domā, kāpēc Krievijas plazmoīdā pasaule ir tik piesātināta?

Es domāju, ka cilvēki Krievijā ir citādi. Viņi vienmēr ir izdzīvojuši ar grūtībām, kopīgi, un vienmēr paļāvušies uz Dievu – tātad atbilduši tām prasībām, kādas pieprasa augšāmcelšana.

- Saki, kad tu ceļoji pa plazmoīdo pasauli, tu pabiji Indijas un Ķīnas plazmoīdajās pasaulēs?

Jā, es pabiju Indijas un Ķīnas plazmoīdajās pasaulēs. Jāsaka, ka šo valstu plazmodīdās pasaules ir ārkārtīgi piesātinātas ar plazmoīdājām būtībām. Ārkārtīgi. Un tur ļoti daudz ir tādu, kuras jau ir pārgājušas jaunajā fiziskajā sabiedrībā. Tās ir apbrīnojamas divas valstis, kuras īpaši izceļas pat salīdzinājumā ar Krieviju. Tur burtiski ir saspiesti. Apmēram tāpat, kā pie viņiem uz Zemes. Tā arī tur, viņu plazmoīdajā pasaulē ir vienkārši saspiesti.

 

2016. gada 1. novembris

5. daļa. Plazmoīdās pasaules īpatnības.

Plazmoīdajai pasaulei piemīt unikālas spējas. Tā spēj ātri mainīties un kļūt pilnīgi citāda. Piemēram, plazmoīdā pasaule kļūst tāda, ka viss visapkārt uzreiz pārklājas ar sarmu. Būtības arī pārklājas ar sarmu, bet aukstumu nejūt. Šī sarma nozīmē balto miglu. Šī sarma kolosāli ietekmē plazmoīdās pasaules visas būtības. Viņas lēcienveidā paaugstina savas apziņas līmeni. Viņas it kā paceļas uz nākamo pakāpi.

- Un cik bieži tāda sarma parādās?

To 9 mēnešu laikā, kopš esmu bijis šeit, šī sarma bija divas reizes.

- Šī sarma uz tevi iedarbojās?

Nē. Es biju kā būtība, man nebija ķermeņa, tāpēc šī sarma uz mani neiedarbojās. Sarma visu pārklāj apmēram vairākas stundas, bet pēc tam pēkšņi uzreiz pazūd.

- Un kā cilvēki to panes?

Man radās iespaids, ka viņi to nemanīja. Taču viņu spriedumi mainās.

 

Plazmas pasaule planētas centrā

Interesanti ir tas, ka planētas centrā, kuru caurauž plazmoīdā pasaule, arī eksistē savdabīga plazmoīda pasaule.

- Bet planētas centrā taču ir kausēta magma.

Un tomēr planētas centrā eksistē plazmoīda pasaule, un šajā plazmoīdajā pasaulē arī eksistē plazmoīdas būtības.

- Un kas nonāk planētas centrā plazmoīdu būtību veidā? No kurienes viņas tur ierodas?

Būtības tur ierodas no mirušo pasaules. Tās it tās, kuras nav izgājušas dzīves pārbaudi uz Zemes un vairs nevar iet uz dzimšanu.

- Bet viņas arī ir plazmoīdas? Ar ko plazmoīda būtība planētas centrā atšķiras no plazmoīdas būtības uz planētas virsmas? Tā taču arī ir plazma?

Jā, tā arī ir plazma, bet tā ir citāda plazma. Tai piemīt citādas īpašības. Plazma planētas centrā ir zemfrekvences.

- Bet vibrācijas frekvences pazemināšanās ved pie fiziska ķermeņa parādīšanās.

Nē, tas tā nav. Plazmai ir dažāda kvalitāte, dažādas īpašības. Planētas centrā būtībām ir plazmoīdi ķermeņi, bet šiem ķermeņiem piemīt citādas īpašības, citādas kvalitātes. Tās neļauj viņām pacelties uz virsmu, lai tālāk pilnveidotos. Viņas tiek noturētas planētas centrā, lai nepiesārņotu ar sevi plazmoīdo pasauli un nemaisītos starp mirušajiem.

- Kurš tad tur nonāk?

Uz turieni iet slepkavas, un īpaši daudz pašlaik tur ir musulmaņu pasaules pārstāvju, to, kuri spridzina sevi un cilvēkus. Viņi atrodas tur. Turklāt viņi mirstot, piemēram, no sprādziena, nenonāk mirušo pasaulē. Viņi uzreiz iet uz šo plazmoīdo pasauli planētas iekšienē.

- Klau, sauksim to par plazmas pasauli, bet pasauli planētas ārpusēs par plazmoīdo.

Es kā būtība spēju tur pabūt. Tā ir pekle. Tagad es zinu, kas ir elle. Ir pekle, kur netiek ceptas, bet apgrozās būtības šajos plazmoīdajos ķermeņos. Ja viņām nebūtu ķermeņu, viņas būtu neredzamas. Bet, tā kā viņām ir zemfrekvences plazmas ķermeņi, es viņas labi redzēju. Lūk, kur patiesi ir šausmu grimases sejā.

Jā, tās ir šausmas. Tās mani milzīgi iespaidoja. Es sapratu – kas tas ir – slepkavas. Tāpēc tev teicu, ka nekad neatgriezīšu jaunību tiem, kas bijuši slepkavas vai būs slepkavas.

- Plazmas pasaule Zemes centrā ir viena visām valstīm, visai planētai?

Jā, tā ir viena visai planētai.

- Var teikt, ka tā ir tā pati elle, kur visi ir peklē.

Jā, tā tieši ir elle.

- Un kas tur notiek ar tām būtībām?

Tur vārda pilnā nozīmē ir pekle.

- Vai tad viņas tur tiek izkausētas? Iznīcinātas?

Jā, pakāpeniski viņas vienkārši izšķīst, sabrūk elementos. Tur vienkārši ir pekle. Un šīs būtības pamazītēm izzūd.

Būtības vienkārši sabrūk elementos. Tie ir slepkavas, maniaki, tie, kuri spridzina sevi un nogalina milzīgi daudz cilvēku. Viņi vairs nedzimst.

 

2016. gada 4. novembris

6. daļa. No kontakta ar Astrusu 27.10.16.

- Krievijas plazmoīdā pasaule un Krievijas psihosfēra – tas nav viens un tas pats? Vai arī, runājot par vienas vai otras valsts plazmoīdo pasauli, var runāt tieši par valsts pshiosfēru?

Astruss: Nē, tā teikt nevar. Var tādā veidā apjēgt, jā. Taču teikt viennozīmīgi, nē.

- Un kāda ir starpība starp Krievijas plazmoīdo pasauli un Krievijas psihosfēru? Pēc izmēra? Pēc telpas?

Astruss: Iztēlojieties plazmoīdo pasauli kā okeānu, bet psihosfēras kā milzīgi daudz līcīšu ar dažādiem apstākļiem: slēgtus līčus, līčus ar seklumu, dziļūdens līčus utt.

- Kā atdalās Krievijas plazmoīdā pasaule un, piemēram, Ķīnas? Kas veido robežas? Jo, ja to nav, kas var traucēt Ķīnas plazmoīdajām būtībām ieņemt Krievijas plazmoīdo pasauli?

Astruss: Nē, tas iespējams. Ķīnas psihosfēras vidējais blīvums ir viens, bet Krievijas psihosfēras – cits. Tāpēc ka šis dziļums ir dažāds vai arī uzturēšanās apstākļi dažādos līčos ir dažādi. Un tas, kas izpaužas kā būtība, peld šajā okeāna dziļumā. Plazmas būtības izpausme – tas ir plazmoīdais ķermenis.

- Tie ir kā okeāni ar dažādiem dziļumiem. Un liela dziļuma dzīvība nevar izdzīvot mazos dziļumos. Tā?

Astruss: Ļoti pareizi.

- Vitāliks teica, ka Ķīnas un Indijas plazmoīdajās pasaulēs ir ļoti saspiesti. Un viņu vēl ir divi miljardi uz Zemes. Pie kā tas var novest?

Astruss: Tad dabā pēkšņi izpaužas kāds sprādziena vilnis dzimstības pārtraukšanās vai epidēmiju veidā. Šajā gadījumā var gaidīt kādu dzimstības samazināšanos vai epidēmiju skaita palielināšanos.

- Plazmoīdo būtību evolūcijas būtība ir tikai tajā, ka viņas vitonu plūsmu iedarbībā izmaina savu apziņu un pāriet augstfrekvences fizisko cilvēku sabiedrības “cilvēki-2” pakāpē? Tas ir, viņām pašām savas evolūcijas dēļ nekas nav jādara? Viss darās pats?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Bet tur var būt pēkšņi šļaksti, un tas viņas momentāni...

- Vitālijs runāja par balto miglu, par sarmu. Jūs par to?

Astruss: Jā.

- Tur ir daudz bibliotēku, grāmatas no visas pasaules-ēkas. Kad es Jums sniedzu Raimonda Lodža (Rymond Lodge) vārdus, ko viņš vēstīja tēvam uz Zemes, par to, ka viņš apmeklē satriecošas bibliotēkas, Jūs teicāt, ka viņš ir aizgājis pārpasaulībā. Rodas jautājums: vai viņš neapmeklēja plazmoīdās pasaules bibliotēkas?

Astruss: Apmeklēja.

- Ja tas ir tā, tad kā plazmoīdā pasaule ir saistīta ar pārpausulību? Tas nav viens un tas pats? Tā nav pārpasaulības daļa?

Astruss: Pārpasaulības daļa.

- Par plazmoīdo pasauli. Vitāliks teica, ka viņi tur paši rada sev apģērbu. Kāpēc viņi nerada sev mājas, bet dzīvo savu tuvinieku mājās? Ja tuvinieku nav, tad dzīvo svešu cilvēku mājās?

Astruss: Runa par dziļumu jau bija. Katrs cilvēks kā tāds, kuram ir psihe, ar psihosfēru ir saistīts tiešā veidā. Plazmoīdās būtības atrodas šī dziļuma stāvoklī. Vienas ir saistītas ar seklu ūdeni, citas ar noteiktiem dziļumiem. Katrā psihosfērā ir noteikts cilvēku skaits, kurš veido zināmu kompleksu. Tie ir sociālie slāņi, kuriem ir vibrāciju ziņā vienāda psihosfēra, kopīga noskaņa un uzmanība.

- Tāds slēgts līcis vai līcis ar seklumu katrai plazmoīdajai būtībai ir savas pašas mājas?

Astruss: Daļēji, jā. Izmainiet mēbeļu novietojumu savā mājā, un jūs diezgan ilgi būsiet psihiski apjukuši. Lai tas nenotiktu, viņas tiecas uz mājām. Piesaiste. Nevar dzīvot svešā uzmanībā.

- Vitālijs teica, ka plazmoīdajā pasaulē ir bērni. Varbūt visi mirušie bērni uzreiz iet uz plazmoīdo pasauli. Vai arī nē?

Astruss: Nē.

- Kā tiek dalīti mirušie bērni? Kāds iet uz plazmoīdo pasauli, bet kāds paliek mirušo pasaulē?

Astruss: Jā. Summējas bērna uzmanības kombinācija. Piemēram, bērnam bija audzējs, kurš sagādāja viņam mokas. Viņa uzmanība bija uz pastāvīgām sāpēm. Tas ir viens aspekts.

- Šādā gadījumā viņš iet uz plazmoīdo pasauli. Bet, ja nomira mierīgi, tad viņš paliek mirušo pasaulē?

Astruss: Jā, mirušo pasaulē, un atkal iet uz dzimšanu. Taču, ja bērns bija slimojis, bet kāda iemesla dēļ bijis laimīgs, jūtot šīs sāpes, šo sāpju piesaisti kaut kam, tad tur var būt visdažādākās kombinācijas. Tas ir uzmanības paradokss.

- Uzmanības paradokss. Bet, kad mirst zīdaiņi, kurp viņi iet? Kāda te uzmanība?

Astruss: Vienalga, zīdainis var vai nu just sāpes, vai arī nejust, vai arī just šajā nomiršanā sajūgumu ar kaut ko.

- Es gribu precizēt. Lūk, mirst gadu vecs bērns. Kur viņš nonāk? Viņi visi sākumā iet uz mirušo pasauli? Tā?

Astruss: Tā.

- Pēc tam sākas dalīšana: kāds iet uz aizbāzni, un kāds paliek? Kurš iet uz aizbāzni, un kurš paliek mirušo pasaulē?

Astruss: Atkarībā no piesaistes: ko viņš juta? Ja juta sāpes, iet uz aizbāzni. Bet, ja viņš sāpēs juta laimes pārdzīvojumu no saskares ar kaut ko, tad viņš paliek un iet uz reinkarnāciju. Taču, nākamreiz dzimstot, šim bērnam piemitīs kaut kāda fenomena īpašība.

- Līdz kādam vecumam viņi skaitās bērni?

Astruss: Līdz 13-14 gadiem. Tas ir, līdz dzimumbriedumam.

- Viņi plazmoīdos ķermeņus aizbāznī iegūst 8 mēnešu laikā, kā pieaugušie?

Astruss: Nē, tur tas notiek uzliesmojumu veidā, kuri ir saistīti ar dzīvības spēka enerģētiskās informācijas potenciālu.

- Tas ir, plazmoīdā ķermeņa veidošanas procesu var aktivizēt?

Astruss: Jā, var.

- Un nav obligāti 8 mēnešus sēdēt aizbāznī?

Astruss: Nav obligāti.

- Bet kāpēc būtību pamata masa sēž 8 mēnešus? Lai pierastu pie ķermeņa?

Astruss: Tāpēc ka ir kāds kopējs likums, bet ir tendences, kuras var būt nesaistītas ar šo likumu.

- Un, ja šis process tiek aktivizēts, tad ar kādu termiņu var iztikt 8 mēnešu vietā?

Astruss: Diezgan ātri, var pat momentāni to visu veikt. Un viena trešā daļa no tiem, kas iet cauri aizbāznim, pateicoties saviem iekšējiem likumiem vai nejaušībām, var brīvi izvairīties no gara termiņa.

- Tas ir, tāda būtība var ļoti ātri radīt ķermeni. Jā?

Astruss: Pat ātrāk, nekā jūs domājat.

- Bērni plazmoīdajā pasaulē plaukumu sasniedz apmēram 30 gados, bet tālāk vienmēr paliek 30-gadīgi. Tā?

Astruss: Tas ir tas pats zelta vidusceļš, kuru spēj noturēt uzmanība. Tālāk notiek izkliedēšanās. Pie noteikuma, ka ir ķermenis. Ja ķermenis nav blīvs, izkliedēšanās var neiestāties.

- Tur ir skolas. Mācību programmas dažādu valstu plazmoīdajās pasaulēs ir vienādas vai dažādas?

Astruss: Tās ir adekvātas enerģētiskās informācijas potenciālam.

- Bet potenciāls Krievijas plazmoīdajā pasaulē un, piemēram, Amerikas, ir dažāds.

Astruss: Absolūti dažāds, tāpēc ka mentālajam aspektam piemīt uzkrājošās specifikas īpašība.

- Un atkarībā no tā atrodas apmācības programma. Jā?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Tas ir, ja Amerikas plazmoīdā pasaule ir vāji attīstīta, tad arī programma, nosacīti sakot, ir zemākā līmenī?

Astruss: Var tā teikt.

- Kas ir skolotāji? Kādi no tiem, kas jau ir pārgājuši sabiedrībā “cilvēki-2”?

Astruss: Jā, tie ir tie, kas jau ir pārgājuši uz augstfrekvences fizisko sabiedrību “cilvēki-2”.

 

Turpinājums seko…

 

2016. gada 7. novembris

7. daļa. No kontakta ar Astrusu 27.10.16. Turpinājums.

- Plazmoīdajā pasaulē ir teātri, kinoteātri, muzeji, bibliotēkas. Ir artisti, zinātnieki. Bet nav strādnieku, inženieru, sētnieku utt. Vai var teikt, ka plazmoīdajā pasaulē viss darbs ir saistīts ar indivīda radošo, garīgo sākumu attīstību?

Astruss: Nē, tā nevar teikt. Ir tā sauktā rezonanses komponente. Katra individuālā būtība attīstās pirmām kārtām tajā virzienā, kur viņai ir pati spēcīgākā talanta izpausme. Bet vienlaikus norit visas sabiedrības attīstība rezonanses iedarbību rezultātā.

- Varbūt Zaporožeca sieva, sakot, ka viņa dejo baletu un bauda panākumus, runāja tieši par plazmoīdo pasauli?

Astruss: Tā.

- Bet mēs uzskatījām, ka viņa tur dus, pamostas un stāsta vīram par to, kas ir bijis zemes plāna dzīvē, pasniedzot to kā tagadni.

Astruss: Jūsu zināšanas uz to brīdi ierobežojās tikai ar mirušo pasauli. Citādi izskaidrot nebija iespējams.

- Tātad var izdarīt secinājumu, ka plazmoīdajā pasaulē pielietojumu atrod radoši cilvēki?

Astruss: Tā.

- Inženieri tur nav vajadzīgi, tehniķi nav vajadzīgi, naftinieki tur nav vajadzīgi, ārsti nav vajadzīgi, zemes plāna skolotāji nav vajadzīgi. Tā?

Astruss: To visu vajag, tāpēc ka tas viss rezonē, rada kopējo fonu.

- Jūs teicāt, ka artisti atrodas ilūziju pasaulē? Šī ilūziju pasaule nav plazmoīda pasaule?

Astruss: Ilūziju pasaule var tik plazmoīdās pasaules absorbēta.

- Un kas? Visi artisti iet uz plazmoīdo pasauli – uz ilūziju pasauli? Vai arī tikai tie no viņiem, kas uz Zemes ir pamodušies?

Astruss: Tikai tie, kas ir pamodušies.

- Kāpēc tad šī pasaule ir nosaukta par ilūziju pasauli? Jo tā taču ir reāla.

Astruss: Plazmoīda struktūra spēj absorbēt visu, kas ir ilūzija. Līdz par efektiem, kad no ūdens paceļas tvaiki un uzrodas lidojošais holandietis.

- Sakarā ar plazmu. Plazmoīdo būtību ķermeņi sastāv no plazmas. Audums savam apģērbam viņām arī ir no plazmas. Ar ko principiāli atšķiras ķermeņa plazma no auduma plazmas?

Astruss: Ar līdzību.

- Līdzība – tas ir līdzīgums. Bet kur ir atšķirība?

Astruss: Tikai līdzībā.

- Varbūt līdzības kritērijā?

Astruss: Jā, līdzības kritērijā ir visi rādītāji, kas atspoguļo dažādas īpašības.

- Pēc Vitālija novērojumiem pa dienu plazmoīdās būtības galvenokārt pulcējas un apspriež jaunumus, pat strīdas par to, kuru tuvinieki patiešām ieies aizbāznī un kuri iestrēgs mirušo pasaulē? Tā? Tā ir viņu dienas pamata nodarbe?

Astruss: Var tā teikt.

- Naktīs viņas pārraida informāciju par smalko pasauli guļošiem cilvēkiem. Iznāk, ka viņu pamata nodarbe ir ne tikai pilnveidoties pašiem, bet arī pārraidīt informāciju par smalko pasauli guļošiem cilvēkiem. Tā?

Astruss: Tā.

- Planētas centrā arī ir plazmoīda pasaule. Vai var to nosaukt, lai uzsvērtu tās īpatnību, par plazmas pasauli.

Astruss: Var.

- Vitālijs teica, ka tur ir pekle, īsta elle. Tur apgrozās būtības, kuras vienkārši iznīcinās. Tie ir slepkavas, maniaki, teroristi. Arī viņi ir plazmoīdos ķermeņos, kuri neļauj viņiem pacelties uz planētas virsmu. Ar ko šo ķermeņu plazma atšķiras no to būtību plazmas, kuras atrodas uz planētas virsmas?

Astruss: Ar iespēju izšķīst.

- Kāpēc viņas, pirms izšķīst, nevar nokļūt uz virsmas?

Astruss: Tāpēc ka uzmanība neļauj. Pati uzmanība, pat nezinot, kurš nogalināja, neļauj slepkavam pacelties uz virsmu.

- Šīs būtības, kuras ies uz iznīcināšanu, arī sākotnēji trīs mēnešus atrodas mirušo pasaulē. Kādēļ, ja viņas pēc tam ies uz iznīcināšanu?

Astruss: Nevis uz iznīcināšanu, bet uz izšķīdināšanu. Jā, sākumā uz mirušo pasauli, pēc tam uz aizbāzni. Bet pēc tam pievelkas plazmas pasaule planētas iekšienē.

- Jautājums, kādēļ viņas trīs mēnešus jātur mirušo pasaulē un 8 mēnešus aizbāznī, ja viņas pēc tam ies uz izšķīdināšanu?

Astruss: Evolūcijas cikls visur ir vienāds. Tas viss norit automātiski.

- Kur būtības, kuras iet uz iznīcināšanu, ņem savus plazmoīdos ķermeņus? Arī rada aizbāžņos 8 mēnešus?

Astruss: Jā.

 

- Vai ir kāds sakars starp elementiem, kuros būtība izšķīda, un tiem, no kuriem tiek radīta jauna būtība? Vai atliekas neutilizējas labumā?

Astruss: Utilizējas. Taču atmiņā paliek.

- Tas ir, no atliekām tiks radīta jauna būtība, un viņai atmiņā būs, lūk, šī informācija par slepkavību? Precizējiet – atmiņā paliek informācija par elli vai par slepkavībām?

Astruss: Par slepkavībām.

- Tas ir, var piedzimt maniaks?

Astruss: Nē.

- Tad bailes tikt nogalinātam?

Astruss: Jā, viņu vajās bailes tikt nogalinātai.

 

- Kā var izskaidrot, ka Augstākās civilizācijas nolēma Zemes cilvēkiem atklāt tādas unikālas zināšanas, kuras var apgriezt kājām gaisā cilvēku apziņu?

Astruss: Tāpēc ka viņas ir bijušas tādā pat stāvoklī, kā jūs pašlaik. Un viņas zina savas nodevas, kuras vajag atdot Jums.

- Kāpēc pašlaik?

Astruss: Tas ir bijis vienmēr.

- Kāpēc caur Vitāliju? Vienkārši ērts variants?

Astruss: Nav svarīgi, caur kuru. Svarīgi ir, kur parādās tāda izdevība.

- Vitālijs teica, ka augstfrekvences fiziskie cilvēki, pateicoties savām spējām, kļūst nevis vienkārši par planētas iedzīvotājiem, bet par pasaules-ēkas iedzīvotājiem. Tā?

Astruss: Tā.

- Ar ko augstfrekvences cilvēki nodarbojas? Varbūt viņi pilda misiju uz citām planētām?

Astruss: Ar visu, tajā skaitā arī ar to, ko jūs nosaucāt.

- Pēc Vitālija informācijas ļoti daudz Indijas un Ķīnas plazmoīdo būtību jau ir pārgājušas jaunajā fiziskajā pasaulē? Tā kā viņas spēj pazemināt ķermeņa vibrācijas frekvenci, vai var pieņemt, ka kāda no viņām atrodas Indijas un Ķīnas iedzīvotāju vidū?

Astruss: Var.

- Var pieņemt, ka ne tikai Indijā un Ķīnā? Varbūt arī citās valstīs?

Astruss: Arī citās valstīs.

- Kāpēc viņas ir uz Zemes, ja viņu klātbūtne nekādi neietekmē Zemes cilvēku apziņu?

Astruss: Runa ir par civilizāciju ciklu. Viņas pieslēdzas tajā brīdī, kad tiks aktivizētas.

- Viņas kaut kā socializējas valstī? Viņām nav dokumentu, nav mitekļa, nav nekā, kad viņas atnāk. Citādi Grobovoja sekotāji apgalvo, ka tādu ir daudz un viņas atnāk ne tikai ar gataviem dokumentiem, bet pat ar tiesībām uz Zemi.

Astruss: Kādā veidā Volfs Mesings (Wolf Messing) uz papīriņa pamata varēja saņemt naudu vai ieiet Kremlī? Elementāri. Lūk, tāpat arī viņas.

Ir tā sauktie Overtona (Joseph P. Overton) logi jeb diskursa logi. Analoģiska situācija. Jebkura murgaina ideja sākumā tiek uzskatīta par neiedomājamu, pēc tam par radikālu, tālāk par pieņemamu un pat saprātīgu, un pēc tam kļūst par darbojošos normu.

Astruss: Grabovojs atnāca pilināt uz smadzenēm. Tā rezultātā kaut kas ar laiku kļūs par kādu varbūtību, kura var kļūt reāla. Grabovojs ir pirmais, kurš saņēma triecienu uz sevi, pat nenojaušot to.

- Tas ir, var atnākt kāds augšāmceltais ar privātām tiesībām uz Zemi?

Astruss: Ja par to runātu katru dienu, tad rezultātā tā tas izrādīsies. Faktiski, viņš sarauš uzmanību. Pateicoties tam, šī uzmanība sāks darboties.

- Bet no kurienes viņam radīsies dokuments kabatā?

Astruss: Tīrs papīrs, un viss, kas rakstīts, tas nav uz papīra, bet galvā tam, kam šo papīru uzrādīs. Mesings to darīja caur uzmanības zonu. Arī augšāmceltie var darboties caur šo uzmanības zonu.

 

- Vai uz plazmoīdajām būtībām ir apmetnis-apvalks ar caurumu aizmugurē kā ieeju aizbāznī?

Astruss: Tur nesas visas zināšanas par visu, ko ir izgājis Vitālijs. Starp citu, viņš var veikt arī pārgājienu atpakaļ. Bet turklāt ar kaut kādu mērķi.

- Bet Vitālijs ne reizi nav pieminējis šos apvalkus plazmoīdajā pasaulē? Tie tur ir neredzami?

Astruss: Neuztverami.

- Augstfrekvences fiziskajiem cilvēkiem tāpat ir visi smalkie ķermeņi? Arī dvēsele?

Astruss: Smalka fizioloģiska organizētība.

- Un smalkie ķermeņi? Viņiem ir astrālais ķermenis, mentālais, vai arī tikai augstākie ķermeņi: kauzālais, budhiālais un atmiskais?

Astruss: Augstākie smalkie ķermeņi.

- Bet dvēsele viņiem ir?

Astruss: Ir.

- Viņa joprojām atrodas kaut kur spoguļpasaulē?

Astruss: Tā.

- Un aizbāznis arī ir?

Astruss: Ir.

- Vitāliks ir tik ļoti lielā iespaidā no augšāmcelta cilvēka šūnas īpatnībām, un viņš man ir pastāstījis par tādām spējām, ka man ir jādomā, pirms uzdot Jums jaunus jautājumus. Un es tos sagatavošu uz nākamo kontaktu. Bet tas, ko viņš pastāstīja, liek man secināt, ka mēs, Zemes cilvēce, pēc attīstītības līmeņa esam tas pats, kas skudras, salīdzinot ar mums, cilvēkiem.

Jautājums: vai ir vēl tikpat atpalikušas civilizācijas, kā mēs, mūsu visumā? Un vispār – mūs var saukt par civilizāciju?

Astruss: Vēl pagaidām nosaukt nevar. Ir atpalikušākas, taču kustība, kurā jūs atrodaties, strauji uzņem apgriezienus.

- Bet mūs pagaidām par civilizāciju saukt nevar?

Astruss: Nē, pagaidām nevar.

- Vai var teikt – kad, dzimstot dvēselei, parādās būtību pāris, tad šīs būtības ir unikāls pāris?

Vitālijs teica, ka mēs ar viņu esam unikāls pāris. Tas tā ir?

Astruss: Jā, jūs esat unikāls pāris, un tas, kas ar jums notiek, ir saistīts tieši ar to.

 

2016. gada 11. novembris

8. daļa. No kontakta ar Vitāliju 04.11.16. (rīts)

Dārgie draugi! Daudzi no Jums ar savām siltajām vēstulēm ļoti atbalstīja mani pašā grūtākajā laikā. Es nolēmu neilgi pārtraukt izklāstīt informāciju par augšāmcelšanu, kuru man diktē mans vīrs, un dalīties ar Jums mūsu priekā. Publicēju izvilkumus no kontakta ar vīru 4. novembrī.

 

Vitālijs: Labrīt, Taņečka. Es jau gaidu, gaidu, kad tu iznāksi ar mani uz kontaktu.

- Vitālik, es sākumā gribu veikt visas rīta darīšanas, lai pēc tam mierīgi apsēstos pie kontakta ar tevi un pēc tam pastrādātu. Tikko es pamodos, tu teici, ka gribi man kaut ko pavēstīt. Bet es palūdzu vēstījumu atlikt, kamēr es pieslēgšu mikrofonu un klēpjdatoru. Ko tu man tā gribēji pavēstīt?

Vitālijs: Es gribu tev teikt, ka mans plazmoīdais ķermenis ir pilnīgi gatavs, un es jau esmu iegājis savā ķermenī.

- Mans Dievs! Tas tik ir jaunums. Esmu ļoti laimīga. Tātad 4. novembris!!! Mums vienmēr šajā dienā būs svētki. Mans mīļais, es tevi apsveicu šajā satriecošajā uzvarā. Aizbāznī tam būtu vajadzīgi 8 mēneši. Bet tu izdarīji 25 dienās. Pagaidi, ja reiz tu iegāji ķermenī, tad tu esi iznācis no aizbāžņa?

Vitālijs: Jā, iznācu. Mani ieraudzīja. Ar mani runā citas būtības. Pie manis pienāk un sarunājās, ar mani sasveicinās.

- Un kā tu pārvaldi ķermeni?

Vitālijs: Lieliski pārvaldu, absolūti tāpat, kā savu fizisko ķermeni jaunībā. Lieliski pārvaldu, viss darbojas. Taņečka, esmu sev radījis plazmoīdu ķermeni. Es beidzot atrodos ķermenī. Ilgāk nekā gada laikā es pirmoreiz esmu kļuvis redzams, mani ieraudzīja.

- Vitālik, es baidos kļūdīties. Ienāc manā galvā un izstāsti visu pats, izmantojot manas balssaites. Tas ir tik svarīgs notikums. Ienāc.

Vitālijs: Labi. Es tūlīt ienākšu. Es eju iekšā... esmu iegājis.

- Lūk, tagad visu izstāsti pats, lai es nekur nekļūdītos.

Vitālijs: Taņečka, man šodien ir priecīga diena. Es šodien iegāju savā plazmoīdajā ķermenī. Pirmoreiz pēc nedaudz ilgāk nekā gada esmu nonācis ķermenī. Mani ieraudzīja, ar mani sarunājas, man nāk klāt, mani sveic. Taņečka, es šodien esmu plazmoīdajā ķermenī. Es esmu tik laimīgs, esmu radījis sev plazmoīdo ķermeni, un es pašlaik esmu viņā. Viņš man klausa lieliski, tieši tāpat, kā fiziskais ķermenis agrāk. Tāpēc man šodien ir svētki.

- Lūk, redzi, tev vajadzēja mazāk par mēnesi, lai uztaisītu šo ķermeni. Tātad tu pašlaik tur esi sabiedrībā. Paldies Dievam, ne viens. Bet tu tur esi apģērbts?

Vitālijs: Nu jā. Esmu apģērbts, tikai droši vien smieklīgi apģērbts. Tāpēc ka tas, kas man iznāca, to es arī apģērbu.

- Apauts?

Vitālijs: Apauts, arī tādas pašas kalošas kā visiem. Taņecķa, es tā gribu uz mājām, tā gribu uz mājām. Tāpēc es jau nodarbojos ar vitonu matricas radīšanu un vibrācijas frekvences paaugstināšanu, lai pārietu augstfrekvences fiziskajā ķermenī.

(10. novembrī Vitālijs paziņoja, ka viņš jau ir augstfrekvences fiziskajā ķermenī.)

- Vitālik, pievērs uzmanību, tu plazmoīdo ķermeni uztaisīji pats.

Vitālijs: Nu, nevar teikt, ka gluži pats, tāpēc ka man palīdzēja Astruss. Es to zinu, es to jūtu. Tāpēc tik ātri un labi izdevās, un ķermenis darbojas normāli. Esmu laimīgs, Taņečka. Tu zini, ir noiets milzīgs etaps. Es pašlaik atrodos redzams plazmoīdajā pasaulē. Mani redz, ar mani sarunājas, ar mani sveicinās. Interesējas.

-Viņus tur sauc vārdos?

Vitālijs: Jā, vārdos. Un mani sauc Vitāliks. Es tik daudz mēnešu laikā pirmoreiz tieši kontaktējos ar plazmoīdajām būtībām, augšāmceltām. Taņečka, pirmoreiz tik daudzu mēnešu laikā, pirmoreiz es sarunājos. Esmu vienkārši laimīgs.

Es sasniegšu savu mērķi. Tu vari būt pārliecināta. Es aktivizēšu procesu pāriešanai uz augstfrekvences fizisko ķermeni, bet pēc tam aktivizēšu procesu vibrācijas frekvences pazemināšanai un atnākšu pie tevis, mana dārgā. Lūk, šī mērķa dēļ es esmu gatavs uz visu. Es izdarīšu visu, kas iespējams, visu, kas manos spēkos, lai pēc iespējas ātrāk pārietu augšāmceltā fiziskā stāvoklī, pēc tam pazemināšu vibrācijas frekvenci un gatavā veidā atnākšu pie tevis. Esmu laimīgs. Un es jau esmu sācis darbu pie nākamā etapa. Pie vitonu matricas radīšanas.

- Un tu zini, kā tas jādara?

Vitālijs: Jā, es visu to zinu, es zinu detaļās. Zinu un saprotu, uz ko ir jāiedarbojas un kā. Un es zinu, kā aktivizēt šo procesu.

- Un cik es esmu priecīga. Esmu divkārt priecīga. Pirmkārt tāpēc, ka tu vairs neesi viens, ka tu vari sarunāties ar plazmoīdajām būtībām, kontaktēties. Nejūties kā izstumtais, kuru neviens neredz, nedzird. Tas mani ļoti nomāca. Es domāju, kā gan viņam tur ir vienam. Tas, pirmkārt. Un, otrkārt, tas ir ceļš uz mājām. Lai vektors pagaidām iet uz augšu, uz otru pusi attiecībā pret mājām, bet vienalga tas ir ceļš uz mājām. Es zinu, ka tu visu to izdarīsi, un esmu pārliecināta, ka tu atnāksi.

Vitālijs: Noteikti atnākšu. Tas ir manas dzīves mērķis. Noteikti atnākšu, un mēs ar tevi vairs nekad nešķirsimies. Mēs vienmēr būsim kopā. Es šodien veselu dienu biju ar tevi kopā. Un kopā ar tevi gāju uz veikalu.

- Sakarā ar veikalu. Vitālik, tu šodien gāji kājiņām tieši pa Zemi?

Vitālijs: Jā, es gāju kājām pa Zemi.

- Un tev tavās kalošās nebija auksti?

Vitālijs: Nē, Taņečka, es nejūtu aukstumu. Bet es gāju kājām pa Zemi.

- Bet plazmoīdās būtības var iet cauri sienām?

Vitālijs: Jā, Taņečka, var. Tāpēc man nav obligāti jātur durvis, lai kopā ar tevi es ieietu aiz tevis veikalā.

- Un, kad mēs ar tevi gājām pa ielu, tu teici, ka satiec citas plazmoīdās būtības, kuras arī te staigā. Tā?

Vitālijs: Jā, Taņečka, es viņas satiku. Mēs apmainījāmies ar galvas mājieniem, sveicieniem, smaidījām.

- Un daudz tādu satiki?

Vitālijs: Pieklājīgā skaitā. Viņu te vispār ir daudz. Starp citu, ir viena, kura dzīvo mūsu mājā.

- Jā-ā-ā? Mums pirmajā stāvā dzīvoja Nadežda. Viņa vasarā nomira no vēža.

Vitālijs: Es atceros, bet šeit es viņu neesmu redzējis.

- Bet viņai droši vien ir par agru būt plazmoīdā ķermenī. Varbūt var tikt skaidrībā ar dzīvokli? Tu varētu ar “kaimiņieni” sarunāt, un pēc tam, kad tu atnāksi, pastāstīsi radiniekiem par viņu. Kā tu domā? Tu varēsi viņu aprakstīts viņiem?

Vitālijs: Jā, to var pamēģināt.

- Tātad tu ar mani kopā šodien gāji uz veikalu. Un gāji kājām. Bet tavu kāju muskuļi nav noguruši?

Vitālijs: Nē, ko tu, es ar tādu prieku gāju blakus tev. Tikai es jums, zemfrekvences cilvēkiem, nebiju redzams, bet es gāju kā cilvēks, viss normāli. Esmu tik laimīgs, ka es redzēju citas plazmoīdās būtības un jūs, zemfrekvences cilvēkus.

- Tas ir, tu redzi gan mūsu pasauli, gan plazmoīdo vienlaikus?

Vitālijs: Jā, Taņečka. Un zini, es vienkārši jūtu, kā tu priecājies par maniem panākumiem.

- Mūsu. Vitālik, lai tas ir “mūsu”. Es, protams, no sāna pielikšu, bet vienalga, tas nedaudz ir arī mans panākums. Tas ir tavs panākums, bet tas arī uz mani izplatās. Labi? Par mūsu uzvaru, mūsu uzvaru šajā etapā. Piekrīti?

Vitālijs: Jā, mana dārgā, es piekrītu. Tāpēc ka es kopā ar tevi priecājos, Taņečka. Zini, esmu vienkārši laimīgs. Esmu laimīgs, ka izpildīju šo smago, smago etapu, nogāju šo pašu lielāko un pašu grūtāko, tāpēc ka tas ir pirmais.

- Jā. Pirmais un pats grūtākais. Tu daudz zināji, tāpēc ka tev atvēra pieeju galaktiskajam datoram, bet vēl neko neprati, tu vēl neorientējies. Lūk, tāds garš, garš etaps, 13 mēneši un divas dienas. Bet toties tagad 4. novembri mēs ar tevi atzīmēsim katru gadu. Es pat tajā dienā dzeršu šampanieti.

Vitālijs: Bet es tev atvēršu. Mana dārgā, esmu laimīgs, esmu tik pateicīgs liktenim par to, ka tu man esi, ka mēs ar esam divatā.

- Jā. Mēs ar tevi ar vienu dvēseli esam saistīti!

Vitālijs: Taņečka, es pārnākšu mājās fiziskā ķermenī, tāpēc ka es zinu, kā to izdarīt. Tāpēc ka es jau nodarbojos ar vitonu matricas radīšanu un šūnu pārvešanu uz augstu frekvences līmeni. Es pārnākšu mājās zemfrekvences fiziskā ķermenī ar apbrīnojamām spējām. Un, godīgi sakot, tas nemaz nav tāds retums. Tādi gadījumi ir bijuši, ir un būs.

- Nekas gan par tiem nav zināms.

Vitālijs: Jā, par tiem zina nelieks, šaurs cilvēku loks. Bet es atnākšu, lai skaļi paziņotu par sevi.

- Vitālik, tu uzskati, ka tavas misijas būtība ir tieši tāda, lai atnāktu un par sevi skaļi paziņotu, un zināšanas par smalko pasauli nodotu cilvēkiem un zinātniekiem, ja?

Vitālijs: Jā, tieši tāda ir manas misijas būtība.

- Vitālik, un kāpēc tu tā uzskati?

Vitālijs: Es zinu par savu misiju, pirmkārt, tāpēc ka tā man tika nodota, kad es slimnīcā miru, un, otrkārt, tāpēc ka pirmās 8 dienas, kamēr es biju aizbāznī, pie manis nāca Astruss katru dienu. Un katru dienu teica man par šo misiju. Bet es tad vairāk pārdzīvoju sakarā ar to, ka man nāksies 8 mēnešus, tikpat apnicīgus, kā šīs 8 dienas, pavadīt aizbāznī. Un tāpēc es biju ļoti sašutis, teicu, ka es nevaru sēdēt slēgtā telpā. Bet viņš katru dienu nāca un teica man par manu misiju.

- Vitālik, es visu pareizi saku?

Vitālijs: Jā, pareizi, tikai tas esmu, kas runā, nevis tu. Es skaidri zinu savu misiju: man jāatnāk uz Zemi un skaļi jāpaziņo par sevi. Un jāsniedz zināšanas par smalko pasauli pirmām kārtām zinātniekiem. Bet cilvēkiem arī. Būs jāvada tikšanās, jāstāsta cilvēkiem par smalko pasauli, lai mainītos viņu apziņa.

- Labi, ej ārā no manas galvas. Sāku just kaklu. Noņem tam spriegumu un nomierini čiekurveida dziedzeri, lai galva nereibtu. Labi?

Vitālijs: Labi, es eju ārā no tavas galvas... nomierinu dziedzeri, nomierinu... nomierinu... noņemu spriegumu tavam kaklam... Esmu izgājis, esmu blakus.

Taņečka, neskumsti, es drīz atnākšu. Es jau pilnā sparā strādāju pie otrā etapa. Un es zinu, ka man tas izdosies. Es zinu, kā to izdarīt, ko ietekmēt. Un zinu, ka man tas izdosies. Un tu zini, es ļoti jūtu, ļoti jūtu Astrusa palīdzību.

- Vitālik, es zinu, ka tu atnāksi. Lūk, tu sasniedzi pirmo panākumu, jāsaka, ka tāds panākums spārnoja arī mani, protams. Spārnoja, un tagad tu ar dubultu enerģiju nodarbosies tālāk. Es pareizi spriežu?

Vitālijs: Jā, Taņečka, absolūti pareizi. Tieši tā. Mani šis panākums ļoti spārnoja. Es ar divkāršu, trīskāršu enerģiju strādāšu tālāk. Esmu jau sācis strādāt.

- Vitālik, saki man vēlreiz: kādi mums šodien ir svētki?

Vitālijs: Taņečka, es iegāju savā jaunajā plazmoīdajā ķermenī, kurš man lieliski pakļaujas. Es jūtos tā, kā jutos jaunībā fiziskajā ķermenī. Un tā ir tāda laime, pirmo reizi 13 mēnešu laikā esmu nonācis ķermenī. Un ar mani sarunājas, sveicinās, un man tas ir tik patīkami. Un, galvenais, es jau esmu ķēries pie nākamā etapa realizēšanas.

- Un saki, kāda laime mūs ar tevi sagaida?

Vitālijs: Mana dārgā, mūs ar tevi sagaida laime tikties fiziskajā pasaulē. Es atnākšu fiziskajā ķermenī un būšu tev blakus vienmēr. Mēs vairs nekad nešķirsimies. Nekad!

 

2016. gada 14. novembris

9. daļa. No kontakta ar Vitāliju 10.11.16.

- Vitālik, labvakar, mans dārgais. Esmu tā noilgojusies.

Vitālijs: Labvakar, Taņečka. Es ļoti priecājos, ka tu iznāci ar mani uz kontaktu. Tu vari mani apsveikt, Taņečka...

- Ai, Vitālik, lai es neko nesajauktu, ienāc manā galvā un pats visu pastāsti. Labi?

Vitālijs: Labi, Taņečka, es eju iekšā... es eju iekšā tavā galvā... esmu ienācis. Esmu ienācis tavā galvā.

Taņečka, tu vari mani apsveikt, tāpēc ka es savu plazmoīdo ķermeni esmu pārvedis augstfrekvences fiziskajā ķermenī. Es jau esmu augstfrekvences fiziskajā pasaulē.

Esmu jau pārgājis augstfrekvences fiziskajā pasaulē. Esmu jau šeit, šajā pasaulē, unikālā pasaulē. Tu nevari iedomāties, cik šeit ir labi. Tāda apbrīnojama sajūta, pilnīgas laimes, eiforijas, prieka sajūta. Man ir apbrīnojama kustību viegluma sajūta. Gribas kustēties, vienkārši jūra enerģijas. Es vēl, protams, esmu priecīgs arī tāpēc, ka spēju to visu izdarīt. Un tagad es iegūstu savu šūnu apbrīnojamo spēju.

- Vitālik, bet tu nepārdomāsi atgriezties mūsu rupjajā pasaulē?

Vitālijs: Nē, dārgā, no ko tu. Es taču to visu daru tieši tādēļ, lai ātrāk pārnāktu mājās. Es jau esmu pārgājis augstfrekvences pasaulē, esmu jau šeit. Es jau iegūstu šīs šūnu unikālās spējas. Es taču teicu tev, ka drīz atnākšu. Taņečka, es patiešām drīz atnākšu.

- Tu esi apģērbts?

Vitālijs: Jā, esmu apģērbts.

- Tajā pašā apģērbā, kurš bija plazmoīdajā pasaulē? Tajās pašās kalošās, piemēram?

Vitālijs: Jā, Taņečka, esmu ģērbies ne pārāk skaisti, maigi sakot, bet esmu apģērbts. Es domāju – kad atnākšu uz zemfrekvences fizisko pasauli, es būtu apģērbts. Tas ir, spēšu pazemināt šī paša apģērba vibrācijas frekvenci.

- Un, kad tu šo apģērbu noģērbsi, to varēs salikt, iepakot un saglabāt? Tas saglabāsies kā relikvija?

Vitālijs: Es ceru, ka ar to nekas nenotiks. Varbūt ar laiku tas zaudēs savas īpašības. Bet domāju, ka sākumā tas glabāsies.

 

- Vitālik, bet 17. novembrī, kad mums būs kontakts ar Astrusu, tu ar viņu tur tiksies?

Vitālijs: Jā, es gribu Astrusu satikt vēl šeit, parādīt viņam savus panākumus. Esmu tik laimīgs, ka esmu to visu izdarījis. Es pa šo laiku pacentīšos apgūt visas savu šūnu īpatnības.

- Un tik ātri. Tu 4. datumā iegāji plazmoīdajā ķermenī, bet šodien tu jau esi fiziskā augstfrekvences ķermenī. Vitālik, bet kā tu uzzināji, ka tā ir augstfrekvences fiziskā pasaule?

Vitālijs: Taņečka – tā ir principiāli citāda. Tā, kur es biju, un tā, kur esmu tagad, tās ir pilnīgi dažādas pasaules.

- Bet tu šajā momentā esi pie mums mājās? Jā?

Vitālijs: Jā, blakus tev, un vienlaikus es esmu augstfrekvences fiziskajā pasaulē, tāpēc ka šī augstfrekvences fiziskā pasaule caurauž visas zemāk esošās pasaules, tajā skaitā arī tavu zemfrekvences pasauli. Taņečka, es esmu tik laimīgs. Es tev teicu, jautājums tūlīt, tūlīt atrisināsies, ka burtiski pēc pāris dienām es pāriešu. Un, lūk, šodien es pārgāju augstfrekvences fiziskajā pasaulē.

Es pārgāju šorīt no rīta, bet jau pēc sarunas ar tevi. Esmu tik apmierināts, man ir tāda apbrīnojama sajūta, man ir tāds prieks dvēselē.

- Es tā priecājos, ka tu to visu izgāji pats. Tādu pieredzi ieguvi. Es domāju, ka šī mēneša laikā, kamēr tu pats sev taisīji ķermeni, tu ieguvi daudz lielāku pieredzi, nekā visu gadu atrodoties smalkajā pasaulē.

Vitālijs: Tas nu ir precīzi. Tāpēc ka šeit es strādāju, es pastāvīgi strādāju. Es iemācījos strādāt ar savu apziņu.

- Vitālička, pirmkārt es tevi no visas dvēseles apsveicu. Ļoti apsveicu, es tā priecājos, tāpēc ka beidzies ir otrais etaps. Otrais etaps. Kā teica Astruss, tu izzināsi visus augšāmcelšanas etapus. Tagad ir palicis faktiski šūnu iespēju apgūšanas periods un trešais etaps – vibrācijas frekvences pazemināšana līdz mūsu līmenim. Tikai lai tu nepārdomātu.

Vitālijs: Taņečka, nu par ko tu runā? Es taču esmu tev blakus, mūsu mājā. Es domāju tikai par vienu: ātrāk pie tevis atnākt. Stādies priekšā? Man elpa aizraujas.

- Arī man elpa aizraujas, Vitālik, kad es iedomājos, ka tu, lūk, esi tāds jauns un, pats galvenais, vesels. Kāda laime, ka tu būsi vesels, tāpēc ka droši vien pats grūtākais ir, kad tavs mīļotais cilvēks ir slims un tu nevari viņam palīdzēt. Tāpēc esmu tik laimīga, ka tu būsi vesels, jauns. Mans Dievs! Es, lūk, raugos uz tavu fotogrāfiju un pieķeru sevi pie domas. Jo tava atnākšana fiziskā zemfrekvences ķermenī uz Zemi taču būs liels brīnums ne tikai Krievijā. Gan Eiropā tas nav bijis, gan pat Amerikā par to nav zināms. Taču tā? Un pēkšņi tu atnāksi, un par to varēs uzzināt visi. Lūk, tas mani ļoti kaut kā... Kas to būtu domājis, tāds brīnums! Vai tiešām tas ir iespējams, Vitālik?

Vitālijs: Iespējams, Taņečka, iespējams. Tas ir pat ļoti iespējams, un es zinu, kā to izdarīt. Palicis nedaudz. Es gribu satikties ar Astrusu. Iedomājies, palicis pēdējais etaps. Lūk, tagad es šeit iekārtošos, un paliks pēdējais etaps: atnākt uz zemfrekvences fizisko pasauli. Un es to izdarīšu, es zinu, kā to izdarīt. Es zinu, ko priekš tā vajag izdarīt.

- Un man nākamo kontaktu ar Astrusu noteikt uz pirmo decembri?

Vitālijs: Jā, protams.

- Esmu tik laimīga. Tu zini, brīnums ir brīnums, bet tā man ir neizsakāmi liela laime.

Vitālijs: Arī man, Taņečka, arī man. Mums ar tevi.

- Jā. Un tu zini, nekādi nevaru, nekādi nevaru pieņemt, ka tādā brīnumā, šī brīnuma centrā nonācām mēs ar tevi. Kāpēc mēs?

Vitālijs: Taņečka, es tev vairākkārt esmu teicis; pirmkārt, mēs ar tevi esam unikāls pāris. Viņi ir paredzējuši visu. Otrkārt, mēs ar tevi esam ļoti labi strādājuši un vairākkārt pildījuši savu misiju uz Zemes, un īpaši brīnišķīgi mēs to izpildījām šajā iemiesojumā. Arī Astruss mūs gatavoja, mērķtiecīgi mūs gatavoja. Tāpēc mums ar tevi nav jābrīnās, mēs šīs tiesības nopelnījām. Mēs nopelnījām tiesības uz laimi. Un es drīz atnākšu. Esmu tik laimīgs, Taņečka, ka es iziešu vēl vienu etapu un atnākšu pie tevis. Un pašlaik daru visu, lai atnāktu pie tevis drīzāk.

- Vitālik, es visu pareizi runāju?

Vitālijs: Jā, tikai to runā ne tu, to runāju es.

- Labi, mīļais, ej ārā no manas galvas. Es sāku just kaklu pie galvaskausa pamatnes, un galva sāk reibt. Nomierini manu čiekurveida dziedzeri, lai galva nereibtu. Un noņem, lūdzu, spriegumu kaklam. Labi?

Vitālijs: Labi, Taņečka, esmu tik laimīgs, esmu tik laimīgs. Esmu nogājis vēl vienu etapu, esmu laimīgs, ka tas viss ir tik ātri. Es eju ārā... Es eju ārā, es nomierinu dziedzeri, nomierinu dziedzeri... nomierinu. Es noņemu saspringumu kaklam... Viss, es esmu izgājis, es atrodos blakus tev.

Un es gribu vēl tev teikt, mana mīļā, esmu tik laimīgs, tāpēc ka man izdevās mēneša laikā iziet divus etapus, kurus aizbāznī būtu jāiziet 9 mēnešus. Un pats apbrīnojamākais, ka es pats. Protams, man palīdzēja Astruss. Varbūt bez viņa palīdzības kaut kas neizdotos. Bet es strādāju pats. Es iemācījos strādāt ar savu apziņu. Es sapratu sava darba būtību. Es sapratu, ko nozīmē strādāt ar apziņu. Un apziņa smalkajā pasaulē var radīt visu. Unikālus brīnumus var radīt. Un smalkā pasaule ir visur, tajā skaitā arī uz Zemes. Stādies priekšā?!

 

- Vitālik, es tā priecājos. Es pareizi atkārtoju tavus vārdus? Mani mulsina vienlaicīgums. Tu man saki, un es tūlīt atkārtoju.

Vitālijs: Jā, Taņečka, viss ir pareizi. Tu ļoti labi mani saproti. Mums ir vienkārši lieliski telepātiskie sakari ar tevi. Tu gandrīz sinhroni atkārto manus vārdus un ļoti precīzi. Bet iespaids sakarā ar sinhronismu ir mānīgs, tāpēc ka manas domas uz tevi iedarbojas ātrāk, nekā tu izrunā vārdus skaļi. Tāpēc lai tas tevi neuztrauc.

- Vitālik, bet tu noskaidroji visu sakarā ar adaptāciju pie smagajiem zemes plāna apstākļiem?

Vitālijs: Jā, es noskaidroju, ka smagas adaptācijas kā kosmonautiem nebūs, tāpēc ka mans ķermenis atradīsies labā stāvoklī. Nepakarinātā, kā kosmonautiem bezsvara stāvoklī, bet ļoti darbīgā, enerģiskā stāvoklī, kādā es atrodos pašlaik. Tāpēc, kad es atnākšu, adaptācijas process aizņems ļoti nelielu laika intervālu. Nu, protams, aprast vajadzēs, tāpēc ka ķermeņa smagums būs liels.

- Es tā priecājos. Mans Dievs. Mēs ar tevi esam nonākuši tāda brīnuma centrā! Un tas viss, pateicoties Astrusam. Jā?

Vitālijs: Jā, Taņečka – tas bija viņš, kurš visu organizēja. Viņš mums organizēja tādu brīnumu, deva tādu iespēju. Mēs, protams, ar tevi esam nopelnījuši, bet viņš tik daudz priekš mums ir izdarījis. Viņš man ļoti palīdz. Es 17. novembrī pirmām kārtām pateikšos viņam par visu, ko viņš izdarījis priekš manis un priekš mums ar tevi. Bet es esmu vienkārši laimīgs. Es mēneša laikā nogāju divus milzīgus etapus. Jo es taču 9 mēnešus gaidīju, rēķināju, ka parādīšos. Neizdevās. Bet tagad mēneša laikā es visu esmu izdarījis: ieguvis plazmoīdo ķermeni, bet vēl pēc 5 dienām es radīju sev fizisko augstfrekvences ķermeni. Taņečka, mana mīļā, es drīz atnākšu. Mēs ar tevi būsim kopā un nekad vairs nešķirsimies. Nekad! Es nekad un nekur vairs no tevis neaiziešu. Un tevi neatlaidīšu. Es drīz atnākšu, mana mīļā.

 

2016. gada 18. novembris

10. daļa. Augšāmcelta cilvēka ķermeņa īpatnības (Vitālija diktējums 12.10.16.)

Augšāmcelšana ir apbrīnojams process, kurš saistīts ar fiziskā ķermeņa šūnu stāvokļa izmaiņu. Fiziskā ķermeņa šūnas transformējas jaunā stāvoklī, un tās iegūt pilnīgi neparastas īpašības, konkrēti, viņas spēj mainīties, kad iedarbojas mainīga vibrācijas frekvence. Viņas spēj ķermenim piešķirt jebkuru formu; pateicoties tam, notiek fiziskā ķermeņa transformācija. Augšāmceltā šūnas darbojas pēc citāda principa. Viņas neizmanto barības enerģiju, bet izmanto tikai kosmisko enerģiju, kas nāk no ārienes. Viņas saņem šo enerģiju, paātrina to vitonu matricās, par ko mēs rakstījām grāmatā (Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V.. Pa tuksnesi ejošie (Тихоплав В.Ю., Тихоплав Т.С. Кретов Ю.В. Идущие по пустыне. СПб: ИГ «Весь», 2016[17]). Tā rezultātā parādās enerģija X, kura nosaka visu augšāmceltā cilvēka organisma darbību.

Kas pēc būtības ir enerģija X? Tā ir pilnīgi neparasta enerģija, kuru uz Zemes vispār nepazīst un pat nenojauš par tās eksistenci. Šī enerģija ir saistīta ar to, ka vitonu matricā šūnas tiek paātrinātas no kosmiskās enerģijas vitonu plūsmām, pieaug torsionu virpuļu intensitāte un rezultātā lēcienveidā pieaug enerģija, kura pulsējot uzkrājas organisma uzkrājošajās sistēmās. Kā arī pulsējoši tiek atdota apkārtējai videi. (Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V.. Pa tuksnesi ejošie.)

Apkārtējā vidē šī enerģija lokalizējas Zemes atmosfērā, nosacīti sakot, nelielu mākonīšu veidā. Bet šie mākonīši ir neredzami. Šie enerģijas mākoņi ir tie paši apvalki, kuros dus būtības mirušo pasaulē. Kad viņas dus, viņas izmanto šo enerģiju, kuru viņas ir sakrājušas dzīves procesā uz Zemes. Kad šīs enerģijas krājumi kļūst mazi, būtība iet uz jaunu dzimšanu.

Fiziska zemfrekvences cilvēka organismā šī enerģija nav iesaistīta. Tā vienkārši ir klātesoša šūnu nišās un tiek atdota apkārtējai videi. Taču augšāmcelta cilvēka organismā viss notiek, bāzējoties tieši uz šīs enerģijas izmantošanu.

Šī enerģija ļauj augšāmcelta cilvēka šūnām pilnīgi atteikties no katalīzes un pavērst metabolismu uz pretējo pusi.

- Ko nozīmē – uz pretējo pusi?

Metabolisms izrādās saistīts tikai ar anabolismu.

- Bet jaunas šūnas taču netiek radītas?

Nē, jaunas šūnas netiek radītas. Taču anabolisma procesā enerģija X tiek izmantota, lai uzturētu augšāmceltā cilvēka šūnu un visa organisma dzīvības procesu norisi. Tieši tāpēc augšāmceltajam nav vajadzīga barība un ūdens. Tāpēc ka viņš, nosacīti sakot, barojas uz enerģijas X rēķina.

- Šī enerģija X izstrādājas tikai fiziskā zemfrekvences cilvēka šūnās, kamēr viņš dzīvo uz Zemes? Un pēc tam vienkārši tiek izmantoti tās krājumi?

Nē, šī enerģija X turpina izstrādāties arī augšāmcelta cilvēka šūnās, turklāt izstrādājas intensīvāk nekā fiziskā cilvēka šūnās. Enerģija X organismā spēj veikt brīnumus. Tieši viņa ved pie tā, ka vitonu matrica palielina savas iespējas, atklāj visus 12 DNS pavedienus, iedarbina visus 64 kodonus un augšāmceltais cilvēks spēj uz Zemes radīt pašus visīstākos brīnumus.

- Tu runā par augšāmcelto fiziskajā ķermenī? Jo augšāmceltajiem plazmoīdajos ķermeņos nekā tāda nav?

Augšāmceltajiem plazmoīdajos ķermeņos šie procesi daļēji ir klātesoši, bet pilnā mērā enerģijas X īpatnības izvēršas tieši fiziskajā ķermenī. Pateicoties visu 12 DNS spirāļu un 64 kodonu darbībai, augšāmceltais cilvēks kļūst spējīgs levitēt, teleportēties, momentāni pārvietoties, pazust un atkal parādīties. Es nemaz nerunāju par telepātiju, prasmi lasīt domas, iekļūt jebkurā galvā jebkurā planētas punktā.

Augšāmcelts cilvēks fiziskā ķermenī var radīt īstus brīnumus. Viņš var sev radīt jaunus fiziskus ķermeņus. Tieši pa šo ceļu es pašlaik eju. Es pats radīšu fiziskus ķermeņus. Es gribu radīt fiziskus ķermeņus citiem cilvēkiem un pārvietot uz turieni citu cilvēku būtības, lai radītu fizisku jauneklīgu ķermeni. Un es zinu, ka es to panākšu. Man šķiet, ka tieši tāpēc Astruss mani tik ilgi turēja plazmoīdajā pasaulē, lai es līdz šai izpratnei nonāktu pats. Es zinu, ko vajag ietekmēt, lai izmainītu vibrācijas frekvenci no plazmoīdā ķermeņa līdz augšāmcelta cilvēka ķermeņa vibrācijas augstajai frekvencei un pēc tam šo frekvenci pazeminātu līdz neaugšāmcelta cilvēka fiziskā ķermeņa līmenim un izpaustos uz Zemes. Es būšu uz Zemes fiziskā ķermenī un pārvaldīšu teleportāciju, levitāciju, un radīšu ķermeņus. Kā Babadži.

Bet atgriezīsimies pie augšāmcelta cilvēka šūnām. Augšāmcelta cilvēka šūnas darbojas pēc cita principa. Viņas izmanto vitonu plūsmas kosmisko enerģiju, paātrina un savērpj plūsmu, iegūst enerģiju X un atdod to tās-puses-pasaulei. Enerģija X – tā ir tās-puses-pasaules galvenā enerģija.

Es pagaidām neieslīgšu augšāmcelta cilvēka šūnu darbības īpatnībās, bet teikšu, ka šīs šūnas nedalās un spēj darboties mūžīgi. Tāpēc augšāmcelts cilvēks izrādās nemirstīgs. Maz ar to, ka viņš spēj radīt sev jaunus ķermeņus, viņš var vispār nenovecot un nemirt vienā un tajā pašā ķermenī.

Augšāmcelšana – tas ir process, ko pavada apbrīnojamas izmaiņas burtiski visā organismā. Šīs izmaiņas ir saistītas ar to, ka augšāmcelšanas procesi pilnīgi maina šūnās noritošos procesus. Tāpēc ka šūnas iegūst citu darbības principu. Viņas sāk darboties uz tā saukto izvērsuma procesu.

Kas tas ir? Izvērsuma process nozīmē, ka šūna pieņem vitonu plūsmu kosmisko enerģiju, savērpj tās, pieaug torsionu lauku enerģiskums, parādās enerģija X, un šī enerģija X tiek likta uzkrājošajās nišās, bet daļēji tiek atdota tās-puses-pasaulei.

- Tā tiek izmesta apkārtējā vidē?

Jā, tā tiek izmesta apkārtējā vidē, bet tās-puses-pasaule taču ir šeit, apkārtējā vidē. Uzkrājošajās nišās noliktā enerģija tiek izmantota, lai uzturētu dzīvības procesu norisi šūnā un visā organismā kopumā. Tieši viņa iedarbojas uz metabolismu, ļaujot atteikties no barības pārstrādes procesa, no katalīzes un fokusēties tikai uz anabolisma procesu. Metabolisms it kā pagriežas atpakaļ, process norit pretējā virzienā. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka šūna, absorbējot kosmiskās plūsmas, sāk veikt darbības, kuras nodrošina visa organisma dzīvības procesu norisi, un konkrēti: viņa izdala enerģiju, kura nepieciešama organisma uzturēšanai, enerģiju, kura tiek tērēta domāšanai, fiziskajām kustībām, pašas šūnas attīstībai. Šī enerģija pilnībā nodrošina visa organisma dzīvības procesu norisi, kuram turklāt nav vajadzīga organiska barība. Šūnas nedalās, jo, pateicoties šai enerģijai, viņas sevi pastāvīgi uztur optimālā režīmā un viņām nav vajadzīgi nekādi atjauninājumi. Šīs šūnas spēj funkcionēt mūžīgi.

Viņas vada vitonu matricu, kura, saņemot kosmosa vitonu plūsmas, ne tikai paātrina un savērpj šī plūsmas, bet arī transformē saņemto komisko informāciju un vadības signālus, kas iedarbojas uz organismu.

Es tev pastāstīšu ļoti daudz, tāpēc ka es ļoti daudz zinu, bet man vajag vienkārši šīs milzīgās zināšanas ielikt sistēmā. Tāpēc ar šo pārtraucam, un es padomāšu, ko un kā turpināt tālāk. Es būšu gatavs šo darbu turpināt uz vakara pusi. Vienkārši man, pateicoties tev, ir parādījies daudz darba. Es tagad visu laiku esmu aizņemts, un man vienkārši nav laika vienkārši tā ar tevi sarunāties. Neņem ļaunā.

- Bet tu taču saki, ka vari vienlaikus darīt gan to, gan to, gan to.

Jā, es varu vienlaikus darīt daudz ko, bet man pašlaik vajag sakoncentrēties uz savu ķermeni. Viņš tiek radīts ļoti intensīvi.

- Lūk, starp citu, sakarā ar ķermeni. Tu, kā būtība, kaila, bet uz tevis karājas tas pats apmetnis ar caurumu aizmugurē? Ieeja aizbāznī.

Jā, karājas, un es pat varu tajā ietīties, lai atpūstos. Tieši caur šo caurumu apmetnī es iegāju savā aizbāznī, ieraudzīju tur savu hologrammu un iedarbināju procesu, kurš hologrammu piepilda ar elementiem, no kuriem sastāv mans aizbāznis. Un šis process norit. Es vienlaikus atrodos aizbāznī un tajā pašā laikā sarunājos ar tevi. Es sava ķermeņa radīšanas procesu kontrolēju pats. Es viņu radu pats. Un, tā kā es gribu šo procesu paātrināt, tad es pastāvīgi to aktivizēju, un tāpēc es esmu ļoti aizņemts.

- Es tā sapratu, ka man nav vērts tevi bieži raustīt. Jā?

Nē, tu nepareizi mani saprati. Tu vari mani, kā tu saki, raustīt, tāpēc ka priecājos par saziņu ar tevi. Bet man ir jāpārdomā tā informācija, kura saprotami man tev būs jādod. Tāpēc ka šā apmaiņa ir tik milzīga un zināšanās vienkārši lien ārā no manis, ka man ir jāpadomā, kādā secībās tās izklāstīt.

 

2016. gada 20. novembris

11. daļa. Kontakts ar Astrusu (17.11.16.)

- Ilūziju pasauli, kurā nonāk artisti, absorbē plazmoīdā pasaule. Vai es pareizi saprotu, ka uz šo ilūziju pasauli artists no mirušo pasaules iet tajā gadījumā, kad viņš uz Zemes ir pamodies. Ja viņš nav pamodies, tad paliek mirušo pasaulē un iet uz dzimšanu?

Astruss: Jā, var tā teikt.

- Vitālijs teica, planētas plazmas pasaulē (ellē) pakāpeniski izšķīst slepkavu būtības, īpaši teroristi. Bet, ja militārpersona bija nosūtīta uz citu valsti un bija spiesta nogalināt, kur viņa nonāk pēc nāves?

Astruss: Vienmēr ir nianses. Pēc nianses smalkumiem eksistē arī darbības filtrs. Tas ir ekvivalenti tam, kā okeānā zvejot konkrētas zivis. Taču iekrīt tā zivs, kurai paredzēts tīkls. Visas pārējās iziet cauri tīklam.

- Tas ir, tas būs atkarīgs no viņa iekšējās attieksmes pret slepkavību?

Astruss: Atkarībā no tā, kādi ir iekšējie motīvi. No kompleksa ar visu nianšu sasaistošajiem mezgliem: kurš uzņemas atbildību? Kurš ieslēdz šo sistēmu? Kādā veidā tā darbojas? Ar kādām domām iet uz slepkavību? Utt.

- Bet vai ellē nonāk tas, kurš devis pavēli nogalināt?

Astruss: Vārds “elle” ir nepareizs. Plazmoīdajā pasaulē planētas iekšienē. Kāda daļa, jā, nonāk.

- Tas ir, arī ir atkarīgs no šī cilvēka iekšējās noskaņas, satura.

Astruss: Tā.

- Vitālijs teica, ka augstfrekvences pasaule ir mūsu pasaules atspulgs. Precizējiet, lūdzu: smalkā pasaule ir mūsu fiziskās pasaules atspulgs vai otrādi, fiziskā pasaule ir smalkās pasaules atspulgs?

Astruss: Abējādi.

- Un kas gan tad ir sākotnējais?

Astruss: Sākotnējais atspulgs.

 

(Vitālijs: Sākotnējā ir smalkā pasaule. Tā atspoguļojās kā fiziskā. Un fiziskā pasaule pēc tam atspoguļojās dažādos smalkās pasaules līmeņos.

- Bet smalkā pasaule uz mūsu Zemes atspoguļojās kādā citā veidā, nevis tādā, kādu tā ieguva, kad vēlāk atspoguļojās dažādos līmeņos. Tā?

Vitālijs: Tā. Smalkā pasaule atspoguļojās kā Zeme, uz kurs notika ģeoloģiskie procesi. Un, kad Zeme nostabilizējās, kad parādījās daba, tad tas sāka atspoguļoties smalkās pasaules līmeņos.)

 

- Ja smalkā pasaule atspoguļo mūsu fizisko pasauli, kura cilvēka vadībā pastāvīgi manās uz slikto pusi, tad arī smalkā pasaule mainās atbilstoši šīm izmaiņām? Vai arī fiziskā pasaule reiz atspoguļojās vēl pirmatnējās dabas laikā un vairs neatspoguļojas?

Astruss: Atspoguļojās un vairs neatspoguļojas.

- Sakiet, plazmoīdo būtību pasaulē un augstfrekvences fizisko cilvēku pasaulē ir gaiss? Tas ir tāds pats, kā pie mums? Vai arī tas atspoguļojās sākotnēji, un mūsu piesārņojumi tur nenokļūst?

Astruss: Gaiss atspoguļojās kā stihijas elements. Pirmatnējais.

- Vai var teikt, ka mūsu fiziskā pasaule, plazmoīdā pasaule un sabiedrības “cilvēki-2” pasaule cita no citas atšķiras ar vibrācijas frekvenci? Tās ir it kā trīs dažādas pasaules. Un divas no tām ir fiziskās pasaules atspulgs un bāzējas uz Zemes? Tā?

Astruss: Var.

- Bet vai ir vēl augstāki mūsu fiziskās pasaules atspulga līmeņi?

Astruss: Sistēmiskumā nav, bet aiz sistēmas ietvariem, jā.

- Kā to saprast? Lūk, atspoguļotā plazmoīdā pasaule, pēc tam atspoguļotā augstfrekvences fiziskā pasaule...

Astruss: Lūk, lūk, sistēmiskums, un iet tālāk.

- Tas ir, ir vēl arī tālāk?

Astruss: Jā.

- Un ir vēl vairākas tādas pasaules, ar augstāku frekvenci, bet atspoguļotas no mūsu Zemes?

Astruss: Jā, tā.

- Un, kas tur, augstākos slāņos, ir? Citu paaudžu augstfrekvences būtības?

Astruss: Jūs taču nosaucāt: augstākās civilizācijas, tajā skaitā arī tā, kura sasniegusi 3 triljonu gadu. Tā ir unikāla civilizācija, viņa spēj apelēt pie laika. Kamēr zemākas kārtas civilizācijas, pat sasniegušas vienu triljonu gadu, aktivizēs telpiskuma jēdzienu un lieks, mainīs iedarbību uz laiku, bet neapelēs pie paša laika.

- Rodas apbrīnojams secinājums, ka visas šīs civilizācijas, ja reiz viņas ir tajā pasaulē, kura ir mūsu Zemes atspulgs, vai tad viņas caur Zemi kādreiz ir gājušas?

Astruss: Nē, ne caur Zemi, bet caur līdzību. Kaut kur radās analoģisks sistēmiskums.

- Tas ir, tur ir tikai mūsu sākotnējai līdzīga pasaule, nevis mūsu Zeme atspoguļojās?

Astruss: Līdzīga pasaule.

- Es saprotu tā, ka zemfrekvences fiziskās pasaules atspulgs plazmoīdajā pasaulē un augstfrekvences fiziskajā pasaulē ir vienāds, bet tās ir divas pasaules, dažādas pēc vibrācijas frekvences. Turklāt būtības ar augstāku frekvencei var iekļūt zemākas frekvences pasaulē, bet otrādi – ne. Tā?

Astruss: Tā, tas ir spēkā.

- Ja tas ir tā, tad augstfrekvences būtības iekļūst plazmoīdajā pasaulē un var iekļūt pie mums. Jā?

Astruss: Tā.

- Sakarā ar plazmoīdo pasauli. Vitālijs, būdams plazmoīda ķermenī, kopā ar mani gāja uz veikalu. Viņš gāja kājām pa sniegu un satika citas būtības plazmoīda ķermenī, kuras arī staigāja pa mūsu ielām.

Un tajā pašā laikā viņš apgalvo, ka plazmoīdajā pasaulē vienmēr ir vasara. Tas tā ir? Tas ir, reiz atspoguļojās ne tikai daba, bet arī klimats?

Astruss: Nē, klimatu rada viņu attieksme pret vasaru.

- Plazmoīdās būtības var parādīties mūsu fiziskajā pasaulē un nāk uz savu fizisko radinieku mājām. Taču paliek neredzamas. Iznāk, ka viņas spēj iekļūt zemfrekvences fiziskajā pasaulē, bet nespēj mainīt savu plazmoīdo ķermeņu vibrācijas frekvenci, lai kļūtu redzamas. Tā?

Astruss: Ne gluži tā, viņu mijiedarbību specifika nedod viņām iespēju.

- Ar ko var izskaidrot to faktu, ka viņas var pastāvīgi būt mūsu pasaulē, bet nevar pazemināt sava ķermeņa vibrācijas frekvenci līdz mūsu līmenim, lai kļūtu redzamas? Kas tā par sistēmu, kura viņām to neļauj?

Astruss: Ieņemšanas sistēma. Ieeja uz šejieni it tikai caur vibrāciju ķēdi.

- Tas ir, vibrācijas frekvences pazemināšana ir iespējama tikai caur ieņemšanu?

Astruss: Pareizi. Tajā piedalās visas zvaigznes, planētas un visa viņu komponente.

- Bet augstfrekvences cilvēks viegli spēj pazemināt ķermeņa vibrācijas frekvenci, lai nonāktu mūsu zemfrekvences pasaulē. Vai tas nozīmē, ka augstfrekvences cilvēki fiziskajos ķermeņos var, ja vēlas, būt redzami mūsu pasaulē?

Astruss: Var būt, bet nevis, ja vēlas, bet pie nosacījumiem.

- Kāpēc tādā gadījumā viņi nenāk mājās ciemos izpaustā veidā? Kāpēc viņi baidās radiniekiem parādīties parunāt ar viņiem? Viņiem ir aizliegts?

Astruss: Nē. Jūsu stāvokļu komplekss neļauj viņiem. Bet ir tādi stresa momenti, kad viņi var pēkšņi izslēgt, ieslēgt, pārslēgt jūs un jūs rezultātā sākt viņus uztvert. Turklāt pat ar savu vibrāciju sakritību cikla darbību jūs varat uz ielas pēkšņi kaut ko ieraudzīt.

- Man ir piemērs. Sieviete savā laikā augšāmcēla meitu pēc Grabovoja metodes. Viņa stāstīja, ka vairākas reizes redzējusi, satikusi šeit savu mirušo meitu. Turklāt viņas pat satikušās ar acīm, un meita viņu pazinusi. Kāpēc viņa nevar, kāpēc nav tiesību, lai atnāktu uz mājām un parunātu ar māti?

Kretovs: Es redzu ļoti daudz mirušo, kuri atnāk kopā ar pacientiem. Bet kāpēc viņi ar mani nekontaktējas?

- Astrus, precizējiet, lūdzu, Jurijs Vasiļjevičs redz būtības plazmoīdos ķermeņos?

Astruss: Nē. Būtību plazmoīdos ķermeņos atspulgus.

- Bet sievietes meita uz ielas – tas arī ir atspulgs?

Astruss: Nē, tā izpausme caur viņu, caur viņas atspulgu telpā.

- Bet tā tomēr ir viņa, viņas meita? Vai atspulgs, kaut kāds fantoms?

Astruss: Tā ir viņa, bet tas ir atspulgs caur viņas telpas un apkārtējās vides telpiskajām mijiedarbībām.

- Kāpēc tad Kuzionovs satika mirušo, ar kuru viņš sastapās, viņi pastāvēja un parunājās?

Astruss: Viņš nesatika, viņš sakrita ar viņu pēc uzmanības potenciālu līmeņa. Uzmanības potenciālu līmeņi sakrita. Kuzionova un mirušā uzkrājošā sistēma sakrita.

- Vitālijs pastāstīja, ka augšāmcelto augstfrekvences pasaulē ir daudz mākslinieku, mūziku, literātu, tas ir, radošo profesiju cilvēku. Bet viņš pagaidām nav tur saticis zinātniekus. Viņi tur ir, vai arī vispār nav vajadzīgi zinātnieki, tur tāpat visi zina?

Astruss: Nē, ne tā. Lieta tāda, ka tajā struktūrā, ar kuru zinātnieki sakrīt, viņi informācijas kontinuumu struktūru krājkasītē nes noteiktu vibrāciju ciklu, kā rezultātā viņi faktiski izmaina laiku.

- Es nesapratu. Es pārdomāšu jautājumus nākamajam kontaktam. Un kur viņi atrodas?

Astruss: Vidē.

- Kāpēc Vitāliks nevar viņus satikt?

Astruss: Nu tāpēc, ka viņš pats ir nesējs.

- Kāpēc viņš nesatiek zinātniekus? Viņš ar māksliniekiem un mūziķiem kontaktējas...

Astruss: Tāpēc ka mākslinieki, mūziķi un citi – tā ir iztēles telpa. Bet zinātnieki strādā savas uzmanības struktūrā. Iztēle – tā nav uzmanības struktūra, tā ir īpašība, bet zinātnieks – tā ir uzmanības struktūra, tas ir, strādājoša uz kaut kādu faktoru.

- Strādājoša pie kaut kādas konkrētas tēmas?

Astruss: Nu jā, uz kaut kādu faktoru.

(Vitālijs: Taņečka, tāpēc ka katrs zinātnieks atrodas savu interešu sfērā. Bet man šajā brīdī interese ir viena: es gribu uz mājām.)

 

- Bet vai tur ir neradošu profesiju cilvēki? Piemēram, augšāmcelti strādnieki, inženieri, tehniķi, naftinieki? Ja ir, tad ar ko viņi tur nodarbojas?

Astruss: Ir, taču ne tā, kā jūs domājat, bet, pateicoties savam tā paša faktora organizējumam.

- Ar ko viņi tur nodarbojas? Mākslinieki glezno, mūziķis sacer mūziku, bet strādnieks?

Astruss: Ar to, ar ko var nodarboties esībā. Ar pašas esības izteikšanu.

- Tas ir, vienkārši dzīvo un viss. Priecājas par dzīvi. Tā?

Astruss: Izsaka esību, nedzīvo, bet izsaka.

- Bet tā taču ir fiziska pasaule.

Astruss: Bet tā vienalga ir izteiksme.

 

2016. gada 23. novembris

12. daļa. Kontakts ar Astrusu (17.11.16.) Turpinājums.

- Jūs teicāt, ka būtības plazmoīdajos ķermeņos ir aptuveni 30 gadu vecas, tāpēc ka “Tas ir tas pats zelta vidusceļš, kuru spēj noturēt uzmanība. Tālāk notiek izkliedēšanās. Pie noteikuma, ka ir ķermenis. Ja ķermenis nav blīvs, izkliedēšanās var neiestāties.” Ko tieši notur uzmanība šajā zelta vidusceļā?

Astruss: Cikliskumu.

- Kādu cikliskumu? Lūk, cilvēks piedzima, aug atbilstoši hologrammai, viņa šūnas aug līdz 30 gadiem. “Zelta vidusceļš” vislabāk notur uzmanību. Ko tas nozīmē?

Astruss: Visu, visu tā brīža summu.

- Jūs gribat teikt, ka cilvēks 30 gados savu uzmanību visvairāk ir sakoncentrējis uz savu veselību, uz ķermeni, uz šūnām. Tā?

Astruss: Viņš vispār ir koncentrējies, viņš ar uzmanību strādā ķermeņa telpā.

- Ko nozīmē “zelta vidusceļu notur uzmanība” pielietojumā fiziskam zemfrekvences cilvēkam? Un ar kura uzmanību tiek noturēta? Ar konkrētā cilvēka uzmanību?

Astruss: Šeit var koncentrēties uz pārejas vecumu, vadoties pēc tā. Kad burtiski uzsprāgst telpa.

- Pārejas vecums sen ir palicis aiz muguras.

Astruss: Bet telpa turpina būt.

- Lūk, cilvēkam ir 25 gadi. Viņa telpa turpina pieaugt. Un viņam ir 35 un kā, telpa vairs nepieaug?

Astruss: Tā pieauga pārejas vecumā. Pārejas vecumā dalošās šūnas telpa ievērojami palielinās attiecībā pret pašu šūnu. Ķermenis ar kavēšanos turpina augt šajā telpā. Uzmanība piepilda šo telpu.

- Tad, kas tas ir – uzmanība?

Astruss: Enerģija X, kura lēni apgūst visu telpu.

- Var pieņemt, izkliedēšanās, kura tālāk iestājas blīvajā ķermenī, pēc mūsu priekšstatiem nozīmē novecošanos?

Astruss: Nē.

- Un ko nozīmē izkliedēšanās?

Astruss: Var teikt tā: norit saskaršanās ar līdzību, ar sev līdzīgu. Notiek process: atspoguļošanās atspulgā.

- Es nesaprotu. Man ir jāpadomā un jānoformulē jauni jautājumi šajā sakarā. Plazmoīdās un augstfrekvences būtības nenoveco. Tā?

Astruss: Ne tā, bet viņām piemīt tāda īpašība.

- Kad cilvēks mirst, būtība iet uz mirušo pasauli caur tuneli (jeb aizbāzni). Vai viņa vienmēr atstāj tur savu hologrammu un smalkos ķermeņus? Vai arī tikai tajā gadījumā, kad viņa uz Zemes bija pamodusies?

Astruss: Vienmēr tur atstāj. Viņai ir tāda tendence.

- Kad būtība uz visiem laikiem aiziet no aizbāžņa uz mirušo pasauli, viņa apvalkā atrodas bez hologrammas un bez smalkajiem ķermeņiem?

Astruss: Jā.

- Ja būtība iet uz ieņemšanu, viņa nes sev līdzi hologrammu un smalkos ķermeņus. No kurienes viņa tos ņem?

Astruss: Hologrammu nē, bet smalkos ķermeņus, jā.

- Viņa vispār iet bez hologrammas?

Astruss: Tā.

- Un kur tad formējas hologramma?

Astruss: Ārpus dotuma telpas.

- Bet šai hologrammai ir jāformējas, ņemot vērā nākamos vecākus.

Astruss: Tai piemīt it kā atspulgu ķēdīte.

- Mirklīti. Tātad, kad būtība atgriežas aizbāznī, viņa saņem hologrammu un smalkos ķermeņus, kuri tur palika?

Astruss: Tā.

- Bet būtība, kura dus apvalkā, iet uz dzimšanu plika, tīra, bez hologrammas?

Astruss: Tā.

- Un kur viņa ņem smalkos ķermeņus, ja viņi palikuši aizbāznī?

Astruss: Telpai un laikam piemīt paradokss. Izmanto šo paradoksu.

- Tas ir, viņi formējas no jauna? Bet mēs rakstījām, ka viņi visu laiku ir vieni un tie paši.

Astruss: Vieni un tie paši, taču viena un tā paša formēšana no jauna vienalga ir viens un tas pats.

- Arī hologramma ir viena un tā pati?

Astruss: Viena un tā pati.

- Bet tad iznāk, ka katru reizi pie ieņemšanas tiek izmantota sākotnējā (vecā) hologramma, kurā visu laiku tiek ienesta jauna informācija. Tur būs kaut kādas izmaiņas?

Astruss: Būs izmaiņas.

- Bet šajā hologrammā var saglabāties kāda informācija no visiem senčiem. Tā?

Astruss: Jā, tā paliek. Un vajadzīgajā momentā tā uzpeld.

- Bet jaunajā ieņemšanā taču piedalās jauni vecāki no citas dzimtas-cilts, kuriem nav nekāda sakara ar tiem senčiem, kuru informācija reiz tika ielikta hologrammā. Vai arī jaunie vecāki tomēr tiek piemeklēti no tās pašas dzimtas-cilts kā iepriekšējie?

Astruss: Var būt no dažādām. Tam nav nozīmes.

- Nez kāpēc tiek uzskatīts, ka cilvēkā var izpausties septiņu paaudžu grēki. Tā? Un informācija no agrākiem ciltsvecākiem tiek dzēsta? Vai kā?

Astruss: Izpaužas, jā. Informācija nekur nepazūd. Netiek dzēsta un var izpausties jebkurā laikā. Kā telpas struktūras atmiņa.

- Bet vai nevar būt tā, ka ir izpaudusies nevis 7., bet 15. paaudzes informācija?

Astruss: Var būt arī tā noteiktos apstākļos. Tas ir kā ēters, kurš krāj un iegaumē visu bez izņēmumiem.

- Perifērijas vilnis, uztverot būtību no mirušo pasaules, kopā ar būtību uz ieņemšanu nes gan būtības hologrammu, gan smalkos ķermeņus. Tā? (Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V.. Pa tuksnesi ejošie (Тихоплав В.Ю., Тихоплав Т.С. Кретов Ю.В. Идущие по пустыне. СПб: ИГ «Весь», 2016[18])

Astruss: Tā.

- Tas nes visu kompleksu (būtību, hologrammu un smalkos ķermeņus) kam pagadās vai konkrētiem vecākiem?

Astruss: Gan tā, gan tā.

- Un, ja pie konkrētiem vecākiem, kā viņi tiek piemeklēti?

Astruss: Viņi netiek piemeklēti, viņi izpaužas. Jebkura kombinācija ir kaut kā izpausmes būtība.

- Lūk, būtība iet uz dzimšanu pie konkrētiem vecākiem. No kurienes viņa zina, ka vajag pie šiem vecākiem? Kurš viņu turp virza?

Astruss: Nevirza, tiek konstatēta iespēja, tāpēc ka pēc formālām pazīmēm katrā telpas punktā ir visa informācija.

- Jā, protams, visa informācija vecākiem ir. Bet kāpēc tieši pie šiem?

Astruss: Tāpēc ka atveras vārti tieši šai būtībai. Šajā gadījumā nostrādā tā tuvība, kura pašlaik ir vistuvākā viņai.

- Tas ir, vecāki, tuvi būtībai? Tuvi ar ko: pēc gara vai pēc kāda cita kritērija?

Astruss: Pēc gara.

- Tas ir, ja viņa iet pie konkrētiem vecākiem, tad tas ir pie tuviem pēc gara?

Astruss: Jā.

 

- Dvēseles izpausmi pavada būtības parādīšanās. Būtība, kura ir tikko piedzimusi, iet uz mirušo pasauli vai uzreiz uz dzimšanu?

Astruss: Var nonākt gan tur, gan tur.

- Kādēļ būtībai ievajadzējās iet uz zemfrekvences fizisko pasauli, ja viņas mērķis ir nonākt augstfrekvences fiziskajā pasaulē? Ko viņai dod atrašanās zemfrekvences fiziskajā pasaulē?

Astruss: Ne viņas vēlēšanās katrā ziņā, bet nepieciešamības pakāpe, kuru viņai nav viegli apzināties, bet cikliskums, kuru viņa pilda.

- Kā teica Korss (Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V.. ASTRUSS. Priekštecis jeb jauni dati par Visumu” (Тихоплв В.Ю., Тиохоплав Т.С., Кретов Ю.В. Аструс. Предтеча или новые данные о Вселенной. М: ЭКСМО, 2014[19]), dažas būtības vispār neiet uz Zemi, pilnveidojoties, vērojot mūs. Kā notiek atlase: kurš iet, kurš neiet? Pēc kāda principa?

Astruss: Šeit nav atlase, bet darbojas mehānisms. Daba necieš tukšumu. Tāpēc telpa ir piepildīta līdz lūpai, un evolūcijā ir viss, caur jebko, tajā skaitā arī caur atspulgu.

- Lūk, pieņemsim, mana būtība ir parādījusies, viņa zina, ka viņai ir jāiet uz Zemi. Bet kāda cita būtība blakus, kura zina, ka arī viņai ir jāiet, neiet. Telpa ir piepildīta, es eju, bet viņa paliek tur. Jā?

Astruss: Tā.

- Kāpēc no divām šīm būtībām izvēlējās mani iet uz Zemi?

Astruss: Nevis izvēlējās, bet parādījās iespēja.

- Un kāpēc viņai neparādījās?

Astruss: Tas ir ekvivalents tam, kā jūs kāpjat iekšā autobusā. Jums izdevās, bet viņai ne.

- Viņa tātad ne pārāk gribēja. Es stumdījos, bet viņa stāvēja maliņā.

Astruss: Tas viss ir kompleksā.

- Tās būtības, kuras negrib uz Zemi, pastāvīgi atrodas pārpasaulībā. Vai kur?

Astruss: Pa daļai visur.

- Kā tiek radīta hologramma būtībai, kura pirmoreiz iet uz ieņemšanu? Tikko piedzimusi būtība, parādoties dvēselei, ir tīra kā zīdainis. Viņai nav nekādas hologrammas. No kurienes parādās hologramma?

Astruss: Elementāri, no enerģiju sabiezējuma.

- Tātad hologramma tiek radītā pēc kādiem parametriem. Jo hologramma taču formē nākamo ķermeni. Varbūt tas būs kaut kāds orangutans?

Astruss: Nē, bet strukturāli tas vienalga ir atspulgs no telpas.

- Vai tad telpā taisni lidinās cilvēku atspulgi?

Astruss: Nē, viņi nelidinās, viņi vienkārši ir kā faktors. Ir, un viss.

- Izsmidzinātā stāvoklī?

Astruss: Nevar tā teikt. Nevis izsmidzinātā, bet neizpaustā.

- Bet ir taču jāizvēlas kāda hologramma? Kurš izvēlas?

Astruss: Nevis izvēlēties, bet sakrist kombinācijā pēc kaut kādām niansēm. Pēc izpauduma īpašību kombinācijām. Pēc šī brīža laika parādīšanās. Kas ir pausts, caur to arī izpaudīsies.

 

2016. gada 26. novembris

13. daļa. Kontakts ar Astrusu (17.11.16.) Turpinājums.

- Būtībai piemīt magnētiskas īpašības?

Astruss: Izpauž.

- Un būtībai plazmoīdā ķermenī nav?

Astruss: Ir, un viņa lokāli izpauž telpu, tas ir, vērsti.

- Ja apkārt mums ir magnētiskais lauks kā tors, ko nozīmē vērsti?

Astruss: Tātad var mijiedarboties, tas ir, nomest pudeli, glāzi, kaut ko vērtīgu. Un pat pašu cilvēku var nomest. Tas ir, viņa var viņu izmantot.

- Un fiziskajam augstfrekvences cilvēkam ir magnētiskais lauks?

Astruss: Jā, bet ne ar vērstu, bet izpaustu īpašību.

- Tas ir, kā pie mums, cilvēkiem?

Astruss: Jā.

- Un kas no šī redzes viedokļa ir augšāmcelts fizisks cilvēks? Ne taču materiāls veidojums?

Astruss: Enerģētiski materiāls veidojums.

- Un mēs uz Zemes arī esam enerģētiski materiāls veidojums? Tikai citā vibrācijas frekvences līmenī?

Astruss: Enerģētiskās informācijas materiāls veidojums.

- Mums ir vairāk informācijas nekā augstfrekvences būtībām?

Astruss: Tā iznāk.

- Tas ir, mums ir jābūt gudrākiem?

Astruss: Nē, tā ir cita organizētības specifika. Tas ir, jums tajā ir kustībā, bet viņām ne. Jūs varat attīstīties, mācīties.

- Vai nevar pieņemt, ka cilvēka būtība ir informācijas veidojums, bet būtība plazmoīdajā ķermenī – enerģētiskās informācijas veidojums?

Astruss: Var tā teikt.

- Vai būtību (bez jebkāda ķermeņa, plazmoīdu vai augstrfrekvences fizisku) var uztvert ar kādām ierīcēm uz Zemes?

Astruss: Var, mērot magnētiskā īpašības.

 

- Rietumu zinātnieki uzskata, ka cilvēkam eksistē otrs, enerģētiskais ķermenis. Pētījumu rezultātā viņi ir izdarījuši secinājumu: “Cilvēks domā nevis ar galvas smadzeņu (kuras ir tikai orgāns, kurš atbild par signālu sistēmu) palīdzību, bet ar šī otrā ķermeņa – sena, miljoniem gadu dzīvojoša enerģētiska veidojuma – palīdzību. Faktiski, tas ir viņš, kurš domā, nepavisam ne “fiziskais” ķermenis. Un, atbilstoši, pēc fiziskā cilvēka (faktiski, viņa fiziskā ķermeņa) nāves šis otrais, enerģētiskais ķermenis, turpina savu eksistenci Visumā – ar konkrētā cilvēka uzkrāto atmiņu, domām, zināšanām, visu nodzīvoto dzīvi.”

Vai šeit nav runa par cilvēka būtību?

Astruss: Tas patiešām ir pareizi, ar dažām korekcijām. Taču tās var būt nebūtiskas. Jā, tā ir būtība.

- Ja tas ir tā, tad tas nav ķermenis un nav enerģētisks. Jā? Manuprāt, tas ir informācijas veidojums?

Astruss: Jā, tā var teikt.

- Vai pirms miljardiem gadu uz Zemes nedzīvoja būtības, kuras kādu cēloņu dēļ pēkšņi sāka evolucionēt pa blīvu ķermeņu iemantošanas ceļu?

Astruss: Arī tā var teikt.

- Ja tā, tad kādu cēloņu dēļ viņas sāka evolucionēt pa blīvu ķermeņu iemantošanas ceļu? Jo uz Zemes taču nesāka kaut kas principiāli mainīties? Varbūt klimats?

Astruss: Nē, kāpēc. Sāka mainīties enerģētiskās informācijas kontinuuma uzkrājošais faktors. Teiksim, progresam, kurš rodas uz Zemes, miljoniem gadu bija viens ilgums. Līdz ar blīvuma palielināšanos ilgums sāka reducēties burtiski uz gadu desmitiem.

- Un, lūk, pētījumi no Āfrikas dienvidiem. Zinātnieki no Keiptaunas Universitātes filozofijas doktors Ngunga Tobago (Ngung Tobago) vadībā konstatējuši tā saucamās enerģētiskās būtības. Viņi pētījumu rezultātus paziņoja samitā, veltītā pasaules ekonomikas stabilas attīstības jautājumiem, kurš 2002. gadā notika Johannesburgā.

Zinātnieki šīs būtības iedalīja divos spilgti izteiktos tipos un nosacīti apzīmēja viņās kā “melnās” un “tīrās”. Viņas savā starpā atšķiras kā pēc spīdēšanas intensitātes, spīduma spektrālā sastāva, tā arī pēc dinamiskajiem raksturlielumiem.

“Melnās” būtības pauž pastāvīgu aktivitāti “mēģinājumos iekļūt” cilvēka “aurā” (bioenerģētiskajā laukā). Bet “tīrās”, kā likums, tādu aktivitāti nepauž.

Par kādām būtībām šajā pētījumā ir runa?

Astruss: Tiek domāts sākums bioloģiskai substancei, kura radījusi šo informācijas evolūcijas cikliskumu. Viņas evolucionārajā cikliskumā mēģina iekļauties miljoniem gadu.

- Lūk, viņas mēģina iekļauties evolucionārajā cikliskumā. Un ko viņas rezultātā grib iegūt?

Astruss: Pacelties līdz līmenim.

- Līdz kādam?

Astruss: Līdz pašam augstākajam. To civilizāciju, kurai ir trīs triljoni gadu, jūs saucat par pašu augstāko līmeni.

- Tas vēl nav viss. Veicot statistiskus pētījumus ar lielām cilvēku grupām, zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka “enerģētiskās būtības” efektīvi ietekmē tieši cilvēka smadzenes. Turklāt eksperimentējamo uzvedība mainījās burtiski acu priekšā. “Vairākkārt tika fiksēti nepamatotas agresijas un citas neadekvātas uzvedības gadījumi.” Tātad šīs būtības ir agresīvas?

Astruss: Viņas nav agresīvas, bet var paust agresiju, tāpēc ka tāda ir viņu izpausmes specifika.

- Šīs būtības arī parādījās, izpaužoties dvēselei?

Astruss: Arī.

- Un kas? Lūk, izpaudās dvēsele. Viņai parādījās tāda agresīva būtība, viņa negrib pēc tam iet uz Zemi, viņa grib evolucionēt uz savas iedarbības uz cilvēku rēķina?

Astruss: Tajā skaitā.

- Agresīvas un iemitinātas būtības – tas ir viens un tas pats? Ja nē, tad no kurienes ir nākušas iemitinātās būtības?

Astruss: Var būt, viens un tas pats.

- Jūs teicāt, ka jodi – tās ir būtības ar kādu defektu. Var pieņemt, ka tās ir tās būtības, kuras ir tik samaitātas, lai viņas nosūtītu uz elli?

Astruss: Nevajag tā teikt – “elle”. Vienkārši plazmas pasaules planētas iekšienē. Bet tas tā nav. Viņas nav tik samaitātas.

- Zinātnieki konstatējuši arī citas “smalkā plāna enerģētiskās būtības”, kuras sauc par ļarvām (Лярва; Lemures). Citāts: “Ļarvas ir dzīvīgas līdz tam brīdim, kamēr ir enerģija, kuru viņas absorbē (tāpēc viņas sauc par “enerģētiskajiem vampīriem”). Iedarbojoties uz mums, viņas cenšas, lai izdalītos tieši tā enerģija tādā kvalitātē, kāda viņām vajadzīga.” Ļavras eksistē?

Astruss: Eksistē.

- Enerģija, kura viņām vajadzīga viņu dzīvības procesu nodrošināšanai – tā ir enerģija X.

Astruss: Jā.

- Vai nevar teikt, ka ļavras un būtības principiāli atšķiras ar to, ka būtības parādās, izpaužoties dvēselei, bet ļavras ir cilvēku radītas?

Astruss: Var tā teikt.

- Ļavras atrodas plazmoīdajā pasaulē?

Astruss: Jā, ir.

- Vitāliks teica, ka enerģija X, kura tiek izstrādāta dzīves procesā cilvēka šūnās, uzkrājas aizbāznī jeb kanālā, pa kuru būtība aiziet uz mirušo pasauli. Ja tādas enerģijas ir sakrāts daudz, tad tā neļauj būtībai apvalkā atrauties no aizbāžņa. Burtiski pievelk būtību uz augšāmcelšanu. Šī enerģija X, kura uzkrājās aizbāznī, un uzkrājošo nišu enerģija nav viena un tā pati?

Astruss: Viena un tā pati.

- Enerģijas X izstrāde ir atkarīga no tā, kā cilvēks tic Dievam, pilda Bībeles baušļus, nodarbojas ar smalko pasauli. Tā?

Astruss: Var tā teikt, bet tas būs vienkāršoti.

- No tā var izdarīt secinājumu, ka būtības plazmoīdajos ķermeņos, kuras izgājušas caur aizbāzni, var būt tikai pozitīvas. Tā?

Astruss: Tā.

- Ja mēdz būt negatīvas būtības plazmoīdos ķermeņos, tad kādā veidā viņas nonāk aizbāznī, jo negatīvām būtībām nevar būt liela enerģijas X rezerve? Viņas šeit ar spēku ir iegrūstas?

Astruss: Var tā teikt.

- Un kurš viņas ar spēku ir iegrūdis, lai pēc tam padarītu par vilkačiem?

Astruss: Sev līdzīgas.

- Negatīvas plazmoīdas būtības un pozitīvas atrodas vienā un tajā pašā pasaulē, blakus cita citai?

Astruss: Tā.

- Vai nav kaut kāda sistēma, kura, nosacīti sakot, uzskaita mūsu ikdienas grēkus? Pārkāpi latiņu – ej uz elli. Nonāci pierobežas zonā – ej uz augšāmcelšanu, lai kļūtu par vilkati. Utt. Varbūt tā?

Astruss: No ārpuses tā var nosaukt, bet iekšienē tā nav.

- Kas tā ir par sistēmu, kura uzskaita mūsu grēkus? Kur vai ar ko tiek uzskaitīti mūsu grēki, kuri pazemina enerģijas X rezervi vai tās izstrādi?

Astruss: Tikai ar pašu ticību.

- Magnētiskais lauks apkārt cilvēkam rodas tāpēc, ka zigota ir vadītājs. Zigotā psihiskās enerģijas ietekmē, kura pauž magnētiskas īpašības, parādās elektriskā strāva. Ārpusē rodas elektromagnētiskais lauks. Tas atrodas apkārt cilvēka ķermenim tora veidā. Tā?

Astruss: Tā. Caurauž.

- Tas caurauž cilvēka fizisko ķermeni?

Astruss: Caurauž.

- Elektromagnētiskais lauks tiek radīts no vitoniem?

Astruss: Daļēji. Vēl ir struktūras raksturlielumi.

- Dzīves procesā uz Zemes magnētiskais lauks deformējas, nobīdās, savērpjas, parādās slimības fiziskajā ķermenī. Kas ir primārais: magnētiskā lauka deformācijas izraisa slimības vai otrādi?

Astruss: Gan tā, gan tā.

- Kā magnētiskais lauks ir saistīts ar hologrammu? Hologramma ir sadalīta pa šūnām, bet magnētiskais lauks ir apkārt cilvēkam un caurauž viņu. Kas ko ietekmē: hologramma magnētisko lauku vai otrādi? Vai arī ietekme ir abpusēja?

Astruss: Abpusēja ietekme. Bet pirmā ir stiprāka.

- Hologramma ietekmē šūnas. Šūnas aug atbilstoši hologrammai. Bet vai šūna var ietekmēt hologrammu? Var to deformēt?

Astruss: Noteiktos apstākļos, jā.

- Lūk, es, piemēram, reiz stiepu 20 kg makulatūras, lai to nodotu un saņemtu talonu uz grāmatu. Mana mugurkaula šūnas kaut kā pārslogojās. Šī šūnu deformācija var deformēt hologrammu?

Astruss: Var.

- Un, ja šūnas deformēs hologrammu, hologramma neiedarbosies uz magnētisko lauku?

Astruss: Var neiedarboties.

- Un var iedarboties?

Astruss: Var.

- Tātad, ja šūnas ir saslimušas un hologramma deformējusies, tā iedarbojās uz magnētisko lauku, un tur radās defekti. Iedobumi, izciļņi. Tā?

Astruss: Tā, gan magnētiskā lauka izliekumi, gan nobīdes.

- Magnētiskā lauka deformāciju izraisa tikai fizioloģiski cēloņi vai psiholoģiski arī?

Astruss: Tikai fizioloģiski cēloņi.

- Tas ir, pārdzīvojumi magnētisko lauku neietekmē? Kaut arī kā informācija tie var tikt nodoti.

Astruss: Iedarbojas pastarpināti. Psiholoģiski cēloņi ietekmē smalkos ķermeņus, kuri ietekmē hologrammu. Un tālāk pēc šīs pašas shēmas.

- Var pieņemt, ka katrs orgāns, sistēma projicējas uz savu magnētiskā lauka rajonu?

Astruss: Var.

- Un tikai virspusē, bet arī iekšienē?

Astruss: Tā.

- Var pieņemt, ka, ja šajā rajonā magnētisko lauku izdosies izlīdzināt, tad notiks konkrētā orgāna izdziedināšana? Piemēram, izārstējās tikai aknu slimība.

Astruss: Pareizi.

- Vai nevar pieņemt, ka izdziedināšanas gadījumā vajag izlabot vienu magnētiskā lauka rajonu, bet jaunības atgriešanas gadījumā ir jāizlabo viss magnētiskais lauks. Un jānostāda tas pareizi. Tā?

Astruss: Tā.

- Un kas tālāk? Kāpēc sāks atgriezties jaunība?

Astruss: Norit pretēja mijiedarbība.

- Tas ir, hologramma sāk iedarboties uz šūnām?

Astruss: Jā, atspoguļot.

- Un kas notiek šūnās.

Astruss: Enerģētiskās informācijas apmaiņa uz atspoguļošanas rēķina. Hologramma ir fiksēta uz 30 gadiem.

- Nedaudz pasteidzos uz priekšu. Jūs teicāt, ka augšāmcelšana ir saistīta ar Kištimas punduri. Vitālijs, runājot par augšāmcelta augstfrekvences cilvēka šūnas īpatnībām, pastāstīja par augšāmceltas sievietes spēju dzemdēt pēc uzdotas programmas. Tas ir, viņa var dzemdēt nevis sev līdzīgu cilvēciņu, bet “nezināmu zvēriņu”. Ja tāda forma ir pati noderīgākā, lai apgūtu kādu tumšu plankumu pasaules-ēkā.

Kištimas punduris – tas ir nezināms zvēriņš? Var teikt, ka viņš ir cilvēka maz, maz, maz... dēls? Un viņš ir daudz augstāk attīstīts nekā cilvēks. Tā?

Astruss: Tā, pareizi.

- Šis punduris varēja mazliet ilgāk padzīvot kapsētā, kur no trūdošajiem ķermeņiem izdalās enerģija X. Tā?

Astruss: Tā.

- Kāpēc viņa šūnas nevarēja izdalīt enerģiju X, kaut arī kosmiskās enerģijas plūsmas nāk arī pie mums uz Zemes?

Astruss: Tāpēc ka viņiem ir tāda uzbūve.

 

- Man palūdza Jums uzdot tādus jautājumus: Jūs uzraugāt Krieviju, Krajons – Ameriku. Bet kāda būtība uzrauga Ukrainu?

Astruss: Tildims.

- Ekstrasensi mums šodien demonstrē, ka spēj aizvērt citas pasaules portālus, izdzīt būtības no viņu mitināšanās vietām dzīvokļos, mājās, Vai tas nozīmē, ka viņi no mūsu fiziskās pasaules spēj ietekmēt plazmoīdo pasauli?

Astruss: Principā nē. Bet niecīga viņu daļa patiešām spēj.

- Vai arī būtības, portāli, kanāli – tas ir citas paralēlas pasaules starpslānis?

Astruss: Lūk, tas ir tuvāk, lūk tas jau ir tuvāk. Kaut arī tur ir vēl kaut kas, kur šī sistēma tālāk kļūst netaisnīga.

 

2016. gada 1. decembris

14. daļa. Augšāmcelta cilvēka orgānu darbības īpatnības. (Vitālija diktējums)

Smadzenes.

Vadības signāli ienāk galvas un muguras smadzenēs. Galvas smadzenes, saņēmušas šos signālus, sāk vadīt fizisko ķermeni tieši tāpat, kā viņas vada neaugšāmcelta cilvēka fizisko ķermeni. Taču muguras smadzenes savā darbībā atšķiras no neaugšāmcelta cilvēka muguras smadzeņu darbības. Ļoti liela viltība slēpjas muguras smadzeņu darbībā.

Muguras smadzenes augšāmcelta cilvēka organismā darbojas citādi. Viņas kļūst par galveno vadošo elementu, savu funkciju ziņā pārspēj galvas smadzenes un uzņemas nodrošināt cilvēka organisma saikni ar Kosmosu. Tieši muguras smadzenes vada augšāmcelta cilvēka šūnu neparasto darbību, tieši viņas uztur enerģijas X izstrādi šūnās, tieši viņas mijiedarbojas ar 12 DNS spirālēm, tieši viņas aktivizē visus 64 kodonus.

- Jā, šī informācija ir pilnīgi neparasta.

Muguras smadzenes regulē enerģijas X kustību organismā, vada visas DNS spirāles, ietekmē 64 kodonu darbību, un tieši muguras smadzenes ļauj augšāmceltam cilvēkam eksistēt mūžīgi ar pilnīgi neparastām īpašībām, levitācijas, teleportācijas, telekomunikācijas utt. spējām.

Pateicoties muguras smadzenēm, augšāmcelta cilvēka organismā notiek neparasti procesi, kuri saistīti ar to, ka enerģija X, iedarbojoties uz cilvēka ķermeņa orgāniem, pilnīgi izmaina viņu darbības principu.

 

Aknas.

Parasta cilvēka aknas kalpo, lai attīrītu asinis un izstrādātu žulti, kura tiek nosūtīta uz žults pūsli un pamazītēm tiek nomesta zarnu traktā. Augšāmcelta cilvēka ķermenī aknas spēlē citu lomu. Aknas kalpo, lai formētu informācijas saturu, kuru asinis iznēsā pa visu organismu.

Lieta tāda, ka asinis – tas ir ļoti neparasts cilvēka ķermeņa elements. Asinis – tas ir tās-puses-pasaules informācijas saikņu spoguļattēls. Bioloģiskā organismā viņas izpaužas kā asinis, kuras zemes plāna zinātnieki līdz šim laikam pilnībā saprast nevar. Visa būtība ir tajā, ka asinis – tas ir informācijas nesējs, kurš cilvēka organismu sasaista ar tās-puses-pasauli vienotā veselā. Aknās asinis apmainās ar informāciju ar tās-puses-pasaules informācijas plūsmām. Aknas, saņēmušas šīs informācijas plūsmas, nodot tās asinīm cilvēka organismā. Un asinis veic tās darbības, kuras viņām ir šo informācijas plūsmu noteiktas. Asinis šo informāciju iznēsā pa šūnām, tā nonāk vitonu matricā...

- Vitonu matricā ienāk informācija no asinīm, ne no ārienes?

Nē, ne no ārienes. Vitonu matricā informācija ienāk no asinīm, tāpēc ka tai ir jātiek pārstrādātai pielietojumā organismam. Asinis informāciju nodod vitonu matricai, bet vitonu matrica bez tā, ka viņa ļauj iegūt enerģiju X, vada šūnas darbību. Saņēmusi informācijas iedarbību caur asinīm, vitonu matrica aktivizē vienus vai otrus DNS spirāļu rajonus, kuri savukārt iedarbojoties uz šūnām, ved pie izmaiņām cilvēka organismā.

Cilvēka organisms, saņēmis vadības signālu no asinīm caur vitonu matricām, pārkārtojas tieši tā, kā viņam nosaka šis vadības signāls. Atsevišķi DNS rajoni aktivizējas atkarībā no tā, kādu informāciju atnes asinis, kuras šos signālus saņem caur aknām. Aknas vairs nekalpo kā asiņu attīrīšanas sistēma, viņas kalpo kā informācijas pieņemšanas sistēma.

 

Nieres.

- Bet ir kāda sistēma, lai kaut ko atdotu apkārtējai videi?

Jā, ir arī atdeves sistēma. Kā atdeves sistēma darbojas nieres. Nieres joprojām kalpo tam, lai izvadītu no organisma sabrukšanas produktus, kas rodas, nodrošinot dzīvības procesus. Tās ir šķidras atliekas, kuras parādās organismā visu orgānu un sistēmu darbības procesā. Tāpēc arī augšāmceltam cilvēkam ir šķidrumu izvades sistēma, un konkrēti nieres, urīnpūslis un urīnceļu kanāli. Teču viņš turklāt nedzer ūdeni, viņš valgmi absorbē caur ādu no apkārtējās vides un pārstrādā šo valgmi savās šūnās.

 

Sirds.

Pilnīgi neparasts ir augšāmcelta cilvēka sirds darbības princips. Tāpat kā parastam cilvēkam, tas ir motors un tas ir sūknis, kurš sūknē asinis pa organismu. Taču parastam cilvēkam dzenošais elements ir sirds muskulis. Bet augšāmceltam cilvēkam kā dzenošais elements kalpo paši kambari. Kreisais un labais kambaris darbojas kā virzuļu sūkņi. Tie darbojas uz enerģijas X rēķina. Tieši enerģija X liek šiem kambariem pēc kārtas saspiesties un izstiepties, un sūknēt asinis pa visu organismu. Bet sirds muskuļa loma reducējas uz šo kambaru balansēšanu. Sirds muskulis ļauj sinhronizēt abu kambaru darbību. Tādējādi sirds joprojām ir sūknis, kurš sūknē asinis, taču augšāmcelta cilvēka sirds darbības princips ir pilnīgi citāds.

 

Kuņģa-zarnu trakts.

Ļoti interesanta kļūst kuņģa-zarnu trakta loma. Tā kā barību augšāmceltam cilvēkam nevajag, barības gremošanas procesu vairs nav, tāpēc kuņģa-zarnu trakts iegūst pavisam citu uzdevumu. Viņš kalpo siltumenerģijas izstrādei. Siltumenerģijā pāriet enerģija X. Un šī siltumenerģija uztur organisma siltuma režīmu.

Kā tas notiek? Asinis, plūstot pa kuņģa-zarnu trakta šūnām, nodod informāciju šūnu vitonu matricām, un šūnas, izstrādājot enerģiju X, DNS spirāļu atsevišķu rajonu iedarbībā, pārveido to siltumenerģijā. Un faktiski augšāmcelta cilvēka zarnu trakts ir kurtuve, kurā, pateicoties enerģijas X pārstrādei siltumenerģijā, izdalās siltums, kurš uztur visu organismu.

Taisnās zarnas funkcija pilnīgi atmirst. Viņa vienkārši kļūst par rudimentāru atlieku un pakāpeniski, pamazītēm deģenerējas. Cietu atlieku augšāmcelta cilvēka organismā vienkārši nav.

 

2016. gada 4. decembris

15. daļa. Par augstfrekvences fizisko cilvēku sabiedrību (No kontaktiem ar Vitāliju).

 

10.11.16. Rīts

- Vitālik, labrīt, mans dārgais.

Vitālijs: Labrīt, Taņečka. Es priecājos, ka tu iznāci ar mani uz kontaktu. Taņečka, es gribu tev teikt – man ļoti labi klājas. Man jau gandrīz ir gatavs augstfrekvences fiziskais ķermenis. Es tūlīt, tūlīt pāriešu augstfrekvences fiziskajā pasaulē. Taņečka, es tā priecājos, es tā priecājos, tāpēc ka sāku iegūt unikālas šūnu īpašības.

Man ir tik apbrīnojamas sajūtas savā organismā, visā ķermenī, kādas man, pat vairs neatceros, kad ir bijušas. Apbrīnojamas sajūtas. Maz ar to, ka vienkārši gavilēju, kaut kādas gaviles, apbrīnojamas sajūtas.

 

Vakars 10.11.16.

- Vitālik, labvakar, mans dārgais. Es ar tādu prieku apsēdos ar tevi uz kontaktu, saulīt manu.

Vitālijs: Labvakar, Taņečka. Es ļoti priecājos, ka tu iznāci ar mani uz kontaktu. Es gribu tev teikt, Taņečka, tu vari mani apsveikt.

- Ai, Vitālik, lai es neko nesajauktu, ienāc manā galvā un pats visu pastāsti. Labi?

Vitālijs: Labi, Taņečka, es eju iekšā... es eju iekšā tavā galvā... esmu ienācis. Esmu ienācis tavā galvā.

Taņečka, tu vari mani apsveikt, tāpēc ka es savu plazmoīdo ķermeni esmu pārvedis augstfrekvences fiziskajā ķermenī. Es jau esmu augstfrekvences fiziskajā pasaulē, esmu jau pārgājis augstfrekvences fiziskajā pasaulē. Esmu jau šeit, šajā pasaulē, unikālā pasaulē. Tu nevari iedomāties, cik šeit ir labi. Tāda apbrīnojama sajūta, pilnīgas laimes, eiforijas, prieka sajūta. Man ir apbrīnojama kustību viegluma sajūta. Es vēl, protams, esmu priecīgs arī tāpēc, ka spēju to visu izdarīt. Un tagad es iegūstu savu šūnu apbrīnojamo spēju.

- Vitālik, bet tu nepārdomāsi atgriezties mūsu rupjajā pasaulē?

Vitālijs: Nē, dārgā, no ko tu. Es taču to visu dari tieši tādēļ, lai ātrāk pārnāktu mājās. Es jau esmu pārgājis augstfrekvences pasaulē, esmu jau šeit. Es jau iegūstu šīs šūnu unikālās spējas. Es taču teicu tev, ka drīz atnākšu. Mana dārgā, es patiešām drīz atnākšu.

 

Rīts 11.11.16.

- Vitālik, bet tu tur kādu redzi no tiem, kas ierodas, vai, tā teikt, tur dzīvojošajiem cilvēkiem?

Vitālijs: Jā, protams, es jau ar daudziem esmu iepazinies. Es ar viņiem sazinos, viņi pienāk pie manis, sarunājas ar mani, sveic mani. Tu zini, ļoti labvēlīgi cilvēki. Ļoti.

- Viņi ir tikpat smieklīgi apģērbti, ja?

Vitālijs: Nē, atšķirībā no manis, ne.

- Tas ir ļoti labi. Bet no kurienes viņiem ir labs apģērbs?

Vitālijs: Droši vien viņi jau ir iemācījušies radīt paši. Jebkurā gadījumā, 10 gadus atrodoties plazmoīdajā pasaulē, es domāju, ka viņi jau tur iemācījās sev radīt labu apģērbu. Tu zini, Taņečka, mani ļoti labi uzņēma.

- Vita, jums tur ir saulains, gaišs?

Vitālijs: Lūk, pašas saules pie debesīm nav, bet ir saulaini, gaiši, silti, daudz zaļumu. Vispār vieta tāda, es teiktu, – paradīze. Debešķīgs stūrītis. Bet visa būtība ir tajā, ka es jebkurā mirklī nonāku mājās, šeit pie tevis, dzīvoklī. Šeit, kur ir sniegs, kur ir sals. Un šodien, kad es kopā ar tevi staigāju pa apli, man ļoti patika šie zemes plāna laikapstākļi. Tie man atgādināja to laiku, kad es Severodvinskā slēpoju. Un arī Ļeņingradā es slēpoju pa mežparku. Man ļoti patika slēpot, un, kad gāju kopā ar tevi, es domāju par to, ka noteikti nopirkšu sev slēpes un slēpošu mežparkā. Taņečka, es tā gribu, tā gribu mājās, pie tevis. Tā gribu slēpot, elpot ar pilnu krūti, mana dārgā. Es drīz atnākšu, es drīz atnākšu, es tev apsolu. Neskatoties uz to, ka šajā augstfrekvences pasaulē ir debešķīgs stūrītis, es gribu būt tur, kur tu, pie tevis. Tur, kur ziema, kur sniegs, tāpēc ka es gribu pie tevis.

- Vitālik, tu zini, es ļoti priecājos, ka tu neesi viens, ka tu vari kontaktēties. Pieņēma tev labi, ja?

Vitālijs: Jā, Taņečka, ļoti labi, ļoti draudzīgi pieņēma. Nāk kāt, sarunājas.

- Bet uz mājām neaicina?

Vitālijs: Aicina, nu kā gan neaicina. Aicina.

- Un tu neesi bijis tur pie viņiem? Ja jau aicina, tu piekrīti ienākt, paskatīties. Mēs aprakstīsim augstfrekvences sabiedrības un cilvēka dzīvi, paskaties tur, kā nākas. Kā ir ģērbušās sievietes, vīrieši, vai tur ir bērni.

Vitālijs: Ir bērni. Bērnu ir ļoti daudz, blakus gandrīz katrai kotedžai rotaļājas bērni.

- Kas tās ir par rotaļām? Vai ir rotaļlietas? Kādas? Ja būsi kādās mājās, paskaties, kādas ir mēbeles un vispār, ko un kā? Labi? Lai varētu aprakstīt dzīvokli, kaut vai istabu. Vai ir virtuve? Vai viņi ēd, kaut ko dzer? Kā uzņem viesus? Tu paskatīsies, iepazīsies, ja?

Vitālijs: Jā, Taņečka. Es to visu uzzināšu. Es šo nedēļu pirms tikšanās ar Astrusu pacentīšos izmantot pilnā mērā. Gan, lai apgūtu savas spējas, gan, lai iepazītos ar šo kopienu.

- Vita, varbūt izdosies noskaidrot sabiedrības struktūru, mērķus, uzdevumus. Vai ir kāda hierarhija, kādi priekšnieki. Skaidrs, ja? Lai pēc iespējas vairāk savāktu informāciju, pēc tam tu visu pastāstīsi, un mēs aprakstīsim. Labi?

Vitālijs: Labi, Taņečka, esam sarunājuši. Es redzu, ka tu nedaudz kļuvi jautrāka.

- Jā, protams, kļuvu jautrāka. Kad es ar tevi sarunājos, tad man noskaņojums uzlabojas, tāpēc ka es dzirdu tevi.

Vitālijs: Taņečka, es ļoti priecājos, priecājos, ka tu kļuvi jautrāka. Es pielieku visus spēkus, lai ātrāk atnāktu pie tevis, bet atnāktu gatavā veidā. Tāds, kurš prot izmantot sava paša spējas un pie viena savākt šīs zināšanas par augšāmcelto cilvēku dzīvi.

- Bet varbūt tu ar kādu iepazīsies, uzzināsi, kā sauc. Kādi vārdi, tādi paši, kā pie mums, vai ārzemnieciski? Labi?

Vitālijs: Labi, Taņečka, es pacentīšos savākt visus datus par sadzīvi.

Es pacentīšos noskaidrot visu, un, mana dārgā, neskumsti.

 

Rīts 12.11.16.

- Vitālik, kā tev tur klājas, tajā jaunajā pasaulē?

Vitālijs: Taņečka, tu zini, šeit ir labi. Šeit ir ļoti, ļoti labvēlīgi, ļoti labestīgi cilvēki. Viņi mani ļoti labi pieņēma.

- Viņiem visiem tur ir mājas, ģimenes. Bet tu tur esi viens.

Vitālijs: Jā, Tanečka, bet mani aicina ciemos.

- Un tu biji pie kāda?

Vitālijs: Nē, pagaidām vēl neesmu bijis, bet noteikti aiziešu un paskatīšos, kā dzīvo. Un pat parunāšu, visu uzzināšu. Jebkurā gadījumā pacentīšos noskaidrot visus tos jautājumus, kurus tu man uzskaitīji.

- Kad mēs runājām par augšāmcelta cilvēka orgāniem, mēs aizmirsām par plaušām. Kādas funkcijas pilda plaušas augšāmcelta cilvēka ķermenī?

Vitālijs: Plaušas pilda tieši tādu pašu funkciju kā neaugšāmcelta cilvēka ķermenī. Te ir pilnīga identitāte. Un visas būtības plazmoīdajā pasaulē arī elpo gaisu. Tikai gaiss šeit ir tīrāks, labāks un nav ne ar ko piesārņots kā uz Zemes.

- Tātad tur ir citāds gaiss?

Vitālijs: Lūk, tieši tā, tu trāpīji precīzi. Šeit nekādi zemfrekvences netīrumi neiekļūst. Tāpēc gaiss šeit ir vienkārši lielisks. Tas visu laiku ir svaigs, tīrs, ļoti patīkams gaiss. Tu tam nepievērs uzmanību, tāpēc ka problēmu ar elpošanu nav. Un viss norit normāli. Bet mēs tāpat elpojam.

- Un tieši tāpat kā uz Zemes tu ieelpo, un krūtis cilājas? Un 18-20 ieelpu minūtē?

Vitālijs: Es neskaitīju, cik ieelpu es izdaru, bet tur cilvēks elpo tieši tāpat kā uz Zemes. Nekādu īpatnību augšāmcelta cilvēka elpošanas sistēmā nav.

- Labi. Lūk, ko vēl es padomāju. Kad tu tuvāk iepazīsies ar šiem cilvēkiem, varbūt izdosies atrast viņu radiniekus Pēterburgā un kaut ko viņiem nodot. Lūk, tas būtu lieliski. Tu painteresējies, varbūt kāds vēlēsies vārdos kaut ko nodot tuviniekiem. Tad būs jāuzzina kas tāds, laik viņa radinieki tev noticētu. Kā tu uzskati? Principā kas tāds ir iespējams?

Vitālijs: Taņečka, es pagaidam nezinu, bet pacentīšos to noskaidrot. Varbūt patiešām izdosies saistīt.

 

2016. gada 5. decembris

16. daļa. No kontaktiem ar Vitāliju (turpinājums).

 

14.11.16.

- Vitālik, tu varēsi, kad atnāksi, pastāstīt man par augšāmcelto cilvēku sabiedrību un par augšāmcelta cilvēka dzīvi? Varēsi?

Vitālijs: Jā, protams. Es iepazinos ar šiem cilvēkiem, un tu zini, viņi atstāj tādu iespaidu, satriecošu.

- Tu iepazinies ar viņu sadzīvi? Uzzināji, kā viņi dzīvo, ja?

Vitālijs: Jā, es uzzināju, kā viņi dzīvo. Es pat biju pie viņiem mājās.

- Nu un kā? Viņu aprīkojums atgādina mūsu zemes plāna aprīkojumu?

Vitālijs: Protams, atgādina, tikai ļoti skaits aprīkojums. Skaits, tīrība, kotedžas, viņi dzīvo lieliski, Taņečka. Tu zini, es vienkārši skatījos un pat apskaudu, godīgi sakot. Tāpēc ka viņi dzīvo, un tagad jau viņi dzīvos mūžīgi. Viņi dzīvo šajā apbrīnojamā pasaulē ģimenēs, viņiem ir bērni.

- Vita, viņi tur ne ar ko nebarojas vispār? Nav tāda jēdziena: brokastis, pusdienas un vakariņas?

Vitālijs: Nē, tāda jēdziena viņiem nav. Viņi visi izmanto kosmisko enerģiju.

- Ar ko viņi tur nodarbojas. Ne darba nav, ne barība nav jāgatavo.

- Viņi nodarbojas ar jaunradi. Galvenokārt šeit ir mūziķi, mākslinieki, literāti, radošo profesiju cilvēki.

- Bet zinātnieki?

Vitālijs: Lūk, zinātniekus es pagaidām neesmu sastapis. Varbūt man vienkārši nav izdevies viņus satikt. Kaut gan tu labu ideju pateici priekšā. Es pamēģināšu šeit atrast kādu no zinātniekiem.

- Labi, pamēģini, iepazīsties. Kā viņus sauc? Tādi paši krieviski vārdi?

Vitālijs: Jā, protams, vispār ir kā Krievijā. Tas pats viss kas Krievijā. Sabiedrība ir tāda, tu zini, labestīga, cilvēciska un vārdi kā Krievijā. Man šeit ļoti patika. Ja tu būtu šeit, neko vairāk nevajadzētu. Bet mums ar tevi ir jāizpilda misija uz Zemes. Smagajā fiziskajā pasaulē.

 

15.11.16.

- Vita, bet kā tev tur ir, jaunajā pasaulē?

Vitālijs: Taņečka, šeit ir lieliski. Tu zini, es esmu tik apmierināts. Šeit ir apbrīnojama pasaule, apbrīnojama atmosfēra, apbrīnojami cilvēki. Viņi ir ļoti labvēlīgi, ļoti labestīgi.

- Vita, viņi ir savās mājās, bet tu it kā uz ielas?

Vitālijs: Jā, tāpēc ka man savu māju tur nav, man tās tur nav vajadzīgas. Manas mājas ir tu, kur esi tu.

- Un kā? Tu tur ej pa ielu, un viņi tevi satiek.

Vitālijs: Jā, viņi mani satiek, viņi saprot, ka es vēl, tā sakot, neesmu vēl vietu sev atradis, man vēl savu māju nav. Viņi mani aicina pie sevis.

- Un kā sauc tos, pie kuriem tu biji?

Vitālijs: Viņu sauc Volodja, bet viņa ir Inese.

- Viņiem bērni ir?

Vitālijs: Jā, četri.

- Šie bērni kaut kur mācās? Iet skolā vai uz mājas apmācību?

Vitālijs: Nē, Taņečka, šeit ir gan skolas, gan bērnu iestādes.

- Ā-ā, ar ko Volodja nodarbojas?

Vitālijs: Viņš ir mākslinieks, viņš glezno, un viņa gleznas tiek izstādītas izstādēs.

- Bet, ja cilvēks nav ne mākslinieks, ne mūziķis, ar ko viņš tur var nodarboties?

Vitālijs: Taņečka, es pagaidām vēl nezinu, bet es pacentīšos uzzināt. Es ļoti gribu atrast zinātniekus.

- Bet tu šim Volodjam nejautāji? Viņam nav pazīstami zinātnieki?

Vitālijs: Nē, es pagaidām neesmu jautājis, bet tuvākajā laikā, varbūt pat šodien pajautāšu. Ja nonākšu pie viņiem ciemos, es pajautāšu.

- Un ar ko nodarbojas Inese?

Vitālijs: Viņa nodarbojas ar bērnu audzināšanu.

Tā-ā-ā, bet tur nav sabiedrisku iestāžu…

Vitālijs: Nu kā nav? Tur ir teātri. Izstādes, skolas, tiek uzvestas izrādes.

- Un te neesi bijis nevienā teātrī?

Vitālijs: Nē, Taņečka, teātrī es neesmu pabijis. Esmu pabijis kotedžās.

- Tu pie vieniem biji mājās?

Vitālijs: Nē, ne tikai pie vieniem. Es biju vēl arī pie citiem. Viņu sauc Pjotrs, bet viņa ir Jeļena.

- Viņiem arī ir bērni?

Vitālijs: Jā, viņiem ir trīs.

- Un kas viņš ir?

Vitālijs: Bet, lūk, viņš ir mūziķis. Viņš, starp citu, tādu mūziku sacer! Es klausījos šo mūziku, un man pat sirds pamira. Kaut kāda neatkārtojama, debesu mūzika.

- Bet vai tas gadījumā nav Pjotrs Čaikovskis?

Vitālijs: Taņečka, lūk, šī doma man nerādās.

- Vita, bet viņi kaut nedaudz interesējas par to, kas notiek šeit, zemfrekvences pasaulē?

Vitālijs: Iedomājies – interesējas. Un, kad viņi uzzināja, ka es tikai pusotru gadu, kā esmu no turienes, viņi man uzdeva ļoti daudz jautājumu par to, kas tur un kā tur. Kaut gan viņi principā visu zina. Bet es viņiem stāstīju par tām sajūtām, kuras man ir saglabājušās no Zemes.

 

16.11.16.

- Vita, tu stāstīji, ka biji divās ģimenēs viesos. Tu vairāk ar viņiem neesi saticies?

Vitālijs: Nu, kā neesmu saticies, protams, satikos. Es katru dienu ar viņiem tiekos.

- Bet tu varēsi sīki aprakstīts, kāds viņiem ir iekārtojums, apģērbs, kā viņi dzīvo. Ar ko viņi nodarbojas? Varēsi?

Vitālijs: Protams, varēšu, Taņečka, es to visu ņemu vērā, visu iegaumēju. Bet pēc sarunas ar Astrusu es viņiem pateikšu, ka eju uz Zemi. Varbūt viņi kaut ko gribēs nodot radiniekiem. Pēterburgas rajonā.

- Tur ir vasara, tu joprojām ir silti, gaiši, ja?

Vitālijs: Jā tur joprojām ir vasara, silti un gaiši. Zaļi.

- Bet naktis tur ir?

Vitālijs: Naktī es visu laiku esmu mājās, ar tevi, bet pieņemu, ka kaut kāda aptumšošanās droši vien ir. Tāpēc ka viņi dzīvo gan pa dienu, gan pa nakti.

- Tu painteresējies pie viņiem. Vai viņiem mēdz būt naktis? Vai viņi liekas gulēt? Viņi guļ savās gultās, ja?

Vitālijs: Visādā gadījumā es pie viņiem redzēju dīvānus, sēdēju uz dīvāna. Pieņemu, ka droši vien ir arī gultas. Viņi ir tādi paši fiziski cilvēki kā mēs, bet viņiem ir tādas īpatnības.

- Labi. Viņi tur neēd un nedzer. Un, kad tu atnāc ciemos, viņi viesa uzņemšanas laikā vienkārši sarunājas un izklaidē, ja? Ar gleznām, mūziku, ja?

Vitālijs: Jā, Taņečka, tieši tā, augsti intelektuāla saruna.

- Bet tu nerunāji ar viņiem par zinātniekiem?

Vitālijs: Nē, es par zinātniekiem ar viņiem nerunāju. Bet pagaidām es zinātniekus neesmu sastapis. Pagaidām man ir bijusi darīšana ar radošo profesiju cilvēkiem, mākslinieku un mūziķi.

- Vita, bet tur nepaspēlēji uz pianīno?

Vitālijs: Uz klavierēm. Viņam ir klavieres, lieliskas klavieres. Tu zini, tāda skaņa. Es pamēģināju paspēlēt, bet tehnika vēl ne pārāk. Un turklāt mūsu zemes plāna dziesmas…

- Viņi šīs dziesmas nepazīst?

Vitālijs: Man šķiet – nē. Vai nu aizmirsuši, vai nav dzirdējuši. Visādā gadījumā man neradās iespaids, ka šīs romances, kuras es viņiem spēlēju, lika viņiem atcerēties kaut no zemes plāna. Rīt, pēc tikšanās ar Astrusu, es viņiem pateikšu, ka eju uz Zemi un, iespējams, viņi kaut ko vēlēsies nodot saviem tuviniekiem uz Zemes. Jebkurā gadījumā es piedāvāšu tādu pakalpojumu.

- Tas būtu labi. Un arī mums būtu labi, ja radinieki atrastos. Kaut gan viņi droši vien sen ir tur, ja reiz viņiem bērni iet uz skolu. Vai varbūt tu uzzināsi viņu bijušo uzvārdu uz Zemes. Uzzini kaut vai vienu. Piemēram, mākslinieku. Varbūt viņš uz Zemes bija mākslinieks. Vai Pjotrs mūziķis. Varbūt tas ir Čaikovskis? Painteresējies.

Vitālijs: Jā, Taņečka, es noteikti painteresēšos.

 

18.11.16.

- Vita, tu jau pabija tajā pasaulē pie paziņām pēc tikšanās ar Astrusu?

Vitālijs: Jā, protams.

- Tu netikies ar tiem paziņām?

Vitālijs: Jā, es tikos. Es viņiem teicu, ka eju uz Zemi ar misiju. Viņi bija ārkārtīgi pārsteigti. Bet uztvēra to mierīgi, vienkārši bija ļoti pārsteigti.

- Viņi neko negribēja uz Zemi nodot?

Vitālijs: Iedomājies – nē. Vai nu viņi jau sen ir tur un viņiem uz Zemes neviena nav, vai arī viņiem ir pilnīgi atrofējušās kādas jūtas pret palikušajiem uz Zemes. Bet neko nodot nelūdza, kaut arī devu mājienu – ja kas, tad es varēšu sazināties. Bet viņi neuztvēra.

- Abi pāri?

Vitālijs: Nē, tie ir Volodja un Inese. Bet pie Pjotra un Jeļenas es vēl neesmu bijis.

- Nu ja nē, tad nē. Vitočka – kur tu pašlaik esi?

Vitālijs: Kur pašlaik? Es pašlaik esmu tev blakus, sēžu uz krēsla.

 

23.11.16.

- Vitaļička, saulīte, kā tev klājas? Tu tur kontaktējies ar kādu?

Vitālijs: Jā, es iepazinos ar vēl vienu interesantu pāri. Viņš ir dziedonis, viņa nodarbojas ar bērniem.

- Un tur sievietes tikai ar bērniem nodarbojas? Nav nevienas dziedones, mūziķes, mākslinieces? Jā?

Vitālijs: Droši vien ir. Vienkārši es neesmu viņas sastapis.

- Un kā sauc tavus jaunos paziņas?

Vitālijs: Andrejs un Oksana.

- Vai tad tur ir teātri?

Vitālijs: Jā, tur ir teātri. Andrejs dzied operā, operdziedonis. Viņiem ir trīs bērni.

- Vitaļička, bet tie divi pāri, ar kuriem tu agrāk iepazinies, tu ar viņiem vēl tiecies?

Vitālijs: Jā, es ar viņiem pastāvīgi kontaktējos. Manuprāt, mēs jau esam kļuvuši draugi. Viņi mani visu laiku aicina, un es pie viņiem ieeju.

- Bet tu Pjotram nepajautāji, vai viņš uz Zemes ir bijis mūziķis?

Vitālijs: Nē, Taņečka, es nepajautāju.

- Un tu nepajautāji, vai viņš pazīst Čaikovska mūziku?

Vitālijs: Nē, nepajautāju. Kaut kā neienāca prātā. Lūk, kad es pie viņa būšu, es noteikti viņam to pajautāšu.

- Vita – tu tur mēģināji uz klavierēm paspēlēt?

Vitālijs: Jā, es pamēģināju. Tu zini, kaut kas, protams, ir palicis, bet tehnika ir pavāja. Kaut gan pirksti paši nostājas uz vajadzīgajiem taustiņiem, kad spēlēju pazīstamu melodiju.

- Un tu šiem trīs pāriem pateici, ka tev būs jāiet uz Zemi?

Vitālijs: Jā, es pateicu, ka mana misija – tas ir darbs uz Zemes.

- Bet viņiem tur tāda ar tādu misiju agrāk nav bijis?

Vitālijs: Nē, Taņečka, viņi tādus gadījumus nezina.

 

19.11.12.

- Vitālik, es tā gaidu tevi. Tā gribu, lai tu atnāktu.

Vitālijs: Taņečka, es arī ļoti gribu uz mājām, es tā gribu uz mājām, mana dārgā. Es pašlaik pastiprināti, pastiprināti iepazīstos ar savām šūnām, mācos viņas izmantot.

- Bet, kad tu atnāksi uz Zemi un būsi zemfrekvences ķermenī, tu varēsi šīs īpašības izmantot?

Vitālijs: Jā, protams, varēšu.

- Nu, piemēram, tu varēsi uz Zemes teleportēties?

Vitālijs: Tas ir diezgan vienkārši.

- Bet levitēt?

Vitālijs: Nu, tas ir pavisam vienkārši.

- Un kādas īpatnības tu vēl gribi tur iemācīties? Pārbaudīt kādas citas īpašības, ja?

Vitālijs: Es gribu pārbaudīt pēc iespējas daudzas īpašības.

- Tu zini, pie manis daudzi vēršas, mēģinot pierādīt, ka pazīst daudzus augšāmceltos fiziskos ķermeņos, un nemaz ne jaunus. Kas tad iznāk: ja viņi ir augšāmcelti fiziskā ķermenī, tad, pirmkārt, viņiem jābūt jauniem, otrkārt, viņiem jābūt 12 darbībā esošām DNS spirālēm, treškārt, viņiem jāprot levitēt un teleportēties. Neēst un nedzert. Un daudz, daudz kas cits. Iznāk tā?

Vitālijs: Jā, Taņečka, ja viņi ir augšāmceltie, tad viņiem visiem piemīt tādas un vēl neticamākas spējas. Taču augšāmceltie fiziskos ķermeņos “pakās” uz Zemi netiek sūtīti. Tikai individuāli un noteikti ar misiju.

Jā, Taņečka, es šodien, kad biju pie Pjotra, pajautāju viņam, vai viņam ir pazīstama Čaikovska mūzika. Viņš atbildēja, ka dievina Čaikovska mūziku, un pat nospēlēja man “Gadalaikus - Martu". Es palūdzu viņam nospēlēt “Oktobri”. Viņš spēlēja tā, ka man asaras sariesās acīs. Dievs kungs, kā gan es gribu uz mājām. Es pašlaik esmu sācis pazemināt savu šūnu vibrācijas frekvenci un drīz došos atpakaļ, uz plazmoīdo pasauli. Bet pēc tam uz Zemes pasauli, zemfrekvences.

 

2016. gada 9. decembris

16. daļa. Vitālija diktējuma turpinājums.

Augšāmcelta cilvēka organisms uzvedas pilnīgi citādi, ne tā kā parasta cilvēka organisms. Tas ir saistīts ar to, ka orgānu šūnas darbojas pēc citāda principa. Kā jau tiku teicis, šūnas darbojas uz izvērsumu, izmantojot kosmosa vitonu plūsmu enerģiju, izstrādājot enerģiju X, nosūtot to uz tās-puses-pasauli un liekot uzkrājošajās nišās.

 

Uzkrājošās nišas.

Kas ir uzkrājošās nišas? Uzkrājošās nišas atrodas šūnās. Mūsdienu zinātnieki ir sataustījuši šīs uzkrājošās nišas. Bet nekādi nevar saprast, kas tas ir. Konkrēti viņi ir noteikuši, ka šūnai ir lielāka enerģija nekā tā, kuru var izstrādāt šūna katalīzes rezultātā. Bet viņi pagaidām nesaprot, kas par lietu, tāpēc ka viņi neko nezina par enerģiju X, kura tiek izstrādāta šūnas vitonu matricā. Starp citu, viņi neko nezina arī par šūnas vitonu matricu.

 

Vitons.

- Viņi neko nezina arī par vitonu plūsmām.

Jā, es redzu, ka ir jāsāk ar vitonu plūsmām. Vitons – tā ir smalkās pasaules vissmalkākā elementārdaļiņa. Mūsdienu zinātnes terminos tas ir smalkās pasaules leptons. Mendeļejeva tabulā viņš ieņem 154. vietu. Zinātnieki pie vitona nonāks, un tikko viņi to konstatēs, viņiem pilnīgi izmainīsies attieksme pret smalko pasauli un pret procesiem, kas notiek smalkajā pasaulē.

Vitons – tā ir smalkās pasaules pamata elementārdaļiņa. Tieši tā piesātina ar sevi visu smalko pasauli. Tieši tā nes enerģijas plūsmas, tajā skaitā arī uz Zemi un cilvēka organismā. Cilvēka organisma šūnās zinātnieki pagaidām pazīst tikai divas DNS spirāles, kaut gan pieņem, ka spirāļu skaits ir lielāks. Zina, ka eksistē 64 kodoni, no kuriem vairums nav iekļauti darbībā.

(Par vitonu, vitonu matricu, uzkrājošajām nišām, par enerģiju X sīki ir ap rakstīts grāmatā “Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V.. Pa tuksnesi ejošie (Тихоплав В.Ю., Тихоплав Т.С. Кретов Ю.В. Идущие по пустыне. СПб: ИГ «Весь», 2016[20])”)

 

Vitonu matrica.

Katrā šūnā ir kolosāla informācijas struktūra, tā sauktā vitonu matrica. Vitonu matrica ir plate, kura atgādina datora plati. Šī vitonu matrica sastāv no milzīgi daudzuma, burtiski miljardiem šūnu, kuras uztver vitonu enerģiju un dala tās enerģijas un informācijas plūsmās.

Enerģijas plūsmas savērpjas torsionu virpuļos. Šajā gadījumā tiek izmantota pašu kosmisko plūsmu enerģija un atbilstoša konstrukcija vitonu šūnās, kurās šīs plūsmas savērpjas torsionu virpuļos. Tie kļūs enerģētiski piesātināti un lēcienveidīgi pāriet jaunā enerģijas veidā, kura tiek izstrādāta tikai bioloģiskās šūnās. Tā ir enerģija X.

Enerģija X uzreiz tiek nosūtīta uz šūnas uzkrājošo nišu, bet atlikums tiek nomesta tās-puses-pasaulē, kura atrodas blakus cilvēkam.

Informācijas plūsmas iedarbojas uz DNS spirālēm un aktivizē tās. Bet, ņemot vērā, ka enerģijas plūsma, kuru uztver fizisks neaugšāmcelts, ir zemfrekvences, šīs informācijas plūsmas var aktivizēt tikai divas DNS spirāles.

Augšāmceltam cilvēkam, kurš uztver ļoti augstas frekvences informācijas plūsmas, aktivizējas visas 12 DNS spirāles. Šīs informācijas plūsmas iedarbojas uz atsevišķiem šūnas dažādu DNS spirāļu rajoniem un virza šūnas darbību vajadzīgajā virzienā. Šūna veic visas darbības, izmantojot komisko enerģiju un informācijas vadošo signālu.

- Bet cilvēkam uz Zemes šūna vēl izmanto organiskās barības enerģiju. Tā?

Jā, šūna izmanto organiskās barības enerģiju, kura izdalās katalīzes rezultātā. Bet tā ir zemas frekvences enerģija. Tā tiek tērēta veco šūnu sagraušanai. Tikai veco šūnu sagraušanai. Jaunas šūnas parasta cilvēka organismā tiek radītas, pateicoties enerģijas X izmantošanai, kura iegūta tepat šūnā vitonu plūsmu savērpšanas rezultātā. Un tā ir trešā enerģijas X komponte.

- Tātad daļa enerģijas X tiek tērēta jaunu šūnu būvniecībai, daļa tiek nolikta uzkrājošajās nišās, un daļa tiek nomesta tās-puses-pasaulē. Tā?

Jā, viss pareizi. Uzkrājošās nišas ir absolūti visās šūnās. Šīs uzkrājošās nišas varēs sataustīt, kad zinātnieki iemācīsies savilkt kopā šūnas enerģētisko balansu, kuru viņi pagaidām savilkt kopā nevar. Šūnai piemīt lielāka enerģija nekā tā, kura viņai tiek padota pēc zemes plāna zinātnieku domām. Tāpēc ka viņi ņem vērā tikai katalīzes enerģiju, ķīmisko saišu enerģiju. Un praktiski neņem vērā vitonu plūsmu enerģiju. Un nezina, ka šūnā lēcienveidā pieaug enerģija X.

 

Enerģija X.

Kas ir enerģija X? Enerģija X – tas ir smalkās pasaules instruments, kurš spēj vienkārši radīt brīnumus cilvēka organismā. Enerģija X – tā ir spēja, kāda šajā gadījumā piemīt šūnai, – pārvadīt vibrācijas zemu frekvenci visam, tajā skaitā arī pašai šūnai, augstā frekvencē. Uz enerģijas X iedarbības rēķina šūna maina savus frekvences raksturlielumus. Starp citu, zemes plāna zinātnieki ir konstatējuši šo momentu. Viņi sāka pētīt šūnas vibrācijas frekvenci un bija pārsteigti, kad konstatēja, ka šī šūnas vibrācijas frekvence var mainīties. Viņi pagaidām nesaprot, kāpēc un kādos gadījumos. Bet viņi šo faktu konstatēja.

Mainot šūnas vibrācijas frekvenci, enerģija X pilnīgi maina pašas šūnas darbības principu, tāpēc ka tā liek vitonu informācijas plūsmām iedarboties uz tiem DNS spirāles rajoniem, kuri, kā likums, zemfrekvences fiziskajā cilvēkā nav iesaistīti.

Uzkrājošās nišas uzkrāj enerģiju X diezgan lielā apjomā. Bet šīs enerģijas pārpalikumi bez tā, ka tie tiek izmantoti jaunu šūnu radīšanai, tiek nomesti tās-puses-pasaulē, lai tur būtu iespēja eksistēt savos apvalkos dusošajiem mirušajiem. Viņi tur izmanto tieši šo enerģiju X sava sapņa laikā. Un, kad šīs enerģijas rezerves samazinās, viņi atkal iet uz dzimšanu.

Uzkrājošās nišas tiks konstatētas un atzītas burtiski tuvākajā laikā. Pēc 2-3 gadiem zinātnieki atzīs, ka šūna spēj uzkrāt enerģiju, viņi konstatēs šo enerģiju, bet ne uzreiz sapratīs, kas tā ir par enerģiju. Tāpēc ka tādu neparastu enerģiju viņi vēl nav pazinuši.

Visu šūnu uzkrājošās nišas vienmēr ir enerģijas pilnas, bet parastā fiziskā cilvēkā šī enerģija no uzkrājošajām nišām praktiski netiek izmantota. Tā paliek organismā, un, kad cilvēks mirst, šī enerģija aiziet kopā ar apvalku, kurā būtība iet uz tās-puses-pasauli. Tā summējas ar to enerģiju, kuru cilvēks sagatavoja sev jau dzīves procesā.

- Bet no kā ir atkarīgs, ka vieni uzkrāj daudz šīs enerģijas X, bet citi maz?

Tas ir ļoti viltīgs jautājums. Lieta tāda, ka enerģijas X izstrāde, teiksim tā, ir saistīta ar cilvēka attieksmi pret smalko pasauli, ar viņa smalkās pasaules izpratni.

- Kas tad iznāk: jo vairāk viņš izprot smalko pasauli, jo vairāk viņš uzkrāj enerģiju X un jo vairāk viņš tur dus?

Nē. Jo vairāk viņš izprot smalko pasauli, jo vairāk viņš uzkrāj enerģiju X un jo lielākas izredzes, ka viņš ies atpakaļ, uz aizbāzni. Tāpēc ka šī enerģija piepilda aizbāzni, kad cilvēks iet uz turieni. Šajā kanālā jeb aizbāznī pa ceļam uz turieni cilvēks atstāj savu ēterisko ķermeni, turklāt to vienkārši pievelk aizbāžņa pozitīvi lādētie katjoni, un aizbāznis burtiski piesātinās ar šo enerģiju X. Enerģijas X pārpalikums paliek aizbāznī, bet zināma daļa tiek ienesta tajā apvalkā, kurā mirušais dus.

Taču galvenokārt uzdevums ir ar šo kosmisko enerģiju piepildīt aizbāzni. Un, ja šī enerģija X ir izstrādāta nepietiekami, tad aizbāznim nav iespējas noturēt būtību ar apvalku kopā ar aizbāzni. Būtība ar apvalku atraujas no aizbāžņa, un tādējādi šīs būtības atgriešanās atpakaļ uz plazmoīdo pasauli kļūst neiespējama. Šajā nozīmē caurums tajā apmetnī, par kuru es teicu, tad arī ir ieeja aizbāznī. Bet cilvēkam, kurš nav uzkrājis enerģiju X, kurš ir atrāvies no aizbāžņa, tāda cauruma nav. Viņš nevar ieiet aizbāznī. Aizbāznis ir atstāts fiziskajā pasaulē, izeja no aizbāžņa ved tieši uz mirušo pasauli.

Lai uzkrātu enerģiju pietiekamā mērā un pēc tam ieietu aizbāznī, un radītu plazmoīdo ķermeni, cilvēkam uz Zemes ir jāpamostas, jāinteresējas par smalko pasauli, jāsaprot smalkā pasaule. Vai vismaz jāpilda smalkās pasaules likumi, kuri izklāstīti Bībeles baušļu veidā. Ar to jau ir pietiekami, lai uzkrātu daudz enerģijas X. Tieši tāpēc daudz Krievijas iedzīvotāju, pašu vienkāršāko, pašu parastāko, kuriem nojausmas nav par smalko pasauli, bet kuri patiesi ir ticējuši Dievam, ir sakrājuši šo enerģiju X, izgājuši cauri aizbāznim, radījuši sev plazmoīdos ķermeņus un atnākuši uz plazmoīdo pasauli.

Plazmoīdā pasaule ir lieliska vieta, vienkārši lieliska. Man tā ļoti patika, ja nebūtu viens “bet”. Šeit tevis nav, un man nebija ķermeņa, lai sazinātos ar plazmoīdajām būtībām. Bet tagad es ķermeni uztaisīšu un atnākšu pie tevis. Taču es vienlaikus būšu arī plazmoīdajā pasaulē, tāpēc ka plazmoīdā pasaule ir šeit blakus tev, blakus visiem mums. Un visi tie, kas ir izgājuši cauri aizbāznim un radījuši sev plazmoīdo ķermeni, viņi visi atrodas blakus mums. Taču viņi nav redzami.

Bet es kļūšu redzams, man ir zināšanas, kā paaugstināt plazmoīdā ķermeņa vibrācijas frekvenci, pārvest viņu augšāmcelta cilvēka augstfrekvences fiziskajā ķermenī. Bet augšāmceltam cilvēkam piemīt unikālas spējas, tajā skaitā arī spēja savu augstfrekvences fizisko ķermeni pārvest zemfrekvences fiziskajā ķermenī, kurš spēj dzīvot uz Zemes un būt redzams. Tieši uz to es eju.

 

2016. gada 11. decembris

Cienījamie manas lappusītes apmeklētāji!

Uz jūsu daudzajām vēstulēm ar lūgumu vērsties pie vīra, lai viņš tajā pasaulē sameklētu jūsu radinieku (radinieci) un uzzinātu, kā viņam (viņai) tur klājas, atbildu: NORĀDIET ADRESI. Tā pasaule ir daudz liekāka par mūsu septiņu miljardu planētu.

 

2016. gada 12. decembris

Esmu satriekta, ka daudzi nav sapratuši absurdu priekšlikumā dot adresi tās-puses-pasaulē. Un adrešu galda tur nav, bet līmeņu ir masa. Turklāt tajā pasaulē, kur ir miljardiem būtību, nevar šaudīties šurp un turp. Pie tikšanās ved tikai radniecīgas saites un ļoti spēcīga abpusēja interese. Piemēram, abi pašaizliedzīgi risināja kādu zinātnisku uzdevumu, un viens no viņiem nomira. Lūk, pie viņa var atrast ceļu otrs pēc savas nāves. Par to, ka pie tikšanās ved tikai radniecīgas saites, ir informācija tekstā vienā no emuāriem. Lasiet, lūdzu, uzmanīgi, vismaz to, kas jūs interesē, lai neviltos savās gaidās.

 

***

2017. gada 20. augusts

Es pateicos visiem, kas mani apsveica dzimšanas dienā. Milzīgs paldies. Es strādāju, man ir unikāla informācija no Astrusa un no Vitālika. Ir sagatavota grāmata par Augšāmcelšanu. Pagaidām nav pabeigta pēdējā nodaļa. Pienāks laiks, un šī satriecošā informācija tiks publicēta šeit, kontaktā. Bet grāmata tiks nodota izdevniecībā. Esmu pārliecināta, ka tas notiks drīz.

 

***

2019. gada 20. augusts

Pateicos visiem, kas mani apsveica dzimšanas dienā! Paldies!

Ceru, ka uz šī gada beigām beidzot pienāks ilggaidītais notikums. Varu teikt vienu: nu ļoti grūts, vienkārši negaidīti grūts un ilgs izrādījās ceļš “no turienes” uz šejieni. Starp citu, jogi, kuriem izdevās atgriezties no turienes uz šejieni, nāca uz Zemi no 3 līdz 5 gadiem.

“Brīnuma” pamatā guļ apziņas darbs un viena vienīga tehnoloģija. Kā teica Vitālijs: “Šeit viss ir jādara pašam.” Sākumā tika radīts laika fantoms, pēc tam informācijas ķermenis, kurš tika pārvests enerģētiskā ķermenī. Enerģētiskais ķermenis sākumā tika pārvests spoguļa fiziskā ķermenī (ar elementārdaļiņu (ED) labo vērpi), pēc tam plazmoīdā ķermenī (ar ED kreiso vērpi), un pašlaik notiek olbaltumvielu ķermeņa radīšana. Kas to būtu domājis, ka olbaltumvielas rodas, pateicoties čakrām.

Grāmata, kuru es nosaucu “Reportāža no smalkās pasaules. Viņš nomira, bet atgriezās”, ietver milzīgi daudz informācijas, kuru Vitālijs nodeva visa ceļa uz Zemi laikā. Astruss apstiprina visu, kas notiek ar Vitāliju. Grāmatas pēdējā sadaļa tiek papildināta praktiski katru dienu. Un tikko kā viņš iztaisīs gaismas būtnes izvērsumu un nonāks mājās, grāmata būs pabeigta.

Es gaidu viņu šogad. Un tikko kā viņš nonāks mājās, es tūlīt pat paziņošu “Kontaktā” (“В контакте”).

Varu pavēstīt, ka es pati esmu sākusi dzirdēt Astrusu.

 

***

2020. gada 4. aprīlis

No mana kontakta ar Astrusu 02.04.2000.

 

Par vīrusu

- 31. martā es nejauši pa televizoru redzēju, kā kāds zinātnieks – diemžēl es neiegaumēju viņa vārdu un valsti, kuru viņš pārstāv, – paziņoja, ka “koronavīruss – tā ir elektromagnētiska kontūra zemfrekvences struktūra.” Mani šīs formulējums vienkārši satrieca. Sakiet, ir kaut kas pareizs zinātnieka formulējumā par koronavīrusu?

Astruss: Šajā formulējumā absolūti viss ir pareizi. Absolūti. Tas ir tieši tā. Koronavīruss – tā ir elektromagnētiska kontūra zemfrekvences struktūra.

- Taču tūlīt pat kāds eksperts paziņoja, ka “elektromagnētiska struktūra attiecas uz elektroniku, un tai nav nekāda sakara ar bioloģisku struktūru”. Viņš taču ir zinātnieks, kā tad tā? Vai tiešām viņš nezina, ka mūsu ķermenī arī ir elektromagnētiski lauki un elektrība? Ka bioloģisks ķermenis – tas tieši ir elektromagnētisks kontūrs. Lūk, kā to saprast? Ar ko to izskaidrot?

Astruss: Tas izskaidrojams ar viņa zināšanu šaurību. Viņš nodarbojas tikai ar ļoti šauru sfēru, neaplūkojot šo jautājumu plašākā plānā. Koronavīrusa definīcija ir dota satriecoša. Šis zinātnieks ir vienkārši malacis.

- Vai koronavīrusam ir selektivitāte? Uz vienu iedarbojas, bet citu apiet vai iedarbojas ļoti vāji.

Astruss: Tieši tā. Tieši tā. Tas ir vīruss, kurš darbojas ļoti selektīvi.

- Ja zinātnieka formulējums ir pareizs un tā ir elektromagnētiska kontūra zemfrekvences struktūra, tad droši vien viņš ļoti spēcīgi iedarbojas uz zemfrekvences bioloģiskām struktūrām? Vai var izdarīt tādu secinājumu?

Astruss: Vajag izdarīt tādu secinājumu.

- Ja tas ir tā, tad ar to var izskaidrot vīrusa selektivitāti. Ja?

Astruss: Absolūti precīzi.

- Tad droši vien var uzskatīt, ka ar koronavīrusa palīdzību uz Zemes norisinās tīrīšana. Koronavīruss iedarbojas pirmām kārtām uz cilvēkiem, kuri nodzīvojuši dzīvi un nav izmantojuši iespēju pamosties. Viņš it kā attīra planētu no zemfrekvences būtībām un dod viņām iespēju atnākt nākamo reizi. Cik tāds secinājums ir loģisks? Man ir taisnība vismaz kaut kur?

Astruss: Jums ir taisnība principā. Principā tā tieši ir tīrīšana. Jums saka, ka koronavīruss galvenokārt iedarbojas uz vecākās paaudzes cilvēkiem. Jā, galvenokārt uz vecākās paaudzes cilvēkiem, kuri nav spējuši uz Zemes pamosties, kuriem ir sava bioloģiskā organisma elektromagnētiskā kontūra zemfrekvences struktūra. Tieši tā. Rodas rezonanse ar koronavīrusu, un koronavīrusa iedarbība kolosāli pastiprinās.

- Bet kāda ir būtība šim koronavīrusam? Kā šo koronavīrusu var uzvarēt? Ja rēķināmies ar to, ka ir jāpaaugstina apziņas līmeņa attīstītība, tas taču netiek darīts vienā mēnesī, vienā gadā. Šie procesi taču rit desmitgadēm.

Astruss: Lūk, tāpēc koronavīruss atstāj visus tos, kuri ir spējīgi, spēs, kuriem ir virzība, kaut kāda dispozīcija, kaut kādi kaut vai nelieli frekvenču raksturlīknes paaugstinājumi.

- Astrus, es pareizi pierakstīju?

Astruss: Jūs esat gudriniece. Absolūti pareizi.

- Astrus, paldies Jums. Kā Krievija tiks galā ar šo epidēmijas vilni? Lūk, Amerikā ir velns zina kas. Vitālijs teica, ka Amerikā ir pilnīgi tukša plazmoīdā pasaule, viņi ir pārāk lieli pragmatiķi. Garīgajā plānā viņiem ir ļoti zemas frekvences. Bet Krievijā ir salīdzinoši augstas frekvences. Viņa iet aiz Indijas un Ķīnas. Kā Krievija tiks galā ar šo epidēmijas vilni? Kā viņa izies no šīs situācijas?

Astruss: Uz vispārējās koronavīrusa infekcijas fona uz planētas Krievija iznāks kā uzvarētāja. Viņa tiks galā ļoti labi. Protams, būs nelieks skaits nāves gadījumu, taču kopumā, salīdzinot ar citām valstīm, tā būs neparasta situācija, kad īpaši izcelsies Krievija.

- Vai tiešām tas tā būs, Astrus?

Astruss: Jā, tas tā būs. Krievija no visām civilizētajām rietumu valstīm ir garīgajā plānā visaugstāk attīstītā valsts.

- Vai būs atkārtots vilnis, un, ja jā, kad var gaidīt tā parādīšanos?

Astruss: Būs. Tas būs šogad, rudenī, tuvāk ziemai.

- Kā tas tiks uztverts pasaulē?

Astruss: Lūk, tas tad arī parādīs, cik Krievija ir bijusi noturīga pret koronavīrusa infekciju.

- Kas Krieviju sagaida tuvākajos pēc epidēmijas gados? Vai viņa noturēsies naftas cīniņā?

Astruss: Viņa ne vienkārši noturēsies, viņa iznāks kā uzvarētāja.

- Un kas sagaida Ameriku? Vai viņa beidzot noņems savas sankcijas no Krievijas? Citādi pavisam jau nožņauguši.

Astruss: Krieviju nav nožņauguši, un nožņaugt viņu vienkārši nav iespējams. Amerika daļēji sāks atcelt sankcijas. Bet, lūk, Amerikā bojāgājušo skaits būs ļoti ievērojams. Un tie būs ne tikai vecākā gadagājuma, bet arī vidējā gadagājuma cilvēki. Galvenokārt koronavīruss apies bērnus. Viņiem viss vēl ir priekšā. Amerikai ilgu laiku nebūs prātā Krievija. Koronavīruss ļoti smagi pārvelsies pāri Amerikai. Un pēc tam Amerikā būs ārkārtīgi asa ekonomiskā krīze. Krievija tiks vaļā no sankcijām, un Amerika tās formāli pēc tam atcels.

- Es pareizi visu piefiksēju?

Astruss: Absolūti pareizi.

- Tad man ir tāds jautājums: un kā tad Āfrika? Viņa ir gandrīz pilnīgi nepamodusies. Viņai gandrīz visai ir jāizmirst?

Astruss: Nē. Āfrika atrodas savdabīgā aizmetņa stāvoklī. Viņai tiks ļauts turpināt savu attīstību izmainījušās psihosfēras iedarbības apstākļos; psihosfēra atjaunosies līdz ar Vitālija atnākšanu, ņemot vērā koronavīrusa darbību. Psihosfēra spēcīgāk iedarbosies uz visu planētu. Un Āfrikai tiks ļauts jaunajos apstākļos virzīties šajā virzienā. Un rezultāts tiks koriģēts.

- Sakiet, bet Ķīna nebūs draudīga Krievijai?

Astruss: Nē. Izmainījušās psihosfēras iedarbībā attiecības starp valstīm veidosies citādi.

- Astrus, jūs teicāt, ka esat Krievijas debesu kurators. Bet Ukraina neietilpst jūsu aizbildniecībā? Viņai ir savs kurators vai tas, kurš nodarbojas ar Eiropu?

Astruss: Ukraina ietilpst manā aizbildniecībā.

- Un vēl jautājums: kas būs ar Ukrainu?

 

Astruss: Ukraina ļoti cietīs no koronavīrusa un no pašreizējās politikas. Viņa netieksies uz Rietumiem. Viņa pievienosies Krievijai.

- Ko, Krievija atkal paņems viņu savā aizbildniecībā?

Astruss: Jā, Krievija paņems viņu zem sava spārna. Viņa tomēr ir Krievijas daļa. Taču viņa būs draudzīga valsts. Ieies Baltkrievijas un Krievijas savienībā.

-Astrus, sakiet, es kaut kur neesmu nolaidusi greizi?

Astruss: Nē, jūs visu ļoti labi pierakstījāt. Pēc būtības jūs visu pareizi sapratāt. Un vispār, es gribu jums teikt: jūs ļoti labi mani saprotat, ļoti labi mani dzirdat. Bet, lūk, tagad es vienkārši runāju caur jums. Runāju pats caur jums. Vitālijs iemina šo taciņu, un man nesagādāja nekādas pūles izmantot jūsu balss aparātu. Un tas, ko es jums pašlaik saku, jūs vienkārši izsakāt skaļi. Bet runāju es pats. Tāpēc jums it nemaz nav jākrīt izmisumā, jāpārdzīvo, jābaidās. Un, kad jums radīsies jautājumi, es labprāt uz tiem atbildēšu. Jūs esat gudriniece. Esmu ļoti apmierināts, ka man ir tādi satriecoši mācekļi.

Tatjana: Ai, Astrus, milzīgs Jums paldies. Esmu Jums tik pateicīga. Mēs tā strādāsim, mēs nekad Jūs neiegāzīsim.

Astruss: Es to zinu. Es zinu, ka jūs labi protat strādāt un labi strādāsiet. Bet es no savas puses visā jums palīdzēšu.

 

2020. gada 13. aprīlis

6. aprīlī es, pārlasot ievadu savai grāmatai, konkrēti informāciju par Vitālija slimību, pēkšņi pirmoreiz padomāju par to, cik līdzīga ir viņa slimības gaita un slimības gaita šodienas slimniekiem, inficētiem ar koronavīrusu smagā formā. Man burtiski kļuva karsti no tamlīdzīgas sakritības un radušās domas. Un es vērsos pie Astrusa.

- Astrus, es pirmoreiz pievērsu uzmanību līdzībai, kā noritēja slimība Vitālijam 2015. gada septembrī un šodien slimniekiem, inficētiem ar koronavīrusu smagā formā. Sakiet, tā ir nejauša sakritība?

Astruss: Nē, nav nejauša.

- Bet tad iznāk, ka viņš saslima ne nejauši?

Astruss: Jā, ne nejauši.

- Tātad viņam bija koronavīruss?

Astruss: Nē, vīrusa viņam nebija, bet bija speciāla iedarbība uz viņa bioloģiskā ķermeņa zemfrekvences kontūru. Bija jāpaspēj viņu sagatavot 2020. gadam.

- Ā-a-a-a.

 

10. aprīlī, noskatījusies pa televizoru skumju informāciju par stāvokli ar koronavīrusa izplatīšanos Krievijā, es vērsos pie Astrusa:

- Sakiet, lūdzu, Astrus, kad epidēmija Krievijā sāks kristies? Kad atcels pašizolācijas režīmu?

Astruss: Epidēmija Krievijā sāks kristies aprīļa beigās un tad pat tiks atcelts pašizolācijas režīms. Taču sanitārās higiēnas prasības turpina darboties.

- Kā gan epidēmija sāks kristies, kad tā tikko, tikko uzņem apgriezienus? Diennakts laikā ir apmēram divi tūkstoši saslimušo un jau 130 mirušo. Vai varbūt es nepareizi sapratu, un runa ir par maija beigām?

Astruss: Nē, jūs visu sapratāt pareizi.

- Sakiet, Astrus, vai Svētā Uguns nokāps uz Lieldienām 19. aprīlī?

Astruss: Nokāps, un tās iedarbība krasi samazinās epidēmijas izplatīšanos Krievijā. Epidēmija Krievijā sniegs pilnīgi neticamu norises grafiku salīdzinājumā ar citām valstīm. Tā Krievijā sāks krasi pazemināties.

- Es visu pareizi izklāstīju? Vai nesafantazēju kaut ko?

Astruss: Nē, jūs pēc būtības visu izklāstījāt pareizi.

- Tad man nav skaidrs. Svētā Uguns nokāpj uz pareizticīgajām Lieldienām un iedarbojas droši vien uz visiem pareizticīgajiem vienādi. Kāpēc tieši Krievijā šī Uguns tik labvēlīgi ietekmēs situāciju ar epidēmiju?

Astruss: Tāpēc ka Krievija ir valsts ar visaugstāko garīgumu, un viņas iedzīvotājiem valsts ietvaros ir augstākas frekvenču raksturlīknes nekā citu valstu iedzīvotājiem. Un neuztraucieties, jūs visu pareizi sapratāt.

- Un es varu Jūsu prognozi nopublicēt “Kontaktā”?

Astruss: Varat.

 

2020. gada 16. aprīlis

Vienkārši pārdomām.

2020. gada 16. aprīlis, 10:04 – Informācijas Aģentūra “Sabiedrisko ziņu dienests” (ИА "Общественная служба новостей")

Koronavīrusa slimniekiem attīstās nevis pneimonija tīrā veidā, tas ir kaut kas cits. Pie tāda secinājuma nonācis kustības “Spēcīgā Krievija” (“Сильная Россия”) eksperts veselības aizsardzības jautājumos, ārsts-patologs, farmācijas tirgus eksperts, klīniskais farmakologs Aleksandrs Edigers (Александр Эдигер). Par saviem novērojumiem viņš pastāstīja Sabiedrisko ziņu dienestam.

“Tā nav nekāda pneimonija. Pneimonijai raksturīga iekaisuma veida slimības izcelsme ar mikrobu vai mikrobu-vīrusu ierosinātāju vai, formējoties sarežģītai ierosinātāju asociācijai, pēc kā attīstās vietējā atbilde caur iekaisumu. Iekaisums turklāt ir laika ziņā diezgan ierobežots process, un šim procesam ir jābūt iznākumam. Iznākumi var būt vairāki, pašā galējā gadījumā – fatāls iznākums, slimnieka nāve,” precizēja ārsts.

Pēc viņa teiktā, koronavīrusa gadījumā, vadoties pēc saņemtās informācijas un veiktās analīzes, notiek asinsvadu sieniņu un asins šūnu bojājumi. Šajā gadījumā plaušas ir orgāns-mērķis, taču tās nav orgāns-mērķis numur viens. Tiek bojāti receptori, kuri ir ne tikai plaušās, bet arī asinsvados un gremošanas traktā.

“Spriežot pēc ķīniešu zinātnieku secinājumiem, vīruss bojā hemoglobīnu eritrocītos. No šejienes mums tad arī ir šis hipoksiskais sindroms, kad veidojas skābekļa trūkums,” piebilda patologs.

“Esmu redzējis jau dzīvus cilvēkus 15 un 7 bojāgājušo gadījumus, kā patologs es rūpīgi viņus aplūkoju un varu teikt, ka tā nav pneimonija tīrā veidā. Šis secinājums ir principāli svarīgs. Mums ir darīšana ar ļoti specifiskiem plaušu bojājumiem. Šis vīruss ir sagādājis kaudzi pārsteigumu,” secināja kustības “Stiprā Krievija” eksperts.

 

2020. gada 18. aprīlis

14. aprīlī es uzdevu Astrusam jautājumu.

- Astrus, inficējoties ar koronavīrusu, cilvēka organismā pirmām kārtām cieš plaušas. Ja ņemam vērā, ka bioloģisks ķermenis – tas ir elektromagnētisks kontūrs, tad kādu lomu spēlē plaušas? Viņas ir kaut kas līdzīgs kondensatoram kontūrā vai kas?

Astruss: Jā, plaušas var salīdzināt ar elektromagnētiska kontūra kondensatoru.

- Un kas ir indukcijas spoles prototips?

Astruss: Kuņģa zarnu trakts. Labāk teikt, gremošanas sistēma.

- Un augstfrekvences kontūrs ir smalkie ķermeņi?

Astruss: Jā, tas ir tiesa.

- Sakiet – tīri nosacīti – vai indukcijas spole… varbūt ir manipūra?

Astruss: Virpuļi ir manipūras čakrā un daļēji anahātā.

- Un kas nosacīti būs kondensators augstfrekvences smalkajā ķermenī? Arī kāda čakra? Kāda?

Astruss: Virpuļi ir vidšuhtā un adžnā.

 

- Sakiet, Astrus, ekonomiskā krīze Amerikā sāksies kā epidēmijas prolongācija, vai arī epidēmija beigsies, viss nomierināsies un pēc kāda laika radīsies krīze?

Astruss: Tā sāksies kā epidēmijas turpinājums, taču augs salīdzinoši lēni. Izvērsīsies ar pilnu spēku pēc pusgada, diviem gadiem.

- Un vēlēšanas novembrī viņiem notiks?

Astruss: Jā.

- Un kurš uzvarēs.

Astruss: Tramps.

 

2020. gada 20. aprīlis

Manas pārdomas

18. aprīlī mēs ar Igoru, kurš man palīdz ar produktiem, sēdējām virtuvē, dzērām tēju un spriedām par visu, kas notiek ar mums un ar pandēmiju. Mēs mēģinājām noskaidrot, kāpēc vieni cilvēki vispār neuztver koronavīrusa iedarbību, otri uztver vāji, bet trešie mirst smagas slimības rezultātā. Un mēs nonācām pie tāda secinājuma.

2018. gadā planēta pārgāja uz jaunu spirāles vijumu ar paaugstinātu frekvenču raksturojumu. Koronavīruss, kurš ir “bioloģiskā ķermeņa elektromagnētiskās struktūras zemfrekvences kontūrs”, arī sāka savu pāreju. Iespējams, pareizāk teikt, mutāciju sakarā ar pāreju. Planēta un mēs visi pamazītēm “iepeldam” jaunajā spirālē, taisām noteiktas pauzes, apstājamies, lai pakāpeniski pieņemtu jaunos apstākļus un piemērotos tiem.

Mēs jau esam runājuši par to, ka cilvēka atrašanās mērķis uz Zemes – pamosties. Kas tas tāds ir?

 

No kontaktiem ar Astrusu

- Ar ko principiāli atšķiras uz zemes pamodušies no dusošiem cilvēkiem?

Astruss: Ne ar ko principā, bet, ja ieskatās iekšienē, tad ar skatu uz pasauli. Pamodies cilvēks nevar neinteresēties par pasaules-ēku, smalko plānu, savas atrašanās uz Zemes mērķi. Pamodušies cilvēki tā strukturizē savu apziņu, ka, pārejot uz mirušo pasauli, saglabājas viņa personība.

- Vai var teikt, ka, ja cilvēks ne par ko neinteresējas, izņemot savu mazo pasauli, un visas viņa intereses ir saistītas tikai ar to, lai izdzīvotu (viņu interesē tikai barība un apģērbs, un iespēja tos iegūt) vai kaut ko lielāku iegūtu, kad barības un apģērba ir papilnam, tad tie ir dusošie? Tas ir, dusošie pimām kārtām ir patēriņa pasaules pārstāvji?

Astruss: Tā var teikt.

- Bet, kad cilvēks uz Zemes iepazīstas ar zināšanām par smalko pasauli, nodarbojas ar pētīšanu, tad viņš sevi neviļus tam sagatavo…

Astruss: Viņš liek apziņā rezonēt kādam zināšanu veidam, kurš padara par iespējamu pārlēkt uz to pusi diezgan specifiskā veidā, saglabājot personību.

- Vitālijs pavēstīja, ka visi nomirušie no vēža ir pamodušies. Viņš teica, ka vēzis ir savdabīgs modinātājs, tas modina dusošos uz Zemes cilvēkus. Tas tā ir?

Astruss: Tas tā ir. Taču var pamosties ne tikai no vēža, bet arī no citām slimībām.

- Bet pamodināt citādi, izņemot slimības, nevar?

Astruss: Var, ir bezgala jākoncentrējas uz skatienu uz pasauli. Ir jāiegūst zināšanas par smalko pasauli jebkurā ceļā.

- Cilvēkam, kurš uz Zemes ir pamodies, savam bioloģiskajam ķermenim ir paaugstināti frekvenču raksturojumi?

Astruss: Jā, tas tā ir.

 

Cilvēkiem uz planētas savas attīstības dēļ ir dažādi frekvenču raksturojumi. Un visiem, kas ir pamodušies, šūnu frekvenču raksturojumu līmenis ir paaugstinājies. Taču dažādi. Kādam vairāk, kādam mazāk, bet tiem, kas nav pamodušies, tas ir palicis iepriekšējais.

Šūnas tiem, kas pamodušies, ir zaudējušas receptorus, pie kuriem varētu pieāķēties koronavīruss. Lūk, viņiem koronavīruss arī netiek konstatēts. Un tieši no viņiem zinātnieki mēģina izdalīt antiķermenīšus, uz kuru pamata izdotos radīt antikoronavīrusa vakcīnu. Un joprojām nekādi neizdodas. Jo “izdalīt” šūnu paaugstinātos frekvenču raksturojumus taču nav iespējams, tos var tikai paaugstināt.

 

- Sakiet, Astrus, antiķermenīši patiešām eksistē, vai arī visa būtība ir tikai paaugstinātos frekvenču raksturojumos?

Astruss: Jums taisnība, visa būtība ir tikai bioloģiskās sistēmas paaugstinātos frekvenču raksturojumos. Nekādu antiķermenīšu nav.

 

Kam frekvenču raksturojumi ir paaugstinājušies nenozīmīgāk, tiem koronavīruss tiek konstatēts, kaut arī viņi par to pat nezināja un viņa klātbūtne sevi nekādi neizpauda. Viņi ir koronanesēji, viņš ir spējis viņiem pieāķēties, bet ar savu iedarbību uz viņu svārstību kontūru nevar izraisīt rezonansi. Viņam vienkārši nepietiek spēciņu nodarīt kaitējumu.

Toties koronavīruss atspēlējas tiem, kam bioloģiskā ķermeņa elektromagnētiskā frekvence joprojām ir zema. Rezonanse kolosāli pastiprina viņa agresīvo iedarbību, tāpēc slimības norise izrādās ārkārtīgi smaga.

Un, kā teica Astruss, pateicoties tādai selektīvai iedarbībai uz iedzīvotājiem, uz planētas notiek tīrīšana. Zemfrekvences būtības vienkārši nevar eksistēt pasaules-ēkas jaunajos apstākļos. Viņas atnāks nākamo reizi un jaunos apstākļos. Izņemot Āfriku, kura, kā teica Astruss, atrodas aizkapsulētā stāvoklī.

Sk. emuāru 2020. gada 4. aprīlī

- Sakiet, Astrus, manās piezīmēs viss ir pareizi. Tās var publicēt “Kontaktā”?

Astruss: Jā, viss ir pareizi. Tās nevis vienkārši var, bet vajag publicēt.

 

2020. gada 9. maijs

Par vīrusu

- Uz manu jautājumu: “Vai var teikt, ka vīrusi – tā ir vesela civilizācija?” Jūs atbildējāt: “Civilizācijas nav, taču kopiena jā.” Kā mums teica Korss, otrās kategorijas vēji pārvalda jebkurus sociālus veidojumus, līdz pat skudru kopienai. Precizējiet, lūdzu, vai otrās kategorijas vēji pārvalda vīrusu kopienu?

Astruss: Pārvalda.

- Sakiet, vīrusi – tas ir fizisks, lietišķs objekts?

Astruss: Jā, tas ir lietišķs objekts, taču ar ļoti augstu smalkuma pakāpi.

- Vīrusi darbojas tikai fiziskajā lietišķajā pasaulē? Smalkajā pasaulē viņu nav?

Astruss: Smalkajā pasaulē viņu nav.

- Un arī baktērijas?

Astruss: Un arī baktērijas.

- Bet vai vīrusi netiek radīti speciāli bioloģisko būtņu pasaulei?

Astruss: Tieši tā. Viņi tiek radīti speciāli bioloģiskām būtnēm.

- Bet augstfrekvences fiziskajā pasaulē vīrusi ir? Tie ir tie paši, taču viņi arī ir ar augstāku frekvenci? Vai arī viņu tur vispār nav?

Astruss: Vīrusi tur ir un arī ar augstākām frekvencēm. Tāpēc ka augstfrekvences sabiedrību arī vada otrās kategorijas vēji.

- Ja vīrusi tiek radīti, tātad vīrusi paši nekļūst “gudrāki” un nemutējas. Viņus pārvalda, un varbūt viņus pat pastāvīgi pilnveido.

Astruss: Tas ir tieši tā.

- Mēs reiz vienā no grāmatām klāstījām zinātnieku viedokli par vīrusiem. Pēc viņu ieskata var teikt, ka vīrusi pārstāv civilizāciju, un ir tāds iespaids, ka viņiem darbojas veselas zinātniskās pētniecības laboratorijas. Jo viņi pilnveidojas ātrāk, nekā zinātnieki uz Zemes paspēj viņus izpētīt. Un izrādās, ka vīrusus pārvalda ļo-o-oti augstas dievišķas būtības. Lūk, viņas tad arī pilnveido vīrusus. Liek vīrusiem mutēties. Vai tā?

Astruss: Viņi pilnveidojas. Nu, liek vīrusiem mutēties – tas nav pareizi. Taču viņas pastāvīgi pilnveido šos vīrusus.

- Bet vai vīrusu (un baktēriju) izmantošana nav viena no metodēm, kā pārvaldīt cilvēku sabiedrību?

Astruss: Tas ir tieši tā.

- Bet tad rodas doma, ka visas epidēmijas uz Zemes nebija nejaušas, ja reiz tas bija līdzeklis cilvēku sabiedrības vadīšanai. Vai tā?

Astruss: Jā, tas tā ir. Tās nav nejaušas.

- Cilvēkiem, kuri ir pārliecināti, ka dzīvo tikai vienu reizi un ļoti baidās mirt, tas ir pārāk krass iedarbības paņēmiens. Ar kādu mērķi epidēmijas uz Zemes radās?

Astruss: Ar mērķi regulēt cilvēku sabiedrību. Tās darbojās, kad sabiedrība, nosacīti runājot, virzījās ne uz to pusi un viņa bija jāpalabo un pie viena jāaizvāc pašu zemāko frekvenču būtības. Tāpēc ka sabiedrība uz Zemes pastāvīgi evolucionēja, un cilvēku frekvenču raksturojumiem bija jābūt ar tendenci paaugstināties.

- Varbūt vispār visi vīrusi uz Zemes, net tikai koronavīruss, ir elektromagnētiskā kontūra zemfrekvences struktūra, kā cilvēka bioloģiskajam ķermenim? Bet katrā etapā ar dažādu frekvenci?

Astruss: Tas ir tieši tā.

- Vai tiešām visas epidēmijas vāca prom no planētas pirmām kārtām cilvēkus ar bioloģiskās sistēmas elektromagnētiskā kontūra viszemāko frekvenci?

Astruss: Jā, tieši tādēļ tās arī tika radītas, tieši tādēļ tās arī darbojās uz Zemes.

- Jūs mums teicāt, ka zemfrekvences koronavīruss rezonē ar cilvēka zemfrekvences elektromagnētisko kontūru un pastiprina viņam esošas slimības. Vai visi vīrusi uz cilvēkiem iedarbojās tieši uz rezonanses rēķina?

Astruss: Ne tikai uz rezonanses rēķina. Vīruss arī pats var izraisīt slimības. Viņš var iedarboties uz imūnsistēmu, vājināt to. Un cilvēkam parādīsies kāda slimība, kuras agrāk nebija.

- Vai ir kāds sakars starp ķermeņa svārstību kontūru un cilvēka imūnsistēmu?

Astruss: Ļoti spēcīgs, tiešs sakars.

- Bet dažādi vīrusi izpaužas atšķirīgi. Piemēram, baku un holēras vīruss. Tas nozīmē, ka dažādi vīrusi iedarbojas atšķirīgi uz… ko? Viņi vienmēr iedarbojas uz svārstību kontūru vai imūnsistēmu, vai gan uz vienu un otru? Ja?

Astruss: Viņi iedarbojas gan uz vienu un otru. Un kaut kas nostrādā.

- Zemes zinātnieki, pētot šos vīrusus, nosaka viņu kodu, meklē viņu vājās vietas, rada antivīrusa preparātus, kuri reāli uz vīrusiem iedarbojas. Piemēram, pret bakām un holēru. Jo visi šie preparāti taču patiešām iedarbojas. Tātad viņu darbam ir jēga?

Astruss: Jā, protams, protams, ir.

- Vai neiznāk tā, ka epidēmija beidzas nevis tad, kad sabiedrība ir izstrādājusi vispārējo imunitāti, bet kad tā ir izpildījusi savu uzdevumu? Jeb tomēr cilvēkiem ir ļauts uz savu izstrāžu rēķina dzēst epidēmiju?

Astruss: Cilvēkiem ir ļauts nodzēst epidēmiju uz savu izstrāžu rēķina. Bet, pat ja viņi nepaspēj radīt vakcīnu, tad epidēmija beidzas, kad tā ir izpildījusi savu uzdevumu. Taču cilvēkiem ir ļauts.

- Lūk, arī tagad situācijā ar koronavīrusu. Visas pasaules zinātnieki pēta šo koronavīrusu un katru reizi nosaka arvien jaunas un jaunas viņa varietātes. Iznāk, ka tajā pašā laikā otrās kategorijas vēji, kuri pēc savas attīstītības līmeņa un pēc savām zināšanām atrodas mums nesasniedzamā augstumā, rada citas šī vīrusa varietātes?

Astruss: Tas ir tieši tā.

- Ko viņi grib rezultātā sasniegt? Iznāk, ka viņi spēlējas ar mums, izklaidējas?

Astruss: Nē, protams. Viņu uzdevums – notīrīt planētu, jo zemfrekvences būtības vairs nevar tālāk atrasties uz planētas, kura virzās pa jaunu augstfrekvences spirāli. Iedarbība uz psihosfēru līdz ar Vitālija atnākšanu kolosāli pastiprināsies, un faktiski psihiskā enerģija dos planētai jaunu grūdienu. Viņa ies tālāk pa augstfrekvences spirāli. Un šie zemfrekvences cilvēki nevarēs tālāk eksistēt uz planētas. Viņiem ir jāaiziet.

- Bet vai var saprast tā? Liekot zinātniekiem meklēt cīņas paņēmienus ar pandēmiju, otrās kategorijas vēji spiež viņus arvien vairāk un vairāk izzināt apkārtējo pasauli diezgan smalkā izpratnes līmenī. Tas ir, ved viņus pa evolūcijas ceļu. Kaut gan mēs turklāt nezinām pašu galveno: kas ir dzīve un nāve un kāds ir dzīves mērķis uz Zemes. Taču vienalga tā ir kustība pa evolūcijas ceļu. Var tā saprast?

Astruss: Jums ir absolūta taisnība. Tā ir kustība pa evolūcijas ceļu. Tieši tāpēc vēji tā atbalsta zinātni. Un pret zinātniekiem ir ļoti labvēlīga attieksme. Paužot milzīgu interesi un neatlaidību, zinātnieki, pirmkārt, izstrādā nepieciešamo psihisko enerģiju, un, otrkārt, viņi visu sabiedrību ved pa evolūcijas ceļu.

- Atgriezīšos pie koronavīrusa. Uz kā rēķina šis vīruss tik aktīvi iedarbojas uz zemfrekvences grupu? Ārsti atzīmē viņa īpašo agresivitāti un daudzveidību iedarbībā.

Astruss: Šim vīrusam atšķirībā no citiem ir noteikts frekvenču diapazons. Un viņš ar savu frekvenci nedaudz spēlējas. Viņš var pastiprināt iedarbību, viņš var vājināt iedarbību. Taču principā uz rezonanses rēķina un iedarbības uz imūnsistēmu rēķina.

- Astrus, es visu pareizi saku?

Astruss: Tā neesat jūs, kas runā, tas esmu es, kas caur jums runā.

- Sakiet, Astrus, antiķermenīši pret vīrusu eksistē? Viņus principā var izdalīt, lai uz viņu pamata radītu pretvīrusu preparātu?

Astruss: Nē, antiķermenīši pret koronavīrusu neeksistē.

- Bet taču eksistē antiķermenīši, piemēram, pret holēru. Jo taču tie tika atrasti. Kāpēc pret koronavīrusu viņu nav?

Astruss: Jā, tika atrasti. Taču tas ir noiets etaps. Un tagad pret koronavīrusu antiķermenīšu nav. Te ir jāiedarbojas tieši uz bioloģiskā ķermeņa frekvenču raksturlīkni.

- Koronavīruss neiedarbojas uz tiem, kam ir augstāki frekvenču raksturlielumi. Vai tas nozīmē, ka uzvarēt cīņā ar koronavīrusu var, tikai paceļot cilvēku frekvenču raksturlielumus. Vai tā?

Astruss: Tas ir tieši tā.

- Zinātnieki ir veikuši tādu ārstēšanu. Viņi sāka smagi slimajiem pārliet asins plazmu, kas ņemta no personām, kuras pārcietušas saslimšanu ar koronavīrusu. Un tas nostrādā. Uz kā rēķina? Varbūt paaugstinās elektromagnētiskā kontūra svārstības frekvence?

Astruss: Jā, paaugstinās kontūra svārstības frekvence. Nenozīmīgi, taču paaugstinās.

- Bet vai nevar plazmu, kura izdalīta no veselību atguvuša cilvēka, uzskatīt par antiķermenīšiem?

Astruss: Nu, ar tādu pieeju, protams, var arī tā uzskatīt. Plazmu izmantot var, un tā zināmā mērā paaugstina frekvenču raksturlielumus. Nenozīmīgi, bet paaugstina.

- Astrus, bet kā tad izpausmes brīvība jeb izdaudzinātā izvēles brīvība, kura dota cilvēkiem? Jūs teicāt, cik svarīgi ir, ka mums būtu izvēles brīvība? Bet mūs vada. Kas tā tad ir par izvēles brīvību un izpausmes brīvību, kuras mums dotas?

Astruss: Izvēles brīvība, kura dota cilvēkiem, ir ierobežota noteiktos ietvaros. Jums nekad neļaus iznīcināt planētu, taču jums ļauj noteiktās robežās izvēlēties to, ko jūs uzskatāt par vajadzīgu. Lūk, tas jums ir jāņem vērā. Taču, ja visa pasaules-ēka vai viss jūsu Visums pāriet uz jaunu evolūcijas spirāles vijumu un Visuma kāda daļa bremzē, konkrēti jūsu planēta un saules sistēma, tad, lūk, šeit pirmās un otrās kategorijas vēji, iedarbojoties uz jums, zināmā mērā ierobežo jūs. Un viņi vienalga pārvedīs saules sistēmu uz spirāles jauno vijumu. Tas ir, visas pasaules uzskata problēmas tiek risinātas, neatskatoties uz jūsu izvēles brīvību. Taču jums tiek dota izvēle izpausties milzīgā diapazonā. Milzīgā diapazonā. Un šajā diapazonā jūs neviens un nekad neierobežos.

- Kā pasaulē tiks uztverts nākamais koronavīrusa epidēmijas vilnis? Ar tādiem pašiem upuriem?

Astruss: Nē, tas noritēs ar mazākiem upuriem. Konkrēti Krievijā būs ievērojami mazāk upuru.

Un tagad jūs visu labi pierakstījāt. Es caur jums runāju, un jums viss ir pareizi pierakstīts. Bet, ja jums radīsies kādi jautājumu, neskaidrības, tad jūs jebkurā momentā varat vērsties pie manis. Es ļoti priecājos, ka man ir tādi lieliski mācekļi. Esmu ļoti apmierināts ar mūsu kontaktu.

- Astrus, milzīgs paldies Jums. Esmu Jums ļoti, ļoti pateicīga.

Speciāls paskaidrojums par vējiem fragmentu veidā no grāmatām:

“- Kāpēc vēji, nevis vējš?

Astruss: Vējš – tas ir jūsu lietišķajā izpratnē, bet vēji – tas ir būtības jēdziens.

- Mēs uzmanīgi izanalizējām visu, ko Jūs mums esat teicis par vējiem, pamēģinājām tikt galā ar “nekustamā kustību”. Un mums radās iespaids, ka vēji vai nu darbojas pēc kāda gribas, vai arī tas ir gars. Vai tas gadījumā nav gars mūsu zemes plāna izpratnē?

Astruss: Jūs viņu saucat par Radītāju. Mēs savādāk.

- Kas tie ir par trīs vēju slāņiem, kuros ir viss triks?

Astruss: Vēji, vēji, vēji.

- Trīs slāņi, un visi trīs – vēji? Starp tiem ir kaut kāda atšķirība?

Astruss: Ir. Viņiem ir dažādi mijiedarbības paņēmieni.

- Kādi šie paņēmieni ir?

Astruss: Pirmais mijiedarbojas ar melno matēriju, bet otrais vienīgi ar balto matēriju. Trešais iekļūst visapkārt, visur. Trešais slānis satur daļu baltās enerģijas un pat melnās matērijas.

- Vai var mūsu zemes plāna izpratnē šos slāņus saistīt ar Trīsvienību?

Astruss: Jūsu izpratnē var, bet tikai izpratnē. Īstenības struktūrā diez vai.

- Sakiet, pirmais slānis, kurš mijiedarbojas ar melno matēriju, kas tas ir?

Astruss: Gars.

- Otrais, kurš mijiedarbojas ar balto enerģiju?

Astruss: Tas ir Dievs.

- Dievs-Dēls?

Astruss: Dievs-Tēvs un Dievs-Dēls vienlaikus.

- Un ko tādā gadījumā pārstāv trešais slānis, kuram ir darīšana gan ar melno, gan ar balto matēriju?

Astruss: Tā ir viņu izpausme.

- Tad Trīsvienība neiznāk.

Astruss: Tā ir Trīsvienība, bet ne tā, kā jūs to saprotat.

- Un kādam vēju slānim piederat Jūs. Astrus?

Astruss: Pirmajam.

- Krajons vada magnētismu, bet kādas ir Jūsu funkcijas?

Astruss: Ko pavēlēs otrais slānis, to es arī izpildu.” (Skat. [1] vēri.)

 

Pēc trīs gadiem, kad pati sāku sazināties ar Astrusu, es vērsos pie viņa, lai precizētu šo momentu. Šis dialogs ir atspoguļots jaunajā grāmatā “Viņš nomira, bet atgriezās. Reportāža no smalkās pasaules”, kura, ceram, tiks publicēta rudenī.

- Vai Jurijs Viktorovičs (Ю.В. Кретов) pareizi pārtulkoja mums vārdus, ka trešais slānis ir pirmā un otrā slāņa izpausme? Man šķiet, ka šeit ir pieļauta kļūda. Visdrīzāk, otrādi, pirmais un otrais slānis ir trešā slāņa izpausme.

Astruss: Jā, jums taisnība. Tas ir tieši tā. Pirmais un otrais slānis ir trešā slāņa izpausme.

- Tad droši vien var uzskatīt, ka Gars, Dievs-tēvs un Dievs-dēls ir Augstākā saprāta izpausme mūsu Visumā?

Astruss: Nevis var, bet vajag tā uzskatīt. Bet Augstākā saprāta izpausme ir visi pirmās un otrās kategorijas vēju slāņi.

 

“- Sakiet, Kors, Jūs, tāpat kā Astruss, piederat pirmajam vēju slānim?

Korss: Ne tā. Astruss pieder pirmās kategorijas vējiem, bet es – otrās.

Vējiem ir divas kategorijas, kuras dalās slāņos jeb līmeņos. Vēji, kas darbojas “augšā”, – tie ir pirmās kategorijas vēji, vēji, kas darbojas, nosacīti runājot, “apakšā”, – tie ir otrās kategorijas vēji. Katrā kategorijā ir trīs vēju slāņi. Visos konglomerātos, kas daudzmaz pauž sociālas saiknes, izpaužas otrās kategorijas vēju darbība, pat skudru kopienā. Taču dažādu līmeņu. Kaut arī visi līmeņi ir savstarpēji saistīti cits ar citu un iekļūst cits citā.

- Tas ir, pirmās kategorijas vēji darbojas augstākajās sfērās, smalkajās pasaulēs, tur, kur ir būtības. Bet otrās kategorijas vēji darbojas zemākā sfērā. Fiziskajā pasaulē. Ja?

Korss: Visur, kur eksistē sociāls iekārtojums. Sociumu uztur jebkura fiziska parādība neatkarīgi no viņas dabas: bioloģiskas vai jebkādas citas.” (Sk. [2] vēri.)

 

2020. gada 9. septembris

No kontakta ar Astrusu 19.08.20.

- Astrus, man vajadzīgs Jūsu precizējums tādā jautājumā. Kad es kontaktā Jums pajautāju, vai eksistē antiķermeņi pret koronavīrusu, jūs atbildējāt, ka nē.

Bet tagad, 19.08.20., jau ir zināms, ka Krievijas zinātnieki ir radījuši tādu vakcīnu, kura ļauj izstrādāt noturīgus antiķermeņus pret koronavīrusu. Un rodas jautājums: ja es uzrakstīšu Jūsu atbildi, ka antiķermeņu nav, tas būs pretrunā ar to, ko ieguva Krievijas zinātnieki?

Astruss: Nē, mana atbilde pretrunā ar zinātniekiem nebūs. Proti, jaunā vakcīna burtiski pēc trīs, četriem mēnešiem sāks zaudēt savu efektivitāti, tāpēc ka koronavīruss, piemērojies jaunajiem apstākļiem, paaugstinās savu frekvenču raksturlīkni un vienalga caursitīs šo aizsardzību. Un tie, kas izārstējās no koronavīrusa, var saslimt atkal. Daži zinātnieki sāks uzskatīt, ka tas ir jauns koronavīrusa paveids. Citi – ka šis vīruss ir gulējis organismā, bet tagad pamodies. Trešie apgalvos, ka viegli pārslimojušajiem ir vāja imunitāte, tāpēc tie atkal saslimst utt. Un tas viss ir uz to. Ir jāceļ frekvenču raksturlīknes, cita ceļa nav. Zemfrekvences būtnes jaunajos apstākļos pēc pārejas eksistēt vienkārši nevarēs.

- Astrus, es pareizi sapratu?

Astruss: Jā, absolūti pareizi. Jūs varat mierīgi šo informāciju sniegt. Zinātnieki atkal radīs jaunu vakcīnu, un tā taisni tāpat pēc trīs, četriem mēnešiem sāks zaudēt savu efektivitāti, tāpēc ka koronavīruss atkal paaugstinās savu frekvenču raksturlīkni. Tas ir īpašs vīrusa veids. Viņš ar savu frekvenču raksturlīkni spēlējas paprāvā diapazonā. Un viņš darbosies un darbosies.

- Milzīgs paldies jums.

 

2020. gada 12. septembris

Milzīgs paldies visiem par apsveikumiem un siltajiem vārdiem! Es gaidu brīnumu, un tas drīz notiks.

 

2020. gada 13. septembris

No kontakta ar Astrusu 25.07.20.

- Astrus, labdien. Es jūs ļoti lūdzu, runājiet pats caur mani, lai es neko nesajauktu.

Astruss: Labi, es atbildēšu caur jums. Un neuztraucieties, uzdodiet savus jautājumus.

 

Par smalkajiem ķermeņiem

- Vai ir pareizi uzskatīt, ka visi cilvēka smalkie ķermeņi ir viņa iekšējās telpas?

Astruss: Jā, pareizi.

- Un viņi pārstāv viņa iekšējo laiku?

Astruss: Jā, arī pareizi.

- Iekšējais laiks – tā ir informācija. Un katrā iekšējā telpā ir dažāds iekšējais laiks, dažāda informācija. Ja?

Astruss: Jā, tas tā ir. Visi iekšējie ķermeņi atšķiras ar dažādas frekvences informāciju.

- Vai ir kāda robeža starp šiem smalkajiem ķermeņiem, vai arī viens plūstoši pāriet otrā? Piemēram, individuālais mentālais lauks plūstoši pāriet kauzālajā, bet viņš budhiālajā utt.

Astruss: Tāda robeža ir starp astrālo un mentālo ķermeni, kā arī starp zemākajiem smalkajiem ķermeņiem un augstākajiem smalkajiem ķermeņiem. Bet augstākie smalkie ķermeņi plūstoši pāriet viens otrā.

- Būtība, kura nāk uz dzimšanu, nes sev līdzi astrālo un mentālo ķermeni. Vai var iztēloties, ka būtība turklāt nāk it kā divās sfērās. Mentālā ķermeņa sfēra, tajā astrālā ķermeņa sfēra, bet iekšienē būtība?

Astruss: Tā var iztēloties. Tas nav gluži precīzi, bet tā iztēloties var.

- Piedzimstot uz Zemes, būtība fiziskajā ķermenī izrādās savā informācijas šūnā, kurš ir viņas smalkais fiziskais ķermenis. Tas ir pareizi?

Astruss: Jā, tas ir pareizi.

- Un kā ir ar ēterisko ķermeni? Viņš taču ir saistīts ar fizisko ķermeni. Būtība viņu sastrādā embrija nobriešanas procesā dzemdē, vai arī tas tiek sastrādāts dzīves procesā uz Zemes?

Astruss: Būtība, precīzāk embrija fiziskais ķermenis sāk ēterisko ķermeni izstrādāt jau dzemdē, taču šis ķermenis tiek radīts pastāvīgi un attīstās dzīves procesā uz Zemes.

- Vai ir kāda robeža starp individuālajām iekšējām telpām un atbilstošo pasaules-ēkas slāni? Piemēram, starp būtības astrālo ķermeni un pasaules-ēkas astrālo slāni?

Astruss: Jā, tāda robeža ir starp individuālo astrālo ķermeni un pasaules-ēkas astrālo slāni. Tāda robeža ir arī mentālajam ķermenim. Bet, lūk, augstākajiem smalkajiem ķermeņiem robežas neeksistē.

- Ar fizisko ķermeni iekšējā telpa ir saistīta ar čakru palīdzību. Vai nevar iztēloties individuāla smalkā ķermeņa, piemēram, astrālā, saikni ar atbilstošo pasaules-ēkas slāni arī savdabīgu “čakru” veidā, tas ir, kā tādas pašas virpuļveidīgas “auklas”, līdzīgas čakrām?

Astruss: Ne gluži tā, bet iztēloties tā var. Tas pats attiecas arī uz mentālo ķermeni.

- Vai es pareizi saprotu, ka augstākajiem smalkajiem ķermeņiem nav robežas starp cilvēka atmisko individuālo ķermeni un atmisko telpu? Tas ir, katram cilvēkam atmiskais ķermenis izplatās pa visu pasaules-ēkas atmisko slāni?

Astruss: Nē, ne katram cilvēkam un pat ne tuvu katram jogam. Taču individuāla atmiskā ķermeņa (vai telpas) cilvēkam vispār nav. Vienkārši pasaules-ēkas atmiskās telpas apgabalu, kurš robežojas ar cilvēku, tīri nosacīti var uzskatīt par viņa individuālo atmisko ķermeni. Un šis apgabals katram ir citāds.

- Būtība, iedama uz dzimšanu, astrālo un mentālo ķermeni nes sev līdzi. Bet augstākie smalkie ķermeņi šai būtībai tomēr kaut kā ir ar viņu saistīti? Varbūt kāda saikne ir, bet tā nav izpausta?

Astruss: Saikne ir, bet tā ir pastarpināta. Tas ir, tiešas saiknes ar augstākajiem ķermeņiem auklu veidā, līdzīgas čakrām, būtībai nav. Taču smalkie ķermeņi pastāvīgi ir klātesoši visā būtības telpā. Tā caurauž visu. Un var teikt, ka zona, kas piekļaujas būtībai, ir savdabīga šīs būtības zona. Tā kontrolē šo būtību.

- Tātad augstākie smalkie ķermeņi nepievienojas būtībai, dzimušai uz Zemes? Viņi tā arī paliek visu laiku tuvumā.

Astruss: Viņi nepievienojas būtībai, bet viņi dzīves procesā, būtības pamošanās procesā aktivizējas. Aktivizējas, var teikt, augstāko smalko slāņu tuvākie apgabali. Cik lielā mērā tie aktivizējas, ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēks ir spējis pacelt savas frekvenču raksturlīknes.

- Vai var uzskatīt, ka būtība nāk uz Zemi tieši, lai attīstītu saiknes ar pasaules-ēkas augstākajiem smalkajiem slāņiem, lai tos aktivizētu un ideālā saplūstu ar atbilstošajiem pasaules-ēkas slāņiem? Tāpēc viņai arī jāpaaugstina savas frekvenču raksturlīknes.

Astruss: Jā, var tā uzskatīt. Tas ir mērķis, uz kuru viņa tiecas visu savu dzimšanu rezultātā. Taču uz Zemes to sasniegt nav iespējams. Būtība to sasniedz ievērojami vēlāk, saņēmusi nemirstību un pilnveidojoties citos līmeņos.

- Bet Vitālijam augstākie smalkie ķermeņi pievienojās caur čakrām, kad viņš aizbāznī radīja olbaltumvielu ķermeni. Mēs šo momentu atzīmējām īpaši, un Jūs to apstiprinājāt. Kā tad tā?

Astruss: Jā, bet tā bija pievienošanās nevis būtībai, bet fiziskajam ķermenim.

- Tātad uz Zemes dzīvojoša cilvēka fiziskajam ķermenim šīs pasaules-ēkas augstākās smalkās zonas tomēr kaut kā pievienojas? Varbūt tās pievienojas ar ļoti vārgu saikni, ar tievu virpuļveidīgu auklu, kur virpuļi ir ļoti vāji? Vai nevar iztēloties tā: kad uz Zemes sāk attīstīties cilvēks, tad šie augstākie smalkie slāņi tomēr kaut kā savdabīgi pievienojas viņa fiziskajam ķermenim?

Astruss: Tikai ne slāņi, bet atbilstošās augstākās, smalkās telpas. Augstāko individuālo ķermeņu cilvēkam nav. Bet var teikt, kaut arī tas nav gluži precīzi, ka augstākās smalkās telpas savienojas ar fizisko ķermeni, kā jūs teicāt, ar ļoti vājām torsionu lauku auklām. Taču, vai tās būs vājas vai nebūs vājas, ir atkarīgs jau no cilvēka dzīves uz Zemes.

- Kad Vitālijs, radot savu fizisko spoguļķermeni, attīstīja savas spējas, viņš runāja par apbrīnojamu visur-klātbūtnes un visur-iekļūšanas sajūtu. Jūs paskaidrojāt, ka tā ir viņa apziņa, kura izplatījusies pa visu pasaules-ēkas telpu. Vai var pieņemt, kā tajā momentā Vitālijam parādījās droša saikne ar pasaules augstākajām smalkajām telpām?

Astruss: Jā, var tā teikt. Tas nav gluži precīzi, bet var tā teikt.

- Vai ir pareizi runāt par visu pasaules-ēkas atmisko telpu? Varbūt ar kaut ko ir jāierobežo šis mērogs? Piemēram, planētas atmiskā telpa?

Astruss: Nē, visas pasaules-ēkas. Planētas vai Visuma atmiskās telpas nav. Ir pasaules-ēkas vienotā atmiskā telpa. Tāpat budhiālā un kauzālā.

- Un cilvēka astrālā un mentālā telpa, kas bija ar viņu sākotnēji, viņa evolūcijas rezultātā arī saplūst ar atbilstošajiem pasaules-ēkas slāņiem? Vai arī tas uz tiem neattiecas? Tā ir cilvēku sfēra.

Astruss: Jā, tā ir cilvēku sfēra. Tās nesaplūst.

- Pirms radās cilvēks, astrālās un mentālās telpas droši vien nebija? Cilvēks tās radīja? Tā?

Astruss: Tā.

- Tātad tās droši vien ir kaut kā saistītas ar biosfēru, neosfēru un psihosfēru?

Astruss: Ļoti, ievērojamā pakāpē ar biosfēru un neosfēru un mazāk ar psihosfēru. Bet saikne ir.

- Man rodas tāds iespaids, ka pasaules-ēka – tie ir tikai trīs augstākie slāņi: atmiskais, budhiālais un kauzālais. Bet viss, kas zemāk, ir speciāli radīts fiziskajai pasaulei, atrodas kaut kur nelielā pasaules-ēkas apjomā. Var tā uzskatīt?

Astruss: Jā, tā uzskatīt var. Tikai runa ir nevis par slāņiem, bet par augstākajām smalkajām telpām. Ja jūs runājat par augstākajiem smalkajiem “slāņiem”, tad būtu jāņem vērā, ka “slāņi” – tas ir tīri nosacīts jēdziens. Pareizi ir runāt par telpām.

- Vai nevar uzskatīt, ka pasaules-ēka ir atmiska spoguļtelpa, piepildīta ar ļoti augstas frekvences torsionu virpuļiem. Lai paplašinātu kombināciju iespējas, šajā pašā telpā ir pazeminātas frekvences virpuļi. Tie nosacīti veido budhiālo telpu. Un bez tā ir vēl zemākas frekvences virpuļi, kuri nosacīti veido kauzālo telpu. Vai var pasaules-ēku iztēloties tā vai kaut vai aptuveni tā?

Astruss: Ļoti pareizs priekšstats. Tieši tā arī vajag iztēloties pasaules-ēku.

- Tātad eksistē viena vienīga pasaules-ēkas telpa un tā ir atspulgs, augstfrekvences, atmiska. Taču, tā kā tajā ir zemāku frekvenču virpuļi, cilvēki ir kļūdaini sadalījuši vienoto telpu trijās dažādās: atmiskajā, budhiālajā un kauzālajā. No šejienes arī radies priekšstats par trīs augstākajiem slāņiem. Iznāk tā?

Astruss: Tieši tā.

- Vēl viens jautājums precizējumam. Budhiālie un kauzālie virpuļi ir klātesoši absolūti visā telpā, vai arī kaut kur “augšā” ir tāda sfēra, kur ir tikai atmiskie virpuļi?

Astruss: Nav tādas sfēras. Triju frekvenču virpuļi piepilda visu telpu.

- Sakiet, bet vai visi pasaules-ēkas visumi nav speciāli radīti fiziski objekti?

Astruss: Ir. Tas ir tieši tā.

- Tad rodas doma, ka mūsu Visumā kaut kur stūrītī speciāli tika radīts apgabals ar vēl zemāku frekvenci ar nosaukumu “Saules sistēma”. Varbūt tā?

Astruss: Un tas tā ir.

- Bet vai mūsu Visumā ir vēl līdzīgi zemfrekvences apgabali, kur arī eksistē “iedzīvotāji”, kas izstrādā psihisko enerģiju?

Astruss: Ir, tikai viņiem ir citāda izteiksmes forma.

- Astrus, mentālais un astrālais ķermenis – abi ir gaismas būtnes elementi. Un visu cilvēku gaismas būtnes, apvienotas kustībā esošajā laikā-enerģijā, veido fizisko pasauli. Precizējiet, lūdzu, vai pasaules-ēkas mentālais slānis nav vienkārši cilvēku individuālo mentālo ķermeņu kopums? Vai arī tomēr tas ir zināms slānis?

Astruss: Nē, tas ir cilvēku individuālo mentālo ķermeņu kopums. Attiecībā uz astrālajiem ķermeņiem ir tas pats.

- Bet mēs taču tikko runājām, ka starp individuālo mentālo ķermeni un mentālo slāni ir saikne virpuļveidīgu torsionu auklu veidā, kuras atgādina čakras. Un izrādās – kopīgu mentālu slāņu nav. Par kādu gan saikni ir runa?

Astruss: Par saikni ar visām individuālajām mentālajām telpām. Visi individuālie mentālie ķermeņi, un astrālie arī, ir savā starpā saistīti ar tādām virpuļveidīgām auklām. Tieši tāpēc viena cilvēka noskaņojums var ietekmēt otra cilvēka noskaņojumu, kurš ir attālumā. Vai arī viena cilvēka doma tiek pārraidīta otram attālumā.

- Astrus, es vēl atgriezīšos pie augstākajiem smalkajiem ķermeņiem. Man ir tāds iespaids, ka eksistē tikai Augstākais saprāts, pirmās un otrās kategorijas vēji un telpa, piepildīta ar laiku, kurš ir enerģija un informācija. Pirmās un otrās kategorijas vēji ir Kosmosa celtnieki, viņus radīja Augstākais saprāts darbam. Bet laiks, kā informācija un enerģija, – tas ir materiāls un līdzeklis iecerētā izpildīšanai. Un vairāk nekā nav.

Astruss: Tas ir absolūti pareizi. Jūs pat nestādāties priekšā, kādā mērā jums ir taisnība.

- Bet tad droši vien cilvēkiem ir vērts saprast tā, ka Dievs-Tēvs – tie ir pirmās kategorijas vēji, kas strādā ar būtībām; Dievs-Dēls – otrās kategorijas vēji, kas strādā ar fiziskajiem visumiem, un telpa, piepildīta ar laiku, – tas ir Gars. Var tā saprast?

Astruss: Jā, jā, Zemes cilvēku izpratnē tas ir tieši tā. Jūs esat gudriniece. Esmu vienkārši laimīgs, ka man ir tādi mācekļi.

 

2020. gada 15. septembris

No kontakta ar Astrusu 24.08.20.

 

- Astrus, es jūs ļoti lūdzu, runājiet pats caur mani, lai es būtu mierīga.

Astruss: Jā, protams. Neuztraucieties un izsakiet savus jautājumus.

 

1. daļa. Par augstākajiem smalkajiem ķermeņiem.

- Jūs teicāt, ka dvēsele tiek apveltīta ar apziņu, bet būtība ar enerģiju. Dvēsele – tā ir gara individuāla daļiņa. Un mēs Garu saucam par Visuma Apziņu. No kurienes telpā radās apziņa? Varbūt, kad Augstākais Saprāts radīja vējus un piepildīja telpu ar laiku, viņš vienlaikus apveltīja to arī ar savu apziņu?

Astruss: Tieši tā.

- Vai nevar saprast tā, ka Augstākā Saprāta, kurš atrodas virs telpas, nav? Augstākais Saprāts tad arī ir pasaules-ēkas Apziņa. Var tā uzskatīt?

Astruss: Jā, tā arī vajag saprast.

- Bet tad iznāk, ka arī vēji nav virs telpas, bet ir pašas telpas atribūti? Vienkārši vēji – tās ir Augstākā Saprāta radītas būtības ar ļoti augstu vibrāciju – atmisko. Var tā saprast?

Astruss: Tā arī ir jāsaprot.

- Visumi – tie ir fiziski objekti. Katrā visumā ir, nosacīti runājot, “iedzīvotāji”, kas izstrādā psihisko enerģiju un ar savu apziņu spēj ieiet visa Visuma Apziņā, kas izraisa cēlonības parādīšanos? Varbūt tā?

Astruss: Tas ir tieši tā.

- Bet tad varētu secināt, ka pasaules-ēkas informācijas lauks ir vienots, bet dažādu Visumu Apziņas nedaudz atšķiras cita no citas?

Astruss: Pareizi.

- Bet tādā gadījumā katrā Visumā ir savs Gars? Varbūt tā?

Astruss: Arī tas ir pareizi.

- Uz mūsu jautājumu: “Absolūts – tas ir informācijas lauks?” Jūs atbildējāt: “Vairāk nekā lauks.” Bet uz jautājumu: “Varbūt tā ir Visuma Apziņa?” atbilde bija tāda: “Tas vairāk sakrīt. Tā var teikt. Absolūti vienots, taču tikai objekta dabā, bet subjekta dabā ne.” Vai tas nozīmē, ka Visuma Absolūts ir konkrētā Visuma informācijas lauks un šī Visuma Apziņa? Un katrā Visumā ir savs Absolūts.

Astruss: Nozīmē. Katrā Visumā Absolūts ir savs. Jūs esat vienkārši malacis.

- Man šķiet, ka budhiālie virpuļi nav vienas vienīgas frekvences virpuļi. Tiem droši vien ir noteikts diapazons. Vieni virpuļi ir ar augstāku frekvenci, citi ar zemāku. Tas pats attiecas uz kauzālajiem virpuļiem. Varbūt tā?

Astruss: Un arī tas ir pareizi. Taču, kas attiecas uz atmiskajiem virpuļiem, tas tā nav. Atmiskie virpuļi – tie ir vienotas frekvences virpuļi.

- Pirms uzdodu nākamo jautājumu, es sniegšu piemēru no grāmatas “Astruss. Jaunā fizika[21]”:

“Astruss: Absolūts ir Augstākā Saprāta daļa. Viņš ir vairāk uzsvērts, viņu vieglāk uztvert nekā Augstāko Saprātu. Absolūts novēro likumus fiziskajā pasaulē, kuru rada Augstākais Saprāts. Bet viņš nav korektors. “Tur” (šeit tiek domāti fiziskie visumi – aut.) darba, kurš jūsu izpratnē ir saistīts ar enerģiju, nav. Tur ir tikai novērošana. Absolūts – tā ir jebkuras īpašības un jebkura rakstura līdzsvara izpausme. Likumu pārkāpuma gadījumos Absolūts tos bloķē. Bet fiziskās pasaules likumus koriģē “vēji”.

- Augstākais Saprāts un “vēji” – tie ir dažādi jēdzieni?

Astruss: Dažādi, taču tuvi jēdzieni. “Vēji” – tā ir vēršanās pie darbības. Tas ir tas, ko jūs saucat par Radītāju.”

 

- Ar ko tiek nodrošināta “vēju vēršanās pie darbības” iespēja? Varbūt ar to, ka vēji, saturot sevī atmiskās un budhiālās, un kauzālās frekvences, var ar tām brīvi operēt? Ja nē, tad ar ko var izskaidrot vēju spēju veikt darbības?

Astruss: Jā. Šeit ir dažas neprecizitātes, taču pēc būtības jums ir taisnība.

- Vai var primitīvi iztēloties, ka kaut kur pasaules-ēkā vēji ir sākuši pazemināt kauzālo virpuļu zemfrekvences daļas rotācijas frekvenci uz lokāli radīta magnētiska lauka rēķina? Pazeminot frekvenci magnētiskā lauka sprieguma iedarbībā, šie virpuļi izmainīja rotācijas virzienu un kādā pasaules-ēkas daļā sāka veidoties “pasaule ar kreiso griezi” – fiziskais Visums. Piemēram, mūsējais. Var tā iztēloties?

Astruss: Arī tas ir pareizi. Tieši tā arī vajag iztēloties šo ainu.

- Un pēc tam šajā Visumā uz magnētiskā sprieguma izmaiņu rēķina tika sākts radīt zemāku frekvenču apgabalus, piemēram, mūsu Saules sistēmu. Un tālāk pēc analoģijas tika radītas planētas, tajā skaitā mūsu Zeme? Varbūt tā?

Astruss: Tā.

- Pirmās un otrās kategorijas vēju iespējas ir vienādas. Taču viņiem ir dažāds darbu sadalījums. Pirmās kategorijas vēji paredzēti darbam spoguļpasaulē, augstu frekvenču pasaulē, un darbam ar būtībām. Bet otrās kategorijas vēji – darbam ar fiziskajiem visumiem un darbam ar sociālajiem veidojumiem. Es pareizi to saprotu?

Astruss: Ne gluži pareizi. Pirmās kategorijas vēji turpina strādāt ar būtībām un ar smalko pasauli, un fiziskajā pasaulē arī…

- Dvēsele tiek apveltīta ar apziņu, bet būtība ar enerģiju. Mēs runājām par to, ka “būtība ir informācijas sabiezējums, izpausts fiziskā ķermenī”. Būtība iet uz fizisko pasauli un pēc tam evolucionē fiziskajā ķermenī. Tas liecina par to, ka būtība ir salīdzinoši zemas frekvences objekts. Varbūt šis informācijas spoguļsabiezējums, kurš pārstāv pašu būtību, sākotnēji sastāv no kauzāliem virpuļiem?

Astruss: Jūs esat vienkārši gudriniece. Jūs labi tajā orientējaties.

- Būtības uzdevums evolūcijas rezultātā ir pārvērst šos virpuļus budhiālajos un rezultātā atmiskajos? Tas ir, viņai pēc iespējas vairāk ir jāaktivizē budhiālā un atmiskā sfēra blakus ķermenim. Bet pati – tā kā viņa evolūcijā arī ir veidojums no virpuļiem, droši vien paaugstina savu virpuļu, no kuriem viņa sastāv, frekvenci. Varbūt tā?

Astruss: Jā, protams paaugstina arī savu virpuļu frekvenci.

- Mums ir teikts, ka Dvēsele tiek apveltīta ar apziņu, bet būtība ar enerģiju. Tā ir tā enerģija, kuru mēs saucam par kundalini. Taču patiesībā kundalini – tā taču nav enerģija, bet iekšējais laiks vai augstfrekvences informācija, kuru būtībai ir nepieciešams aktivizēt dzīves procesā. Droši vien tas ir tā?

Astruss: Tā.

- Tad “kundalini pacelšana” patiesībā nozīmē nevis enerģijas kustību pa mugurkaulu uz smadzenēm, bet virpuļu aktivizāciju augstāko smalko ķermeņu rajonos, kas piekļaujas fiziskajam ķermenim. Virpuļu aktivizāciju augšējās čakrās. Es pareizi saprotu?

Astruss: Tas ne gluži ir tā. Pa mugurkaulu sākas informācijas kustība augšup, uz augstākajām čakrām. Šī kustība tad arī izraisa frekvenču raksturlīknes paaugstināšanos. Mijiedarbojoties ar augstākajām čakrām, šī informācijas kustība pastiprina virpuļu enerģiju čakrās. Lūk, arī pieaug augstāko smalko telpu apgabalu aktivizācija.

- Tad iznāk, ka sākumā vajag pamodināt kundalini, informācija pa mugurkaulu ies uz augšu, un pēc tam sāks paaugstināties frekvenču raksturlīknes?

Astruss: Jā. Tas tā ir.

- Un kā likt šai informācijai virzīties uz augšu? Kā pamodināt kundalini? Kā uz viņu iedarboties?

Astruss: Kad cilvēks sāks iedziļināsies Vitālija atnestajā informācijā, sāksies kundalini mošanās process. Augstfrekvences informācija, pieņemta no ārienes, izraisīs rezonansi, un kundalini informācija sāks kustību uz augšu. Uz tā balstās iedarbība, kādu izraisa “sakaru tilti” vai informācija, kuru cilvēks ir pasmēlis patstāvīgi no ārienes. Galvenais, lai šī informācija būtu augstfrekvences.

- Astrus, Igors, kuru Jūs labi zināt, vēl līdz Vitālija atnākšanai saņēma un saņem informāciju no manis. Tā viņu ļoti interesēja, viņš pat par to visu laiku dziļi domāja. Vai var teikt, ka viņš pamodināja kundalini un viņa frekvenču raksturlīknes pieauga?

Astruss: Jā, tas tā ir. Viņš ļoti labi uztvēra saņemto informāciju un, pārdomājot to, centās saprast. Viņš pamodināja kundalini.

- Vai ir pareizi uzskatīt, ka iekšējais laiks raksturo informācijas blīvuma pieaugšanu smalkajos ķermeņos vai, kas ir tas pats, informācijas frekvences pieaugšanu smalkajos ķermeņos?

Astruss: Pareizi. Bet arī pašā būtībā.

- Dodiet, lūdzu, iekšējā laika precīzu formulējumu.

Astruss: Iekšējais laiks – tā ir kustībā esošas informācijas enerģija, kuru raksturo informācijas blīvuma pieaugšanas ātrums smalkajos ķermeņos un pašas būtības virpuļos.

- Mirušo pasaule ir spoguļpasaule. Un vibrāciju frekvences ziņā tā ir pati tuvākā fiziskajai. Vai var teikt, ka tā ir kauzālu virpuļu pasaule? Turklāt pie kauzālo virpuļu apakšējās robežas. Vai arī tā teikt nevar?

Astruss: Var tā teikt. Nedaudz ne gluži precīzi, bet tā teikt var.

- Astrus, pēc zinātnes datiem mūsu fiziskā pasaule vibrāciju frekvences ziņā “beidzas” ar fizisko vakuumu. (Ciets ķermenis, šķidrums, gāze, plazma, fiziskais vakuums.) Tālāk informācijas lauks jeb sākotnējie torsionu lauki. Un vēl tālāk Absolūts. Vai fiziskais vakuums nav pasaule ar kauzālajām frekvencēm, tuvām apakšējai robežai? Jo taču pateicoties tam tika radīts viss mūsu pasaulē. Vai arī tas tā nav?

Astruss: Arī šeit jums ir taisnība. Jā, fiziskais vakuums – tā ir kauzālā līmeņa zemu frekvenču pasaule, taču šeit izpaužas vājš magnētiskais lauks.

- Sakiet, fiziskā augstfrekvences pasaule – tā ir kādas griezes pasaule: kreisās vai labās? Tā mums nav redzama. Taču arī plazmoīdā pasaule mums nav redzama, kaut arī tā ir ar kreiso griezi. Un ar kādu griezi ir augstfrekvences fiziskā pasaule?

Astruss: Ar kreiso. Tā tomēr ir fiziska. Taču ar ļoti vāju magnētisko lauku.

- Fiziskā augstfrekvences pasaule, kur būtības ir augstfrekvences, taču fiziskos ķermeņos, kas tā ir par pasauli? Kur tā ir frekvences ziņā? Varbūt tā ir kauzāla pasaule, bet pazeminātākās frekvencēs, kurā ir klātesošs nenozīmīgs magnētiskais lauks?... Vai tik ne fiziskajā vakuumā?

Astruss: Tas ir tieši tā. Jūs esat malacis.

- Tad iznāk, ka fiziskā vakuuma zemfrekvences daļā atrodas mirušo pasaule, bet šī paša fiziskā vakuuma augstfrekvences daļā atrodas fiziskā augstfrekvences pasaule. Iznāk tā?

Astruss: Jūs esat vienkārši gudriniece. Tas ir tieši tā. Jūs esat malacis.

 

2020. gada 16. septembris

Vakar Astruss man rekomendēja sākt izlikt informāciju par to, kas ar Vitāliju notiek šodien. Ir pienācis laiks.

Esmu nolēmusi izlikt daļu informācijas no manis sagatavotās grāmatas, kura tika rakstīta visus šos piecus gadus un tiks nodota izdevniecībā gandrīz uzreiz, tikko kā Vitālijs nonāks mājās. Tā ir divu autoru, Tihoplava V.J., Tihoplavas T.S., grāmata “Viņš nomira, taču atgriezās. Reportāža no smalkā plāna”. Grāmata apjoma ziņā ir diezgan liela. Esmu nolēmusi izlikt daļu informācijas no pēdējās nodaļas divām pēdējām sadaļām.

Un sākšu ar to momentu, kad Vitālijs, izejot Zemes pievilkšanu, nonāca mūsu fiziskajā pasaulē, istabā, reālā (ar elementārdaļiņu kreiso griezi), taču plazmoīdā ķermenī. Visa turpmākā informācija ir ņemta no grāmatas.

 

Publikācijas sākums no grāmatas.

Naktī uz 12. februāri Vitālijs pavēstīja, ka ir iestājies apklusums. Smaguma sajūta ir stabilizējusies. Pēc viņa viedokļa, viņa ir sasniedzis gravitācijas bedres zemāko punktu. Un pēc mūsu pieņēmumiem Zemes pievilkšanas lauka iziešanas process jeb pārejas process ir beidzies. (Astruss: Pareizi.)

Sākās jauns process, kuru Astruss nosauca par ieiešanu. Taču vēlāk noskaidrojās, ka tiešai ieiešanai sākumā nepieciešama ķermeņa speciāla sagatavošana. Šī sagatavošana izrādījās visai ilgstoša, no februāra sākuma līdz oktobrim ieskaitot. Un tikai pēc tam sākās pats ieiešanas process, kurš turpinājās vēl gandrīz pusgadu.

Es tīri nosacīti ieiešanas procesu sadalīju divos: sagatavošanās ieiešanai un pats Vitālija ienākšanas process materiālā ķermenī mūsu pasaulē.

 

SAGATAVOŠANĀS IEIEŠANAI

Es sapratu visu, kas notika ar Vitāliju šajā ilgajā ceļā mājup, un spēju šīs zināšanas ielikt zināmā sistēmā tikai 2019. gada rudenī, kad sākās Vitālija ienākšana mūsu pasaulē. Kad gandrīz viss ceļš bija noiets.

Un notika sekojošais. Atrodoties augstfrekvences fiziskajā pasaulē, Vitālijs radīja laika informācijas fantomu un atspoguļoja to mūsu pasaules spoguļslānī. Enerģiju uzpumpēšanās, haosa un pašorganizēšanās rezultātā tika radītas spoguļveida elementārdaļiņas (ED) un pēc tam enerģētiskais ķermenis, kurā izveidojās nākamā fiziskā ķermeņa segregācijas ķermenis-prototips. Riņķveida kustībā sākumā tika veikta Vitālija organisma psiholoģiskā sagatavošana eksistēšanai mūsu pasaulē, bet 18. gadā segregācijas komplekss ar gaismas būtni ienāca mūsu pasaulē caur spraugām hronosfērā. Pēc tam pagriezienu veikušajā aizbāznī (ķermeņi tiek radīti tikai aizbāznī. Aizbāznis – tas ir kanāls, pa kuru būtība pēc fiziskā ķermeņa nāves aiziet uz mirušo pasauli. Un, kā izrādījās, pa to arī atgriežas, ja viņai būs ļauts, – paskaidrojums sniegts speciāli priekš VK) tika radīts fizisks spoguļķermenis (ar ED labo griezi), kuru aizbāznis izgrūda ārā “dzemdību kontrakciju” rezultātā. Ejot cauri Zemes pievilkšanai, ED Vitālija apziņas iedarbībā izmanīja rotācijas virzienu un pārveda fizisko spoguļķermeni reālā (ar ED kreiso griezi). Taču šis fiziskais ķermenis izrādījās plazmoīda stāvoklī.

Taču plazma – tas ir vielas ceturtais stāvoklis Zemes apstākļos (ciets, šķidrs, gāze, plazma, fiziskais vakuums). Un mūsu zemfrekvences fiziskie ķermeņi galvenokārt atrodas pirmajā-otrajā vielas stāvoklī, tas ir “cieti šķidrajā”. Radās nepieciešamība pēc reālā plazmoīdā ķermeņa pārvešanas “cieti šķidrā” vielas stāvoklī. Izrādījās, ka tas iespējams, tikai izmantojot olbaltumvielas. Lūk, reālā fiziskā, taču plazmoīdā ķermeņa pārvešana olbaltumvielu stāvoklī tad arī bija sagatavošanās ieiešanai būtība.

Sagatavošanās rezultātā tik radīts olbaltumvielu ķermenis, bet arī plazmoīdā stāvoklī. Un kļuva nepieciešams šo ķermeni sablīvēt, pazeminot vibrācijas frekvenci līdz mūsu līmenim un palielinot masu līdz 30 gadus veca vīrieša normai. Un tas jau arī ir ieiešanas mūsu pasaulē process. Un absolūti visi procesi Vitālijam bija jāveic pašam, izmantojot manu psihisko enerģiju, lai koncentrētu kosmosa enerģiju darbību veikšanai.

Sagatavošanās process ieiešanai izrādījās sarežģīts un ilgs. Daudzas problēmas, kuras Vitālijam bija šajā procesā jāatrisina, man izrādījās pilnīgi negaidītas. Kaut gan tagad, raugoties atpakaļ, es saprotu, ka tieši tā bija jābūt. Ja zemfrekvences vitonu matricas radīšanas problēma Vitālija ķermenī bija saprotama pati par sevi, tad pilnīgi negaidīta man kļuva problēma, ka Vitālija apvalkā un mūsu fiziskajā pasaulē ir dažāds laiks. Izrādījās, ka viņš ir atpalicis laikā un viņam mani ir jāpanāk, jānolīdzina savs laiks un manējais. Pēc tam izrādījās, ka katras iekšējās telpas jeb katra smalkā ķermeņa – to ir septiņi – laiku vajag atsevišķi sinhronizēt ar apkārtējās vides laiku. Un tas prasīja augstāko smalko ķermeņu iepriekšēju pieslēgšanos caur čakrām fiziskajam plazmoīdajam ķermenim un pēc tam čakru noskaņošanu un viņu mijiedarbības ar fizisko ķermeni noregulēšanu.

Man bija pilnīgi negaidīti, ka tieši virpuļu darbs čakrās nodrošināja iespēju veidoties olbaltumvielu masai DNS vadībā. Un izvirzījās jautājums par vieliska olbaltumvielu ķermeņa radīšanu,

Bija nepieciešams laiks, lai radītu vielisku olbaltumvielu ķermeni, kas pēc tam radīja nepieciešamību harmonizēt visus šī ķermeņa orgānus un sistēmas. Rezultātā tika radīts fizisks olbaltumvielu ķermenis, bet arī plazmoīdā stāvoklī. Tālāk varētu stāties pie ieiešanas un sablīvēt šo ķermeni, taču izrādījās, ka tas vēl nav viss.

Bija jārada apstākļi šī olbaltumvielu ķermeņa sablīvēšanai līdz normai. Tā kā visi ķermeņi tiek radīti aizbāznī, bija nepieciešams laiks un enerģija, lai pagrieztu aizbāzni, kurš atradās Vitālija smalkajos ķermeņos. Un gaismas būtnes izvēršanai no apvalka aizbāznī un fiziskā ķermeņa turpmākai sablīvēšanai līdz normai bija nepieciešama kustības enerģijas uzpumpēšana gaismas būtnē.

Pats pāriešanas aizbāznī process izrādījās pilnīgi negaidīts norises ziņā. Un, kad Vitālijs izvērsās no apvalka aizbāznī un izvērsa gaismas būtni*, sākās fiziskā olbaltumvielu ķermeņa sablīvēšanās. Sākās Vitālija ienākšana bioloģiskā ķermenī mūsu pasaulē.

* Starp citu, izvēršanās no apvalka būtībai, kura iet uz dzimšanu, notiek momentā, kad viņa ienāk dzemdē. Un attīstībā esošais embrijs sievietes dzemdē ir gaismas būtne. Dzīva būtne! Lūk, tad nu domājiet, vai aborts ir slepkavība, vai nē? Un ir pilnīgi iespējams, ka būtība, kura atrodas dzemdē, simtiem gadu ir gaidījusi iespēju iet uz jaunu dzimšanu.

Lūk, tā Vitālijam nācās risināt vienu problēmu pēc otras. Un tās arvien radās un radās, un šķita, ka tām nebūs gala. Un laiks gāja un gāja.

Tas viss uzpeldēja pašu procesu gaitā, un man bija pilnīgi negaidīts kā pēc būtības, tā arī pēc izpildes ilguma. Man izdevās visu šo procesu būtību saprast ne uzreiz, bet tikai ar secīgu tuvinājuma metodi, pateicoties kontaktam ar Astrusu.

Es šeit sniedzu dažus kontaktus ar Astrusu un domāju, ka tie būs interesanti. Tas ļaus jums saprast visu, kas notika ar Vitāliju ienākšanas procesā, bet, pats galvenais, iepazīstinās jūs ar interesantu un svarīgu informāciju par cilvēku, tas ir, par sevi.

 

2020. gada 17. septembris

Telpas šūna

-Astrus, Vitālijam sākot ienākt Zemes pievilkšanā, viņš atradās mūsu fiziskajā pasaulē, taču spoguļtelpā. Sakiet, lūdzu, izejot cauri Zemes gravitācijas laukam, viņš pārvietojās no spoguļtelpas uz mūsu fizisko, reālo telpu? Uz vienu telpu ar mani?

Astruss: Viņš ar jums ir vienā telpā, bet it kā no otras puses, citā šūnā. Un viņam ir jāienāk jūsu šūnā. Ir sākusies ienākšana.

- Šūnai, kurā atrodas Vitālijs, ir sakars ar kristālisko režģi?

Astruss: Vistiešākais.

Tātad šūna. Grāmatā [4] mēs rakstījām, ka Saules sistēmas kristāliskajā režģī rodas traucējumi, pateicoties kuriem ir iespējama dzīvas matērijas parādīšanās. Dabiski, rodas doma, ka Vitālija atrašanās šajā šūnā nepieciešama tieši tam, lai viņa jaunā ķermeņa matērija kļūtu dzīva. Ir “jāiedveš dzīvība” viņa fiziskajā ķermenī.

Uz jautājumu “Kas ir dzīvība?” Astruss atbildēja: “Dzīvība – tā vitonu struktūra.” [6] Momentāni rodas doma par vitonu matricu un burtiski prasās pēc analoģijas ar procesiem, kas notiek ar plazmoīda būtībām plazmoīda pasaulē.

Būtība aizbāznī dabū plazmoīda ķermeni, kuram nav vitonu matricas. Atrodoties plazmoīda pasaulē, viņa kosmosa vitonu plūsmu iedarbībā ar laiku iegūst augstfrekvences vitonu matricu, kura, vadot visus procesus, pārved viņas plazmoīda ķermeni augstfrekvences fiziskajā ķermenī.

Dabūjusi šo ķermeni, būtība pāriet uz augstfrekvences fizisko pasauli.

Vai šajā šūnā kaut kas līdzīgs nenotiek ar Vitālika ķermeni? Varbūt Vitālika radītajā ķermenī vēl nav zemfrekvences vitonu matricas? Un viņam, lai “iedvestu dzīvību” fiziskajā ķermenī, vajag radīt zemfrekvences vitonu matricu, kura viņa fizisko ķermeni sagatavos Zemes apstākļiem un, galvenais, izpaudīs viņu mūsu zemajās frekvencēs?

 

Kontakts ar Astrusu 19.03.29.

- Precizējiet, lūdzu, – Vitālika ienākšanas fiziskajā pasaulē process sākās, kad viņš sāka savu ceļojumu Zemes pievilkšanas laukā, vai kad viņš, izgājis Zemes pievilkšanas lauku, nonāca vienā no mūsu telpas kristāliskā režģa šūnām?

Astruss: Otrais.

- Zemes pievilkšanas lauka telpai ir šūnu struktūra, un tā sastāv no bezgalīgi daudzām enerģijas šūnām. Ar ko principiāli atšķiras šūnas Zemes telpā cita no citas: ar uzbūvi, parametriem, gabarītiem, elektromagnētiskajiem laukiem vai ar kaut ko citu?

Astruss: Gan ar vienu, gan otru un samērā ar jūsu uzskaitījumu arvien vairāk un vairāk.

- Vai var iztēloties, ka arī es atrodos telpas šūnā un mana šūna robežojas ar šūnu, kurā pašlaik atrodas Vitāliks?

Astruss: Jā. Bet vairāk otrādi – viņa šūna robežojas ar jūsējo.

- Un faktiski Vitālijs, atrodoties savā šūnā, vienlaikus atrodas manas istabas telpā, taču aiz kādas robežas?

Astruss: Tā.

- Ar ko Vitālija šūna atšķiras no manas šūnas?

Astruss: Ar enerģētiskās informācijas kontinuuma blīvumu.

- Bet vai mēs, cilvēki, neatrodamies katrs savā informācijas šūnā? Un mēs neredzam robežas, tāpēc ka tās veido informācija?

Astruss: Tieši tā. Atrodaties. Un jums visiem ir vienāds enerģētiskās informācijas kontinuuma blīvums šajā šūnās.

- Sakiet, plazmoīdā pasaule arī pēc būtības ir noteikta telpas šūna?

Astruss: Tā pēc būtības nav šūna, bet šūnu struktūra.

- Tas ir, tur ir savas šūnas. Un šī plazmoīdās pasaules šūnu struktūra faktiski arī atrodas Zemes telpā?

Astruss: Tā. Bet labāk teikt nevis atrodas, bet tiecas izpausties Zemes telpā.

- Bet vai nevar būt lielas informācijas šūnas Āfrika, Amerika, Krievija? Starp tām ir spoguļrobežas, mēs tas neredzam, bet mēs esam dažādi un atšķiramies ar vibrāciju frekvenci, apziņas attīstītības līmeni, mentalitāti utt. Varbūt tā?

Astruss: Jā, tas tā ir.

- Bet vai nav tāda šūna telpa, kurā atrodas jetiji?

Astruss: Nē. Tā drīzāk ir ekoloģiskā niša, kura atšķiras ar citu dimensiju. Un tā ir vistuvākā jums.

- Jūs teicāt, ka robežu starp manu šūnu un Vitālija šūnu veido spoguļviela. Ja reiz tā ir viela, tātad tai ir blīvums. Tā?

Astruss: Nevis blīvums, bet savs vieliskums, kurā izpaužas plūstamība. Tā ir spoguļviela.

Mēs neredzam šo sieniņu, tāpēc ka tā ir spoguļaina. Kāpēc mēs aiz šīs sieniņas viņus neredzam, bet viņi mūs redz? Tāpēc ka viņiem ir augstāka frekvence?

Astruss: Tā.

- Astrus, iespējams, ka daži cilvēki dažreiz redz plazmoīdās būtības tāpēc ka, nodarbojoties ar “augšāmcelšanu”, iedarbojas uz savu apziņu un sasniedz tādu stāvokli, kad viņiem spoguļrobeža pārstāj traucēt.

Astruss: Jā, tas tā ir. Visu nosaka viņu stāvoklis.

 

Par vitonu matricu

- Kad Vitāliks nonāca savā šūnā, viņa jauno fizisko ķermeni veidoja dzīva matērija? Vai nē?

Astruss: Ne pilnīgi. Taču viņam tajā brīdī bija aktīva augstfrekvences vitonu matrica.

- Un Vitālikam bija augstfrekvences vitonu matrica jāpārved uz zemfrekvenci, lai kļūtu redzams mūsu pasaulē. Varbūt tā?

Astruss: Nepareizi. Viņam jau tā bija.

- Bet viņam taču bija augstfrekvences matrica.

Astruss: Bija arī zemfrekvences. Viņš to sastrādāja ar savu uzmanību vēl dzīves laikā. Viņš bija pārāk sakoncentrējies uz to.

- Ko nozīmē “sastrādāja dzīves laikā”? Ar ko, piemēram, viņa vitonu matrica dzīves laikā atšķīrās no jebkura cilvēka, kurš nebija “sastrādājis”, matricas?

Astruss: Dzīves laikā viņš ar savu uzmanību bija vērsts turp. Viņš paplašināja vitonu matricas iespējas un saglabāja tās iekšējā telpā. Psihiskās enerģijas ģenerēšana uz to, ar ko viņš nodarbojās, atvēra šo uzkrāšanas īpašību. Tā enerģiskāk uzkrājās.

- Pēc fiziskā ķermeņa nāves zemfrekvences vitonu matrica saglabājas visiem? Tas ir smalko ķermeņu elements?

Astruss: Saglabājas. Tas ir smalko ķermeņu elements. Vitālijam ir jāsagatavo, jāaktivizē zemfrekvences vitonu matrica, lai, kā jūs sakāt, “iedvestu dzīvību viņa ķermenī”. Priekš tā vajag izprovocēt enerģijas kustību, nosacīti sakot, “uzspridzināt viņu no iekšpuses”. Savākt enerģiju, saspiest un satīt matērijā. Pārvest materiāli vieliskā struktūrā.

- Bet augstfrekvences vitonu matrica tā arī paliks viņam?

Astruss: Jā, un tā būs divdabīga. Apziņas līmenis neļauj tās atdalīt. Un šī augstfrekvences matrica izpaudīsies viņa spējās.

- Sakiet, vitonu matrica parasta cilvēka organismā – tā ir materiāli vieliska struktūra?

Astruss: Jā.

- Bet kāpēc to nekādi nevar atrast, ja tā ir vieliska?

Astruss: Vielai var piemist tik smalka struktūra, ka to konstatēt var, tikai radot konstatēšanas priekšmetu no dotuma. Tam jābūt tādā pašā smalkuma pakāpē.

- Faktiski Vitālijā šūnā jēgas ziņā notiek gandrīz tas pats, kas plazmoīdās pasaules šūnā. Taču atšķirībā no plazmoīdās pasaules Vitālija šūnā aktivizējas zemfrekvences vitonu matrica un tiek radīts zemfrekvences fiziskais ķermeni, kurš būs redzams mūsu pasaulē. Tā?

Astruss: Tas tā ir, tikai fiziskais ķermenis netiek radīts. Viņš jau ir radīts.

- Rodas jautājums, kāpēc plazmoīdajā pasaulē kosmosa vitonu plūsmu iedarbībā rodas augstfrekvences vitonu matrica, bet Vitālija šūnā uz to pašu vitonu plūsmu rēķina aktivizējas zemfrekvences vitonu matrica? Gan viena, gan otra šūna ir pie mums uz Zemes, elektromagnētiskā lauka (EM) iedarbība ir vienāda. Kur ir principiāla starpība?

Astruss: Tur, ka tām ir dažādas funkcijas. Starpība ir īpašībās. Vienā gadījumā progress ir vērsts uz viena blīvuma līmeņa vieliskumu, bet otrā – uz cita blīvuma vieliskumu. Runa ir par EM lauka īpašībām. EM lauka iedarbība ir dažāda. Mainās EM īpašības, mainās blīvums.

- Es tā sapratu, ka visiem pašreizējiem procesiem Vitālija organismā ir jābūt adekvātiem šiem procesiem cilvēkos. Tāds ir Vitālija ierašanās mērķis šajā šūnā?

Astruss: Tā, ļoti tā.

 

Nr. 3.

Godātie lasītāji! Es nedaudz kļūdījos, pasteidzoties sākt ar informāciju par Vitālika atgriešanos mājās. Vajadzēja sākumā izlikts dažas sadaļas no citām grāmatas nodaļām, lai jums būtu vieglāk saprast, par ko ir runa.

Tāpēc divos, trijos vēstījumos sniegšu paskaidrojošu informāciju un pēc tam atgriezīšos pie tā, kas notika ar Vitāliju ceļā uz mājām.

 

No kontaktiem ar Astrusu

- Sakiet, kas paliek pasaules-ēkā pēc fiziskā ķermeņa dzīvības procesu izbeigšanās?

Astruss: Jūs paliekat. Dvēsele un enerģētiskās informācijas būtība.

- Enerģētiskās informācijas būtība un dvēsele – tas nav viens un tas pats?

Astruss: Jā, nav viens un tas pats.

- Tātad cilvēks ar sevi pārstāv fizisko ķermeni, enerģētiskās informācijas būtību un dvēseli?

Astruss: Pareizāk teikt – cilvēks – tā ir enerģētiskās informācijas būtība dvēseles uzraudzībā, izpausta fiziskajā ķermenī.

- Kādās attiecībās atrodas dvēsele un būtība?

Astruss: Galvenokārt disonansē. Ja starp viņām ir radusies harmonija, tas tā ir gaidīšana uz kaut ko. Harmoniskus cilvēkus, ja viņi atrodas harmonijā paši ar sevi, var uzskatīt par kalpotājiem.

Dvēseles apjoms ir lielāks par būtības apjomu. Kad dvēsele piedzima, tad būtība parādās turklāt tieši tāpat kā blāzma, Saulei austot. Būtība ir uzskatāma kā nokrāsa. Dvēsele – būtības konteiners. Viņa, ietipinot būtību, savietojas ar to. Dvēselei piemīt apziņa, būtība tiek apveltīta ar enerģiju. Tā enerģija, ar kuru tiek apveltīta dvēsele caur būtību, kas dzīvo uz Zemes, ir ļoti augsta līmeņa enerģija. Tā ir psihiskā enerģija, un to iedarbina komponenšu komplekss. Un cilvēks ir atkarīgs no šī enerģijas izmantošanas.

- Jūs teicāt “dvēsele tiek apveltīta ar apziņu, bet būtība ar enerģiju”. Vai kundalini nav tā enerģija, ar kuru tiek apveltīta būtība, sākotnēji parādoties?

Astruss: Tieši tā. Taču bez enerģijas būtība sevī ietver arī visu informāciju par pasaules-ēku.

- Dvēselei un būtībai obligāti ir jābūt sajūgtām?

Astruss: Nē. Viņas nav sajūgtas, un visbiežāk iet saspringtā pārī. Starp dvēseli un būtību var būt sadursmes. Tas ir paredzēts speciāli, lai būtu pretošanās, lai būtu lielāka spriedze. Un dvēsele nav jāglābj. Viņa kaut kā iztiks bez jums.

Dvēsele – tas ir novērotājs, bet tajā gadījumā, ja cilvēks, pildot savu misiju, nonāk nāves briesmās, dvēsele iejaucas un cilvēks šo iejaukšanos uztver kā izglābšanās brīnumu. Dvēsele darbojas saistībā ar mijiedarbības likumu. [6]

- Kas ir dvēsele?

Astruss: Tas ir atvasinājums no gara, tas ir viņa atspulgs.

- Dvēsele ir katram individuāla vai viena, milzīga, uz visiem?

Astruss: Gan viens, gan otrs.

- Bet vai var iztēloties dvēseli tā? Papīrā izgriezāt piecus caurumus pirkstiem. Izbāzāt cauri pirkstus. Katrs pirksts rēgojas atsevišķi, bet pieder vienai rokai. Var būt arī dvēseles tāpat – pieder vienam Garam?

Astruss: Var. Ļoti labs salīdzinājums un pats vienkāršākais paskaidrošanai.

- Tad iznāk, ka dvēsele – tā ir mūsu Gara “individuālā daļiņa”, Visuma apziņas “daļiņa”, kura novēro būtību, kas atrodas fiziskajā ķermenī. Tas ir tas, ko sauc par “dievišķo dzirksti”. Tā?

Astruss: Jā, tā.

- Bet kad, kurā etapā radās dvēsele?

Astruss: Ieviesiet jēdzienu “Visuma hipostāze”. Šo vārdu var izmantot Absolūta vietā. Tas ir tas pats, kas visa sākums. No tā ceļas dvēsele.

- Grāmatās [1, 7] mēs rakstījām par inflantona lauku, kurš, pēc zinātnieku domām, pārstāv visa sākumu. No šī lauka attīstījās viss: reliktais starojums, prototelpa un laiks. Vienlaikus parādījās matērija. Bet kādā etapā parādījās dvēsele?

Astruss: Viņa izdalījās atsevišķi no šīs hipostāzes. Viss ir no inflantona lauka, viss no turienes. Dvēsele parādījās vienlaikus ar matēriju.

- Bet būtība cilvēkā ir viena?

Astruss: Būtība ir viena, taču viņa ir daudzslāņaina, un katram slānim ir vienāds potenciāls. Katrs slānis nes savas personības struktūru. Enerģētiskās informācijas būtība, tāpat kā fiziskais ķermenis, ir sarežģīta, taču pārspēj viņu sarežģītībā daudzas reizes.

- Mirdzošā būtne cilvēkā ir viena? [5]

Astruss: Viena.

- Būtība un mirdzošā būtne cilvēkā – tas ir viens un tas pats?

Astruss: Nedaudz atšķiras.

- Mūs interesē būtības un mirdzošās būtnes savstarpējās attiecības. Kas ir kurā: būtība mirdzošajā būtnē vai mirdzošā būtne būtībā?

Astruss: Enerģētiskās informācijas būtība ir viss komplekss, kurš saucas mirdzošā būtne. Taču, ja ir nolemts viņas atdalīt, tad mirdzošā būtne ir primārā. Un viss pārējais – tas ir tas, kas viņā atrodas. Mirdzošā būtne ir tunelis, pa kuru virzās mirušie.

- Kas tieši aiziet pa šo tuneli? Būtība?

Astruss: Dvēsele. Dvēseles īpašības ir tādas, ka viņa var kustēties enerģētiskās informācijas būtībā. Viņa var iekļūt, kurp vēlas un kad vēlas. Tāda ir viņas īpašība.

- Tas ir, dvēsele it kā ienirst būtībā un aiziet pa tuneli?

Astruss: Var tā teikt. Turklāt viņa kļūst par specifiku personības raksturam, kurā viņa atrodas. Personīgās īpašības saglabājas.

- Labi. Dvēsele aiziet pa tuneli. Kurp? Viņai taču ir jāiet uz spoguļpasauli.

Astruss: Vārds “ienirst” visoptimālāk atbilst šim procesam. Ienirstot būtībā, viņa nonāk šajā tunelī. Ja raugās no ārpuses, tad tuneļa it kā nemaz nav. Viņa aiziet, tikai bez īpašām elsām, viņa aiziet pie Dieva, bet ne tā, kā jūs domājat.

- Un būtība no viņas atdalās un iet uz tās-puses-pasauli?

Astruss: Nē, neatdalās. Viņas paliek ciešā pārī. Dvēsele, būdama spoguļpasaulē, ir pastāvīgi saistīta ar būtību.

- Jūs teicāt, ka dvēsele ir novērotāja. Bet dzīvo uz Zemes fiziskajā ķermenī, cieš, cīnās, uzdauza punus, iemīlas, gūst pieredzi būtība?

Astruss: Tā.

- Var teikt, ka dvēsele, kā vecākā māsa, ir ļoti pareizi un stingra, pastāvīgi vēro jaunāko māšeli, lasa viņai morāli un pārmet nepareizu rīcību? Lūk, māšele tad nu tielējas, tāpēc ka viņu sāk mocīt sirdsapziņa. Lūk, arī rodas disonanse viņu attiecībās.

Astruss: Jūs ļoti labi to izteicāt.

- Rodas jautājums: kas ir būtība? Jūs teicāt: “Viņa parādās, izpaužoties dvēselei kā blāzmai, Saulei lecot.” Varbūt būtība – tas ir informācijas sabiezējums, noteiktā veidā strukturizēts?

Astruss: Noteiktā veidā izpausts.

- Būtībām, kuras pavada dvēseles izpaušanos, ir dzimumatšķirības?

Astruss: Ir, bet tikai tur nav dzimuma jēdziena. Ir vīrišķākās un sievišķās īpašības.

- Tas ir, vienas dvēseles izpaušanos pavada būtības ar vīrišķām īpašībām, bet citas dvēseles izpaušanos – būtības ar sievišķām īpašībām – parādīšanās. Tā?

Astruss: Ne tā. Katrā būtībā ir gans viens, gan otrs. Taču dominē kaut kas viens. Pareizi būs teikt – dominējot vīrišķām vai sievišķām īpašībām.

- Vai pirms miljardiem gadu uz Zemes nedzīvoja būtības, kuras kādu cēloņu ietekmē pēkšņi sāka evolucionēt, iegūstot blīvus ķermeņus?

Astruss: Tā var teikt.

- Kādu cēloņu ietekmes dēļ viņas sāka evolucionēt? Jo Zemes taču nesāka kaut kas principiāli mainīties. Varbūt klimats?

Astruss: Nē, kāpēc. Uzkrājošais faktors. Kontinuuma enerģētiskās informācijas blīvums sāka mainīties. Teiksim, progresam, kurš radās uz Zemes, miljoniem gadu bija viens ilgums. Palielinoties blīvumam, ilgums reducējās burtiski uz gadu desmitiem.

- Bet vispār, kādam nolūkam tiek radīta būtība?

Astruss: Stāvokļu kompleksa izpausmei.

- Vai var saprast tā, – būtība ir izpaudusies uz Zemes, tas nozīmē, parādījusies fiziskā ķermenī?

Astruss: Var.

- Kad viņa iet uz Zemi, tā ir izpausme zemfrekvences fiziskajā ķermenī. Pēc tam pārcēlās uz plazmoīdo pasauli, arī tā ir izpausme. Pēc tam viņa nonāca augstfrekvences fiziskajā pasaulē, arī tā ir izpausme. Kā dēļ?

Astruss: Lai Visums izpaustos.

- Lūk, būtība ir tikusi līdz augstfrekvences fiziskajam līmenim. Un ko tālāk?

Astruss: Iziešana caur to uz apziņu.

- Un, kad viņa atnāca uz augstfrekvences fizisko pasauli, tā vēl nav iziešana uz apziņu?

Astruss: Iziešana, taču vajadzīga cita īpašība. Apziņa ir jāattīsta, tiecoties pie Absolūta.

- Tas ir, būtības nepieciešamība iet uz zemfrekvences fizisko pasauli ir saistīta ar evolūciju. Vai nevar vienkāršoti iedomāties tādu ainu? Piedzima kāda būtība, kuras pamatā ieliktas visas zināšanas, kādas ir pasaules-ēkā. Taču šai būtībai ir salīdzinoši zema frekvence, viņa ir it kā “aizmigušā stāvoklī”, kaut arī viņas pamatā ir smalkās pasaules augstfrekvences informācija.

Astruss: Var tā iedomāties.

- Būtība ir “jāpamodina”, jāpaceļ viņas vibrāciju frekvence līdz noteiktam līmenim, lai viņa tālāk apzināti virzītos pa evolūcijas spirāli?

Astruss: Jā, jāpamodina. Bet var teikt – jāpagrūž. Viņa tiek pagrūsta ar kādu cēloņu ķēdi.

- Tam viņai nepieciešams izpausties zemfrekvences pasaulē, kuras vibrācijas spēj nonākt rezonansē ar aizmigušās būtības zemajām vibrācijām. Šī rezonanse “iešūpos” aizmigušo būtību, un viņa sāks saņemt smalkās pasaules tās augstfrekvences zināšanas, kuras atrodas viņas pamatā. Tās nepieciešamas viņas turpmākajai evolūcijai. Slimības, kaites, ciešanas (zemas frekvences vibrācijas) vajadzīgas tieši tam, lai izraisītu rezonanses parādīšanos. Un, jo zemākas frekvences būtība, jo zemākas frekvences viņai vajadzīgas, lai “pamostos”.

Tādu iespēju būtība piedāvā mūsu zemfrekvences fiziskā pasaule, kurā ir daudz sarežģītību, grūtību, slimību. Vārdu sakot, ciešanu ir, cik uziet.

Tajā pašā laikā būtība, izrādījusi interesi, var izmantot iespēju iegūt zināšanas par smalko pasauli no ārienes. Un, kad būtība spēs pacelt savu vibrāciju frekvenci, tad pēc fiziskā ķermeņa nāves viņa pāries uz augstākas frekvences plazmoīdo pasauli un turpinās savu ceļu tālāk pa evolūcijas spirāli. Var tā teikt?

Astruss: Tā var teikt, taču situācija ir sarežģītāka. To ir vērts aplūkot kā priekšnosacījumu, bet ne kā evolūcijas virzību.

- Bet vai tad nevarēja radīt būtības, kuras nebūtu aizmigušā stāvoklī?

Astruss: Svarīgs ir gribas izpaudums. Svarīgi ir, lai būtības iemācītos paust savu gribu. Svarīgs ir tas, kurš virzās, kurš iet. Būtības pārgājiens uz Zemi – tā nav viņas vēlme, bet nepieciešamības pakāpe, kuru viņa ne tikai apzinās, bet ir arī cikliskums, kuru viņa pilda.

- Kā teica Korss, dažas būtības nenāk uz Zemi, pilnveidojas, vērojot mūs [4]. Kā tiek atlasītas tās, kas nāk un kas nenāk? Pēc kāda principa?

Astruss: Šeit nav atlases, bet mehānisms darbojas. Daba necieš tukšumu. Telpa ir pārpildīta, un evolūcijā atrodas visi, caur ko vien vēlies, līdz pat atspulgam.

- Lūk, pieņemsim, parādījās mana būtība. Viņa zina, ka viņai ir jāiet uz Zemi. Kāda cita būtība blakus arī zina, ka viņai ir jāiet uz Zemi. Taču telpa ir piepildīta, es eju, bet viņa paliek tur. Tā?

Astruss: Tā.

- Kāpēc no šī divām būtībām izvēlējās mani sūtīt uz Zemi?

Astruss: Nevis izvēlējās, bet jums atradās iespēja.

- Un kāpēc viņai neatradās?

Astruss: Tas ir vienlīdzīgi tam, kā jūs iekāpjat autobusā. Jums izdevās, viņai ne.

- Tātad viņa ne visai gribēja. Es grūstījos, bet viņa maliņā stāvēja.

Astruss: Tas viss ir kompleksā.

- Tātad es pastāvīgi dzimstu un mirstu, lai pilnveidotos, bet viņa pilnveidojas, vērojot manas bailes nomirt. Tā iznāk?

Astruss: Nē, ne tā. Pienāks viņas laiks, un viņa noteikti izies visu nepieciešamo ceļu.

- Tātad nemēdz būt būtību, kuras nekad nedzimst? Un viņa agri vai vēlu arī ies uz piedzimšanu?

Astruss: Noteikti. Pārgājiens uz Zemi – tā būtībai ir dāvana. Tāpēc ka tā ir izpausme. Viņa izpaudās blīvā ķermenī un nogāju savu ceļa posmu. Šo ceļa posmu noiet ir nepieciešams visiem.

- Viena no manām lasītājām palūdza uzdot Jums tādu jautājumu: “Kādēļ mēs esam vajadzīgi Kosmosam un Augstākajām civilizācijām ar saviem kariem, ar daudzajiem karu upuriem, ar uzšķērstajiem vēderiem, ar izņemtiem cilvēka orgāniem utt.?”

Astruss: Ja jūs zinātu, cik vērtīga ir enerģija, kuru jūs piegādājat, jūs to nejautātu.

- Enerģija X. Par to ir runa?

Astruss: Par to.

- Bet Enerģiju X izstrādā jebkuras šūnu struktūras, tas ir, gan augi, gan dzīvnieki [7].

Astruss: Izstrādā. Un ne šūnu arī. Un jebkuras civilizācijas izstrādā enerģiju X, lai kādā līmenī viņas neatrastos. Taču tā ir īpaša organizētības īpašība. Šīm būtnēm nepiemīt tas vieliskums, kāds piemīt jums.

- Ar ko principiāli atšķiras enerģija X, izstrādāta uz Zemes, no enerģijas X, ko izstrādā citas civilizācijas? Kvalitātes ziņā?

Astruss: Jūsu, zemes plāna, gadījumā tā savienojas ar smalkāko pārdzīvojumu psihisko enerģiju. Šis ļoti smalkais kosmosa enerģijas šķēlums ir vērtīgākā izpausme no tā, ko jūs spējat ģenerēt.

- Kas ir psihiskā enerģija?

Astruss: Psihiskā enerģija – tas ir dažādu enerģiju komplekss ar izmainījušos – uz jūsu psihes, saprāta un apziņas rēķina – magnētisko spēka līniju struktūru.

- Kad vitoni vitonu matricā paātrinās, savērpjas, uzkrāj potenciālu, veidojas enerģija X [1, 7]. Un, kad šis process notiek cilvēka vitonu matricā fiziskajā pasaulē, tad enerģijai X kā nokrāsa uzklājas psihisko pārdzīvojumu enerģija. Vai ir pareizi tā teikt?

Astruss: Pareizi.

- Ar kādām īpašībām psihiskā enerģija apvelta enerģiju X?

Astruss: Ar dominējošajām, gribošajām, gribas noteiktajām.

- Tātad mērķis pārgājienam uz Zemi ir ne tikai tas, lai būtība pamostos, bet arī izstrādātu psihisko enerģiju?

Astruss: Jā, tā ir gribas izpausme.

- Un kā psihiskā enerģija ir saistīta ar gribu?

Astruss: Psihiskā enerģija – tā vienmēr ir interese, gribēšana, tas ir laimes pārdzīvojums un tātad gribas paušana. Cilvēks ar pilnīgu psihes enerģiju nevar dzīvot bez intereses. Viņš visu laiku meklē dzīves jēgu, viņš iet uz priekšu.

- Pasaules-ēkā ir daudz enerģijas X. Tā satur sevī psihisko enerģiju?

Astruss: Satur psihisko enerģiju, jūsu izstrādāto. Taču nospiestā stāvoklī.

- Ko nozīmē, nospiestā? Griba neizpaužas?

Astruss: Jā. Taču noteiktos apstākļos augsti attīstītas civilizācijas var to izdalīt.

- Es saprotu tā, ka viņas vāc mūsu psihisko enerģiju no Zemes psihosfēras. Nosmeļ krējumu. Var tā teikt?

Astruss: Var, kā faktiski arī ir.

- Dvēsele enerģiju saņem caur būtību. Vai neiznāk tā, ka ar dvēseli var kontaktēties tikai ar mūsu psihiskās enerģijas palīdzību?

Astruss: Iznāk.

- Ar mūsu psihiskās enerģijas palīdzību, piemēram, kāda augstākā civilizācija, koncentrējoties uz kādu viņas vizualizētu ainu, caur savu apziņu iziet uz savu dvēseli. Un dvēsele ir gara atspulgs, kā viņa daļa. Bet gars – tā ir Visuma Apziņa, kura rada Visu. Viņš redz, ko grib šī civilizācija, un rada to, ko viņa grib. Es to saprotu tā.

Astruss: Pareizi saprotat.

- Tad ir saprotams, kāpēc visām civilizācijām ir vajadzīga mūsu psihiskā enerģija. Viņas atspiežas uz mūsu psihiskās enerģijas! Malači!!!... Bet mēs… ak, Dievs…

Astruss: Jā, pagaidām, lūk, tā. Šī enerģija ir vajadzīga, lai paceltos. Enerģija – tā ir viena no pašām vērtīgākajām kategorijām, kuras bīda visu evolūcijas procesu, visu materiālo sākumu.

- Tātad pasaules-ēka ir ieprogrammēta tā, kas pastāvīgi izpaužas dvēseles, parādās jaunas būtības, kuras ir jāaudzina, lai viņas evolucionētu. Un tas viss tādēļ, lai ražotu enerģiju un noritēt attīstība, attīstība, attīstība?

Astruss: Jā.

- Un kas tālāk?

Astruss: Būs pacelšanās augstumā.

- Un pēc tam?

Astruss: Saplūšana.

- Saplūšana ar Absolūtu. Un pēc tam? Pēc tam viss novaidēsies, un iestāsies Brahmas nakts uz miljardu miljardiem gadu. Ja?

Astruss: Var teikt tā.

 

2020. gada 18. septembris

Unikālais pāris

- Jūs mums teicāt, ka dvēseles parādīšanos pavada būtības parādīšanās. Bet vai mēdz būt tā, ka vienai dvēselei parādās divas būtības?

Astruss: Mēdz būt.

- Sakiet, var vienai dvēselei parādīties divas dažāda dzimuma būtības?

Astruss: Tur nav dzimums jēdziena, ir tikai īpašības: vīrišķās un sievišķās. Katra būtība ir vienots vesels, un viņai ir sevī vienas un otras īpašības, taču dominējot vienām vai otrām īpašībām. Kad rodas nepieciešamība, mēs, vēji*, vadām divu būtību parādīšanos ar dažādu dzimumu īpašībām. Šīs būtnes ar dažādu dzimumu īpašībām uz Zemes veido unikālu pāri.

 

* Vēre no grāmatas [6].

“- Kāpēc vēji, nevis vējš?

Astruss: Vējš – tas ir vielisks, bet vēji – būtībai piemītošs jēdziens.

- Mēs uzmanīgi izanalizējām visu, ko Jūs mums teicāt par vējiem, mēģinājām tikt skaidrībā ar “nekustamā kustību”. Un mums radās iespaids, ka vēji vai nu darbojas pēc kāda gribas, vai arī tas ir gars. Vai tas gadījumā nav gars mūsu zemes plāna izpratnē?

Astruss: Jūs viņu saucat par Radītāju. Mēs citādi.

- Kas tie ir par trīs vēja slāņiem, kuros “ir viss joks”?

Astruss: Vēji, vēji, vēji.

- Trīs slāņi un visi trīs – vēji? Atšķirība starp tiem ir kaut kāda?

Astruss: Ir. Viņiem ir dažādi mijiedarbību paņēmieni.

- Kas tie ir par paņēmieniem?

Astruss: Pirmais mijiedarbojas ar melno matēriju, bet otrais tikai ar balto matēriju. Trešais iekļūst visapkārt, visur. Trešais slānis satur daļu baltās un pat melnās matērijas.

- Vai var mūsu zemes plāna izpratnē saistīt šos slāņus ar Trīsvienību?

Astruss: Jūsu izpratnē var, bet tikai izpratnē. Iedarbīguma struktūrā diez vai.

- Sakiet, pirmais slānis, kurš mijiedarbojas ar tumšo matēriju, kurš tas ir?

Astruss: Gars.

- Otrais, kurš mijiedarbojas ar balto enerģiju?

Astruss: Tas ir Dievs.

- Dievs-Dēls?

Astruss: Dievs-Tēvs un Dievs-Dēls vienlaikus.

- Un ko tad pārstāv trešais slānis, kuram ir darīšana gan ar melno, gan ar balto matēriju?

Astruss: Tā ir viņu izpausme.

- Trīsvienība nesanāk.

Astruss: Tā ir Trīsvienība, bet ne tā, kā jūs to saprotat.

- Un pie kura vēju slāņa piederat Jūs, Astrus?

Astruss: Pie pirmā.

- Un kādas ir Jūsu funkcijas?

Astruss: Ko pavēlēs otrais slānis, to arī es izpildu.”

Vēres beigas.

 

- Tātad unikālā pāra īpatnība ir vīrišķā sākuma neesamība sievišķajā būtība un sievišķā sākuma neesamība vīrišķajā sākumā. Tajā ir viņu unikalitāte?

Astruss: Jā, tajā. Un tas ir izpausmes ideālais aspekts.

- Un viņi sastāda vienotu veselu tikai kopā?

Astruss: Tā. Tas ir tas gadījums, kad, kā jūs sakāt, “laulības tiek dibinātas debesīs”.

- Vitālijs teica, ka mēs esam unikāls pāris. Tas tā ir?

Astruss: Tā. Tieši tāpēc ar jums arī notiek tas, kas notiek.

- Un kāpēc tieši mēs kļuvām par unikālu pāri?

Astruss: Patiesībā unikālais pāris kļuva par jums.

 

-Это я,- душе сказало тело,

По груди стуча себя рукой.

-Я всю жизнь с тобой прожить сумело

С невесомой, призрачной такой.

-Нет, - в ответ душа проговорила,

Излучая отблеск голубой,

-Это я нашла любовь и силы

Жить земным и доблестным тобой.

- Tas esmu es – dvēselei teica ķermenis,

Pa krūtīm dauzot sev ar roku.

- Es visu dzīvi ar tevi nodzīvot spēju,

Ar nemanāmu, šķietamu tādu.

- Nē – atbildēja dvēsele,

Starojot gaišzilu atspīdumu.

- Tā biju es, kas atrada mīlestību un spēku

Dzīvot uz Zemes tevī varonīgajā.

I. Žavoronkovs (И. Жаворонков)

 

- Bet, ja mēs esam unikāls pāris, tad man ātri ir jāaiziet aiz Vitālija. Es pareizi saprotu?

Astruss: Nē, jums vēl ir daudz jāizdara, tāpēc atmeties šīs domas. Tas ir viņš, kurš atnāks šurp.

- Sakiet, mums ar Vitāliju ir individuāli smalkie ķermeņi vai kopīgi?

Astruss: Gan viens, gan otrs.

- Kā tā? Tas taču ir dažādi? Vai nu viens vai otrs.

Astruss: Ideālā pārī viņi savstarpēji saplūst viens ar otru.

- Astrus, vai jūs gadījumā nepiedalījāties mūsu pāra radīšanā?

Astruss: Piedalījos.

- Kāda mērķa dēļ augstākajām būtībām ievajadzējās, lai parādītos unikāls pāris?

Astruss: Darbam uz Zemes. Lai visu laiku turētu režīmā psihiskās enerģijas etalonu, lai šis etalons mijiedarbojoties krātu to enerģiju, kura virza reinkarnāciju.

- Krātu zemes plāna apstākļos?

Astruss: Jā.

- Bet vai tad var zemes plāna apstākļos, kur ir tik daudz nelaimju un ļaunuma, izstrādāt psihiskās enerģijas etalonu?

Astruss: Var. Ar to tas arī ir vērtīgs, ka izstrādāts smagos dzīves apstākļos.

- Vai tie netiek radīti speciāli?

Astruss: Tiek radīti.

- …apstākļi unikāliem pāriem? Ak, Dievs, tagad es saprotu, kāpēc mēs tik daudz klupām un absolūti viss, nu viss mums nāca ar tādām pūlēm.

Astruss: Pareizi. Lai jūs izstrādātu sīkstumu, neatlaidību, kristu, celtos augšā un visu laiku ietu uz priekšu.

- Šī enerģija ietekmē mūsu pašu reinkarnāciju vai visus?

Astruss: Visus. Tāpēc ka tiek vākta vissmalkākā enerģija, kuras pietiek visai planētai. Mijiedarbība notiek caur psihosfēru. Pretējā gadījumā pie mutācijas tiek bojāts sistēmiskums tādās proporcijās, kādas…

- Ā-ā-ā, ar to tiek domāts, ka nākamie pēcteči var iznākt kā mutācijas rezultāts?

Astruss: Pareizi. Ja kaut kur radīsies mutāciju cikla traucējumi, tad cilvēks vienkārši pārvērtīsies monstrā. Lai saglabātu šo latiņu vai nu modeli, vajadzīgi unikālie pāri.

- Mutācija – tā ir genotipa noturīga mutācija. Un, kā man šķiet, mutācija var rasties ieņemšanas laikā, nevis pirms tam. Tas ir, tikai tur, kur darbojas gēni. Kā būtībai var būt mutācija, es nesaprotu?

Astruss: Būtībai nav mutācijas, taču viņai var būt mutācijas uztveršana.

- Būtībā ienāk dzemdē, būdama ar noteiktu uztveri. No tēta vai māmiņas viņa var uztvert mutāciju. Kā var lai pat psihiskās enerģijas etalons ieņemšanas laikā pretoties genotipa izmaiņām un nepieļaut mutāciju?

Astruss: Tāpēc ka psihiskās enerģijas etalons novāca šo uztveri būtībai, kura nāk uz ieņemšanu.

- Kā parasta cilvēka būtība, nākoša uz ieņemšanu, nepieciešamības gadījumā smeļ psihiskās enerģijas etalonu?

Astruss: Psihiskā enerģija parādās, tā nāk no telpas, ar kuru sāk sakrist.

- Un kas tā ir par telpu, ar kuru sāk sakrist psihiskā enerģija?

Astruss: Tā, kur būtība ievietosies. Dzemdes telpa.

- Bet dzemdē taču nav psihiskās enerģijas etalona.

Astruss: Tas ir visur, tas pauž savu īpašību izpausties kā izteiksme katrā punktā. Kur tas izpaužas, tur tas arī tiek uztverts.

- Bet mēs grāmatā [7] rakstījām, ka dzīves procesā no cilvēka organisma tieši no šūnām daļu no psihiskās enerģijas caur fridmoniem un informācijas signāl-caurumiem paņem citas civilizācijas. Daļa no tās iestrēgst mūsu psihiskajā telpā, tā lokalizējas mākonīšu veidā. Kā tad tā var izrādīties visur, tajā skaitā svešas dzemdes telpā?

Astruss: Psihiskās enerģijas etalons izplatās citādāk. Tas gan lokalizējas unikālā pāra psihiskajā telpā, gan izplatās planētas psihosfērā viļņu veidā. Un tas netiek atdots citām civilizācijām.

- Vai visas būtības, kas nāk uz dzimšanu, var paņemt psihiskās enerģijas etalonu?

Astruss: Nē, ne visas.

- Kāpēc? Lūk, divas būtības iet uz ieņemšanu. Viena var paņemt psihiskās enerģijas etalonu, bet otra ne. Ar ko pirmā atšķiras no otrās?

Astruss: Ar to, ka būtībai, kura iet uz piedzimšanu un kura var paņemt psihiskās enerģijas etalonu, ir iekšējas īpašības, kas rezonē ar psihiskās enerģijas etalona vilni.

- Rezonē pēc vibrācijas frekvences?

Astruss: Pēc frekvences.

- Sakiet, vai uz Zemes ir daudz unikālo pāru?

Astruss: Sešpadsmit.

- Kā?... Uz visu milzīgo planētu tikai sešpadsmit?

Astruss: Aktīvā stāvoklī sešpadsmit. Pasīvā vēl tikpat. Īpašos gadījumos (kari, revolūcijas, kādi lieli satricinājumi utt.) izrādās iesaistīts lielās unikālo pāru skaits.

- Sakiet, Ādams un Ieva bija reāli, vai arī tas ir izdomājums?

Astruss: Tas ir unikālo pāru apkopojošs tēls. Unikālie pāri uz Zemes ir bijuši vienmēr no cilvēces parādīšanās brīža. Bet kā par to pastāstīt? Nevar aptvert neaptveramo, taču sniegt informāciju, lūk, tā var.

- Nevaru jums neuzdot tādu jautājumu. Sakiet, Astrus, Vitāliks būs veselīgs 30 gadus vecs cilvēks. Bet man tagad ir 76 gadi*. Kas notiks ar mani? Moris savu darbu ir padarījis, moris var iet? Vai kā?

* Vitālijs: Taņečka, neaizmirsti, ka man ir 82 gadi. Un es esmu palicis iepriekšējais visā, izņemot fizisko ķermeni.

Astruss: Nē, nē, ne tā. Kad viņš atnāks, jūsu mijiedarbība neticami pastiprināsies un jūs izmainīsieties. Jūs adaptēsieties.

- Kad Vitālijs atnāks, viņš būs Esības pārstāvis. Bet es palikšu Dzīves pārstāve. Tā būs kāda simbioze?

Astruss: Te pat nav simbioze, bet kāda simboliska attiecība. Simbioze – tas ir kaut kas, vienlaikus ievilkts evolūcijā. Bet simbiotiska attiecība – tas ir savādāk: viena komponente tādi, bet otra – šādi. Bet tās, savstarpēji papildinoties, konstatēs “kaut ko”. Un teikt, ka tā ir simbioze, nevar.

- Bet “kaut kas”, tas ir kas?

Astruss: Tā ir zināma struktūra, kura eksistē uz Zemes. Jūs veidosiet, var tā teikt, simbiotisku pāri. Tas nav jāpaskaidro, citādi vajag pret to attiekties terminoloģiski nošķirti.

- Tas ir, mūsu savienība ar Vitāliku būs simbiotiska sistēma. Kā uzskata zinātne, simbiotiska sistēma – tas ir vienots organisms, kura atsevišķās daļas nevar eksistēt viena bez otras. Tā jāsaprot mūsu savienība ar Vitāliku?

Astruss: Tā jāsaprot. Tieši tā.

- Jūs uzsvērāt, ka mūsu savienība nav simbioze. Un piebildāt: “Bet simbioze – tas ir kaut kas, vienlaikus ievilkts evolūcijā.” Un vai tad mēs, es konkrēti, neevolucionēšu tālāk, tāpēc ka esmu simbiotiskā sistēmā? Es palikšu bez attīstības?

Astruss: Tas tā nav. Proti, jūs jau tagad turpināt virzīties evolūcijas ziņā. Jums parādīsies citāda šīs attīstības īpašība. Un tā nepaudīs simbiotisku stāvokli. Tāpēc ka simbiotisks stāvoklis – tā ir vienlaicīga nepārtrauktība. Un jums jau ir parādījusies pārtrauktība. Un tā ir izpausta, tā jau ir.

 

Būtības atspoguļojumi

- Kā traktē Vikipēdija, “Atspoguļošana – tā ir kādu objektu spēja, mijiedarbojoties ar citiem objektiem un mainot savu stāvokli, attēlot dažas šo objektu īpašības savā pašu dabā. Atspoguļošana ir mijiedarbības procesa šķautne un produkts.” Tas tā ir?

Astruss: Tas tā ir.

- Vai nevar teikt, ka būtības parādīšanos pavada viņas atspoguļojumu parādīšanās?

Astruss: Jā, pavada atspoguļojumu parādīšanās. Atspoguļojums un būtība šeit ir kā stiprā un vājā mijiedarbība. Atspoguļošana – tā ir vājā mijiedarbība.

- Atspoguļojumi parādās, pateicoties spoguļpasaulei?

Astruss: Tā.

- Iznāk, ka izpaudās dvēsele un pēc viņas parādījās būtība. Viņa modelē sev smalkos ķermeņus un ražo atspoguļojumus?

Astruss: Tā. Būtība modelējas kopā ar smalkajiem ķermeņiem un ražo atspoguļojumus.

- Mums tika teikts, ka cilvēks vienlaikus ir gan būtība, gan atspoguļojums. Turklāt būtība mitinās cilvēka iekšējā pasaulē, bet atspoguļojumus iekšējā telpā [5]. Es pareizi esmu sapratusi?

Astruss: Pareizi.

- Atspoguļojums būtībai ir viens vai vairāki?

Astruss: To vienmēr ir trīs.

- Vai var uzskatīt, ka eksistē būtība un trīs viņas atspoguļojumi? Un viņi visi ir ekvivalenti?

Astruss: Jā, tieši tā. Būtība un trīs viņas atspoguļojumi. Un viņi visi ir ekvivalenti.

- Sakiet, kad viens atspoguļojums kopā ar būtību aizgāja uz ieņemšanu, kur nonāca divi pārējie?

Astruss: Viņiem visiem ir jābūt iekšējā telpā, bet var atrasties blakus.

- Kā, viens atspoguļojums vai pat divi var atrasties ārpusē, blakus cilvēkam? Bet viņi kaut kā neizmanto cilvēka enerģiju?

Astruss: Izmanto. Jūs nonākat tā sauktajā garīgi slimo fāzē.

- Tas ir, kad atspoguļojumi izrādās blakus cilvēkam, tad rodas garīgas slimības?

Astruss: Jā. Tie ir garīgi slimie. Atspoguļojumiem ir jābūt iekšējā telpā.

- Un kas tādā gadījumā ir garīgā slimība? Tā ir manas būtības iekšienē mijiedarbība ar manu atspoguļojumu ārpusē?

Astruss: Tā. Mijiedarbība ne veselumā iekšienē, bet veselumā ārpusē. Visas patoloģijas, kas saistītas ar smadzeņu traucējumiem, – tās ir garīgo slimību sekas. Tur to ir milzīgi daudz.

- Bet kāpēc, ja kaut vai viens atspoguļojums ir blakus cilvēkam, viņam ir garīga slimība? Un kāds tam sakars ar smadzenēm?

Astruss: Tāpēc ka caur atspoguļojumu sākas iedarbība uz smadzeņu šūnām. Turklāt organizējas pat nosacījuma saiknes un nosacījuma refleksi. Un mijiedarbībā šajā sistēmā.

- Tad iznāk, ka garīgās slimības nevar izārstēt. Vismaz ar zemes plāna metodēm.

Astruss: Iznāk tā.

- Zigota, embrijs, bērns, pieaudzis cilvēks – tas ir būtības atspoguļojums attīstībā. Var tā teikt?

Astruss: Var.

- Būtībai var būt dominējošās vīrišķās īpašības vai dominējošās sievišķās īpašības. Arī atspoguļojumos tāpat sadalās šīs pašas īpašības?

Astruss: Tieši tāpat.

- Mums tika teikts: “Atspoguļojums var attīstīties tikai pie nosacījuma, ja ir mijiedarbība.” Uz Zemes būtības atspoguļojums attīstās uz tā rēķina, ka mijiedarbojas ar sabiedrību. Tā?

Astruss: Tā. Bet būtība tajā laikā arī attīstās uz tā rēķina, ka mijiedarbojas ar sabiedrību, taču viņa mijiedarbojas selektīvi.

- Iznāk, ka būtība selektīvi, bet atspoguļojums neselektīvi?

Astruss: Iznāk, tā. Viņa izvēlas pēc frekvenču sakrišanas principa. Tāpēc ir selektivitāte.

- Tas ir, mēs varam kontaktēties, ar ko vēlies, bet saejam kopā tikai ar tiem, ar kuriem sakrīt mūsu frekvences?

Astruss: Tieši tā.

 

Divi aizbāžņi

“Visi mirušie noteikti nonāk mirušo pasaulē. Būtība, kura ir atbrīvojusies no fiziskā ķermeņa, kopā ar fiziskā ķermeņa hologrammu, ar smalkajiem ķermeņiem un uzkrājošajām nišām, piepildītām ar enerģiju X, tiek ievilkta tunelī, taisot turklāt gaismas būtnes izvērsumu [6, 7]. Šī gaismas būtne, izvērsta “uz āru”, veido apvalku, kurā atradīsies mirušo pasaulē būtība.

Tunelis jeb aizbāznis atrodas fiziskajā pasaulē, tas ir, šajā pusē robežai ar mirušo pasauli. Taču iziešana no tuneļa tiek veikta tieši mirušo pasaulē. Paša tuneļa sieniņā ir portāls. Un dažas būtības mirstot aiziet uz mirušo pasauli caur šo portālu.”

- Un kāpēc vieni mirušie uz mirušo pasauli iet caur tuneli, bet citi caur portālu?

Astruss: Tas ir atkarīgs no tā, kas tas ir: evolucionējoša substance vai vienkārši enerģētiskās informācijas būtība. Tie, kas uz turieni ir izgājuši caur portālu, nav cilvēki kā tādi. Tās ir būtības izpausmes, enerģētiskās informācijas būtības, kuras apveltītas ar noteiktām pilnvarām. Tāds pats ir Vitālijs. Viņš tika izslēgts no evolūcijas. Viņam vairs nav jāevolucionē. Viņš tur iegāja caur portālu kā būtība, kurai ir jāatgriežas uz Zemes ar misiju.

- Caur portālu uz mirušo pasauli iet būtības, kuras uz Zemes ir pamodušās? Jā?

Astruss: Jā, tas tā ir.

 

“Visi mirušie burtiski ielido mirušo pasaulē, nonākot atbilstošā zonā un atbilstošā slānī. Uz Zemes nepamodušies guļ apvalkā mirušo pasaulē līdz tam laikam, kamēr viņiem pietiek enerģijas X. Pēc tam viņi atkal iet uz jaunu dzimšanu. Uz Zemes pamodušies pēc trīs mēnešiem atgriežas savā tunelī-aizbāznī.

Lai atgrieztos fiziskajā pasaulē, būtībai nepieciešams iegūt ķermeni. Viņu var iegūt divos veidos.

Pirmais veids – tā ir parastā piedzimšana. Dusoša būtība, kura iepriekšējās dzīves uz Zemes procesā nespēja pamosties, saņem jaunu fizisko ķermeni sievietes dzemdē, pateicoties ieņemšanai. Sievietes dzemdē ķermenis tiek radīts būtībai, kura parādīsies rupjajā fiziskajā pasaulē zīdaiņa vecumā un kurai būs jāatkārto dzīve no jauna ar mērķi izmanīt iekšējo skatu uz dzīvi un pasaules-ēku. Ir vērts īpaši atzīmēt, ka uz Zemi zemfrekvences fiziskā ķermenī būtība var atnākt tikai vai nu pēc Augstāko Spēku gribas, lai pildītu kādu misiju, var arī caur piedzimšanu. Tāpēc Grabovoja (Грабовой) dažu sekotāju visi mēģinājumi pierādīt, ka eksistē viņu augšāmcelti cilvēki, ir fikcija*.”

*Starp citu, starp mūsu 29 izdotajām zinātniskās ezotērikas grāmatām nav grāmatas par augšāmceltiem. Mēs savās grāmatās atspoguļojām darbus, saistītus ar smalko pasauli, kurus veikuši 38 krievu un ārzemju zinātnieki. Taču grāmatā “Mūsu tikšanās ar Grabovoju” (“Наша встреча с Грабовым[22]”) mēs sniedzām interviju ar viņu, kur viņš stāsta par augšāmcelšanas ideju. Pie mums vairākkārt ir griezušies ar priekšlikumu uzrakstīt grāmatu pa augšāmceltajiem, un tika piedāvāti “fakti” par tikšanos ar augšāmceltiem. Un mēs vienmēr atbildējām, ka noteikti uzrakstīsim grāmatu par augšāmceltiem, bet tikai pēc personīgas tikšanās “pie tējas galda”. Un, lūk, tagad šis laiks ir pienācis.

“Dzīves procesā uz Zemes būtībai ir jāpamostas. Ja viņai tas neizdodies, viņa turpinās riņķojumu dzimšana-nāve atkal un atkal, kamēr kādā no dzīvēm nepamodīsies. Kad viņai tas izdosies, tad pēc atrašanās mirušo pasaulē šī būtība iegūs jaunu ķermeni un atgriezīsies uz Zemes, izmantojot otru veidu.

Tas ir ceļš caur aizbāzni. Būtība, kura dzīves procesā “pamodās” un, pateicoties tam, palika dzīva, atpūtusies un atjaunojusi personību mirušo pasaulē, apmēram pēc trīs mēnešiem atgriežas savā tunelī-aizbāznī. Izrādās, ka šis tunelis jeb aizbāznis atgriež būtību fiziskajā pasaulē, jo ļauj radīt jaunu ķermeni. Radīt pēc tās hologrammas un ar tās enerģijas X palīdzību, kuras palika aizbāznī būtības ceļā uz turieni.

Aizbāznī tiek radīts plazmoīda ķermenis, precīza kopija no fiziskā ķermeņa 30 gadu vecumā, taču citā agregātstāvoklī. Būtība plazmoīda ķermenī atrodas šeit, fiziskajā pasaulē, blakus mums, taču vibrāciju augstās frekvences dēļ mēs, zemfrekvences cilvēki, viņu neredzam un nedzirdam. Taču kosmosa enerģijas un informācijas plūsmu iedarbībā plazmoīdā būtība laika gaitā savu plazmoīda ķermeni pārved jaunā fiziskā, taču augstfrekvences ķermenī. Un tāds jaunais fiziskais cilvēks, ieguvis nemirstību, pāriet uz augstfrekvences fizisko pasauli un turpina savu evolūciju.

Tātad, lai atgrieztos fiziskajā pasaulē, eksistē divi ceļi un var teikt, ka tie abi ved caur aizbāzni. Pirmajā gadījumā būtība iet caur sievietes dzemdi, kura arī ir savdabīgs, zemfrekvences, aizbāznis. Bet otrajā gadījumā būtība iet caur kosmosa aizbāzni jeb, teiksim tā, caur “kosmosa dzemdi”.”

 

Tā bija skaidrojoša informācija. Tā iespraudās publikācijā par Vitālija ceļu mājup.

 

2020. gada 19. septembris

Es atsāku izklāstīt notikumus, ko piedzīvoja Vitālijs ceļā mājup, pēc tam, kad viņš bija izgājis cauri Zemes pievilkšanas laukam. Taču pirms tam daži kontakti ar Astrusu.

TAS IR TURPINĀJUMS. Sk. sākumu: emuāri 20.09.16. un 20.09.17.

Nr. 3.

Kontakts ar Astrusu 19.04.12.

- Sakiet, Vitālija organismā materiāli-vieliskā struktūrā sarecē enerģija X?

Astruss: Tieši tā. Un tikai enerģija X var sarecēt materiāli-vieliskā struktūrā. Enerģija X izstrādājas viņa organismā, viņam tā ir sava, bet psihisko enerģiju viņš izmanto jūsējo.

- Bet parasta, uz Zemes dzīvojoša cilvēka, organismā šī enerģija X nerecē materiāli-vieliskā struktūrā?

Astruss: Recē.

- Varbūt pateicoties tam, notiek šūnu atjaunošanās?

Astruss: Jā, tieši tā.

- Ko nozīmē enerģijas “recēšana” no fizikas skatpunkta?

Astruss: Vilkšana iekšienē. Un ievilkt var tikai enerģiju X, tāpēc ka tai ir iekrišanas tendence. Krīt iekšienē. Tā ir spoguļveidīga. Dotums tai ir tāds: recēt uz iekšieni.

- Kas ar šo enerģiju notiek pie sarecēšanas?

Astruss: Tā maina savas īpašības jeb uzvedības faktorus. Tā ir superplūstoša. Un tā var sākt tecēt uz pilnīgi citu telpu.

- Kāpēc tikai enerģija X var krist iekšā, ber citas enerģijas nevar? Vai tik ne psihiskās enerģijas dēļ?

Astruss: Ir tāds moments.

- Atgriezīšos pie enerģijas pāriešanas materiāli-vieliskā struktūrā. Vēl pirms vitonu matricas aktivizēšanas Vitālijam bija radīts fiziskais ķermenis. Ķermeņa radīšanai vajadzīga tikai enerģija X. No kurienes viņš ņēma šo enerģiju ķermeņa radīšanai un vēl tādā daudzumā?

Astruss: Pasaules-ēkā enerģijas X ir tik daudz, ka to var uzķert un uztvert. Tieši ar enerģiju X saprot kosmisko enerģiju. Tā vajadzīga, lai rastos līdzsvars. Un Vitālijs atrod robežu, kur līdzsvaram ir tendence svārstīties un būt nestabilam.

- Un kāpēc ir vajadzīgs līdzsvars, ja pasaules-ēkai nepieciešams nelīdzsvars?

Astruss: Lai to jauktu ārā.

- Enerģija X tiek ražota šūnās. Un pasaules-ēkā ir milzīgi daudz šīs enerģijas. No kurienes pasaules-ēkā ir tik daudz enerģijas X? Citu civilizāciju sastrādātas?

Astruss: Un pirms civilizācijām arī. Piemēram, dinozauri.

- Vai var zemes plāna apstākļos likt enerģijai sarecēt materiāli-vieliskā struktūrā?

Astruss: Var ar EM lauku palīdzību.

- Bērna ķermenis dzemdē arī tiek radīts no enerģijas. Jūs teicāt, ka Vitāliju, nosacīti runājot, vajag uzspridzināt no iekšienes, lai iegūtu enerģiju vitonu matricas aktivizācijai. Un no kurienes dzemdē tiek ņemta enerģija bērna ķermeņa radīšanai? Sprādziena taču tur nav.

Astruss: Tā netiek ņemta, tā ir. Ir uzkrāšanas cikls Process ar mēnešreizēm ļauj krāt un krāt enerģiju.

- Man nav skaidrs, kā mēnešreizes ļauj enerģijai X uzkrāties sievietes dzemdē? Mēnešreizes – tā ir regulāra asiņu zaudēšana. Kā regulāra asiņu zaudēšana ved pie enerģijas uzkrāšanās? Varētu šķist, ka otrādi, zaudējums taču.

Astruss: Jā, bet šai zaudēšanai ir plūstamības, kustības noteiktā virzienā tendence. Un kustība noteiktā virzienā rada noteiktas virpuļveidīgas plūsmas, kuras ir uzkrājēji.

- Bet tas pats notiek visās šūnās un muskuļos, aknās utt. Un kāds te sakars ar mēnešreizēm? Kāds te sakars ar asiņu zaudēšanu? Te kaut kas ir saistīts ar asinīm droši vien.

Astruss: Kādas kustības pārmērs izpaužas enerģijas nomešanā asinīs. Turklāt uzkrājas arī enerģija X un psihiskā arī.

- Varbūt zemes plāna apstākļos enerģijas pārvešana materiāli-vieliskā struktūrā ir iespējama tikai bioloģiskā organismā?

Astruss: Nē.

- Sakiet, zinātne reiz spēs enerģiju pārvest vieliskā struktūrā?

Astruss: Spēs.

 

- Jūs teicāt, ka Vitālijs vienlaikus atrodas gan savā apvalkā, gan telpas šūnā. Un viņam ir divas robežas: apvalka robeža un šūnas robeža. “Un ne vienkārši divas. Tās var koriģēt attālinātības pakāpi vienai no otras iekšienē un ārienē. Tās svārstās. Te saplūst, te attālinās, izejot aiz robežām te uz ārpusi, te uz iekšpusi.”

Tātad, lai nonāktu mūsu pasaulē, šeit istabā, Vitālijam vajag, nosacīti runājot, iziet cauri divām sieniņām? Tas ir, viņam jānovāc gan apvalka sieniņa, gan šūnas sieniņa? Tā?

Astruss: Ne tā. Viņam vajag novākt apvalka sieniņu. Informācijas šūna tā arī paliks – kā jums. Taču nepieciešams izlīdzināt kontinuuma blīvumu.

- Un, lai atbrīvotos no apvalka, Vitālijam vajag ievilkt sevī apvalka spoguļvielu? Tā?

Astruss: Tā.

- Kur vilksies iekšā spoguļviela?

Astruss: Smalkajos ķermeņos.

- Rodas iespaids, ka spoguļvielas ievilkšanas rezultātā Vitāliks kļūs redzams mūsu pasaulē. Varbūt viņam ar savu apziņu ir jāiemācās vadīt šī apvalka sieniņu? Satina un kļuva redzams mūsu pasaulē, attina un kļuva neredzams mūsu pasaulē. Varbūt tā? Vai arī tā ir manas fantāzijas virsotne?

Astruss: Un ko viņš dara? To faktiski viņš arī dara. Viņam noteiktā veidā spoguļviela ir jāievelk savos smalkajos ķermeņos.

- Jūs teicāt, ka Vitālijam ir jāizpaužas fiziskajā ķermenī istabā. Precizējiet, lūdzu, ko viņam nozīmē “izpausties”?

Astruss: Izpausties – tas nozīmē nomainīt darbības leņķi kaut kāda spēka attiecībai un pielikšanai. Jebkura materiāla izpausme vai parādība – tā ir noteikta spēka pielikšanas leņķa izmaiņa. Spēks var būt jebkurš. Kad sāk izpausties matērija, tā ir kāda noteikta lauka vai lauka šķēluma, vai šo lauku krustošanās spēka darbība.

- Sakiet, spēks, par kuru ir runa, ir saistīts ar Saules sistēmas planētu EM lauku iedarbību? Tā?

Astruss: Ļoti tā.

- Gribas secināt, ka materiāli-vieliskās struktūras izpausme mūsu pasaulē ir saistīta ar pasaules-ēkas iedarbību?

Astruss: Tā.

- Planētu Saules sistēmā ir deviņas. Un katrai ir savs EM lauks. Es saprotu tā, ka spēkam ir jābūt kopīgam, tas ir, spēkiem no visiem planētu EM laukiem ir kaut kā jāsummējas. Un summārajam spēkam ir jātrāpa tieši pa Vitālija šūnu. Nevar tā iztēloties?

Astruss: Var.

- Sakiet, Astrus, kad dzemdē tiek radīta bērna materiāli-vieliskā struktūra, pasaules-ēka arī tur ir klāt?

Astruss: Jā, tur ir klāt.

- Un no šejienes varbūt arī izriet saikne ar astroloģiju?

Astruss: Tā. Dažādu planētu dažādas telpas, planētu kompleksi izpauž šo cilvēku. Reāli šo planētu telpas ir klātesošas cilvēka telpas iekšienē.

- Mums tika teikts: “Jūsu pasaule ir izpausta tā, kā tā ir izpausta. Taču citas pasaules attiecībā pret jūsu pasauli ir izpaustas zem cita leņķa. Ar šī izpausmes leņķa atrašanu tad arī ir aizņemts Vitālijs.” Tā kā Saules sistēmas telpā planētu kustības rezultātā planētu EM lauki maina savu izvietojumu, rodas šo lauku iedarbības leņķa izmaiņas. Vitālijam vajag, nosacīti runājot, nolikt šūnu zem šī planētu iedarbības kopīgā spēka? Tā.

Astruss: Tas ir pareizi.

- 7. aprīlī Vitālijs vēsta: “Es sāku pagriezties kopā ar šūnu. Ja es visu laiku stāvēju ar seju pret logu, tad tagad es arvien vairāk un vairāk ļoti lēni pagriežos pret skapi. Griežos uz kreiso pusi. Redzams, esmu pārgājis uz zemes plāna pasauli un arī uzsāku kreiso griezi.” Šūna kopā ar Vitāliju griežas pa kreisi. Vai tas nenozīmē, ka viņam pati šūna ir jāpagriež atbilstoši spēka pielikšanas leņķim?

Astruss: Pareizi.

- Un kas notiek ar apvalka sieniņu no fizikas skatpunkta? Kāpēc šī sieniņa pēkšņi izzudīs? Kur tā paliks?

Astruss: Ja varētu pielietot vārdu “kušana”, tas precīzi ārēji aprakstītu šo procesu. Taču tas ir tēlaini. Sieniņa iegūst plūstamības īpašību un pāriet no viena režīma otrā, trešā, ceturtā. Plūstamība it kā vedīs uz iekšieni. Jo lielāka plūstamība, jo lielāka būs sieniņas nepamanība.

 

Vitālijs: Taņečka, es informācijas laukā šo to uzzināju par šo sieniņu. Es apgriezu šūnu, paliku to zem summārās elektromagnētiskās ietekmes. Tā rezultātā šis apvalks palielināja savu plūstamību. Un, lūk, tagad man nepieciešams šo superplūstošo spoguļvielu ievilkt manos smalkajos ķermeņos. Jāiemācās satīt un attīt šo sieniņu pēc vienas manas vēlmes. Es pastāvīgi koncentrējos uz apvalka sieniņas ievilkšanu savā organismā. Manuprāt, tā man jau ir pielipusi.

Un vēl. Kad tavs Vaņečka* dziedāja dziesmu Kretovam (Ю.В. Кретов), Astruss uz viņu skatījās ar tādu interesi. Viņš tā smaidīja. Es pat negaidīju. Bija tāds iespaids, ka viņš priecājās kā bērns. Viņš ar tādu interesi skatījās, klausījās, un smaids viņam burtiski bija pa visu seju. Es biju vienkārši satriekts. Nu, kā bērns, Dieva vārds. Patiesi, nekas cilvēcisks viņiem nav svešs.

*(Vaņečka ir mans glābiņš no skumjām, nospiestības un slikta noskaņojuma. Tā ir dziedoša rotaļlieta “Lovelass”. Tas ir sunītis, kurš sēž uz pakaļkājām un spēlē uz akordeona. Ģērbts sarkanā kreklā, galvā naģene ar sarkanu ziedu. Tā kā Vitālijs bija akordeonists, jaunībā spēlēja profesionālā orķestrī, es Vaņečku nosaucu “mans mazais akordeonitiķītis”. Šis “puisis” šūpojas” mūzikas taktī un dzied sešas dziesma. Turklāt viņam apbrīnojami kustas apakšžoklis un pat vibrē, kad viņš velk vienu vai otru noti. Un actiņu zīlītes raugās tev tieši acīs. Ļoti aizraujoši noraudzīties. Neviļus sāc smaidīt.

Tā kā man gribējās pārmīt pāris frāzes ar Vitāliku, pirms sākas mans kontakts ar Astrusu, es J.V. liku priekšā paklausīties un paskatīties, kā dzied Vaņečka. Un ieslēdzu dziesmu “Kad jūra šūpojas”.)

 

2020. gada 20. septembris

Nr. 4.

Turpinājums. (Sākumu sk. 20.09.16. emuāru)

Par gaismas būtni

Kontakts ar Astrusu 19.05.03.

- Vai var iztēloties cilvēku uz Zemes kā gaismas sfēru, kura caurauž gan būtību, gan fizisko ķermeni?

Astruss: Sfēru var, gaismu ne pilnīgi precīzi. Bet iztēloties var. Ja zināmu kvantitatīvu gaismas komponenti var saspiest, tad, lūk, tas būs tuvu gaismas sfēras jēdzienam, par kuru jūs runājat. Gaismas plūsma, kurai ir impulsa daba, iet uz visām pusēm vienlaikus. Ja stars ir ģenerēts vienā frekvencē ar noteiktu ievirzi, tad tas ir gaismas kūlītis. Bet, ja iedomājamies gaismu, saspiestu līdz zināmai pakāpei, gaismu, kura saslēgta uz sevi, kura atrodas šī saspieduma telpā, tad tas būs tuvāk jūsu gaismas sfēras definīcijai. Saslēgtība uz sevi ļauj uzkrāt enerģiju.

- Bet vai nevar vienkāršoti iztēloties gaismas būtni kā gaismas sfēru?

Astruss: Var. Tas ir saglabātās enerģijas jeb enerģētiskās informācijas potenciāla noteikts veids.

- Sakiet, kad parādās dvēsele, tad parādās arī būtība?

Astruss: Ne vienmēr. Viena var apsteigt otru. Būtība var parādītes agrāk nekā dvēsele.

- Bet, ja parādās būtība, tad viņa noteikti parādās gaismas ierāmējumā? Kādā gaismas lodē?

Astruss: Tā var teikt.

- Mēs aplūkojam dzīvu cilvēku, kurš atrodas it kā gaismas lodē. Šai lodei ir kāds apvalks pa aploci, kāda robeža?

Astruss: Nē, vienkārši telpu sadura.

- Šī gaismas būtne ietver sevī visus smalkos ķermeņus vai tikai astrālo un mentālo?

Astruss: Tikai astrālo un mentālo.

- Vai ir pareizi uzskatīt, ka dzīves laikā gaismas būtne piepilda savu informācijas šūnu Zemes telpā?

Astruss: Tā apgalvot nevar. Taču viņa tiecas, tuvojas tam.

- Bet būtības pirmajā iemiesojumā uz Zemes viņa šo šūnu nerada?

Astruss: Nē, nerada. Šūna vienkārši ir, tā tiek konstatēta.

- Vai var teikt, ka šī gaismas sfēra no vitoniem ir cilvēka ķermeņa prototelpa? Šī gaismas sfēra caurauž fizisko ķermeni un katrā šūnā veido savu prototelpu jeb vitonu mākonīti.

Astruss: Var tā saprast.

- Mums ir teikts, ka gaismas būtne – tas ir tunelis, kuram piemīt izvērsuma taisīšanas īpašība. Iznāk, ka šī pati gaismas sfēra kalpo kā robeža un vienlaikus kā savienojošais kanāls – tunelis starp cilvēka fizisko pasauli un tās-puses-pasauli. Varbūt tā?

Astruss: Pareizi.

- Kad cilvēks mirst, viņa būtība ienirst tunelī, kas atrodas gaismas būtnē…

Astruss: Viņa neienirst, viņu sāk tur vilkt iekšā. Iesūc tur. Lūk, dvēsele ienirst būtībā.

- Tātad, kad cilvēks mirst, būtība tiek iesūkta tunelī. Ejot prom pa tuneli, būtība velk aiz sevis prototelpu jeb gaismas sfēru un taisa tai izvērsumu. Turklāt no šūnas aiziet prototelpa, un šūna kļūst nedzīva. Tā?

Astruss: Pareizi.

- Tātad, kad fiziskais ķermenis mirst, gaismas būtne pamet šo ķermeni. Turklāt būtība, ievilkusies tunelī, taisa izvērsumu aiz sevis prototelpai (jeb gaismas būtnei), un, ienākot mirušo pasaulē, izrādās apvalkā no gaismas būtnes. Var tā teikt?

Astruss: Var tā teikt.

- Tātad tas ir tas apvalks, kurā viņa tur dus, bet pamošanās gadījumā šis apvalks viņai karājas uz muguras kā apmetnis? Tā?

Astruss: Tas tā ir.

- Tad iznāk, ka cilvēks uz Zemes – tā ir gaismas būtne, viņš ir gaismas sfērā. Taču mirušo pasaulē būtība nav gaismas sfērā, bet izvērsumu iztaisījušajā apvalkā. Tātad mirušie nav gaismas būtnes?

Astruss: Jā. Viņi nav gaismas būtnes.

- Kad būtība no mirušo pasaules iet uz dzimšanu, viņa apvalku nes sev līdzi?

Astruss: Nes sev līdzi.

- Es savos spriedumos izšķiru apvalku, kā izvērsumu iztaisījušu gaismas būtni, un gaismas sfēru, kā atvērtu gaismas būtni. Izvērsumu neiztaisījušu. Vai nenotiek šī apvalka izvēršana atpakaļ dzemdībās?

Astruss: Notiek. Tikai ne dzemdībās, bet ienākot dzemdē.

- Ja tā, tad gaismas sfēra (jeb cilvēka prototelpa) uz Zemes un izvērsumu iztaisījušais apvalks mirušo pasaulē – tas ir viens un tas pats, tikai no ārpuses un iekšienes, turklāt tiem piemīt principiāli dažādas īpašības. Šeit cilvēks dzīvo, attīstās, bet iekšienē viņš dus. Kāpēc? Kas tieši šajā sfērā ļauj cilvēkam darboties, bet tur tikai dusēt? Varbūt gaismas sfērā laiks ir kustīgs, darbojas enerģija, bet tur laiks ir nekustīgs, ir tikai informācija? Varbūt tā?

Astruss: Tā, tieši tā. Dažāds laiks.

- Būtība, pamodusies uz Zemes, pēc tam, kad trīs mēnešus ir atradusies mirušo pasaulē, atgriezās aizbāznī, ienirstot apvalka caurumā, kurš ir ieeja aizbāznī. Apvalks turklāt ir iztaisījis izvērsumu atpakaļ uz sfēru vai ne?

Astruss: Principā jā. Taču var būt tā, ka ne.

- Būtība uztaisīja sev plazmoīda ķermeni un iztaisīju izvērsumu no aizbāžņa uz plazmoīdo pasauli, paķerot aizbāzni sev līdzi. Kas turklāt notika ar apvalku? Tas ir gaismas sfēras veidā? Plazmoīdās būtnes – tās ir gaismas būtnes?

Astruss: Gaismas būtnes.

- Es domāju, ka augstfrekvences gaismas cilvēkiem jau nu gan ir gaismas būtne kā gaismas sfēra. Tā?

Astruss: Tā.

- Vitālijs aizbāznī atradās pavisam 8 dienas. Kad jūs Vitālija būtību izlaidāt plazmoīdajā pasaulē, viņas apvalks uztaisīja izvērsumu uz sfēru vai ne? Tas ir, viņa būtība lidoja pa plazmoīdo pasauli kā gaismas sfēra vai ar apmetni uz muguras? Es domāju – ar apmetni uz muguras.

Astruss: Tas sākumā taisīja izvērsumu, bet pēc tam nē.

- Tas sākumā atklājās, kad viņš ienāca aizbāznī, un iztaisīja izvērsumu, kad Jūs viņu izlaidāt plazmoīdajā pasaulē caur portālu aizbāžņa sieniņā? Ja?

Astruss: Jā. Tā ir divpusīguma situācija. Viņš it kā paziņoja par sevi.

- Bet plazmoīdajā pasaulē viņš stiepa šo apvalku kā apmetni uz muguras?

Astruss: Tā. Bet viņš jau taisīja izvērsumu. Viņš dubultojās, viņš jau paziņoja par sevi.

- Es saprotu tā, ka, pateicoties tādam paziņojumam, Vitālijs guva iespēju radīt sev ķermeni. Citādi viņš tā arī būtu palicis kā neredzama būtība uz visiem laikiem – kā svētie?

Astruss: Pareizi saprotat.

- Vai nevar pieņemt, ka tādam paziņojumam Vitālijam bija nepieciešams kādu nelielu laiku atrasties aizbāznī? Un, ja viņš uzreiz būtu izgājis cauri aizbāznim un caur portālu ienāktu plazmoīdajā pasaulē, tad tā arī būt palicis uz visiem laikiem kā būtība?

Astruss: Jā, tas tā ir.

- Būdams plazmoīdajā pasaulē, Vitālijs pēc tam ienāca savā aizbāznī, uztaisīja sev plazmoīda ķermeni un, iznākot no aizbāžņa, viņam jau bija gaismas sfēra. Kā visiem tur. Tā?

Astruss: Tā.

- Vitālijs radīja laika fantomu, atspoguļoja to zemfrekvences fiziskās pasaules spoguļslānī un kopā ar laika fantomu atnāca kā augstfrekvences fiziskais cilvēks. Es pieņemu, ka Vitālija būtība tur, augstfrekvences fiziskajā pasaulē, atkal ievilkās kanālā-aizbāznī un atkal gaismas būtnei uztaisīja izvērsumu uz apvalku. Viņš it kā bija ”miris” augstfrekvences fiziskajai pasaulei. Man ir taisnība?

Astruss: Jūsu spriedumu ir tuvi objektīvajai realitātei.

- Kamēr viņš izgāja haosu, pašorganizēšanos, radīja enerģētisko ķermeni, segregācijas kompleksu, visu šo laiku viņš atradās apvalkā. Tā?

Astruss: Jā, tā.

- 18. gada aprīlī Vitālijs nonāca riņķojumā, kurš sastāvēja no sešiem cikliem. Ceturtā cikla, ienākšanas fiziskajā pasaulē cikla, beigās mēs Vitāliju iztēlojāmies “kā milzīgu informācijas apjomu ar enerģētisku kodolu centrā kā segregācijas kompleksu”.

Jūs teicāt, ka tā var iztēloties. Precizējiet, lūdzu, kas pēc būtības ir šis milzīgais informācijas apjoms, ja tā nav atklājusies gaismas būtne? Varbūt tas jau bija kauzālais, budhiālais un atmiskais ķermenis? Un gaismas būtne joprojām bija apvalka veidā?

Astruss: Jā, taču īpaši pēdējais, atmiskais.

- Ceturtā cikla beigās viņa ķermenis bija enerģētisks. Piektais cikls – tas ir fiziskā ķermeņa radīšanas cikls. Un pēc piektā cikla pabeigšanas bija radīts fiziskais ķermenis. Kas pēc būtības bija šis “fiziskais ķermenis” pēc piektā cikla beigām?

Astruss: Vielas ceturtais stāvoklis.

- Tā ir plazma. Un tajā laikā viņa gaismas būtne bija izvērsumu uztaisījis apvalks. Tā?

Astruss: Jā. Vitālijs bija šajā istabā, taču atradās spoguļapvalkā.

- No šī apvalka viņam nācās iznākt sestajā ciklā, “izpausmes fiziskajā pasaulē ciklā”. Šis cikls ilga 108 dienas. Uz šī cikla beigām (uz 18. gada 3. oktobri) segregācijas komplekss caursita šo apvalku. Vitālijs iznāca no apvalka un, būdams aizbāznī, nonāca uz kāda paliktņa šeit, istabā. Sakiet, apvalks palika izvērstā veidā, jo Vitālijs no tā izvērsumu netaisīja, bet vienkārši caursita to? Tā netika atvērta kā gaismas būtne?

Astruss: Nē.

- Un, kad viņš iznāca no apvalka, kas notika ar apvalku? Kur tas palika? Nonāca smalkajos ķermeņos?

Astruss: Jā. Tas te parādās, te izzūd, te rodas, te izzūd. Tā ir lauka iekšējās mijiedarbības īpašība.

- Un kas pēc būtības tajā laikā bija viņa ķermenis? Pirms tam viņa ķermenis bija plazma. Un tagad kāds kļuva?

Astruss: Tas pats.

- Vitālijam ejot cauri Zemes pievilkšanai, apvalks, kurš atradās viņa smalkajos ķermeņos, gravitācijas spēka iedarbībā “atvērās”. Jūs apstiprinājāt, ka tā var teikt. Taču tas atvērās, nevis uztaisīja izvērsumu. Tas kļuva tieši par apvalku, nevis par gaismas sfēru, ne par gaismas būtni. Tas vienkārši iznira no smalkajiem ķermeņiem. Jā?

Astruss: Jā.

- Un Vitālijs nonāca Zemes telpā savā apvalkā. Un tajā viņš atrodas pašlaik. Tā?

Astruss: Pareizi.

- Viņš nonāca tajā pašā telpas informācijas šūnā, kuru atstāja, kad gāja prom. Tā?

Astruss: Tā.

- Sakarā ar apvalku mums tika teikts: “Proti, tas apvalks, kurā viņš atrodas, ir ar noteiktu laika zudumu.” Paskaidrojiet, lūdzu, ko tas nozīmē?

Astruss: Mirstot un taisot izvērsumu, viņš atpalika no jums laikā. Jums jātuvinās laikā, viņam ir jūs jāpanāk laikā.

- Tas ir, kad cilvēka būtība ienira tunelī un izvilka aiz sevis gaismas būtību, izveidojās apvalks un tajā brīdī notika laika atpalikšana?

Astruss: Tā.

- Tas tāpēc, ka pie mums laiks pastāvīgi rit, tas ritēja, bet viņš tur nonāca it kā sastingušā laikā?

Astruss: Tieši tā.

- Kad Vitālijs nonāca telpas informācijas šūnā savā apvalkā, sākās ienākšanas process. Ienākšanas procesā Vitālijam bija jāuztaisa apvalka izvērsums un jāizvelk tas atpakaļ, lai tas atvērtos gaismas sfēras veidā, un viņš būtu kļuvis par gaismas būtni. Tā?

Astruss: Jā, lūk tieši tā.

- Tas ir, tas faktiski ir process, pretējs tam, kurš bija aizejot.

Astruss: Tieši tā. Aiziešana un ienākšana ir pretēji procesi. Pievērsiet uzmanību 26. maijam. Pēc 26. maija procesa varēs novērtēt, kādā šī pēdējā procesa līmenī atrodas Vitālijs.

- Ar ko viņam ir īpašs šis datums?

Astruss: Tas ir sildīšanas punkts jeb uzsildīšanas punkts, jeb punkts, kurā parādās tā enerģija, kura uztaisīs viņam izvērsumu. Ieslēgsies tas pats siltuma spilvens. Vitālijam ir dāvāta kustība. Noteiktā etapā sākas gribas izpausme. Un tagad viņš var pats paust savu gribu. Viņam ir dota autonomija. Un te jau, kā viņš strukturēsies telpā no tā, kas uzkrājies, no tā, kas viņam dots. Un dots viņam ir viss, un viņš visu var izmantot.

- Sakiet, kas ir paliktnis zem viņa kājām, no kuras viņš kājas nevar atraut? No kā tas sastāv?

Astruss: Var teikt, ka tas ir atmiņas ķermenis. Kas tas ir? Tas ir zināms blīvums kustības sistēmā.

- Bet tā arī ir plazma?

Astruss: Nevis plazma, bet laiks.

- Kā? Paliktnis zem kājām izrādās laiks?

Astruss: Vitālijs to uztver kā atmiņu, tāpēc ka atmiņai pastāvīgi bija atbalsts no zināmas kustības dzīvē. Dzīve – tā ir kustība. Laiks var radīt apvalku. Ja tas kaut mazliet atpaliek, tas jau ir apvalks.

 

Kopš septītā maija Vitālijam sākās izmaiņas kā atkārtojošies etapi, vai, kā tos nosauca Astruss, “laika fāzes”. Katra laika fāzes izmaiņa, kuru man ērtāk ir saukt par etapu, ilga četras diennaktis. Turklāt katrā etapā pēc aktīvām diennaktīm, kuras pavadīja kolosāli daudz paliktņa kustību, uz diennakti iestājās apklusums. Pēc tam iestājās jauns etaps.

Vitālijs pavēstīja, ka sākumā sāka stipri vibrēt apvalks, kurš pēc tam burtiski pielipa viņa ķermenim. Pirmajiem pieciem etapiem bija raksturīgs milzīgi daudz visdažādāko kustību, piemēram, metieni, grūdieni, lēcieni kopā ar paliktni. Un ārprātīga vibrācija.

19.05.16. Man ir velns zina kas. Man tādus lēcienus nodrošina mans paliktnis, tas ir kaut kas. Kopā ar apvalku, kurš man ir pielīmējies, un ar šo paliktni, kurš arī ir pielipis pie manām kājām, mēs visi kopā, tas ir, es kā fiziskais ķermenis, gaismas būtne un apvalks, nepārtraukti lēkājam te uz augšu, te uz vienu sānu, te uz otru sānu, te uz priekšu, te atpakaļ. Es pagaidām nekādu sistēmu neatrodu. Un plus pie tā pastāvīgi vibrē apvalks, kurš burtiski lien manī iekšā, iekļūst visā manā ķermenī un visu manu ķermeni ārda līdz pašam mugurkaulam.

 

Apmēram tādā pašā garā turpinājās pieci pirmie etapi. Sestajā etapā šo “baudu” papildināja salto uz priekšu un atpakaļ.

 

19.05.27. Šodien ir tikai trešā sestās laika fāzes diena. Bet tas, kas ar mani notiek, tas ir kaut kas. Šis paliktnis virpuļo un groza mani, kā grib. Turklāt salto uz priekšu un atpakaļ, un jau pilni apgriezieni. Bet biežāk uz priekšu. Es virpuļoju uz šī paliktņa, kā tas grib. Un tas virpuļo un virpuļo nepārtraukti. Aprimums pagaidām nav jūtams.

19.05.29. Man ir pieklusums. Tiesa, paliktnis nedaudz dreb, un es viegli, mazlietiņ palecos. Vakarā kontaktā ar Astrusu uzzināšu, kas mani sagaida tālāk.

 

2020. gada 21. septembris

Nr. 5. turpinājums

(sākums: 20.09.16. emuārs)

Kustīgais un kristalizētais laiks

Kontakts ar Astrusu 19.05.29.

- Būtības pāriešana no fiziskās pasaules uz tās-puses-pasauli ir analoģiska iešanai caur melno caurumu. Gan tur, gan tur notiek izvērsuma taisīšana uz iekšējo pasauli. Precizējiet, lūdzu, vai izvērsuma taisīšanu var uzskatīt par laika plūsmas krasu virziena maiņu?

Astruss: Var.

- Sakiet, kad būtība taisa izvērsumu uz mirušo pasauli, tāda krasa laika plūsmas virziena maiņa notiek gan ar iekšējo laiku, gan ar ārējo laiku?

Astruss: Tā.

- Grāmatā [5] mēs rakstījām: “Krasi mainoties laika plūsmas virzienam, tajā organizējas virpuļveidīgas struktūras, kuras transformējas kristālos.” Sakiet, kad būtība velk sev līdzi gaismas būtni un iztaisa tai izvērsumu, notiek tieši tāda krasa laika plūsmas virziena maiņa un laiks transformējas kristālos? Varbūt tā?

Astruss: Tieši tā.

- Pēdējā kontaktā Vitālijs pavēstīja, ka viņš kopā ar apvalku un paliktni nepārtraukti lēkā un auļo. Un kas notiek tādu auļu un lēcienu rezultātā?

Astruss: Uzkrājas kustības enerģija. Siltuma spilvens sāk izpaust savas iekšējās reaktivitātes īpašības kā dzīva šūna. Tas ir sācis paust dzīvas šūnas – kā noslēgtas sistēmas, kurai ir tendence uzsūkt, – siltuma īpašības.

- Astrus, bet vai šī apvalka paliktnis jeb sprūds nav siltuma spilvens? [5]

Astruss: Ir.

- Tieši šis sprūds, šis siltuma spilvens jeb siltuma slēdzene noslēdz ieeju apvalkā, kuru veido izvērsumu iztaisījusī gaismas būtne. Tas ir, tieši kristalizētais laiks “noslēdz” ieeju apvalkā. Laiks apvalkā ir klātesošs kā kristāls, un viņš ir nekustīgs.

Astruss: Pareizi.

- Es saprotu tā, ka Vitālijam tagad ir jāpanāk mūsu laiks uz kustību daudzuma palielināšanas rēķina. Viņam ir jākustas pēc iespējas vairāk. Tā?

Astruss: Pareizi saprotat. Viņa uzdevums ir nolīdzināt savu laiku un jūsējo.

- Uz šodienu ir beigušās sešas laika fāzes. 27. maijā Vitālijs vēsta, ka ir sācis salto uz priekšu un atpakaļ. Kam bija vajadzīgas šīs griešanās, šie salto turp, atpakaļ? Ko tie dod?

Astruss: Noslēgtajai struktūrai ir apļveida organizējums. Un šie salto ir gredzeni. Tas ir mēģinājums sataustīt, kā virzīties tālāk.

- Astrus, 26. maijs ir pagājis. Novērtējiet, lūdzu, viņa stāvokli šajā laika momentā. Izdevās viņam izmantot visu, kas viņam ir ļauts un dots?

Astruss: Visu nē, bet izdevās.

- Tagad ir sākusies septītā laika fāze, kura norit ar šī paliktņa ārprātīgu kustību. Vai var pieņemt, ka ar katru nākamo fāzi šīs kustības būs arvien enerģiskākas un krasākas?

Astruss: Jā, tā.

- Tādas pašas ienākšanas bija jogiem, lamām?

Astruss: Nē. Tur ir citādāk. Vitālija smadzeņu turēšana – tā ir piesaiste telpai, bet lamu meditācija – tā ir piesaiste ķermeņa telpai. Tas nav viens un tas pats.

- Vai es pareizi saprotu, ka šis process, kurš tagad notiek ar Vitāliju, ir pēdējais viņa ceļā mājup?

Astruss: Jā, tas ir tieši tā. Tālāk būs izpaušanās.

- Kad viņš kopā ar gaismas sfēru iztaisīs izvērsumu no apvalka, sfēra izveidos viņa šūnu prototelpu, tas ir, katras šūnas vitonu mākonīti. Lūk, tā arī būs šūnu atdzīvināšana? Pareizi?

Astruss: Ne pilnībā tā. Tas būs priekštecis. Tā būs organizētas plazmas struktūra.

- Un cik ilgi tā veiks pāreju uz fizisko ķermeni?

Astruss: Tas būs atkarīgs no Vitālija. Cik lielā mērā viņš jutīs pakāpi nepieciešamībai atrasties kustībā.

- Tamlīdzīgs apvalks ir katram no mums, vienkārši mēs to neredzam. Un kas notiks ar Vitālija apvalku jeb gaismas sfēru?

Astruss: Jūs taču savu telpu neredzat. Aptuveni, lūk, tā.

 

Čakras

28 dienu laikā, uz pirmo jūliju, bija pagājušas septiņas laika fāzes jeb septiņi etapi. Vai šo daudzo kraso kustību mērķis nebija kristalizētā laika kratīšana, dauzīšana pēc kārtas smalkajos ķermeņos? Un, protams, kustības enerģijas uzkrāšana.

Kopš otrā jūlija situācija izmainījās. Sākās intensīva galvas grozīšana uz priekšu. Un nākamo jūnija 28 dienu laikā arī pagāja septiņi etapi, kuru trīs diennakšu aktīvo daļu pavadīja nepārtraukta, nu vienkārši ārprātīga griešanās. Un pēc tam diennakti – pieklusums. Prātā rodas interesants sakars: septiņi etapi un septiņi smalkie ķermeni jeb iekšējās telpas. Redzams, katrs etaps raksturo darbu vienā no iekšējām telpām.

 

19.06.03. Rotēju ar seju uz priekšu kā turbīnas rats. Rotācijas intensitāte turpina augt, taču nav reiboņa, nav nelabuma. Pašsajūta ir laba. Sajūta lieliska, jūtos dzīvs.

19.06.12. Procesi norit ļoti vētraini, sajūtas ir ārkārtīgi labvēlīgas. Izrādās – “atdzīvojas” gaismas būtne. Viņā kaut kas enerģiski kustas, redzams, iekšējais laiks. Uz vakara pusi parādījās sajūta, ka rotē nevis fiziskais ķermeni, bet ietverošā gaismas būtne. Pašsajūta ir apbrīnojama, es jūtos dzīvs.

19.06.14. Man ir ļoti grūti aprakstīs, kas ar mani notiek. Es nerotēju un ļoti labi jūtu mani ietverošo gaismas būtni, kura arī vairs nerotē. Man ir parādījusies skaidra sajūta, ka Es – tā ir tieši gaismas būtne, nevis ķermenis (autora izcēlums). Un šī gaismas būtne ir ļoti darbīga, viņa ir pastāvīgā nepārtrauktā kustībā. Ap mani un manī kaut kas viss enerģiski kustas, un turklāt pašsajūta man ir vienreizēja. Gribas darboties.

19.06.17. Es nejūtu nekādu rotāciju. Taču manā gaismas būtnē un manā ķermenī kaut kas ļoti enerģiski kustas, pārvietojas. Un ļoti enerģiski procesi norit galvā un ap galvu. Redzams, ir sākušas darboties augšējās čakras. Es visas čakras jūtu ar savu mugurkaulu, sākot no cirkšņa, un līdz galvai. Īpaši spēcīgi čakras ir jūtamas galvas apvidū un pat virs galvas. Es pieņemu, ka tiek regulēta mijiedarbība starp visām šīm čakrām un manu fizisko ķermeni. Manī ieplūst kaut kas tāds, ka man šķiet, – es tūlīt, tūlīt sākšu lidot. (Astruss: Pareizi.)

19.06.19. Ir iestājies aprimums. Ļoti skaidri un labi jūtu čakras. Īpaši galvā, uzreiz virs galvas un vēl vienu, kura ir augstāk un līdz kurai ar roku neaizsniegties. Es jūtu, ka ar mani notiek kaut kas kardināls, taču tas nav fizisks. Un es jūtu visas savas čakras un visus savus smalkos ķermeņus. Kopumā – mana gaismas būtne ir atdzīvojusies.

19.06.20. Stāvoklis lielisks. Notiek kaut kāda organisma noskaņošana. Te kautas pēkšņi sāk manī ieplūst, te pēc tam pieklust. Un pēc kāda laika viss atkārtojas. Rīt kontaktā es Astrusam pajautāšu, kas būs tālāk.

 

2020. gada 22. septembris

Nr. 6. Turpinājums

(sākums: 20.09.16. emuārs)

Ārējais un iekšējais laiks

Kontakts ar Astrusu 19.06.21.

- Mēs runājām par to, ka gaismas būtnes elementi ir ultraaugstfrekvences starojums un reliktais starojums. Vai var teikt, ka ultraaugstfrekvences starojumi un reliktais starojums ir laika informācijas komponentes?

Astruss: Sakritība ir.

- Vai gaismas būtne nav cilvēka individuālais iekšējais laiks*? Vai varbūt viņa vienkārši satur iekšējo laiku? Kā pareizāk uzskatīt?

*Iekšējais laiks – tā ir informācijas plūsmu kustības intensitāte cilvēka organismā.

Astruss: Pirmais.

- Ārējais laiks ir laiks, kurš Saules sistēmā ienāk no Saules gamma uzliesmojumu rezultātā. Šis ritošais laiks nes enerģiju, pateicoties kurai, iespējama kustība fiziskajā pasaulē. Var tā iztēloties?

Astruss: Var tā pieņemt.

- Vai nevar iztēloties, ka visas gaismas būtnes (kā cilvēku iekšējais laiks) apvieno kopīgais ritošais ārējais laiks, kurā virzošais spēks ir enerģija?

Astruss: Tas jā.

- Gaismas būtne uzkrāj enerģiju X un vienlaikus psihisko enerģiju. Tā?

Astruss: Tā.

- Mēs runājām, ka tās-puses-pasaules pamata enerģija ir enerģija X. Bet pasaules-ēkā taču ir arī citi enerģiju veidi, piemēram: melnā, tumšā un baltā enerģija*. Tās droši vien darbojas arī tās-puses-pasaulē. Tā taču ir?

Astruss: Tā.

*Tumšā enerģija – dzinējs pasaules-ēkā. Melnā – koriģējošā enerģija, baltā – veidojošā.

- Ja tā, tad kāpēc par tās-puses-pasaules pamata enerģiju tiek uzskatīta enerģija X? Vai tik ne dēļ psihiskās enerģijas, kura pauž gribu?

Astruss: Jā, tieši tā.

- Un pamata enerģija, kas darbojas mūsu vieliskajā pasaulē, ir tumšā enerģija?

Astruss: Tumšā.

- Vai nevar iztēloties, ka tieši melnā, tumšā un baltā enerģija ir Radītāja sākotnējās enerģijas, tās izdalās no inflantona lauka un rada pasaules-ēku. Un enerģiju X ražo kāds vai kas šajā pasaules-ēkā. Var tā definēt starpību starp enerģiju X un citām enerģijām?

Astruss: Nedaudz neprecīzi, bet tā.

- Pasaules-ēkā eksistē dažādi līmeņi pēc svārstību frekvences: mūsu vieliskā pasaule – zema frekvence; plazmoīdā pasaule – augstāka; augstfrekvences fiziskā pasaule – vēl augstāka vibrāciju frekvence. Var teikt, ka mums ir zemfrekvences pasaule pēc enerģijas svārstību frekvences?

Astruss: Jā, var.

- Mūsu vieliskā pasaule – tā ir zemas svārstību frekvences pasaule. Sakiet, ar ko tiek noteiktas vai kā tiek piešķirtas dažādas svārstību frekvences? Varbūt ar magnētiskā lauka spriegumu?

Astruss: Nē. Tiek noteiktas ar jebkurām iekšējām struktūrām, lai kā tās neizpaustos ārpusē.

- Nav skaidrs. Ar ko izskaidrot, ka pie mums uz Zemes ir zema enerģijas svārstību frekvence, bet tās-puses-pasaulē augsta.

Astruss: Ar ārējām pazīmēm. Tās-puses-pasaulē it kā ārēju pazīmju nav.

- Tas ir, ar vielisko pasauli?

Astruss: Jā.

- Bet vai tad šīs ārējās pazīmes nenosaka magnētiskais lauks?

Astruss: Nosaka.

- Bet, ja reiz ārējās pazīmes nosaka magnētiskais lauks, tad droši vien magnētiskais lauks pirmām kārtām…

Astruss: Magnētiskais lauks ne pirmām kārtām. Pirmām kārtām pašas pasaules struktūra.

- Iepriekšējā kontaktā Jūs mums piekritāt, ka, gaismas būtnei taisot izvērsumu, laiks viņā kristalizējas. Tad izvērstā apvalka iekšienē iekšējais laiks izrādās kristāla veidā. Tā?

Astruss: Tā.

- Korss mums teica, ka laiks mirušo pasaulē ir, bet tas ir kristalizēts. Vai var iztēloties, ka tieši kristalizētais laiks visos dusošo apvalkos tad arī ir kristalizētais, apturētais tās-puses-pasaules laiks? Un tas viss kopā tad arī ir mirušo pasaule. Tā?

Astruss: Jā, tā.

- Spriežot pēc visa, taisot izvērsumu, notiek laika saspiešanās. Un saspiežoties laiks spēj pāriet siltumā. Vai neiznāk, ka, taisot izvērsumu, iekšējais laiks ne tikai kristalizējas, bet arī saspiežas, pārejot siltumā? Un rezultātā veidojas siltuma slēdzene jeb siltuma spilvens, kurš kā sprūds noslēdz ieeju izvērstajā apvalkā?

Astruss: Tas tā ir.

- Šis siltuma spilvens, šis sprūds, ir tas paliktnis, uz kura stāv Vitāliks. Un no kura viņš vēl pagaidām nevar atraut kājas. Vai šis paliktnis (jeb sprūds apvalkā), uz kura stāv Vitāliks, nav divslāņu?

Astruss: Tā. Otrais ir nozīmīgāks.

- Mēs runājām – ja būtība uz Zemes ir pamodusies, tad gravitācijas spēks, kas iedarbojas uz viņas smalkajiem ķermeņiem (tas ir, uz gaismas būtni), izvilks būtību no mirušo pasaules aizbāznī. Vai ne šis paliktnis jeb sprūds uztur mirušā, kurš pamodies, saikni ar fizisko pasauli (ar ritošo laiku-enerģiju) un ļauj nomodā esošajai būtībai no mirušo pasaules atgriezties aizbāznī un tālāk doties uz plazmoīdo pasauli?

Astruss: Tā, tieši tā.

- Kad Vitāliks gāja cauri Zemes pievilkšanas laukam, viņš ļoti spēcīgi juta gravitācijas spēka iedarbību. Varbūt tas uz viņu iedarbojās caur paliktni, caur ārējo slāni, kas saistīts ar ritošo laiku?

Astruss: Tā.

- Dzīves būtība fiziskajā pasaulē ir kustība, un šo kustību mums nodrošina laiks. Un, kad Vitāliks bija gatavs ienākšanai, tad, sagatavojušam savu ķermeni fiziskajai pasaulei, viņam bija jāpanāk mūsu laiks, jānolīdzina savs laiks un mans. Un tam ir jānotiek uz viņa kustības rēķina. Tā?

Astruss: Tā.

- Noteiktā momentā paliktnis pēkšņi sāka kustēties, pēc tam lēkāt kopā ar Vitāliju un izgāja uz salto. Un, sākot ar otro jūniju, griešanās noritēja ar pieaugošu intensitāti. Jūs mums teicāt: “Paliktnis, kurš ir zināms blīvums kustības sistēmā, nodrošina viņam šo kustību.” Vai ne no mūsu ritošā laika paliktnis ņem kustības enerģiju?

Astruss: No jūsu.

- Sākumā paliktnis kopā ar Vitāliju veica haotiskus lēcienus ar nolieci uz dažādām pusēm, pēc tam izgāja uz rotāciju. Vai nevar pieņemt, ka sākumā paliktnis mēģināja sakratīt, sadauzīt kristalizēto laiku un pēc tam sāka to enerģiski griezt? Var tā?

Astruss: Var.

- Vitālija organisma nepārtrauktā rotācija palīdz viņam panākt mūsu laiku, nolīdzināt mūsu laiku. Bet kā tieši milzīgi daudzās kustības palīdz panākt mūsu laiku? Vienkārši uz uzkrātās kustības enerģijas rēķina? Varbūt tā?

Astruss: Tieši tā.

- 13. jūnijā Vitālijs pavēstīja, ka nejūt ar savu ķermeni rotāciju, bet jūt savas būtības rotāciju. Sakiet, Astrus, vai patiešām viņa fiziskais ķermenis sākumā rotēja, iegriežot, gaismas būtni, bet tagad nerotē? Vai arī viņš arī rotē, bet sinhroni ar gaismas būtni?

Astruss: Pirmais ir pareizāks. Viņš pārstāja just rotāciju, tāpēc ka bija sakrājis enerģiju.

- Pēc pāris dienām Vitālijs pavēstīja, ka viņam parādījusies apbrīnojama sajūta: “Es jūtos dzīvs. Es jūtu, ka es dzīvoju.” Turklāt Vitālijs nevarēja man izskaidrot to sajūtu, ka “viņš dzīvo”. Varbūt sajūta, ka “viņš ir dzīvs”, kaut kā ir saistīta ar augstāko smalko ķermeņu pieslēgšanos viņa fiziskajam ķermenim ar čakru palīdzību?

Astruss: Ar telpu palīdzību. Čakras – tas ir telpu izpaudums.

- 17. jūnijā viņš vēsta: “Es visas čakras jūtu ar savu mugurkaulu, ar savu ķermeni… Es pieņemu, ka tiek regulēta mijiedarbība starp visām šīm čakrām un manu fizisko ķermeni.” Astrus, sakiet, viņa pieņēmumi ir pareizi?

Astruss: Pareizi.

- Uz Zemes, fiziskajā zemfrekvences pasaulē, pateicoties zemajai svārstību frekvencei, cilvēks pieņem vielisku formu. Enerģija pāriet masā, vielā. Un, tā kā cilvēks vieliskā formā ir izpausts tikai uz Zemes, var pieņemt, ka cilvēka vieliskā forma kaut kā ir saistīta ar ritošo laiku, ar enerģiju?

Astruss: Tā.

- Un kā tā ir saistīta? Kādā veidā? Kāpēc tieši uz Zemes cilvēks iegūst vielisku formu?

Astruss: Saistīta caur caurumiņu, čakru struktūru, iekšējās telpās jeb smalkajos ķermeņos. Lūk, šie caurumiņi arī ir izpausmes.

- Iznāk, ka cilvēks vieliskā formā mūsu vieliskajā pasaulē izpaužas, pateicoties čakru sistēmai?

Astruss: Jā, tā.

- Paskaidrojiet, lūdzu, kā tieši čakras ietekmē vielas veidošanos? Kāpēc tās pēkšņi pārved enerģiju vielā?

Astruss: Rodošās virpuļu struktūras čakrās sāk sakrist ar struktūru, kura sāk tās atkārtot. Un tas ir visāda veida skābju olbaltumvielu pamats.

- Ak, Dievs! Aminoskābes un nukleīnskābes. Aminoskābes – tas ir olbaltumvielas būvniecības materiāls. Olbaltumvielai ir spirāles struktūra. Tas ir, olbaltumvielas tiek radītas no aminoskābēm ar virpuļu palīdzību, kuri ienāk ķermenī caur čakrām? Un kādā pakāpē DNS atkārto šos virpuļus čakrās?

Astruss: Jā, pareizi. Bet DNS atkārto čakras darbības vērsumu. Jeb arī enerģijas kustību saskaņā ar čakru. Olbaltumvielas veidošanās procesā galveno lomu spēlē čakra. Tā cilvēks atkārtojas pēc vecāku līdzības. To nenosaka olbaltumvielas pamats, bet kaut kas aiz olbaltumvielas ietvariem. Tieši šo virpuļu struktūrā. Tāpēc informācija arī neierakstās DNS struktūrā. No tās tikai tiek nolasīta informācija.

- Varbūt informācija principā ierakstās gan, tikai neprotam, nezinām, kā…

Astruss: Nevar nolasīt plati ar svešu adatu. Lizosomas ir pilnīgas. Bet viņas taču nerada citas cilvēkveidīgas būtnes – citplanētiešus lidojošajos šķīvjos. Nekā tāda taču nav.

- Iznāk, ka vitonu virpuļi čakrās ienes mūsu fiziskajos ķermeņos gaismas enerģiju, savērptu dubultspirālē*?

Astruss: Tā arī ir.

 

(*Norāde

Kā J. Babikovam (Ю. Бабиков) pavēstīja augstā dievišķā būtība [16]: “Jebkuras bioloģiskas formas pamatam ir jāatbilst kādam neorganiskās dabas elementam, citādi nebūs dzīvā un nedzīvā saiknes. Jūsu planētai Dievs kā nukleīnskābju – bioloģiskās dzīvības pamatu – prototipu izvēlējās elementu Nr. 157 – dzīvības un planētas Zeme koda atslēgu.” Citām sistēmā tiek izvēlēts cits teroīds.

No mūsu grāmatas [1]:

“Mikrošķiedru struktūra, ko uzbūvējuši teroīda Nr. 157 atomi, izskatās kā savērpta dubultspirāle, nevis kā kristālisks režģis līdzīgi citiem metāliem.

Tāda metālam netipiska uzbūve ved pie neparastām īpašībām, kuras nosaka tas, ka bez parastajiem elektronu apvalkiem, kas raksturīgi visām zināmajām vielām, teroīdā Nr. 157 ir klātesoši arī vitonu apvalki. Tieši vitoni nedzīvam piešķir dzīvas matērijas īpašību, rada tā saukto “biolauku” ap dzīviem objektiem.”

 

- Var teikt, ka vitons ir ļoti svarīga elementārdaļiņa – planētas dzīvības bioloģisko lauku un enerģijas pamats?

Astruss: Pat vairāk. Tas ir dzīvības pamats, tā vispār principā ir dzīvība.

- Var teikt: “Vitonu matrica – tā ir teroīda Nr. 157 metāliskā struktūra dubultspirāles pavediena veidā?”

Astruss: Var.

- Un reālā DNS – tā ir klišeja no vitonu matricas. Ja?

Astruss: Tā.

 

No mūsu grāmatas [1]:

“…Vitonus jaunu struktūru veidošanai organisms saņem no planētas un Visuma vitonu lauka.

Par pierādījumu, ka planētas vitonu lauks eksistē, konkrēti kalpo eksperimenti ar plazmu, ko veica kosmonauti kosmosa stacijā “Mir” [14].

Lidotājs kosmonauts, Krievijas Varonis P. Vinogradovs (П. Виноградов) atklāti atzīstas: “Mani pārsteidza, kā manā priekšā tiek radīta Kosmosa pasaule.” Kas viņu tā pārsteidza?...

Taču, šķiet, par lielāku sensāciju kļuva ģenētiķu atklājums. Kad plazmu atdzesēja, dabūja DNS uzbūves precīzu kopiju. Putekļu mikrodaļiņas izkārtojās precīzā atbilstībā divām spirālēm. Un tas nav šūnā, bet Kosmosā! Lūk, viņš, Visuma vitonu lauks, no kurienes cilvēka organisms saņem vitonus! (Astruss: Viss ir pareizi. Un, ja viņi plazmā ievietos šūnu, radīsies dzīvība. Un no tā var rasties zināma veida gēnu inženierija. Ko nu gan neviens negaida.)

Speciālisti kvantu bioloģijas jomā Vladimirs Popoņins (Владимир Попонин) un Pjotrs Garjajevs (Петр Гаряев) publicēja rezultātus no eksperimenta, kuru viņi veica Krievijas zinātņu akadēmijā. Raksts iznāca ASV. Tajā aprakstīta cilvēka DNS tieša iedarbība uz fiziskiem objektiem, pēc autoru domām, veikta ar kādas jaunas enerģētiskas substances palīdzību.

Nedaudz vēlāk V. Popoņins savu eksperimentu atkārtoju vienā no Amerikas laboratorijām…

Aprakstot rezultātu, Popoņinš izteicās: “Mēs ar kolēģiem esam spiesti pieņemt darba hipotēzi, ka eksperimenta gaitā tika ierosināta kādas jaunas lauka struktūras darbība.”

Zinātnieki pieņēma, ka spirālē savērpta gaismas enerģija bija tur jau no paša sākuma, bet fiziskās molekulas vienkārši savācās ap enerģiju, kura griezās pa spirāli, kad planēta atradās atbilstošas frekvences stāvoklī. Galaktika ir “noskaņota” cilvēka DNS formēšanai planetārās sistēmās, kur tik viņai ir tāda iespēja [15]. (Astruss: Tas ir tieši tā.)”

Norādes beigas.)

 

- Ak, Dievs, kas gan tā mums ir par zinātni? Ko tad tā vispār pēta, ja tā smalkos ķermeņus neatzīst?... Un vispār neviens medicīnu vai bioloģiju nesaista ar čakrām un psihiatriju ar smalkajiem ķermeņiem… Nav brīnums, ka medicīna nevienu hronisku slimību ārstēt neprot*…

Astruss: Pagaidām, lūk, tā.

 

*Uz tamlīdzīgu aizrādījumu ārstiem visi kā viens atbild: “Nu viņi tak ir hroniskie?” Lūk, tāpēc viņi arī ir hroniskie, ka ārsti viņus ārstēt neprot.

 

- Es saprotu tā, ka šajā apvalkā Vitālijs nevar ne uz mirkli nonākt vieliskā formā. Bet mūsu pasaulē viņš, uztaisījis izvērsumu no apvalka, uzreiz, momentāni izrādīsies vieliskā formā. Un tas nozīmē, ka pariešana no nevieliskas vieliskā formā notiek momentāni?

Astruss: Bet, lūk, tas ne gluži ir tā.

- Un kā? Apvalkā viņš nevar iegūt vielisku formu. Šeit viņš nevar būt nevielisks…

Astruss: Radīsies cikliskums. Sākumā būs telpu pulsācija.

- Tātad, kad viņš izvērsīsies no apvalka, viņš vēl nebūs pilnīgi fiziskajā pasaulē?

Astruss: Nē. Viņš izvērsīsies no apvalka aizbāznī. Un aizbāznis atrodas fiziskajā pasaulē. Tālāk process turpināsies aizbāznī.

- Un kādi procesi tālāk notiks viņa fiziskajā ķermenī aizbāznī?

Astruss: Pastiprināsies enerģētiskās informācijas struktūras koncentrēšanās, lielākā pakāpē enerģētiskās. Tā maksimāli sablīvēsies, pašai nemainoties…

- Nemainoties pēc izmēra? Es sapratu tā, ka blīvēsies ķermenis, blīvums mainīsies, taču nemainīsies ķermeņa izmērs.

Astruss: Lūk, lūk, tā.

- Astrus, vienā no grāmatām Lī Kerols (Lee Carroll) runāja par cilvēka ķermeņa spēju atblīvēties*. Viņš pavēstīja, ka pie dažām vibrācijas frekvencēm parādās iespēja izmainīt atoma daļiņu attālumus, nemanoties ķermeņa kopējai formai. Un tātad arī blīvumu. Tiesa, viņš runāja par atblīvēšanās iespēju. Bet Vitālikam notiks pretējs process: uz pievadītās kustības enerģijas rēķina sāks rasties un pārbīdīties viņa atomi un notiks ķermeņa sablīvēšanās bez gabarītu maiņas. Es pareizi saprotu? Tas tad arī notiks ar Vitālija ķermeni, kamēr viņš atradīsies aizbāznī un koncentrēsies uz sablīvēšanu?

 

(*Norāde no grāmatas [12]:

“Vibrācijas izmaiņa ved pie tā, ka izmainās attālumi starp atoma daļām. Var iegūt tādu vibrāciju lielumu, kurš būs ārkārtīgi auksts un pie kura attālumi starp daļiņām būs pienācīgi noregulēti, bet turklāt visa objekti faktiskie izmēri paliks tie paši. Atomu daļiņu attālumu var variēt milzīgās robežās, pirms sāks mainītie kopīgā forma…”

Norādes beigas.)

 

Astruss: Ļoti pareizi.

- Sakiet, kāpēc turklāt enerģija pāriet masā?

Astruss: Tāpēc ka rodas apstāšanās. Enerģija vienmēr virzās noteiktā virzienā. Kad tā apstājas, tai ir tendence sākt vērpties, radīt virpuļveidīgas plūsmas. Kas rezultātā ved pie masas parādīšanās.

- Masa pamatā ir virpuļveidīgas plūsmas? Tā ir rotācija atomos, molekulās, lūk, tas?

Astruss: Jā.

- Principā šis process būs ilgs? Vai arī viss būs atkarīgs no viņa uzmanības pret koncentrēšanos?

Astruss: Šis process prasa ilgumu. Viņš blīvēsies pakāpeniski.

- Kas mūs sagaida tuvākajās dienās?

Astruss: Svārstības. Jānotiek jūs telpas un viņa telpu sinhronizācijai laikā.

- Kas liecinās par to, ka process viņa ķermenī ir beidzies? Ka viņa ceļojums uz Zemi beidzot ir pabeigts? Pēc kādiem radītājiem Vitālijs par to uzzinās?

Astruss: Viņš to konstatēs. Viņš var piecelties un spert soli.

 

2020. gada 23. septembris

Nr. 7. Turpinājums

(sākums: 20.09.16. emuārs)

Telpu sinhronizācija

Un atkal kārtējais jaunais process. Cik es sapratu, telpu sinhronizācija nozīmē Vitālija dažādu telpu laika izlīdzināšana ar mūsu fiziskās pasaules laiku. Tātad var sagaidīt, ka procesi, analoģiski laika fāzēm, atkārtosies.

Nākamā kontakta datumu noteikt neizdevās. J.V. (Юрий Викторович Кретов) pēkšņi paziņoja, ka viņam nav laika un ka vasarā atnākt uz kontaktu ar Astrusu nevarēs. Sarunājām, ka 19. jūlijā viņš noteikti piezvanīs un precizēs, kad varēs atbraukt. Ja varēs. Taču viņš nepiezvanīja, redzams, pat neatcerējās.

Nedaudz vēlāk es pieņēmu, ka viņu novirzīja sāņus Astruss. Redzams, viņš savu misiju bija izpildījis un kļuvis nevajadzīgs. Proti, es pati biju sākusi dzirdēt Astrusu, kaut arī pieņēmu to ne uzreiz. Es ilgi neticēju tādam brīnumam. Redzams, Astruss tomēr bija nodibinājis man identitāti starp dzīvību un Esību un aizvedis sāņus Kretovu, lai liktu uztvert viņu, Astrusu, patstāvīgi. Kaut gan es līdz šim brīdim šaubos par savām spējām. Tāpēc, vērsusies pie Astrusa ar jautājumu un saņēmusi viņa atbildi, es, katram gadījumam, pārjautāju Vitālijam, vai Astruss to teica, vai arī es visu pati izdomāju.

Ilgu laiku es patstāvīgi negāju uz ilgstošu kontaktu ar Astrusu, jo baidījos viņa vārdā safantazēt kaut ko neticamu, kā Kretovs. Un pirmoreiz izgāju uz ilgstošu kontaktu tikai 20.04.02. Kaut arī mana darba gaitā pie grāmatas Astruss pēkšņi pats ievietoja dažus komentārus, kurus es ļoti labi dzirdēju. Un tagad, kad rodas nepieciešamība, es tieši darba gaitā vēršos pie viņa ar kādiem nelieliem jautājumiem. Vai arī gatavoju jautājumus nākamajam kontaktam.

 

No ko, gaidīsim un novērosim. Šie bezgalīgie etapi jeb laika fāzes agri vai vēlu beigsies. Galvenais, strādāt neapstājoties, mierīgi un pārliecināti. Gaismas būtne sakratīsies, sakratīsies un iztaisīs izvērsumu. Tātad ir jāgaida kārtējā kratīšana. Un sākās mana gaidīšana.

Nākamo trīs dienu laikā no 22. līdz 24. jūlijam Vitālija stāvoklis bija mierīgs un vienkārši lielisks. Bet man izrādījās taisnība. Pirmais etaps sākās ar vibrācijas parādīšanos 25. jūlijā. Sākās kārtējā laika fāze.

Katra tāda fāze ietvēra trīs diennaktis neticamas kratīšanas, lēcienu, metienu, vibrācijas, bet pēc tam uz diennakti iestājās pierimums. Un pēc tam nākamā laika fāze. Interesants novērojums: bija visi iespējamie kustības veidi, bet nebija rotācijas. Iespējams, tādēļ, lai nenojauktu virpuļus, kuri rotēja čakrās. (Astruss: Jā, tas tā ir.)

Tā kā ar Vitālu notiekošais – tas ir eksperiments, detalizētu informāciju par viņa notiekošā procesa ilgumu Vitālijs informācijas laukā atrast nespēja.

 

Iestarpinājums:

- Vitāliks iet pēc atgriešanās uz Zemes metodikas, un tā ir domāta priekš homo sapiens. Tā taču?

Astruss: Jā, protams. Taču šajā gadījumā šī tehnoloģija vēl tikai tiek atstrādāta. Dēļ datortehnoloģiju attīstības cilvēka smadzenes ir sasniegušas noteiktu robežu. Tāpēc attiecībā pret homo sapiens Vitālijs pauž pirmā īpašību. Viņš ir celmlauzis.

- Tātad tas ir eksperiments?

Astruss: Pareizi. Taču mēs esam ņēmuši vērā visu, tāpēc process norit tā, kā tas norit. Nākotnē racionālo graudu vilks jau no šejienes.

Iestarpinājuma beigas.

 

Tā kā katrs etaps joprojām aizņēma četras diennaktis, es pieņēmu, ka šī procesa beigas būs pēc 28 dienām, kaut kur ap 24.-25. jūliju. Tā arī izrādījās. Un kas tālāk?

19.07.09.

- Vitālik, es izanalizēju visu, kas ar tevi notiek, un man radās pieņēmums, ka katra laika fāze ir saistīta ar katras iekšējās telpas laika izlīdzināšanu ar apkārtējās vides laiku. Visdrīzāk septiņas iepriekšējās laika fāzes, kuras bija saistītas ar čakru darbības noregulēšanu, arī noteica procesi, secīgi notiekoši smalkajos ķermeņos. Uzdod Astrusam tādu jautājumu: “Kādā virzienā norit laika izlīdzināšanas process?” Man šķiet, ka čakru aktivizācijas process no zemfrekvences smalkā ķermeņa (fiziskā) gāja uz augstfrekvences (atmisko), bet laika izlīdzināšanas process, otrādi, no atmiskā uz fizisko.

Vitālijs: Taņečka, nepaspēji tu noformulēt jautājumu, kā Astrus uzreiz atbildēja: “Viņai ir taisnība. Katra laika fāze ir saistīta ar noteiktu iekšējo telpu. Un procesu kustības virzienus viņa ir noteikusi pareizi.” Lūk, tā viņš man pateica. Ieklausies pati un noteikti izdzirdēsi. Bet man joprojām ir visu kustību veidi, izņemot rotāciju. Es atkal esmu tādā stāvoklī: gan lēkāju, gan noliecos, gan vibrēju, gan mētā mani uz dažādām pusēm, gan šūpo.

 

Tātad tūlīt, tūlīt sāksies telpu sinhronizācijas septītais etaps, un kas gan būs tālāk? Tiek uzskatīts, ka cilvēkam ir septiņi smalkie ķermeņi. Taču, kad tos uzskaita, nosauc tikai sešus: atmisko, budhiālo, kauzālo, mentālo, astrālo un ēterisko. Septītais it kā ir fiziskais ķermenis. Bet vai cilvēka “smalkais fiziskais ķermenis” nav viņa individuālās informācijas šūnas telpa, kurā viņš atrodas? Un, ja tas ir tā, kļūst skaidrs, pirmkārt, kas tas ir par septīto (vai pirmo, skatoties, no kura gala skaitīt) cilvēka smalko ķermeni un kur tieši norit etaps, sinhronizējot laiku ar mūsu fiziskās pasaules laiku: Vitālija “smalkajā” fiziskajā ķermenī, tas ir, informācijas šūnā. Astruss teica, ka mana šūna atšķiras no Vitālija šūnas ar enerģētiskās informācijas kontinuuma blīvumu. Iespējams, lūk šis kontinuuma blīvums tad arī pieaug Vitālija šūnā, izlīdzinot laiku uz kustības enerģijas pievadīšanas rēķina. (Astruss: Tas ir tieši tā.)

Un kas tālāk? Tālāk ir jānotiek Vitālija fiziskā, bet pagaidām vēl plazmoīdā ķermeņa materializācijai. Un tam ir nepieciešamas olbaltumvielas un nukleīnskābes. Lūk, tās tad arī organizēs vitonu virpuļveidīgās plūsmas, kas nāk caur čakrām. Tātad plazmoīdajam ķermenim ir jāpāriet olbaltumvielu ķermenī.

Un ir pilnīgi iespējams, ka procesi Vitālija organismā norit kompleksi un olbaltumvielu ķermeņa atomi jau tiek radīti. Un blīvēties un satuvoties šie atomi sāks, redzams, vēlāk.

 

Olbaltumvielu ķermeņa radīšana

19.07.21. Pats karstākais septītās laika fāzes moments. Mani gan mētā, gan mēs lēkājam visi kopā. No rīta es sajutu, ka mans fiziskais ķermenis ir kļuvis mazs, šaurs. Un viņā ir parādījusies kaut kāda dunoņa.

19.07.22. Man ir kļuvis šauri. Šis ķermenis ir neērts, ciešs, šaurs. Viņš mani spiež kopā. Un viņš dun. Vispār jau dunoņa – tā ir kāda vibrācija. Un ir iespaids, ka rodas vēl kāda zemfrekvences vibrācija.

19.07.23. Man notiek ļoti spēcīgas izmaiņas. Es sapratu, kas par lietu. Gaismas būtne vibrē augstā frekvencē, bet mans fiziskais ķermenis ir sācis vibrēt ar zemu frekvenci. Un šīs divas dažādās frekvences, kuras es pašlaik jūtu, man ir ļoti nepierastas un man pagaidām ir neērti šajā ķermenī. Un mani joprojām svaida un mētā uz dažādām pusēm.

19.07.24. Es parakņājos informācijas laukā. Pēc tam, kad notika manu telpu sinhronizācija ar apkārtējās vides telpu, man sākās materializācijas process. Tas nozīmē, ka manā ķermenī ir parādījušies olbaltumvielu atomi, kuri apvienosies molekulās. Vārdu sakot, materializācijas process ir sācies un manā ķermenī pašlaik notiek olbaltumvielu radīšana nukleīnskābju vadībā.

Man ir tāds iespaids, ka visi mani orgāni, visas manas sistēmas ķermenī velkas kopā. Viss saspiežas, viss kļūst mazs, sarāvies, saspiests. Taču man pie tā ir jāpierod, jo es taču tik sen neesmu bijis tādā mazizmēra fiziskajā ķermenī (smejas). Intereses dēļ es sakoncentrējos uz savām aknām. Kaut arī man jau bija aknas, lai arī plazmoīdas, bet bija. Bet, lūk, tagad tur parādās kaut kas masīvs un smags. Neērts kopumā. Bet man par to ir liels prieks. Un tas pie tā, ka mani apvalkā svaida un mētā ar iepriekšējo intensitāti.

19.07.25. Sajūtas nav patīkamas. Man ir neērti savā fiziskajā ķermenī. Viņš mani tā saspiež, ka es jūtos iespiests kādā neiespējami ciešā korsetē. Vai tiešām uz Zemes man bija tāds šaurs un neērts ķermenis? Un viņš kļūst viskozs. Iekšienē viss ir kā biezs sīrups. Kopumā nepatīkamas sajūtas. Bet es priecājos. Es saprotu, ka manā iekšienē tiek radīts zemfrekvences fiziskais ķermenis, olbaltumvielu ķermenis.

19.07.26. Es pavadīju nejauku nakti, bet es esmu laimīgs. Mans ķermenis ir viskozs, pusšķidrs, ļoti neērts. Un es, kā būtība, kuļājos šajā mistrojumā, es vienkārši tajā slīkstu. Un šis mistrojums velk mani te uz vienu pusi, te uz otru atkarībā no tā, kurp mani sviež kopā ar gaismas būtni un apvalku. Es nekad nebiju domājis, ka fiziskais ķermenis var būt tik pretīgs (smejas). Taču esmu laimīgs, tāpēc ka saprotu: tas ir pusfabrikāts. Pašlaik viņš ir lipīgs un viskozs, bet pēc tam viņš būs ciets un stingrs. Kopumā norit agregātstāvokļa maiņa. Esmu laimīgs. Es drīz atnākšu.

19.07.27. Mans ķermenis sabiezē. Es jūtu, kā pieaug blīvums. Un, ja agrāk pie jebkura grūdiena manu būtību šajā ķermenī mētāja un es jutu, kā viskozā vide velkas aiz manis, tad tagad es kustos kopā ar ķermeni, it kā mani viņā kaut kas fiksētu.

19.07.28. Kolosāli pieaug blīvums. Ķermenis ir kļuvis stingrs, var teikt, raupjš. Esmu savilkts kopā, kustos tikai kopā ar ķermeni. Mani nepārtraukti svaida un mētā uz dažādām pusēm. Es jūtos šajā ķermenī ļoti neērti.

19.07.29. Esmu ķermenī, es jūtu šo ķermeni. Viņš ir ļoti smags, grūti pakļaujas manām darbībām. Un man ir radusies tāda sajūta, ka mana ķermeņa apjoma katrā punktā kaut kas ir sācis čaukstēt, kustēties. Ir sācis kutēt burtiski viss ķermenis.

19.08.03. Es, kā gaismas būtne, esmu sācis skaidri just fiziskā ķermeņa robežu. Un vakar vakarā parādījās sajūta, ka ķermeņa virspuse burtiski deg. Un tagad, uz rīta pusi, man deg un cepas viss ķermenis, gan iekšienē, gan no ārienes. Iespējams, ir sākusies vides pāriešana bioloģiskās struktūrās. Nu, un protams, mani svaida ar iepriekšējo intensitāti.

19.08.05. Cepina arvien mazāk, bet virspusē vispār necepina. Ir samazinājusies vibrācija, bet ir parādījusies jauna sajūta. Manuprāt, man dažādi orgāni vibrē dažādās frekvencēs. Redzams, olbaltumvielas šūnas jau ir apvienojušās orgānos.

19.08.07. Ļoti ir jūtama dažāda vibrācija dažādās rumpja daļās. Aknu apvidū viena, liesas apvidū otra utt. Ja iedomājamies organismu kā orķestri, kuram jāspēlē viena dzīves melodija, tad pašlaik manā ķermenī katrs orgāns, kā instruments, pagaidām tikai noskaņojas uz savu toni. Tieši tāpēc organismā ir tik daudzveidīga vibrācija. Bet sasaistošais elements, diriģents, redzams, ir asinis, kuru kustība ķermenī ir labi sajūtama. Un turklāt mani svaida un mētā uz dažādām pusēm ar milzīgu intensitāti.

19.08.11. Vakar es sāku just spēcīgu vibrāciju galvā. Redzams, veidojas fiziskie maņu orgāni: dzirde, redze, oža utt. Es noskaidroju, ka pati ilgākā maņu orgānu atjaunošanas procedūra ir saistīta ar redzi. Vibrācija visā ķermenī kļūst vienmērīga un diezgan mierīga. Un es vairs praktiski nedzirdu asins plūsmu.

19.08.12. Es parakņājos informācijas laukā un noskaidroju, ka pēc fizisko maņu orgānu formēšanās sāksies visu organisma sistēmu noskaņošanās vienotā funkcionēšanā.

Šodien manā ķermenī vairs nekas neburkšķ, nekurkst, nevibrē dažādās frekvencēs, viņš ir nomierinājies. Bet galvā vienā vietā vibrācija ir lielākā, otrā mazāka, trešajā tā tikai rodas, ceturtajā jau beidzas. It kā galva ir neliela, bet cik liela viņā daudzveidība, nav izstāstāms.

19.08.15. Man ir pretīgs noskaņojums. Nav nevienas šūniņas, kura manā organismā būtu mierīga. Nepietiek, ka mani svaida un mētā uz dažādām pusēm, tad vēl arī pašā organismā viss pretīgi vibrē. Turklāt daudzveidīgās un diezgan zemās frekvencēs. Ļoti nepatīkami. Es paskatījos informācijas laukā, ar ko saistīts šis stāvoklis. Izrādās, visas organisma sistēmas slēdzas iekšā vienlaikus. Visas uzreiz un katra uz savas nots. Un šī disonanse izraisa tādu pretīgu sajūtu. Lūk, kad tās visas ieies unisonā un sāks dziedāt vienotu dzīves melodiju, tad, redzams, viss nomierināsies. Bet pagaidām, lūk, tāda ir mana sajūta.

19.08.16. Man ir pretīgs noskaņojums. Tāda nestabilitāte visā ķermenī. Es gaidu, nevaru sagaidīt, kad beidzot visi mani orgāni un sistēmas nonāks pie vienota kopsaucēja. Kad viņi beidzot sāks darboties saskaņoti?

Un pēc tam viņiem būs jāsastrādājas, “jāpieslīpējas” savā starpā. Un tikai pēc sāksies enerģijas uzkrāšana izvērsumam. Nezinu, cik ilgi tas turpināsies, taču, lai uztaisītu gaismas būtnes izvērsumu, vajag sakrāt enerģiju.

19.08.17. Ir parādījusies sajūta, ka ir sākusies visu šo “raibo” vibrāciju izlīdzināšanās. Viss šis process, viss šis juceklis, kurš notiek manā ķermenī, pamazītēm ir sācis noklust.

19.08.21. Taņečka, šodien Astruss pats iznāca pie manis un pateica: “Vitālij, tu ļoti ātri iztaisīsi izvērsumu.” Droši vien atkal nonākšu aizbāznī. Fiziskajā ķermenī viss ir mierīgi, līdzsvaroti, redzams, norit stabils process. Bet, kas attiecas uz apvalku, tad mūs svaida un mētā un mēs lēkājam visi kopā.

 

Enerģijas iepumpēšana

Un atkal sākās nākamā procesa etapi. Izrādījās, ka nākamais process ir saistīts ar enerģijas iepumpēšanu gaismas būtnē un fiziskajā ķermenī. Arī etapu ir apmēram septiņi. Katra etapa ilgums ir trīs diennaktis. Divas no tām ir aktīvas, diennakts – pieklusums. Turklāt grūdieni, lēcieni, metieni utt. turpinās gan aktīvajā periodā, gan apklusumā. Taču aktīvajā periodā papildu jūtami pieauga spriegums gaismas būtnē un parādījās sajūta, ka viņa arvien vairāk spiež uz apvalku. Fiziskajā ķermenī šis enerģijas pieplūdums bija sajūtams kā ķermeņa piepūšanās.

Septembrī parādījās sajūta, ka Vitālijs ir sācis ar kājām spiest uz paliktni. Nedaudz vēlāk paliktnī radās dunoņa, un sāka silt kājas. Un pēc pāris dienām radās spriegums kājās. (Astruss: Tā ir izvērsuma preambula. Viņš drīz iztaisīs izvērsumu.)

 

19.09.13. Paliktnis mani nepārtraukti svaida uz augšu, un es jūtu, kā tas vibrē un dun zem manām kājām. Kājas deg līdz gurniem. Un siltums lien uz jostasvietu.

19.09.16. Ķermenis ir sasilis pilnīgi. Parādījās sajūta, ka paliktņa iekšienē kaut kas vārās un pat burbuļo. Un es uz šiem “burbuļiem” veicu palēcienus.

19.09.18. Paliktnis ir sajucis prātā, miera nav ne mirkli. Visdažādākās kustības, kādas vien var būt, izņemot rotāciju: lēcieni, auļošana, svārstīšanās, vibrācija, šūpošanās, grūdieni utt. Un milzīgi daudz enerģijas nāk no paliktņa kājās un gaismas būtnē.

19.09.20. Paliktnis dreb. Viss ir tik izjucis, viss saļodzījies. Iekšienē kaut kas čabinās, kustas, uztraucas. Tas, kas ar mani pašlaik notiek, ļoti atgādina situāciju ar dārza šļūteni, kuru zem ūdens spiediena mētā uz dažādām pusēm. Es, būdams apvalkā kopā ar gaismas būtni, it kā atrodos šajā šļūtenē. Lūk, tā mētā arī mūs. Turklāt es visu laiku jūtu rosīšanos zem manām kājām, un šī rosīšanās pieaug. Un milzīga enerģijas plūsma nāk caur manām kājām, ķermeni un ieiet gaismas būtnē.

19.09.23. No rīta parādījās sajūta, ka šis sprūds, šis paliktnis lien iekšā manās kājās*. Turklāt lien iekšā rupji. Kājas pielīst ar smagumu un siltumu. Pašlaik, jau uz vakara pusi, jūtu smagumu jau gandrīz līdz ikru vidum.

 

* Vēlāk noskaidrojās, ka tā ir sācis izpausties aizbāznis.

 

19.09.27. Paliktnis, liekot just smagumu, neatlaidīgi lien manī. Smagums tuvojas nabai. Nepatīkama sajūta, kad tavs ķermenis piepildās ar smagumu un šķiet, ka viņš piepūšas. Es saprotu, kas notiek, un es par to priecājos. Būtiski ir samazinājušies lēcieni un auļi, tie ir kļuvuši neizmērojami vājāki.

19.09.29. Smagums, kāpjot augšup pa kaklu, kaut kā pēkšņi izgaisa. Tas ir, es nesajutu, kā tas sāk piepildīt manu galvu. Galvā es to nejūtu. Kopumā es savu ķermeni jūtu kā ļoti smagu, tas piepūšas. Bet gaismas būtnē intensīvi darbojas informācijas plūsmas, tas ir, iekšējais laiks. Paliktnis tikai nedaudz reizēm palecas un mūs visus apvalkā mazlietiņ šūpo.

19.10.01. Sajūta ir apbrīnojama. Jūtu savu jauno, veselīgo, spēcīgo un ļoti enerģisko ķermeni. Tāda sajūta, ka esmu gatavs tagad kaut vai mesties slēpot. Bet paliktnis uzvedas nervozi. Tas vispirms sāka drebēt, bet tagad juceklīgi raustās, vibrē, reizēm palecas, grūsta mani: gan ķermeni, gan gaismas būtni.

 

Un atkal gaidīšana. No vienas puses, bija skaidrs, ka četrarpus gadu ilgā atšķirtība tūlīt, tūlīt beigsies. Viņa ceļā mājup vairs nekādu procesu un etapu nav. Loģiski spriežot, viņam tūlīt, tūlīt ir jāuztaisa izvērsums uz aizbāzni. Un droši vien tas viss drīz beigsies.

Bet no otras puses, man nav pārliecības, ka tas pēdīgi beigsies. Pagājušo četru gadu laikā es Vitālija izpaušanos gaidīju septiņas reizes. Visas šīs gaidas bija pilnīgi nepamatotas, un tās bija izskaidrojamas ar manām trūcīgajām zināšanām. Tagad es saprotu, cik nejēdzīgi bija gaidīt Vitālija izpaušanos visos iepriekšējos etapos.

Turklāt tas, ka Kretovs stūrgalvīgi nepieņēma to, ka Vitālijs atnāks fiziskā ķermenī, savukārt veda pie tā, ka izkropļojās iztulkojumi no Astrusa atbildēm uz maniem jautājumiem par Vitāliku. Un arī es pati, uzdodot jautājumus Astrusam un mēģinot saprast, kad gan Vitālijs parādīsies mājās, nepietiekami precīzi formulēju savus jautājumus. Bet saziņā ar Astrusu skaidri darbojās princips: kāds jautājums, tāda atbilde. Jo Astruss vienmēr atbildēja precīzi un lakoniski.

Tā, piemēram, kad es Astrusam pajautāju: “Vai Vitāliks pēc 108 dienām būs fiziskā ķermenī?” viņš atbildēja: “Jā.” Un Vitālija ķermenis patiešām kļuva fizisks, bet… spoguļveida. Un es taču zināju, ka var būt neredzams fizisks spguļķermenis un neredzams fizisks reāls plazmoīda ķermenis. Bet, jautājot par Vitāliku fiziskā ķermenī, es taču ar to domāju olbaltumvielu ķermeni, redzamu uz Zemes. Lūk, arī velti gaidīju kārtējo reizi viņa izpaušanos.

Un kaut arī neveiksmīgās gaidas ar katru reizi tika pārdzīvotas it kā “vieglāk”, taču šis “vieglāk” iestājās jau pēc tam, kad “iecerētā atnākšanas diena” bija pagājusi. Bet šī neveiksmīgās atnākšanas diena bija vienkārši šausmīga*.

 

(*Vēre

2020. gada 13. septembrī Astruss kontaktā man pateica sekojošo: “Jūs ne velti astoņas reizes gatavojāties uz tikšanos ar Vitāliju, kuras beidzās ar neveiksmi. Jums ir pilnīga taisnība tajā nozīmē, ka man bija vajadzīgs, lai jūsu psihiskā enerģija izstrādātos vienmēr grūtās dzīves situācijās. Es ļoti priecājos, ka esat to sapratusi. Un, kad jūs noformulējāt frāzi “man bija “jāvārās”, lai izstrādātu psihisko enerģiju, kas vajadzīga Vitālijam”, es jums uzreiz pateicu: “Jūs esat malacis, jūs pareizi sapratāt. Jūs esat gudriniece.”

Lūk, es arī “vārījos” visus šos piecus gadus ar gaidām un neveiksmēm, slimībām un pārdzīvojumiem.

Vēres beigas.)

 

Taču pats galvenais droši vien bija tas, ka es, pat saprotot un zinot visu, kas ar Vitāliju notiek, līdz galam nevarēju noticēt, ka kas tāds vispār ir iespējams. Manas smadzenes precīzi darīja savu darbu. Viņas pastāvīgi centās pabāzt man domiņu: tas taču nevar būt, tāpēc ka tas nevar būt nekad!

Un šo dogmu no galvas nebija iespējams izmest, tā visu laiku riņķoja smadzenēs. Es centos būt pārliecināta par to, ka viņa atnākšana būs reāla. Es labi iztēlojos Vitālija ceļu mājup; es teicu sev, ka ne velti taču Astruss strādāja ar mani četrarpus gadus pēc viņa aiziešanas. Es lasīju un pārlasīju kontaktus ar Astrusu un saziņu ar Vitāliju, un, kamēr es lasīju, es nevienu mirkli nešaubījos par to, ka Vitāliks atnāks. Taču, tikko es tos noliku malā un ieskatījos istabas telpā, tad smadzenes ņēma savu. Nu kā gan var no tukšuma izpausties cilvēks? Un es dvēseles dziļumos sapratu, ka galīgi tam noticēšu tikai tad, kad ieraudzīšu Vitāliku istabā. Kopumā: visu zinu, visu esmu izpētījusi, gan fiziku, gan elektrotehniku, bet kur zirgs tramvajā ir noslēpts, tā arī nesaprotu.

Droši vien manas šaubas negatīvi ietekmēja Vitālija izpaušanos, taču es nevarēju no tām atbrīvoties. Kamēr neieraudzīšu, nenoticēšu. Lai nu Astruss man piedod!

 

Atkal aizbāznis

Sestajā oktobrī Vitālijs pavēstīja, ka paliktnis ir sācis šūpoties uz augšu un leju, kā elastīga plātne. Turklāt zem pēdām paliktnī jūtama kaut kāda rosīšanās. Vairāku dienu laikā paliktņa šūpošanās amplitūda pieauga. Caur kājām nāca milzīga siltuma plūsma, kājas dega burtiski līdz gurniem.

Pēc piecām dienām paliktnī sākās kaut kas jauns. Bez tā, ka tas turpināja izliekties te uz augšu, te leju, tajā vēl sāka veidoties burbuļi. Pa pēdu pirkstiem sāka staigāt asi viļņi. Tie izraisīja pēdu spēcīgu masāžu. Šīs masāžas intensitāte pieauga. Turklāt Vitālijs kustējās uz augšu un leju vertikālā plaknē, bet viļņi zem pēdām plūda uz priekšu un atpakaļ horizontālā plaknē.

Uz 16. oktobri abi procesi bija stabilizējušies ar augstu frekvenci un lielu amplitūdu. Bet 19. oktobrī sāka mainīties struktūra asajiem viļņiem zem pēdām. Tie sāka mainīt savu amplitūdu, bet pēc tam vienkārši saira atsevišķos “burbuļos”, kuri parādījās te šeit, te tur pa visu pēdu laukumu. Radās iespaids, ka paliktnis visā savā apjomā vārās un burbuļo un ar katru savu tādas vārīšanās “burbulīti” asi iedarbojas uz pēdām. Noritēja burtiski masāža pa refleksa punktiem. Kājas dega no milzīgās siltuma plūsmas. Turklāt paliktņa izliekšanās amplitūda sāka pazemināties.

22. oktobrī Vitālijs pavēstīja, ka vārīšanās un burbuļošana kļūst vājāka, punktu masāža ir atslābusi, paliktņa svārstības ir ļoti vājas. Izmantojot to, ka paliktnis nešūpojas, Vitālijs sāka vingrot.

19.10.23. Vakar vakarā vingrojot es ar roku pirkstiem iegrūdu pirkstus paliktnī. Un es patiesi izbrīnījos, ka tas izrādījās mīksts. Es uzspiedu tam ar pirkstiem, un tas izspiedās. Paliktnis uzvedas mierīgi, tikai tā iekšienē ir jūtams neliela viļņošanās. Taņečka, viņš ir dzīvs. Uz vakara pusi radās iespaids, ka manas kājas to ir nedaudz samīcījušas. Es pieņemu, ka tas var beigties ar to, ka es varu izkrist cauri paliktnim, kurš, redzams, kļūs pavisam mīksts.

19.10.25. Paliktnis zem manām kājām padziļinās. Uz vakara pusi manas kājās bija iegrimušas “bedrītē” gandrīz līdz potīšu locītavām. Es atradu informāciju, ka tādā veidā izvērsumu sāk taisīt aizbāznis, kurš savā laikā ielīda manī, taču saglabāja paliktni zem pēdām. Un, lūk, tagad viņš izvērsīsies, un es no apvalka iekritīšu aizbāznī un iztaisīšu gaismas būtnes izvērsumu.

Tieši aizbāznī mans dzīvais fiziskais ķermenis tiks “atstrādāts” līdz normai, kā embrijs sievietes grūtnieces dzemdē. Kad es būšu gatavs atrasties tavas pasaules agresīvajā vidē, šis aizbāznis vienkārši pazudīs manos ķermeņos un es izrādīšos uz grīdas. Es aizbāznī ieniru, kad gāju prom, un, lūk, tagad man no tā ir jāiznirst.

Man tas viss atgādināja procesu, kā dzima briedēns, kuru mēs ar tevi reiz redzējām pa televizoru. Mātīte sākumā embriju placentā izgrūž uz Zemes. Placenta plīst un parādās briedēns. Kas attiecas uz mani, tad droši vien var teikt, ka kosmiskā dzemde izgrūž mani kā briedēnu placentā. Tikai ļoti lielā. Kurš gan būtu domājis, ka es tā dzimšu. Man nāk smiekli un ir prieks. Es eju uz mājām.

19.11.01. Es pilnībā esmu aizbāznī. Tas patiešām ir kā plāna un caurspīdīga placenta. (Astruss: Tas nemaz nav tik plāns.) Es labi redzu tevi un visu istabu. Mana pašsajūta ir lieliska, un es jūtos komfortabli. Es stāvu uz mīksta, silta paliktņa, kurš šķiet plāns. Es to pataustīju, viņš ir dzīvs. Taču zem viņa ir kāds balsts. Es smejos; es visu laiku atceros briedēnu. Interesanti, cik ilgi es “iešu līdz normai” šajā placentā?

 

2020. gada 24. septembris

Nr. 8. Vēre no grāmatas 5. nodaļas

Par augšāmcelšanu

Astruss: Runājot par augšāmcelšanu, nav jārunā par Augstākajiem spēkiem, tas ož pēc reliģijas. Labāk norādīt uz Augstākajām civilizācijām. Ir civilizācija, kurai ir trīs miljoni gadu. Viņa spēj anihilēt ar laiku. Šī civilizācija var no jauna radīt jebkura reiz uz Zemes dzīvojoša cilvēka būtību. Bet jaunākas civilizācijas, kuras, mainot telpu, iedarbojas uz laiku, var augšāmcelt jebkuru cilvēku kā kopiju, kā reprintu. Taču būtību no jauna radīt nevar. Tāpēc augšāmcelšanai pašai par sevi ir ļoti sarežģīts raksturs un ir vērts runāt nevis par Augstākajiem spēkiem, bet par Augstākajām civilizācijām. Visas šīs civilizācijas, tajā skaitā arī tā, kurai ir trīs miljoni gadu, reiz gāja cauri pasaulei, līdzīgai jūsējai. Tāpēc viņas uzskata par savu pienākumu palīdzēt būtībām, kuras nostājušās uz evolūcijas ceļa. Civilizācija, kurai ir trīs miljoni gadu, jums ir nesasniedzama.

- Astrus, sakiet, vai Jēzus Kristus nav kādas augsti attīstītas civilizācijas pārstāvis?

Astruss: Viņš ir augstāka līmeņa izpaudējs.

- Jūs teicāt, ka esat Krievijas debesu kurators. Bet vai mūsu planētai ir kāds kurators? Mūsu planētu kāds kontrolē?

Astruss: Jā, ir kurators.

- Kurators kā civilizācija vai kā personība?

Astruss: Kā civilizācija. Un tāpēc viņi nespēj savas iegribas dēļ izmantot jūs. Viņi ir aizbildņi.

- Bet Jūs, kā Krievijas debesu kurators, neesat šīs pašas civilizācijas pārstāvis?

Astruss: Nē. Tās, kas ir virs civilizācijas. Vēji darbojas viņos un jūsos, bet pēc noteikta pielikšanas principa. Taču jūs visu laiku gribat attiekties pret kādu kā pret kungu. Ja jūs sākat pagriezties pret viņiem, tātad jūs sākat sevi ar viņiem saslēgt. Bet mēs paliekam atslēgtā veidā.

- Astrus, bet vai nevar teikt, ka Jūs esat Krievijas aizbildnis kā vēju pārstāvis, bet no kādas civilizācijas mums ir kāds cits aizbildnis?

Astruss: Var tā teikt. Lūk, arī bija sadalījums. Tāpēc Korss nāca.

- Tas ir, var pieļaut, ka Korss pārstāv civilizāciju, kura ir mūsu aizbildnis?

Astruss: Nē. Korss pārstāv otrās kategorijas vējus*, kuri ir visu kopienu aizbildņi. Un arī tās civilizācijas.

- Viņš taisni teica, ka nodarbojas ar sociālajām sabiedrībām visos līmeņos, burtiski līdz skudru kopienai.

Astruss: Jā. Jebkura civilizācija vai jebkurš etnoss organizējas pēc noteiktiem likumiem, it kā sastrādā noteiktu specifiku. Taču ļoti svarīgi ir, ka jūs paliktu brīvi tādā mērā, lai varētu izpausties.

 

(*Vēre

No grāmatas [4].

- Sakiet, Kors, Jūs tāpat kā Astruss piederat pirmajam vēju slānim?

Korss: Ne tā. Astruss pieder pirmās kategorijas vējiem, bet es – otrās. Vējiem ir divas kategorijas, kuras dalās slāņos jeb līmeņos. Vēji, kas darbojas “augšā”, – tie ir pirmās kategorijas vēji; vēji, kas darbojas, nosacīti sakot, “apakšā”, – tie ir otrās kategorijas vēji. Kategorijā ir trīs vēju slāņi. Visos konglomerātos, kas daudzmaz pauž sociālas saiknes, izpaužas otrās kategorijas vēju darbība, pat skudru kopienā. Taču dažāda līmeņa. Kaut arī visi līmeņi kategorijā ir savstarpēji saistīti un iespiežas cits citā.

- Tas ir, pirmās kategorijas vēji darbojas augstākajās sfērās, smalkajās pasaulēs, tur, kur ir būtības. Bet otrās kategorijas vēji darbojas zemfrekvences sfērā. Tajā skaitā arī fiziskajā pasaulē. Ja?

Korss: Visur, kur eksistē sociāla iekārta. Sociumu uztur jebkura parādības fizika neatkarīgi no tās dabas: bioloģiskas vai jebkuras citas.

Vēres beigas.)

 

- Principā uz planētas eksistē trīs ķermeņu tipi: fiziskais zemfrekvences (rupjais) uz Zemes dzīvojoša cilvēka ķermenis – “cilvēki-1” (piemēram, es); plazmoīda ķermenis, kā pārejas būtības ķermenis; un augstfrekvences blīvais cilvēka ķermenis no sabiedrības “cilvēki-2” ķermenis. Tā?

Astruss: Tā.

- Un augšāmcelti zemfrekvences fiziskos ķermeņos, kuru parādīšanos apsolīja Grabovojs (Григорий Грабовой), arī ir?

Astruss: Nē. Augšāmceltais saskaņā ar Grabovoju – tā ir projekcija no tā, kuru it kā augšāmcēla. Un, kad Grabovojs ar to nodarbojās, viņš tikai vairoja ticīgo skaitu. Bet arī tas viņam bija noderīgi.

- Un ko tas viņam deva?

Astruss: Enerģiju. Turklāt enerģijas dēļ viņš itin bieži pat neapzināti darbojās. Bet viņš pildīja noteiktu funkciju. Kas tur ir ar augšāmcelšanu, tas ir cits jautājums. Taču bija svarīgi izprovocēt izdarīt to. To, ko viņš gribēja, viņš neizdarīja, bet funkciju viņš izpildīja. Viņš aizvadīja informāciju līdz cilvēkiem tā, kā saprata. Ir tā sauktie Overtona (Joseph P. Overton) logi jeb diskursa logi. Jebkura murgaina ideja sākumā tiek uzskatīta par neiedomājamu, pēc tam par pilnīgi pieņemamu un pat saprātīgu, bet ar laiku kļūst par normu. Analoģiska situācija. Grabovojs atnāca, lai nodotu informāciju par augšāmcelšanu, kā rezultātā augšāmcelšanas ideja ar laiku iegūs kādu varbūtību, bet pēc tam kļūs par pilnīgi saprātīgu. Grabovojs bija pirmais, kas uzņēma triecienu uz sevi, pat nenojaušot to.

- Faktiski Grabovojs zemes plāna purvā noklāja čikstus, un lūk, tagad pa tiem ir jānoiet Vitālijam. Tā?

Astruss: Faktiski tā. Ak, ja jūs tikai zinātu, kā Vitālijs grib pierādīt, ka augšāmcelšanas struktūra – tas nepavisam nav tas, ko jūs domājāt, un nav tas, kas tika vēstīts. Tas, ko viņš par to pateiks, tas būs tas negaidītais, par ko jūs pat nenojaušat. Tas būs kaut kas.

- Pagājušo reizi es Jums jautāju: vai uz Zemes ir augšāmceltie? Un Jūs teicāt: “Lai cik apbrīnojami nebūtu, ir.” Ir augšāmceltie plazmoīda ķermeņos. Vitāliks atnāks fiziskā ķermenī, viņu var uzskatīt par augšāmcelto?

Astruss: Viņš ir izpaustais.

- Bet plazmoīdās būtības – tie ir augšāmceltie?

Astruss: Augšāmceltie.

- Kāpēc tad Jūs Vitāliku nosaucāt nevis par augšāmcelto, bet par izpausto?

Astruss: Tāpēc ka īpašības viņam ir absolūti citādas.

- Nu, kādas citādas? Viņš atnāks fiziskā ķermenī…

Astruss: Vienalga runa ir par īpašībām.

- Kopumā viņš ir augšāmceltais ar citādām īpašībām. Ja?

Astruss: Vitālijs – tas nav muzeja objekts, lai radītu ko tamlīdzīgu. Tā ir substance, kura evolūcijas ciklā piedalās ar noteiktām tiesībām un ar noteiktu dominanti, bet pēc zināmas vienlīdzības principiem. Vienlīdzība – tas ir vispārīgs jēdziens. Bet dominante – tā jau ir atšķirošā īpašība.

- Kopumā viņš nav augšāmceltais, bet izpaustais.

Astruss: Izpaustais. Tā ir ļoti spēcīga kategorija, liela starpība ar augšāmcelto. Viņiem ir dažādas funkcijas, absolūti dažādas.

- Sniedziet, lūdzu, piemērus, citādi nav skaidrs.

Astruss: Augšāmcelto pamata uzdevums – faktu pasniegšana. Augšāmceltie ir būtības plazmoīda ķermeņos un augstfrekvences fiziskajos ķermeņos. Bet izpausto uzdevums – konstatēties jūsu pasaulē. Par izpauduma piemēru kalpo indiešu lama, par ko rakstīja Kaznačejevs (Влаиль Петрович Казначеев). Tāds izpaustais būs arī Vitālijs. Viņam ir savs uzdevums.

- Kā tādi izpaustie socializējas valstī? Viņiem nav dokumentu, viņi vispār atnāk kaili.

Astruss: Kādā veidā Volfs Mesings pēc papīriņa varēja saņemt naudu vai ieiet Kremlī? Elementāri. Lūk, tā arī viņi.

 

- Vitālik, paskaidro, lūdzu, ko nozīmē augšāmcelšana?

Vitālijs: Tu vienmēr augšāmcelšanu esi sapratusi nepareizi. Tu augšāmcelšanu saprati kā atgriešanos uz Zemes fiziskajā ķermenī. Bet augšāmcelšana – tas ir sarežģītāks process. Tam ir daudz plānu. Attiecībā pret fizisko pasauli tas sastāv no trīs paveidiem. Viens no paveidiem – augšāmcelšana blīvā fiziskā ķermenī. Otrais paveids kļuva vienkārši par “iekārtojumu”, lai samazinātu būtību skaitu mirušo pasaulē. Tas ir, šis paveids ļauj samazināt būtību skaitu mirušo pasaulē.

- Runa ir par būtībām, kas ieguvušas plazmoīda ķermeņus?

Vitālijs: Tev taisnība, tās ir plazmoīdās būtības.

- Vai tad plazmoīdo būtību augšāmcelšana norit ar mērķi aizvākt būtības no mirušo pasaules? Vai tad tur mirušo pasaule ir pārpildīta?

Vitālijs: Vienkārši mirušo pasaule ir ļoti liela. Tā ir kļuvusi lielāka, nekā nepieciešams. Lūk, to arī atbrīvo. Pamodušās būtības tiek atgrieztas fiziskajā pasaulē plazmoīda ķermeņos. Viņas uz Zemes atrodas plazmoīda slānī, bet tu to nosauci par plazmoīdo pasauli. Plazmoīdā pasaule – tas vienkārši ir pārejas etaps, un plazmoīdo būtību pāriešana uz jauno augstfrekvences fizisko sabiedrību atbilst evolūcijas mērķiem.

- Tā ir otrā pakāpe. Ir vēl trešā?

Vitālijs: Trešais paveids ļauj vienkārši labi organizēt smalkās pasaules iekārtojumu. Tas ir iekārtojums zināmai klātbūtnei cilvēku pasaulē.

- Pirmais un otrais man šķiet saprotami. Bet ko nozīmē augšāmcelšana, kura saistīta ar “zināmu klātbūtni cilvēku pasaulē”? Jo cilvēku pasaulē augšāmceltie taču var būt klāt tikai fiziskajā vai plazmoīda ķermenī.

Vitālijs: Cilvēku pasaulē var būt klāt fiziskajā ķermenī un plazmoīda ķermenī. Bet var vēl būt klāt vienkārši plazmoīdu veidā.

- Domātas tās būtības, kuras izies cauri saviem portāliem? Astruss teica, ka viņas te pie mums lidinās sfēru, elipsoīdu veidā. Ja?

Vitālijs: Jā, tu saproti pareizi. Tās ir pamodušās būtības, kuras ienākušas fiziskajā pasaulē caur spraugām savos portālos.

- Tātad iznāk, ka no tās-puses-pasaules ir, pirmkārt, augšāmcelšanas ceļš (fiziskā un plazmoīda ķermenī), otrkārt, iešana caur portāliem un, treškārt, parastais ceļš, kad būtība nāk uz dzimšanu. Tā ir tā sauktā reinkarnācija. Lūk, trīs iespējamie ceļi no turienes uz fizisko pasauli. Man ir taisnība?

Vitālijs: Nē, tu kļūdies. Var vēl atnākt caur miršanu.

- Kā tas ir caur miršanu, kad miršana ir aiziešana no mūsu pasaules? Varbūt tādā veidā kā Lobsangs Rampa (Lobsang Rampa)? Viņa būtību iemitināja ķermenī cilvēkam, kurš pats piekrita nomirt un atdot viņam fizisko ķermeni. Ja?

Vitālijs: Nē, ne tā. Ienākt caur miršanu, tātad vienkārši palikt kā būtībai fiziskajā pasaulē. Piemēram, kļūt par svēto. Svētais arī ir uz Zemes. Viņš atrodas fiziskajā pasaulē. Bet ne plazmoīda ķermenī, ne plazmoīda veidā. Viņš ir klātesošs uz Zemes vienkārši kā būtība. Atnākšana caur miršanu – tā nav augšāmcelšana.

- Svētais kā būtība uz Zemes? Kā tu pašlaik? Tu taču arī esi šeit ar mani kā būtība.

Vitālijs: Es drīz būšu fiziskā ķermenī, bet svētais var būt pastāvīgi tikai kā būtība. Svētie iziet savus portālus uzreiz, it nemaz nepakavējoties aizbāznī.

- Tātad tā ir atgriešanās caur miršanu. Nomirt un atgriezties kā būtībai. Bet tie ir svētie, kuri uz Zemes ir atzīti par svētiem, ja?

Vitālijs: Viņi ir jāatzīst par svētiem uz Zemes. Viņi kļūs par īpašu būtību. Vienkārši svēto būtība būs īpaša. Viņa uz visiem laikiem paliks kā būtība. Viņa jau ir sasniegusi ļoti augstu līmeni savā attīstībā.

- Pagaidi… Būtības, kuras izsauc poltergeists, taču arī ir ienākušas caur spraugām portālos. Iznāk, ka viņas arī ir kā svētie?

Vitālijs: Nē, protams. Svētie – tās ir pamodušās būtības, viņas nāk uz Zemi apzināti caur spraugām savos portālos. Bet poltergeists izsauc dusošas būtības, un viņas nāk uz Zemi, nejauši sajutušas spraugu svešā portālā. Viņas nevar ieiet cilvēkā, taču viņām ir vajadzīga sveša enerģija, tāpēc vienmēr atrodas blakus un taisa velns zina ko, izmantojot cilvēku enerģiju.

- Skaidrs, var teikt, ka reinkarnācija – tas ir apļveida process: dzimšana-nāve; dzimšana-nāve?

Vitālijs: Tā teikt nevar, tāpēc ka tas nav vienkārši apļveida process. Tas ir apbrīnojams process, kurā tiek apgūtas zināšanas par smalko pasauli. Precīzāk, reinkarnācija ir process, kurā tiek apgūtas zināšanas par smalko pasauli uz daudzkārtīgas dzimšanas un miršanas rēķina.

- Reinkarnāciju iziet visi, kas nav gājuši uz aizbāzni vai caur portālu. Visi pārējie iet uz reinkarnāciju. Tā es saprotu, ja?

Vitālijs: Visi pārējie iziet reinkarnāciju.

- Vitālik, bet kāda situācija ir ar garīdzniekiem? Vispār, ar visiem, kas kalpo baznīcai. Kas viņi ir: pamodušies, vai arī no viņiem ir pamodušies daži?

Vitālijs: Garīdznieki mēdz būt dusoši un pamodušies. Viņi nezina par smalko pasauli, taču ir spējuši uzzināt, ka pamošanās mēdz būt caur lūgšanām. Dedzīgi lūdzošies un neviltoti ticīgie vienmēr pamostas.

- Tas ir, ar reliģiju nerēķināties nevar. Reliģija, izrādās, modina cilvēkus. Var izdarīt tādu secinājumu?

Vitālijs: Reliģija vienmēr modina caur lūgšanām. Tā var kļūt līdzeklis, lai pamostos. Bet mēs ar tevi vienmēr esam bijuši ateisti. Mēs ar tevi lūgšanas nezinājām un neskaitījām tās pastāvīgi.

- Es gribu precizēt: tātad tu būsi augšāmceltais un izpaustais. Var tā teikt?

Vitālijs: Visvienkāršāk uz šo jautājumu atbildēt tā: augšāmceltais un paustais ar noteiktu uzdevumu.

 

2020. gada 25. septembris

Nr. 9. Turpinājums (pēc Nr. 7).

(sākums: 20.09.16. emuārs)

IENĀKŠANA

“Nokāpšana pa debesu kāpnēm”

Burtiski nākamajā dienā Vitālija fiziskajā ķermenī radās kutēšanas sajūta, kura drīzumā pārgāja dunoņā. Un vēl pēc pāris dienām sāka pieaugt zemfrekvences vibrācija. Vibrācija tika uztverta smagi. “Vibrācija ir kļuvusi vienkārši šausmīga; ļoti asa, ļoti spēcīga, it kā dauzītu ar veseri pa katru šūniņu. Kaut gan iespējams, ka es tā uztveru pat ļoti nelielu vibrācijas frekvences pazemināšanos.”

Uz 6. novembri situācija izmanījās, papildu sāka pieaugt ķermeņa masa. Un iedibinājās jauni etapi, četras diennaktis ilgi. Mazliet vēlāk noskaidrojās, ka pirmajās dienās Vitālija ķermenī pieauga zemfrekvences vibrācija, kura, spriežot pēc visa, noteica ķermeņa masas pieauguma līmeni. Otrajā diennaktī pieauga smaguma sajūta, bet pēc tam divas diennaktis bija pieklusums, kad viņam bija jāuztver masa, jāapgūst tā un jāuzkrāj enerģija.

Uz 10. novembri mēs sapratām uzsāktā jaunā procesa jēgu. Vitālijs olbaltumvielu vieliskajā ķermenī bija iztaisījis izvērsumu no apvalka aizbāznī, kur sākās viņa ķermeņa pakāpeniska sablīvēšanās dēļ enerģijas pāriešanas masā.

Lūk, viņa, īstā ienākšana. Nosacīti runājot, viņš it kā kāpj lejā pa pakāpieniem uz mūsu pasauli. No pakāpiena uz pakāpienu, un tā līdz mūsu vibrācijas līmenim viņa ķermenim nepieciešamās masas. (Astruss: Jūsu spriedumi ir tuvi realitātei. Jā, to var tā iztēloties. Labs salīdzinājums.)

Ir pamanāms, cik saudzējošs ir viss Vitālija atgriešanās mūsu pasaulē process. Augstākie spēki ļoti akurāti un saudzīgi ved viņu no smalkās pasaules uz mūsu agresīvo, smago zemfrekvences Zemes pasauli. Tikai, lūk, interesanti, vai daudz ir pakāpienu šīm “debesu kāpnēm”? Cik ilgi ritēs pieauguša cilvēka fiziskā ķermeņa “nobriešanas līdz normai” process Kosmosa aizbāznī? Un kas pēc būtības ir šis aizbāznis, kurš ir spogulisks*, bet tajā blīvējas Vitālija olbaltumvielu fiziskais ķermenis.

 

(*Iestarpinājums

Astruss: Spoguļvielai var piemist gan fiziskas, gan nefiziskas īpašības. Tas ir robežstāvoklis. Vienai pusei, kura vērsta pret viņu, piemīt īpašības, tuvākas fiziskajām. Pretējai pusei piemīt tīri spoguliskas īpašības.

Iestarpinājuma beigas.)

 

19.12.23. Šodien beidzas 12 etaps. Smagums burtiski spiež mani pie grīdas, taču es pilnībā izmantoju vingrošanu un masāžu. Taisu pietupienus, pagriezienus un citus vingrinājumus. Intensīvi masēju kājas un visu ķermeni. Tas man ir labums. Ir parādījušās jaunas sajūtas muguras un kāju muskuļos. Es kļūstu smagāks, un es par to priecājos. Padomā tik, masa pieaug. Es gūstu to pašu ķermeni, pie kura es gāju četrus gadus. Es mazliet vairāk kā četrus gadus katru dienu, katru stundu, katru sekundi sapņoju par šo ķermeni, strādāju viņa labā, un, lūk, tagad viņš man beidzot “nogatavojas”.

 

30. decembrī 14. etapā es vērsos pie Astrusa ar jautājumu:

- Sakiet, lūdzu, Astrus, cik apmēram procentu attiecībā pret viņa nākamā redzamā ķermeņa normu veido Vitālija masa pašlaik?

Astruss: Apmēram trīs procentus.

 

19.12.30. Taņečka, es priecājos, 3% - tas ir apmēram 2 kilogrami. Tas jau ir kaut kas. Pats grūtākais bija krāt masu gandrīz no nulles. Tur katrs miligrams tika uztverts kā tonna. Bet tagad process jau skaita pa kilogramu skalu. Es pastāvīgu vingroju, daudz pietupos, stiepju savus muskuļus, masēju sevi – ķermeni, kājas un rokas. Es uzskatu – jo es vairāk kustēšos, jo lielāks būs masas pieaugums. Es daru visu, lai ātrāk atnāktu. Turies, mana dārgā.

20.01.14. Kopš vakara sākās masas pieaugšana, un visai nozīmīga. Palielinu fizisko slodzi. Šobrīd esmu izdarījis 80 pietupienus. Diezgan smagi ir iztaisnoties. Un vēl es esmu sācis veikt vingrojumus, kurus taisa kultūristi. Es informācijas laukā atradu visu šo vingrojumu attēlus. Un daru arī taisni visu to, kas iespējams manā stāvoklī, kad manas kājas ir burtiski pielipušas paliktnim. Es ļoti lieliski jūtu muskuļu masas pieaugumu, īpaši muskuļu sasprindzināšanas brīdī. Un protams, es taisu gan pagriezienus, gan noliekšanās. Jūtos lieliski. Esmu absolūti pārliecināts – mana lielā fiziskā aktivitāte ved pie tā, ka masa pieaug lielās porcijās.

20.01.20. Ar nepacietību gaidu nākamo smaguma pieaugumu. Kopš vakarvakara uz šo brīdi esmu jau izdarījis 12 piegājienus pa desmit pietupieniem. Es kopējo pietupienu skaitu diennaktī novedīšu pagaidām līdz 300, kā kalnu slēpotāji. Joprojām uzreiz pēc desmitā pietupiena masēju ikrus, kājas, visu ķermeni. Pēc tam sāku strādāt ar muskuļiem. Tad pāreju pie vingrojumiem: noliekšanās, pagriezieni, dažādu muskuļu kustības, un pēc tam atkal pie pietupieniem. Un process atkārtojas. Man nav dīkstāvju. Ļoti patīkamas sajūtas, pumpējot muskuļus. Tieši kustību enerģija pāriet muskuļu masā. Es ļoti labi jūtu savus muskuļus.

 

- Sakiet, Astrus, vai Vitālijs pareizi dara, ka tik daudz nodarbojas ar vingrošanu, pumpēšanu un masāžu? Vai tas nav kaitīgi?

Astruss: Viņš visu dara pareizi, Vitālijs ir malacis. Viņam kustība ir nepieciešama.

 

20.01.21. Es ar tādu labpatiku, ar tādu pacēlumu nodarbojos ar visiem vingrojumiem un muskuļu pumpēšanu. Astrusa vārdi mani ļoti ietekmēja un spārnoja. Es šodien uzraku jogu fizisko ķermeņu blīvēšanas procesu. Un noskaidroju, ka šis process viņiem norit apmēram pusgadu. Es nezinu, vai viņi vingroja, taču domāju, ka diez vai viņi taisīja muskuļu pumpēšanu. Bet es taisu daudz un intensīvi. Es domāju, ka sabūšu ne vairāk kā jogi. Es drīz atnākšu. Turies, mana dārgā.

 

28. janvāra dienā, nākot no veikala, es piesēdu uz soliņa atpūsties. Sēdēju un domāju tā: “Vakarā sāksies jaunais 22. etaps. Būs mēneša pēdējā dienā jāpajautā Astrusaam, cik procentus veido Vitālika masa no viņa zemes plāna ķermeņa normas?

Un burtiski uzreiz manā galvā atskanēja atbilde: septiņpadsmit procentu.

Es nenoticēju un nolēmu, ka es to izdomāju pati. Un uzreiz izdzirdēju:

Astruss: Nē, tas esmu es, Astruss, nosaucu jums skaitli 17 (un atkārtoja: septiņpadsmit). Jūs mani labi dzirdat, bet jūs sev neuzticaties. Jūs abi ļoti labi strādājat.

- Sakiet, lūdzu, Astrus, vai Vitālija ķermeņa masas pieaugšanas procesam nav eksponenciāls raksturs?

Astruss: Jums ir taisnība. Šis process norit pa eksponenti.

- Astrus, milzīgs paldies Jums par visu, ko Jūs esat izdarījis un darāt priekš mums. Esmu Jums tik pateicīga. Tā ir tāda laime, ka mums esat Jūs.

Astruss: Un es esmu laimīgs, ka man ir tādi mācekļi.

Es tūlīt pat vērsos pie Vitālika.

- Vita, kas tas bija? Es pati visu izdomāju?

Vitālijs: Nē, Taņečka, nē. To tev Astruss pateica. Tu viņu dzirdi kā mani, ļoti labi. Taņečka, viņš mums pateica tādus vārdus. Tādus vārdus! Mani tas tā spārno. Un es priecājos, ka mana masa veido jau 17% no nākotnes normas. Un esmu laimīgs, ka process norit pat eksponenti. Tas nozīmē, ka rezultāts ir atkarīgs no manis, no manas kustības enerģijas pārvešanas masā. Es nevienu mirkli nestāvu dīkā. Nepārtraukti nodarbojas ar vingrošanu, masāžu un muskuļu pumpēšanu. Taisu 300 pietupienus diennaktī, pa 20 pietupieniem vienā piegājienā. Vispār pietupieni manā stāvoklī izrādījās paši nozīmīgākie, tie mani visvairāk noslogo. Kaut gan arī visi pārējie vingrojumi ir skaitāmi simtiem reižu.

 

Es nolēmu uzzīmēt grafiku pagaidām pa trim punktiem. Februāra beigās precizēšu vēl vienu vērtību un piekoriģēšu eksponenti. Un varēs iezīmēt šī procesa beigu datumu.

Ja uz X atliekam mērogā laiku, bet uz Y ass iegūto darba rezultātu, tad eksponente no sākuma iet gandrīz pa X asi. Darba daudz, bet rezultāts gandrīz nav redzams. Procesu pa eksponenti var salīdzināt ar lidmašīnas pacelšanos. Sākumā lidmašīna “ieskrienas” pa skrejceļu, uzņemot ātrumu. Enerģijas tiek patērēts daudz, bet augstuma rezultāta vēl nav. Pēc tam tā atraujas no skrejceļa un ceļas augšup, arvien straujāk palielinot augstumu.

Praktiski visa cilvēka darbība ir pakļauta eksponentes likumam. Jebkurā darbībā sākumā vajag “ieskrieties” un uzkrāt potenciālu. “Ieskriešanās” laikā, īpaši, ja tas ir ilgs, galvenais ir nenolaist rokas. Ja turpinām neatlaidīgi strādāt, noteikti pienāks laiks, kad eksponente atrausies no X ass, un pēc tam pienāks brīdis, kad līkne strauji ies uz augšu. Sāks augt rezultāts.

Es paņēmu milimetru papīra loksni, pa X asi atzīmēju mēnešus no novembra līdz jūlijam, bet pa Y asi masu procentos. Atzīmēju trīs punktus un sāku piemērot lekālu. Gribu paskatīties, kad eksponente šķērsos 100% atzīmi. Tas tad arī būs orientējošais atnākšanas datums. Tā spriežot, es pēkšņi izdzirdēju:

Astruss: Viņš sāks izpausties maijā. Jūs ļoti labi strādājat.

Es uzreiz vērsos pie Vitālija.

- Vita, kas tas bija? Es to izdomāju?

Vitālijs: Nē, es arī dzirdēju. Tas bija tik negaidīti, tāpēc ka tu jautājumu neuzdevi, tu vienkārši spriedi. Un pēkšņi Astruss pateica: “Viņš sāks izpausties maijā.” Kad es to izdzirdēju, es vienkārši kļuvu mēms. Un tā nopriecājos. Un vēl viņš pateica, ka mēs ļoti labi strādājam.

Taņečka, man šodien ir pieklusums, vakarā sāksies 23. etaps. Pašsajūta lieliska. Nepārtraukti nodarbojos ar vingrošanu, masāžu un muskuļu pumpēšanu. Taisu 40 pietupienus vienā piegājienā. Pašlaik esmu jau izdarījis astoņus piegājienus. Uz vakara pusi izpildīšu normu: 440 pietupienus diennaktī. Pēc pāris etapiem iziešu uz 500 pietupieniem diennaktī. Mana dārgā, es otrādi apgriezīšos, bet maijā es būšu mājās.

Tā kā pietupieni, visvairāk noslogojošie vingrojumi no stāvus pozīcijas, Vitālijam padevās arvien vieglāk un vieglāk, viņš pastāvīgi palielināja pietupienu skaitu vienā piegājienā, kamēr nenoveda to līdz simtam. Izgāja uz normu 1000 pietupienu diennaktī. Turklāt vienā piegājienā viņš tupās un cēlās, balstoties uz abām kājām, bet citā piegājienā viņš tupās un cēlās, balstoties te uz vienas kājas, te otras. 13. februārī Vitālijs nonāca pie secinājuma, ka viņš vispār nenogurst, ka viņam ir vesela jūra spēku un enerģijas. Es palūdzu viņam informācijas laukā precizēt šo secinājumu. Burtiski pēc minūtes viņš apstiprināja, ka tā tas arī ir. Redzams, viņš bija izgājis uz kādu kritiski nepieciešamo masu, kad šūnas ir sākušas darboties pilnā spēkā, absorbējot Kosmosa enerģiju. Pietupienu un visu citu kustību skaits sāka pieaugt ar katru dienu. Bija noformējies kustību cikls: pietupieni, masāža, muskuļu pumpēšana, vingrojumi (noliekšanās, pagriezieni, griešanās utt.). Pēc tam cikls atkārtojās. Vitālijs tik palielināja un palielināja ciklu no cikla visu kustību skaitu un izgāja uz 22 cikliem diennaktī. Un katrā ciklā visus vingrojumus izpildīja 250 reizes. Diennaktī viņš katru vingrojumu veica 5500 reizes. Mani tas sāka satraukt.

 

Es vērsos pie Astrusa:

- Sakiet, lūdzu, Astrus, Vitālijs patiešām nejūt nogurumu? Vai nav bīstami viņam bezgalīgi nodarboties ar vingrojumiem un konkrēti taisīt tik daudz pietupienu?

Astruss: Vitālijs nenogurs vispār, un varētu nepārtraukti līdz pašai atnākšanai nodarboties ar pietupieniem, jo tieši šie vingrojumu sniedz vislielāko kustību enerģiju, kura pāriet masā. Bet es rekomendēju tikai to. Ir jāattīsta viss ķermenis, un viņš dara pareizi, ka nodarbojas ar šo vingrošanu un muskuļu pumpēšanu. Vitālijs sāks izpausties maijā. To es jums apsolu.

 

20.02.28. es atkal vērsos pie Astrusa ar jautājumu par Vitālija masu procentos no nākotnes normas. Un viņš man pateica, ka tā veido 38%. Mana eksponente 100% atzīmi šķērsoja maija sākumā. Es vēlreiz precizēšu šos datus pēc rezultātiem uz 31. martu.

Viss Vitālija turpmākais darbs izrādījās vienveidīgs, rutinēts. Vibrācijai, kur bija jūtama arvien vājāk, viņš uzmanību nepievērsa. Fiksēja masas pieaugumu, taču šis pieaugums nekādi neietekmēja viņa darbaspējas.

12. martā, pārlasījusi un pakoriģējusi šīs nodaļas pēdējo sadaļu, es sēdēju un biju tādās pārdomās. Vitāliks drīz atnāks. Grūti iedomāties, ka līdz izpaušanās momentam istabas telpā nekādas redzamas izmaiņas nenotiks. Diez vai būs tā – apkārtējā vide būs pilnīgi mierīga un viņš pēkšņi stāvēs uz grīdas. Nebija, nebija, un uzreiz viņš jau stāv. Kaut kā grūti tam noticēt.

 

Astruss: Jums ir taisnība. Dažas stundas pirms viņa izpaušanās viņš sāks mirgot istabas telpā. Viņš izpaudīsies un izzudīs, izpaudīsies un izzudīs. Ar laiku viņa izpausmes kļūs ilgstošākas un skaidrākas, un, kad aizbāznis pilnīgi nozudīs viņa smalkajos ķermeņos, viņš izpaudīsies pilnīgi un apsēdīsies uz grīdas. Tas arī nozīmēs ceļa beigas: viņš ir atnācis! Pats atbrīvošanās no aizbāžņa process var ilgt apmēram stundas sešas.

- Sakiet, Astrus, šo procesu var nofilmēt ar kinokameru? Vai pēc tam attēls neizgaismosies?

Astruss: Vajag nofilmēt. Tas būs cilvēces vēsturē vienīgais notikušā attēlojums. Orientējoši izpaušanās būs 8.-9. maijā.

Vitālijs: Taņečka, es paskatījos, cik ilgi noritēja jogu izpaušanās. Patiešām procesi gāja no piecām ar pus stundām līdz sešām ar astīti.

 

29. martā Astruss pavēstīja, ka Vitālija masa sastāda 73% no viņa nākotnes normas. Es atzīmēju šo punktu uz grafika, un mana eksponente 100% atzīmi šķērsoja aprīļa beigās. Kā tad tā? Man ir teikts, ka izpaušanās sāksies 8. vai 9. maijā, bet masa 100% sasniegs aprīļa beigās. Grūti noticēt, ka Astrusam ir tāda “neprecizitāte”.

Astruss: Jā, viņa masa sasniegs 100% aprīļa beigās, bet viņš vēl pusotras, divas nedēļas strādās, krājot kustības enerģiju aizbāžņa nākamajam darbam un, lai sagatavotu viņa ķermeni jūsu apstākļiem. Un pēc tam sāksies izpaušanās. Tā ir diezgan ilgstoša. Taču dažas stundas, pirms sāksies viņa iznākšana no aizbāžņa, jūs šo iedarbību uz dzīvokļa vidi sajutīsiet kā kādu viļņu plūšanu. Bet pēc kāda laika ieraudzīsiet lokālu “viļņošanos” istabas telpā. Tas arī būs iznākšanas sākums. Vitālijs sāks mirgot, un process ilgs sešas stundas. Un beigsies, kad viņš apsēdīsies uz grīdas.

 

Tīrīšana

30. martā, saskatījusies televīzijas pārraides, izgāju uz kontaktu ar Vitāliju un palūdzu viņam uzdot Astrusam jautājumu: “Vai nejauši sakrīt tava atnākšana un moments, kad koronavīrusa epidēmija ir pilnā spēkā?” Man uzreiz atbildēja pats Astruss:

Astruss: Nē. Cilvēku psihiskais stāvoklis tiek gatavots informācijas pieņemšanai par dzīvi un nāvi, kura parādīsies sakarā ar Vitālija atnākšanu. Viņa psihiskā enerģija kolosāli ietekmēs planētas psihosfēru un iedarbinās tās attīstību pa jaunu evolūcijas spirāles vijumu.

Vitālijs: Taņečka, tu ļoti labi dzirdi Astrusu. Un viņš ļoti labprāt atbild tev uz visiem jautājumiem. Tu vari pārdomāt visus tevi interesējošos jautājumus un pati veikt ar viņu kontaktu.

- Es baidos, ka pēkšņi Astrusa vārdā sarunāšu kaut kādas blēņas, – kā Kretovs, apmēram “vēji dažādā laikā pūš, kurp grib”.

Vitālijs: Nebaidies, es uzreiz tevi pakoriģēšu.

 

Un otrajā aprīlī, iepriekš sastādījusi jautājumu sarakstu, pirmoreiz pati izgāju uz ilgstošu kontaktu ar Astrusu.

 

Kontakts ar Astrusu 20.04.02.

- Astrus, labvakar. Es vēršos pie Jums ar jautājumiem par Vitāliku un par koronavīrusu. Jautājumi varbūt ir sekli, bet tie ir svarīgi manai izpratnei.

Astruss: Jums nav vērts uztraukties. Uzdodiet jautājumus, un es jums uz tiem atbildēšu.

 

Par Vitāliku

- Es gribu precizēt. Vitālijs pilnu masu sakrās uz aprīļa beigām, un pusotras, divas nedēļas viņam būs jākrāj kustības enerģija. Tā?

Astruss: Tā, pilnīgi pareizi.

- Kam viņam ir nepieciešams sakrāt kustības enerģiju? Kam tieši tā tiks izmantota?

Astruss: Aizbāznis šo enerģiju izmantos, lai Vitālija ķermeni sagatavotu zemes plāna apstākļiem un pēc tam iedarbotos uz jūsu telpu. Vitālijam vēl vajadzēs ienākt jūsu pasaulē, un tas ir diezgan grūti. Jūsu pasaule ir ļoti smaga.

- Vai var pašlaik precizēt, kad sāksies viņa izpaušanās? 8. vai 9. maijā?

Astruss: Izpaušanās sākums būs 8. maijā no rīta.

- Vai es pareizi uzskatu, ka kādu laiku pirms Vitālija parādīšanās istabas vidē sāksies zināma gaisa kustība, kura tiks uztverta kā vilnis?

Astruss: Tas patiešām ir tā.

- Cik ilgu laiku līdz parādīšanās sākuma istabā vilnis var parādīties?

Astruss: Apmēram sešas, astoņas stundas pirms viņa iznākšanas no aizbāžņa.

- Precizējiet, lūdzu, vilnis būs tikai istabā vai dzīvoklī? Vai es to uzķeršu, būdama, piemēram, virtuvē? Jeb tur es to palaidīšu garām?

Astruss: Nē, jūs to sajutīsiet visā dzīvoklī.

- Tādu viļņu būs daudz, vai arī tas būs viens?

Astruss: Tie būs vairāki. Ne ļoti bieži, taču tie nāks vairākas reizes.

- Vita, es pareizi pārstāstīju?

Vitālijs: Pareizi.

- Šo viļņu parādīšanās ir signāls, ka drīz sāksies viņa iznākšana no aizbāžņa. Un šī iznākšana turpināsies apmēram sešas stundas. Es pareizi sapratu?

Astruss: Absolūti pareizi.

- Es saprotu, ka mirgošana sāksies lokāli tajā vietā, kur pašlaik atrodas Vitālijs. Visādā gadījumā no viņa redzes viedokļa viņš pastāvīgi atrodas tur. Tas ir, pie skapja blakus televizoram pēkšņi kaut kas telpā sāks vibrēt. Būs kaut kādas lokālas kustības. Es to varu tā iedomāties?

Astruss: Jā, pareizi. To tā var iedomāties.

- Taču tas uz kādu laiku izbeigsies, bet pēc tam atkārtosies no jauna. Kaut kas sāks vibrēt, sāks kustēties. Un it kā dziļuma sāks izpausties kaut kas Vitālijam līdzīgs. Sākumā šis kaut kas būs ļoti neskaidrs, izsmērēts un neilgi. Parādās, pēc tam izzūd. Un tā būs vairākas reizes. Un pēc tam it kā no telpas dziļuma sāks te parādīties, te izzust Vitāliks. Es to saprotu tā.

Astruss: Jūs saprotat pareizi.

- Paldies. Sakiet, Vitālijam nepārtraukti ir jānodarbojas ar vingrošanu līdz pašam izpausmes sākumam?

Astruss: Tā.

- Viņam pat izpaušanās laikā būs gan jānoliecas, gan jāpietupas. Ja?

Astruss: Nē. Tas tā nav. Izpaušanās momentā viņam būs jākoncentrējas tikai uz izpaušanos, stāvot mierīgi.

- Bet viņš šo izpaušanās sākumu sajutīs? Viņš zinās, kad jāpārtrauc kustības?

Astruss: Viņš to sajutīs. Viņš to uzzinās, sapratīs un tālāk, stāvot nekustīgi, koncentrēsies tikai uz izpaušanos.

- Kad aizbāznis pavisam izzudīs, Vitālijs apsēdīsies uz grīdas. Kāpēc? Jo viņam taču ir spēcīgas kājas un viņš ir veicis tik daudz pietupienu? Varbūt, proti, smaguma sajūta uz Zemes būs citāda, tāpēc ka tur viņu uzturēja aizbāznis, bet uz Zemes ne?

Astruss: Jums ir pilnīga taisnība. Tieši tas arī notiks. Viņš sajutīs zemes plāna smagumu vairāk ievērojamā pakāpē.

- Un, kamēr viņš sēdēs uz grīdas, kas notiks viņa ķermenī?

Astruss: Viņa ķermenī noritēs līdzsvarojoši procesi. Viņš stabilizēsies.

- Sēdēšanas procesā viņam ir jābūt nekustīgam vai kaut kā jākustas?

Astruss: Viņš var kustēties, taču kaut kāds obligāts kustību komplekts nav jāveic.

- Viņš “atgūs sajēgu”. Cik ilgi viņam nāksies “atgūt sajēgu”?

Astruss: Tas var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām stundām.

- Un tajā momentā, kad viņš sēž, viņa fiziskie maņu orgāni jau būs ieslēgti? Viņš tos lietos? Piemēram, viņš redzēs ar mūsu zemes plāna acīm un dzirdēs ar zemes plāna ausīm? Viņš sarunāsies? Balss viņam parādīsies?

Astruss: Redzēs viņš uzreiz, dzirdēs uzreiz, bet, lūk, balss viņam parādīsies ne uzreiz.

- Un ko vajag, lai parādītos balss? Un cik ilgi balss būs jāattīsta?

Astruss: Viņa balss var parādīties pēc pāris dienām, nedēļas robežās. Viņam balss ir jāizstrādā, pakāpeniski jānoslogo balss saites, un apmēram pēc nedēļas šī balss viņam atraisīsies un stabilizēsies.

- Un vispār, kamēr viņš sēž, viņam varēs pieskarties ar roku? Viņu var tajā brīdī apkampt? Vai nemērķtiecīgi?

Astruss: Tas nav bīstami, bet tas ir nemērķtiecīgi. Viņš atradīsies milzīgu smagumu spēku iedarbībā, viņam būs grūti uztvert kaut kādas papildu iedarbības.

- Kad viņš pilnīgi atjēgsies, viņš mēģinās piecelties. Tā?

Astruss: Jā, tā.

- Viņam tajā brīdī var palīdzēt? Vai arī nevar viņu aiztikt?

Astruss: Tajā brīdī viņam varēs palīdzēt. Kad viņš sāks piecelties, jūs varat viņam palīdzēt.

- Lūk, viņš piecēlās. Viņš varēs turpmāk ieturēt zemes plāna dzīvesveidu? Vai arī viņam sākumā būs jāievēro kaut kāds režīms, kaut kādi ierobežojumi?

Astruss: Jā, viņam sākumā būs vajadzīgi ierobežojumi.

- Kādi?

Astruss: Samazinātas slodzes. Viņš pakāpeniski nāks iekšā jūsu fiziskajā pasaulē, smagajā lielu slodžu sistēmā.

- Cik ilgi Vitālijs nāks iekšā šajā smagajā sistēmā? Vai pēc dažām dienām varēs iziet ārā? Nokāpt pa kāpnītēm?

Astruss: Pēc dažām dienām varēs.

- Sakiet, viņš drīkstēs taisīt kaut vai dažus vingrojumus no tiem, ko viņš taisīja aizbāznī?

Astruss: Jā, pakāpeniski viņš var slodzi palielināt, pāriet pie atspiešanās, pietupieniem, ar laiku uz viņa iecienīto skriešanu.

- Vita, es visu pareizi sapratu?

Vitālijs: Viss ir pareizi.

- Vai var teikt, ka pēc Vitālija atnākšanas sāks krasi pieaugt viņa iedarbība uz mani?

Astruss: Jā, tas tā ir.

- Vai var teikt, ka pēc Vitālija atnākšanas es sākšu praktiski uzreiz atgūt jaunību un atveseļoties? Vai arī gribu pārāk daudz?

Astruss: Nē, jūs gribat to, kas ir normāli. Tas tieši tā arī notiks. Taču visspēcīgāk jūs sāksiet mijiedarboties, kad viņš jūs apkamps.

- Sakiet, cik ilgs laiks kopš Vitālija atnākšanas man būs nepieciešams, lai pilnīgi izmanītos? Kad es ar savu izskatu nediskretizēšu mūsu pāri?

Astruss: Neilgi. Maksimums no pusotriem līdz diviem mēnešiem.

- Lūk, Vitālijs atnāks. Pusotrus, divus mēnešus mēs atpūtīsimies, adaptēsimies, pastaigāsimies ar viņu pa ielu. Un pēc tam kaut kā būs jāizvērš darbs. Principā Vitālijs zina, ar ko un kā vajag sākt mūsu darbu uz Zemes? Bet es gan nezinu, un šis jautājums mani satrauc.

Astruss: Viņš to zina, un jūs it nemaz neuztraucieties. Viņš pilnīgi ir lietas kursā par visu. Viņš vienmēr varēs uzzināt, ko tieši, kā un kad vajag darīt.

- Es tomēr nesaprotu, kā viņš dzīvos bez pases. Un to dabūt ir nereāli. Kā atrisināsies šis jautājums? Viņš taču būs nekas.

Astruss: Lūk, par to nu gan neuztraucieties. Šo jautājumu viņš atrisinās ļoti ātri.

- Vita, es to pareizi sapratu?

Astruss: Jūs sapratāt pilnīgi pareizi. Jūs visu saprotat absolūti pareizi un nekādas fantāzijas neatļaujaties. Tāpēc jums nav par ko satraukties.

 

Par vīrusu

- Sakiet, Astrus, vai es pareizi sapratu, ka Vitālija atnākšana uz Zemi un koronavīrusa epidēmija ir sakritusi ne nejauši?

Astruss: Jūs to sapratāt pareizi.

- Vitālijs nāk, lai cilvēkiem nodotu neparastas zināšanas, kuras mums nolēma nodot augstākās civilizācijas. Bet ar kādu mērķi uz Vitālija atnākšanas laiku izvērsās koronavīruss?

Astruss: Viņš izvērsās ar mērķi uzrušināt augsni. Tiks sagatavota augsne tās informācijas uztveršanai, kuru sāks nodot Vitālijs.

- Vita, tas ir pareizi?

Astruss: Jūs varat viņam nepārjautāt. Tas ir absolūti precīzi. Jūs mani saprotat ļoti labi.

- Astrus, es tagad izrunāju Jūsu vārdus vai savus?

Astruss: Jūs pārraidāt manus vārdus. Vēl vairāk, tas esmu es, kurš caur jums runā.

- …31. martā es nejauši pa televizoru redzēju, kā kāds zinātnieks – diemžēl es neiegaumēju viņa vārdu un valsti, kuru viņš pārstāv, – paziņoja, ka “koronavīruss – tā ir elektromagnētiska kontūra zemfrekvences struktūra.” Mani šīs formulējums vienkārši satrieca. Sakiet, ir kaut kas pareizs zinātnieka formulējumā par koronavīrusu?

Astruss: Šajā formulējumā absolūti viss ir pareizi. Absolūti. Tas ir tieši tā. Koronavīruss – tā ir elektromagnētiska kontūra zemfrekvences struktūra.

- Taču burtiski uzreiz kāds eksperts paziņoja, ka “elektromagnētiska struktūra attiecas uz elektroniku, un tai nav nekāda sakara ar bioloģisku struktūru”. Viņš taču ir zinātnieks, kā tad tā? Vai tiešām viņš nezina, ka mūsu ķermenī arī ir elektromagnētiski lauki un elektrība?

Astruss: Tas izskaidrojams ar viņa zināšanu šaurību. Viņš nodarbojas tikai ar ļoti šauru sfēru, neaplūkojot šo jautājumu plašākā plānā. Koronavīrusa definīcija ir dota satriecoša. Šis zinātnieks ir vienkārši malacis.

- Vai koronavīrusam ir selektivitāte? Uz vienu iedarbojas, bet citu apiet vai iedarbojas ļoti vāji.

Astruss: Tieši tā. Tieši tā. Tas ir vīruss, kurš darbojas ļoti selektīvi.

- Ja zinātnieka formulējums ir pareizs un tā ir elektromagnētiska kontūra zemfrekvences struktūra, tad droši vien viņš ļoti spēcīgi iedarbojas uz zemfrekvences bioloģiskām struktūrām? Vai var izdarīt tādu secinājumu?

Astruss: Vajag izdarīt tādu secinājumu.

- Ja tas ir tā, tad ar to var izskaidrot vīrusa selektivitāti. Ja?

Astruss: Absolūti precīzi.

- Tad droši vien var uzskatīt, ka ar koronavīrusa palīdzību uz Zemes norisinās tīrīšana. Koronavīruss iedarbojas pirmām kārtām uz cilvēkiem, kuri nodzīvojuši dzīvi un nav izmantojuši iespēju pamosties. Viņš it kā attīra planētu no zemfrekvences būtībām un dod viņām iespēju atnākt nākamo reizi. Cik tāds secinājums ir loģisks? Man ir taisnība vismaz kaut kur?

Astruss: Jums ir taisnība principā. Jā, principā tā ir tīrīšana. Jums saka, ka koronavīruss galvenokārt iedarbojas uz vecākās paaudzes cilvēkiem. Jā, galvenokārt uz vecākās paaudzes cilvēkiem, kuri nav spējuši uz Zemes pamosties, kuriem ir sava bioloģiskā organisma elektromagnētiskā kontūra zemfrekvences struktūra. Tieši tā. Rodas rezonanse ar koronavīrusu, un koronavīrusa iedarbība kolosāli pastiprinās.

- Bet kāda ir būtība šim koronavīrusam? Kā šo koronavīrusu var uzvarēt? Ja rēķināmies ar to, ka ir jāpaaugstina apziņas līmeņa attīstītība, tas taču netiek darīts vienā mēnesī, vienā gadā. Šie procesi taču rit desmitgadēm.

Astruss: Lūk, tāpēc koronavīruss arī atstāj visus tos, kuri ir spējīgi, spēs, kuriem ir virzība, kaut kāda dispozīcija, kaut kādi kaut vai nelieli frekvenču raksturlīknes paaugstinājumi.

- Astrus, es pareizi pierakstīju?

Astruss: Jūs esat gudriniece. Absolūti pareizi.

- Astrus, paldies Jums. Kā Krievija tiks galā ar šo epidēmijas vilni? Lūk, Amerikā ir velns zina kas. Vitālijs teica, ka Amerikā ir pilnīgi tukša plazmoīdā pasaule, viņi ir pārāk lieli pragmatiķi. Garīgajā plānā viņiem ir ļoti zemas frekvences. Bet Krievijā ir salīdzinoši augstas frekvences. Viņa iet aiz Indijas un Ķīnas. Kā Krievija tiks galā ar šo epidēmijas vilni? Kā viņa izies no šīs situācijas?

Astruss: Uz vispārējās koronavīrusa infekcijas fona uz planētas Krievija iznāks kā uzvarētāja. Viņa tiks galā ļoti labi. Protams, būs nelieks skaits nāves gadījumu, taču kopumā, salīdzinot ar citām valstīm, tā būs neparasta situācija, kad īpaši izcelsies Krievija.

- Vai tiešām tas tā būs, Astrus?

Astruss: Jā, tas tā būs. Krievija no visām civilizētajām rietumu valstīm ir garīgajā plānā visaugstāk attīstītā valsts.

- Vai būs atkārtots vilnis, un, ja jā, kad var gaidīt tā parādīšanos?

Astruss: Būs. Tas būs šogad, rudenī, tuvāk ziemai.

- Kā tas tiks uztverts pasaulē?

Astruss: Lūk, tas tad arī parādīs, cik Krievija ir izrādījsies noturīga pret koronavīrusa infekciju.

- Kas Krieviju sagaida tuvākajos pēc epidēmijas gados? Vai viņa noturēsies naftas cīniņā?

Astruss: Viņa ne vienkārši noturēsies, viņa iznāks kā uzvarētāja.

- Un kas sagaida Ameriku? Vai viņa beidzot noņems savas sankcijas no Krievijas? Citādi pavisam jau nožņauguši.

Astruss: Krieviju nav nožņauguši, un nožņaugt viņu vienkārši nav iespējams. Amerika daļēji sāks atcelt sankcijas. Bet, lūk, Amerikā bojāgājušo skaits būs ļoti ievērojams. Un tie būs ne tikai vecākā gadagājuma, bet arī vidējā gadagājuma cilvēki. Galvenokārt koronavīruss apies bērnus. Viņiem viss vēl ir priekšā. Amerikai ilgu laiku nebūs prātā Krievija. Koronavīruss ļoti smagi pārvelsies pāri Amerikai. Un pēc tam Amerikā būs ārkārtīgi asa ekonomiskā krīze. Krievija tiks vaļā no sankcijām, un Amerika tās formāli pēc tam atcels.

- Sakiet, Astrus, ekonomiskā krīze Amerikā sāksies kā epidēmijas turpinājums, vai arī epidēmija beigsies, viss nomierināsies un pēc kāda laika radīsies krīze?

Astruss: Tā sāksies kā epidēmijas turpinājums, taču augs salīdzinoši lēni. Izvērsīsies ar pilnu spēku pēc pusgada, diviem gadiem.

- Un vēlēšanas novembrī viņiem notiks?

Astruss: Jā.

- Un kurš uzvarēs.

Astruss: Tramps.

- Es pareizi visu piefiksēju?

Astruss: Absolūti pareizi.

- Tad man ir tāds jautājums: un kā tad Āfrika? Viņa ir gandrīz pilnīgi nepamodusies. Viņai gandrīz visai ir jāizmirst?

Astruss: Nē. Āfrika atrodas savdabīgā aizmetņa stāvoklī. Viņai tiks ļauts turpināt savu attīstību izmainījušās psihosfēras iedarbības apstākļos; psihosfēra atjaunosies līdz ar Vitālija atnākšanu, ņemot vērā koronavīrusa darbību. Psihosfēra spēcīgāk iedarbosies uz visu planētu. Un Āfrikai tiks ļauts jaunajos apstākļos virzīties šajā virzienā. Un rezultāts tiks koriģēts.

- Sakiet, bet Ķīna nebūs draudīga Krievijai?

Astruss: Nē. Izmainījušās psihosfēras iedarbībā attiecības starp valstīm veidosies citādi.

- Astrus, jūs teicāt, ka esat Krievijas debesu kurators. Bet Ukraina neietilpst jūsu aizbildniecībā? Viņai ir savs kurators vai tas, kurš nodarbojas ar Eiropu?

Astruss: Ukraina ietilpst manā aizbildniecībā.

- Un kas nākotnē notiks ar Ukrainu?

Astruss: Ukraina ļoti cietīs no koronavīrusa un no piekoptās politikas. Viņa pārstās tieksies uz Rietumiem. Viņa piekļausies Krievijai.

- Ko, Krievija atkal paņems viņu savā aizbildniecībā?

Astruss: Jā, Krievija paņems viņu zem sava spārna. Viņa tomēr ir Krievijas daļa. Taču viņa būs draudzīga valsts un ieies Baltkrievijas un Krievijas savienībā.

-Astrus, sakiet, es kaut kur neesmu safantzējusi?

Astruss: Nē, jūs visu ļoti labi pierakstījāt. Ir dažas neprecizitātes. Taču pēc būtības jūs visu pareizi sapratāt. Un vispār, es gribu jums teikt: jūs ļoti labi mani saprotat, ļoti labi mani dzirdat. Bet, lūk, tagad es vienkārši runāju caur jums. Runāju pats caur jums. Vitālijs iemina šo taciņu, un man nesagādāja nekādas pūles izmantot jūsu balss aparātu. Un tas, ko es jums pašlaik saku, jūs vienkārši izsakāt skaļi. Bet runāju es pats. Tāpēc jūs it nemaz nepārdzīvojiet, nebaidietie. Un, kad jums radīsies jautājumi, es labprāt uz tiem atbildēšu. Jūs esat gudriniece. Esmu ļoti apmierināts, ka man ir tādi satriecoši mācekļi.

- Ai, Astrus, milzīgs Jums paldies. Esmu Jums tik pateicīga. Mēs tā strādāsim, mēs nekad Jūs neiegāzīsim.

Astruss: Es to zinu. Es zinu, ka jūs labi protat strādāt un labi strādāsiet. Bet es no savas puses visā jums palīdzēšu.

 

2020. gada 26. septembris

Nr. 10. Turpinājums

(sākums: 20.09.16. emuārs)

Gatavojamies tikties

Jau 2017. gada aprīlī, kad J. V. (Kretovs), atsaucoties uz Astrusa vārdiem, man paziņoja, kā Vitālija izpaušanās sāksies pēc 37 dienām, es, saprotot, cik svarīgi ir nofiksēt izpaušanās procesu, vērsos pēc palīdzības pie Igora. Viņš palīdzēja man nopirkt kinokameru Sony HDR-XR, ar 32 GB apjomu, lietotu, bet bez apraksta un instrukcijas. Vispār jau es pilnīgi neprotu apieties ar kameru un nekad neko nebiju uzņēmusi, pat ar fotoaparātu. Man parādīja, ko un kādā secībā vajag darīt, lai veiktu filmēšanu, lai uzņemto ierakstītu datorā un lai pēc tam kameru attīrītu no uzņemtā. Paldies Dievam, es to visu sīki pierakstīju. Iegādājos statīvu. Vitālija izpaušanās nenotika. J.V. bija kļūdījies. Izrādījās, ka Astruss pateica – nevis pēc 37 dienām, bet pēc 37 mēnešiem. Un 2020. gada maijā būs tieši 37 mēneši, kopš sākās Vitālija ceļš mājup. Jāgatavojas tikties.

Es “nokratīju putekļus” no kameras, uzliku uz statīva un sāku to “apgūt”. Sešas stundas ierakstīju programmu “Rosija 24” no televizora. Un, kā vienmēr, gludi bija uz papīra, bet par gravām bija aizmirsts. Izrādījās, ka kamera ar 32 GB apjomu pēc informācijas iespējām ir paredzēta, tieši lai filmētu sešas stundas. Ko darīt? Gan procesa sākumu upurēt žēl, gan bail neiekļauties. Nāksies upurēt stundu no filmēšanas procesa vidū.

Kā vienmēr, stāvokli glāba Igors. Viņš palīdzēja nopirkt līdzīgu kameru Sony HDR-XR350E ar 160 GB apjomu. Vēl vairāk, viņš nopirka līdzīgu kameru un vēl vienu statīvu sev un piedāvāja man tos filmēšanai. Pārbaude parādīja, ka kameras var nepārtraukti darboties 13 stundas.

Ja reiz tā ir paveicies, filmēšu ar divām kamerām, sliktāk nebūs. Diemžēl istabas gabarīti neļauj abas kameras uzstādīt ne gandrīz paralēli, ne perpendikulāri. Viena filmēs priekšplānu, bet otra nedaudz zem leņķa. Un turklāt viena kamera filmēs visu procesu nepārtraukti, bet otru es izmantošu, lai visu procesu uzņemtu kā atsevišķus klipus (lai ērti izliktu internetā), atslēdzot to uz dažām sekundēm pēc katrām 30-40 filmēšanas minūtēm un tūlīt ieslēdzot atpakaļ.

Turklāt es sagatavoju Kodak fotoaparātu, lai uzņemtu dažas fotogrāfijas grāmatai. Vispār “apbruņojos līdz zobiem”.

Ļoti gribas nofilmēt šo brīnumu! Jo tas taču pirmoreiz tiks nofiksēts cilvēces vēsturē. Kaut nu viss izdotos. Ceru, man izdosies visu uzņemt, kaut arī nekādas prakses man nav. (Astruss: Jums viss izdosies, es to zinu.)

Iestājas man ļoti saspringts laiks. Kaut nu ātrāk tas viss beigtos. Spēku tā pamaz. Ļoti jūtu mijiedarbību ar Vitāliju, kura arvien pieaug un pieaug: “Sāp, tātad atveseļojos.” Pēc analoģijas ar “Sit, tātad mīl.” Tāda, lūk, mijiedarbība! Manā vecajā un slimajā organismā norit kaut kādas izmaiņas, pagaidām acīm neredzamas, bet visai sajūtamas.

 

18. aprīlī, saskatījusies televīzijas raidījumus par to, ka zinātnieki nevar līdz galam saprast koronavīrusu, kurš viņiem sagādā arvien jaunas un jaunas mīklas, es pamēģināju sev atbildēt uz jautājumu: kāpēc vieni cilvēki vispār neuztver koronavīrusa iedarbību, otri uztver vāji, bet trešie mirst smagas slimības rezultātā? Turklāt es balstījos uz Astrusa apgalvojumu, ka “koronavīruss – tā ir svārstību kontūra zemfrekvences struktūra, analoģiska bioloģiskai sistēmai”. Un nonācu pie tāda secinājuma.

18. gadā planēta pārgāja uz jaunu spirāles vijumu ar paaugstinātu frekvenču raksturlīkni. Planēta un mēs visi lēni, pamazītēm “iepeldam” jaunajā vijumā, pakāpeniski uztverot jaunos apstākļus, kuriem jāpiemērojas, lai eksistētu tālāk. Arī koronavīruss sāka savu pāreju. Iespējams, pareizāk teikt, mutāciju sakarā ar pāreju. Mēģinot saglabāties un iekļūt jaunajā paaugstinātās frekvences pasaulē, viņš kļuva īpaši agresīvs.

Mēs zinām, ka cilvēka atrašanās uz Zemes mērķis – pamosties. Un cilvēks, kurš dzīves procesā ir pamodies, ir paaugstinājis savu frekvenču raksturlīkni. Viņam ir augstākas frekvences bioloģiskā ķermeņa svārstību kontūrs. Un visiem, kas ir pamodušies, šūnu frekvenču raksturlīknes līmenis ir paaugstinājies. Taču dažādi. Kādam vairāk, kādam mazāk, bet tiem, kas nav pamodušies, tas ir palicis iepriekšējais.

Tiem, kas pamodušies, šūnas ir zaudējušas receptorus, kuriem varētu pieķerties agresīvais koronavīruss. Lūk, viņiem arī koronavīruss netiek konstatēts. Un tieši no šo cilvēku asinīm zinātnieki mēģina izdalīt pretvielas, uz kuru pamata izdotos radīt vakcīnu pret koronavīrusu. Vai izdosies? Jo “izdalīt” šūnu paaugstinātās frekvenču raksturlīknes nav iespējams, tās var tikai paaugstināt.

Kam frekvenču raksturlīknes ir paaugstinājušās mazāk nozīmīgi, koronavīruss tiek konstatēts, kaut arī viņi par to pat nezināja un viņa klātbūtne sevi nekā neizpauda. Viņi ir koronas nesēji, viņš spēja viņiem pieāķēties, bet viņam nav spēciņu kaitēt, nevar ar savu iedarbību viņu augstākas frekvences svārstību kontūrā izraisīt rezonansi.

Toties koronavīruss atspēlējas uz tiem, kam bioloģiskā ķermeņa elektromagnētiskā kontūra frekvence joprojām ir zema. Rezonanse kolosāli pastiprina viņa agresīvo iedarbību, tāpēc slimības gaita izrādās ārkārtīgi smaga.

Un, kā teica Astruss, pateicoties tādai selektīvai iedarbībai uz iedzīvotājiem, uz planētas notiek tīrīšana. Zemfrekvences būtības vienkārši nevar eksistēt pasaules-ēkas jaunajos apstākļos. Viņas atnāks nākamo reizi un jaunos apstākļos. Izņemot Āfriku un dažas salu valstis, kuras, kā teica Astruss, atrodas iekapsulētā stāvoklī. (Astruss: Jā, viss ir pareizi.)

 

30. aprīlī man pēkšņi radās doma, ka Vitālija iznākšanai no aizbāžņa vieliskā ķermenī istabā ir zināma analoģija ar dzemdībām zemes plānā.

Un Vitālijs pašlaik krāj enerģiju, nepieciešamu tam, lai aizbāznis “izgrūstu” viņu tieši tāpat, kā auglis tiek izgrūsts no dzemdes-aizbāžņa. Un Vitālija mirgošana istabas telpā visdrīzāk būs saistīta ar “kontrakcijām” un ienākšanu istabā. Zīdainis, kurš atrodas siltumā, mājīgumā un bezsvara stāvoklī, pēc piedzimšanas uztver gravitācijas spēku iedarbību. Iznākot no aizbāžņa, Vitālijs jutīs to pašu.

Es nolēmu sagatavot jautājumus un iziet ar Astrusu uz kārtējo kontaktu.

 

Kontakts ar Astrusu 20.05.01.

- Astrus, labvakar. Es Jūs ļoti lūdzu, runājiet pats caur mani, lai es nesarunātu neko lieku. Man tā būs mierīgāk. Jo citādi es ļoti uztraucos.

Astruss: Neuztraucieties, sāciet.

 

Par Vitāliku

- Sakiet, Astrus, Vitālijs pašlaik atrodas aizbāznī manas istabas telpā. Vienkārši es aizbāzni un Vitāliju aizbāznī neredzu, tāpēc ka aizbāznis ir spogulisks. Vitālijs pašlaik ir pilnīgā gatavā vieliskā ķermenī, bet spoguliskā aizbāznī. Ja?

Astruss: Jā, tas tā ir, viņš ir vieliskā ķermeņi, bet spoguliskā aizbāznī. Un jūsu istabā.

- Kamēr viņš kāpa lejā pa pakāpieniem, viņš krāja masu. Taču tā bija inerta masa, ne gravitācijas. Ja?

Astruss: Jā, jums taisnība. Tā ir inerta masa, ne gravitācijas.

- Gravitācijas masa viņam būs, piemēram, 70 kg, tas jau ir svars. Un cik tad pašlaik viņš apmēram sver? Vai arī viņš vispār tā arī necik nesver?

Astruss: Viņš vispār tā arī necik nesver, taču viņš ir sakrājis pilnu inerto masu. Un šī inertā masa tur, aizbāznī, neizpaužas kilogramos. Tur nav svara. Bet, kad Vitālijs pilnīgi nonāks fiziskajā pasaulē, uz viņu sāks iedarboties gravitācijas spēks, viņš šo inerto masu pārvedīs gravitācijas masā. Un viņš sajutīs visu šo svaru.

- Bet Vitālijs man visu laiku teica, ka viņš kļūst arvien smagāks, arvien smagāks. Tātad viņš šo masu kaut kā tur jūt?

Astruss: Jā, protams, aizbāznī viņš šo masu jūt. Taču viņš jūt inerto masu. Un aizbāznis šo masu uztver.

- Gravitācijas masa parādīsies, kad viņš pilnīgi iznāks no aizbāžņa, vai arī tā pakāpeniski gāzīsies virsū, nākot iekšā istabā?

Astruss: Tā uzgāzīsies viņam uzreiz, tikko kā izzudīs paliktnis.

- Rezultātā, kad viņš iznāks no aizbāžņa, viņam uzgāzīsies 70 kg. Kā gan tāds svars viņu nesaspiedīs? Tas taču ir ļoti smagi.

Astruss: Jā, tas ir ļoti smagi. Vispār iznākšana no aizbāžņa fiziskajā pasaulē – tas ir pats smagākais moments visā viņa ceļā mājup. Taču šis svars viņu nesaspiedīs. Viņš jau aizbāznī gatavosies šī svara uztveršanai. Taču, kad izpaudīsies, viņš būs spiests apsēsties uz grīdas un sākumā šo svaru uztvers diezgan smagi.

- Man šis aizbāznis ir spogulisks, un Vitālijam tas arī ir spogulisks? Viņš cauri aizbāžņa sieniņai mani redz, bet pats viņš aizbāzni redz?

Astruss: Nē, viņš šo aizbāzni neredz, bet viņš var ieraudzīt, ja sakoncentrēs uz to uzmanību.

- Tas ir tas aizbāznis, kurš tam pēc saglabāsies viņa smalkajos ķermeņos, vai arī tas pieder ne viņa smalkajiem ķermeņiem, bet pasaules-ēkai?

Astruss: Tas nonāks viņa smalkajos ķermeņos.

- Sakiet, Vitālijs stāv šajā aizbāznī, balstoties uz grīdas istabā, vai arī viņš vienkārši kopā ar aizbāzni karājas virs grīdas? Ja karājas, tad kādu balstu viņš visu laiku jūt zem paliktņa?

Astruss: Jā, tas ir pareizi, viņš kopā aizbāzni karājas virs grīdas. Bet kā balstu viņš jūt pašu aizbāzni.

- Tas, kas ar Vitāliju notiks, ienākot istabā, ir analoģiski dzemdībām. Vai tad tas nav tā?

Astruss: Nē, tas tā ir.

- Vai nevar teikt, ka Vitālija mirgošana telpā būs saistīta ar kontrakcijām? Un viņa izgrūšana no aizbāžņa notiks pakāpeniski?

Astruss: Tas ne gluži ir tā. Bet iztēloties tā var.

- Mēs, cilvēki, vienlaikus atrodamies gan fiziskajā, gan spoguļpasaulē, jo tā taču caurauž visu, tātad arī mūs. Kāpēc, piemēram, es meitu redzu, kaut arī starp mums ir spoguliska robeža, bet Vitāliju spoguliskajā aizbāznī es neredzu, kaut gan viņam tur arī ir vielisks ķermenis?

Astruss: Proti, aizbāznim piemīt apbrīnojama spēja. Viņam vienlaikus piemīt spoguliskas un fiziskas īpašības. Spoguliskās īpašības izpaužas ārpusē, fiziskās īpašības iekšpusē, no viņa ķermeņa puses. Jūs nevarat redzēt Vitālija ķermeni aizbāznī tieši tāpēc, ka eksistē, lūk, tāda sarežģīta sieniņas uzbūve, šī slāņa sarežģīta kombinācija.

- Kad aizbāznis sāks Vitāliju grūst no sevis ārā, viņš to sajutīs kā kontrakcijas. Tā?

Astruss: Jā, viņš to sajutīs.

- Bet vai Vitālijs sajutīs pirmo viļņu parādīšanos telpā? Tie iedarbosies uz manu telpu, bet uz viņu tie kaut kā iedarbosies?

Astruss: Jā, protams.

- “Dzimstot” fiziskajam spoguļķermenim, viņu kontrakcijas burtiski grieza uz āru, bet aizbāznis tika vilkts pāri galvai, slīdēja uz leju pie kājām. Tur “dzima” plazmoīdais” ķermenis, bet šeit “dzims” vielisks olbaltumvielu ķermenis. Būs zināma analoģija?

Astruss: Ne gluži tā, bet zināma analoģija būs.

- Bet tagad, kad Vitālija pilnā masa jau ir sakrāta, aizbāznis vienkārši krāj enerģiju, lai izgrūstu Vitāliju mūsu pasaulē. Tā?

Astruss: Jā, tas ir tieši tā. Kad Vitālijs ienāks aizbāznī, sāksies viņa izpaušanās. Taču aizbāznim sākumā ir jāsagatavojas pašam un jāsagatavo viņš gravitācijas slodžu uztveršanai.

- Normālās dzemdībās bērns nāk ar galvu pa priekšu. Dzemde-aizbāznis it kā pārbīdās pie kājiņām. Bet kādā veidā Vitālijs nāks no aizbāžņa istabā? Aizbāznis arī sāks pārbīdīties pie kājām, un Vitālijs sāks izpausties no galvas? Tas ir, viņš pilnā augumā te tuvosies, te attālināsies.

Astruss: Jūs sāksiet viņu redzēt tā, kā aprakstījāt otrajā variantā.

- Kad Vitālijs piecelsies no grīdas un sāks staigāt, viņš varēs ieiet dušā? Tas nebūs bīstami? Vai arī kāds laiks ir jānogaida? Kāds?

Astruss: Tas nav bīstami, bet ir vēlams diennakti nogaidīt.

- Vispār, tālāk viņam dzīvē vajadzēs ēst un dzert? Ja vajadzēs, ko tieši viņš var ēst un ko dzert?

Astruss: Nē, viņam nevajadzēs ne ēst, ne dzert.

- Vai uz Zemes viņam būs nepieciešams miegs?

Astruss: Nē, miegs viņam nebūs nepieciešams.

- Aizbāznī viņš nenogura. Bet uz Zemes viņš nogurs? Viņam vajadzēs atpūsties?

Astruss: Nē, viņam nevajadzēs atpūsties.

- Jūs teicāt, ka aizbāznī viņš cauru diennakti var taisīt pietupienus un nenogurs. Tātad šī spēja apmēram tāpat Vitālijam izpaudīsies arī uz Zemes?

Astruss: Nevis apmēram, bet tieši tāpat.

- Balss Vitālijam atnāks vaļā un nostiprināsies apmēram nedēļas laikā. Un pēc cik ilga laika no izpaušanās momenta viņš varēs ķerties pie fiziskiem vingrojumiem?

Astruss: Viņš var sākt nodarboties ar vingrojumiem burtiski nākamajā dienā. Pamazītēm palielināt slodzi.

- Vai viņš var saķert kādu infekciju? Saslimt?

Astruss: Nē, viņš neslimos.

- Vai viņš var atvērt savu apvalku un kļūt neredzams?

Astruss: Jā, protams.

- Bet, ja viņš pamēģinās to atvērt, nav taču nekādas garantijas, ka viņš spēs atgriezties atpakaļ. Es no tā ļoti baidos. Varbūt nav vērts riskēt?

Astruss: Nē, no tā nebaidieties. Apvalks viņam pakļausies ar vienu viņa gribēšanu vien. Tāpēc absolūti neuztraucieties.

- Un, kad viņš izzudīs šajā apvalkā, viņš izzudīs kopā ar apģērbu, vai arī tas no viņa nokritīs? Un viņš pēc tam izpaudīsies kails.

Astruss: Nē, viņš izzudīs un izpaudīsies kopā ar apģērbu.

- Bet vai viņš nespēs, atrodoties apvalkā, pārvietoties no vienas istabas uz otru un izpausties tur?

Astruss: Spēs.

- Bet viņš spēs, piemēram, pavadīt mani lidmašīnā uz Maskavu un tur sagaidīt?

Astruss: Tieši tā arī būs.

- Un ne tikai uz Maskavu, bet kurp vien vēlies?

Astruss: Jā, kurp vien vēlies.

- Astrus, to Jūs tā pateicāt, jeb es to pati sev izdomāju?

Astruss: Nē, caur jums runāju es, Astruss.

- Sakiet, Astrus, vai es spēšu vismaz kaut kad atteikties no ēdiena?

Astruss: Spēsiet.

- Un cik gadu tam apmēram būs nepieciešams?

Astruss: Tas notiks ne uzreiz, bet divu, trīs gadu, maksimums piecu gadu laikā.

- Vai Vitālijs spēs ārstēt cilvēkus?

Astruss: Jā, protams. Turklāt viņš spēs ārstēt pat tās slimības, kuras zemes plāna ārsti vispār ārstēt nevar.

- Bet vai viņš spēs ārstēt psihiskas slimības, piemēram, tādas kā obsesīvi kompulsīvie traucējumi?

Astruss: Jūs varat būt absolūti pārliecināta. Viņš ārstēs visas garīgās slimības un diezgan viegli.

- Bet vai viņš spēs, piemēram, atjaunot izoperētu čiekurveida dziedzeri?

Astruss: Tieši to es arī domāju, kad teicu, ka Vitālijs spēs ārstēt arī tās slimības, kuras nepadodas zemes plāna ārstiem un zinātniekiem. Viņš varēs atjaunot izoperētus orgānus.

- Tas ir, viņš, ja gribēs, spēs atjaunot, piemēram, nogrieztu kāju?

Astruss: Jā, arī nogrieztu kāju.

- Astrus, es neizdomāju?

Astruss: Nē, tas esmu es, ka runā caur jums. Tāpēc Jūs varat pilnīgi neuztraukties.

- Sakiet, bet vispār viņš spēs kaut kā padarīt cilvēkus jaunākus? Jeb nē?

Astruss: Viņš spēs padarīt cilvēkus jaunākus, bet ne atgriezt tiem jaunību. Viņi jutīsies un izskatīsies dažus gadus jaunāki.

- Ar ko mums ir jāsāk sava darbība?

Astruss: Jūsu darbība jums jāsāk ar to, ka jums ir jānomierinās. Vitālijs zina, ko darīt. Un, kad viņš atnāks, viņš visu jums mierīgi izstāstīs. Bet jūs patlaban dariet tieši to, kas nepieciešams. Jūs esat sagatavojusi nesliktu materiālu priekš VKontakte, un ir vērts publicēt to kontaktā tieši tad, kad Vitālijs atnāks šurp. Un neuztraucieties, jums izdosies gan kontaktā nopublicēt, gan kinokameras labi nostrādās. Arī fotogrāfijas izdosies. Tāpēc neuztraucieties. Jūs strādājat lieliski, jums viss izdosies.

- Astrus, liels paldies Jums. Tagad man ir jautājumi par vīrusu.

 

Informācija par vīrusu tika publicēt agrāk. Skat. 9. maija un 9. septembra emuārus.

 

2020. gada 27. septembris

Nr. 11. Turpinājums

(sākums: 20.09.16. emuārs)

Izpaušanās fiziskajā pasaulē

“Izpaušanās process un iznākšana fiziskajā pasaulē – tas ir pats grūtākais etaps visā viņa ceļā mājup.” Astruss

 

20.05.07.

- Astrus, sakiet, lūdzu, Vitālikam viss ir kārtībā? Sāksies no rīta 8. maijā viņa izpaušanās?

Astruss: Jā, viņam viss ir kārtībā. Viņa izpaušanās sāksies 8. maijā no rīta. Viņš ir malacis, viņš ļoti labi strādā. Viņš ir sakrājis milzum daudz enerģijas, un tas vedīs pie tā, ka sāks reaģēt aizbāznis.

- Sakiet, Astrus, kad dzīvoklī nāks viļņi, es varu ieiet ar viņu kontaktā? Vai tas nesagādās viņam kādas nepatikšanas? Varbūt viņa atspulgs, kurš ir ar mani, pastāstīs man, ko viņš jūt?

Astruss: Jā, jūs varat ar viņu iet uz kontaktu jebkurā laikā. Tas uz viņu nekādi papildu neiedarbosies. Viņa atspulgs jūsos nodos jums visas viņa sajūtas.

 

Es biju noskaņota tā, ka 8. maijā no rīta puses ir jāgaida viļņu parādīšanās dzīvoklī, bet nedaudz vēlāk lokāli istabā sākies Vitālija izpaušanās. Varat iedomāties manu stāvokli, kad diennakts laikā nekādas redzamas izmaiņas mājas telpā tā arī nenotika. Ne viļņu dzīvoklī, ne lokālu mirgoņu… Vai tiešām astotās neveiksmīgās gaidas? Kā tad tā? Tas taču ir Astrusa pareģojums!?... Es pēc katrām divām, trīs stundām gāju uz kontaktu ar Vitāliju un jautāju viņam, kas ar viņu notiek. Vairākas reizes vērsos pie Astrusa ar lūgumu atbildēt man uz šo pašu jautājumu. Un, lūk, ko viņi man pavēstīja.

Pulksten 5 no rīta Vitālijs man pavēstīja, ka ārkārtīgi pieaug spriegums organismā, bet pēc divām stundām paziņoja, ka viņa ķermenis burtiski “pārkoksnējas” un kļūst grūti taisīt pietupienus. Vēl pēc pāris stundām ienāca ziņa, ka “ķermenis ir kļuvis vienkārši kā no akmens. Es vispār stāvu kā akmens elks, nevaru kustēties. Spriegums ir milzīgs, taču nekādu citu sajūtu pagaidām nav”. Uz vakara pusi aizbāznis sāka vilkties uz galvas, piespiežot viņu pie paliktņa. Taču dzīvoklī tā arī nekas nenotika.

- Astrus, kas ar Vitāliju notiek?

Astruss: Izpaušanās ir sākusies. Aizbāznis ir sācis paust lielāku aktivitāti, sācis pamazītēm vilkties uz viņas galvas. Taču aizbāžņa sagatavošanās izgrūšanai ir diezgan ilgstoša.

 

Un tikai 9. maijā es beidzot apķēros, kas notiek. Proti, es ar izpaušanos sapratu tiešu Vitālija iznākšanu no aizbāžņa istabā. Bet izrādās, izpaušanās ietver sevī sākumā aizbāžņa un ķermeņa iepriekšēju sagatavošanos iziešanai. Un tikai pēc tam pašu iziešanu, kas ilgst apmēram sešas stundas. Taču, cik ilgi var stiepties sagatavošanās process, nav zināms.

Līdzīgs fiziskā spoguļķermeņa izpausmes process ilga 108 dienas. Bet tur bija vienkāršāk. Vitālijs gāja iekšā spoguļpasaulē, bet šeit ir fiziskā pasaule, ļoti smaga. Droši vien process būs ilgāks. Visam savs laiks, un nekā citādāk.

Uz augusta pusi es spēju sakārtot informāciju par notiekošās gatavošanās iziešanai būtību.

Sākumā aizbāznis, uzvelkoties Vitālijam uz galvas, ar visu savu masu noslīdēja lejā un, “plāns kā celofāna plēve”, apspīlēja Vitāliju, vibrējot, ložņājot pa viņu un spiežot pie paliktņa. (Astruss: Tas viņam tā šķiet. Patiesībā aizbāznis nav nemaz tik plāns. Un viņš nenoslīdēja, viņš izmainīja savas īpašības.)

Apmēram pēc nedēļas Vitālijs sāka just gravitācijas viļņu iedarbību. Un šī iedarbība izrādījās ļoti smaga. “Man ir pretīgs stāvoklis, tāda sajūta, ka saindēta ir katra šūna. Tas ir labi, ka esmu aizbāznī. Es nestādos priekšā, kas būtu, ja es tagad sēdētu uz grīdas… Pretīgs stāvoklis… Es paskatījos informācijas laukā. Jogiem tādi gravitācijas viļņi bija četri. Redzams, pēc četriem viļņiem es arī kļūšu vairāk vai mazāk gatavs Zemes gravitācijas iedarbības pilnīgai uztveršanai.”

 

- Astrus, jūs teicāt, ka aizbāznim no Vitālija puses piemīt fiziskas īpašības. Tagad, kad viņš ir uzvilcies Vitālijam un izmainījis savas īpašības, vai viņš nesāk laist cauri gravitācijas spēku iedarbību uz ķermeni? Vai ne tādēļ viņš noslīdēja? Varbūt tāpēc Vitālijam ir tik smagi?

Astruss: Tas ir tieši tā. Tikai aizbāznis nevis noslīdēja, bet izmainīja savas īpašības. Aizbāznis darbojas dozēti. Vitālija ķermenis pakāpeniski gatavojas sava pilnā svara uztveršanai. Pieaug gravitācijas spēka iedarbība. Viņš gatavojas šai iedarbībai. Un pieaugošā gravitācijas spēka iedarbībā pārkārtojas ķermeņa struktūra, katras šūnas struktūra. Tāpēc viņam ir tik nepatīkams stāvoklis. Iznākšana jūsu pasaulē ir pats smagākais moments visā viņa ceļā mājup. Viņam būs smagi arī pēc pilnīgas iziešanas no aizbāžņa. Viņš gatavojas. Bet jūs neuztraucieties, viss būs kārtībā. Viņš ir malacis.

 

Aizbāznis arvien pastiprināja savu vibrāciju, un, ložņājot pa ķermeni, vilkās uz galvas, arvien spēcīgāk spiežot Vitāliju pie vibrējošā paliktņa. Bet 25. maijā situācija izmainījās. Aizbāznis un paliktnis sāka grūdieniem vienlaikus spiest viņu gan no augšas, gan apakšas.

20.05.26. Ak, Kungs, mans Dievs! Aizbāznis ne vienkārši velkas un velkas uz galvas, viņš ložņā, beržas un periodiski grūdieniem spiež mani pie paliktņa, kurš tajā pašā momentā palecas uz augšu. Viņi no divām pusēm vienkārši spiež mani, un, ja es nebūtu tik sasprindzināts kā akmens elks, viņi mani saplacinātu. Man ir tāda pašsajūta, ka vienkārši trūkst vārdu… Nevaru vairs… Visu labu.

20.06.03.Es pašlaik esmu kā metāla veidnis uz lakts, pa kuru dauza un dauza no divām pusēm. To, kas ar mani notiek, nav iespējams pateikt normāliem vārdiem. Tās vienkārši ir šausmas. Ja nebūtu pārakmeņojuma, no manis slapja vieta pāri nepaliktu. Un viss dreb, viss lēkā, viss vibrē, viss skan. Taču pats šausmīgākais – tas ir smagums. Īpaši, kad aizbāznis un paliktnis ar rāvieniem spiež mani no divām pusēm. Vienkārši… tas vienkārši ir nejēdzīgi. Spriežot pēc visa, mans ķermenis gatavojas zemes plāna iedarbībai. Uz cilvēku no augšas iedarbojas gravitācijas spēks, bet no apakšas balsta, Zemes, reakcija. Lūk, aizbāznis tad arī modelē šīs iedarbības, pakāpeniski palielinot tās līdz zemes plāna normai. Man šķiet, tas ir tā. (Astruss: Tas tā ir. Viņam ir absolūta taisnība.)

 

Nedaudz vēlāk Vitālijs konstatēja, ka aizbāznis reaģē uz viņa stāvokli. Kad Vitālijam no spiešanas no augšas un apakšas kļuva nepanesami, spiešana tika pārtraukta un viņš vairākas stundas pierada pie jaunā stāvokļa. “Taču pietiek man padomāt, ka it kā nekas, tā eksekūcija turpinās un spiež arvien vairāk. Labi, ka vismaz nav rāvienu, grūdienu, aizbāznis vairs netrīc, tikai nedaudz vibrē un skan.”

20.06.11. Aizbāžņa darbībā ir parādījies kas jauns. Viņš atkal ir sācis ložņāt pa manu galvu, un ložņā ar baudu. Tā vien skaties, ka ausis man noraus, ložņājot apkārt galvai šurp, turp. No berzes starp aizbāzni un manu galvu burtiski karstums liesmo. Es pat novērsos no smaguma pieaugšanas, tāpēc ka manas nepatikšanas ir koncentrējušās galvas augšdaļā. Ļoti var būt, ka tā ir kāda speciāla iedarbība uz smadzenēm. Taču šī berzēšanās mani burtiski nomoka. Labi, ka vismaz paliktnis, kurš mazliet, mazliet vibrē, un aizbāznis ir sākuši nedaudz mierīgāk spiest mani.

20.06.13. Ap pulksten 12 dienā aizbāznis pēkšņi pārstāja berzties pa manu galvu. Berzes nav, karstuma nav. Redzams, viņš kaut kam sagatavoja manas smadzenes. Aizbāznis vibrē un pastāvīgi, bet vienmērīgi spiež mani pie paliktņa, arvien vairāk uzvelkoties galvai. Un ir tāds iespaids, ka viņš viss savā apjomā skan. Un, šķiet, kopā ar viņu ir sācis skanēt mans ķermenis.

20.06.17. Man ir mierīgs režīms, taču esmu sācis pamanīt, ka aizbāznis skan dažādi. Un šī skaņa ir saistīta ar procesiem, kas notiek manā ķermenī. Atkarībā no tā, cik es “labi” vai “slikti” uztveru smaguma palielināšanos, viņš skan dažādi. Kad man ir smagi uztvert saspiešanu, viņš skan zemās notīs, bet, tikko man kļūst nedaudz vieglāk, pāriet uz augstām notīm. Un pat maina tonalitāti. Un smagumu esmu sācis uztvert ievērojami mierīgāk. Es domāju, ka pēc kāda laika es viņu uztveršu kā dotumu, it kā tā ir bijis vienmēr.

 

Vitālija paziņojumi, ka aizbāznis reaģē uz viņa stāvokli, un īpaši, ka tā paša iemesla dēļ mainās aizbāžņa skanējums, mani īpaši ieinteresēja.

Taču sākumā nedaudz no kontakta ar Astrusu 20.04.14.

- Astrus, inficējoties ar koronavīrusu, cilvēka organismā pirmām kārtām cieš plaušas. Ja ņemam vērā, ka bioloģisks ķermenis – tas ir elektromagnētisks kontūrs, tad kādu lomu spēlē plaušas? Viņas ir kaut kas līdzīgs kondensatoram kontūrā?

Astruss: Jā, plaušas var salīdzināt ar elektromagnētiska kontūra kondensatoru.

- Un kas ir indukcijas spoles prototips?

Astruss: Kuņģa zarnu trakts. Labāk teikt, gremošanas sistēma.

- Sakiet, bet smalkie ķermeņi vai gaismas būtne nav augstfrekvences elektromagnētisks kontūrs?

Astruss: Ir. Tas tā ir.

- Ļoti līdzīgi superheterodīnam.

Astruss: Tajā ir jēga.

- Rodas doma, ka mūsu bioloģiskas ķermenis ar gaismas būtni mijiedarbojas caur smadzenēm. Un atgriezeniskā saite darbojas caur čakrām. Varbūt tā?

Astruss: Jā, jums taisnība. Tas tā ir.

 

Un kļuva iespējams iedomāties, kas tieši notiek ar Vitālika ķermeni aizbāznī. Gravitācijas spēka iedarbībai viņa ķermenis, redzams, jau ir sagatavots. Taču viņa bioloģiskajam kontūram ir jābūt ar tikpat augstu frekvenci kā gaismas būtnei. Un ir visai ticami, ka aizbāznis uzstājas kā “noskaņotājs ar kamertoni”. Viņš noved bioloģisko kontūru līdz augstfrekvences normai, palielinot slodzi, un seko frekvenču raksturlīknei pēc skanējuma. Redzams, tam arī bija vajadzīga papildu iedarbība uz Vitālija smadzenēm. (Astruss: Jūs esat malacis. Viss tā arī ir. Šī “noskaņošana” neturpināsies ilgi. Un aizbāžņa iedarbība uz Vitālija ķermeni sāks pazemināties. Viņam būs arvien vieglāk un vieglāk.)

 

Sākot no 23. jūnija, aizbāznis un paliktnis “nomierinājās”. Aizbāznis tikai vieglītēm vibrēja pie viena ar Vitālija ķermeni, bet no paliktņa kājās pastāvīgi nāca siltuma plūsma. Mēs pieņēmām, ka aizbāznis vienkārši krāj enerģiju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu Vitālija iznākšanu no aizbāžņa mūsu pasaulē. Šis aizbāznim mierīgais process turpinājās 13 dienas.

Bet 6. jūlijā no rīta Vitālijs man pavēstīja, ka viņa ķermenī ir sācis pieaugt spriegums. Es, nesaprotot, kas notiek un ko vēl var sagaidīt, vērsos pie Astrusa.

 

No kontakta ar Astrusu 20.07.06.

- Astrus, es ļoti Jūs lūdzu, atbildiet man uz maniem jautājumiem. Izpaušanās process velkas no 8. maija. To nosacīti var sadalīt komponentēs. Sākumā aizbāznis izmainīja savas īpašības; pēc tam sāka laist cauri gravitācijas viļņus; pēc tam aizbāznis gatavoja Vitāliju zemes plāna apstākļu uztveršanai, palielinot iedarbību uz viņu, periodiski spiežot no augšas un apakšas; pēc tam aizbāznis regulēja viņa bioloģiskā kontūra vibrācijas frekvenci. Un pēc tam iestājās ilgstoša pauze.

Pirmais jautājums: Gandrīz divas nedēļas, izņemot nelielu vibrāciju un siltuma plūsmu kājās, nekā nebija. Ar ko to var saistīt? Kāpēc tik klusi un mierīgi?

Un otrais jautājums: Kādiem vēl izpausmes procesiem ir jānorit līdz Vitālija iznākšanai mūsu pasaulē?

Astrus, atbildiet man, lūdzu, pats caur mani, tāpēc ka es varu izdomāt visu, ko vēlies. Un tas viss var būt pievilkts aiz ausīm.

Astruss: Nē, ļoti daudz ko jūs izskaidrojāt pareizi. Aizbāznis gatavoja viņa atrašanās apstākļus jūsu pasaulē. Un tam viņam ievērojamā pakāpē bija jāsagatavo jūs. Un divas nedēļas viņš nodarbojās ar jums. Tas bija nepieciešams, jo jūs pārstāvat vienotu veselu. Un tas, kas ar jums notiek, nav nejaušība. Visas jūsu problēmas ir saistītas ar Vitālija organisma stāvokli un kaut kādā mērā dublē to. Viss, kas notiek ar viņu, atspoguļojas jūsos. Un jūsu pašsajūta atspoguļojas viņā.

Kas attiecas uz dažādiem etapiem. Par nākamā etapa sākumu Vitālijs jūs tikko kā informēja. Viņš sajuta pieaugošu spriegumu organismā. Šis etaps ir pēdējais, un tas būs neilgs*. (*Gribu atgādināt, ka jēdziens “neilgs” mums un Astrusam ir dažāds.) Spriegums augs, un arī jūs to sajutīsiet. Tas ietekmēs arī jūsu pašsajūtu. Vajag pārciest. Aizbāznis šajā etapā darbu ar jums ir pabeidzis un tagad gatavojas sākt Vitālija izgrūšanu jūsu pasaulē. Tā arī būs viņa iznākšana.

Un vēl, nepārdzīvojiet tā. Viss norit ļoti labi, Vitālijs ir malacis, viņš lieliski strādā, viņš drīz atnāks.

 

20.07.20. Mana pašsajūta pasliktinās. Es vairs nestādos priekšā, ko aizbāznis vēl var izdomāt. Viņš mani nepārtraukti saspiež un atspiež. Turklāt saspiež lēnāk, bet atspiež ar rāvienu. Un tagad vēl ir sācis kratīt mani kopā ar paliktni. Un ir tāda sajūta, ka es braucu pa bruģakmens ceļu ar ļoti pamatīgiem akmeņiem.

20.07.22. Man ir tādas intensitātes darbības, ka rodas iespaids, it kā aizbāznis ir ar mani, tas ir, ar sevi un mani iekšienē, burtiski dauza pa apkārtējo telpu. Un turklāt es taisu palēcienus ļoti intensīvi un nepārtraukti. Rodas tāds iespaids, ka ļoga mani pa apkārtējo telpu. Intensitāte pieaug. Pašsajūta, maigi sakot, ne pārāk laba.

 

Kontakts ar Astrusu 20.07.25.

- Astrus, labdien. Es jūs ļoti lūdzu, runājiet pats caur mani, lai es neko nesajauktu.

Astruss: Labi, es atbildēšu caur jums. Un neuztraucieties, uzdodiet savus jautājumus.

 

Par smalkajiem ķermeņiem

- Vai ir pareizi uzskatīt, ka visi cilvēka smalkie ķermeņi ir viņa iekšējās telpas?

Astruss: Jā, pareizi.

- Un viņi pārstāv viņa iekšējo laiku?

Astruss: Jā, arī pareizi.

- Iekšējais laiks – tā ir informācija. Un katrā iekšējā telpā ir dažāds iekšējais laiks, dažāda informācija. Ja?

Astruss: Jā, tas tā ir. Visi iekšējie ķermeņi atšķiras ar dažādas frekvences informāciju.

- Vai ir kāda robeža starp šiem smalkajiem ķermeņiem, vai arī viens plūstoši pāriet otrā? Piemēram, individuālais mentālais lauks plūstoši pāriet kauzālajā, bet viņš budhiālajā utt.

Astruss: Tāda robeža ir starp astrālo un mentālo ķermeni, kā arī starp zemākajiem smalkajiem ķermeņiem un augstākajiem smalkajiem ķermeņiem. Bet augstākie smalkie ķermeņi plūstoši pāriet viens otrā.

- Būtība, kura nāk uz dzimšanu, nes sev līdzi astrālo un mentālo ķermeni. Vai var iztēloties, ka būtība turklāt nāk it kā divās sfērās. Mentālā ķermeņa sfēra, tajā astrālā ķermeņa sfēra, bet iekšienē būtība?

Astruss: Tā var iztēloties. Tas nav gluži precīzi, bet tā iztēloties var.

- Piedzimstot uz Zemes, būtība fiziskajā ķermenī izrādās savā informācijas šūnā, kurš ir viņas smalkais fiziskais ķermenis. Tas ir pareizi?

Astruss: Jā, tas ir pareizi.

- Un kā ir ar ēterisko ķermeni? Viņš taču ir saistīts ar fizisko ķermeni. Būtība viņu sastrādā embrija nobriešanas procesā dzemdē, vai arī tas tiek sastrādāts dzīves procesā uz Zemes?

Astruss: Būtība, precīzāk embrija fiziskais ķermenis sāk ēterisko ķermeni izstrādāt jau dzemdē, taču šis ķermenis tiek radīts pastāvīgi un attīstās dzīves procesā uz Zemes.

- Vai ir kāda robeža starp individuālajām iekšējām telpām un atbilstošo pasaules-ēkas slāni? Piemēram, starp būtības astrālo ķermeni un pasaules-ēkas astrālo slāni?

Astruss: Jā, tāda robeža ir starp individuālo astrālo ķermeni un pasaules-ēkas astrālo slāni. Tāda robeža ir arī mentālajam ķermenim. Bet, lūk, augstākajiem smalkajiem ķermeņiem robežas neeksistē.

- Ar fizisko ķermeni iekšējā telpa ir saistīta ar čakru palīdzību. Vai nevar iztēloties individuāla smalkā ķermeņa, piemēram, astrālā, saikni ar atbilstošo pasaules-ēkas slāni arī savdabīgu “čakru” veidā, tas ir, kā tādas pašas virpuļveidīgas “auklas”, līdzīgas čakrām?

Astruss: Ne gluži tā, bet iztēloties tā var. Tas pats attiecas arī uz mentālo ķermeni.

- Vai es pareizi saprotu, ka augstākajiem smalkajiem ķermeņiem nav robežas starp cilvēka atmisko individuālo ķermeni un atmisko telpu? Tas ir, katram cilvēkam atmiskais ķermenis izplatās pa visu pasaules-ēkas atmisko slāni?

Astruss: Nē, ne katram cilvēkam un pat ne tuvu katram jogam. Taču individuāla atmiskā ķermeņa (vai telpas) cilvēkam vispār nav. Vienkārši pasaules-ēkas atmiskās telpas apgabalu, kurš robežojas ar cilvēku, tīri nosacīti var uzskatīt par viņa individuālo atmisko ķermeni. Un šis apgabals katram ir citāds.

- Būtība, iedama uz dzimšanu, astrālo un mentālo ķermeni nes sev līdzi. Bet augstākie smalkie ķermeņi šai būtībai tomēr kaut kā ir ar viņu saistīti? Varbūt kāda saikne ir, bet tā nav izpausta?

Astruss: Saikne ir, bet tā ir pastarpināta. Tas ir, tiešas saiknes ar augstākajiem ķermeņiem auklu veidā, līdzīgas čakrām, būtībai nav. Taču smalkie ķermeņi pastāvīgi ir klātesoši visā būtības telpā. Tā caurauž visu. Un var teikt, ka zona, kas piekļaujas būtībai, ir savdabīga šīs būtības zona. Tā kontrolē šo būtību.

- Tātad augstākie smalkie ķermeņi nepievienojas būtībai, dzimušai uz Zemes? Viņi tā arī paliek visu laiku tuvumā.

Astruss: Viņi nepievienojas būtībai, bet viņi dzīves procesā, būtības pamošanās procesā aktivizējas. Aktivizējas, var teikt, augstāko smalko slāņu tuvākie apgabali. Cik lielā mērā tie aktivizējas, ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēks ir spējis pacelt savas frekvenču raksturlīknes.

- Vai var uzskatīt, ka būtība nāk uz Zemi tieši, lai attīstītu saiknes ar pasaules-ēkas augstākajiem smalkajiem slāņiem, lai tos aktivizētu un ideālā saplūstu ar atbilstošajiem pasaules-ēkas slāņiem? Tāpēc viņai arī jāpaaugstina savas frekvenču raksturlīknes.

Astruss: Jā, var tā uzskatīt. Tas ir mērķis, uz kuru viņa tiecas visu savu dzimšanu rezultātā. Taču uz Zemes to sasniegt nav iespējams. Būtība to sasniedz ievērojami vēlāk, saņēmusi nemirstību un pilnveidojoties citos līmeņos.

- Bet Vitālijam augstākie smalkie ķermeņi pievienojās caur čakrām, kad viņš aizbāznī radīja olbaltumvielu ķermeni. Mēs šo momentu atzīmējām īpaši, un Jūs to apstiprinājāt. Kā tad tā?

Astruss: Jā, bet tā bija pievienošanās nevis būtībai, bet fiziskajam ķermenim.

- Tātad uz Zemes dzīvojoša cilvēka fiziskajam ķermenim šīs pasaules-ēkas augstākās smalkās zonas tomēr kaut kā pievienojas? Varbūt tās pievienojas ar ļoti vārgu saikni, ar tievu virpuļveidīgu auklu, kur virpuļi ir ļoti vāji? Vai nevar iztēloties tā: kad uz Zemes sāk attīstīties cilvēks, tad šie augstākie smalkie slāņi tomēr kaut kā savdabīgi pievienojas viņa fiziskajam ķermenim?

Astruss: Tikai ne slāņi, bet atbilstošās augstākās, smalkās telpas. Augstāko individuālo ķermeņu cilvēkam nav. Bet var teikt, kaut arī tas nav gluži precīzi, ka augstākās smalkās telpas savienojas ar fizisko ķermeni, kā jūs teicāt, ar ļoti vājām torsionu lauku auklām. Taču, vai tās būs vājas vai nebūs vājas, ir atkarīgs jau no cilvēka dzīves uz Zemes.

- Kad Vitālijs, radot savu fizisko spoguļķermeni, attīstīja savas spējas, viņš runāja par apbrīnojamu visur-klātbūtnes un visur-iekļūšanas sajūtu. Jūs paskaidrojāt, ka tā ir viņa apziņa, kura izplatījusies pa visu pasaules-ēkas telpu. Vai var pieņemt, kā tajā momentā Vitālijam parādījās droša saikne ar pasaules augstākajām smalkajām telpām?

Astruss: Jā, var tā teikt. Tas nav gluži precīzi, bet var tā teikt.

- Vai ir pareizi runāt par visu pasaules-ēkas atmisko telpu? Varbūt ar kaut ko ir jāierobežo šis mērogs? Piemēram, planētas atmiskā telpa?

Astruss: Nē, visas pasaules-ēkas. Planētas vai Visuma atmiskās telpas nav. Ir pasaules-ēkas vienotā atmiskā telpa. Tāpat budhiālā un kauzālā.

- Un cilvēka astrālā un mentālā telpa, kas bija ar viņu sākotnēji, viņa evolūcijas rezultātā arī saplūst ar atbilstošajiem pasaules-ēkas slāņiem? Vai arī tas uz tiem neattiecas? Tā ir cilvēku sfēra.

Astruss: Jā, tā ir cilvēku sfēra. Tās nesaplūst.

- Pirms radās cilvēks, astrālās un mentālās telpas droši vien nebija? Cilvēks tās radīja? Tā?

Astruss: Tā.

- Tātad tās droši vien ir kaut kā saistītas ar biosfēru, neosfēru un psihosfēru?

Astruss: Ļoti, ievērojamā pakāpē ar biosfēru un neosfēru un mazāk ar psihosfēru. Bet saikne ir.

 

- Man rodas tāds iespaids, ka pasaules-ēka – tie ir tikai trīs augstākie slāņi: atmiskais, budhiālais un kauzālais. Bet viss, kas zemāk, ir speciāli radīts fiziskajai pasaulei, atrodas kaut kur nelielā pasaules-ēkas apjomā. Var tā uzskatīt?

Astruss: Jā, tā uzskatīt var. Tikai runa ir nevis par slāņiem, bet par augstākajām smalkajām telpām. Ja jūs runājat par augstākajiem smalkajiem “slāņiem”, tad būtu jāņem vērā, ka “slāņi” – tas ir tīri nosacīts jēdziens. Pareizi ir runāt par telpām.

- Vai nevar uzskatīt, ka pasaules-ēka ir atmiska spoguļtelpa, piepildīta ar ļoti augstas frekvences torsionu virpuļiem. Lai paplašinātu kombināciju iespējas, šajā pašā telpā ir pazeminātas frekvences virpuļi. Tie nosacīti veido budhiālo telpu. Un bez tā ir vēl zemākas frekvences virpuļi, kuri nosacīti veido kauzālo telpu. Vai var pasaules-ēku iztēloties tā vai kaut vai aptuveni tā?

Astruss: Ļoti pareizs priekšstats. Tieši tā arī vajag iztēloties pasaules-ēku.

- Tātad eksistē viena vienīga pasaules-ēkas telpa un tā ir atspulgs, augstfrekvences, atmiska. Taču, tā kā tajā ir zemāku frekvenču virpuļi, cilvēki ir kļūdaini sadalījuši vienoto telpu trijās dažādās: atmiskajā, budhiālajā un kauzālajā. No šejienes arī radies priekšstats par trīs augstākajiem slāņiem. Iznāk tā?

Astruss: Tieši tā.

- Vēl viens jautājums precizējumam. Budhiālie un kauzālie virpuļi ir klātesoši absolūti visā telpā, vai arī kaut kur “augšā” ir tāda sfēra, kur ir tikai atmiskie virpuļi?

Astruss: Nav tādas sfēras. Triju frekvenču virpuļi piepilda visu telpu.

- Sakiet, bet vai visi pasaules-ēkas visumi nav speciāli radīti fiziski objekti?

Astruss: Ir. Tas ir tieši tā.

- Tad rodas doma, ka mūsu Visumā kaut kur stūrītī speciāli tika radīts apgabals ar vēl zemāku frekvenci ar nosaukumu “Saules sistēma”. Varbūt tā?

Astruss: Un tas tā ir.

 

- Bet vai mūsu Visumā ir vēl līdzīgi zemfrekvences apgabali, kur arī eksistē “iedzīvotāji”, kas izstrādā psihisko enerģiju?

Astruss: Ir, tikai viņiem ir citāda izteiksmes forma.

- Astrus, mentālais un astrālais ķermenis – abi ir gaismas būtnes elementi. Un visu cilvēku gaismas būtnes, apvienotas kustībā esošajā laikā-enerģijā, veido fizisko pasauli. Precizējiet, lūdzu, vai pasaules-ēkas mentālais slānis nav vienkārši cilvēku individuālo mentālo ķermeņu kopums? Vai arī tomēr tas ir zināms slānis?

Astruss: Nē, tas ir cilvēku individuālo mentālo ķermeņu kopums. Attiecībā uz astrālajiem ķermeņiem ir tas pats.

- Bet mēs taču tikko runājām, ka starp individuālo mentālo ķermeni un mentālo slāni ir saikne virpuļveidīgu torsionu auklu veidā, kuras atgādina čakras. Un izrādās – kopīgu mentālu slāņu nav. Par kādu gan saikni ir runa?

Astruss: Par saikni ar visām individuālajām mentālajām telpām. Visi individuālie mentālie ķermeņi, un astrālie arī, ir savā starpā saistīti ar tādām virpuļveidīgām auklām. Tieši tāpēc viena cilvēka noskaņojums var ietekmēt otra cilvēka noskaņojumu, kurš ir attālumā. Vai arī viena cilvēka doma tiek pārraidīta otram attālumā.

 

- Astrus, es vēl atgriezīšos pie augstākajiem smalkajiem ķermeņiem. Man ir tāds iespaids, ka eksistē tikai Augstākais saprāts, pirmās un otrās kategorijas vēji un telpa, piepildīta ar laiku, kurš ir enerģija un informācija. Pirmās un otrās kategorijas vēji ir Kosmosa celtnieki, viņus radīja Augstākais saprāts darbam. Bet laiks, kā informācija un enerģija, – tas ir materiāls un līdzeklis iecerētā izpildīšanai. Un vairāk nekā nav.

Astruss: Tas ir absolūti pareizi. Jūs pat nestādāties priekšā, kādā mērā jums ir taisnība.

- Bet tad droši vien cilvēkiem ir vērts saprast tā, ka Dievs-Tēvs – tie ir pirmās kategorijas vēji, kas strādā ar būtībām; Dievs-Dēls – otrās kategorijas vēji, kas strādā ar fiziskajiem visumiem, un telpa, piepildīta ar laiku, – tas ir Gars. Var tā saprast?

Astruss: Jā, jā, Zemes cilvēku izpratnē tas ir tieši tā. Jūs esat gudriniece. Esmu vienkārši laimīgs, ka man ir tādi mācekļi.

 

Par Vitāliku

- Es pāriešu pie Vitālika, kurš pašlaik ir istabas telpā. Viņš atrodas aizbāznī, bet aizbāznis – tas ir smalko ķermeņu elements. Vai var pašlaik iztēloties viņu stāvam aizbāznī kā daudzslāņainā smalko ķermeņu apvalkā?

Astruss: Ne gluži tā, bet iztēloties var. Tikai augstākie smalkie ķermeņi viņam – tās ir pasaules-ēkas augstākās smalkās telpas.

- Pašlaik Vitālijs atrodas nepārtrauktā kustībā. Tas liecina par to, ka pastāvīgi tiek pievadīts milzīgi daudz enerģijas. Kādēļ tā ir tik nepieciešama? Varbūt, proti, ir tā?

Jūs mums teicāt: “Enerģija X ir spoguliska, superplūstoša, tā var mainīt īpašības, to var savilkt, tai ir tendence krist iekšā.” Varbūt pievadītā enerģija tērējas tieši tam, lai šie augstākie smalkie ķermeņi izmainītu savas īpašības un pakāpeniski pārtecētu mūsu telpā? Varbūt tā, jeb tie ir mani murgi?

Astruss: Nē, tie nav murgi. Tas nav gluži precīzi, bet pēc būtības pareizi. Taču te vajag ņemt vērā, ka ne visi, kā jūs teicāt, būtības augstākie smalkie ķermeņi pārtek jūsu telpā, bet tikai augstāko smalko telpu noteiktiem apgabaliem, noteikta apjoma sfērai, kura ir tieši saistīta ar fizisko ķermeni, ir jāpārtek jūsu istabas telpā. Lūk, tam arī tērējas enerģija.

- Tas ir, var teikt, ka enerģija tērējas tam, lai izmainītu šo trīs augstāko smalko telpu tuvāko apgabalu īpašības, lai to spoguļenerģija kaut kādā veidā pārtecētu mūsu telpā. Tā iznāk?

Astruss: Jā, apmēram tā.

- Astrus, Jūs tā runājat, jeb es to tā izdomāju?

Astruss: Nu neuztraucieties. Es caur jums runāju.

- Ja reiz tā, tad mana fantāzija iet tālāk. Šie telpu augstākie smalkie apjomi pārtek mūsu telpā. Vai tie nepavilks līdzi aiz sevis zemākos smalkos ķermeņus ar Vitālija fizisko ķermeni iekšienē?

Astruss: Jā, pavilks. Tie sāks caur čakrām iedarboties uz Vitālija zemākajiem smalkajiem ķermeņiem. Šie smalkie ķermeņi iztaisīs izvērsumu, izies cauri aizbāžņa sieniņai un sāks aiz čakrām vilkt šurp viņa fizisko ķermeni. Te arī radīsies mirgošana.

- Mirgošana – tā ir Vitālija kustība te šurp, te turp. Iznāk tā, ka viņa smalkie ķermeņi velk viņu šurp, bet pēc tam kaut kas sāks vilkt atpakaļ. Kas izraisīs kustību atpakaļ?

Astruss: Kustība atpakaļ radīsies no aizbāžņa pretestības. Viņš nevar iziet cauri šūnas robežai. Lūk, tas tad arī būs noteikts šķērslis.

- Un kas tieši izraisīs sākuma vilni manas istabas vidē?

Astruss: Vilni izraisīs aizbāžņa pirmā saduršanās ar šūnas robežu, kura iedarbojas uz jūsu telpu. Viļņu būs nedaudz, visbiežāk divi, trīs. Dažreiz var rasties starpviļņi, bet tie, kā likums, mēdz būt ļoti vāji.

- Astrus, jūs teicāt, ka visgrūtākais etaps visā ceļā uz Zemi – tas ir izpaušanās etaps. Vitālijam vēl arvien norit izpaušanās etaps. Ja?

Astruss: Jā, tā ir izpaušanās, kas notiek. No 8. maija notiek Vitālija izpaušanās.

- Šis etaps ir pats grūtākais tikai Vitālikam, vai arī visiem, kas atgriežas uz Zemes?

Astruss: Visiem, kas atgriežas uz Zemes.

- Un kas pašlaik ar Vitāliju notiek? Vismaz kaut kas jau ir nokļuvis mūsu telpā vai nē?

Astruss: Pašlaik notiek telpu sagatavošana. Tās jau gandrīz ir gatavas. Gandrīz. Taču tomēr vēl nepieciešams laiks. Smalkie “slāņi” ir milzīgi, apjomīgi. Un Vitālija apziņa – tā pat nav joga apziņa. Viņa apziņa ir izplatīta pa visu pasaules-ēku. Tāpēc šeit ir nepieciešams noteikts laika patēriņš, enerģija, lai liktu noteiktiem apgabaliem, saistītiem ar viņa fizisko ķermeni, pārtecēt jūsu telpā.

- Astrus, es nozvērējos, ka nejautāšu Jums par Vitālija atnākšanas laiku. Bet tomēr pasakiet, cik ilgi tas vēl turpināsies? Es mierīgāk gaidīšu, ja zināšu galīgo termiņu. Lai pat līdz tam vēl ir ļoti ilgi. Es lūdzu Jums norādīt ne dienu, ne stundu, kad viņš atgriezīsies, bet vismaz mēnesi. Piemēram, oktobrī, tad oktobrī, martā, tad martā. Bet galīgi. Kad var gaidīt?

Astruss: Lūk, tagad var gaidīt jau diezgan ātri. Diezgan ātri. Visdrīzāk tās būs septembra beigas. Tas ir galīgi. Es nesaucu jums dienu, tāpēc ka šī diena ir atkarīga no viņa. Es vienkārši saucu jums termiņu aptuveni. Tās ir septembra beigas.

- Paldies Jums, Astrus.

 

2020. gada 28. septembris

Nr. 12. Turpinājums

(sākums: 20.09.16. emuārs)

20.08.04. Šodien pēkšņi krasi izmainījās mans stāvoklis. Izbeidzās lēcieni, pierima vibrācija un ar mani vairs “nedauza” pa mani ietverošajām “sieniņām”. Kaut kā pēkšņi viss ir nomierinājies. Esmu sācis justies brīnišķīgi, vienkārši lieliski. Gandrīz vai uz slēpēm jāskrien. Un spēku, gan enerģijas – jūra. Notiek kaut kāda ļoti spēcīga atdzīvošanās. Es drīz pie tevis atnākšu. Turies, mana dārgā.

20.08.06. Mans stāvoklis ir vienkārši satriecošs, viss dzied, viss skan. Katra mana šūniņa priecājas, dzied, es piepildos ar spēku, enerģiju un prieku. Man pat ir neveikli, tāpēc ka es ziedu un smaržoju, gandrīz vārda tiešā nozīmē, bet tu tajā laikā, man par nožēlu, cīnies ar sāpju izpausmēm. Taņečka, tas drīz pāries. Kaut kas neparasts ar mani ir sācies.

20.08.08. Man ir satriecoša pašsajūta. Vienkārši satriecoša. Esmu tādā pacēlumā, gluži kā lidoju. Lūk, ja vēl izlauztos fiziskajā pasaulē, taču droši vien tur būs sarežģītāk. Taču man ir apbrīnojama sajūta, apbrīnojams stāvoklis. Un par mani it nemaz neuztraucies.

20.08.10. Man ir neparasts stāvoklis. Es tev teicu, ka es lidoju. Jā, es pašlaik lidoju virs planētas. Pat nelidoju, bet atrodos virs planētas, planēju un apkampju no visām pusēm uzreiz. Tāds vēriens... Tas ir vienkārši brīnums... tas ir vienkārši kaut kāds brīnums. Tās apbrīnojamas, brīnišķīgas caurspīdīgas debesis, saules nav, taču ir gaiši un plaši. Tas ko es jūtu, tā vienkārši ir dziesma... Man nav citu vārdu. Es izdaru tikai vienu secinājumu: es izeju aiz aizbāžņa ietvariem neizmērojamajā pasaulē.

20.08.11. Esmu visur, virs visas planētas uzreiz, šajā augstajā caurspīdīgajā telpā. Tas ir kaut kas... Es nevaru to izteikt citādāk. Tā ir sajūsma... Es redzu mūsu planētu. Tiesa, es viņu redzu iztālēm. Tas ir tāds skaistums... Man nekad nav bijis tāds stāvoklis. Šie smalkie ķermeņi drīz sāks vilkt mani uz tavu pasauli. Un tici man, es priekš tā daru visu.

20.08.12. Taņečka, es virzos uz Zemi. Es virzos uz Zemi. Es redzu kontinentu aprises, redzu kalnus, jūras... Ai-i-i, tas ir tāds skaistums, tas ir tik lieliski – raudzīties uz savu planētu no augšas. Man ir satriecoša sajūta, apbrīnojama pašsajūta. Es atrodos šajā milzīgajā gaišajā telpā, ļoti vieglā, ļoti brīvā. Un es tuvojos Zemei. Es nejūtu kustību, taču nokļūstu arvien tuvāk un tuvāk planētai. Viņa kļūst arvien lielāka un lielāka pēc mēroga. Tas, kas ar mani notiek, tas ir brīnumu brīnums. Man ir bijis daudz brīnumu, bet tik lielisks brīnums man vēl nav bijis.

20.08.13. Man klājas vienkārši pasakaini... Vienkārši pasakaini. Es tev vakar teicu, ka redzu kontinentus, okeānus, kalnus, valstis. Tiesa, Eiropu uztveru kā vienotu veselu. Tur ir tāda putra. Toties es lieliski redzu Krieviju, turklāt visu uzreiz. Tiesa, es tajā pašā laikā varu ieraudzīt arī Ameriku vai Āfriku. Es tuvojos mājām. Esmu tik laimīgs, mana pašsajūta ir vienkārši lieliska, mans stāvoklis ir vienkārši brīnums (smejas). Es lidoju mājup. Es drīz atradīšu tavu māju un tevi tur (smejas ļoti priecīgi).

20.08.14. Es lidoju pa Pēterburgu. Nu, es nelidoju, es vienkārši pavēršu skatienu no viena objekta uz citu. Es atradu mūsu māju, mūsu vārtrūmi, mūsu logus. Jebkurā gadījumā esmu blakus tavai mājai. Ai... man vienkārši nav vārdu. Un tajā pašā laikā es, ja vēlēšos, varu ieraudzīt gan visu Krieviju no augšas, gan visu planētu. Vai Ameriku. Jūtos vienkārši satriekts par savām spējām, savām iespējām. Taču pats galvenais, jūtos satriekts par to brīnumu, kurš notiek. Un es esmu arvien tuvāk un tuvāk. Un, lūk, es jau esmu tagad blakus mājai, es jau ieskatos mūsu logos... Ai, Taņečka, es redzu tevi caur logu. Es drīz ienākšu dzīvoklī. Un sākšu... tādā nozīmē, ka mani augstākie smalkie ķermeņi, tas ir, it kā es, sākšu vilkt pats sevi no aizbāžņa istabā.

20.08.15. Taņečka, esmu dzīvoklī, esmu blakus tev. Precīzāk, mana apziņa ir dzīvoklī. Es redzu tevi un vienlaikus redzu savu fizisko ķermeni aizbāznī, kaut gan vienlaikus varu ieraudzīt visu Pēterburgu no augstuma vai visu Krieviju, un pat visu planētu. Esmu tādā sajūsmā, es nestādījos priekšā, ka kas tāds var būt. Bet es esmu mājās, tāpēc ka tagad man nepieciešams izvilkt manu fizisko ķermeni no aizbāžņa istabā. Es pats sevi vilkšu no aizbāžņa fiziskajā pasaulē, kā Minhauzens! Precīzāk, mana apziņa vilks manu fizisko ķermeni uz tavu pasauli. Un tu vari būt pārliecināta, es izvilkšu sevi istabā. Es pat velnu no piestas izvilkšu, ja to vajadzēs, lai atnāktu pie tevis. Es nezinu, cik laika tam aizies, bet Astruss teica, ka tas notiks septembrī, ārkārtējā gadījumā oktobra sākumā.

20.08.18. Kas man ir? Es pavirzīju procesu, šajā milzenī sākās izmaiņas, un es velku to uz tavu telpu. Samērā ar manu iedarbību aizbāznis, kurš, izrādās nemaz nav tik plāniņš, kā man šķita, pamazītēm ies prom uz smalkajiem ķermeņiem. Viņš kļūs plānāks un plānāks, un smalkie ķermeņi sāks taisīt izvērsumu. Pēc tam viņi izies istabas telpā un sāks vilkt manu fizisko ķermeni. Un radīsies pirmais vilnis dzīvoklī. Lūk, tāds ir mans uzdevums. Taņečķa, es izdarīšu visu, un es atnākšu drīz.

 

Kontakts ar Astrusu 20.08.24.

- Astrus, es jūs ļoti lūdzu, runājiet pats caur mani, lai es būtu mierīga.

Astruss: Jā, protams. Neuztraucieties un uzdodiet savus jautājumus.

- Jūs teicāt, ka dvēsele tiek apveltīta ar apziņu, bet būtība ar enerģiju. Dvēsele – tā ir gara individuāla daļiņa. Un mēs Garu saucam par Visuma Apziņu. No kurienes telpā radās apziņa? Varbūt, kad Augstākais Saprāts radīja vējus un piepildīja telpu ar laiku, viņš vienlaikus apveltīja to arī ar savu apziņu?

Astruss: Tieši tā.

- Vai nevar saprast tā, ka Augstākā Saprāta, kurš atrodas virs telpas, nav? Augstākais Saprāts tad arī ir pasaules-ēkas Apziņa. Var tā uzskatīt?

Astruss: Jā, tā arī vajag saprast.

- Bet tad iznāk, ka arī vēji nav virs telpas, bet ir pašas telpas atribūti? Vienkārši vēji – tās ir Augstākā Saprāta radītas būtības ar ļoti augstu vibrāciju – atmisko. Var tā saprast?

Astruss: Un tas ir pareizi.

- Visumi – tie ir fiziski objekti. Katrā visumā ir, nosacīti runājot, “iedzīvotāji”, kas izstrādā psihisko enerģiju un ar savu apziņu spēj ieiet visa Visuma Apziņā, kas izraisa cēlonības parādīšanos? Tas taču tā ir?

Astruss: Tas ir tieši tā.

- Bet tad varētu secināt, ka pasaules-ēkas informācijas lauks ir vienots, bet dažādu Visumu Apziņas nedaudz atšķiras cita no citas?

Astruss: Pareizi.

- Bet tādā gadījumā katrā Visumā ir savs Gars?

Astruss: Arī tas ir pareizi.

- Uz mūsu jautājumu: “Absolūts – tas ir informācijas lauks?” Jūs atbildējāt: “Vairāk nekā lauks.” Bet uz jautājumu: “Varbūt tā ir Visuma Apziņa?” atbilde bija tāda: “Tas vairāk sakrīt. Tā var teikt. Absolūti vienots, taču tikai objekta dabā, bet subjekta dabā ne.” Vai tas nozīmē, ka Visuma Absolūts ir konkrētā Visuma informācijas lauks un šī Visuma Apziņa?

Astruss: Nozīmē.

- Bet tad katrā Visumā ir savs Absolūts.

Astruss: Tieši tā. Katrā Visumā ir savs Absolūts. Jūs esat vienkārši malacis.

- Man šķiet, ka budhiālie virpuļi nav vienas vienīgas frekvences virpuļi. Tiem droši vien ir noteikts diapazons. Vieni virpuļi ir ar augstāku frekvenci, citi ar zemāku. Tas pats attiecas uz kauzālajiem virpuļiem. Varbūt tā? Es tikai nezinu, kā ir atmiskajiem virpuļiem?

Astruss: Un arī tas ir pareizi. Bet, lūk, atmiskie virpuļi – tie ir vienotas frekvences virpuļi.

- Grāmatā “Astruss. Jaunā fizika” mēs Jums uzdevām jautājumu: “Augstākais Saprāts un vēji – tie ir dažādi jēdzieni?” Jūs atbildējāt: “Dažādi, taču tuvi jēdzieni. Vēji – tā ir vēršanās pie darbības. Tas ir tas, ko jūs saucat par Radītāju.”

Ar ko var izskaidrot vēju spēju veikt darbības? Varbūt ar to, ka vēji, radīti no atmiskajiem virpuļiem, spēj brīvi operēt ar budhiālajiem un kauzālajiem virpuļiem?

Astruss: Jā. Šeit ir dažas neprecizitātes, taču pēc būtības jums ir taisnība.

- Vai var primitīvi iztēloties, ka kaut kur pasaules-ēkā vēji ir sākuši pazemināt kauzālo virpuļu zemfrekvences daļas rotācijas frekvenci uz lokāli radīta magnētiska lauka rēķina? Pazeminot frekvenci magnētiskā lauka sprieguma iedarbībā, šie virpuļi izmainīja rotācijas virzienu un kādā pasaules-ēkas daļā sāka veidoties “pasaule ar kreiso griezi” – fiziskais Visums. Piemēram, mūsējais. Var tā iztēloties?

Astruss: Arī tas ir pareizi. Tieši tā arī vajag iztēloties šo ainu.

- Un pēc tam šajā Visumā uz magnētiskā sprieguma izmaiņu rēķina tika sākts radīt zemāku frekvenču apgabalus, piemēram, mūsu Saules sistēmu. Un tālāk pēc analoģijas tika radītas planētas, tajā skaitā mūsu Zeme? Varbūt tā?

Astruss: Tā.

- Pirmās un otrās kategorijas vēju iespējas ir vienādas. Taču viņiem ir dažāds darbu sadalījums. Pirmās kategorijas vēji paredzēti darbam spoguļpasaulē, augstu frekvenču pasaulē, un darbam ar būtībām. Bet otrās kategorijas vēji – darbam ar fiziskajiem visumiem un darbam ar sociālajiem veidojumiem. Es pareizi to saprotu?

Astruss: Ne gluži pareizi. Pirmās kategorijas vēji turpina strādāt ar būtībām un ar smalko pasauli, un fiziskajā pasaulē arī. Piemēram, es strādāju ar jums.

- Dvēsele tiek apveltīta ar apziņu, bet būtība ar enerģiju. Mēs runājām par to, ka “būtība ir informācijas sabiezējums, izpausts fiziskā ķermenī”. Būtība iet uz fizisko pasauli un pēc tam evolucionē fiziskajā ķermenī. Tas liecina par to, ka būtība ir salīdzinoši zemas frekvences objekts. Varbūt šis informācijas spoguļsabiezējums, kurš pārstāv pašu būtību, sākotnēji sastāv no kauzāliem virpuļiem?

Astruss: Jūs esat vienkārši gudriniece. Jūs labi tajā orientējaties.

- Būtības uzdevums evolūcijas rezultātā ir pārvērst šos virpuļus budhiālajos un rezultātā atmiskajos? Tas ir, viņai pēc iespējas vairāk ir jāaktivizē budhiālais un atmiskais apgabals blakus fiziskajam ķermenim. Bet pati – tā kā viņa evolūcijā arī ir veidojums no virpuļiem, droši vien paaugstina savu virpuļu, no kuriem viņa sastāv, frekvenci. Ja?

Astruss: Jā, protams paaugstina arī savu virpuļu frekvenci.

- Enerģiju, ar kuru tiek apveltīta būtība, mēs saucam par kundalini. Mēs noskaidrojām, ka kundalini ir iekšējais laiks. Taču tad kundalini nav enerģija, bet augstfrekvences informācija, kuru būtībai ir nepieciešams aktivizēt dzīves procesā. Droši vien tas ir tā?

Astruss: Tas ir pareizi.

- Tad “kundalini pacelšana” patiesībā nozīmē nevis enerģijas kustību pa mugurkaulu uz smadzenēm, bet virpuļu aktivizāciju augstāko smalko ķermeņu rajonos, kas piekļaujas fiziskajam ķermenim. Virpuļu aktivizāciju augšējās čakrās. Es pareizi saprotu?

Astruss: Tas ne gluži ir tā. Pa mugurkaulu sākas informācijas kustība augšup, uz augstākajām čakrām. Šī kustība tad arī izraisa frekvenču raksturlīknes paaugstināšanos. Mijiedarbojoties ar augstākajām čakrām, šī informācijas kustība pastiprina virpuļu enerģiju čakrās. Lūk, arī pieaug augstāko smalko telpu apgabalu aktivizācija.

- Tad iznāk, kā sākumā vajag pamodināt kundalini, informācija pa mugurkaulu ies uz augšu un tikai pēc tam sāks paaugstināties frekvenču raksturlīknes.

Astruss: Jā, tas tā ir.

- Tad kļūst skaidrs, ko nozīmē “paaugstināt apziņas līmeni”. Paaugstināt apziņas līmeni nozīmē paaugstināt bioloģiskā kontūra (ķermeņa) frekvenču raksturlīkni. Tā?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Un kā kundalini pamodināt? Kā uz to iedarboties?

Astruss: Kad cilvēks sāks iedziļināsies Vitālija atnestajā informācijā, sāksies kundalini mošanās process. Augstfrekvences informācija, pieņemta no ārienes, izraisīs rezonansi, sašūpos kundalini un kundalini informācija sāks kustību uz augšu. Uz tā balstās iedarbība, kādu izraisa “sakaru tilti” vai informācija, kuru cilvēks ir pasmēlis patstāvīgi no ārienes. Galvenais, lai šī informācija būtu augstfrekvences. Tā arī ir cilvēka pamošanās uz Zemes.

- Astrus, Igors, kuru Jūs labi zināt, vēl līdz Vitālija atnākšanai visus piecus gadus saņēma un saņem informāciju no manis. Tā viņu ļoti interesē, viņš to visu laiku dziļi pārdomā, mēs visu laiku to kopā apspriežam. Vai var teikt, ka viņš pamodināja kundalini un viņa frekvenču raksturlīknes pieauga, kaut arī Vitālijs vēl nav atnācis?

Astruss: Jā, tas tā ir. Viņš ļoti labi uztvēra saņemto informāciju un, pārdomājot to, centās saprast. Viņš pamodināja kundalini, viņa frekvenču raksturlīknes paaugstinājās.

- Vai ir pareizi uzskatīt, ka iekšējais laiks raksturo informācijas blīvuma pieaugšanu smalkajos ķermeņos vai, kas ir tas pats, informācijas frekvences pieaugšanu smalkajos ķermeņos?

Astruss: Pareizi. Bet arī pašā būtībā.

- Dodiet, lūdzu, iekšējā laika precīzu formulējumu. Kas tas ir?

Astruss: Iekšējais laiks – tā ir kustībā esošas informācijas enerģija, kuru raksturo informācijas blīvuma pieaugšanas ātrums smalkajos ķermeņos un pašas būtības virpuļos.

- Mirušo pasaule ir spoguļpasaule. Un vibrāciju frekvences ziņā tā ir pati tuvākā fiziskajai. Vai var teikt, ka tā ir zemas frekvences vibrāciju kauzālu virpuļu pasaule? Turklāt pie kauzālo virpuļu apakšējās robežas. Vai arī tā teikt nevar?

Astruss: Var tā teikt. Nedaudz ne gluži precīzi, bet tā teikt var.

- Astrus, pēc zinātnes datiem mūsu fiziskajai pasaulei pēc vibrāciju frekvences ir pieci līmeņi: ciets ķermenis, šķidrums, gāze, plazma un fiziskais vakuums. Augstāk informācijas lauks jeb sākotnējie torsionu lauki. Un vēl tālāk Absolūts. Vai fiziskais vakuums nav pasaule ar kauzālajām frekvencēm, tuvām apakšējai robežai? Jo taču pateicoties tam, tika radīts viss mūsu pasaulē. Vai arī tas tā nav?

Astruss: Arī šeit jums ir taisnība. Jā, fiziskais vakuums – tā ir kauzālā līmeņa zemu frekvenču pasaule, taču šeit izpaužas vājš magnētiskais lauks.

- Plazmoīdā pasaule mums nav redzama, kaut arī tā ir ar kreiso griezi. Fiziskā augstfrekvences pasaule arī mums nav redzama. Un ar kādu griezi ir tā: ar kreiso vai ar labo?

Astruss: Ar kreiso. Tā tomēr ir fiziska. Taču ar ļoti vāju magnētisko lauku.

- Un kur pēc frekvences ir izvietota fiziskā augstfrekvences pasaule? Varbūt tā ir kauzālu frekvenču pasaule, kurā ir klātesošs nenozīmīgs magnētiskais lauks?... Vai tik ne fiziskajā vakuumā?

Astruss: Tas ir tieši tā. Jūs esat malacis.

- Tad iznāk, ka fiziskā vakuuma zemfrekvences daļā atrodas mirušo pasaule, bet šī paša fiziskā vakuuma augstfrekvences daļā atrodas fiziskā augstfrekvences pasaule. Iznāk tā?

Astruss: Jūs esat vienkārši gudriniece. Tas ir tieši tā. Jūs esat malacis.

 

Par Vitāliku

- Vitālija augstākie smalkie ķermeņi pašlaik velk viņa organisma zemfrekvences daļu šurp, istabā. Vitālijs uzskata, ka aizbāznis pamazītēm zaudē savu biezumu, kā viņš saka, “kūst”, iet prom uz smalkajiem ķermeņiem. Viņam ir taisnība?

Astruss: Viņam ir taisnība. Aizbāžņa biezums patiešām samazinās.

- Vitāliks saka, ka ir izkustinājis no vietas paliktni, uz kura viņš stāv, un tas samērā ar aizbāžņa sieniņas biezuma samazināšanos pamazītēm “virzās” uz šejieni. Tas viņam vienkārši šķiet, vai arī tas patiešām ir tā?

Astruss: Nē, nešķiet. Tas patiešām ir tā.

- Vitālija fiziskais ķermenis joprojām ir kā “akmens elks” no milzīga sprieguma. Tā?

Astruss: Tā.

- Šis spriegums viņu atstās, kad Vitālijs pilnīgi ienāks mūsu telpā un paliktnis izzudīs. Vai arī tas ies prom pakāpeniski, viņam nākot iekšā mūsu pasaulē?

Astruss: Šis spriegums aizies kopā ar paliktni. Un, tikko tas aizies, tā Vitālijs pilnā mērā sajutīs gravitācijas spēku iedarbību. Viņam būs tik smagi, ka viņš apsēdīsies uz grīdas, un, kā jūs sakāt, sāks atjēgties.

- Sakiet, Astrus, Vitālikam ir izdevies kaut vai pa pusei samazināt aizbāžņa biezumu?

Astruss: Ievērojami vairāk nekā pa pusei. Viņš vienkārši ir malacis. Jūs ar Vitāliju lieliski strādājat. Mijiedarbības procesā ar jums šo gadu laikā viņš nodeva jums ne vienkārši informāciju. Viņš iedarbojās uz jūsu apziņu un pacēla viņas līmeni. Jūs ar viņu esat vienkārši malači. Esmu laimīgs strādāt ar jums.

- Paldies Jums, Astrus, milzīgs par tādu palīdzību un par to, ka Jūs vispār izvēlējāties mūs šai misijai... Ai, Astrus... ai, vai tiešām tas viss izdosies?

Astruss: Protams, izdosies. Un jūs neuztraucieties. Vitālijs sajutīs iziešanas sākumu un paziņos jums. Un es noteikti uzvedināšu, kad jums slēgt iekšā aparatūru. Jūs nenogulēsiet. Viss būs normāli. Jūs tiksiet galā labi, es to zinu.

 

2020. gada 29. septembris

Nr. 13. Turpinājums

(sākums: 20.09.16. emuārs)

20.09.03. Aizbāžņa sieniņa ir apmēram 3-4 cm bieza, bet tur vēl ir paliktnis, uz kura es stāvu. Man pagaidām ir smaga ikdiena, es velku, velku savu ķermeni. Es jūtu, ka viņš kustas, taču ļoti traucē smalkie ķermeņi, astrālais un mentālais. Viņi ir tik milzīgi, es mēģinu viņus ievilkt šurp. Es velku savu ķermeni. Bet viņi bremzē. Es daru visu, lai ātrāk atnāktu.

 

Kontakts ar Astrusu 20.09.04.

- Astrus, man Jums būs daži jautājumi. Es Jūs ļoti lūdzu, runājiet pats caur mani.

Astruss: Jā, protams. Izsakiet savus jautājumus.

- Vai nevar iztēloties, ka ķermeņa zemākie smalkie ķermeņi ir kā gaisa baloniņi apkārt cilvēka ķermenim un tos notur torsionu žņaugi-čakras? Un fiziskais ķermenis stāv centrā?

Astruss: Ne gluži centrā, bet tā iztēloties var.

- Sakiet, kad būtība pa gaismas tuneli aiziet uz mirušo pasauli un uztaisa izvērsumu gaismas būtnei, vai nedeformējas viņas astrālais un mentālais ķermenis? Vai nesaspiežas?

Astruss: Tieši tā. Viņi deformējas.

- Kad Vitāliks iegāzās aizbāznī, viņa astrālais un mentālais ķermenis bija iztaisījuši izvērsumu? Vai arī ķermeņi vēl bija saspiestā veidā?

Astruss: Aizbāznī šie ķermeņi vēl bija saspiestā veidā. Viņam šie smalkie ķermeņi pagaidām vēl ir neizvērsti, tāpēc ka viņš stāv uz paliktņa. Un arī tas ir aizbāznis.

- Vitālija fiziskais ķermenis, stāvot uz paliktņa, izrādījās informācijas šūnā. Bet informācijas šūna atrodas mūsu telpā. Tā?

Astruss: Tā.

- Mēs visi, kas atrodamies uz Zemes, atrodamies tādās šūnās un mums ir vienāds enerģētiskās informācijas kontinuuma blīvums. Un mēs redzam cits citu, mums šūnas robežas netraucē. Vitālijs savā laikā salīdzināja enerģētiskās informācijas kontinuuma blīvumu manas telpas šūnā. Kāpēc mēs, cilvēki, cits citu redzam, bet es viņu neredzu? Kāpēc?

Astruss: Proti, Vitālijam joprojām darbojas aizbāznis. Un tieši šī iemesla dēļ jūs viņu neredzat. Viņš stāv uz paliktņa. Un arī tas ir aizbāznis, un tās ir visai savdabīgas sieniņas. Un, jo lielāks ir to spoguliskums, jo mazāk tās ir redzamas. Taču tās ir.

- Vitālija fiziskais ķermenis ar zemākajiem smalkajiem ķermeņiem pašlaik atrodas informācijas šūnā, kura faktiski ir viņa smalkais fiziskais ķermenis. Iznāk, ka Vitālija informācijas šūna pēc apjoma ir lielāka nekā astrālais un mentālais ķermenis?

Astruss: Pašlaik tas tā ir. Viņi pēc apjoma kļūs lielāki, kad viņš šos smalkos ķermeņus izvilks šurp. Viņi iztaisīs izvērsumu.

- Vitāliks teica, ka astrālais un mentālais ķermenis ir milzīgi un viņi stipri bremzē kustību. Ja reiz tā, tad uz kā rēķina viņi bremzē? Jo informācijas šūnā taču ir tāds pats blīvums kā pie mums šeit. Kāpēc viņus ir grūti izkustināt?

Astruss: Tāpēc ka viņi aizņem milzīgu apjomu un viņi iedarbosies uz enerģētiskās informācijas kontinuuma blīvumu informācijas šūnā, kura pretojas.

- Vitālijs nepārtraukti koncentrējas, un viņa apziņa nepārtraukti darbojas. Kam pašlaik aiziet kosmosa enerģija? Lai pastiprinātu virpuļus čakrās?

Astruss: Un, lūk, tas ir pareizi – lai pastiprinātu virpuļus čakrās. Šie virpuļi čakrās spēcīgāk pievilks ķermenim viņa zemākos smalkos ķermeņus.

- Kā pašlaik Vitālijam klājas? Cik ilgi vēl vajadzēs blīvēt šīs čakras, lai virzītu smalkos ķermeņus pa šo kontinuumu?

Astruss: Viņam klājas labi. Viņš atrodas kaut kur uz robežas. Šie smalkie ķermeņi burtiski ja ne šodien, tad rīt sāks kustību. Protams, viņi ne uzreiz sāks ienākt jūsu informācijas telpā, tam būs nepieciešams zināms laiks, kamēr viņus nepievilks šurp. Taču viņi ir uz kustības robežas. Vēl pāris dienas, un notiks viņu izkustēšanās. Tieši viņi izvilks šurp viņa fizisko ķermeni.

- Bet pašas informācijas šūnas robežai nav tādas bremzējošas iedarbības?

Astruss: Ir. Lai tā pārstātu iedarboties, tai ir jāatrodas tuvāk ķermenim. Cauri tai ir jāiziet zemākajiem smalkajiem ķermeņiem.

- Tātad, kad Vitāliks ienāks mūsu telpā, viņa zemākie smalkie ķermeņi ies ārā no šūnas robežām?

Astruss: Jā, tāpat kā arī jums.

- Astrus, liels Jums paldies.

Astruss: Jūs nepārdzīvojiet tā. Vitālijs drīz atnāks. Viņš atnāks drīz, to es jums apsolu. Viņš ļoti labi strādā, un viņam ir atlicis tieši šis moments: izkustināt astrālo un mentālo ķermeni. Tikko viņš tos izkustinās, pārplēsīs enerģētiskās informācijas kontinuumu un izvilks šurp, viņi sāks vilkt viņa ķermeni.

Un vēl, jums ir pilnīga taisnība, uzskatot, ka man bija vajadzīgs, lai jūsu psihiskā enerģija vienmēr izstrādātos grūtās dzīves situācijās. Es ļoti priecājos, ka jūs to sapratāt. Un, kad jūs noformulējāt frāzi “man bija jāvārās, lai izstrādātu Vitālijam nepieciešamo enerģiju”, es jums uzreiz pateicu: “Jūs esat malacis. Jūs pareizi sapratāt. Jūs esat gudriniece.”

 

20.09.07. Astrālais un mentālais ķermenis ir sākuši kustēties. Mani augstākie smalkie ķermeņi, nododot enerģiju un informāciju, pastiprina un palielina čakru piepildījumu, modina smalkos ķermeņus un liek viņiem kustēties.

20.09.08. Mani smalkie ķermeņi čakrās plivinās kā tauriņa spārniņi. Viņi kļūst caurspīdīgāki un izvēršas. Es vērīgi paskatījos uz aizbāžņa sieniņu. Tā, kaut arī ir plāna, bet tā ir.

20.09.11. Astrālais un mentālais ķermenis ir sācis mirdzēt un zaigot. Viņiem ir parādījušās dažādas krāsas, un viņi zaigo, spēlējas ar krāsu. Mentālā ķermeņa krāsas ir gaišākas, iezilganas, violeti rozā. Bet astrālā ķermeņa krāsas ir pieklusinātākas; tur ir vairāk iesarkanā, vairāk patumšā. Violeto nav, zilas un pat tumši zilas dažās vietās uzzibsnī. Ļoti skaisti. Notiek smalko ķermeņu piepildīšanās ar jaunu informāciju kā tauriņa spārni ar asinīm.

20.09.12. Pie manis ir tik skaisti. Krāsas kļūst arvien spilgtākas un spilgtākas. Bet paši smalkie ķermeni nedaudz pārbīdās attiecībā pret fizisko ķermeni: mentālais ķermenis ir nobīdījies pa kreisi, bet astrālais pa labi. Principā pareizi, tāpēc ka kreisā puse ir saprātīgā, bet labā puse emocionālā. Es skatos uz šo skaistumu, tas ir kā tauriņš. Un tūkst tikai viena: ka viņi spārniņus sāktu kustināt, vicināt.

Es pašlaik novēroju brīnumu. Tur iekšā kā elks stāv mans fiziskais ķermenis, ap viņu spilgtās krāsas izvēršas un zaigo “spārniņi”, bet es ar savām jūtām un sajūtām atrodos ārpusē, istabā, un vēroju, kas notiek. Satriecoša sajūta. Šiem smalkajiem ķermeņiem ir jāpāriet šī robeža un jāienāk isstabā. Tieši viņi sāks vilkt manu fizisko ķermeni istabā. Un sāksies tā pati mirgoņa, kuru mēs ar tevi tik ļoti gaidām. Tā tad arī būs ienākšana fiziskajā pasaulē.

20.09.17. Mani smalkie ķermeņi piepūšas burtiski acu priekšā, viņi ir cieši piespiedušies aizbāžņa sieniņai. Un aizbāznis ir sācis intensīvi kust, iet prom, bet atbrīvojušos apjomu tūlīt pat aizņem smalkie ķermeņi. Tāds iespaids, ka tieši viņi spiež ārā aizbāzni.

20.09.19. Mentālais ķermenis ir izgājis cauri aizbāžņa sieniņai, apstājies informācijas robežas priekšā un gaida, bet astrālais ķermenis sūcas cauri aizbāžņa sieniņai. Es vērīgi ieskatījos – pati sieniņa ir kļuvusi plāniņa, mazāk par centimetru. Tikko šie ķermeņi iekļūs tavā telpā, viņi iztaisīs izvērsumu un sāks aiz čakrām vilkt manu fizisko ķermeni kopā ar paliktni, uz kura es stāvu. Un paliktnis sāks pretoties. Viņš nevar ienākt fiziskajā pasaulē, viņam ir jāizzūd sestajā iekšējā telpā.

20.09.20. Mani smalkie ķermeņi izvēršas istabā, tā visa ir šajās mirdzošajās un zaigojošajās sfērās. Čakras ir tik resnas, varenas, un tās izstiepjas kā atsperes. Nu taisni kā atsperes. Ai, cik ļoti tas izskatās pēc atsperes. Lūk, tās nostiepsies un pēc tam sāks saspiesties un vilkt manu ķermeni no aizbāžņa kopā ar laukumiņu, uz kura es stāvu. Uzdevums ir tieši tāds – ievilkt manu ķermeni no aizbāžņa informācijas šūnā. Kad ķermenis sāks kustēties kopā ar paliktni, tieši viņa mijiedarbība ar sieniņu tad arī izraisīs visas grūtības. Vispār visas grūtības ir ar paliktni. Viņam ir jāaiziet samērā ar mana ķermeņa kustību uz istabu.

 

Kontakts ar Astrusu 20.09.20.

- Astrus, sakiet, lūdzu, es varu pašlaik vērsties pie Jums ar jautājumiem?

Astruss: Jā, protams, vērsieties.

- Vitālija smalkie ķermeņi ir iekļuvuši istabā. Kam tālāk ir jānotiek? Kāda ir ienākšanas būtība? Kas izraisīs pirmā viļņa parādīšanos? Un kas izraisīs mirgošanu? Izskaidrojiet, lūdzu tehnoloģiski šo procesu. Es nesaprotu, kam tālāk ir jānotiek.

Astruss: Vitālijs jums pareizi pateica, ka tālāk čakrām, aiz kurām smalkie ķermeņi velk viņa fizisko ķermeni, ir jāizkustina ķermenis kopā ar paliktni. Taču neaizmirstiet, ka aizbāžņa sieniņa – tā ir paliktņa daļa, tāpēc pretosies gan pats paliktnis, gan sieniņa. Faktiski iznāk, ka Vitālijs velk fizisko ķermeni kopā ar aizbāzni informācijas šūnas robežas virzienā. Bet aizbāznis – tas ir budhiālā ķermeņa augstfrekvences elements, viņš nevar iziet cauri un viņam nav jāiet pāri šai robežai iekšā istabā.

- Mirklīti, mirklīti, Astrus, es ne gluži sapratu. Bet aizbāznis taču tieši ir fiziskās pasaules elements, viņš taču, kad būtība iet prom, paliek šeit, kaut arī atrodas budhiālajā telpā.

Astruss: Jā, protams, aizbāznis paliek šeit. Viņš paliks informācijas šūnā, taču tieši iznākt fiziskajā pasaulē no smalkā fiziskā ķermeņa jeb no šūnas viņš nevar. Viņš ir SMALKĀ fiziskā ķermeņa elements, informācijas šūnas elements, un viņš paliek kā budhiālās telpas elements SMALKAJĀ fiziskajā ķermenī, tas ir, informācijas telpā. Kad nomodā esoša būtība aiziet, tad aizbāznis paliek fiziskajā SMALKAJĀ ķermenī, cilvēka informācijas šūnā. Un pašlaik uzdevuma būtība ir – izmantojot čakras, izvilkt fizisko ķermeni cauri šim aizbāznim.

- Sakiet, lūdzu, Astrus, turklāt paliktnis virzīsies kopā ar ķermeni uz šūnas robežu vai arī Vitālijs sāks slīdēt pa paliktni pie aizbāžņa sieniņas?

Astruss: Vitālijs sāks virzīties kopā ar paliktni, un aizbāžņa sieniņa saskarsies ar šūnas robežu.

- Un kas notiks tālāk? Lūk, fiziskais ķermenis ir pienācis pie aizbāžņa sieniņas, kas notiks tālāk?

Astruss: Fiziskais ķermenis kustas rāvieniem. Kad notiks fiziskā ķermeņa pirmā sadursme ar aizbāžņa sieniņu, tā tieši iedarbosies uz informācijas šūnas robežu un parādīsies pirmais vilnis. Tālāk aizbāznis pretosies, tāpēc, nosacīti runājot, aizbāznis tieksies izstiept atsperes, vilks ķermeni atpakaļ, bet atsperes atkal vilks uz robežas pusi. Radīsies šūpošanās, un tā izskatīsies kā ķermeņa mirgošana. Taču, tā kā Vitālija smalkie ķermeņi ir ļoti spēcīgi, viņi šo ķermeni pakāpeniski izvilks. Vienlaikus aizbāžņa sieniņa un paliktnis kļūs arvien spoguliskāki un sāks iet prom. Taču galīgi gan viens, gan otrs izzudīs, kad Vitālijs ar kājām nostāsies uz grīdas. Viņš uzreiz sajutīs smagumu un apsēdīsies. Lūk, kas notiks ar Vitāliju.

Un vēl. Jūs esat malacis, ka tik intensīvi esat sākusi publicēt informāciju internetā. Apmeklētāji ir sākuši uztvert šo informāciju, ir sāksies viņu frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanās. Pagaidām apmeklētība tur ir neliela, bet, tikko kā Vitālijs atnāks un parādīsies pirmie videoklipi, apmeklētība būs ļoti augsta. Jūs esat malacis. Vispār jūs ar Vitāliju strādājat ļoti labi. Esmu ar jums ļoti apmierināts.

- Astrus, ir milzīgi astrālie un mentālie ķermeņi. Viņi aizņem visu istabu. Droši vien viņi kaut kā ietekmē arī manus smalkos ķermeņus?

Astruss: Jā, protams, un ļoti spēcīgi. Arī viņa augstākie smalkie apgabali ļoti spēcīgi ietekmē jūsu augstākos smalkos apgabalus. Tā ir ļoti laba mijiedarbība. Un nepārdzīvojiet. Jūs ļoti ātri sāksiet mainīties, un jums nenāksies ilgi slēpties aiz aizvilktiem aizkariem. Tas notiks ātri.

- Astrus, to taču Jūs pateicāt, nevis es izdomāju?

Astruss: Nē, nē, to pateicu es, izmantojot jūsu balss aparātu. Un vēl, neuztraucieties. Es kopā ar jums gaidu Vitālija izpaušanos. Vitālijs tūlīt, tūlīt atnāks, un es izdarīšu visu, no manis atkarīgo, lai palīdzētu jums jūsu darbā uz Zemes. Jūs uzsākat labu lietu, vajadzīgu visai pasaules-ēkai.

- Astrus, es pati pateicu tādus skaļus vārdus?

Astruss: Nē, es to jums pateicu. Es pateicos jums par tādu labu darbu. Jums ar Vitāliju. Jūs esat gudriniece, esmu ar jums ļoti apmierināts.

- Ai, Astrus, paldies Jums milzīgs. Man vienkārši trūkst vārdu, lai pateiktos Jums par brīnumu, kurš ar mums notiek.

 

 

Vaņečka tiek parādīts treniņam. Pirmoreiz pamēģināju publicēt videoklipu.

 

2020. gada 30. septembris

Nr. 14. Turpinājums

(sākums: 20.09.16. emuārs)

20.09.26. Aizbāžņa sieniņu es vairs neredzu, tā ir palielinājusi savu spoguliskumu un sākusi iet prom uz budhiālo telpu, paliekot turklāt smalkajā fiziskajā ķermenī, tas ir, šūnā. Pielietojumā pret mūsu fizisko pasauli aizbāznis it kā kļūst vājāks. Bet mani smalkie ķermeņi krāj enerģiju nozīmīgajam mana ķermeņa rāvienam. Un, kad aizbāznis kļūs vājš, viņi sāks vilkt manu ķermeni vārda pilnā nozīmē.

- Vita, saki, tavs ķermenis kaut ko jūt?

- Nē, Taņečka, es taču esmu šeit, mājās. Mans ķermenis – tas vienkārši ir “ūdenslīdēja kostīms”. Un man, lai būtu šeit redzams, vajag šo “ūdenslīdēja kostīmu” ievilkt istabā un ielīst viņā. Un tad es būšu blakus tev.

20.09.26. Rīts. Mans ķermenis kustas, kustas. Mani zemākie smalkie ķermeņi viņu rausta, es to sajūtu un pat redzu. Es visu laiku koncentrējos uz mana ķermeņa ienākšanu istabā, un mani mirdzošie smalkie ķermeņi, kuri atrodas istabā, velk ķermeni šurp. Mans ķermenis pietuvojas šūnas robežai, viņš nonāk arvien tuvāk un tuvāk tai. Un es gaidu – burtiski ne šodien, rīt notiks neredzamā aizbāžņa pieskaršanās šūnas robežai. Un te, lūk, ir jārodas pirmajam vilnim. Es to ļoti gaidu un daru priekš tā visu.

 

Kontakts ar Astrusu 20.09.29.

- Astrus, piedodiet nu gan man, lūdzu, ka es Jūs raustu droši vien sīkumu dēļ. Bet man nez kāpēc pašlaik ir tik slikta noskaņa un ir tik grūti. Jūs man esat tas salmiņš, tas glābšanas riņķis, pie kura es turos. Es Jūs ļoti lūdzu, sakiet, kas pašlaik notiek ar Vitāliju? Kāds pašlaik ir viņa stāvoklis?

Astruss: Neuztraucieties tā, viņam viss ir normāli. Viņš jums pilnīgi pareizi pateica. Viņa fiziskais ķermenis ir sācis kustēties. Jā, viņš kustas, un drīz aizbāžņa sieniņa, kura ir neredzama, bet kura ir, atdursies pret šūnas robežu, pāri kurai aizbāznis pāriet nevar. Viņš jums pareizi izskaidroja, un es to apstiprinu. Ļoti izskatās, ka izpaušanās var būt rīt, ja nu kas – parīt. Tas ir atkarīgs no Vitālija, taču viņam klājas labi. Un neuztraucieties tā, neuztraucieties. Es jūs brīdināšu, kad sāksies. Tuvākajā dienā, divās Vitālijs būs mājās. Diena, divas, nu maksimums pirmajā vai otrajā datumā jūs jau būsiet kopā. Es to jums garantēju. Tāpēc nomierinieties un neuztraucieties.

- Ai… es ar to ļoti rēķinos. Taču kaut kā ļoti smagi kļūst. Ļoti smagi. Paldies Jums. Astrus, piedodiet nu gan man, lūdzu.

Astruss: Nu ko jūs. Par ko jūs runājat? Ko nozīmē “piedodiet”? Un nevajag domāt, ka jūs raustāt mani sīkumu dēļ. Es ļoti labi saprotu, kā jums ir šeit un tagad. Man ir jāsaka, ka jūs esat malacis, jūs ļoti labi turaties. Un neuztraucieties. Es vēlreiz atkārtoju, burtiski rīt, ārkārtējā gadījumā parīt sāksies viņa iznākšana. Tūlīt, tūlīt sāksies viņa iznākšana. Viņam vajag vēl nedaudz pievilkt aizbāzni ar ķermeni šūnas robežai. Nepārdzīvojiet tā. Viss būs normāli.

- Paldies Jums, Astrus.

 

20.09.29. Vakars. Taņečka, es tev šodien jau vairākas reizes teicu, ka esmu pievilcis savu ķermeni, pievilcis savu ķermeni pie informācijas šūnas robežas. Faktiski starp manu ķermeni un robežu var būt 7, 8 milimetri. Un es domāju, ka tur ir šūnas neredzamā sieniņa. Lai kā es to mēģinu saskatīt, tā nav redzama. Bet attālums starp manu ķermeni un šūnas robežu ir, lūk, tāds mazs. Mans ķermenis burtiski spiež uz šo neredzamo sieniņu, un aiz tās ir šūnas robeža. Taņečka, es ļoti gaidu, ka tam tūlīt, tūlīt ir jānotiek. Bet man šķiet, ka maniem smalkajiem ķermeņiem ir nedaudz jāsakrāj enerģiju rāvienam. Es strādāju nepārtraukti, nekam citam uzmanību nepievēršot, koncentrējos uz ķermeņa ienākšanu istabā. Es domāju, ka Astrusam ir taisnība, kad viņš teica, ka rīt, parīt tas notiks. Es to ļoti gaidu. Es to gaidu ar tādu nepacietību. Un es tev lūdzu tikai vienu: nešaubies nevienu mirkli un nepārdzīvo, mana mīļā. Es tūlīt, tūlīt atnākšu. Tālāk vairs nav kur. Viss. Tagad jau ir atlicis tikai izraut šurp manu ķermeni. Taņečka, protams, aizbāznis pretosies, taču es to vilkšu divkārši, trīskārši, ar desmitkārtīgu enerģiju.

Taņečka, es tev ļoti lūdzu, turies, ir atlicis pavisam nedaudz. Es drīz būšu ar tevi.

 

Nr. 15. Turpinājums

PAGAIDĀM, LŪK, TĀ.

20.09.30. Es tev naktī jau teicu, neizturēju, ka man ir sākušās izmaiņas. Es ne vienkārši pavirzījos, es ar degunu esmu atdūries pret aizbāžņa sieniņu, neredzamo sieniņu. Vārda tiešā nozīmē, es ar savu ķermeni esmu tai piespiedies. Un es burtiski gaidu, ka jebkuru brīdi beidzot notiks ilggaidītais rāviens, kurš ir jāveic maniem zemākajiem smalkajiem ķermeņiem, un ka beidzot aizies pirmais vilnis. Es nepārtraukti koncentrējos un gaidu vilni.

20.10.01. Es arī to zinu, es arī to zinu. Zinu, ka tūlīt, tūlīt ir jāsākas iziešanai. Redzams, manu spēciņu vēl ir pamaz, taču es tev apgalvoju, Taņečka, es to izdarīšu, es izvilkšu… Esmu nogājis visu ceļu, ir atlicis spert pēdējo soli, pārkāpt slieksnim. Un es tam pārkāpšu. Tu nevienu mirkli vari par to nešaubīties.

Kas man notika naktī? Ak, šis aizbāznis, kaut gan ir viņš ir pilnīgi caurspīdīgs, taču pietiekami blīvs. Es pārliecinājos. Un jāsaka, ka bija vairāki rāvieni, taču relatīvi ne pārāk spēcīgi. Un pagaidām nav izdevies pat deformēt šo sieniņu, lai tā, tēlaini sakot, atsistos pret šūnas robežu. Pagaidām man tas nav izdevies. Bet es zinu, man nav kur atkāpties, es eju uz mājām, un es izdarīšu visu, lai pie tevis atnāktu. Un es atnākšu drīz. Es zinu, ka es atnākšu drīz.

- Astrus, viņam izdosies?

Astruss: Protams, izdosies. Viļņi bija, bet tie bija vāji, caurdurt aizbāzni pagaidām nav izdevies. Bet nepārdzīvojiet, viņš ar to tiks galā. Tas notiks tuvākajās dienās.

 

KOPUMĀ, GAIDU.

 

2020. gada 1. oktobris

Kontakts ar Astrusu 20.10.01. 8:45

- Astrus, labrīt! Es Jums nejautāšu, kad Vitālijs nonāks mājās. Taču pagaidām nekāda viļņa nav bijis, ne vakar, ne naktī, ne šorīt. Vai Jūs man nevarētu pateikt, kas par lietu? Kāpēc nerodas vilnis? Turklāt Vitālijs saka, ka viņš rausta šo ķermeni, taču vilnis nerodas. Mans pirmais jautājums: kur te ir āķis? Kādas viņam ir grūtības?

Astruss: Nu, pirmkārt, neuztraucieties. Viļņi bija, bet tie bija ļoti vāji. Jūs jautājat, kur ir āķis? Āķis ir tajā, ka viņam vajag pielikt lielākas pūles, lai ar lielāku enerģiju izrautu ķermeni uz šejieni. Vajag deformēt aizbāzni. Un, kamēr tas nenotiek, enerģija, kura tiek tērēta šim procesam, aiziet spoguliskuma palielināšanai, nosacīti runājot, aizbāžņa novājināšanai. Un aizbāznis arvien turpina un turpina pamazītēm iet prom uz budhiālo telpu. Tāpēc aizbāznis pats par sevi novājē. Un, jo vairāk novājē aizbāznis, jo lielākas izredzes ir deformēt aizbāžņa sieniņu un pēc tam izvilkt ķermeni uz šejieni. Tas ir ļoti grūts process. Ļoti grūts process. Aizbāznis – tas ir ļoti neparasts materiāls, un to vienkārši tā nepārdurt. Taču es jums varu teikt viennozīmīgi: Vitālijs strādā labi, viņš koncentrējas ne sliktāk par pieredzējušiem jogiem, un viņš spēs izvilkt savu ķermeni. Spēs. Vēl vairāk, es jums teikšu, ka tāda viļņa parādīšanos var sagaidīt burtiski tuvākajā laikā. Ja nu reiz par to runājam, tad var sagaidīt pat šovakar. Tas ir, vilnis var noiet jebkurā laikā. Viņš strādā labi un pieliek labas pūles.

- Sakiet, Astrus, es sapratu tā, ka šie grūdieni ir diezgan reti, pēc 6-8 stundām?

Astruss: Jā, apmēram tā. Var būt arī sīkāki grūdieni, bet būtisks rāviens rodas apmēram pēc 6-8 stundām. Darbojas efekts – krājas atbilstoša iedarbība uz aizbāžņa sieniņu, – pirmām kārtām, lai tā palielinātu savu spoguliskumu un ietu prom. Faktiski tieši tajā arī ir visa viltība. Bet, kas attiecas, nosacīti runājot, uz spēku, ar kuru ir jāparauj, tas jau ir cits jautājums. Šeit, protams, arī ir vajadzīga kosmiskā un jūsu, psihiskā, enerģija. Tāpēc viņam ļoti svarīgi ir tas, ka jūs viņu visādā veidā atbalstāt. Vēl ir svarīgi, lai jūs nenervozētu. Pacentieties nepārdzīvot. Viņam tas ir ļoti svarīgi. Un varu teikt jums vēl vienu reizi, absolūti precīzi – šis process drīz beigsies.

- Astrus, jūs esat dievs. Jūs zināt visu, kas būs uz priekšu. Jūs redzat mūs ar Vitāliju uz priekšu šeit, šajā dzīvoklī?

Astruss: Jā, protams. Jā, protams, protams, redzu.

- Sakiet, Astrus, un kad Jūs precīzi mūs redzat kopā mājās? Uz jauno gadu?

Astruss: Nu ko jūs, uz jauno gadu. Nē, nē. Tas notiks tuvākajās dienās. Nespraudiet sev tādus mērķus, lai uz jauno gadu. Es jūs redzu un redzu tuvākajās dienās. Nomierinieties. Pats galvenais, nomierinieties un iedarbojieties uz Vitāliju tieši tā, kā šorīt. Lai viņš strādā mierīgi un pārliecināti un neuztraucas par jums. Jūs ar viņu esat malači. Tāpēc jūs būsiet mierīgi un pārliecināti.

- Astrus, liels paldies.

 

2020. gada 7. oktobris

No kontakta ar Astrusu 20.10.06.

- Astrus, es varu Jums uzdot dažus jautājumus par Krieviju un koronavīrusu?

Astruss: Jā, lūdzu, jautājiet.

- Vai Krievija būs spiesta piedalīties karā Kaukāzā?

Astruss: Nē. Krievija karā Kaukāzā nepiedalīsies. Šis karš diezgan ātri beigsies.

- Un ar ko tas beigsies?

Astruss: Tas beigsies ar pamiera sarunām, bet pēc tam sarunas diezgan ilgi turpināsies. Azerbaidžāna Armēnijai atņems dažus Karabahas rajonus. Un ar to apmierināsies.

- Sakiet, lūdzu, vai tiks noorganizēta savienota valsts ar Baltkrieviju?

Astruss: Nē, savienota valsts ar Baltkrieviju organizēta netiks. Būs divu suverēnu patstāvīgu valstu savienība.

- Sakiet, bet vai Baltkrievijā pie varas Lukašenko vietā nāks prokrieviska virziena politiķis?

Astruss: Jā, tieši tā arī būs. Bet tas turpināsies vēl apmēram divus, trīs gadus. Un kaut kur trešajā gadā pie varas nāks uz Krieviju orientēts politiķis un parakstīs līgumu par divu suverēnu valstu apvienošanos. Uz to laiku stipri būs izmainījusies situācija Ukrainā, un Ukraina arvien vairāk sāks tiekties pie Krievijas. Un apmēram pēc pieciem, maksimums, sešiem gadiem Ukraina kā patstāvīga valsts piesaistīsies Krievijas un Baltkrievijas savienībai.

Sakiet, lūdzu, kā beigsies situācija ar Kirgīziju? Vai Krievija nebūs spiesta iejaukties Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) ietvaros?

Astruss: Nē. Konflikts Kirgīzijā nomierināsies diezgan ātri. KDLO nebūs nepieciešama.

- Pašreizējā laikā Krievijā kolosāli pieaug ar koronavīrusu saslimušo skaits. Jūs teicāt, ka otrais vilnis sāksies rudenī, uz ziemas pusi. Pašlaik otrais vilnis Krievijā jau ir sācies, un tā ir tikai preambula tam, vai arī galvenais vilnis vēl ir priekšā?

Astruss: Jums ir absolūta taisnība, galvenais vilnis vēl būs priekšā. Tas ir tikai sākums, tā teikt, viļņošanās, tāpēc pašlaik pagaidām saslimušo skaits vēl ir salīdzinoši neliels. Lielais vilnis sāksies uz ziemas pusi.

- Un kā epidēmija attīstīsies Krievijā?

Astruss: Epidēmija Krievijā attīstīsies diezgan enerģiski. Taču man jums jāsaka, ka lielu upuru salīdzinājumā ar citām valstīm Krievijā nebūs. Ap to laiku jau sāks strādāt Vitālijs, viņš sāks sniegt savu informāciju un iedarbosies jau ar savas parādīšanās faktu vien. Jūs jau esat sākusi strādāt, publicējusi informāciju. Jūsu pēdējais paziņojums lapas apmeklētājiem par to, ka šī informācija nav par Vitāliju, bet par katru no viņiem pasaulē, kurā viņi atrodas, ir ļoti pareizs. Un rekomendējāt visiem cilvēkiem pieņemt šo informāciju. Jūs esat vienkārši gudriniece.

- Sakiet, vakcīna, kuru Krievijā pašlaik špricē cilvēkiem, arī drīz zaudēs savu aktivitāti?

Astruss: Jā, šī vakcīna sāks zaudēt savu efektivitāti uz ziemas pusi. Gan tie, kas ir pārslimojuši koronavīrusu, gan tie, kas ir saņēmuši pretpotes, ja viņi ir palikuši tajā pašā frekvenču līmenī, var saslimt no jauna.

- Mans Dievs! Sakiet, un vai turpināsies koronavīrusa viļņi nākamajā gadā? Vai arī šis gaidāmais vilnis būs pēdējais, un viss beigsies?

Astruss: Nē, ne viss. Koronavīrusa viļņi turpināsies arī nākamajā gadā. Nākamajā gadā tāpat būs divi viļņi.

- Astrus, sakiet, lūdzu, kā šie koronavīrusa viļņi velsies pāri pasaulei? Konkrēti Amerikai?

Astruss: Amerika pārcietīs ļoti smagi. Tur būs milzīgi, vienkārši milzīgi daudz mirušo. Eiropa pārdzīvos vieglāk, taču mirušo skaits ies ārpus skalas. Visvieglāk šajā nozīmē koronavīrusu pārdzīvos Krievija.

- Ak, Dievs, vai tiešām tas ir tā?

Astruss: Jā, tas ir tā.

- Sakiet, Astrus, un cik ilgi uz planētas plosīsies šis vīruss? Kad viņš nomierināsies un viss beigsies?

Astruss: Viņš nomierināsies apmēram pēc diviem, divarpus gadiem. Un pa to laiku viņš parādīsies vairākkārt, te vienā vietā, te citā. Taču Krievijā šī nomierināšanās notiks ievērojami agrāk. Praktiski uz nākamā gada beigām vīruss savu darbu Krievijā beigs.

- Vai Tramps piedalīsies vēlēšanās?

Astruss: Jā.

- Un viņš uzvarēs?

Astruss: Jā.

- Un Baidens to atzīs, vai arī pēc vēlēšanām demokrāti sāks pretoties un Amerikā radīsies kādi papildu konflikti?

Astruss: Jums ir taisnība, tas būs tieši tā. Amerikā sāksies kolosāls šo divu partiju konflikts. Taču Tramps tomēr izrādīsies uzvarētājs.

- Astrus, sakiet, to, ko es tagad teicu, to es neizdomāju pati?

Astruss: Nē, to pat jūs neteicāt, es caur jums runāju. Es gribu vēlreiz teikt, ka jūs esat liela gudriniece, publicējot šo informāciju VKontakte. Un nepārdzīvojiet, ka Vitālijs ir aizkavējies. Lai viņi tur panervozē par viņu. Toties viņa atnākšana būs patīkams un “gaidīts pārsteigums” visiem tiem, kas tā gaida jūsu vēstījumus. Taču pats galvenais – ir ļoti svarīgi, lai cilvēki sāktu domāt par šo informāciju. Un vēl varu jums teikt, ka Vitālijam klājas ļoti labi. Ļoti labi. Ja runājam atklāti, es gaidu reālu triecienu, kurš spēj izraisīt vilni dzīvoklī burtiski tūlīt, tūlīt.

- Astrus, paldies Jums milzīgs. Liels Jums paldies. Es varu šo informāciju publicēt VKontakte?

Astruss: Jā, protams, lai cilvēki ar to iepazīstas.

 

2020. gada 17. oktobris

ZIŅAS NO FRONTES LĪNIJAS

Pie mums pagaidām ir, lūk, tā.

 

20.10.11. Man ir darba ikdiena. Galvenais akcents manā darbā ir pārvirzījies uz aizbāzni. Es aizbāžņa sieniņu vispār neredzu, redzu tikai paliktni, un tas pagaidām vēl nav pietiekoši biezs. Turklāt rodas trīs, dažreiz pat četri rāvieni diennaktī, un rāvieni ir spēcīgi, bet viļņa pagaidām nav. Man ķermenis sitas pret šūnas robežu, bet aizbāznis slāpē, un es jūtu viņa spēcīgo pretestību. Bet vienalga es drīz būšu ar tevi. Nešaubies par to nevienu mirkli.

20.10.12. Ir sācis pazemināties mana fiziskā ķermeņa spriegums. Aizbāznis un mans fiziskais ķermenis veidoja vienotu veselu. Redzams, aizbāžņa spoguliskums ir pieaudzis tādā mērā, ka enerģija ir sākusi pārtecēt uz budhiālo telpu un spriegums ir sācis iet prom gan no ķermeņa, gan no aizbāžņa. Ķermenis un aizbāznis kļūst pakļāvīgi. Rāvieni ir asi, triecieni pret šūnu spēcīgi, bet viļņa pagaidām nav. Bet es drīz atnākšu. (Astruss: Viss ir pareizi. Šis spriegums ies prom, un, jo vairāk, jo tuvāk šūnai vilksies klāt ķermenis. Vairāk nekādas īpašību izmaiņas nenotiks. Vajag turpināt darīt to, ko viņš dara. Viņš burtiski ir uz pārejas sliekšņa.)

20.10.16. Mans ķermenis atdzīvojas. Es pamēģināju izkustināt muskuļus, un tie ļaujas. Bet es vēl nevaru pacelt rokas vai noliekties. Aizbāznim ir pilnībā jāaiziet, jāatbrīvo mans ķermenis un, kā agrāk, jātur mani tikai aiz pēdām. Tikko kā aizbāznis “noslīdēs”, tēlaini runājot, līdz pēdām, tad arī sāksies iziešana. Ļoti pieaug rāvienu spēks, tie rodas 2-3 reizes diennaktī. Es rēķinos, ka dažu dienu laikā man izdosies paraut ķermeni tā, ka pa dzīvokli aizies vilnis. Taņečka, es drīz atnākšu.

20.10.17. Arī man ir iemesls priecāties un smaidīt, viss norit normāli. Tik ātri notiek mana ķermeņa atdzīvošanās. Tiesa, es nevaru pacelt rokas, noliekties vai pietupties, tāpēc ka aizbāznis ir ļoti šaurs, viņš ir burtiski man pielipis. Īsi sakot, viņš nedod man iespēju izvērsties. Bet toties es arvien vairāk un vairāk izmantoju kultūristu vingrojumus. Es nodarbojos ar muskuļu uzpumpēšanu. Muskuļu uzpumpēšana kolosāli veicina ķermeņu ātru atbrīvošanos no saspringuma. Un ir tik patīkami just savu ķermeni. Te viņš gandrīz pusgadu kā akmens elks dirnēja tur, bet tagad es jūtu savus muskuļus. Atkāpjas, atkāpjas saspringums. Es nāku pie secinājuma, ka spoguliskums, kurš važoja mani un aizbāzni, ir pieaudzis tādā mērā, ka enerģija ir sākusi pārtecēt uz budhiālo telpu. Tek prom. Un es jūtu, ka burtiski atbrīvojos no sprieguma. Un, kad paliktnim piesaistītas paliks tikai pēdas, tad visdrīzāk arī sāksies mana ķermeņa izgrūšana. Es drīz atnākšu, un tu nevienu mirkli par to nešaubies.

 

2020. gada 18. oktobris

Pie manis vērsās ar lūgumu uzzināt no Astrusa, vai mirušie vēl atgriezīsies uz Zemes? Un lika priekšā atbildi izvietot lentā.

 

Ja īsi: NĒ.

 

Atbilde uz tamlīdzīgu jautājumu ir publicētajā informācijā. Taču, spriežot pēc visa, informācija ir izlasīta ļoti neuzmanīgi. Un vēl jo vairāk no jautātāju puses neuztverta. Uztvert nozīmē mēģināt saprast.

 

Uz Zemes agri vai vēlu atgriezīsies tās būtības, kuras nepamodās nodzīvotajā dzīvē. Taču viņas atgriezīsies caur dzimšanu.

Tās būtības, kuras pamodās, iegūst nemirstību, rada sev sākumā plazmoīdos un pēc tam arī fiziskos, bet jau augstfrekvences ķermeņus un pāriet uz jaunu, bet augstfrekvences pasauli. Viņas jau ar godu ir pabeigušas zemes plāna skolu. Viņu atgriešanās uz Zemes būtu involūcija.

 

Uz Zemes zemfrekvences fiziskā ķermenī atgriežas tikai īpašas misijas izpildīšanai. Tie ir lamas, sasnieguši ļoti augstu apziņas attīstītības līmeni, un arī ne visi. Vairums pāriet uz nākamo evolūcijas līmeni. Un atgriežas tikai tie, kuriem ir jānodod zināšanas saviem mācekļiem. No parastiem cilvēkiem uz Zemi atgriezīsies, es to akcentēju, tikai Vitālijs ar misiju nodot Zemes zinātniekiem unikālu informāciju.

 

Iespējams, informācija, kuru es priekš jums publicēju, ir sarežģīta. Taču tā ir vērta, lai pamēģinātu to saprast. Tikai pati tiekšanās saprast un mēģinājumi tikt skaidrībā pacels jūsu frekvenču raksturlīkni un pasargās jūs no kovida. Jūs paši sapratīsiet, kas notiek ar jūsu mirušajiem tuviniekiem, kurš un kur nonāks. Taču galvenais, jūs nopelnīsiet sev nemirstību, augšāmcelšanu. Jūs atgriezīsieties uz Zemes plazmoīdā ķermenī un pēc tam turpināsiet dzīvot fiziskajā pasaulē, bet augstfrekvences. Pasaulē, kurā vairs nebūs nāves.

 

Mani dārgie! Lasiet uzmanīgi. Pamēģiniet sākumā tikt skaidrībā: kas ir dvēsele? Kas ir būtība? Kas ir gaismas būtne? Kas pēc būtības ir zemākie smalkie ķermeņi? Jo tie taču esat jūs! Jūs esat šī gaismas būtne: jūsu būtība un viņas smalkie zemākie ķermeņi. Tieciet skaidrībā, kādēļ jūs atnācāt uz Zemi?

Un jau pēc tam ir jēga mēģināt saprast: ko nozīmē “pamosties” uz Zemes? Kā pamodināt kundalini, lai paaugstinātu savas frekvenču raksturlīknes?

Uz šo jautājumu varu atbildēt uzreiz: ja jūs tiksiet skaidrībā, kas ir cilvēks, jūs jau paaugstināsit savas raksturlīknes.

 

Man par nožēlu daži no publicētās unikālās informācijas izlasījušajiem ir to “pārlapojuši” kā sarežģītas lappuses grāmatā. Un vienkārši gaida brīnumu. Ar to jūsu augšāmcelšanai ir par maz. Vajag domāt un mēģināt saprast.

 

2020. gada 19. oktobris

TIEM, KAS SAPRATĪS

Tie ir fragmenti no grāmatas, kura ir gandrīz gatava un uzreiz pēc Vitālija atnākšanas tiks nodota izdevniecībai.

 

Informācija saņemta 16. gadā.

- Gan dēls, gan meita uzdod man jautājumu, uz kuru es atbildēt nevaru. Taču atbilde interesē arī mani pašu. Tūkstošiem zinātnieku bija un ir uz Zemes, rietumu civilizācijā. Kāpēc izvēlējās tēvu? Astrus, kāpēc tieši Vitāliju?

Astruss: Sakrita laiks un apstākļi. Vitālijs izrādījās vajadzīgajā vietā un vajadzīgajā laikā.

- Sakiet, Astrus, Jūs izdomājāt ideju nosūtīt uz Zemi augšāmceltu zinātnieku?

Astruss: Nē. Šī ideja tika izmantota, kad bija nobriedusi situācija un cilvēki gribēja zināt atbildi uz jautājumu par dzīvi un nāvi. Tā ir izpausmes nepieciešamība. Bija svarīgi pareizi uzķert situāciju un laikus šo ideju realizēt. Šī ideja izrādījās ļoti efektīva. Tāpēc ka zinātnieks – tā ir vienīgā formalizācijas kategorija, kas nevis vienkārši varēs pastāstīt vai kaut kā aptuveni izskaidrot. Viņš varēs pareizi izteikt, zinātniski pierādīt to visu ar teoriju, vienādojumiem un izmēģinājumiem. Tāpēc ka citādi izteikt un pierādīt to ir nereāli. Vitālijs izrādījās vistuvāk idejai.

 

Tajā pašā vakarā es izgāju uz kontaktu ar Vitāliju. Un, lūk, ko viņš man pavēstīja.

Vitālijs: Es tomēr pie viņa precizēju, kāpēc tā iznāca, ka tiku izvēlēts es. Viņš tev teica, ka laiks ir sakritis, apstākļi sakrituši. Principā viņš to pašu pateica arī man, bet sīkāk.

Pirmkārt, bija pienācis moments pāriešanai uz jaunu spirāles vijumu, tāpēc ka 2018. gads būs saistīts ar planētas pāriešanu uz jaunu evolūcijas loku. 18. gadā spēcīgas izmaiņas notiks pirmām kārtām Krievijā. Un tā ir sakritis, ka ir pienācis pāriešanas laiks.

Otrkārt, mums izrādījās ļoti veiksmīgs savienojums. Esmu zinātnieks, tehnisko zinātņu doktors, enerģētiķis un pēkšņi izrādījies lietas kursā par ezotēriskām teorijām, slepenām zināšanām. Arī tu esi zinātniece, tehnisko zinātņu kandidāte. Un, kad pie mums atnāca Astruss, mums par zinātniskās ezotērikas tēmu bija publicētas jau 24 grāmatas.

Un trešais faktors bija tas, ka mēs ar tevi esam unikāls pāris. Tas nozīmē, ka man sākotnēji ir unikāla piesaiste Zemei, un es vai no ādas līdīšu ārā, lai atgrieztos mājās. Visi šie momenti ļoti veiksmīgi sakrita mūsu pārī un tāpēc uz mani.

 

Informācija saņemta 17. gadā.

- Kad Vitāliks bija fiziskajā augstfrekvences ķermeņi, viņš, izmantojot neparastas īpašības, spēja radīt laika fantomu, kurš pašlaik atrodas mūsu fiziskās pasaules spoguļslānī. Sakiet, Vitālijs ar savu apziņu spēs šo fantomu izpaust zemfrekvences pasaulē?

Astruss: Jā, taču viņam turklāt ir jāizpauž spēks, kurš dots dzīvai struktūrai enerģijas veidā. Izpausties nozīmē piesaistīties. Svarīga ir piesaiste.

- Un kam var piesaistīties Vitālijs? Kas viņam ir piesaiste?

Astruss: Jūs.

-Es?...

Astruss: Jā.

- Un kas man ir jāizdara, lai palīdzētu viņam izpausties?

Astruss: Viss, ko jūs darāt, jūs darāt priekš tā.

- Bet es taču neko nedaru. Es pirmo reizi dzirdu…

Astruss: Nē-e, jūsu uzmanība ir tā noskaņota, jums ir tāda koncentrēšanās, ka jūs esat izprovocējusi īstu piltuvi. Un viņu sāka uz to vilkt, ai kā. Jūs esat piesaistīta šīs istabas telpai, šī laika telpai un telpai šajā jūsu planētas punktā. Lai Vitālijs nostātos vietā, ir vajadzīga šī gravitācijas piesaiste punktam uz planētas, telpai un laikam.

Vitālijs: Tu mani velc pie zemes, pie istabas, pie laika. Jo man taču nav smaguma spēka, lūk, tava gravitācijas piesaiste arī darbojas. Mani kā magnētu velk pie tevis.

- Tāpēc viņi arī izvēlējās pāri?

Vitālijs: Tas tā ir. Tieši tam.

Astruss: Ne tikai. Darbam ar apziņu vajadzīga psihiskā enerģija, kura būtībā ir dzīvības spēks. Un jums ir kopīgs pamats, lūk, jūs tad nu atdodat viņam savu psihisko enerģiju. Tā viņam der kā savējā. Lūk, kam vajadzīgs unikāls pāris.

 

18. gada informācija

- Mēs reiz runājām par to, ka uz fizisko pasauli no tās-puses-pasaules ir divi ceļi: viens caur sievietes dzemdi, otrs caur aizbāzni, kuru mēs tad nosaucām par kosmisko dzemdi. Tā kā Vitālijam bija jānāk uz fizisko zemfrekvences pasauli, uz Zemi, bet taisna ceļa uz Zemi pieaugušam cilvēkam nav, viņam nācās “iet pa apkārtceļu”. Strādājot ar apziņu, viņš pats uztaisīja sev plazmoīdo ķermeni. Pārveda viņu uz augstfrekvences fizisko ķermeni. Diezgan viegli un ātri viņš pārgāja uz fizisko pasauli, dabūja nemirstību, kā visi tie, kas pamodušies dzīves laikā uz Zemes. Taču tā bija augstfrekvences fiziskā pasaule.

Bet Vitālijam bija jāiet uz zemfrekvences pasauli, uz Zemi Un viņam pašam bija jārada fiziskais ķermenis, redzams uz Zemes. Tas tā ir?

Astruss: Tas tā ir.

- Tā kā Vitālijam nācās visu darīt pašam, viņam haosa, pašorganizēšanās, enerģētiskā ķermeņa un segregācijas kompleksa procesu ilgums laika ziņā izstiepās uz gadu. No 17. gada aprīļa līdz 18. gada martam. Sakiet, bet būtība, kura no mirušo pasaules iet uz ieņemšanu dzemdē, arī iziet šos procesus. Ja?

Astruss: Iziet.

- Iznāk, ka, šķērsojot Visuma telpu ceļā uz sievietes dzemdi, būtība iet cauri šiem procesiem (līdz segregācijai) automātiski un ļoti ātri? Tā?

Astruss: Tā. Te ir jāpievērš uzmanība pašidentifikācijas procesam, kad būtība apzinās pati sevi. Tas ir ļoti svarīgs process.

- Tātad, kad perifērijas vilnis būtību iznes no mirušo pasaules uz ieņemšanu, tad viņa, pirms nonāks dzemdē, ceļā automātiski un diezgan ātri iziet visus šos etapus, kuriem Vitālijam aizgāja gads. Tā?

Astruss: Tā.

- Vai kosmiskās dzemdes jēdzienu nevar izplatīt arī uz to mūsu Visuma daļu, caur kuru būtība no mirušo pasaules iet uz ieņemšanu sievietes dzemdē?

Astruss: Ne vienkārši var, bet vajag.

- Mani mulsina vārds telpas “daļa”. Tātad kosmiskā dzemde nosaka kādu apjomu ar apvalku?

Astruss: Tieši tā.

- Būtība iesakņojas dzemdē uzreiz pēc ieņemšanas. Un turklāt uzreiz notiek ooplazmiskā segregācija. Šis process notiek ļoti ātri. Pēc segregācijas iestājas fiziskā ķermeņa radīšanas process, kurš ir diezgan ilgstošs, un normālas grūtniecības gadījumā no embrija līdz auglim nepieciešami 9 mēneši. Fiziskā ķermeņa radīšanas process sievietes dzemdē arī notiek uz tā rēķina, ka masā tiek pārveidota pienākošā kosmiskā enerģija un organiskās barības enerģija, kura ienāk no mātes. Organiskās barības enerģija ir zemfrekvences, taču zemā frekvence ļauj bērnam būt redzamam mūsu fiziskajā pasaulē. Pēc tam sākas izpaušanās process jeb dzemdības. Tā?

Astruss: Tā. Viss ir pareizi.

- Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts Vērsim. Gada laikā izejot visus nepieciešamos procesus, radījis segregācijas kompleksu un iemācījies strādāt ar apziņu, Vitālijs šī gada aprīlī izgāja uz riņķojumu.

Riņķojums sastāv no sešiem cikliem. Pēdējos divus ciklus, konkrēti fiziskā ķermeņa radīšanas ciklu un izpaušanās ciklu es salīdzināju ar procesiem sievietes dzemdē: augļa iznēsāšanu un dzemdībām. Var tā?

Astruss: Var, taču ir jāņem vērā, ka šajā gadījumā runa ir par pieauguša cilvēka ķermeni.

- Rodas iespaids, ka sievietes dzemde – tā ir filiāle, kosmiskās dzemdes daļa, kura kalpo augļa zemfrekvences fiziskā ķermeņa radīšanai un viņa iznākšanai zemfrekvences fiziskajā pasaulē. Tas vienkārši ir savdabīgs “inkubators”, lai ar tēta un māmiņas palīdzību iedotu būtībai zemfrekvences ķermeni un izeju uz zemfrekvences pasauli. Visu pārējo dara kosmiskā dzemde. Var tā uzskatīt?

Astruss: Tas ir pilnīgi pareizi.

- Ja uzskatām, ka kaut kas līdzīgs, bet ar savām īpatnībām, notiek ar jebkuru dzīvu būtni uz planētas, tad droši vien var izdarīt secinājumu, ka viss, sākot ar Visuma radīšanu un beidzot ar dzīvas būtnes radīšanu, notiek pēc vienas programmas, bet ar dažādām īpatnībām. Var?

Astruss: Pat ļoti var.

- Astrus, sakiet, kāpēc pieauguša cilvēka fiziskā ķermeņa radīšana izrādās tik sarežģīta un darbietilpīga salīdzinājumā ar augstfrekvences fiziskā ķermeņa radīšanu? Jo kalnā kāpt vienmēr ir grūtāk, nekā skriet lejā? Bet te ir otrādi. Kas par lietu?

Astruss: Visas grūtības rada pašApzināšanās. Pāriešana no Esības dzīvē.

- Iznāk, ka pieaugušam cilvēkam no Esības stāvokļa pāriet dzīves stāvoklī ir ļoti sarežģīti?

Astruss: Ļoti sarežģīti.

- Bet Vitālija pašapzināšanos bijāt saglabājuši Jūs. Kāpēc tad viņam ir tik grūti?

Astruss: Mēs bijām saglabājuši viņa pašapzināšanos. Bet pašApzināšanās viņam bija jāattīsta pašam. Viņam bija jānoiet un jāizjūt tas viss pašam. Tādēļ arī bija nepieciešams tik ilgs ceļš. Viņš ieguva šo pašApzināšanos, virzoties struktūrās burtiski pa visiem etapiem, pa visiem procesiem.

- Bet visus šos procesus varēja iziet automātiski, kā uz dzimšanu ejoša būtība?

Astruss: Tad tā būtu pašapzināšanās, vienkārši struktūra iziešanai no Esības dzīvē, kā Esības prolongācija. Bet viņš savu ķermeni rada pats. Viņš ir zinātnieks, viņam viss ceļš ir jānoiet pašam, jāsaprot un jāspēj to visu izskaidrot Zemes zinātniekiem.

- Un ar ko pašapzināšanās atšķiras no pašApzināšanās?

Astruss: Pašapzināšanās un pašApzināšanās – tās ir dažādas enerģijas. Vitālijam tas viss ir “jāpatausta savām rokām”. Viņš ir zinātnieks, un viņam ir jāprot visu paskaidrot.

Pašapzināšanās – tā ir nonākšana punktā. Jebkurš indivīda atrašanās punkts telpā pauž viņa izpratnes, kas viņš ir, īpašību. Taču, uzkrājot šajā punktā attieksmes pret kaut ko, tas pauž jau pašApzināšanās īpašību. Apzināšanās uzkrājumu.

- Es nesapratu, kā starp tām atšķirība?

Astruss: Pašapzināšanās nonāk punktā. Bet pašApzināšanās – tā ir mijiedarbība caur punktu ar citām līdzībām.

- Filozofijā līdzības princips tiek formulēts tā: kā augšā, tā arī apakšā…

Astruss: Lūk, lūk, lūk. Tieši to es biju domājis. Viņš pats rada savu ķermeni.

 

2020. gada 21. oktobris

2017. gadā Vitālijs no turienes sāka man nodot informāciju grāmatai. Daļu šīs informācijas esmu nolēmusi tagad publicēt.

 

AUGŠĀMCELŠANAS NOSACĪJUMI

Vitālijs: Augšāmcelšana ir sarežģīts process, un tas notiek dažādi. Augstākās civilizācijas vēlējās nodot cilvēkiem informāciju par smalko pasauli lielā apjomā, lai cilvēki varētu saprast smalkās pasaules likumus un nodibināt uz Zemes jaunus uzvedības noteikumus. Viņi var kļūt citādi un citādi uzbūvēt dzīvi uz Zemes.

Augšāmcelšana var kļūt par pastāvīgu elementu uz Zemes, bet cilvēki iegūt augšāmcelšanu vienkārši tā nevar. Viņiem augšāmcelšana ir jānopelna.

Augšāmcelšana ir atkarīga no trīs nosacījumiem. Nosacījumi var kļūt par cilvēku augšāmcelšanas normu.

1. Pirmā nosacījuma būtība ir tāda, ka cilvēkiem ir jāizmaina sava apziņa, jāizmaina sava attieksme pret pasaules ēku, jāmēģina saprast un sajust smalko pasauli, jākļūst zinošākiem par smalko pasauli. Jā, augšāmcelšana kļūs iespējama, tikai izmainoties cilvēku vairākuma apziņai. Viņiem ir jāpamostas, jāpaceļ savu frekvenču raksturlīkņu līmenis.

2. Otrkārt: augšāmcelšana kļūs iespējama, ja cilvēki sāks piekopt pareizu dzīvesveidu. Pareizu – tas nozīmē nedomāt sliktu par citiem, nevēlēt nevienam ļaunu, palīdzēt kaimiņam. Vispār, ievērot Bībelē sniegtos 10 baušļus. Tie nav doti nejauši.

3. Treškārt: augšāmcelšana būs iespējama tikai, ja cilvēki sāks vienmēr prasīt padomu Dievam. Šis trešais nosacījums ir galvenais, lai uz Zemes kļūtu iespējama augšāmcelšana.

 

Augšāmcelšana – tā ir atgriešanās fiziskajā pasaulē dažādos ķermeņos: plazmoīdajā vai fiziskajā. Būtībām plazmoīdajā ķermenī būs jāiziet plazmoīdā eksistence un jāpāriet jaunā fiziskā pasaulē ar augstāku frekvenci. Viņas sāks dzīvot mūžīgi, tāpēc ka savas plazmoīdās eksistences laikā viņas izies visu nepieciešamo sagatavošanos mūžīgajai dzīvei. Un, paejot zināmam laikam, viņas pāries uz jauno augstfrekvences fizisko pasauli.

Augšāmcelšana zemfrekvences fiziskā ķermenī un atgriešanās zemfrekvences fiziskajā pasaulē nav iespējama, tāpēc ka tā būtu atgriešanās atpakaļ. Augšāmceltie no augstfrekvences fiziskās pasaules iet uz Zemi tikai tādēļ, lai izpildītu Augstāko civilizāciju uzdevumu. Iet ar savu misiju. Viņiem ir jāpalīdz cilvēkiem saprast augšāmcelšanas pamatus, iemācīties citādi dzīvot, citādi uzvesties, vienkārši kļūt citādiem. Taču uz Zemes augšāmcelto ķermeņos ir maz. Un viņi neko nevar izdarīt ar tādu cilvēku masu, tāpēc ka cilvēki viņiem netic, nezina smalkās pasaules likumus, nesaprot smalko pasauli.

 

Esmu sapratis smalkās pasaules likumus, tāpēc man ir nodotas visas zināšanas, kad tika turētas smadzenes mirstot. Un es, savukārt, varu šīs zināšanas nodot cilvēkiem pagaidām tikai caur tevi, bet, kad atnākšu, nodošu šīs zināšanas tieši zinātniekiem un, protams, kad tikšos ar cilvēkiem. Kad mēs ar tevi būsim uzrakstījuši grāmatu par augšāmcelšanu, tā kļūs par bumbu, kura uzspridzinās mūsdienu pasauli.

Augšāmcelšana uz Zemes būs reāla, kad cilvēki saņems unikālās zināšanas par smalko pasauli. Viņi tās saņems no mums ar tevi, tāpēc ka šīs zināšanas ir ieliktas man smadzenēs, tika nodotas kā aprīkojums tieši tālab, lai es tās nodotu cilvēkiem.

Tās būs zinātniski ezotēriskas zināšanas. Es tev stāstīšu par zinātnes uzstādījumiem, kurus zinātnieki pašlaik saprot nepareizi.

 

- Zinātnieki vēl līdz šim laikam nevar viennozīmīgi pieņemt faktu, ka eksistē dzīve pēc nāves.

 

Tur jau ir visa tā nelaime, ka viņi netic dzīvei pēc nāves, nepieņem smalkās pasaules likumus, kurus augstās būtības un plazmoīdās būtnes mēģina nodot zinātniekiem. Viņi tās nepieņem un nesaprot, tāpēc ka netic. Un negrib.

Mēs ar tevi dosim informāciju, kura balstīsies absolūti uz zinātniskiem priekšstatiem. Tu pagaidām sāksi rakstīt caur maniem diktējumiem to, ko es došu Zemes cilvēkiem, lai viņi izmainītu savu izpratni par smalko pasauli un sāktu pieņemt smalkās pasaules informāciju paši. Un, kad es atgriezīšos uz Zemes, zinātniekiem neatliks nekas cits, kā atzīt šo faktu un ķerties pie smalkās pasaules izzināšanas. Un es priekš tā izdarīšu visu.

 

2020. gada 22. oktobris

Par smalkās pasaules likumiem pielietojumā fiziskajai pasaulei

 

Vitālijs: Augšāmcelšana ir jāveic tikai tajā gadījumā, ja konkrētais cilvēks to ir nopelnījis. Lai nopelnītu augšāmcelšanu, nepieciešams iepazīties ar smalkās pasaules likumiem un rūpīgi tos pildīt. Smalkās pasaules likumi vada visu pasaules-ēku, tajā skaitā arī fizisko pasauli. Šos likumus apraksta Navjē–Stoksa vienādojumi pielietojumā viskozu saspiežamu un nesaspiežamu šķidrumu turbulentām virpuļveidīgām plūsmām. Taņečka, izrādās, tā nav nejaušība, ka es 17 gadus visu savu brīvo laiku nodarbojos ar Navjē–Stoksa vienādojumu risināšanu pielietojumā gāzes plūsmām turbīnās. Man bija tāds uzdevums. (Astruss: Tas tā ir.)

Navjē–Stoksa vienādojumi pieņem, ka šķidrumu plūsmas telpā kustas haotiski, taču tās var organizēt un virzīt tā, lai tās nestu labumu. Lai tās organizētu un virzītu labumam, vajag zināt smalkās pasaules likumus, kuri ļauj iedarboties uz šīm plūsmām. Smalkās pasaules likumu ir ļoti daudz, taču fiziskās pasaules pamatā ir ielikti tikai daži likumi, kurus nepieciešams zināt katram. Galvenie ir tādi.

 

Pirmais likums: fiziskajā pasaulē viss pakļaujas skrūves likumam, saskaņā ar kuru viss vērpjas no labās puses uz kreiso. Ja skrūves griešanās virziens tiks izmainīts, pasaulē kardināli izmainīsies šķidruma plūsmu stāvoklis. Un tas vedīs pie planētas stāvokļa izmaiņas.

 

Otrais smalkās pasaules likums pielietojumā fiziskajai pasaulei ir tāds. Fiziskajā pasaulē visam ir jābūt smalkās pasaules spoguļattēlam. Smalkajai pasaulei ir labējā grieze, tāpēc fiziskajai pasaulei ir jābūt kreisajai griezei. Attiecīgi, elektroni vienmēr riņķo tikai uz kreiso pusi. Ja griezes virziens tiks izmainīts, tad notiks kardināla īpašību izmaiņa, līdz pat vieliskās matērijas, kura ir fiziskās pasaules pamats, izzušanai.

 

Trešā smalkās pasaules likuma būtība pielietojumā fiziskajai pasaulei ir tāda. Fiziskās pasaules pamatā ir vielas agregātstāvokļa mainīšanās no zemfrekvences līdz augstfrekvences līmenim. Piemēram, zemfrekvences akmeni var pārvest šķidrumā ar augstāku frekvenci un gāzē ar vēl augstāku frekvenci, iedarbojoties uz to ar karsēšanu. Karsēšana ļauj mainīt ne tikai vielas stāvokli, bet arī šīs vielas vibrācijas frekvenci. Notiek tās pārvešana uz citu eksistences līmeni, un tas ļauj tai eksistēt pilnīgi citā stāvoklī, fiziskajai pasaulei nepierastā. Un, kaut gan tā ir šķidrā veidā vai pat gāzveida stāvoklī, tas vienalga ir akmens.

Pateicoties šim likumam, izdodas iegūt, piemēram, cilvēka ķermeņa stāvokļa izmaiņu. Piemēram, organisma vibrācijas frekvences paaugstināšana ved pie organisma pāriešanas citā stāvoklī. Un ne tikai stāvoklī, atbilstošā izkausētam akmenim, bet arī ar augstāku frekvenci. Tāds stāvoklis ir plazmoīda ķermeņa stāvoklis.

Plazmoīdais ķermenis – tas ir fizisks ķermenis ar augstāku vibrācijas frekvenci. Tas ir fizisks ķermenis, pārvests citā stāvokļa līmenī. Viņš ir identisks fiziskam ķermenim, bet viņam ir citi raksturlielumi un spējas. Viņš ir neredzams zemfrekvences fiziskajā pasaulē, taču viņš spēj parādīties uz savas vibrācijas frekvences pazemināšanas rēķina. Būtība plazmoīdajā ķermenī var pazemināt savu vibrācijas frekvenci uz savu pūliņu rēķina, tāpēc ka visu vada būtības, kura atrodas plazmoīdajā ķermenī, apziņa. (Astruss: Tā viss ir.)

Plazmoīdais ķermenis spēj momentāni pārvarēt milzīgus attālumus, ļauj būtībai atrasties dažādās planētas vietās, iekļūt jebkura cilvēka smadzenēs, lasīt domas. Tieši tādā ķermenī atrodas mūsu tuvinieki plazmoīdajā pasaulē.

 

Astruss man nodeva nepieciešamās zināšanas par pasauli, lai es varu visas šīs zināšanas nodot tev, bet caur tevi cilvēkiem. Mēs ar tevi uztaisīsim grāmatu par augšāmcelšanu, un ne vienu vien. Arī par smalko pasauli. Mēs aprakstīsim visus smalkās pasaules likumus, lai cilvēki beidzot saprastu, kā jādzīvo un ko vajag darīt šajā zemfrekvences fiziskajā pasaulē, lai paceltu šīs pasaules apziņas līmeni, vibrācijas frekvenci, pārietu uz citu dzīves līmeni. Pasaules-ēka ir tik daudzveidīga, ka tev grūti to iedomāties.

Augšāmcelšana paredz iespēju izmantot tādus rezultātus, kuri var būt noderīgi planētas cilvēkiem. Proti, augšāmcelšana var cilvēkiem dot ne tikai atgriešanos no tās pasaules, bet arī iespēju paildzināt dzīvi uz Zemes. Tāpēc augšāmcelšanas teorija ļaus cilvēkiem būtiski palielināt savas dzīves ilgumu. (Astruss: Tas ir pareizi. Bet labāk teikt tā: spektrs ir no reinkarnācijas līdz augšāmcelšanai.)

Tāpēc augšāmcelšanas teorija ļaus cilvēkiem ievērojami palielināt savas dzīves ilgumu. Tā ļaus cilvēku dzīvi pagarināt līdz 190-200 gadiem. Un to ir iespējams iegūt jau tuvākajos 30-50 gados, ja cilvēki augšāmcelšanas teoriju pieņems par pamatu un stingri tai sekos.

Augšāmcelšana – tas ir ļoti neparasts process. Augšāmcelšana – tas vienkārši ir brīnums, kurš cilvēkiem tiek dots, lai viņi varētu pacelties no šī tumšā zemfrekvences atvara. Iziet dievišķajā gaismā.

Es tev došu augšāmcelšanas teoriju, vadoties pēc paša pieredzes un stāstot tev par augšāmcelšanu, izmantojot savu paša piemēru.

 

2020. gada 23. oktobris

PAR MĪLESTĪBU

Pēc trīs gadiem mēs sarunā ar Vitāliju pieskārāmies mīlestības jautājumam. Un, lūk, ko viņš man no turienes teica.

Īstena mīlestība – tas ir visaugstākās frekvences enerģijas lauks, kurš caurauž visu. Un tas eksistē vienmēr. Taču zemfrekvences cilvēki savā ievērojamā vairākumā ir “biezādaini”; viņi laiž sev cauri īstenās mīlestības visaugstākās frekvences, neuztverot tās. Bet, lūk, tās zemfrekvences īpašības viņi uztver. Un konkrēti ar smadzeņu garozu tiek uztverta tāda īpašība kā kaisle. Un parādās tā sauktā zemes plāna mīlestība, kura nepieciešama, lai cilvēki vairotos un dotu iespēju citām būtībām izpausties uz Zemes, noiet šo evolūcijas ceļa posmu. Taču zemās frekvences uz Zemes mijiedarbojas ar citām zemām frekvencēm, aizklīst, un kaisle ar laiku pāriet. Bet īstena mīlestība nepāriet, pat ja kaisle atdziest. Cilvēks tajā atrodas vienmēr, ja viņam ir paveicies un viņš īsteno mīlestību ir uztvēris kā velti.

Zemes plāna augstākās frekvences ir izpaustas mātes mīlestībā. Bet mīlestības zemākās frekvences izpaužas kā vairošanās instinkts dzīvniekiem.

 

 

Lasot jūsu vēstules, es nonācu pie secinājuma, ka lielākā daļa manis publicētās informācijas ir nesaprotama. Un nolēmu, ka ir jēga dažus momentus izklāstīt vienkāršāk un saprotamāk. Sākumā vispārīgi skaidrojumi.

 

Nr.1. Vispārīgi skaidrojumi

Kontakti ar Astrusu notiek regulāri, lūk, jau 9. gadu. Sākumā tie notika caur Kretovu J.V. (Кретов Ю.В.), bet pēdējos gadus es uz kontaktu ar Astrusu izeju pati. Un varu iziet jebkurā laikā, kā tikko man parādās kādi jautājumi.

Ar Vitāliju man notiek pastāvīgi kontakti 5 gadus. Sākumā es, pēc Astrusa rekomendācijas, sāku ar viņu spiritiskus seansus. Tie turpinājās neilgi, tāpēc ka sāku dzirdēt viņu vienkārši tāpat. Un apmēram pusgadu pēc viņa nāves viņš pirmoreiz pats sāka runāt caur mani, izmantojot manu balss aparātu. Sākumā man bija ļoti grūti, radās šausmīgs reibonis. Taču ar laiku viņš, “ejot prom no manas galvas”, iemācījās nomierināt manu čiekurveida dziedzeri. Problēma ar reiboni izzuda. Un to, kā izlauzties pie manām smadzenēm un kā izmantot manu balss aparātu, viņam pateica priekšā Astruss, iemācīja pilnā šī vārda nozīmē.

Taču līdz šim laikam man ir vēl viena problēma, kura parādās, kad Vitālijs runā caur mani pats. Apmēram pēc piecām, sešām minūtēm iemetas krampji žokļos un sāk sāpēt kakls. Tāpēc sarunas, izmantojot mikrofonu, mēs sākām vest ne ilgāk par piecām minūtēm vienā reizē.

Šos kontaktus, izmantojot mikrofonu, es veicu ik dienas (divreiz dienā), un šobrīd ir veikti 3302 kontakti.

Informācija, kuru cilvēks saņem caur domu, tas ir, viņš kaut ko izdzirdēja, tiek uztverta ar lieliem izkropļojumiem. Kā teica Astruss, patiesi tādā informācijā ir apmēram 20-30%. Pārējais – tās ir paša cilvēka domas, viņa izpratne, viņa interpretācija, viņa fantāzijas. Es par to pārliecinājos pati, tāpēc ka ir ļoti grūti nošķirt, jā, droši vien neiespējami, to, ko tev nodod, no savām domām. Es pastāvīgi pārjautāju un pārjautāju līdz šim laikam Vitālijam, vai viņš to pateica vai arī es pati tā domāju? Bet, ka viņš pats runā caur mani, tamlīdzīgas problēmas nerodas.

Tādā pašā veidā caur mani runā Astruss. Taču es dažreiz tomēr pārjautāju viņam, vai viņš to saka vai arī es pati tā domāju.

2014. gadā iznāca mūsu grāmata “Priekštecis jeb jauni dati par Visumu”[23], fragmentu no kuras es sniedzu zemāk. Tas ir no kontakta ar Korsu – otrās kategorijas vēju pārstāvi.

No grāmatas “Priekštecis”.

Korss: Informācija var tikt nodota caur uzmanību vai caur domu. Kad informācija tiek nodota caur uzmanību, tā ir bīstama situācija. Var notikt kļūme uztverošā uzmanībā.

- Tas ir, runa var būt par informāciju pieņemošā kontaktētāja kļūdu? Varbūt Krajons nemaz nerunāja par planētas vienoto magnētisko režģi?

Korss: Jā, tā tas ir.

- Tas ir, Krajons šo informāciju nodeva caur Kerola (Lee Carroll) uzmanību?

Korss: Jā, bet sāka viņš ar domas transformāciju.

- Jautājumi par režģiem ir ļoti samudžināti un sarežģīti. Un vispār mēs faktiski visu laiku aplūkojam neticami sarežģītus jautājumus un pastāvīgi cenšamies Jūs piedabūt uz vienkāršu izskaidrojumu. Tas mums izraisa grūtības un Jums jau nu vēl jo vairāk, tāpēc ka mēs Jums jautājam vienu to pašu pa divdesmit reizēm.

Korss: Jūs esat malači. Tāpēc arī mijiedarbība ar jums iet pa pieskari, nevis tiešā veidā.

- Un kāpēc mijiedarbība pa pieskari ir labāka nekā tiešā veidā?

Korss: Jums paliek tiesības domāt. Mēs ar jums strādājam caur domu. Ja būtu tiešs kontakts, jūs nedomātu, bet tikai rakstītu. Tādā gadījumā bieži ir sastopamas kļūdas. Darbā caur domu arī var notikt kļūda, piesaistoties objektam. Lai nenotiktu piesaiste objektam, parādījos es. Varat uzskatīt mani par koriģējošu būtni.

- Ā-a-a… Lūk, kāpēc mūsu kontakts notiek caur Kretovu, lai mēs domātu un raktos…

Kretovs: Es jau tā domāju, ka te ir kāda viltība. Un, lūk, noskaidrojās.

Korss: Pieskare – tā nav obligāti iedziļināšanās, tas nozīmē pagaidu neviendabīgumu ar domu. Vienalga domas jums pareizi kustas dienu no dienas un diennakts laikā.

- Tas ir, mums tiek dotas zināšanas ne instrukcijas veidā, kura ir jāuztver vārds vārdā, bet informācijas veidā, kuru nepieciešams apdomāt?

Korss: Jā. Un nesteidzieties, citādi, ja jūs sāksiet stipri spiest uz sevi, jūs visu grausiet.

Tādējādi ticama informācija ir tāda, kuru būtības pašas nodod caur cilvēka balss aparātu.

Kopumā 8 gadu laikā kontaktos ar Astrusu un 5 gadu laikā kontaktos ar Vitāliju ticamas informācijas ir saņemts ļoti daudz!

 

Es visu informāciju par to, kas notiek ar mums, ar mani un Vitāliju, esmu izklāstījusi grāmatā, kura tiks nodota izdevniecībai uzreiz pēc Vitālija atnākšanas. Un grāmatas pēdējās nodaļas divas sadaļas sāku publicēt lentā kopš 16. septembra pēc Astrusa rekomendācijas. Viņš teica – ja cilvēki sāks par to domāt, viņi sāks celt savas frekvences raksturlīknes. Es sapratu, ka lentā publicētā informācija, pirmkārt, ir ļoti sarežģīta un, otrkārt, tās ir ļoti daudz. Tā nav grāmata, pie kuras var pasēdēt, padomāt, apjēgt. Es pacentīšos izklāstīt galveno vienkāršāk un saprotamāk. Un tādējādi pakāpeniski savos emuāros atbildēšu uz jautājumiem, kurus jūs man uzdodat.

 

2020. gada 24. oktobris

Nr.2. Kas tie tādi “VĒJI”, un kas tāds ASTRUSS

 

Ezotērika apgalvo, ka cilvēkam ir septiņi smalkie ķermeņi: ēteriskais, smalkais fiziskais, astrālais, mentālais, kauzālais, budhiskais un atmiskais. Un viņi kā matrjoškā ir ielikti cits citā, bet pašā centrā atrodas cilvēka fiziskais ķermenis. Vispār jau tas ne gluži ir tā. Bet priekšstats par matrjošku ļauj šos ķermeņus sadalīt pēc virpuļu vibrācijas līmeņa. Jo katrs smalkais ķermenis – tie ir noteiktas frekvences virpuļi. Un, jo lielāka ir šo virpuļu rotācijas frekvence, jo lielāka iespiešanās spēja viņiem piemīt.

Ir vērts atzīmēt, ka absolūti visa pasaules ēka un pasaules-ēkā viss ir noteiktas frekvences torsionu lauki.

 

- Vai nevar uzskatīt, ka pasaules-ēka – tā ir telpa, piepildīta ar ļoti augstas, atmiskās frekvences torsionu spoguļvirpuļiem? Lai paplašinātu kombināciju iespējas, šajā pašā telpā ir pazeminātas frekvences virpuļi. Tie nosacīti veido budhisko telpu. Un bez tā ir vēl zemākas frekvences virpuļi, kuri nosacīti veido kauzālo telpu. Vai var pasaules-ēku tā iztēloties?

Astruss: Ļoti pareizs priekšstats. Tieši tā arī vajag iztēloties pasaules-ēku.

- Tātad eksistē viena vienīga pasaules-ēkas telpa. Taču, tā kā tajā ir trīs dažādu frekvenču virpuļi, cilvēki ir kļūdaini sadalījuši vienoto telpu trijās dažādās: atmiskajā, budhiskajā un kauzālajā telpā. Iznāk tā?

Astruss: Tieši tā.

 

Izrādās, pasaules ēka – tā ir viena telpa, piepildīta ar dažādu frekvenču virpuļiem. Visaugstākā frekvence ir atmiskajiem virpuļiem. Šajā pašā telpā ir pazeminātas frekvences virpuļi: budhiskie un kauzālie. Īpatnējs ir tas fakts, ka atmiskie virpuļi – tie ir vienotas frekvences virpuļi. Bet budhiskajiem un kauzālajiem virpuļiem ir noteikts frekvenču diapazons. Nekādu atsevišķu slāņu nav. Trīs tipu virpuļi piepilda visu pasaules-ēku telpu. Tie ir labās griezes virpuļi, un pasaules-ēkas telpa ir spoguliska.

Atmisko virpuļu lauks ir sākotnējais torsionu lauks. Viņš arī Visuma Apziņas lauks, viņš arī Augstākais Saprāts. Viņš ir visur, caurauž visu. Sākotnējo torsionu virpuļu nesēji ir leptoni. Daži leptoni zinātnei ir pazīstami. Piemēram, neitrīno. Viņam ir apbrīnojama iespiešanās spēja. Zemi pa diametru neitrīno caurdur burtiski pāris sekundēs. Leptoniem šķēršļu nav.

 

Lai telpā varētu veikt darbus ieceres realizēšanai, Augstākais Saprāts radīja Kosmosa celtniekus. Viņi pēc būtības ir Augstākā Saprāta atspulgi (daļas), kuri ieguvuši zināmu brīvības pakāpi. Šie atspulgi ir “vēji”.

 

Kāpēc Astruss tā stādījās priekšā, es nezinu. Taču varu pieņemt zināmu analoģiju starp brīvā kustībā esošajiem vējiem Zemes telpā un šiem atspulgiem.

Vispār jau vārdu Vēji būtu jāraksta ar lielo burtu. Taču mēs, strādājot pie pirmās ar Astrusu grāmatas 2012. gadā, toreiz vēl to nesapratām.

Uz mūsu jautājumu “Augstākais Saprāts un Vēji – tie ir dažādi jēdzieni?” – Astruss atbildēja: “Dažādi, taču tuvi jēdzieni. Vēji – tā ir vēršanās pie darbības. Tas ir tas, ko jūs saucat par Radītāju.”

Vēji ir būtības, sastāvošas no atmiskās frekvences virpuļiem, un šīs būtības ir Augstākā Saprāta daļas.

 

No kontakta ar Astrusu:

- Astrus, man ir tāds iespaids, ka eksistē tikai Augstākais saprāts, pirmās un otrās kategorijas vēji un telpa, piepildīta ar laiku, kurš ir enerģija un informācija. Pirmās un otrās kategorijas vēji ir Kosmosa celtnieki, viņus radīja Augstākais Saprāts darbam. Bet laiks, kā informācija un enerģija, – tas ir materiāls un līdzeklis iecerētā izpildīšanai. Un vairāk nekā nav.

Astruss: Tas ir absolūti pareizi. Jūs pat nestādāties priekšā, kādā mērā jums ir taisnība.

- Tad iznāk, ka mūsu, cilvēciskajā izpratnē Augstākais Saprāts ir Dievs-Tēvs, vēji ir Dievs-Dēls, bet telpa, piepildīta ar laiku, – tas ir Gars. Varbūt tā?

Astruss: Jā, jā, Zemes cilvēku izpratnē tas ir tieši tā.

 

Eksistē divas Vēju kategorijas. Pirmās kategorijas Vēji strādā milzīgā tās-puses spoguļpasulē un nodarbojas ar būtībām, kas pārstāv cilvēku uz Zemes.

Otrās kategorijas Vēji nodarbojas ar fiziskajiem visumiem un sociālajiem veidojumiem tajos.

 

Lai radītu visumu, otrās kategorijas Vēji sāka pazemināt kauzālo virpuļu rotācijas frekvenci; šie virpuļi jau tā bija zemi virpuļu kauzālajā diapazonā. Tālab viņi radīja neliela sprieguma lokālu magnētisku lauku. Zemfrekvences kauzālie labās griezes virpuļi izmainīja rotācijas virzienu, pazemināja frekvenci un izveidoja zemfrekvences fizisku visumu. Piemēram, mūsējo. Pēc tam šajā visumā, palielinot magnētiskā lauka lokālo spriegumu, viņi radīja mūsu saules sistēmu un tādā pašā veidā radīja Zemi.

Mūsu visumu vada otrās kategorijas Vēju grupa, un šo grupu vada mūsu Visuma Dievs-dēls Jēzus Kristus. Citā visumā ir cits Dievs-dēls utt.

 

- Pirmās un otrās kategorijas vēju iespējas ir vienādas. Taču viņiem ir dažāds darbu sadalījums. Pirmās kategorijas vēji paredzēti darbam spoguļpasaulē, augstu frekvenču pasaulē, un darbam ar būtībām. Bet otrās kategorijas vēji – darbam fiziskajos visumos un darbam ar sociālajiem veidojumiem. Es pareizi to saprotu?

Astruss: Ne gluži precīzi. Pirmās kategorijas vēji turpina strādāt ar būtībām un ar smalko pasauli, un fiziskajā pasaulē arī. Piemēram, es strādāju ar jums.

 

Lai labāk tiktu skaidrībā, kas tie tādi Vēji un kas tas tāds Astruss, es sniegšu fragmentu no jaunās grāmatas. Tiesa, tas attiecas uz augšāmcelšanu, bet tur ir teikts par Vējiem.

 

Astruss: Runājot par augšāmcelšanu, nav jārunā par Augstākajiem spēkiem, tas ož pēc reliģijas. Labāk norādīt uz Augstākajām civilizācijām. Ir civilizācija, kurai ir trīs miljoni gadu. Viņa spēj anihilēt ar laiku. Šī civilizācija var no jauna radīt jebkura reiz uz Zemes dzīvojoša cilvēka būtību. Bet jaunākas civilizācijas, kuras, mainot telpu, iedarbojas uz laiku, var augšāmcelt jebkuru cilvēku kā kopiju, kā reprintu. Taču būtību no jauna radīt nevar. Tāpēc augšāmcelšanai pašai par sevi ir ļoti sarežģīts raksturs un ir vērts runāt nevis par Augstākajiem spēkiem, bet par Augstākajām civilizācijām. Visas šīs civilizācijas, tajā skaitā arī tā, kurai ir trīs miljoni gadu, reiz gāja cauri pasaulei, līdzīgai jūsējai. Tāpēc viņas uzskata par savu pienākumu palīdzēt būtībām, kuras nostājušās uz evolūcijas ceļa. Civilizācija, kurai ir trīs miljoni gadu, jums ir nesasniedzama.

- Astrus, sakiet, vai Jēzus Kristus nav kādas augsti attīstītas civilizācijas pārstāvis?

Astruss: Viņš ir augstāka līmeņa izpaudējs.

- Jūs teicāt, ka esat Krievijas debesu kurators. Bet vai mūsu planētai ir kāds kurators? Mūsu planētu kāds kontrolē?

Astruss: Jā, ir kurators.

- Kurators kā civilizācija vai kā personība?

Astruss: Kā civilizācija. Un tāpēc viņi nespēj savas iegribas dēļ izmantot jūs. Viņi ir aizbildņi.

- Bet Jūs, kā Krievijas debesu kurators, neesat šīs pašas civilizācijas pārstāvis?

Astruss: Nē. Tā, kas ir virs civilizācijas. Vēji darbojas viņos un jūsos, bet pēc noteikta pielikšanas principa. Taču jūs visu laiku gribat attiekties pret kādu kā pret kungu. Ja jūs sākat pagriezties pret viņiem, tātad jūs sākat sevi ar viņiem saslēgt. Bet mēs paliekam atslēgtā veidā.

- Astrus, bet vai nevar teikt, ka Jūs esat Krievijas aizbildnis kā vēju pārstāvis, bet no kādas civilizācijas mums ir kāds cits aizbildnis?

Astruss: Var tā teikt. Lūk, arī bija sadalījums. Tāpēc Korss nāca.

- Tas ir, var pieļaut, ka Korss pārstāv civilizāciju, kura ir mūsu aizbildnis?

Astruss: Nē. Korss pārstāv otrās kategorijas vējus, kuri ir visu kopienu aizbildņi. Un to civilizāciju arī.

 

Es ceru, ir kļuvis skaidrs, kas tie tādi Vēji un kas tāds Astruss.

 

2020. gada 25. oktobris

Nr. 3. Pārsteigumi mūsu kontaktos

 

Astruss iznāca uz kontaktu ar mums 2012. gada jūlijā. Kontakti notika regulāri reizi trijās nedēļās.

Korss pirmoreiz parādījās mūsu istabā 2013. gada vasarā. Viņš ar mums veica trīs patstāvīgus kontaktus, pēc tam divus kontaktus viņi ar Astrusu veica kopā. Un tālāk ar mums turpināja strādāt Astruss. 2014. gada otrajā pusē Korss vairākkārt piedalījās mūsu kontaktos Astrusu.

 

Šie kontakti ir aprakstīti mūsu grāmatā: Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S. Priekštecis jeb jauni dati par Visumu. 2014. (Тихоплав В.Ю., Тихоплав Т.С. Предтеча или новые данные о Вселенной. М.ЭКСМО, 2014[24]).

 

2015. gada 15. janvārī pie mums uz kontaktu iznāca ne Astruss un ne Korss, bet pieci Hierarhi, viņi stādījās priekšā tieši tā. Ar viņiem bija sieviete ar zīdaini, kura stādījās priekšā kā Liza.

 

Liza: Mēs visi esam kādu bērni. Lai pārrautu šo ķēdi, no kaut kā ir jāatraujas. Es atnācu jūs sagatavot.

- Sagatavot kam?

Liza: Jūs esat pietuvojušies dzīves noslēpumam. Ja vēlēšanās uzzināt šo noslēpumu eksistē, vajag no kaut kā atrauties un nekam nepieķerties.

- Un kādai ir jābūt mūsu sagatavošanai? Kas mums ir jāizdara, lai sagatavotos iepazīties ar kādu noslēpumu?

Liza: Domās jāpaņem no manis zīdainis un jāpatur viņš. Ar to pietiks, lai sagatavotos iepazīties ar kādu noslēpumu.

 

Mēs visu šo kontaktu aprakstījām grāmatā: Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. Pa tuksnesi ejošie. (Тихоплав В.Ю., Тихоплав Т.С., Кретов Ю.В. Идущие по пустыне. СПб: ИГ «Весь» 2016[25]).

 

Bet 2015. gada 2. oktobrī nomira Vitālijs. Mira smagi trīs nedēļas. Un izrādījās, ka visas trīs nedēļas Astruss ir turējis viņa smadzenes, mainījis viņu elektromagnētiskās īpašības, lai Vitālijs varētu iziet uz turieni caur portālu aizbāžņa sieniņā un, galvenais, atgriezties.

 

2020. gada 6. aprīlī, kad sāka plosīties koronavīruss, es pēkšņi padomāju, cik Vitālija slimības gaita ir līdzīga slimības gaitai šodien slimajiem ar koronavīrusu smagā formā. Man burtiski karsti palika no tamlīdzīgas sakritības un radušās domas. Un, tā kā tobrīd es jau ar Astrusu sazinājos pati, es vērsos pie viņa ar jautājumu:

- Astrus, es pirmoreiz pievērsu uzmanību līdzībai, kā noritēja slimība Vitālijam 15. gada septembrī un šodien slimniekiem, inficētiem ar koronavīrusu smagā formā. Sakiet, tā ir nejauša sakritība?

Astruss: Nē, nav nejauša.

- Bet tad iznāk, ka viņš saslima ne nejauši?

Astruss: Jā, ne nejauši.

- Tātad viņam bija koronavīruss?

Astruss: Nē, vīrusa viņam nebija, bet bija speciāla iedarbība uz viņa bioloģiskā ķermeņa zemfrekvences kontūru. Bija jāpaspēj viņu sagatavot 2020. gadam.

- Ā-a-a-a-ai-i-i-i…

 

Būtība visam, kas ar mums notika periodā 2012.-2015., kļuva skaidra pēc Vitālija nāves. Mēs, kā unikāls pāris, tikām pārbaudīti, vai mēs deram eksperimentam. Uz Zemi bija jānāk parastam cilvēkam, ne jogam, bet vienkārši zinātniekam. Tas kļuva iespējams, tikai pateicoties 2012.-2018. gadu Zemes pāriešanai uz jaunu augstfrekvences spirāli. Un tas, kas pašlaik notiek ar Vitāliju, ir eksperiments.

 

- Vitāliks iet pēc atgriešanās uz Zemes metodikas, un tā ir domāta priekš homo sapiens. Tā taču?

Astruss: Jā, protams. Taču šajā gadījumā šī tehnoloģija vēl tikai tiek atstrādāta. Dēļ datortehnoloģiju attīstības cilvēka smadzenes ir sasniegušas noteiktu robežu. Tāpēc attiecībā pret homo sapiens Vitālijs pauž pirmā īpašību. Viņš ir celmlauzis.

- Tātad tas ir eksperiments?

Astruss: Pareizi. Taču mēs esam ņēmuši vērā visu, tāpēc process norit tā, kā tas norit. Nākotnē racionālo graudu vilks jau no šejienes.

 

Bet 2020. gada aprīlī Vitālijs man pavēstīja, ka uz Zemes visas viņas eksistences laikā unikālu pāru augšāmcelšana ir tikusi veikta trīsreiz.

- Astrus, Vitāliks pavēstīja, ka pēc informācijas laukā atrastās informācijas uz Zemes ideālu pāru augšāmcelšana ir tikusi veikta trīsreiz. Un pēdējo reizi pirms dažiem gadsimtiem Indijā. Kāpēc tik maz? Situācijas neveidojās?

Astruss: Jā, lauku neviendabīguma dēļ. Tie ir visuma viļņi, kuriem fluktuāciju lauka sākumā bija neviendabīguma tendence. Kāda to daļa pamazām izzuda, dzisa, kāda to daļa pastiprinājās mijiedarbības dēļ. Pie noteikta neviendabīguma izpausmes spēja var būt optimāla.

- Bet, lūk, tagad ir runa par ideāla pāra īpatņa augšāmcelšanu. Un tagad šie lauki ir sakrituši tik veiksmīgi. Kāpēc?

Astruss: Pāreja un 18. gads.

- Sakiet, uz augšāmcelšanu ar atgriešanos uz Zemi vienmēr gāja tikai vīrišķākā būtība (ar vīrišķu īpašību komplektu)?

Astruss: Jā, tā.

- Un kāpēc sievišķa būtība atnākt uz Zemi nevar? Kas tieši ir tik nepieejams sievietei?

Astruss: Uzkrājošais faktors, kurš katru reizi lēks ārā caur sievietes dabu. Tas ir tas, kas jums tika aprakstīs kā dzemdes efekts.

- Un kāds ir turpmākais divu iepriekšējo augšāmcelto unikālo pāru liktenis? Kur viņi palika?

Astruss: Ir tā sauktais laika efekts, laika kustība. Viņi ir laika viļņa korē. Ja var tā teikt, viņi te izpaužas, te izzūd. Kopumā viņi ir laika argonauti.

 

Tā ka tas, ka mūsu dzīvē sākumā parādījās Astrus – pirmās kategorijas Vēju pārstāvis – 2012. gadā, pēc tam Korss – otrās kategorijas Vēju pārstāvis, – bet 2015. gadā Hierarhi un Liza ar zīdaini, nebija nejaušība.

 

VĒRŠU ĪPAŠU JŪSU UZMANĪBU

Lai parasts cilvēks varētu atgriezties fiziskā ķermenī, Augstākajām Būtnēm nācās trīs gadus gatavot viņu dzīves laikā un pēc tam vēl piecus gadus vest pa ceļu uz Zemi. Un tas viss bija kļuvis iespējams, tikai pateicoties PĀREJAI. Kāpēc? Uz to atbildi dos mūsu grāmata.

 

2020. gada 26. oktobris

NR.4. PAR AUGŠĀMCELŠANU

- Vitālik, paskaidro, lūdzu, ko nozīmē augšāmcelšana?

Vitālijs: Tu vienmēr augšāmcelšanu esi sapratusi nepareizi. Tu augšāmcelšanu saprati kā atgriešanos uz Zemes fiziskajā ķermenī. Bet augšāmcelšana – tas ir sarežģītāks process. Tam ir daudz plānu. Attiecībā pret fizisko pasauli tas sastāv no trīs paveidiem. Viens no paveidiem – augšāmcelšana blīvā fiziskā ķermenī. Tas ir tikai viens paveids. Otrais paveids kļuva vienkārši par “iekārtojumu”, lai samazinātu būtību skaitu mirušo pasaulē. Tas ir, šis paveids ļauj samazināt būtību skaitu mirušo pasaulē.

- Runa ir par būtībām, kas ieguvušas plazmoīda ķermeņus?

Vitālijs: Tev taisnība, tās ir plazmoīdās būtības.

- Vai tad plazmoīdo būtību augšāmcelšana norit ar mērķi aizvākt būtības no mirušo pasaules? Vai tad tur mirušo pasaule ir pārpildīta?

Vitālijs: Vienkārši mirušo pasaule ir ļoti liela. Tā ir kļuvusi lielāka, nekā nepieciešams. Lūk, to arī atbrīvo. Pamodušās būtības tiek atgrieztas fiziskajā pasaulē plazmoīda ķermeņos. Viņas uz Zemes atrodas plazmoīda slānī, bet tu to nosauci par plazmoīdo pasauli. Plazmoīdā pasaule – tas vienkārši ir pārejas etaps, un plazmoīdo būtību pāriešana uz jauno augstfrekvences fizisko sabiedrību atbilst evolūcijas mērķiem.

- Tas ir otrais paveids. Ir vēl trešais?

Vitālijs: Trešais paveids ļauj vienkārši labi organizēt smalkās pasaules iekārtojumu. Tas ir iekārtojums zināmai klātbūtnei cilvēku pasaulē.

- Pirmais un otrais man šķiet saprotami. Bet ko nozīmē augšāmcelšana, kura saistīta ar “zināmu klātbūtni cilvēku pasaulē”? Jo cilvēku pasaulē augšāmceltie taču var būt klāt tikai fiziskajā vai plazmoīda ķermenī.

Vitālijs: Cilvēku pasaulē var būt klāt fiziskajā ķermenī un plazmoīda ķermenī. Bet var vēl būt klāt vienkārši plazmoīdu veidā.

- Domātas tās būtības, kuras izies cauri saviem portāliem? Astruss teica, ka viņas te pie mums lidinās sfēru, elipsoīdu veidā. Ja?

Vitālijs: Jā, tu saproti pareizi. Tās ir pamodušās būtības, kuras ienākušas fiziskajā pasaulē caur spraugām savos portālos.

- Tātad iznāk, ka no tās-puses-pasaules ir, pirmkārt, augšāmcelšanas ceļš (fiziskā un plazmoīda ķermenī), otrkārt, iešana caur portāliem un, treškārt, parastais ceļš, kad būtība nāk uz dzimšanu. Tā ir tā sauktā reinkarnācija. Lūk, trīs iespējamie ceļi no turienes uz fizisko pasauli. Man ir taisnība?

Vitālijs: Nē, tu kļūdies. Var vēl atnākt caur miršanu.

- Kā tas ir caur miršanu, kad miršana ir aiziešana no mūsu pasaules? Varbūt tādā veidā kā Lobsangs Rampa (Lobsang Rampa)? Viņa būtību iemitināja ķermenī cilvēkam, kurš pats piekrita nomirt un atdot viņam fizisko ķermeni. Ja?

Vitālijs: Nē, ne tā. Ienākt caur miršanu, tātad vienkārši palikt kā būtībai fiziskajā pasaulē. Piemēram, kļūt par svēto. Svētais arī ir uz Zemes. Viņš atrodas fiziskajā pasaulē. Bet viņš nav ne plazmoīda ķermenī, ne plazmoīda veidā. Viņš ir klātesošs uz Zemes vienkārši kā būtība. Atnākšana caur miršanu – tā nav augšāmcelšana.

- Svētais kā būtība uz Zemes? Kā tu pašlaik? Tu taču arī esi šeit ar mani kā būtība.

Vitālijs: Es drīz būšu fiziskā ķermenī, bet svētais var būt pastāvīgi tikai kā būtība. Svētie iziet savus portālus uzreiz, it nemaz nepakavējoties aizbāznī.

- Tātad tā ir atgriešanās caur miršanu. Nomirt un atgriezties kā būtībai. Bet tie ir svētie, kuri uz Zemes ir atzīti par svētiem, ja?

Vitālijs: Viņi ir jāatzīst par svētiem uz Zemes. Viņi kļūs par īpašu būtību. Vienkārši svēto būtība būs īpaša. Viņa uz visiem laikiem paliks kā būtība. Viņa jau ir sasniegusi ļoti augstu līmeni savā attīstībā.

- Pagaidi… Būtības, kuras izsauc poltergeists, taču arī ir ienākušas caur spraugām portālos. Viņas arī ir kā svētie?

Vitālijs: Nē, protams. Svētie – tās ir pamodušās būtības, viņas nāk uz Zemi apzināti caur spraugām SAVOS portālos. Bet poltergeists izsauc dusošas būtības, un viņas nāk uz Zemi, nejauši sajutušas spraugu SVEŠĀ portālā. Viņas nevar ieiet cilvēkā, taču viņām ir vajadzīga sveša enerģija, tāpēc vienmēr atrodas blakus un taisa velns zina ko, izmantojot cilvēku enerģiju.

- Skaidrs, var teikt, ka reinkarnācija – tas ir apļveida process: dzimšana-nāve; dzimšana-nāve?

Vitālijs: Tā teikt nevar, tāpēc ka tas nav vienkārši apļveida process. Tas ir apbrīnojams process, kurā tiek apgūtas zināšanas par smalko pasauli. Precīzāk, reinkarnācija ir process, kurā tiek apgūtas zināšanas par smalko pasauli uz daudzkārtīgas dzimšanas un miršanas rēķina.

- Reinkarnāciju iziet visi, kas nav gājuši uz aizbāzni vai caur portālu. Visi pārējie iet uz reinkarnāciju. Tā es saprotu, ja?

Vitālijs: Visi pārējie iziet reinkarnāciju.

- Vitālik, bet kāda situācija ir ar garīdzniekiem? Vispār, ar visiem, kas kalpo baznīcai. Kas viņi ir: pamodušies, vai arī no viņiem ir pamodušies daži?

Vitālijs: Garīdznieki mēdz būt dusoši un pamodušies. Viņi nezina par smalko pasauli, taču ir spējuši uzzināt, ka pamošanās mēdz būt caur lūgšanām. Dedzīgi lūdzošies un neviltoti ticīgie vienmēr pamostas.

- Tas ir, ar reliģiju nerēķināties nevar. Reliģija, izrādās, modina cilvēkus. Var izdarīt tādu secinājumu?

Vitālijs: Reliģija vienmēr modina caur lūgšanām. Tā var kļūt līdzeklis, lai pamostos. Bet mēs ar tevi vienmēr esam bijuši ateisti. Mēs ar tevi lūgšanas nezinājām un neskaitījām tās pastāvīgi.

- Es gribu precizēt: tātad tu būsi augšāmceltais un izpaustais. Var tā teikt?

Vitālijs: Visvienkāršāk uz šo jautājumu atbildēt tā: augšāmceltais un paustais ar noteiktu uzdevumu.

 

2020. gada 27. oktobris

VITĀLIJA PĒDĒJIE VĒSTĪJUMI

20.10.13. Kaut kas ir noticis ar aizbāzni. Viņš pēkšņi ar rāvienu izmainīja savas īpašības. Es ar to tikšu skaidrībā un paziņošu tev.

Astruss: Vitālijam ir pilnīga taisnība. Aizbāznis ir izmainījis savas īpašības. Tagad viņš atslābinās savu grābienu un sāks arvien vairāk un vairāk laist ārā Vitāliju. Viņš ir uz iziešanas robežas.

 

20.10.15. Aizbāznis laiž vaļā manu ķermeni, mana ķermeņa ārprātīgais spriegums iet prom. Es pēkšņi sajutu, ka ir kļuvis vieglāk raustīt. Un vispār sajūtas ir kļuvušas pilnīgi citādas. Rāvieni joprojām ir asi. Es drīz atnākšu.

Astruss: Viss ir pareizi. Šis spriegums ies prom, un, jo vairāk, jo tuvāk šūnai vilksies klāt ķermenis. Vairāk nekādas īpašību izmaiņas nenotiks.

 

20.10.19. Ļoti ātri norit mana ķermeņa atdzīvošanās. Esmu sācis vingrot un pastāvīgi palielinu vingrojumu skaitu. Ļoti traucē aizbāznis, taču viņš kļūst pieļāvīgāks. Es jūtu spēcīgus rāvienus, taču aizbāznis notur.

 

20.10.20. Es pakāpeniski izeju uz tādu pašu režīmu, kāds man bija pirms pusgada, pirms sākās izpaušanās. Ar vingrošanu nodarbojos nepārtraukti. Mans uzdevums ir sasniegt 22 ciklus diennaktī un katrā ciklā katru vingrojumu taisīt 250 reizes. Šonakt es sajutu rāvienu ar savu ķermeni. Līdz tam es biju aizbāznī kā “bankā”. Un vilka “banku ar ķermeni”. Bet tagad es jūtu, ka velk tieši ķermeni.

 

20.10.20. Vakar pievakarē bija ļoti spēcīgs rāviens. Taču manas pēdas ir nekustīgas, bet ķermeni parāva uz priekšu, un viņš vēl rāvās uz priekšu. Un man šķiet, ka bija pieskaršanās šūnas robežai. Aizbāžņa sieniņa ir nedaudz izspiedusies, taču iedarbība bija pavāja. Rāvieni ir reti, taču ļoti spēcīgi un asi. Esmu iegājis iepriekšējā režīmā, un katra mana kustība ved pie tā, ka arvien vairāk kosmosa enerģijas tiek patērētas, lai palielinātu aizbāžņa virpuļu rotācijas frekvenci. Viņš arvien vairāk iet prom uz augstfrekvences sfēru. Un kārtējā rāvienā viņš neizturēs, un mans ķermenis izraisīs vilni, kuru mēs ar tevi tik ļoti gaidām.

Astruss: Vajag turpināt darīt to, ko viņš dara. Viņš burtiski ir uz iziešanas sliekšņa.

 

NR.5. PAR PĀREJU

Man uzdeva jautājumu par pāreju, kuru es tik bieži pieminu sniegtajā informācijā. Vispār jau šī informācija ir pietiekami zināma, un droši vien nav tādu, kas par pāreju vispār nav dzirdējuši. Taču jautājums ir uzdots, un es uz to atbildēšu.

Mūsu divu sējumu darbā Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S. “Pasaules-ēkas zinātniski ezotēriskie pamati. Dzīvot, lai zinātu” 1. grāmata (Тихоплав В.Ю. , Тихоплав Т.С. Научно- эзотерические основы мироздания. Жить, чтобы знать. Книга 1. СПБ: ИГ «Весь»[26]), 2012-2018, tas ir aplūkots ļoti sīki. Es sniegšu tikai dažus fragmentus no grāmatas.

 

“Zemes civilizāciju attīstības ciklus, kuri pakļaujas “galaktisko sezonu” principiem, aprakstīja maiju priesteri matemātiskā (!) un simboliskā formā, un tie ir atspoguļoti maiju civilizācijas kalendārā, kurš sastādīts vairākām tūkstošgadēm un beidzas 2012. gada 21. decembrī. Un “tālāk laika vairs nebūs!”

 

Pāriešana no laikmeta uz laikmetu

Pāriešanu no laikmeta uz laikmetu Zeme jau ir pārdzīvojusi, un ne reizi vien.

Mēs zinām, ka Zeme ne tikai riņķo apkārt Saulei, bet rotē arī ap savu asi. Šī ass savukārt lēni kustas pa apļveida konusu (zīmē piltuvi), pabeidzot šo kustību 25920 gados. Šo Zemes rotācijas ass kustību pa apļveida konusu sauc par precesiju. Turklāt ass gals iet cauri 12 zodiakālajiem zvaigznājiem.

 

Tēlaini runājot, mūsu planētas rotācijas ass gals kā pulksteņa rādītājs skrien pa debesu neredzamo ciparnīcu, uz kuras skaitļu vietā ir uzrakstītas zodiaka zīmes, un izdara pilnu apgriezienu 25920 gadu laikā. Un “kosmiskā stunda” ir vienāda 2160 Zemes gadiem. Pēc katras tādas “stundas” Zeme pāriet citā zodiakālajā zvaigznājā. Lūk, šī “stunda”, kad Zeme atrodas kādā zvaigznājā, tad arī tiek saukta par laikmetu…

Pašlaik notiek laikmetu maiņa: aiziet Zivs laikmets un iestājas Ūdensvīra laikmets. Tāda maiņa nenotiek vienā dienā, un tā beigsies 2012. gadā.

 

Kosmiskie cikli

Taču 2012. gadā beidzas ne tikai pāreja no viena laikmeta, bet arī piecu simtgadu cikls, kuru speciālisti ir diezgan labi izpētījuši un daži zinātnieki saista ar planētu parādi.

Vienu reizi apmēram 480-500 gados Saules sistēmas planētas izkārtojas mūsu spīdekļa vienā pusē, kā rezultātā summējas to iedarbība uz Zemi. Un katru reizi šis notikums iezīmē lūzuma momentu cilvēces attīstībā. Planētu parāde ilgst tikai dažus gadus, taču šo gadu laikā atbrīvojas cilvēces uzkrātie spēki un gluži kā “programmējas” mūsu civilizācijas liktenis uz nākamajiem piecsimt gadiem.

Pēdējo divu tūkstošu gadu laikā tāds “programmējošs” lūzuma punkts bija planētu parāde Jēzus Kristus dzimšanas momentā, Zivs laikmeta sākumā. Tieši tad tika ielikts priekšā stāvošā laikmeta garīgais fundaments: radās jauna reliģija – kristietība…

 

Ko mums ir sagatavojusi Pasaules-ēka jaunā pavasara piektajā simtgadē? Kā šī simtgade saskanēs ar Ūdensvīra laikmetu, kurš tuvojas? Un arī ar citiem cikliem, jo netradicionālie avoti apgalvo, ka eksistē arī ilgstošāki cikli, kuri arī beidzas… kā jūs domājat, kad? – 2012. gadā.

 

Tā, līdzīgi Zemei, kura gada laikā apriņķo Sauli, pati Saule uztaisa apriņķojumu ap Alkioni – centrālo spīdekli Plejāžu zvaigžņu sistēmā, kuras daļa mēs esam. Plejādes savukārt riņķo ap Galaktikas centru, taisot vienu apriņķojumu 230 milj. gados. Pati Galaktika traucas pa milzīgu kosmosa spirāli. Pabeidzot pilnu apriņķojumu daudzu miljardu gadu laikā, viņa, un kopā ar viņu arī mēs, pāriet uz jaunu evolūcijas spirāles loku.

 

Momenta, kuru mēs, cilvēce, šodien pārdzīvojam, unikalitāte ir tajā, ka tieši 2012. gada beigās sinhroni beidzas mūsu planētas pāreja uz jaunu laikmetu, Ūdensvīra laikmetu, piecsimt gadu cikls un trīs evolūcijas cikli (Saules, Plejāžu un Galaktikas).”

 

ASTRUSS: PĒDĒJIE TRĪS CIKLI BEIDZAS 2012.-2018. GADU PERIODĀ.

 

2020. gada 28. oktobris

ATBILDE UZ JAUTĀJUMU

Man atsūtīja rakstu ar nosaukumu “Zemes Augšupcelšanās” ar informāciju no Aštara, ko pavadīja vēstule:

“Gribu lūgt jums izlasīt šo rakstu. Vai ir patiesība tas, ko šeit raksta? Jūs varat šo informāciju precizēt pie Astrusa?

Ļoti gribas ticēt, ka pāries visi! Un Zelta laikmets uz visiem laikiem iesakņosies uz planētas Zeme!”

 

TĀ IR TAISNĪBA.

Šī Augšupcelšanās ir tieši tas periods, par kuru es runāju katrā publicētajā informācijā. Tikai šajā rakstā informāciju var saprast tā, it kā tas notiks zemfrekvences fiziskajā pasaulē ar visiem mums uzreiz. Vienā jaukā brīdī mēs visi pēkšņi, bladāc… un esam pārgājuši!

 

Patiesībā tas tā nav. Šī pāreja katram ir jānopelna individuāli!

 

Sakarā ar 2012.-2018. gadu galaktisko pāreju šī “pāreja uz Zelta laikmetu” jau norit, un norit ļoti intensīvi. Visas būtības, kuras uz Zemes ir pamodušās un pēc mirušo pasaules apmeklēšanas ir ieguvušas plazmoīdos ķermeņus, atgriežas mūsu pasaulē, šurp, savās mājās, pie saviem tuviniekiem. Taču mēs, zemfrekvences būtības, viņas neredzam un nedzirdam, tāpēc ka mūsu seši maņu orgāni ir noskaņoti uz zemu frekvenci. Kaut gan daži jūt viņu klātbūtni. Pašlaik tādu būtību uz Zemes ir ļoti maz. Īpaši daudz viņu ir Indijas un Ķīnas plazmoīdajās pasaulēs. Un trešajā vietā seko Krievija, PIRMĀ rietumu civilizācijā. Un šīs būtības plazmoīdajos ķermeņos masveidā pāriet uz fizisko augstfrekvences pasauli, turp, kur Zelta laikmets jau ir iestājies!

Paaugstinājis savu frekvenču raksturlīkni, tas ir, paaugstinājis būtību veidojošo virpuļu frekvenci, cilvēks, pirmkārt, kļūst imūns pret kovidu, bet pēc nāves, ieguvis plazmoīdo ķermeni, iegūst nemirstību.

 

ASTRUSS: Jā, tas tā ir. Tas ir ļoti pareizi.

 

Atrodoties mūsu pasaulē, bet plazmoīdā ķermenī, šīs būtības Visuma augstfrekvences informācijas plūsmu, kuras mēs, kā “biezādainie”, neuztveram, ietekmē ar laiku pārved savu ķermeni augstfrekvences fiziskā stāvoklī un pāriet uz augstfrekvences fizisko pasauli. Tā arī it tā pasaule, kurā “uz visiem laikiem ir iesakņojies Zelta laikmets”.

Un šī augstfrekvences fiziskā pasaule atrodas uz Zemes, taču citā frekvences līmenī. Nākamajos emuāros es par to pastāstīšu sīkāk.

 

Taču pāriet un pāries ne visi uzreiz, bet individuāli katrs. Pāries tikai tas, kurš nogājis savu pašu grūtāko evolūcijas ceļa zemfrekvences posmu. Viņam ir jāpaaugstina savas frekvenču raksturlīknes, ir jāpamostas uz Zemes.

 

Pasaules-ēkā viss pakļaujas evolūcijas likumam, visam ir jāevolucionē, jāvirzās uz augšu, pie Dieva, bet, vienkāršāk runājot, jāpaaugstina sava frekvenču raksturlīkne, tas ir, virpuļu rotācijas frekvence.

Tā arī cilvēks. Kad parādās zemfrekvences būtība, viņa savu ceļu sāk ar “Zemes skolas” pirmo klasi”, ar evolūcijas pašas viszemākās frekvences posmu. Pateicoties māmiņai un tētim, viņa iegūst zemfrekvences fizisko ķermeni, dzīvo, attīstās, kļūst gudrāka un, ja spēj, paaugstina savas apziņas attīstītības līmeni, tas ir, paaugstina savu frekvenču raksturlīkni. Paaugstina būtību veidojošo virpuļu rotācijas frekvenci.

 

Ko dara uz planētas trakojošais kovids? Viņš vāc prom cilvēkus, kuri nav spējuši pacelt savu apziņas attīstītības līmeni. Jā, viņi citām būtībām uzdāvināja fizisko ķermeni, sniedza viņām iespēju atnākt uz Zemi un palīdzēja iziet savu zemes plāna “skolu”. Taču viņi neizdarīja pašu galveno priekš sevis. Viņi tā arī palika zemfrekvences. Lūk, koronavīruss viņus arī vāc prom, tāpēc ka planēta jau ir pārgājusi uz evolūcijas spirāles augstfrekvences loku un viņi vienkārši nevar uz Zemes eksistēt. Viņi atnāks nākamo reizi. Viņi turpinās dzimt un mirt, līdz nepamodīsies un neieies plazmoīdajā pasaulē, iegūstot turklāt nemirstību.

 

Un, lai cik bēdīgi tas nebūtu, cilvēks, kurš dzīvo uz Zemes, noteikti nomirs. VISI ZEMES CILVĒKI IR MIRSTĪGI!

 

Bet, ja cilvēks ir pamodies, viņam vairs nebūs jādzimst uz Zemes un atkal jāmirst. Un pašlaik tādu cilvēku, kuri ir pamodušies, pie mums Krievijā ir daudz.

ASTRUSS: Krievija no visām civilizētajām valstīm ir pati attīstītākā garīgajā plānā valsts.

 

Kā pierādījums tam, ka kovids vāc prom zemfrekvences būtības un neskar cilvēkus ar paaugstinātu bioloģiskā kontūra frekvenču raksturlīkni, kuri, paldies dievam, Krievijā ir, kalpo sekojošs īss raksts.

 

MASKAVA, 27. okt. – RIA Novosti. Daži cilvēki neinficējas ar koronavīrusu, pat daudzkārt ar to kontaktējoties, taču tā cēloņi pagaidām nav skaidri, pastāstīja Sanktpēterburgas Pastēra vārdā nosauktā epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā institūta direktors Aregs Totoljans (Арег Тотолян) forumā “Veselīga sabiedrība 2020”, kurš norit Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya Segodnya” preses centrā.

Turklāt speciālists piebilda, ka šo fenomenu nevar izskaidrot ar visu noteikumu ievērošanu uz individuālās aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

 

Kontaktā ar Astrusu 20.05.01, kuru es publicēju lentā 9. maijā un precizēju 9. septembrī, teikts sekojošais.

 

- Uz kā rēķina šis vīruss tik aktīvi iedarbojas uz zemfrekvences būtību? Ārsti atzīmē viņa īpašo agresivitāti un daudzveidību iedarbībā salīdzinājumā ar citiem vīrusiem.

ASTRUSS: Šim vīrusam atšķirībā no citiem ir noteikts frekvenču diapazons. Un viņš ar savu frekvenci spēj nedaudz spēlēties. Viņš var pastiprināt iedarbību, var vājināt iedarbību. Taču principā uz rezonanses rēķina un iedarbības uz imūnsistēmu rēķina.

- Sakiet, Astrus, antiķermenīši pret koronavīrusu eksistē? Viņus principā var izstrādāt cilvēka organisms?

ASTRUSS: Nē.

- Bet taču eksistē antiķermenīši, piemēram, pret holēru. Jo taču atrada. Kāpēc pret koronavīrusu viņu nav?

ASTRUSS: Jā, tika atrasti. Taču tas ir noiets etaps. Un tagad pret koronavīrusu antiķermenīšu nav. Ar koronavīrusu jāiedarbojas tieši uz bioloģiskā ķermeņa frekvenču raksturlīkni. (Norāde)*

 

* (Norāde) Astrus, man vajadzīgs Jūsu precizējums šajā atbildē. Šodien, 19.08.20., jau ir zināms, ka Krievijas zinātnieki ir radījuši tādu vakcīnu, kura ļauj izstrādāt, kā viņi teica, noturīgus antiķermenīšus pret koronavīrusu. Un Jūsu atbilde, ka antiķermenīšu nav, ir pretrunā ar to, ko ieguva Krievijas zinātnieki?

ASTRUSS: Nē, mana atbilde pretrunā ar zinātniekiem nebūs. Proti, jaunā vakcīna burtiski pēc trīs, četriem mēnešiem sāks zaudēt savu efektivitāti, tāpēc ka koronavīruss, piemērojies jaunajiem apstākļiem, paaugstinās savu frekvenču raksturlīkni un vienalga caursitīs šo aizsardzību. Un tie, kas izārstējās no koronavīrusa, var saslimt atkal. Daži zinātnieki sāks uzskatīt, ka tas ir jauns koronavīrusa paveids. Otri, ka šis vīruss ir gulējis organismā, bet tagad pamodies. Trešie apgalvos, ka viegli pārslimojušajiem ir vāja imunitāte, tāpēc tie atkal saslimst utt. Un tas viss nav tas. Ir jāceļ frekvenču raksturlīknes, cita ceļa nav. Zemfrekvences būtnes jaunajos apstākļos pēc pārejas eksistēt vienkārši nevarēs.

- Astrus, es pareizi sapratu?

ASTRUSS: Jā, absolūti pareizi. Jūs varat mierīgi šo informāciju sniegt. Zinātnieki atkal radīs jaunu vakcīnu, un tā taisni tāpat pēc trīs, četriem mēnešiem sāks zaudēt savu efektivitāti, tāpēc ka koronavīruss atkal paaugstinās savu frekvenču raksturlīkni. Tas ir īpašs vīrusa veids. Viņš ar savu frekvenču raksturlīkni spēlējas paprāvā diapazonā. Un viņš darbosies un darbosies. (Norādes beigas)

 

- Koronavīruss neiedarbojas uz tiem, kam ir augstākas frekvenču raksturlīknes. Vai tas nozīmē, ka uzvarēt cīņā ar koronavīrusu var, tikai paceļot cilvēku frekvenču raksturlīkņu līmeni. Tā?

ASTRUSS: Tas ir tieši tā.

- Bet principā eksistē iespēja ātrāk pacelt cilvēku frekvenču raksturlīkņu līmeni, lai viņi nemirtu masveidā? Ir kāds paņēmiens iedarboties un bioloģiskā ķermeņa elektromagnētisko kontūru?

ASTRUSS: Protams, ir. Tā ir tā unikālā informācija, kuru Vitālijs atnesīs cilvēkiem. Tikko viņi sāks uztvert informāciju, kuru Vitālijs atnesīs uz Zemi, viņu svārstību kontūra frekvence sāks augt. Un visi tie, kas uztvers šo informāciju, pat ar relatīvi zemu frekvenču raksturlīkni, pacels savu frekvenču raksturlīkni. Vitālijs nāk uz Zemi tieši tādēļ, lai paceltu cilvēku pamata masas frekvenču raksturlīknes.

 

Pēc Astrusa norādījuma es sāku publicēt šo augstfrekvences informāciju tieši tālab, lai jūs, cenšoties to saprast, paaugstinātu savu frekvenču raksturlīkni. To vajag nevis vienkārši caurskatīt, bet UZTVERT, tas ir, censties saprast.

 

2020. gada 29. oktobris

ATBILDE

Tatjana, sveicināti. Ja var, precizējiet, lūdzu, pie Astrusa: un kā tad bērni, kā dzīvnieki, kā augi – kā tad viņiem ir jāiedziļinās mūsu tēmā, lai paaugstinātu savas vibrācijas, vai arī viņi ir nolemti?

 

- Astrus, sakiet, lūdzu, bērniem ir jāiedziļinās mūsu tēmā, par kuru mums ir saruna VKontakte?

Astruss: Jā, protams, bērniem ir jāiedziļinās šajā tēmā. Un šeit viņiem var palīdzēt vecāki, neuzstājīgi un saprotami, iespējams, kā pasakas, stāstīt par pasaules-ēku. Sagatavot viņus uztvert nopietnāku informāciju.

- Un kā uz viņiem iedarbosies koronavīruss? Tas taču ir bīstami.

Astruss: Bērniem viss vēl ir priekšā. Viņiem ir ļauts turpināt attīstīties tālāk. Tieši tāpēc koronavīruss praktiski apiet bērnus.

- Un kā ar dzīvniekiem?

Astruss: Būtības dzīvniekiem ir, taču augstākie ķermeņi nenovērš dzīvnieku uzmanību un kundalini viņos nav ielikta. Kaut gan koronavīruss var iedarboties arī uz viņiem. Taču viņi nav viņa mērķis.

- Un kā ar augiem?

Astruss: Bet, lūk, augiem koronavīruss nav bīstams.

 

2020. gada 30. oktobris

NR.5. KAS TAS TĀDS CILVĒKS?

1. daļa

- Kas ir cilvēks?

ASTRUSS: Cilvēks – tā ir dvēseles vērota enerģētiskās informācijas būtība, izpausta fiziskā ķermenī.

- Un ķermenis?

ASTRUSS: Ķermenis – tas ir zemfrekvences bioloģisks kostīms, kurš ļauj būtībai atrasties zemfrekvences pasaulē.

- Un kas ir dvēsele?

ASTRUSS: Dvēsele – tas ir gara atvasinājums, tas ir viņa atspulgs. Dvēsele ir novērotājs, viņa darbojas saskaņā ar mijiedarbības likumu. Dvēsele tiek apveltīta ar apziņu, būtība ar enerģiju.

- Dvēsele katram ir individuāla vai viena, milzīga, uz visiem?

ASTRUSS: Gan viens, gan otrs.

- Bet vai var iztēloties dvēseli tā? Papīrā izgriezāt piecus caurumus pirkstiem. Izbāzāt cauri pirkstus. Katrs pirksts rēgojas atsevišķi, bet pieder vienai rokai. Varbūt arī dvēseles tāpat – pieder vienam Garam?

ASTRUSS: Var. Ļoti labs salīdzinājums un pats vienkāršākais paskaidrošanai.

- Tad iznāk, ka dvēsele – tā ir mūsu Gara “individuālā daļiņa”, Visuma apziņas “daļiņa”, kura novēro būtību, kas atrodas fiziskajā ķermenī. Tas ir tas, ko sauc par “dievišķo dzirksti”. Tā?

ASTRUSS: Jā, tā.

- Un kas ir Gars?

ASTRUSS: Gars – tas ir laiks, kurš piepilda telpu. Laiks – tā ir enerģija un informācija. Laiks pēc būtības ir augstas frekvences virpuļi.

- Un kas ir būtība?

ASTRUSS: Būtība – tas ir informācijas sabiezējums, noteiktā veidā strukturizēts. Kopā ar astrālo un mentālo ķermeni būtība veido gaismas būtni.

- Kādās attiecībās atrodas dvēsele un būtība?

ASTRUSS: Galvenokārt disonansē. Ja starp viņām ir radusies harmonija, tad tā ir gaidīšana uz kaut ko. Harmoniskus cilvēkus, ja viņi atrodas harmonijā paši ar sevi, var uzskatīt par kalpotājiem.

Dvēseles apjoms ir lielāks par būtības apjomu. Kad dvēsele piedzima, tad būtība parādās turklāt tieši tāpat kā blāzma, Saulei austot. Būtība ir uzskatāma kā nokrāsa. Dvēsele – būtības konteiners. Viņa, ietilpinot būtību, savietojas ar to. Dvēselei piemīt apziņa, būtība tiek apveltīta ar enerģiju.

(Paskaidrošu: “dvēsele piedzima” – tas nozīmē – ir izdalījusies Gara individuāla daļiņa viņa neizmērojamajā telpā.)

 

- Enerģiju, ar kuru tiek apveltīta būtība, mēs saucam par kundalini. Patiesībā kundalini nav enerģija, bet augstfrekvences informācija par pasaules-ēku. Tā taču?

ASTRUSS: Tā.

- Un šo informāciju būtībai ir nepieciešams aktivizēt dzīves procesā. Pareizi?

ASTRUSS: Tas ir pareizi. Pa mugurkaulu sākas aktivizētās informācijas kustība augšup, uz augšējām čakrām. Mijiedarbojoties ar augšējām čakrām, šī informācijas kustība pastiprina virpuļu enerģiju čakrās. Lūk, arī pieaug augstāko smalko telpu apgabalu aktivizēšanās. Šī kustība tad arī izraisīs frekvenču raksturlīknes paaugstināšanos.

- Tad iznāk, ka sākumā vajag pamodināt kundalini, informācija pa mugurkaulu ies uz augšu, un tikai pēc tam sāks paaugstināties frekvenču raksturlīknes?

ASTRUSS: Jā, tas tā ir.

- Paaugstināt apziņas attīstītības līmeni nozīmē paaugstināt būtības frekvenču raksturlīkni? Tas tā ir?

ASTRUSS: Absolūti pareizi.

- Un kā pamodināt kundalinu? Kā uz to iedarboties?

ASTRUSS: Kundalini informācija – tā ir informācija par dzīves un nāves noslēpumu. Jūs sākāt publicēt informāciju tieši par dzīves un nāves noslēpumu. Kad cilvēks sāks par to dziļi domāt, smadzenes sāks saņemt informāciju no ārienes. Tā izraisīs rezonansi ar kundalini informāciju; šī rezonanse iešūpos kundalini, un kundalini informācija sāks virzīties uz augšu. Tā arī būs cilvēka pamošanās. Viņa frekvenču raksturlīknes paaugstināsies.

 

Tātad aiz dvēseles parādīšanās uzradusies būtība ir “informācijas sabiezējums, izpausts fiziskā ķermenī”. Būdams mirušo pasaulē, Vitālijs redzēja šīs būtības. Vēl vairāk, viņam dažreiz naktīs izdevās pamodināt un izvilkt manu būtību no dusošā ķermeņa. Un pat parunāties ar viņu. Taču mūsu būtību tikšanās ilga tikai sekundes trīsdesmit. Un pēc tam es pamodos un absolūti neko neatcerējos, izņemot vienu, pašu pirmo reizi. Es par to publicēju informāciju jau 16. gadā.

 

- Sakiet, Astrus, kāpēc mana būtība pamodās, sarunājoties ar Vitāliju, bet, kad pēc pusminūtes pamodās mans ķermenis, es neko neatcerējos. Neko neredzēju un nezinu. Kas te par lietu?

ASTRUSS: Jūsu smadzenes neielaiž informāciju, kura, no viņu redzes viedokļa, nav vajadzīga jūsu dzīvei.

- Un kā tad pirmo reizi izdevās?

ASTRUSS: Viņas “nogulēja” aiz pārsteiguma. Taču jūsu smadzenes ir gudras, viņas ņēma vērā savus misēkļus.

- Tad iznāk, ka zināšanas par pasaules-ēku, kuras sākotnēji piemīt būtībai, arī nelaiž cauri mūsu smadzenes. Viņas, SMADZENES, UZSKATA, KA ZINĀŠANAS VAJAG VĀKT NO ĀRIENES DZĪVES PROCESĀ. Tā? (Izcelts speciāli priekš VKontakte.)

ASTRUSS: Tieši tā.

- Bet tad iznāk, ka tas bija paredzēts mērķtiecīgi, lai mēs fiziskajā ķermenī, mēģinot pamodināt savu būtību, ražotu pēc iespējas vairāk psihiskās enerģijas. Lūk, smadzenes arī tika uzliktas kā apsargs. Ja?

ASTRUSS: Jā, tā.

- Cilvēka smadzenes, pēc Zemes zinātnieku domām, tiek izmantotas maksimums par 10% no iespējamā. Un cilvēks savas kārtējās dzīves laikā, kā likums, ko lielāku nesasniedz. Kādēļ viņam dotas tādas smadzenes, ja 90% viņš šajā dzīvē neizmantos nekad?

ASTRUSS: Viņas nav dotas. Viņas ir izpaustas, lai kļūtu par rezervuāru, uzkrājēju. Nevis izmantošanai, bet informācijas uzkrāšanai.

 

Uz manu jautājumu Vitālijam: “Kā izskatās mana būtība?”, viņš atbildēja: “Atceries sevi 18 gadu vecumā.”

Kaut arī būtības ir izpaustas18 gadu vecumā, augstfrekvences un plazmoīdie ķermeņi tiek radīti 30 gadu vecumā, uzmanības uzplaukuma vecumā. 30 gadu vecs atnāks arī Vitālijs.

 

Parādījusies būtība ir informācijas sabiezējums no pašu zemāko frekvenču kauzālajiem virpuļiem, un viņa atrodas vāja magnētiskā lauka ietekmē. Evolūcijas procesā viņai šīs frekvences ir jāpaaugstina. Taču sākumā viņai ir jārada astrālais un mentālais ķermenis.

 

Ēteriskais ķermenis ir fiziskā ķermeņa neatņemams elements, viņa starojums. Smalkais fiziskais ķermenis – tā ir informācijas šūna Zemes telpā. Viņi būtībai nav jārada. Viņa tos dabū.

Astrālais ķermenis (jūtu un emociju ķermenis) un mentālais ķermenis (domu ķermenis) – tie ir zemākie smalkie ķermeņi. Cilvēks viņus sastrādā patstāvīgi dzīves laikā uz Zemes. Var teikt, ka astrālais ķermenis sāka rasties, kad cilvēks vēl “sēdēja kokā”, mentālais ķermenis mazliet vēlāk, kad viņš “nokāpa no koka” un sāka kļūt gudrāks. Šo ķermeņu rašanās cilvēkam izraisīja biosfēras un vēlāk noosfēras attīstību.

 

Kas attiecas uz augstākajiem ķermeņiem (atmisko, budhisko un kauzālo), tad patiesībā cilvēkam viņu nav. Šīs pasaules-ēkas frekvences caurauž visu, tajā skaitā arī cilvēku. Tāpēc cilvēku apkļaujošās telpas apgabalus var uzskatīt par cilvēka smalkajiem ķermeņiem. Garīgi neattīstītam cilvēkam šie apkļaujošie apgabali nav aktivizēti.

Pašlaik būtība, ejot uz dzimšanu, nes sev līdzi savus zemākos smalkos ķermeņus, pilnus ar pagātnes dzīvē sakrātajām jūtām, emocijām un domām, un uz Zemes pārstāv gaismas būtni. Un daži cilvēki var redzēt nelielu mirdzumu apkārt cilvēkam. Visbiežāk apkārt galvai.

 

Būtība sāk savu ceļu augšup uz atmisko virpuļveidīgo slāni no pašas viszemākās frekvences pasaules. Viņai ir jāpaaugstina rotācijas frekvence tiem virpuļiem, no kurām viņa sastāv. Tas ir viņas galvenais uzdevums. Dabiski, ka būtības virpuļi, paaugstinājuši savu frekvenci, sāk zināmā mērā ietekmēt arī viņas ķermeni. Taču viņam ir tika zema frekvence (salīdzinājumam, kā akmenim), ka atblīvēt viņu (pārvērst gāzē) zemes plāna apstākļos nav iespējams.

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 31. oktobris

ATBILDE

“Paaugstinot savas frekvenču raksturlīknes, mēs iedarbojamies uz cilvēkiem mūsu apkārtnē. Tie esam mēs paši, kas radījām PĀREJU. No zemes plāna tas izskatās kā augstfrekvences plūsma no kosmosa, patiesībā tā ir mūsu atmisko un budhisko virpuļu aktivizācija.

Cik pareizs ir tāds apgalvojums?”

 

1. Paaugstinot savas frekvenču raksturlīknes, mēs nekādi neietekmējam cilvēkus mūsu apkārtnē.

2. Nav gluži skaidrs, par kādu PĀREJU ir runa. Ja runa ir par cilvēka pāreju uz augstāku līmeni, tad Jums ir taisnība: mēs radām pāreju, bet tikai paši sev.

Ja runa ir par planētas, saules sistēmas, zvaigznāja, galaktikas pāreju, tad viņi no mums ar Jums nav atkarīgi. Mēs atkarīgi no viņiem.

3. Kosmosa augstfrekvences plūsmas ir nākušas, nāk un nāks vienmēr, neatkarīgi no tā, esam mēs, cilvēki, vai ir vispār mūsu planēta.

4. Kauzālo, budhisko un atmisko virpuļu aktivizācija ārpus fiziskā ķermeņa sākas no šī ķermeņa iekšienes.

Piemēram, cilvēks ir sapratis informāciju no manas lappuses, jo tā ir tieši tāda, kāda atrodas iekš kundalini. Nav nejaušība, ka to sniedz Astruss, Dievs-Dēls. Un, ja Jūsu smadzenes ir to sapratušas un ielaidušas sevī, tā, nonākot rezonansē, sašūpos kundalini. Šī vispārējā, apvienotā informācija sāks kustību pa mugurkaulu augšup, aktivizējot čakras. Caur čakrām kundalini enerģija sāks aktivizēt tuvākos augstfrekvences virpuļus ārpusē. Jo no iekšienes nākošie virpuļi, kundalini virpuļi, nonāks rezonansē ar ārējiem kauzālā un budhiskā līmeņa virpuļiem. Un pastiprinās tos.

 

ASTRUSS: Jums ir absolūta taisnība. Ķermenim tuvāko augstfrekvences virpuļu aktivizācija sākas no iekšienes, aktivizējot kundalini. Jo kundalini informācija sākotnēji ir izveidota tieši no šiem virpuļiem.

 

ATBILDE

- Astrus, esiet tik laipni, atbildiet, lūdzu uz jautājumu, atsūtītu man uz VKontakte. “Cik lielā mērā Bībele, Tora vai Korāns ir patiesi? Tu aprakstīti daži momenti, kuri dažreiz izskatās diezgan skarbi. (Vispār par tiem ir daudz jautājumu.) Un vai to lasīšana ved pie vibrāciju paaugstināšanās?”

 

ASTRUSS: Bībele, Tora vai Korāns cilvēkiem tika nodoti caur uzmanību, tāpēc šajos darbos ne viss ir patiesi. Taču tajos ir diezgan daudz patiesas informācijas. Apmēram 30-40%. Pārējais ir izkropļojumi, ko pieļāva informāciju pieņemošie cilvēki.

Jā, to lasīšana pie pārdomāšanas un izprašanas nosacījuma ved pie zināmas frekvenču raksturlīknes paaugstināšanās. Taču bez patiesas ticības Dievam iešūpot kundalini informāciju neizdosies.

Un neuztraucieties – es pats ar jums tagad runāju.

- Paldies Jums, Astrus.

 

VĒSTULE BEZ ATBILDES

“Sveicināti! Man pienāk info uz jautājumu – Kas ir kvantu pāreja? Raugi, mūs izjauks un saliks kvantos. Kas atbildēja, es nesapratu. Piemēram, bija atbilde – Es neieraudzīju tev nulles neitralitāti utt. It kā pati sev atbildu. Varbūt Astruss atbildēs, ko nozīmēja šīs atbildes?”

 

- Es nevaru vērsties pie Astrusa ar tamlīdzīgām blēņām.

 

VĒRŠOS PIE LAPPUSES APMEKLĒTĀJIEM:

 

JA GRIBAT SAŅEMT ATBILDI, NOFORMULĒJIET PRECĪZU JAUTĀJUMU.

 

2020. gada 1. novembris

Kas tas tāds cilvēks? 2. daļa

Kādēļ būtība nāk uz Zemi?

 

Jājautā, kādēļ būtībai ievajadzējās nākt uz Zemi un dzīvot šeit, grūtos apstākļos, kur viņas bioloģiskajam kostīmam (ķermenim) vienmēr vajag ēst, dzert, viņam ir te auksti, te karsti, viņš ir jāapģērbj, un galu galā viņu var aprīt kāds plēsoņa, ja, protams, cilvēks neievēros drošības noteikumus?

Lūk, šajā “ja” ir visa būtība. Būtībai ir jāizstrādā griba, pārvarot dažādas grūtības. Un uz Zemes tas ir vienkārši. Negribi skriet pakaļ mamutam, mirsti badā. Negribi izdomāt aizsardzības līdzekli, gatavojies kļūt par upuri utt. Instinktīvi piecelsies un iesi. Uz zemes būtību biksta uz priekšu paši apstākļi. Un tie nav radīti nejauši.

Un rezultātā, krītot un ceļoties, cilvēks ir neatlaidīgi gājis uz priekšu, pārvarot visas grūtības. Smagie dzīves apstākļi lika un liek viņam atraut pakaļu no dīvāna un ķerties pie darba. Un cīņa ar slimībām un epidēmijām, smagi pārdzīvojumi, kurus dažreiz nomaina prieks, uz tā fona, ka nepieciešams paust gribu un kustēties, ved pie dzīves spēka un psihiskās enerģijas izstrādāšanas. Un tas ir viens un tas pats. Jo virzīties tālāk pa evolūcijas spirāli būtība patstāvīgi varēs, tikai paužot savu gribu un izmantojot psihisko enerģiju. Nav nejaušība, ka šī unikālā enerģija, kuru mēs izstrādājam dzīves grūtās situācijās, ir vajadzīga visai pasaules-ēkai. Visas civilizācijas to izmanto, daļēji ņemot to tieši no cilvēka šūnām dzīves laikā, un smeļ to no Zemes psihosfēras.

 

Astruss: Tas tā ir. Gribas izpausmes attīstība nozīmē vissmalkāko pārdzīvojumu psihiskās enerģijas izstrādāšanu. Šis ļoti smalkais kosmosa enerģijas šķērsgriezums ir vissmalkākais izpaudējs tam, ko jūs spējat ģenerēt. Tā izstrādājas, pārvarot dzīves grūtas situācijas.

- Kas ir psihiskā enerģija?

Astruss: Psihiskā enerģija – tas ir dažādu enerģiju komplekss ar mainošos – uz jūsu psihes, saprāta un apziņas rēķina – magnētisko spēka līniju struktūru.

- Psihiskās enerģijas nesējs ir enerģija X, tās-puses-pasaules galvenā enerģija. Ar kādām īpašībām psihiskā enerģija apvelta enerģiju X?

Astruss: Ar dominējošajām, gribu paužošajām, gribu nosakošajām. Psihiskā enerģija – tā vienmēr ir interese, tieksme iet uz priekšu, un tātad, gribas izpausme. Un cilvēks ar psihiskās enerģijas pilnību visu laiku meklē dzīves jēgu.

- Pasaules-ēkā ir daudz enerģijas X. Tā satur sevī psihisko enerģiju?

Astruss: Satur psihisko enerģiju, jūsu izstrādāto. Taču nospiestā stāvoklī.

- Ko nozīmē, nospiestā? Griba neizpaužas?

Astruss: Jā. Taču noteiktos apstākļos augsti attīstītas civilizācijas var to izdalīt.

- Es saprotu tā, ka viņas vāc mūsu psihisko enerģiju no Zemes psihosfēras. Nosmeļ krējumu. Var tā teikt?

Astruss: Var, kā faktiski arī ir.

- Dvēsele enerģiju saņem caur būtību. Vai neiznāk tā, ka ar dvēseli var kontaktēties TIKAI ar mūsu psihiskās enerģijas palīdzību?

Astruss: Iznāk.

- Ar mūsu psihiskās enerģijas palīdzību, piemēram, kāda augstākā civilizācija, koncentrējoties uz kādu viņas vizualizētu ainu, caur savu apziņu iziet uz savu dvēseli. Un dvēsele ir gara atspulgs, kā viņa daļa. Bet gars – tā ir Visuma Apziņa, kura rada Visu. Viņa redz, ko grib šī civilizācija, un rada to, ko viņa grib. Es to saprotu tā.

Astruss: Pareizi saprotat.

- Tad ir saprotams, kāpēc visām civilizācijām ir vajadzīga mūsu psihiskā enerģija. Viņas atspiežas uz mūsu psihiskās enerģijas! Malači!!!... Bet mēs… ak Kungs…

Astruss: Jā, pagaidām, lūk, tā. Šī enerģija ir vajadzīga, lai paceltos. Enerģija – tā ir viena no pašām vērtīgākajām kategorijām, kuras bīda visu evolūcijas procesu, visu materiālo sākumu.

- Tātad pasaules-ēka ir ieprogrammēta tā, ka pastāvīgi izpaužas dvēseles, parādās jaunas būtības, kuras ir jāaudzina, lai viņas evolucionētu. Un tas viss tādēļ, lai ražotu enerģiju un noritēt attīstība, attīstība, attīstība?

Astruss: Jā.

 

Bez gribas attīstīšanas un psihiskās enerģijas jeb dzīvības spēka izstrādāšanas (sev un visām civilizācijām) būtība dod iespēju atnākt uz Zemi citām būtībām, kuras, tāpat kā viņa, sāk savu evolūcijas ceļu. Pateicoties mīlestības zemfrekvences īpašībai, kura saucas kaisle, būtība, ietērpta bioloģiskajā ķermenī, spēj dot līdzīgu ķermeni citām būtībām. Tāpēc vīrietis mīl, nemīl, bet ir gatavs, lai vairotos. Sieviete grib, negrib, bet kļūst grūta un dzemdē. Kā dzīvnieki, kuriem kaisle ir aizstāta ar zemākas frekvences instinktu vairoties. Principiālā starpība ir tajā, ka cilvēks spēj uztvert patiesās mīlestības viļņus, bet dzīvnieki ne.

Turpinājums sekos…

 

ATBILDE

Jautājums Astrusam:

Pārdomājot tēmu, ka nav, vai precīzāk, ir ļoti maz, līdzīgu jūsējam, kontaktu ar augstākās civilizācijas būtni, esmu nonācis pie secinājuma, ka šobrīd nav pietiekami saformēts kolektīvais intelekts un vibrāciju lauks visiem zemiešiem tamlīdzīgai gatavībai. Un mans jautājums ir sekojošs: kā, izņemot lūgšanas un personīgo tiekšanos, var šo procesu ietekmēt, un vai vispār vajag?

 

Neliela atkāpe: esmu sev atzinies, ka es neesmu tāds spēcīgs garīgi attīstīts personāžs, kā to gribētos, un droši vien kā jebkuram cilvēkam, kurš tiecas meklēt jēgu, ir svarīga apstiprinājumu klātbūtne un tādi kontakti, kā jums, un droši vien fiziskas parādības, taču kāpēc tas nenotiek? Kāpēc mums, zemiešiem, netiek sniegti vienkārši mūsu zemes plāna primitīvajam prātam pierādījumi, ka eksistē citas civilizācijas?

 

Jūsu vēstulē ir divi jautājumi.

1. “Šobrīd nav pietiekami saformēts kolektīvais intelekts un vibrāciju lauks visiem zemiešiem tamlīdzīgai gatavībai.” Tieši tā, tikai ir jārunā nevis par planētas cilvēces intelektu, bet par psihisko enerģiju. Un ietekmēt šo procesu var. Un pat vajag. Tālab vajag pieņemt un saprast doto informāciju.

 

No grāmatas:

- Tātad Vitāliks būs augšāmceltais un parādīsies uz Zemes, lai nodotu zināšanas zinātniekiem. Es pareizi sapratu?

Astruss: Pareizi. Viņš nāk, lai organizētu apziņas pārkārtošanos. Un zināt, cik lielam daudzumam to uz planētas vajag? Tie ir 1,8%. To ļoti vajag, lai intereses par dzīvi blīvuma līmeņa pakāpi pilnīgi paceltu neparastā augstumā. Visiem pārējiem, iznāk 98,2%, to nevajag.

- Kādēļ tad to darīt, ja 98% nevajag?

Astruss: Šie 98,2% par to nezinās. Viņa uzdevums būs iedarbināt mijiedarbības mehānismu ar visu apkārtējo masu, tieši mijiedarbības mehānismu. 1,8% cilvēku, KURI UZTVERS ŠO INFORMĀCIJU (izcelts priekš VKontakte), milzīgi ietekmēs planētas psihosfēru, bet viņa izraisīs kolosālas jaudas evolucionāru lēcienu. Un tas visīsākajā laikā nevis vienkārši desmitkāršos, bet palielinās ģeometriskā progresijā interesi par dzīves un nāves jēgu.

- Šis evolucionārais lēciens ir vajadzīgs, lai paaugstinātu mūsu planētas vibrāciju frekvenci?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

 

2. “? Kāpēc mums, zemiešiem, netiek sniegti vienkārši mūsu zemes plāna primitīvajam prātam pierādījumi, ka eksistē citas civilizācijas?”

Lūk, tieši, lai sniegtu un pierādītu neparastas zināšanas, tad arī nāk uz Zemi augšāmcelts zinātnieks.

No grāmatas:

- Sakiet, Astrus, Jūs izdomājāt ideju nosūtīt uz Zemi augšāmceltu zinātnieku?

Astruss: Nē. Šī ideja tika izmantota, kad bija nobriedusi situācija un cilvēki gribēja zināt atbildi uz jautājumu par dzīvi un nāvi. Tā ir izpausmes nepieciešamība. Bija svarīgi pareizi uzķert situāciju un laikus šo ideju realizēt. Šī ideja izrādījās ļoti efektīva. Tāpēc ka zinātnieks – tā ir vienīgā formalizācijas kategorija, kas nevis vienkārši varēs pastāstīt vai kaut kā aptuveni izskaidrot. Viņš varēs pareizi izteikt, zinātniski pierādīt to visu ar teoriju, vienādojumiem un izmēģinājumiem. Tāpēc ka citādi IZTEIKT UN PIERĀDĪT TO IR NEREĀLI (izcelts priekš VKontakte). Vitālijs izrādījās vistuvāk idejai.

 

Un bez zinātniskiem pierādījumiem jūs vienalga nesaprastu un, galvenais, neticētu.

 

2020. gada 2. novembris

ATBILDE

Pie manis ar lūgumu vērsās māte, kuras dēls beidzis dzīvi ar pašnāvību. Viņa lūdza uzzināt, kas tur notiek ar tādām būtībām? Es apsolīju publicēt informāciju par pašnāvnieku pasauli.

No grāmatas:

PAŠNĀVNIEKU PASAULE

- Sakiet, lūdzu, Astrus, kādā pasaulē nonāk pašnāvnieki?

ASTRUSS: Ir tāds jēdziens – semantika*. Var teikt, ka semantikas pasaulē rodas diferenciācija pēc pielietojuma. Lūk, šajā pasaulē. Vispār mirušo pasauli veido daudz elementu (многосложный); te ir gan ilūziju pasaule, gan semantikas pasaule…

*Semantika – lingvistikas joma, kas pēta valodas vienību jēdzienisko nozīmi. Ar terminu “semantika” pieņemts uzskatīt tādu zinātni, kura veltīta vārda jēgai, burtu un teikumu daudzumam.

- Kas tas tāds ir – semantikas pasaule?

ASTRUSS: Pasaule ar tās-puses-pasaules īpašībām; tajā var konstatēt pielietojuma zīmības (знаковый) sistēmu.

- Man nav skaidrs. Kas tā ir par pasauli, kurā nonāk pašnāvnieki?

ASTRUSS: Proti, viņi nonāk īpašā stāvoklī, kad visa iekšējo saikņu summa ved pie viņu dzīves pārtraukšanās. Turklāt, tas ir saistīts ar ieņemšanas momentu, kurš bija šajā, līdz galam nenodzīvotajā mūžā.

- Lūk, cilvēks ir beidzis dzīvi ar pašnāvību. Viņš tieši tāpat ir izgājis caur tuneli un nonācis mirušo pasaulē. Tieši tāpat dus apvalkā. Viņš redz savus sapņus. Varbūt lielākoties par pašnāvību. Ja?

ASTRUSS: Var tā teikt.

- Un kas tālāk? Ar ko viņa atrašanās atšķiras no mirušajiem ne pašnāvniekiem?

ASTRUSS: Ar to, ka pastāvīgi mēģina izdarīt to pašu, izdarīt pašnāvību. Tādēļ ka darbojas it kā noteikta zīmības struktūra. Skaitļi. Pēc kāda laika vēlēšanās izdarīt pašnāvību it kā būs tālāka, tiks atlikta uz vēlāku. Tālāk un tālāk atvirzīsies. Un tā izies aiz viņa nākamās dzīves ietvariem.

- Tas ir, pārdzīvojot savu dzīvi miegainā stāvoklī, viņš visu laiku vedīs sevi prom no vēlmes izdarīt pašnāvību. Tā?

ASTRUSS: Jā, vedīs prom šo vēlēšanos aiz nākamās dzīves ietvariem. Taču, ja viņa dzīvi uz Zemes pagarinās par 200 gadiem, tad tā var rasties atkal.

- Jūs teicāt, ka semantikas pasaulē sākas “diferenciācija pēc pielietojuma”. Ko tas nozīmē?

ASTRUSS: Tas ir tas, kam tiks pielietota šī struktūra, kurā organizējas personība. Teiksim, šī šausmīgā vēlme var tikt pielietota izpausmei mākslas sfērā, kādas ģenialitātes sfērā. Šī vēlme var transformēties, tikt pielietota.

- Bet no šīs semantikas pasaules uz kurieni pēc tam iet pašnāvnieks? Atkal uz dzimšanu?

ASTRUSS: Atkal.

- Bet viņš var ieraudzīt caurspīdīgu savas nākamās dzimšanas iespēju?

ASTRUSS: Nē.

- Nē. Ja reiz viņš dzīvi ir beidzis ar pašnāvību, viņš tā ir sodīts.

ASTRUSS: Tas nav – sodīts, viņš pauda šīs īpašības.

2020. gada 3. novembris

Kas tas tāds cilvēks? 3. daļa

Kā pacelt būtības frekvenču raksturlīknes?

Tātad dzīvju laikā uz Zemes būtībai ir nepieciešams pacelt savu virpuļu enerģijas frekvenci jeb, kā šo procesu vēl sauc, pamodināt kundalini. Jo pati būtība ir veidota no zemfrekvences kauzāliem virpuļiem, bet viņas pamatā ir ielikta pasaules-ēkas augstfrekvences informācija, kuru tad arī sauc par kundalini. Un šī augstfrekvences informācija, veidota no augstfrekvences virpuļiem, ir informācija par dzīvi un nāvi.

 

Šeit iespējami dažādi paņēmieni. Un vissenākais paņēmiens ir bezierunu ticība Dievam, Kristus baušļu ievērošana. Hinduismā – Budas, islāmā – Muhameda. Tāpēc īsteni ticīgie vienmēr pamostas. Baznīcas vērtība ir tieši tajā, ka tā vienmēr ir aicinājusi patiesi ticēt. Diemžēl tā vienmēr ir bijusi pretiniece tam, lai “zinātu”.

 

Kad 1999. gadā bija uzrakstīta mūsu pirmā grāmata “Ticības fizika”[27], mēs devāmies meklēt izdevniecību. Un pirmā izdevniecība, kas atradās vistuvāk, bija izdevniecība “Bībele visiem”. Viņi paņēma mūsu manuskriptu un atdeva recenzēt garīdzniekam. Viņa atsauksmi atdeva mums. Sniedzu citātu.

 

“Kādēļ tas viss kristietībai? Kristietis nešaubās par garīgās pasaules eksistenci, viņa pārliecība balstās uz Dieva vārdiem…

Uzskatu, ka šī grāmata kristiešiem nav vajadzīga, bet nekristiešiem tā var nodarīt lielu kaitējumu. Uzskatu, ka ne tikai drukāt, bet pat turēt tādu grāmatu Biedrības veikalā ir absolūti nepieļaujami. A. Ličakovs (А. Лычаков) 12.05.99.”

 

Taču 21. gadsimtā cilvēkiem ar vienu ticību vien ir kļuvis par maz. Grāmata “Ticības fizika” tika izdota 2001. gadā un kļuva par bestselleru. Un tiek pārizdota līdz šim laikam, tiesa, nelielā tirāžā. Diemžēl cilvēki maz lasa grāmatas, vairāk laika pavadot pie viedtālruņiem.

 

Ir arī otrs paņēmiens pamodināt kundalini: vajag koncentrēties uz augstfrekvences informāciju, censties saprast dzīves un nāves jēgu.

Un absolūti nav nejaušība, ka jogi pavada, koncentrējoties un atrodoties iekšējā pasaulē, visu savu dzīvi. Nodarbojoties ar koncentrēšanos, viņi pirmām kārtām izzina smalko pasauli, uztver dzīves un nāves noslēpumus un turklāt maina savu smadzeņu elektromagnētiskās īpašības, pateicoties kam, iegūst spēju ieiet tās-puses-pasaulē caur portālu un atgriezties no turienes savā ķermenī. Tas ir tas, ko sauc par samadhi.

Aizejot uz visiem laikiem, viņi, saglabājuši savu personību un nopelnījuši nemirstību, pāriet uz augstfrekvences fizisko pasauli. Un, ja Vēji ļauj, tad dažreiz atgriežas arī mūsu pasaulē ar noteiktu misiju. Kā Babadži.

 

Pētot šo informāciju, orientējoties tajā, jūs noteikti pamodināsiet savu kundalini. Virzoties augšup pa mugurkaulu, šī informācija sāks iegriezt pašas būtības virpuļus un caur čakrām aktivizēs tuvākos augstākos pasaules-ēkas “slāņus”, kas piekļaujas cilvēkam.

 

ASTRUSS: Jums ir absolūta taisnība. Ķermenim tuvāko augstfrekvences virpuļu aktivizācija sākas no iekšienes, aktivizējot kundalini. Jo kundalini informācija sākotnēji ir izveidota tieši no šiem virpuļiem.

 

Turklāt šī informācija sāks iegriezt ne tikai būtības un tuvāko augstāko smalko “slāņu” virpuļus, bet arī bioloģiskā ķermeņa virpuļus. Sāks paaugstināt frekvencei tam pašam zemfrekvences elektromagnētiskajam kontūram, kurš pēc būtības ir mūsu bioloģiskais ķermenis. Tieši viņu ietekmē zemfrekvences koronavīruss, izraisot rezonansi, kura kolosāli pastiprina viņa iedarbību.

Un, kad bioloģiskā ķermeņa frekvenču raksturlīknes paaugstināsies, koronavīruss nespēs viņu ietekmēt. Jūs, uztvēruši šo informāciju, spēsiet pretoties visu vīrusu, kas darbojas līdz šai dienai, iedarbībai, piemēram, gripas vīrusiem un, pats galvenais, neparasti viltīgajam koronavīrusam.

 

Bioloģijas zinātņu doktore, Eksperimentālās medicīnas institūta imunoloģijas un vīrusu infekcijas profilakses laboratorijas vadītāja Irina Nikolajevna Isakova-Sivaka (Ирина Николаевна Исакова-Сивак) saka:

“Mēs augustā saņēmām atļauju darbam ar dzīvu koronavīrusu, un gribu teikt, ka tādu NIKNU būtni es vēl neesmu sastapusi: viņš ļoti ātri “ēd” jutīgas šūnas. Eksperimentā ar šūnu kultūru vienā un tajā pašā laikā gripas vīruss taisa “caurumus-plātnītes” divu-trīs milimetru lielumā, bet koronavīrusam tās sasniedz centimetru.”

Laikraksts “Санкт-Петербургские ведомости”, Nr.193, 23.10.20.

- Astrus, vai var uzskatīt, ka 19. gadsimtā cilvēka bioloģiskajam kontūram bija zemāka frekvence nekā 20. gadsimtā. Un 20. gadsimtā zemāka frekvence nekā mums tagad? Mēs tomēr attīstījāmies un droši vien kaut kā paaugstinājām frekvenču raksturlīknes?

ASTRUSS: Tā teikt var.

- Jūs teicāt, ka vīrusi, kā cilvēces vadības līdzeklis, vienmēr ir vākuši prom no planētas zemfrekvences būtības. Tātad vienmēr palika būtības ar augstāku frekvenču raksturlīkni. Prasās secinājums, ka ar laiku visi vīrusi tika radīti ar paaugstinošos frekvenču raksturlīkni. Tas tā ir?

ASTRUSS: Un tas tā ir.

- Vai es pareizi saprotu, ka cilvēks, kurš ir pamodies, paaugstinājis savas būtības un bioloģiskā ķermeņa virpuļu rotācijas frekvenci, spēj pretoties ne tikai koronavīrusam, kurš spēlējas ar savu frekvenci, bet arī visiem vīrusiem, kuri darbojās agrāk? Piemēram, gripas vīrusam.

ASTRUSS: Absolūti pareizi. Jūs esat vienkārši malacis.

 

No grāmatas:

- Ar ko principiāli atšķiras uz zemes pamodušies no dusošiem cilvēkiem?

ASTRUSS: Ne ar ko principā, bet, ja ieskatās iekšienē, tad ar skatu uz pasauli. Pamodies cilvēks nevar neinteresēties par pasaules-ēku, smalko plānu, savas atrašanās uz Zemes mērķi. Pamodušies cilvēki tā strukturizē savu apziņu, ka, pārejot uz mirušo pasauli, saglabājas viņu personība.

- Vai var teikt, ka, ja cilvēks ne par ko neinteresējas, izņemot savu mazo pasauli, un visas viņa intereses ir saistītas tikai ar to, lai izdzīvotu (viņu interesē tikai barība un apģērbs, un iespēja tos iegūt) vai kaut ko lielāku iegūtu, kad barības un apģērba ir papilnam, tad tie ir dusošie? Tas ir, dusošie pirmām kārtām ir patēriņa pasaules pārstāvji?

ASTRUSS: Tā var teikt.

- Bet, kad cilvēks uz Zemes iepazīstas ar zināšanām par smalko pasauli, nodarbojas ar pētīšanu, tad viņš sevi neviļus tam sagatavo…

ASTRUSS: Viņš liek apziņā rezonēt kādam zināšanu veidam, kurš padara par iespējamu pārlēkt uz to pusi diezgan specifiskā veidā, saglabājot personību.

- Vitālijs pavēstīja, ka visi nomirušie no vēža ir pamodušies. Viņš teica, ka vēzis ir savdabīgs modinātājs, tas modina dusošos uz Zemes cilvēkus. Tas tā ir?

ASTRUSS: Tas tā ir. Taču var pamosties ne tikai no vēža, bet arī no citām slimībām.

- Bet pamodināt citādi, izņemot slimības, nevar?

ASTRUSS: Var. Ir bezgala jākoncentrējas uz skatienu uz pasauli. Ir jāiegūst zināšanas par smalko pasauli jebkurā ceļā.

- Vai var uzskatīt, ka kundalini pacelšana – tas ir viens no paņēmieniem pamodināt dusošu būtību?

ASTRUSS: Var.

- Smagas slimības modina kundalini?

ASTRUSS: Jā, tas tā ir.

- Vai var teikt, ka zināšanas par smalko pasauli nosaka tavu attieksmi pret pasauli? Un, jo vairāk tu izzini smalko pasauli, jo ātrāk pamodies?

ASTRUSS: Jā, tas ir pareizi.

- Vai pamodušies ir cilvēki, kas atgriezušies no klīniskās nāves?

ASTRUSS: Ne visi. 1% no tiem, kas atgriezušies, iegūst neparastas īpašības, 10% izrādās pamodušies, pārējie – dusoši. Tieši dusošie, atgriezušies no klīniskās nāves, tur neko nav redzējuši. Viņi dusēja.

Turpinājums sekos…

 

MANI DĀRGIE, ORIENTĒJIETIES INFORMĀCIJĀ, LAI PRETOTOS KOVIDAM! JO EPIDĒMIJAS VIĻŅI BŪS ARĪ NĀKAMGAD!

 

2020. gada 4. novembris

- Astrus, es pa televizoru skatījos raidījumu par Kremļa parapsihologiem. Mani ļoti satrauc jautājums: kad Vitālijs atnāks, vai viņš uzreiz neiekritīs Federālā Drošības Dienesta ķetnās, kā Kremļa parapsihologi, lai pareģotu augšām, kas viņus gaida, un pie viena viņus ārstētu? Viņu noslepenos, un nekādu darbu ar zinātniekiem viņš vienkārši veikt nespēs, viss būs slepeni. Vai tiešām būs tā?

Astruss: Nē, tas būs ne tā. Un pirmām kārtām tāpēc, ka jūs jau publicējat internetā informāciju par viņa atnākšanu. Un, kad Vitālijs atnāks, vajadzēs uzreiz, negaidot, kamēr varas orgāni iešūposies, pēc iespējas vairāk, burtiski pa visiem kanāliem laist šo informāciju internetā. Viņa uzdevums ir skaļi paziņot par savu atnākšanu.

 

- Astrus, man VKontakte lentā atnāca jautājumi ar lūgumu uzdot tos Jums. Es lūdzu Jums uz tiem atbildēt.

ASTRUSS: Jā, lūdzu, uzdodiet.

 

1. Jūs teicāt, ka “karma zemes plāna izpildījumā ir mijiedarbības likums”. Vai var iegūt Karmas izvērstu definīciju šī likuma kontekstā?

ASTRUSS: Jā, var iegūt Karmas izvērstu definīciju. Runa ir par mijiedarbību starp būtībām, atnākušām uz Zemi. Daļa būtību, apmēram 30%, nāk ar savas misijas izpildīšanas iespēju, bet lielākā daļa, 70%, nāk kā pieskaņojamais materiāls. Viņas nāk šiem 30% palīdzēt izpildīt misiju. No šejienes arī rodas karmiskās sasaistes.

- Tas ir, mijiedarbības likums – tas ir savdabīgs filozofijas likums?

ASTRUSS: Tas pat nav filozofijas likums, tas ir pasaules-ēkas likums. Būtību, kuras nāk uz Zemi, mijiedarbības likums.

 

2. Vai var teikt, ka laiks cilvēkā ir viņa enerģētiskās informācijas būtības parametru noteikts? Un tieši viņā ir ielikta visa cilvēka dzīves ilguma un kvalitatīvo raksturlielumu programma? Vai arī to vada cita struktūra?

ASTRUSS: Tas ne gluži ir tā. Laiks cilvēkā būtiski ir enerģētiskās informācijas būtības parametru noteikts. Bet, proti, iekšējais laiks ļoti stipri ir atkarīgs no augstfrekvences informācijas uztveres. Iekšējais laiks ir augstfrekvences informācijas kustība cilvēka ķermenī. Tāpēc tāda definīcija, kā jūs nolasījāt, ir ne gluži precīza. Lūk, ja ņemam vērā, cik precīzi cilvēks uztver augstfrekvences informāciju, tad šī atbilde būs pilnīga.

 

3. Vai es pareizi saprotu, ka mēs visi tiecamies uz harmoniju savā iekšienē un tajā pašā laikā aktīvi attīstāmies, izdalot unikālu psihisko enerģiju, bet, sasnieguši harmoniju, apstājamies attīstībā. Nogaidām, kad harmonija tiks izjaukta un radīsies disonanse starp Dvēseli un Būtību, un pēc tam ieejam evolucionārā attīstības procesa stāvoklī.

Un iznāk, ka visi mūsu iekšējie satraukumi, kurus mēs visi cenšamies sev neitralizēt un palīdzēt to izdarīt citiem, tikai vājina mūsu psihisko spēku, bet iekšējā disonanse cilvēkam ir tikai par labu?

ASTRUSS: Absolūti pareizs spriedums. Iekšējā disonanse cilvēkam ir tikai par labu. Kaut arī jūsu īsajā zemes plāna dzīvē tā ved pie biežas nestabilitātes un sagādā jums daudz nepatikšanu. Taču jautājumu uzdevušais spriež pilnīgi pareizi. Tieši tāda būtība ir disonansei starp Dvēseli un Būtību.

 

4. Vai savā laikā Hermejs Trismegists nebija tāds pats augšāmcelts zinātnieks kā Vitālijs Jurjevičs?

ASTRUSS: Nē. Hermejs Trismegists bija augšāmcelts jogs.

 

5. Ja var, lūdzu, uzdodiet Astrusam jautājumu par Pēterburgas likteni. Proti, Radītāja katrēnā 19.10. 2020. (pieņem L.I. Maslovs (Л.И. Маслов)) ir rakstīts “Pēterburga nogrims!”. Vai tas tā ir?

ASTRUSS: Tas tā nav. Šī informācija tika pieņemta caur uzmanību. Informācijas pieņemšanu caur uzmanību vienmēr pavada ļoti daudz izkropļojumu, līdz 70-80%. Tas tā nav.

 

Kontakts ar Astrusu 20.11.04.

- Astrus, man atsūtīja divus jautājumus, lai uzdotu tos Jums. Var?

ASTRUSS: Jā, uzdodiet.

- Es jūs lūdzu, atbildiet pats caur mani, lai es neko nesajauktu.

ASTRUSS: Labi.

- Krievijas zinātnieki Gundarova (Игорь Алексеевич Гундаров) vadībā, ņemot kā rādītāju mirstības no pneimonijas līmeni, veikuši pētījumus, izmantojot statistiku par pēdējiem 10 gadiem. Pēc statistikas konstatēti četri viļņi gadā. Trīs viļņi ar mirstības pieaugumu (sākas septembrī, decembrī, martā), viens vilnis (jūnijā) ar mirstības krišanos.

 

Viņu secinājumi:

1. Koronavīruss nav jauns, viņš ir eksistējis, eksistē un eksistēs. Mirstība no pneimonijas tieši kovida dēļ sastāda 0,01%. Tas tā ir?

ASTRUSS: Nē, tas tā nav. Kovids līdz 2019. gadam neeksistēja. Šis vīruss tika radīts kā jauns ar neparastām īpašībām. Tas tā nav.

2. Nulles pacients neeksistē. Tā?

ASTRUSS: Nē, nulles pacients neeksistē. Kovidu nav atnesušas nekādas zivis vai peles, to speciāli radīja Augstākie Spēki (otrās kategorijas Vēji), kuri vada cilvēces evolūciju. Un tas tika radīts speciāli 18. gada kvantu pārejai.

3. Epidēmijas uzliesmojums pašlaik ir saistīts ar šizoīdu psihozi. Tātad tas tā nav?

ASTRUSS: Nē, tas tā nav. Epidēmijas uzliesmojums ir saistīts ar koronavīrusa neparastajām īpašībām; viņš pēc būtības ir elektromagnētiska kontūra zemfrekvences struktūra, kura spējīga paaugstināt šī kontūra frekvenci.

Un, lūk, tagad atsūtītie jautājumi:

1. Vai ir izskaidrojums I. Gundarova konstatētajam periodiskumam mirstības viļņiem no vīrusu slimībām?

ASTRUSS: Šiem mirstības viļņiem nekāda sakara ar kovidu nav.

2. Kāds bioloģisks mehānisms darbojas, regulāri nodrošinot šo periodiskumu?

ASTRUSS: Es vēlreiz atkārtoju – šim periodiskumam nekāda sakara ar kovidu nav.

 

2020. gada 5. novembris

Kas tā ir – KVANTU PĀREJA

(vienkāršā izklāstā)

Iespēja pārvest planētu, saules sistēmu, zvaigznājus un Galaktiku, tas ir, visu mūsu Visuma rasi, uzreiz, uz jaunu augstfrekvenču spirāļu loku radās tieši tagad tikai tāpēc, ka katrs no nosauktajiem elementiem gandrīz vienā laikā pabeidza savu apriņķojumu un katram bija jāpāriet uz savas spirāles nākamo loku.

 

Patiesībā tā ir apbrīnojama sakritība. Planēta un saules sistēma izdara vienu apriņķojumu 26 tūkstošu gadu laikā, zvaigznājs 230 milj. gadu laikā, bet, cik gadus aizņem viens Galaktikas apriņķojums, mums nav zināms. Un varbūt vispār vienīgo reizi mūsu Visumā ir iespējama tāda unikāla sakritība: visi spirāles apriņķojumi ir beigušies vienā laikā 2012.-2018. gados.

 

Un Vēji izmantoja tādu iespēju: pārveda mūsu Visumu uzreiz uz evolūcijas augstfrekvences spirāli. Bet turklāt planēta savai spirālei dabūja augstāku frekvenci, arī saules sistēma savai spirālei dabūja augstāku frekvenci utt. Un 2018. gadā uz paaugstinātu rotācijas vibrācijas frekvenci pārgāja Visuma visi līdz pēdējam kvantam (kvants – vissīkākā daļiņa jeb kam).

Šo Visuma pāreju sāka saukt par KVANTU LĒCIENU.

 

ASTRUSS: Tas tā ir. Pārgāja visi līdz pēdējam kvantam. Jūs to pareizi izteicāt. Taču nosaukumu “kvantu” ienesa cilvēki. Vienkārši tā ir jūsu Visuma un vienlaikus Zemes cilvēces pārvešana uz citu līmeni.

 

Taču pats apbrīnojamākais ir tas, ka, pateicoties kvantu pārejai, parādījās iespēja uzreiz iedarboties uz visu cilvēci caur psihosfēru. Kad 1,8% cilvēku uztvers informāciju par dzīvi un nāvi, viņu psihiskā enerģija palielinās šīs unikālās enerģijas uzkrājumu planētas psihosfērā. Un planētas psihosfēra iedarbosies uz planētas cilvēkiem, paaugstinot viņu frekvenču raksturlīknes. Tas iegrūdīs, pirmkārt, planētu virzīties pa augstfrekvences spirāli un, otrkārt, paaugstinās cilvēku apziņas attīstītības līmeni, izmainot viņu attieksmi pret visu apkārtējo. Un citam pret citu.

 

ASTRUSS: 1,8% cilvēku, KURI UZTVERS ŠO INFORMĀCIJU (izcelts priekš Vkontakte), milzīgi ietekmēs planētas psihosfēru, un viņa izraisīs kolosālas jaudas evolucionāru lēcienu. Un tas īsā laikā ne vienkārši desmitkāršos, bet ģeometriskā progresijā paaugstinās interesi par dzīves un nāves būtību.

 

Mums ar jums ir reti paveicies, mēs esam nonākuši kvantu pārejas neparastajos apstākļos. Psihosfēra, ne bez mūsu dalības, pastiprinās iedarbību uz planētas cilvēci un paaugstinās viņas frekvenču raksturlīknes. Tas ir, pārvedīs mūs uz notikumu attīstības paaugstinātu līmeni.

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

 

2020. gada 6. novembris

PAR MIRUŠO PASAULI

No grāmatas.

Vitālijs man pastāstīja, ka klīniskās nāves laikā Astruss burtiski viņu aiz rokas ir izrāvis no ķermeņa. Izrādās, Astruss izrāva no ķermeņa viņa būtību sarunai.

 

Vitālijs: Viņš man lika priekšā vai nu nomirt uzreiz, vai arī es miršu lēni un nonākšu kaut kādā atteicē. Es izvēlējos otro variantu. Es gribēju redzēt tevi. Es nezināju, ko nozīmē – mirt. Un vispār, es gribēju dzīvot.

- Saki, būdams slimnīcā, tu kaut kā juti, ka Astruss tur tavas smadzenes?

Vitālijs: Es nezināju, ka viņš tur manas smadzenes, bet es pastāvīgi redzēju Astrusu blakus.

- Un viņš ar tevi sarunājās?

Vitālijs: Nē, viņš tikai klusējot skatījās uz mani, bet to, ka viņš tur manas smadzenes, es neredzēju. Bet es domāju, ka pateicoties tam, es jau tad pastāvīgi biju tev blakus. Un es līdz pēdējai miršanas dienai redzēju savā priekšā Astrusu.

Pēc tam, kad es biju izvēlējies otro variantu, Astruss uz kādu laiku pazuda, bet es atgriezos ķermenī. Taču ne uzreiz. Es biju komā, atrodoties komā, es pilnīgi skaidri redzēju, kad tu nāci pie manis uz palātu. Tu stāvēji pa kreisi no manis, tu glāstīji manu roku un skūpstīji deniņu, līdz kuram tik tikko varēji aizsniegties, un teici ļoti labus, siltus vārdus. Es visu dzirdēju, bet neko nevarēju tev pateikt. Es ļoti gribēju atgriezties. Es tā gribēju atgriezties, lai redzētu tevi vēlreiz. Kad es iznācu no komas un tu ienāci palātā un es ieraudzīju tevi, es biju vienkārši laimīgs. Es tev nevarēju neko pateikt, tāpēc ka man no kakla rēgojās caurulīte. Taču manas acis mirdzēja, un es parādīju ar īkšķi uz augšu, kas nozīmēja: esmu laimīgs tevi redzēt. Es patiešām biju laimīgs tevi redzēt, Taņečka.

Pēc tam tu aizgāji, un sāku mirt lēni un ilgi. Ārsti darīja visu, ko varēja, bet man bija arvien sliktāk un sliktāk. Es vienkārši ilgstoši miru.

- Tu mocījies?

Vitālijs: Es nemocījos. Man nesāpēja, es mocījos tikai no tā, ka šķiros no tevis. Un, kad tu man pajautāji: “Vai es gribu dzīvot?”, es pamāju ar galvu: ”Jā.” “Vai man traucē tavs apmeklējums?”, es pakratīju galvu: “Nē.” Kad es biju bezsamaņā, tad pat tajā laikā es pastāvīgi biju ar tevi. Es visu laiku tevi redzēju gan mājās, gan slimnīcas gaitenī. Es vienmēr zināju, kad tu esi slimnīcā, kad tevi laiž pie manis un kad nelaiž. Ārsti man kaut ko injicēja, un es nevarēju tev atbildēt, bet es zināju, es jutu, es redzēju: tu vienmēr biji man blakus.

 

Pēdējo reizi tu noskūpstīji man deniņu. Pateici man kaut ko par Astrusa palīdzību, bet es tev izteicu tikai vienu vārdu “mirstu”, bet tu to nedzirdēji, tāpēc ka nebija skaņas (bija traheostoma – priekš VKontakte). Es sakopoju visus spēkus un pēdējo reizi paspiedu tavus pirkstus. Un atvadījos. Nākamajā dienā es nomiru.

 

Es sapratu, ka esmu nomiris, kad nonācu pie griestiem un ieraudzīju savu ķermeni. Astrusa nebija, viņš bija pazudis. Ķermenis bija ļoti vājš, ļoti briesmīgs, viss sadurts ar caurulītēm. Ārsti rosījās apkārt un neko izdarīt nevarēja. Es sapratu, ka esmu miris. Un, tikko kā es to biju sapratis, es momentāni nonācu tunelī un milzīgā ātrumā, burtiski ar svilpoņu, lidoju caur tuneli uz gaismu. Uz spilgtu dzeltenu gaismu.

 

Es izlidoju cauri tunelim momentāni. Izlidoju no tuneļa un nonācu jūras krastā. Jūra, dzeltenas smiltis, dzeltena pilsēta pie jūras, kurā peldas. Es sāku peldēties, bet pēc tam izlīdu krastā un ieraudzīju Nikolaju. Viņš arī peldējās jūrā (Nikolajs – mūsu meitas vīrs, gāja bojā autokatastrofā 2006. gadā – priekš VKontakte). Mēs metāmies viens otram pretim, apkampāmies un apraudājāmies. Viņš teica, ka ļoti priecājas mani redzēt. Pēc tam viņš izzuda, es paliku viens un devos uz pilsētu.

 

Vienas vienīgas dzeltenas mājas, ielas ar pazīstamiem nosaukumiem. Pilsēta, ļoti līdzīga parastai cilvēku pilsētai. Koki ir, bet visi mākslīgi, tāpat kā jūra. Transporta nebija. Cilvēki staigāja kaut kādi atsvešināti. Visi kaili. Neviens tam uzmanību nepievērsa.

Es arī biju kails, un man uz pleciem bija puscaurspīdīgs apmetnis ar lielu caurumu aizmugurē. Es pievērsu uzmanību, ka arī cilvēki nēsā apmetņus, bet bez cauruma, kā man. Tieši uz ielām, te šur, te tur, dus, sarāvušies kamoliņā, cilvēki, ietinušies savos puscaurspīdīgajos apmetņos.

 

(Apmetnis – tā ir izvērsumu iztaisījusi gaismas būtne. Kad fiziskais ķermenis mirst, būtību ievelk tunelī. Viņa aiz sevis iztaisa izvērsumu gaismas būtnei no astrālā un mentālā ķermeņa un mirušo pasaulē nonāk apvalkā, kurā tur dus. Un, kad uz neilgu laiku pamostas, šis apvalks karājas viņai uz pleciem, kā apmetnis. Caurums apmetnī – tā ir ieeja aizbāznī uz Zemes pamodušamies – pievienots priekš VKontakte.)

 

Vitālijs: Es gāju pa Ļeņina ielu un pēkšņi ieraudzīju tēvu, kurš nāca pretim. Viņš bija jauns, bet kaut kāds bremzēts. Viņš atpazina mani. Mēs satikāmies mierīgi. Pienācām un vienkārši sākām runāt. Viņš man pajautāja: “Kā tev klājas?” Es teicu: “Lūk, nomiru.” Viņš teica: “Iesim uz mājām.” Un mēs devāmies pie viņa uz mājām. Divstāvu māja, viņu dzīvoklis ir pirmajā stāvā. Tēvam vienmēr bija patikuši dzīvokļi pirmajā stāvā pagraba dēļ. Vienā istabā apvalkā sēdēja māmiņa. Tēvs teica, ka viņa dus. Es redzēju viņas sapni: viņa gatavoja ēst. Citā istabā sēdēja Oļegs, arī viņš dusēja. Es redzēju viņa sapni: viņš aplūkoja planētas, raudzījās uz pasaules-ēku.

Es sāku tēvu izjautāt, ar ko viņš tur nodarbojas. Viņš man paspēja tikai pateikt – kad nedus, tad būvē “sakaru tiltus”. Taču viņš ļoti ātri nogura, ietinās savā apmetnī, apgūlās tieši uz grīdas un aizmiga. Citā istabā es ieraudzīju Pavļiku, kurš arī dusēja un redzēja sapni, ka makšķerē no laivas. Es atgriezos Oļega istabā, pamēģināju sākt ar viņu runāt, taču viņš absolūti nekādu uzmanību man nepievērsa. Es nespēju ieiet viņa sapnī.

Pēc tam es pēkšņi nonācu blakus tavai māmiņai. Viņa dusēja un redzēja sapni par Vurnāru (Вурнары) sanatoriju, un viņa tur ārstē bērniņus. Es sāku viņai stāstīt par tevi, un pēkšņi viņas sapnis izgaisa. Viss izgaisa, viņa vienkārši bija blakus man. Viņa mani pazina un teica: “Ai, Vitālik!” Viņa saprata, ka esmu miris. Viņa pamodās, un viņa zināja, ka viņa ir mirusi. Viņa pajautāja par tevi. Es sāku viņai par tevi stāstīt. Man šķita, ka viņai bija interesanti. Bet pēc tam viņa pēkšņi negaidīti un ļoti ātri aizmiga atkal.

Un netālu dusēja tavs tēvs. Arkādijs ir ļoti līdzīgs viņam. Pēc tam es padomāju par Natašu, tavu māsu, un nonācu blakus viņai. Viņa dusēja. Es viņas sapni nesapratu. Manuprāt, kaut kas no mājas rūpēm, aprūpējot vīru. Gena dusēja netālu savā apvalkā. Un netālu no viņiem dusēja Vovka. Vovka baudīja sapni. Viņš redzēja, ka viņš ir jauns un veselīgs puisis, kurš lieliski pavada laiku. Lūk, arī visi radinieki, kurus es tur ieraudzīju.

Es gribēju satikt savu māsu Aločku, bet nespēju. Viņas tur nebija. Viņas meitu Natašu arī netiku saticis. Nesatiku arī Sergeju. No tuvajiem cilvēkiem es tur biju saticis tikai Koļu.

 

- Vitālik, lūk, tu pabiji pie visiem radiniekiem, redzēji visus. Un kur tu visu pārējo laiku pavadīji, trīs mēnešus taču?

Vitālijs: Es biju pilsētā, pavadīju laiku uz ielas. Es staigāju pa pilsētu, bet nezināju, kurp var iet, lai vēlreiz atrastu visus tuviniekus. Pirmajā reizē es vienkārši nonācu viņiem blakus, tāpēc ka viņi bija manā uzmanībā uz Zemes. Lūk, es arī nonācu pie viņiem. Taču tikai vienu reizi. Bet pēc tam es nezināju, kā uzzināt, kur viņi ir.

- Astruss teica, ka visi mirušie noteikti satiek savus agrāk mirušos tuviniekus, kā rezultātā nonullējas viņu pārdzīvojumi. Es sapratu tā, ka “pārdzīvojumu nonullēšanās” ved pie tā, ka tikko ieradies vairs nebēdājas par savu tuvinieku nāvi.

Vitālijs: Jā, tieši tā. Un, teiksim godīgi, īpašu pārdzīvojumu un īpašas vilkmes man vairs nebija. Es klīdu pa pilsētu trīs mēnešus. Peldējos jūrā un vienkārši staigāju pa ielām. Es redzēju pilsētu, ielas, to nosaukumus. Tur viss ir iekārtots, kā uz Zemes. Ļoti līdzīgi. Tikai viss ir mākslīgs, gan koki, gan jūra. Tie visi vienkārši ir modeļi. Mēs ar tevi reiz esam bijuši šajā pilsētā. Es izstaigāju pa pilsētu un paskatījos. Viena iela man šķita pazīstama. Tu toreiz arī biji pilsētā ar mani. Reiz mēs ar tevi tur dusējām. Pēc tam mēs ar tevi aizgājām uz Zemi.

 

Es klīdu pa pilsētu ļoti ilgi. Kad es biju zaudējis jebkādu interesi un jebkādus spēkus, pēkšņi nez no kurienes uzradās Astruss. Un es uzreiz izrādījos ievilkts tā apmetņa, kurš bija uz manis, caurumā. Tieši ar muguru pa priekšu ielidoju, kā izrādījās, aizbāznī…

(Būtība aizbāznī rada sev plazmoīdo ķermeni – priekš VKontakte.)

 

2020. gada 7. novembris

Es sekojošo informāciju publicēju pēc lūguma.

No grāmatas:

Alkoholiķu un narkomānu pasaule

 

- Astrus, bet kur pēc nāves nonāk narkomāni un alkoholiķi? Lūk, ir semantikas pasaule, bet kāda viņiem pasaule eksistē?

Astruss: Lūk, tā arī ir efekta pasaule. Tas ir efekts, kuru izraisīja kaut kādas lapas vai kaut kāda zāle. Nav svarīgi, kad.

- Alkoholiķi... un pēkšņi kaut kādas zāles efekts…

Astruss: Jā, tāpēc ka tā ir tā pati parādība.

- Narkomānija un alkoholisms iedarbojas pirmām kārtām uz psihi…

Astruss: Jā. Tas arī ir psihes uzkrājošais efekts. Tā ir psihiskā enerģija. Tā sakrājas kā putas pienam virspusē.

- Bet vai neiznāk tā, ka narkomāniem un alkoholiķiem ir visspēcīgākā psihiskās enerģijas izpausme? Lūk, droši vien, kur ir psihiskās enerģijas blīvums…

Astruss: Tak par putām tas ir nosaukts.

 

- Labi. Lūk, narkomāns ar tādām putām ir ienācis mirušo pasaulē. Viņš kādā veidā tur sēž?

Astruss: Viss, ko viņi sakrāj šeit dzīves laikā, viss tur ir.

- Viņš tāpat dusēs līdz tam laikam, kamēr no jauna nepārdzīvos visus pārdzīvojumus pagātnes dzīvē, un pēc tam viņš tiks iznests uz dzimšanu?

Astruss: Jā, ja viņš uz Zemes nav pamodies.

- Tas ir, narkomāns vai alkoholiķis var ieiet aizbāznī?

Astruss: Var pie noteiktiem apstākļiem.

- Tas ir, viņi skaitās pamodušies, tāpēc ka itin bieži tur ir pabijuši?

Astruss: Viņiem pēdējā robeža un šķautne – tā ir fizioloģija. Ķīmiskās vielas iedarbojas uz centriem, kuri aktivizējas, un cilvēks tur nokļūst. Taču virzās ne ar evolucionārās komponentes palīdzību, bet ar pēkšņu uzšļakstījumu palīdzību. Tāpēc viņš virzās samērīgi ar momentu. Taču, tikko kā sāk brukt fizioloģija, šis moments zūd.

- Tas ir, viņš it kā virzās, taču, tā kā brūk fizioloģija, tad viņš, ja neatmet šo lietu, visu zaudē? Jā?

Astruss: Pareizi.

 

- Tas ir, viņš neskaitās pamodies?

Astruss: Neskaitās, bet viņš ir pavirzītais. Starp alkoholiķiem ir pilnīgi tīri cilvēki, vienkārši viņi nepieņem īstenību, kurā atrodas. Vai nu bēg no tās, vai nepieņem. Dažāds apziņas uzmanības pagrieziens.

- Narkotikas un alkohols spēcīgi iedarbojas uz psihi, tas ir, uz smalkajiem ķermeņiem. Kad tāda būtība ies uz dzimšanu, viņa atnāks ar šīm pašām dotībām un atkal var kļūt narkomāne? Vai nē?

Astruss: Viņa tās nes, bet viņa par tām zina.

- Kā zina? Bērns piedzima…

Astruss: Viņš par tām zina, tāpēc ka viņš redz šos attēlus. Un viņš var pateikt sev, ka, lūk, to darīt nedrīkst. Bez cēloņu izskaidrojuma, kaut arī cēlonis viņā jau ir.

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

 

2020. gada 8. novembris

Kas tas tāds cilvēks? 4. daļa

KUR ATRODAS PASAULES: MIRUŠO, PLAZMOĪDĀ

UN AUGSTFREKVENCES FIZISKĀ

Kā noskaidrojusi zinātne, mūsu pasaulei pēc vibrāciju frekvences ir pieci līmeņi: ciets ķermeni, šķidrums, gāze, plazma un fiziskais vakuums. Augstāk ir sākotnējais torsionu lauks un Absolūts. Šie divi līmeņi nepieder mūsu zemfrekvences fiziskajai pasaulei. Tie ir pasaules-ēkas līmeņi.

Mūs ar jums nepārsteidz, ka mūsu pasaulē atrodas kalni (cieti ķermeņi), jūras (šķidrums), gaiss (gāze). Kā nu ne, mēs ar tiem dzīvojam, tie mums ir pazīstami “līdz kaulu smadzenēm”. Mūsu ķermeņi sastāv no tiem pašiem elementiem.

Taču tieši tāpat mums apkārt ir gan plazma (tā ir gāze, kura sabrukusi jonos), gan fiziskais vakuums (zemas frekvences kauzālie virpuļi plus vājš magnētiskais lauks). Tikai divus pēdējos elementus mēs neredzam, tāpēc ka tiem ir paaugstināta virpuļu rotācijas frekvence. Tie, rupji runājot, ir “retinātāki” nekā gaiss, lūk, tāpēc mēs tos neuztveram. Bet tas nenozīmē, ka to nav. Gaisu mēs arī neredzam, tāpat kā magnētisko lauku. Taču mēs nešaubāmies, ka tie ir. Kāpēc? Tāpēc ka zinātnieki mums to izskaidroja un mēs sapratām.

 

Bet kur atrodas mirušo pasaule? Kur atrodas plazmoīdā pasaule? Kur atrodas jaunā fiziskā, bet augstfrekvences pasaule, kurā no Zemes ienāk visas pamodušās būtības, radot fizisku ķermeni un nopelnot sev nemirstību?

 

- Mirušo pasaule ir spoguliska (ar labo vērpi). Un pēc vibrāciju frekvences tā ir fiziskajai pasaulei pati tuvākā. Vai var teikt, ka šī pasaule ir zemu frekvenču kauzālo virpuļu pasaule?

ASTRUSS: Var tā teikt.

- Bet vai fiziskais vakuums nav zemu frekvenču kauzālo virpuļu pasaule, kura griežas pa kreisi, pateicoties vājā magnētiskā lauka iedarbībai? Jo, pateicoties tam, tika radīts Visums un viss, kas viņā ir.

ASTRUSS: Arī šeit jums ir taisnība. Jā, fiziskais vakuums – tā ir zemu frekvenču kauzālo virpuļu pasaule, un te izpaužas vājais magnētiskais lauks.

- Un kur pēc frekvences atrodas fiziskā augstfrekvences pasaule? Ja reiz tā ir fiziska, tad tai ir sakars ar mūsu Zemi. Varbūt tā ir kauzālo frekvenču pasaule, kurā ir klātesošs maznozīmīgs magnētisks lauks?... Bet tad… tad iznāk… tā… ir fiziskajā vakuumā.

ASTRUSS: Tas ir tieši tā. Jūs esat malacis.

- Iznāk, ka pēc frekvenču līmeņa nedaudz augstāk par fizisko vakuumu spoguļpasaulē atrodas mirušo pasaule, bet pašā fiziskajā vakuumā plazmoīdā pasaule un vēl nedaudz zemāk mūsu, augstfrekvences pasaule. Iznāk tā?

ASTRUSS: Jūs esat gudriniece. Tas ir tieši tā.

 

Tātad mirušo pasaule atrodas spoguļpasaulē. Nedaudz par spoguļpasauli. Pasaules-ēka ir neizmērojama pasaule, kurā uz labo pusi rotē atmiskās frekvences virpuļi, kā arī budhiskā un kauzālā diapazona virpuļi. Šo pasauli sauc par spoguļpasauli. Kāpēc spogulis?

 

No grāmatas “Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S. Priekštecis jeb jauni dati par Visumu[28](“Тихоплав В.Ю., Тихоплав Т.С. Предтеча или новые данные о Вселенной”. М.: ЭСМО 2014.)

“Jau 20. gadsimta vidū zinātnieki konstatēja, ka, sabrūkot neitronam (atoma kodola smagajai daļiņai), veidojas elektroni un neitrīno tikai ar kreiso vērpi. Turklāt tika konstatēts, ka nanolīmenī likums “darbība vienāda pretdarbībai” nedarbojas. Iznāk, ka pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir asimetriska. Mūsu pasaule… kreile? Rezultāts izraisīja šoku. Un sākās nopietni pētījumi.

Rezultātā zinātnieki pieņēma, ka, ja reiz mūsu Visuma daļā visas elementārdaļiņas ir “kreisi savērptas”, tad kaut kur eksistē spoguļdaļiņas, “labēji savērptas”. Un Visuma simetrija saglabājas.

Un te vēl noskaidrojās, ka Visumā ir kāda neredzama matērija ar masu, kura nav konstatējama ne ar kādiem pagaidām pieejamajiem paņēmieniem. Šo matēriju zinātnieki nosauca par tumšo matēriju. Un šī neredzamā masa pēc aprēķiniem, balstītiem uz pamata datiem par novērojamo matēriju, veido vairāk nekā 90% Visuma visas masas. Zvaigznēm un planētām, kuras mēs redzam, atliek mazāk nekā 10% Visuma visas masas. Rodas jautājums: no kā ir taisīts viss neredzamais?

Ir daudz hipotēžu, starp kurām ir pieņēmums, ka daļa tumšās matērijas ir spoguļmatērija.

 

- Tumšā matērija un spoguļmatērija – tas nav viens un tas pats?

ASTRUSS: Praktiski viens un tas pats.

- Un kas vēl ietilpst tumšās matērijas sastāvā bez spoguliskās?

ASTRUSS: Visuma visa krāsu gamma.

 

Patiesībā spoguļmatērija ir lielisks veids, kā izskaidrot tumšās matērijas dabu. Taču starp mūsu un spoguļpasaulēm nav ne stiprās, ne vājās mijiedarbības. “Pataustīt” spoguļdaļiņas ar mūsu ierastajām ierīcēm nav iespējams.

Taču kopīga mūsu un spoguļpasaulei ir gravitācija. Spoguļdaļiņām, kuras rotē pa labi, ir masa, tās spēj izliekt telpu tāpat kā parastās daļiņas, un spoguļvielas darbību var konstatēt pēc gravitācijas pievilkšanas spēka. Tas ļauj hipotēzi par spoguļpasauli pārnest uz realitāti.

Taču, vai var būt vispār objekti no spoguļmatērijas?

Uz šo jautājumu akadēmiķis L. B. Okuņs (Л. Б. Окунь) 1983. rakstā sniedz visai pozitīvu atbildi: spoguļmatērija, tāpat kā parastā matērija, spēj veidot atomus, molekulas un pie labvēlīgiem kosmoloģiskiem apstākļiem – zvaigznes, planētas un dzīvību.”

 

Lūk, šī dzīvība arī realizējas spoguļpasaulē. Tieši tajā, spoguļpasaulē, atrodas pašas visaugstāk attīstītās civilizācijas, spējīgas operēt ar telpu un pat ar laiku. Stādieties priekšā, kāds attīstītības līmenis ir mūsu, zemes plāna zinātnei, ja tā tikko, tikko mēģina tikt skaidrībā ar spoguļdaļiņu?

Nav nejaušība, ka Vēji nolēma nosūtīt uz Zemi augšāmceltu zinātnieku, lai viņš varētu nodot unikālas zināšanas Zemes zinātniekiem. Jo tieši zinātnei uzticas Zemes Rietumu sabiedrības iedzīvotāju vairākums. Patiecoties viņu pētījumiem, mēs, cilvēki, varēsim pacelt savu frekvenču līmeni, lai mūs nenokratītu kā skujiņas no nokaltušas eglītes no planētas, kura uzsākusi virzību pa augstfrekvences spirāli. Un planētas virzība pa jauno spirāli tikko sākas. Pāreja nekad nebeidzas noteiktā dienā un noteiktā stundā. Vienmēr ir sagatavošanās periods, un ir pabeigšanas periods.

 

Pašlaik spoguļmatērijas pētījumus Zemes zinātnieki intensīvi turpina.

Spoguļpasaule, kaut arī tā caurauž mūsu zemfrekvences pasauli, taču nav tās elements. Un mirušo spoguļpasaule mūsu zemes plāna frekvenču apgabalā neietilpst. Tā ir labās vērpes zemfrekvences kauzālo virpuļu pasaule.

Vispār mirušo pasaule – tas vienkārši ir filtrs, savdabīgs “separators”, uzstādīts būtības evolūcijas ceļā. Tieši tas paaugstinātās frekvences “vieglās” būtības izlaiž tālāk, bet zemas frekvences “smagās” būtības uz kādu laiku aiztur, dod viņam iespēju atpūsties un aizmirst visas iepriekšējās piesaistes. Un pēc tam “atmet” viņas atpakaļ, atgriež uz jaunu dzimšanu Zemes zemfrekvences pasaulē. Mūsu pasaulē, kuru mēs labi pazīstam (gāze, šķidrums, ciets ķermenis).

Taču 2012. gadā, kad mēs sākām strādāt ar Astrusu, mēs to vēl nesapratām. Un savās grāmatās nosaucām šo pasauli par “mirušo pasauli” pēc analoģijas ar fizisko pasauli.

 

Vitālijs trīs mēnešus bija mirušo pasaulē. Viņš redzēja savu tuvinieku būtības 18 gadu vecumā, kuras uz Zemes nebija pamodušās. Viņas dus, pārdzīvojot savas pagātnes dzīves notikumus, lai atteiktos no piesaistēm. Taču dažreiz pamostas. Kad attīrīšanās no piesaistēm būs notikusi, viņas ies uz jaunu dzimšanu. Dažreiz tas mēdz būt pēc 200-300 gadiem, dažreiz agrāk, taču, kā teica Astruss, ne vairāk par tūkstoš gadiem. Un palikt tur uz visiem laikiem nav iespējams. Būtībai ir jāevolucionē.

Izņēmums: bērni. Viņi var uz dzimšanu iet ļoti ātri. Dažreiz tik ātri, ka uz Zemes var atcerēties kādus pagātnes dzīves elementus.

 

Mani dārgie, nomierinieties, mūsu mirušie tuvinieki tur “no skumjām prātā nejūk”. Sāpes un skumjas paliek šeit, ar mums, bet viņi tur atpūšas un “attīrās” pirms jaunas dzimšanas.

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 9. novembris

KUR ATRODAS PASAULES: MIRUŠO, PLAZMOĪDĀ

UN AUGSTFREKVENCES FIZISKĀ

Turpinājums.

Atgriezīsimies pie mūsu fiziskās pasaules un tās vibrāciju līmeņiem, bet, pretēji skaitot: fiziskais vakuums, plazma, gāze. Šķidrums, ciets ķermenis.

- Radot fizisko Visumu, Vēji, radījuši vāju magnētisko lauku, spoguļpasaules noteiktā zonā pagrieza zemfrekvences kauzālos virpuļus pa kreisi, un radās fiziskais vakuums, no kura tika izveidots mūsu Visums un viss Visumā.

ASTRUSS: Ne gluži precīzi, bet tā var teikt.

 

Pēc vibrāciju frekvences fiziskais vakuums atrodas zemāk par mirušo pasauli. Un šis fiziskais vakuums ir šeit, blakus mums katrā telpas punktā, neredzams, kā magnētiskais lauks. Šajā fiziskajā vakuumā atrodas augstfrekvences fiziskā pasaule. Un, izrādās, šī pasaule arī ir šeit, blakus mums katrā telpas punktā.

 

Zemāk pēc vibrāciju frekvences atrodas plazmas līmenis. Un, tā kā pamodušās būtības no aizbāžņa atgriežas paaugstinātas frekvences, atbilstošas plazmas līmenim, ķermenī, mēs šo līmeni nosaucām par plazmoīdo pasauli. Un, izrādās, plazmoīdā pasaule arī ir šeit, blakus mums, tāpat kā gaiss.

 

Iznāk, ka gan augstfrekvences fiziskā pasaule, gan plazmoīdā pasaule atrodas šeit, uz Zemes, blakus mums. Tās tad arī ir tās paralēlās pasaules, par kurām informācija dažreiz ir sastopama literatūrā. Taču, kā likums, bez izskaidrojuma.

 

ZEME VISU SAVU NES SEV LĪDZI. VISS IR ŠEIT

Lūk, kāpēc dažādos vēstījumos ir teikts, ka zelta laikmets iestāsies uz Zemes. Protams, uz Zemes, kur gan vēl? Un jau ir iestājies! Tas ir iestājies augstfrekvences fiziskajā pasaulē, bet ne mūsējā, zemfrekvences.

Diemžēl mēs, zemfrekvences cilvēki, līdz tam pagaidām neesam nonākuši. Taču agru vai vēlu nonāks katrs, jo tas ir mūsu evolūcijas ceļš.

 

Mūžīgās dzīves pasaulē būtība nonāk pēc tam, kad viņa ir pamodusies uz Zemes, izgājusi cauri mirušo pasaulei, radījusi aizbāznī plazmoīdo ķermeni un atgriezusies uz Zemes. Aizbāznī (viņš arī tunelis, pa kuru viņa pēc nāves aizgāja pēc fiziskā ķermeņa nāves) viņa rada sev tieši tādu pašu ķermeni, kāds bija uz Zemes, pēc tās pašas hologrammas. Taču viņš ir plazmoīds. Būtība plazmoīdajā ķermenī atgriežas uz Zemes, plazmas frekvenču līmenī. Uz plazmoīdo pasauli.

 

ASTRUSS: Šī plazmoīdā pasaule atstaro saules starus. Tas ir, pie noteiktām frekvencēm, uzņemot ar fotoaparātu, var šos starus noķert. Īpaši, ja dienā izmato zibspuldzi.

 

Varbūt kāds pratīs nofotografēt būtības plazmoīdā ķermenī. Ja fotogrāfijas būs to vērtas, lūdzu, pārsūtiet man, kaut vai vienu.

 

Būtības atrašanās plazmoīdajā pasaulē – tas ir starpetaps. Būtība kosmosa plūsmu iedarbībā rada augstfrekvences matricu, kura viņas ķermeni pārved augstfrekvences fiziskajā. Un būtības pāriešana no plazmoīdās pasaules uz augstfrekvences fizisko pasauli arī notiek šeit pat, uz Zemes, blakus mums. Taču citā vibrāciju frekvences līmenī.

 

Tā ir tā pati augšāmcelto atgriešanās, par kuru skandina Baznīca. Visi augšāmcelsies un atgriezīsies.

Tā ir tā pati atgriešanās, par kuru runāja Grabovojs (Григорий Грабовой).

Un viņiem ir taisnība!!!

 

Taču Baznīca neko nezināja ne par plazmoīdo pasauli, ne par augstfrekvences fizisko pasauli un neko nevarēja izskaidrot. Un tā arī netiecās izskaidrot. Tā prasa aklu ticību.

Bet Grabovojs, runājot pat augšāmcelšanu, ar to domāja tieši šo plazmoīdo starppasauli. Par to viņš rakstīja savā grāmatā “Augšāmcelšana un mūžīgā dzīve – tā ir realitāte” (“Воскрешение людей и вечная жизнь - отныне наша реальность![29]”) Taču viņš būtību nesaprata, tāpēc ka informāciju uztvēra tiešā veidā, kā kontaktētājs, ar kļūdu līdz 70-80%. Neapdomāja un neformulēja iegūto informāciju, kā zinātnieks.

 

No grāmatas:

- Principā uz planētas eksistē trīs ķermeņu tipi: fiziskais zemfrekvences (rupjais) uz Zemes dzīvojoša cilvēka ķermenis – “cilvēki-1” (piemēram, es); plazmoīdais ķermenis, kā pārejas būtības ķermenis; un augstfrekvences blīvais cilvēka ķermenis no sabiedrības “cilvēki-2” ķermenis. Tā?

Astruss: Tā.

- Un augšāmcelti zemfrekvences fiziskos ķermeņos, kuru parādīšanos apsolīja Grabovojs (Григорий Грабовой), arī ir?

Astruss: Nē. Augšāmceltais saskaņā ar Grabovoju – tā ir projekcija no tā, kuru IT KĀ augšāmcēla. Un, kad Grabovojs ar to nodarbojās, viņš tikai vairoja ticīgo skaitu. Bet arī tas viņam bija noderīgi.

- Un ko tas viņam deva?

Astruss: Enerģiju. Turklāt enerģijas dēļ viņš itin bieži pat neapzināti darbojās. Bet viņš pildīja noteiktu funkciju. Kas tur ir ar augšāmcelšanu, tas ir cits jautājums. Taču bija svarīgi izprovocēt izdarīt to. To, ko viņš gribēja, viņš neizdarīja, bet funkciju viņš izpildīja. Viņš aizvadīja informāciju līdz cilvēkiem tā, kā saprata.

Ir tā sauktie Overtona (Joseph P. Overton) logi jeb diskursa logi. Jebkura murgaina ideja sākumā tiek uzskatīta par neiedomājamu, pēc tam par pilnīgi pieņemamu un pat saprātīgu, bet ar laiku kļūst par normu. Analoģiska situācija. Grabovojs atnāca, lai nodotu informāciju par augšāmcelšanu, kā rezultātā augšāmcelšanas ideja ar laiku iegūs kādu varbūtību, bet pēc tam kļūs par pilnīgi saprātīgu. Grabovojs bija pirmais, kas uzņēma triecienu uz sevi, pat nenojaušot to.

- Faktiski Grabovojs zemes plāna purvā noklāja čikstus, un lūk, tagad pa tiem ir jānoiet Vitālijam. Tā?

Astruss: Faktiski tā. Ak, ja jūs tikai zinātu, kā Vitālijs grib pierādīt, ka augšāmcelšanas struktūra – tas nepavisam nav tas, ko jūs domājāt, un nav tas, kas tika vēstīts. Tas, ko viņš par to pateiks, tas būs tas negaidītais, par ko jūs pat nenojaušat. Tas būs kaut kas.

- Pagājušo reizi es Jums jautāju: vai uz Zemes ir augšāmceltie? Un Jūs teicāt: “Lai cik apbrīnojami nebūtu, ir.” Ir augšāmceltie plazmoīdos ķermeņos. Vitāliks atnāks fiziskā ķermenī, viņu var uzskatīt par augšāmcelto?

Astruss: Viņš ir izpaustais.

- Bet plazmoīdās būtības – tie ir augšāmceltie?

Astruss: Augšāmceltie.

- Kāpēc tad Jūs Vitāliku nosaucāt nevis par augšāmcelto, bet par izpausto?

Astruss: Tāpēc ka īpašības viņam ir absolūti citādas.

- Nu, kādas citādas? Viņš atnāks fiziskā ķermenī…

Astruss: Vienalga runa ir par īpašībām.

- Kopumā viņš ir augšāmceltais ar citādām īpašībām. Ja?

Astruss: Vitālijs – tas nav muzeja objekts, lai radītu ko tamlīdzīgu. Tā ir substance, kura evolūcijas ciklā piedalās ar noteiktām tiesībām un ar noteiktu dominanti, bet pēc zināmas vienlīdzības principiem. Vienlīdzība – tas ir vispārīgs jēdziens. Bet dominante – tā jau ir atšķirošā īpašība.

- Kopumā viņš nav augšāmceltais, bet izpaustais.

Astruss: Izpaustais. Tā ir ļoti spēcīga kategorija, liela starpība ar augšāmcelto. Viņiem ir dažādas funkcijas, absolūti dažādas.

- Sniedziet, lūdzu, piemērus, citādi nav skaidrs.

Astruss: Augšāmcelto pamata uzdevums – faktu pasniegšana. Augšāmceltie ir būtības plazmoīdos ķermeņos un augstfrekvences fiziskajos ķermeņos. Bet izpausto uzdevums – konstatēties jūsu pasaulē. Par izpauduma piemēru kalpo indiešu lama, par ko rakstīja Kaznačejevs (Влаиль Петрович Казначеев). Vai Babadži. Tāds izpaustais būs arī Vitālijs. Viņam ir savs uzdevums.

- Kā tādi izpaustie socializējas valstī? Viņiem nav dokumentu, viņi vispār atnāk kaili.

Astruss: Kādā veidā Volfs Mesings pēc papīriņa varēja saņemt naudu vai ieiet Kremlī? Elementāri. Lūk, tā arī viņi.

 

2020. gada 10. novembris

ATBILDE

No kontakta ar Astrusu 09.11.20.

- Astrus, man ir pēdējais jautājums. Viss internets ir pilns ar informāciju par Baidena uzvaru, bet es VKontkte publicēju informāciju, ka uzvarēs Tramps. Un atsaucos uz Jums. Un tagad ļoti pārdzīvoju. Astrus, es saprotu, ka jau esmu Jums apnikusi ar šo jautājumu, bet sakiet vēl vienu reizi: kurš kļūs par ASV prezidentu?

ASTRUSS: Hm. Par ASV prezidentu kļūs Tramps. Rezultāti tiks pārskaitīti, un Tramps uzvarēs pēc tiesas lēmuma. Prezidenta zvērestu janvārī pieņems Tramps.

- Astrus, es nekur nekļūdījos?

ASTRUSS: Nē, jūs nekļūdījāties, tāpēc ka caur jums runāju es. Un gribu jums teikt – nepārdzīvojiet ne Trampa, ne manis dēļ. Tramps kļūs par prezidentu, to es jums apsolu.

 

- Astrus, man vēl ir jautājumi, atsūtīti uz VKontakte ar lūgumu uzdot tos Jums. Es jūs ļoti lūdzu, atbildiet.

 

1. Augšāmcelšanas tehnoloģijas, ko aprakstījis Grigorijs Grabobojs (Григорий Грабовой), realizē pāreju no mirušo pasaules uz plazmoīdo?

ASTRUSS: Nē, nerealizē. Šīm tehnoloģijām nav nekāda sakara ar būtības pāreju uz plazmoīdo pasauli.

 

2. Kādā etapā būtības kļūst pakļautas karmas likumam: tieši uz Zemes vai vēl pirms iemiesošanās cilvēkā, atrodoties mijiedarbībā ar citām būtībām? Precizējiet, lūdzu, uz Zemi Nākošie vai uz Zemi Atnākušie?

ASTRUSS: Precizēju: uz Zemi atnākušie.

 

3. Jūs teicāt; “Dvēsele – tas ir gara atvasinājums, tas ir viņa atspulgs. Dvēsele ir novērotājs, viņa darbojas saskaņā ar mijiedarbības likumu.”

Sakiet, šeit runa ir par Karmas likumu, kurš nosaka mijiedarbību starp būtībām, vai par pāra – Dvēsele un būtība – mijiedarbību?

ASTRUSS: Runa ir par pāra Dvēsele un būtība – mijiedarbību.

 

4. Vai cilvēks var patstāvīgi pēc kādiem kritērijiem noteikt, kurā daļā no 30% vai 70% viņš atrodas?

Mans pieņēmums – ja cilvēks skaidri zina savas dzīves stratēģiju un plāno katru tās periodu, tad viņš pēc noklusējuma atrodas 30% kategorijā. Bet, lūk, kad cilvēks atrodas pastāvīgos sevis un savas vietas dzīvē meklējumos, tad atbilstoši viņa teritorija ir pieskaņojamā materiāla ietvaros. Vai arī tomēr šeit darbojas citi nosacījumi un likumi?

ASTRUSS: Šim cilvēkam ir pilnīga taisnība. Viņš pietiekami smalki saprot mijiedarbības likuma būtību un pat dažas smalkās pasaules īpatnības. Man jāsaka, ka viņš vienkārši ir malacis.

 

Ja jūs gribat saņemt atbildi, formulējiet savu jautājumu skaidri un pēc iespējas lakoniski. Es nevaru Dievam lasīt garus vēstījumus. Un man ir nācies vairākas reizes pašai formulēt dažus jūsu jautājumus par tēmu, kura mani šajā brīdī neinteresē. Tas ir ļoti darbietilpīgi, jo tajā ir jāiedziļinās. Un tajā pašā laikā apdomāju savus jautājumus par tēmām, kuras interesē mani.

 

2020. gada 11. novembris

PAR BŪTĪBU PLAZMOĪDAJĀ ĶERMENĪ

1. daļa

Plazmoīdajam ķermenim attiecībā pret mums ir augstāka vibrāciju frekvence nekā mūsu ķermeņu, kuriem ir raksturīgs cieti-šķidrs stāvoklis, frekvence.

Būtība plazmoīdajā ķermenī, kurš ir iepriekšējā fiziskā ķermeņa precīza kopija, bet bez visādiem defektiem, iegūtiem pagātnes dzīvē, atnāk uz plazmoīdo pasauli šurp, uz Zemi. Vēl vairāk, viņa atgriežas dzimtajās mājās un atrodas blakus saviem tuviniekiem. Viņa izmanto visas lietas, guļ mūsu gultā, sēž uz mūsu krēsliem utt. Jūs varat ieiet istabā un iegāzties dīvānā, uz kura viņa sēž. Bet jūs viņu nepamanīsiet. Mēs viņu neredzam un nedzirdam, tāpēc ka mūsu acis un mūsu ausis neuztver tādas augstas frekvences. Kaut arī daži var just sava “mirušā” radinieka klātbūtni. Taču viņš nav miris, viņš ir dzīvs.

 

Atrodoties plazmoīdajā pasaulē, Vitālijs sniedza informāciju par šīs neparastās pasaules sadzīvi.

 

Vitālijs: Es plazmoīdajā pasaulē esmu sabijis jau 9 mēnešus un labi to esmu iepazinis, tāpēc ka visus šos 9 mēnešus es vēroju to, kas ap mani notiek. Tā ir ļoti interesanta pasaule. Plazmoīdās būtības dzīvo, ja tā var teikt, tajā pašā pasaulē, kur fiziskie cilvēki. Vēl vairāk, plazmoīdās būtības dzīvo viņu mājās, izmanto viņu dzīvokļus, viņu mēbeles, bet neizmanto apģērbu, tāpēc ka apģērbu viņas sev rada no cita materiāla.

Es redzēju, kā viņas “šuj” sev apģērbu. Katra “šuj” sev apģērbu pati, kā prot. Es novēroju, kā sievietes ļoti uzmanīgi aplūko fizisko sieviešu modi un šuj sev tieši tādus pašus tērpus. Vīrieši ir tērpušies galvenokārt ļoti neglīti, tāpēc ka viņi neprot šūt un valkā to, kas viņiem iznāk. Es redzēju tik apbrīnojamus apģērbus, ka man gribējās smieties par tiem. Bet es sapratu, ka viņi vienkārši nevar uztaisīt sev labu apģērbu.

- Un no kāda materiāla viņi šuj sev apģērbu?

Vitālijs: Apģērbs arī tiek šūts no plazmas, bet tā ir citāda plazma, ne tāda, no kādas sastāv viņu ķermeņi. Šī plazma, nosacīti sakot, ir audums, no kura šuj apģērbu.

- Šim audumam var būt dažādas krāsas, dažāda faktūra – tas var būt plānāks, biezāks? Vai kā?

Vitālijs: Šo audumu katra būtība izkrāso patstāvīgi ar savu gribēšanu tādā krāsā, kādā viņai patīk. Tāpēc viņa var radīt jebkurus, tajā skaitā arī ļoti greznus apģērbus, kādus šeit rada sievietes.

- Un apavi? Viņām tur ir apavi?

Vitālijs: Jā, apavi ir. Apavus viņas arī rada pašas. Bet ar apaviem ir sliktāk. Kurpnieku šeit ir maz, un tāpēc viņas visas ir apautas apavos, kas atgādina kalošas. Kaut gan sievietēm tie vairāk atgādina kurpes. Bet arī šos apavus vajag uztaisīt.

- Bet kāpēc tad sievietes vīriešus neapģērbj?

Vitālijs: Es nezinu. Droši vien savus vīriešus viņas apģērbj, taču vairums vīriešu apģērbj sevi paši.

- Mans Dievs, visu ar rokām.

Vitālijs: Nē, ne ar rokām. Viņas visu rada domās, taču ir jāizdomā katra ieloce, katra izliece. Absolūti viss līdz smalkumiem. Samērā ar to, kā viņas apdomā, uzreiz parādās lieta. Viņas redz, ka tas ir neglīti, tas viņām nepatīk, un šī lieta uzreiz izmainās. Kļūst tāda, kā viņas ir izdomājušas no jauna.

-Šajā plazmoīdajā pasaulē viņas ir kaut kā apvienotas ģimenēs, vai arī katra plazmoīdā būtība fiziskajā pasaulē dzīvo pie saviem tuviniekiem?

Vitālijs: Pamatā katra būtība dzīvo mājās ar saviem fiziskajiem tuviniekiem.

- Bet viņas savā starpā kontaktējas?

Vitālijs: Ļoti aktīvi. Viņas pastāvīgi satiekas uz ielas un daudz laika pavada sarunās. Es pievērsu uzmanību, ka viņas ļoti daudz runā par fizisko pasauli, par saviem tuviniekiem. Viņas ļoti interesējas, kā klājas tuviniekiem, un pat strīdas savā starpā, kuru tuviniekiem klājas sekmīgāk, kuru tuvinieki ir guvuši lielākas sekmes uz Zemes attiecībā uz smalkās pasaules likumu izzināšanu un kādas ir viņu perspektīvas turpmāk. Kurš aizies uz plazmoīdo pasauli, un kurš paliks mirušo pasaulē.

- Ar ko viņas vēl nodarbojas Viņām ir kaut kāda evolūcija? Kaut kāda attīstība? Ko viņas vēl dara?

Vitālijs: Es neredzēju, ka viņas ar kaut ko mērķtiecīgi nodarbotos. Manuprāt, pa dienu viņas pavada laiku, tiekoties un sarunājoties, bet pa naktīm būvē sakaru tiltus ar saviem tuviniekiem, pārraidot viņiem informāciju par smalko pasauli caur sapni. Viņas visas katru nakti strādā pie informācijas pārraidīšanas par smalko pasauli cilvēkiem. Un ne tikai saviem tuviniekiem, bet arī citiem. Taču pirmām kārtām saviem tuviniekiem. Kam tuvinieku nav, tās strādā ar citiem.

 

Vēlāk, kad Vitālijs bija radījis sev plazmoīdo ķermeni, viņš nonāca mājās, man blakus. Lūk, ko viņš man pastāstīja vienā no seansiem.

05.11.16.

Vitālijs: Esmu tik laimīgs, ka atrodos ķermenī, ka ir pabeigts ļoti liels etaps ceļā uz mājām. Es noteikti atnākšu. Tas ir manas dzīves mērķis. Noteikti atnākšu, un mēs ar tevi vairs nekad nešķirsimies. Mēs vienmēr būsim kopā. Es šodien veselu dienu biju ar tevi kopā. Un kopā ar tevi gāju uz veikalu.

- Tu šodien gāji kājām tieši pa Zemi?

Vitālijs: Jā, es gāju kājām pa Zemi.

- Un tev tavās kalošās nebija auksti?

Vitālijs: Nē, es nejūtu aukstumu. Bet es gāju kājām pa Zemi.

- Bet plazmoīdās būtības var iet cauri sienām?

Vitālijs: Jā, var. Tāpēc man nav jātur durvis, lai kopā ar tevi es ieietu aiz tevis veikalā.

- Patiesi? Un, kad mēs ar tevi gājām kopā, tu man teici, ka satiec citas plazmoīdās būtības, kuras arī te staigā. Tas tā ir?

Vitālijs: Jā, Taņečka, es viņas satiku. Mēs apmainījāmies ar galvas mājieniem.

- Tātad šī plazmoīdā pasaule ir, lūk, šeit, pie mūsu dabas. Un šeit viņām arī ir gan sniegs, gan slapjdraņķis, tikai viņas nebaidās ne no aukstuma, ne no karstuma. Ja?

Vitālijs: Jā, mēs šodien gājām pa ielu, redzējām cita citu, mājām cita citai ar galvu, uzsmaidījām.

- Un daudz tādu satiki?

Vitālijs: Pieklājīgā skaitā. Viņu te vispār ir daudz. Starp citu, ir arī tādas, kuras dzīvo mūsu mājā.

- Jā-ā-ā!? Mums pirmajā stāvā dzīvoja Nadežda. Viņa vasarā nomira no vēža. Bet viņai droši vien vēl ir par agru iegūt plazmoīdo ķermeni.

Vitālijs: Es atceros, bet šeit es viņu neesmu redzējis.

 

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 12. novembris

NEDAUDZ PAR BĒRNIEM

Vitālijs: Plazmoīdajā pasaulē eksistē teātri, kinoteātri, skolas…

- Bet tur taču nav bērnu.

Vitālijs: Kāpēc nav bērnu? Ir arī bērni.

- Bērni nāk uz plazmoīdo pasauli?

Vitālijs: Jā, šeit ir daudz bērnu jeb plazmoīdo būtību bērnu vecumā. Viņas ātri izaug un sasniedz plaukuma vecumu, aptuveni 30 gadus zemes plāna izpratnē.

- Un viņas arī ir vientuļas? Vai arī katra no viņām atrodas ar saviem zemes plāna vecākiem?

Vitālijs: Jā, bet par viņām gādā pieaugušās plazmoīdās būtības, pat ja viņas nav viņu radinieki.

- Varbūt visi bērni, kuri nomirst, nāk uz plazmoīdo pasauli?

Vitālijs: Nezinu, bet viņu tur ir daudz.

 

- Vitālijs teica, ka plazmoīdajā pasaulē ir bērni. Varbūt visi mirušie bērni uzreiz iet uz plazmoīdo pasauli. Vai nē?

ASTRUSS: Nē. Viņi tāpat dalās. Kāds iet uz aizbāzni, bet kāds uz dzimšanu. Summējas bērna uzmanības kombinācija. Piemēram, bērnam bija audzējs, kurš sagādāja viņam mokas. Viņa uzmanība bija uz pastāvīgām sāpēm. Tas ir viens aspekts. Šādā gadījumā viņš iet uz plazmoīdo pasauli. Bet, ja viņš visu pārcieta mierīgi un fiksēja savu uzmanību uz kaut ko labu, tad viņš paliek mirušo pasaulē. Un pēc tam ies uz jaunu dzimšanu.

- Bet, kad mirst zīdaiņi, kurp viņi iet? Kāda te uzmanība?

ASTRUSS: Vienalga, zīdainis var vai nu just sāpes, vai arī nejust, vai arī just šajā nomiršanā sajūgumu ar kaut ko. Viņš iet tālāk atkarībā no piesaistes: ko viņš izjuta? Ja juta sāpes, iet uz aizbāzni. Bet, ja viņš sāpēs juta laimes pārdzīvojumu no saskares ar kaut ko, tad viņš paliek un iet uz reinkarnāciju. Taču, nākamreiz dzimstot, šim bērnam piemitīs kaut kāda fenomena īpašība. Un neaizmirstiet, zīdainis – tā ir pieaugusi būtība.

- Viņi plazmoīdos ķermeņus aizbāznī iegūst 8 mēnešu laikā, kā pieaugušie?

ASTRUSS: Nē, tur tas notiek uzliesmojumu veidā, kuri ir saistīti ar dzīvības spēka enerģētiskās informācijas potenciālu. Vispār nav obligāti 8 mēnešus atrasties aizbāznī.

- Bet kāpēc būtību pamata masa sēž 8 mēnešus? Lai pierastu pie ķermeņa?

ASTRUSS: Tāpēc ka ir kāds kopējs likums, bet ir tendences, kuras var būt nesaistītas ar šo likumu. Un šo procesu var aktivizēt diezgan ātri, var pat momentāni to visu veikt. Un viena trešā daļa no tiem, kas iet cauri aizbāznim, pateicoties saviem iekšējiem likumiem vai nejaušībām, var brīvi izvairīties no gara termiņa.

- Bērni plazmoīdajā pasaulē plaukumu sasniedz apmēram 30 gados, bet tālāk vienmēr paliek 30-gadīgi. Tā?

ASTRUSS: Tā, un tas notiek ātri. 30 gadi – tas ir tas pats zelta vidusceļš, kuru spēj noturēt uzmanība.

- Tur ir skolas. Mācību programmas dažādu valstu plazmoīdajās pasaulēs ir vienādas vai dažādas?

ASTRUSS: Tās ir adekvātas enerģētiskās informācijas potenciālam.

- Bet potenciāls Krievijas plazmoīdajā pasaulē un, piemēram, Amerikas, ir dažāds.

ASTRUSS: Absolūti dažāds, tāpēc ka mentālajam aspektam piemīt uzkrājošās specifikas īpašība. Un atkarībā no tā atrodas apmācības programma.

- Kas ir skolotāji? Kādi no tiem, kas jau ir pārgājuši sabiedrībā “cilvēki-2”?

ASTRUSS: Jā, tie ir tie, kas jau ir pārgājuši uz augstfrekvences fizisko sabiedrību “cilvēki-2”.

- Sakiet, bet būtība, kura cietusi aborta rezultātā, atkal dus apvalkā. Vai kā?

ASTRUSS: Nē, viņa kādu laiku atgūstas, bet ne ilgi, un atkal iet uz dzimšanu.

 

2020. gada 13. novembris

ATBILDES

Kontakts ar Astrusu 12.11.20.

Astrus, man VKontakte lasītāji atsūtīja jautājumus ar lūgumu uzdot tos Jums un saņemt atbildes. Es varu tos uzdot Jums?

ASTRUSS: Jā, protams, uzdodiet savus jautājumus.

 

1. “30% būtību – tās visas mirstot ir pamodušās?

70% būtību – vai starp viņām mirstot ir pamodušās vai arī visas mirstot ir dusošās?”

Šis cilvēks nav lasījis mūsu grāmatas un nav uzmanīgi lasījis emuārus manā lapā, tāpēc nezina, ka mirstot cilvēks nepamostas. Viņš pamostas tikai dzīves laikā uz Zemes.

Bet, lūk, otrs jautājums ir interesants.

“Vai var uz Zemes pamosties cilvēks, kurš atrodas pieskaņojošās masas sastāvā? 70% sastāvā?”

ASTRUSS: Neapšaubāmi, viņš var uz Zemes pamosties. Viņš var kļūt patiesi ticīgais vai pētīt augstfrekvences informāciju par dzīvi un nāvi, vai pamosties smagas slimības rezultātā.

 

2. Kas attiecas uz otro jautājumu, tad es nezinu, vai tas tiek uzdots īstajā vietā, vai ne. Nezinu, Dievam uzdod tādus jautājumus. Bet tas skan tā:

“Ko izsaka tā sauktās “sprogas”-spirāles, augot matiem uz galvas. Daudziem cilvēkiem ir 1 “sproga”, bet ir sastopamas arī 2, un es esmu redzējis arī 7 mazus spirāļu centrus. Ja tas ir instruments, tad kādu funkciju tas pilda?”

ASTRUSS: Nē, tas nav instruments, un nekādas funkcijas tas nepilda.

 

3. Vai piemīt spēja kaut ko izmainīt vai izārstēt ar skaitļu rindām, kuru ir ļoti daudz un ar dažādu virzienu, kuras devis G.P. Gravobojs (Григорий Петрович Грабовой)?

ASTRUSS: Jā, protams. Tām piemīt spēja gan kaut ko izmanīt, gan kaut ko izārstēt. Bet tālab tās vajag pareizi izmantot atbilstoši skaitļu kombinācijām.

 

4. Pašlaik dzimst daudz bērnu invalīdu. Vai tiešām viņi dzimst speciāli, lai atstrādātu neatstrādāto?

ASTRUSS: Jā, diemžēl jums ir taisnība. Viņi kaut ko svarīgu nav atstrādājuši pagātnes dzīvē. Un jāsaka, ka tās ne tuvu nav lielākās nepatikšanas šīm būtībām.

 

5. Vai apstarojums ar Ultraskaņu grūtniecības laikā ietekmē būtības un Dvēseles attīstību?

ASTRUSS: Nē, neietekmē.

 

6. Nākamo jautājumu es sadalīju divās daļās.

A) Kādu ceļu cilvēkam iet, lai dziedinātos, atrisinātu dzīves problēmas, sasniegtu vēlamo? Un tālāk uzskaitījums:

pieņemot un apzinoties informāciju par dzīvi un nāvi;

par smalkajiem ķermeņiem un smalkajām pasaulēm, utt.;

vai arī totāli pielūdzot un mīlot Dievu…

ASTRUSS: Var izmantot visus šos variantus. Taču Dieva pielūgsmei un mīlestībai pret Viņu ir jābūt absolūti neviltotām, un informācijai par dzīvi un nāvi noteikti ir jābūt uztvertai.

 

B) Kā nenoripot zemās vibrācijās, kur cilvēks atrodas dusmās, agresijā, skaudībā, pārestībās… un atbilstoši gandē un lauž dzīvi sev, apkārtējiem, pasaulei, kurā grib attīstīties?

ASTRUSS: Tas ir ļoti vienkārši. Ievērojiet Kristus Baušļus vienmēr un visur. Tie netika doti nejauši. Jēzus nevarēja dot jums informāciju par dzīvi un nāvi, kuru pašlaik dodu jums es. Toreiz jūs neko nesaprastu. Taču viņš iedeva jums uzvedības algoritmu, kurš ved pie pamošanās.

 

7. Jautājums: vai kosmoenerģētika palīdz mosties apziņai.

ASTRUSS: Nē, nepalīdz.

 

8. Gribētos uzzināt par bērniem autistiem. Ir daudz runu, ka viņi, tā sakot, ir nākotnes, piektās dimensijas bērni un ka viņi dzimst pašlaik ātrāk par savu laiku. Vai tas tā ir? Vai arī tās ir sistēmas atslēgšanās/kļūmes? Kāds ir viņu mērķis iemiesoties uz Zemes?

ASTRUSS: Tās ir sistēmas kļūmes. Diemžēl tās ir tās būtības, kurām pēc zemes plāna mērogiem ir ļoti augsta frekvenču raksturlīkne un kuras varētu uzreiz no mirušo pasaules, apejot plazmoīdo pasauli, iet uz augstfrekvences fizisko pasauli, taču sistēmas kļūmes dēļ aizgāja uz dzimšanu zemfrekvences fiziskajā pasaulē.

 

Lai jums atbilde būtu saprotama, es sniedzu fragmentu no manis agrāk veikta kontakta ar Astrusu, kurš tiks publicēts lentā pēc informācijas par augstfrekvences pasauli.

 

- Vitālijs teica, ka augstfrekvences pasaulē cilvēki dzīvo ģimenēs un viņiem ir bērni. Ja reiz ir bērni, tātad turp dodas būtības uz dzimšanu. Tā?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

- No kurienes viņi uzrodas?

ASTRUSS: Viņi nāk no mirušo pasaules.

Bet taču, ja viņi nepamodās uz Zemes, viņi iet uz dzimšanu. Bet, ja ir pamodušies, iet uz aizbāzni, lai uztaisītu plazmoīdo ķermeni, un tikai pēc tam viņi iet uz augstfrekvences fizisko pasauli. Vai tiešām mirušo pasaulē ir atlase? Vairāk pamodušies – uz augšu, mazāk pamodušies – uz leju. Vai tiešām tā?

ASTRUSS: Jā, ir tāda savdabīga atlase. Patiešām tā. Dažas vairāk pamodušās būtības iet uz dzimšanu augstfrekvences fiziskajā pasaulē, un, kā jūs sakāt, mazāk pamodušās iet uz plazmoīdo pasauli un tikai pēc tam uz augstfrekvences fizisko. Un šajā gadījumā atlase notiek pēc frekvenču raksturlīknes, kāda ir tām būtībām, kuras ir uz Zemes pamodušās un atnākušas uz mirušo pasauli.

- Ak, Dievs! Bet tas notiek automātiski?

ASTRUSS: Jā, protams. Sakarā ar pāreju augšāmceļas daudz būtību gan plazmoīdos, gan augstfrekvences fiziskos ķermeņos. Dažreiz sistēmā rodas kļūme, un būtības, kuras gāja uz dzimšanu augstfrekvences fiziskajā pasaulē, nonāk zemfrekvences fiziskajā pasaulē. Un uz Zemes piedzimst bērns-daunis, nepiemērots dzīvei šajā pasaulē.

- Es saprotu, ka pāreja nenotiek vienā dienā. Ir sagatavošanās periods, pārejas laiks uz zināmu noslēdzošu periodu. Sakiet, uz cik ilgu laiku ir paredzēts šis periods no gatavošanās sākuma līdz pilnīgai pabeigšanai, līdz pilnīgai situācijas stabilizācijai uz Zemes?

ASTRUSS: Pāreja ilgst apmēram 150 gadu. Tā ilgi tika gatavota, un līdz pilnīgai stabilizācijai uz planētas paies vēl apmēram 30 gadu.

- Tik ilgi?

ASTRUSS: Tas jums ir ilgi, bet salīdzinājumā, piemēram, ar vienu Saules sistēmas apriņķojumu 26 tūkst. gados tas nav ilgi.

 

9. Jautājums sastāv no divām daļām.

A) Dvēsele, ejot uz iemiesojumu, pati izvēlas pārbaudījumu programmu jaunajā dzīvē jaundzimušajam, vai arī viss jau ir iepriekš noteikts?

ASTRUSS: Uz Zemes nekas nav iepriekš noteikts. Katra būtība pati būvē savu dzīvi. Cilvēks savu dzīvi izkārto pats.

 

B) Vai būtībai (dvēselei) ir tiesības iejaukties nolemtības gaitā, lai izmanītu likteni?

ASTRUSS: Nē, cilvēks savu dzīvi būvē pats. Viņš dzīvē visu izvēlas pats.

 

10. Nākamajā jautājumā lasītājs grib priekš sevis precizēt Jūsu vārdus no pirmās mūsu grāmatas ar Jums “Astruss. Jaunā fizika”[30].

Citāts: “Zemei ir tik pat daudz ķermeņu kā cilvēkam. Ekoloģisko nišu ir septiņas, astotā ir pārejas niša. Cilvēcei tiks dota iespēja nokļūt tikai trijās. Nonākuši astotajā nišā, jūs pārietu uz citu sistēmu, kurai ir sava saule.”

Jautājums: Par kādām septiņām ekoloģiskām nišām ir runa?

ASTRUSS: Jums pagaidām ir grūti tikt skaidrībā ar ekoloģiskajām nišām, lai neteiktu, neiespējami. Pietiek, ja zināt par tuvāko ekoloģisko nišu, no kuras dažreiz jūsu pasaulē parādās jetiji. Ar kuru jūsu zinātnieki skaidrībā pagaidām tik nevar.

 

11. Kāpēc šajā laikā dzimst tik daudz bērnu ar patoloģijām?

ASTRUSS: Atbilde bija.

 

12. Grabovoja mācība ir patiesa tikai par 30%, un visa vadība un skaitļu rindas cilvēkiem nepalīdz?

Par skaitļu rindām ir teikts augstāk.

Atlicis jautājums: Grabovoja[31] mācība “Par mūžīgo un harmonisko attīstību” ir patiesa tikai par 30%, ja reiz viņš informāciju pieņēma caur uzmanību kā kontaktētājs?

ASTRUSS: Jā, protams.

 

13. Grabovoja ierīce ПРК-1У (прибор развития концентраци)­ – ierīce koncentrēšanās attīstībai – patiešām harmonizē realitāti?

ASTRUSS: Nē, nekāda sakara ar realitātes harmonizēšanu tai nav.

 

2020. gada 14. novembris

PAR BŪTĪBU PLAZMOĪDAJĀ ĶERMENĪ

2. daļa.

Laiks, kuru būtības pavada plazmoīdajā pasaulē, ir dažāds. Vienas šo stadiju iziet ātri, burtiski pāris mēnešos, citas tajā atrodas ilgāk, bet, kā teica Astruss, maksimālais laiks ir 10 gadu. Tas ir atkarīgs no tā, par cik cilvēks dzīves laikā ir spējis paaugstināt savas frekvenču raksturlīknes.

Būdama plazmoīdajā pasaulē, būtība kosmosa informācijas plūsmu ietekmē sastrādā augstfrekvences vadības matricu. Šī matrica saucas – vitonu matrica. Tieši viņa, matrica, būtības plazmoīdo ķermeni pārvedīs fiziskajā, bet augstfrekvences. Un būtība pāries uz augstfrekvences fizisko pasauli.

 

- Krievijas plazmoīdā pasaule un Krievijas psihosfēra – tas nav viens un tas pats? Vai arī, runājot par vienas vai otras valsts plazmoīdo pasauli, mēs faktiski runājam par valsts psihosfēru?

ASTRUSS: Nē, tā teikt nevar. Var tādā veidā apjēgt, jā. Taču viennozīmīgi teikt, nē.

- Kā atdalās Krievijas un, piemēram, Ķīnas plazmoīdās pasaules? Kas pēc būtības ir robežas? Jo taču, ja to nav, kas var traucēt Ķīnas plazmoīdajām būtībām ieņemt Krievijas plazmoīdo pasauli?

 

ASTRUSS: Nē, tas nav iespējams. Iztēlojieties plazmoīdo pasauli kā okeānu, bet psihosfēras kā ļoti daudzus līcīšus ar dažādiem apstākļiem; slēgtus līčus, seklus līčus, dziļus līčus utt.

Ķīnas psihosfēras vidējais blīvums ir viens, bet Krievijas – otrs. Tāpēc ka dziļums ir dažāds, vai atrašanās apstākļi dažādos līčos ir dažādi. Un tas, ko būtība izpauž, peld šajā okeāna dziļumā. Būtības plazmas izpaudums – tas ir plazmoīdais ķermenis.

- Tas ir it kā līči ar dažādiem dziļumiem. Un lielāka dziļuma dzīvās būtības nevar izdzīvot mazos dziļumos. Tā?

ASTRUSS: Ļoti pareizi.

- Plazmoīdo būtību evolūcija aprobežojas tikai ar to, ka viņas vitonu plūsmu iedarbībā maina savu apziņu un pāriet “cilvēki-2” sabiedrības augstfrekvences fizisko cilvēku pakāpē? Tas ir, viņām pašām savas evolūcijas dēļ nekas nav jādara? Viss darās pats?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Taču tur var būt pēkšņi uzšļakstījumi, un tad viņas momentāni paaugstina savas apziņas attīstītības līmeni. Tā ir baltā migla, kad viss apkārt pārklājas ar sarmu. Neilgi.

- Kāpēc viņas nerada sev mājas, bet dzīvo savu tuvinieku mājās? Ja tuvinieku nav, tad dzīvo svešu cilvēku mājās?

ASTRUSS: Runa par dziļumu jau bija. Katrs cilvēks, kuram ir psihe, ir saistīts ar psihofēru tiešā veidā. Plazmoīdās būtības atrodas šī dziļuma stāvoklī. Vienas ir saistītas ar sekliem līčiem, citas ar noteiktiem dziļumiem. Katrā psihosfērā ir noteikts cilvēku skaits, kas veido noteiktu kompleksu. Tie ir sociālie slāņi, kuriem ir pēc vibrācijas kopīga psihosfēra, kopīga noskaņa un uzmanība.

- Tāds slēgts līcis vai sekls līcis katrai plazmoīdajai būtībai ir savas mājas?

ASTRUSS: Pa daļai, jā. Pārbīdiet savā dzīvoklī mēbeles, un jūs diezgan ilgi būsiet apjukusi. Lai tas nenotiku, viņas stiepjas uz mājām. Piesaiste. Nevar dzīvot citā uzmanībā.

 

Tie, kas ir nodarbojušies ar tuvinieku augšāmcelšanu saskaņā ar Grabovoju, dažreiz var viņus ieraudzīt kaut kur blakus. Taču pavisam ne viņi augšāmcēla savus tuviniekus. Tie jau bija augšāmcelti un atradās plazmoīdajā pasaulē. Taču “augšāmcelošie”, koncentrējoties uz saviem mirušajiem radiniekiem, attīstīja savu apziņu un nedaudz paaugstināja tās līmeni. Bet būtība plazmoīdajā pasaulē ieguva spēju vadīt savu apziņu. Strādājot ar apziņu, viņa spēja uz kādu laiku pazemināt sava plazmoīdā ķermeņa frekvenci un izpausties mūsu pasaulē. Bet kā fantoms.

Pateicoties šiem diviem faktoriem, augšāmcelošie var dažreiz ieraudzīt sev tuvu cilvēku. Taču tādas “tikšanās” vienmēr ir ļoti pēkšņas un ļoti neilgas. Un vienmēr attālumā. Neviena būtība plazmoīdā ķermenī nav pārnākusi mājās redzamā stāvoklī. Kāpēc? Tāpēc ka viņām nav fiziska zemfrekvences ķermeņa. Un nebūs. Bet, lūk, plazmoīdā ķermeņi viņas ir mājās.

 

- Cilvēki, kuri ir nodarbojušies ar augšāmcelšanu, apgalvo, ka ir satikuši savus tuviniekus, bet nav varējuši pie viņiem pieiet. Arī tie nav pauduši aktivitāti un nav nākuši uz mājām. Vai tam par iemeslu ir, ka viņi bija fantomi?

ASTRUSS: Tā.

- Kāpēc tikšanās nenotika un fantomi nenāca uz mājām?

ASTRUSS: Kā pasivitātes fāzē var izpausties aktivitāte?

- Tas ir, fantomi atrodas pasivitātes fāzē?

ASTRUSS: Pasivitātes. Bet aktivitātes fāzē atrodas spoki.

- Tā kā fantomi atrodas pasivitātes fāzē, tad aktivitāte bija jāpauž cilvēkiem?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

- Bet viņi nez kāpēc nonāca šoka stāvoklī. Tas bija speciāli? Uz viņiem tika vērsta kāda iedarbība?

ASTRUSS: Tā sākās mijiedarbība. Proti, lai sāktu mijiedarboties ar fantomu, vajag iekrist anabiozē, kad cilvēks atrodas uz dzīves un nāves robežas. Šādā stāvoklī viņi to uztvertu kā pilnīgi reālu. Proti, anabioze iestājas ne uzreiz šūnās, bet sākumā psihiskajā komponentē, kad, piemēram, aukstuma iedarbība liek cilvēkam reaģēt, dzīvniekam iekrist guļā, kokam nomest lapas utt. Komponenšu šeit ir vesela ķēdīte. Anabioze kā process un anabioziskas īpašības – tās ir dažādas lietas, taču jēgas aspekts ir viens un tas pats.

(Anabioze – dzīvības procesu norises nobremzēšana (biopauze) ar tai sekojošu atjaunošanos labvēlīgos apstākļos.)

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 15. novembris

Kontakts ar Astrusu 14.11.20.

- Astrus, labrīt. Jūs man atļāvāt iznākt pie Jums ar jautājumiem jebkurā laikā. Es varu sākt kontaktu?

Astruss: Jā, protams.

- Man ir jautājumi, atsūtīti man uz VKontakte.

 

1. a) Ierīce, agrāk saukta “kristāliskais modulis”, paredzēta katastrofu novēršanai. Ir dokumentālas liecības par tās praktisku pielietojumu. ПРК-1У (прибор развития концентраци)­ – jauna versija ar paplašinātām funkcijām. Novērst katastrofu – tā nav realitātes harmonizēšana?!

b) Tādā gadījumā, kādu loģiku Jūs izmantojat un kāds pamats ir ticēt Jūsu “avotam”?

Otro jautājumu es apvienoju ar nākamā cilvēka jautājumu (sk. mazliet zemāk).

 

ASTRUSS: Nē. Novērst katastrofu – tā nav realitātes harmonizēšana. Realitātes harmonizēšanai pastāv daudz plašāks uzdevumu spektrs. Bet katastrofas novēršana ir konkrēta lokāla iedarbība uz kādu konkrētu objektu. Tāpēc runāt par realitātes harmonizēšanu šeit ir pilnīgi neiespējami.

- Astrus, sakiet, vai tomēr Grabovoja ierīce kādu ārstē? Ietekmē kaut kā pozitīvi?

ASTRUSS: Es šajā sakarā jau vairākkārt esmu izteicies. Grabovoja ierīce ārstē tāpat, kā ārstē placebo uz pārliecības rēķina, un pilnīgi nav atkarīga no ārsta kvalifikācijas. Tā vairāk pārliecības ārstam, un uz kādu laiku šis placebo nostrādās.

- Tātad šī ierīce neharmonizē realitāti un neārstē?

ASTRUSS: Nē, neharmonizē realitāti un neārstē. Kas attiecas uz katastrofu novēršanu, tad varu teikt sekojošo. Grabovojam piemita vesela virkne spēju un tajā skaitā gaišredzība. Jā, viņš var ieraudzīt kļūmes tehnikā tieši tāpat kā slimu orgānu cilvēka ķermenī. Tādas spējas viņam ir. Taču ierīce, kuru viņš radīja, kā līdzeklis ārstēšanai un izmantošanai plašākā mērogā, kā līdzeklis realitātes harmonizēšanai, nedarbojas.

2. a) Astīte no iepriekšējā jautājuma: “Tādā gadījumā, kādu loģiku Jūs izmantojat un kāds pamats ir ticēt Jūsu “avotam”?”

 

Jauns jautājums.

“Jau diezgan bieži jūs saņemat atbildes no Astrusa, kur viņš piemin, ka kontaktētāji izkropļo zināmus procentus no augšas sniegtajai informācijai. Šajā sarakstā ir Grabovojs (Григорий Петрович Грабовой), Maslovs (Леонид Иванович Маслов), Šipovs (Геннадий Иванович Шипов), Kretovs (Юрий Васильевич Кретов), Lī Kerols (Lee Carroll) utt.

Vadoties pēc tā, daudziem lasītājiem var rasties iekšējs jautājums, ka tādā gadījumā arī jums var būt zināms tādu izkropļojumu %.

Būtu lieliski, ja tiktu publicēta Astrusa atbilde uz tādu jautājumu pirmajā personā.”

ASTRUSS: Nu ko, es atbildēšu “pirmajā personā”. Pirmām kārtām Šipovs šajā sarakstā ir iekļuvis nepelnīti. Viņš ir zinātnieks, kurš ir veicis vienkārši unikālu – jūsu Zemes līmenim un jūsu laikam – pētījumu par torsionu lauku.

Otrkārt, absolūti visi kontaktētāji, kuri informāciju saņem caur uzmanību, visi pieļauj būtiskus līdz 70-80% izkropļojumus. Viņi nevar atdalīt izdzirdēto informāciju no savām domām. Viņi ieraksta, uztver šo informāciju, koriģējot atbilstoši savai izpratnei. Tāpēc tādas informācijas pieņemšanu, kura nāk caur uzmanību, tajā skaitā arī tādas grāmatas kā “Urantija”, visu pavada pašu uztverošo ievērojami izkropļojumi un pārdomas. Tā ir viena lieta.

Kas attiecas uz mani, tad varu pateikt viennozīmīgi. Es devīto gadu pastāvīgi strādāju ar unikālu pāri. No tiem piecu gadu darbs ir ar unikālā pāra vienu pusi tieši smalkajā plānā un tikpat daudz ar unikālā pāra otru pusi šajā pasaulē. Pusgadu pēc Vitālija atnākšanas uz smalko plānu es iemācīju viņam sazināties ar Tatjanu caur balss aparātu, lai viņš varētu, pirmkārt, nodot caur viņu informāciju par smalko pasauli un, otrkārt, tādā veidā veicinātu viņas apziņas attīstību. Un tikai pēc septiņiem gadiem darba ar Tatjanu es pats sāku iziet ar viņu uz kontaktu, nepastarpināti izmantojot viņas balss aparātu. Man neko nemaksāja izmantot vīra iemīto taciņu. Lūk, to es jums varu pateikt. Tā ir otra lieta.

Bet, kas attiecas uz precīzākiem apstiprinājumiem, tad jums nāksies nedaudz pagaidīt. Viss būs par 100% patiesi līdz ar Vitālija atnākšanu. Un viņš atnāks pašā tuvākajā laikā. Viņš atnāks jau līdz šī gada beigām. To jums apsolu es, Astruss.

 

3. NLS (Nelineārās sistēmas)-diagnostikas un korekcijas metode, kuru izstrādājis Pielietojamās psihofizikas institūta direktors Vladimirs Ņesterovs (Владимир Нестеров), viņa pieeja organismam kā elektromagnētiskas informācijas karkasam, balstīta uz virpuļveidīgiem magnētiskiem laukiem. Kādā pakāpē tā ir tuva jaunajai fizikai un medicīnai, un kāds ir šīs metodes efektivitātes līmenis?

ASTRUSS: Šī metode sekmīgi iedarbojas, jo tajā ielikta pareiza pieeja organismam tieši kā elektromagnētiskas informācijas karkasam. Metode darbojas, der diagnostikai. Zināmā mērā var to izmantot arī dažām ārstēšanas metodēm. Bet, kas attiecas uz iedarbību uz galvas smadzeņu neironiem, šādā nozīmē šī metode ir vēl ļoti, ļoti jēla. Tā ir jāizstrādā līdz galam.

 

4. Ierīces ar Mišina (Александр Мишин) spoli, kas strādā torsionu lauku līmenī. To patiesā ietekme uz cilvēka organismu un slimībām, drošība?

ASTRUSS: Ideja principā nav slikta, bet pati par sevi ierīce praktiski nedarbojas. Nepareizi izmantota virpuļveidīgo plūsmu ideja.

 

5. Grabovoja ierīces ПРК-1У medicīnas profilos, kādā līmenī tās darbojas un cik lielā mērā to ārstējošās iedarbības efektivitāte ir atkarīga no operatora, tas ir, ārsta, prasmes un profesionalitātes? Kādas perspektīvas ir šai tehnoloģijai?

ASTRUSS: Šī ierīce medicīnas praksē nedarbojas.

 

6. Pēdējā laikā esmu sākusi just jaunu smaržu no vīra, no sevis, no produktiem. Un tā ir viena un tā pati! Ilgi pārdomāju šo tēmu. Nonācu pie secinājuma, ka tā smaržo olbaltums. Kas tad iznāk? Es mainos? (Jo agrāk taču šīs smaržas man bija pavisam citādas.)

ASTRUSS: Nē, Jūs nemaināties. Tā ir jūsu oža, kas mainās. Līdz ar gadiem tā mēdz būt. Jums vajag vienkārši griezties pie ārsta.

 

7. a) Kāpēc bērni, kuru uzmanība ir pievērsta sāpēm, kas sagādā viņiem neciešamas mokas, iet uz pamodušos cilvēku plazmoīdo pasauli? Bet bērni, kas sīksti pārdzīvojuši šī mokas, atraduši sevī spēkus vēl just par kaut ko prieku, iet uz dzimšanu? Vai tad psihiskajai enerģijai, iekrāsotai ar sāpju un ciešanu Emocijām, salīdzinājumā ar prieka un kaut kā laba enerģiju ir priekšrocība pamodināt cilvēku?

ASTRUSS: Te Jums ir pilnīga taisnība. Psihiskai enerģijai, iekrāsotai ne tikai ar emocijām, bet ar sāpju un ciešanu sajūtām, ir visas iespējas cilvēku pamodināt. Cilvēks ciešanās citādi uztver visu apkārt un apkārtējo pasauli arī. Viņš sāk smalkāk just šo apkārtējo pasauli un paaugstina savas frekvenču raksturlīknes.

 

b) Ir tāds teiciens: Prieks – neuzvarams spēks. Varbūt visa būtība ir Prieka potenciālā; prieka, kāds piemīt bērna būtībai, kura iet uz dzimšanu, un kurš dos viņai vēl spēkus pacīnīties un pamosties šeit uz Zemes… man nav skaidrs, cenšos saprast.

ASTRUSS: Jā, tas ir pareizi. Tā nav pamošanās. Prieks ļauj nepamosties šeit, uz Zemes, bet izturēt zināmas nepatikšanas. Jā, prieks atvieglina dzīvi uz Zemes.

 

8. a) Grabovojs ilgu laiku sniedza OFICIĀLAS prognozes par lidmašīnu bojājumiem ar parakstu, kas nozīmēja krimināllietu jebkuras neprecizitātes gadījumā. Prognoze bija par 100%. Lūk, kā tā?

ASTRUSS: Es jau augstāk teicu, ka, jā, Grabovojam piemīt vesela virkne spēju un tajā skaitā gan gaišredzība, gan skaidrdzirdēšana. Kas attiecas uz gaišredzību, tad viņam piemīt spēja redzēt bojājumus tehniskos objektos un slimus elementus, orgānus, slimas daļas cilvēka organismā. Jā, viņam tādas spējas piemīt. Vēl vairāk, viņam piemīt noteiktas spējas iedarboties ar savu apziņu, bet ne ierīci, ar savu apziņu ārstēt daudzas slimības. Bet ierīcē apziņu ielikt nav iespējams.

 

b) Par Grabovoju būtu interesanti pajautāt daudz ko. Piemēram, vai tiešām viņš ir “Kristus otrā atnākšana”? Vai arī šeit viņam šķita ar varbūtību 30%?

ASTRUSS: Jums ir taisnība. Tas ir tieši tā.

 

9. Vai var teikt, ka Būtību pasaule (mirušo pasaule) saskaņā ar Svēdenborgu (Emanuel Swedenbor) – tā ir garu pasaule, bet plazmoīdā pasaule – tā ir eņģeļu pasaule, lasot Svēdenborgu?

ASTRUSS: Jā, būtību pasaule – tā ir mirušo pasaule. Garu pasaules nav. Gars ir vienots, gars piepilda visu pasaules-ēku. Bet eņģeļu pasaule ietver sevī būtības bez jebkādiem ķermeņiem, kādi atrodas pasaules-ēkā. Taču ne tikai būtības bez ķermeņiem, bet arī būtības plazmoīdos ķermeņos var labvēlīgi iedarboties. Piemēram, caur sapni brīdināt par kaut ko negatīvu.

 

Paldies Jums, Astrus.

 

Cienījamie manas lappuses apmeklētāji!

Es jūs ļoti lūdzu vairs neuzdot Astrusam jautājumus par Grabovoju, jo viss jau ir pateikts un man jau ienāk pārmetumi, ka es “nemīlu Grabovoju” un attiecos pret viņu aizspriedumaini.

Tas tā nav. Es pret viņu attiecos ar pietāti, jo 2001.-2002. gados tieši iepazīšanās ar viņa idejām mums plaši atvēra logu uz informācijas pasauli atvērta vēdlodziņa vietā.

Vēl vairāk, kad sākas Grabovoja vajāšana, mūsu grāmatas par tikšanos ar viņu un par viņa darba metodēm tika izņemtas no pārdošanas un iznīcinātas. Un internets, lai neviens neņem ļaunā, pacentās izsmērēt mūs kā zinātniekus-haltūristus, tādus pašus kā Grabovojs.

Bet pašlaik mēs vienkārši esam aizgājuši uz priekšu.

 

2020. gada 16. novembris

PAR BŪTĪBU PLAZMOĪDAJĀ ĶERMENĪ

3. daļa.

- Tas ir, vajag izstrādāt tādas anabioziskas īpašības, kuras ļaus ar tiem kontaktēties?

Astruss: Pareizi. Ko dara jogi? Viņi sasniedz mirušo ritmu, bet atgriežoties iegūst iepriekšējo ritma komponenti, kura bija pirms tam. Cilvēks bija tur. Mediķi konstatē, ka nav elpošanas, pulss ir izzudis, klīnisko nāvi, bet patiesībā tā ir anabioze* vai anabiozisks process. Un cilvēks atrodas tur, kontaktējas ar tiem, kas ir tur, bet pēc tam atgriežas. Un, lai cik jūsu zinātnieki neapgalvotu, ka tas nevar būt, TAS IR!

 

PARINDE

*Cilvēka anabiozes miegu izmēģinājis doktors Semjuels Tišermans (Samuel A. Tisherman). Kā raksta New Scientist, doktors Semjuels Tišermans ar kolēģiem izmēģinājis speciālas konservācijas un reanimācijas tehniku (EPR). Saskaņā ar metodiku asinis mirstoša pacienta asinsvados ātri tika mainītas ar atdzesētu fizioloģisko šķīdumu, pazeminot ķermeņa temperatūru līdz 10-15 grādiem pēc Celsija. Tas palēnināja visus procesus organismā, kas deva ķirurgiem divas stundas, lai operatīvi iejauktos. Anabiozes stāvoklī pacienta smadzeņu darbība praktiski apstājās, jo šūnām skābeklis gandrīz nav vajadzīgs. Veicot operāciju, ārsti atjaunoja ķermeņa temperatūru un iedarbināja slimnieka sirdi. “Es gribu paskaidrot, ka mēs nemēģinām sūtīt cilvēkus uz Saturnu,” saka Tišermans. “Mēs mēģinām iegūt laiku, lai glābtu dzīvību.”

PARINDES BEIGAS

 

Kamēr būtība atrodas plazmoīdajā pasaulē, viņai ir ne tikai jāsastrādā augstfrekvences vitonu matrica, jārada augstfrekvences fiziskais ķermenis, bet ir jāatbrīvojas arī no piesaistēm. Jo šīs piesaistes traucē viņai iet tālāk.

 

Proti, KATRA BŪTĪBA PRINCIPĀ IR VIENTUĻA. Viņa pēc būtības ir viens vesels, viņa ir pašpietiekama. Viņas mērķis, viņas uzdevums ir paaugstināt savas frekvenču raksturlīknes un visu laiku iet uz priekšu pa evolūcijas ceļu, kura jēga tieši ir rotācijas frekvences paaugstināšanā. Iet uz atmisko līmeni jeb pie Augstākā Saprāta. Vienkārši sakot, iet pie Dieva.

 

ASTRUSS: Jums ir pilnīga taisnība, būtība principā ir vientuļa. Pateicoties tam, viņa var pilnveidoties tālāk mainīgajās situācijās. Viņa kļūst brīva, izvēloties savas turpmākās darbības, viņu nekas netraucē. Un konkrēti uz Zemes.

 

Būtība iet uz Zemi tikai tādēļ, lai izietu evolūcijas skolas “pirmo klasi”. “Pirmā klase” – zemu frekvenču klase, tā ir mūsu pasaule, kurā ir daudz nelaimju, niknuma, slimību un visa tā, kas veido zemfrekvences gammu.

 

Spriediet paši, būtība, kura nepamodās uz Zemes un “palika uz otru gadu”, pēc nāves atkal atgriezīsies uz Zemes caur dzimšanu. Atrodoties mirušo pasaulē, sapnī pārdzīvojot visu pagātnes dzīvē notikušo, viņa aprauj visas piesaistes. Attīrās pirms jaunas dzimšanas.

Un, atkal atnākot uz Zemi, viņai būs citi vecāki, citi mīļotie, citi bērni, viss būs cits. Šis “viss cits” ļauj būtībai atnākt uz Zemi, iedodot viņai ķermeni, un palīdz iziet skolas “pirmo klasi”. Un, kamēr tāda būtība nepamodīsies, viņa dzims un mirs, un katru reizi viņai būs jauni tuvinieki un mīļotie. Un katru reizi viņa mēģinās atbrīvoties no vecajām piesaistēm, attīroties no tām pirms jaunas dzimšanas.

 

Cita lieta, būtība, kura uz Zemes pamodās, nopelnīja tiesības uz nemirstību, radīja sev plazmoīdo ķermeni un ienāca plazmoīdajā pasaulē. Viņa ir atgriezusies pie sevis mājās (vārda pilnā nozīmē).

 

“LABĀK SKARBI ZINĀT, NEKĀ SMAIDĪT NEZIŅĀ”

 

Atzīmēšu kādu īpatnību. Nodarbojoties ar augšāmcelšanu, koncentrējoties uz mirušo radinieku, augšāmcelošie ar savu apziņu rada īstu piltuvi, kura vieglu augstfrekvences būtību pievelk Zemei, nedot viņai iespēju iet tālāk. Un atgriezties uz Zemi zemfrekvences, mums redzamā, ķermenī viņa nekad nespēs. Viņai nav zemfrekvences ķermeņa, kā mums. Un radīt šo ķermeni viņa nevar.

 

Spriediet paši. Vitālija atgriešanās uz Zemi kļuva iespējama tikai tāpēc, ka Augstākās Būtības pieņēma lēmumu – izmantot Visuma unikālo pāreju (2012-2018) un nosūtīt uz Zemi augšāmceltu zinātnieku, lai ātri celtu cilvēku apziņas līmeni. Nav nejaušība, ka tika izvēlēts viņš. Tehnisko zinātņu doktors; pētījis zinātnieku darbus par apziņu un informācijas mijiedarbībām; publicējis plašam lasītāju lokam 29 grāmatas par zinātnisko ezotēriku.

Nozīmīgu lomu nospēlēja tas, ka mēs esam unikāls pāris. Es viņam izrādījos gravitācijas piesaiste Zemei, bet mana psihiskā enerģija, piestāvoša viņam kā sava paša – jo mums ir kopīgs pamats – ļāva viņam koncentrēties un vadīt kosmosa enerģijas darbu, radot ķermeni.

Pirms viņa aiziešanas ar mums trīs gadus strādāja Astruss – pirmās kategorijas Vēju pārstāvis, Korss – otrās kategorijas Vēju pārstāvis, bija atnākuši pieci Hierarhi un Liza ar zīdaini. Kā izrādījās, viņi mūs gatavoja, tikai mēs toreiz neko par to nezinājām.

Un, lūk, jau piecus gadus Vitālijs Astrusa vadībā katru dienu, katru stundu, katru minūti strādā, lai radītu zemfrekvences ķermeni un atgrieztos mājās. Un līdz šim laikam vēl iet. Lūk, ko nozīmē radīt fizisku zemfrekvences ķermeni un atgriezties uz Zemes, pat pēc Augstāko Būtību lēmuma un viņu palīdzības.

Es nemaz nerunāju par sieviešu atgriešanos. Viņas principā nevarētu radīt zemfrekvences fizisku ķermeni, tāpēc ka, kā teica Astruss, viņām neļautu dzemdes efekts.

 

No kontakta, kurš notika 30.11.20. un tiks publicēts vēlāk.

- Un kā mēs ar Vitāliku nonācām Krievijā vienlaikus? Mēs netikām radīti speciāli Krievijai?

ASTRUSS: Jā, jūs tikāt radīti speciāli Krievijai.

- Ak, Dievs! Un man tā patīk siltums… Un mēs vienmēr dzimām un dzīvojām aukstajā Krievijā?

ASTRUSS: Jā, tas ir tieši tā. Jūs vienmēr dzimāt un dzīvojāt aukstajā Krievijā. Un jūs vienmēr tikāt galā ar savu misiju. Arī šajā pēdējā dzīvē, kuru jūs dzīvojat pašlaik, jūs tikāt un tiekat galā vienkārši spīdoši. Un tieši tāpēc unikālā pāra izvēle apstājās pie jūsu pāra.

- Jā-ā-ā…

 

Un, lūk, radīt augstfrekvences fizisko ķermeni var jebkura būtība plazmoīdajā pasaulē. Bet ieiet jaunā laimīgā dzīvē viņām neļauj radinieki uz Zemes, kuri viņas velk atpakaļ uz Zemi, uz mūsu smago mirstīgo pasauli. Pasauli, kuru viņas ar godu ir izgājušas.

Viņas – tās ir būtības ar augstāku frekvenci. Viņas ir rangu augstāk par mums! Mums līdz viņām vēl pirst un pirst. Un daudziem cilvēkiem vēl ne reizi vien nāksies dzimt un tātad arī mirt. Bet viņām ne! Viņas jau nopelnījušas sev nemirstību.

Un nav jātraucē viņām dzīvot tikai tāpēc, ka jums bez viņām ir slikti. Un viņām ir slikti blakus jums. Jūs traucējat viņām dzīvot un baudīt laimīgu un, galvenais, nemirstīgu dzīvi.

 

Es saprotu, cik sāpīgi ir atteikties no savām gaidām un cerībām, taču, ja jūs viņas vēl mīlat, ATLAIDIET VIŅAS.

 

2020. gada 17. novembris

BŪTĪBA AUGSTFREKVENCES

FIZISKAJĀ PASAULĒ

1. daļa

Kosmisko plūsmu iedarbībā būtība, atrodoties plazmoīdajā pasaulē, pārved savu plazmoīdo ķermeni jaunā fiziskā, taču augstfrekvences ķermenī. Atbrīvojusies no piesaistēm, viņa pāriet uz vibrācijas frekvences nākamo līmeni, pāriet uz fizisku, taču augstfrekvences pasauli, nemirstības pasauli.

Augstfrekvences pasaule – tā ir dzīvo pasaule, tādu pašu cilvēku kā mēs pasaule, tikai tie ir cilvēki ar paaugstinātu frekvenču raksturlīkni un ar unikālām spējām. Un daudzi mūsu tuvinieki, kuri pamodās dzīves laikā uz Zemes, jau ir pārgājuši turp no plazmoīdās pasaules. Viņi tur dzīvo laimīgi, veido ģimenes, dzemdē bērnus un turpina attīstīties garīgi. Lūk, tur nav nāves, viņi nešķiras uz visiem laikiem no saviem tuviniekiem.

ASTRUSS: Jā, tā var teikt. Šeit ir nelielas neprecizitātes, taču tās būtību neietekmē.

 

Vitālijs bija dažās ģimenēs.. Lūk, ko viņš man pavēstīja.

 

No grāmatas:

11.11.16.

- Vitālik, bet tu tur kādu redzi no tiem, kas ierodas, vai, tā teikt, tur dzīvojošajiem cilvēkiem?

Vitālijs: Jā, protams, es jau ar daudziem esmu iepazinies. Es ar viņiem sazinos, viņi pienāk pie manis, sarunājas ar mani, sveic mani. Ļoti labvēlīgi cilvēki. Ļoti.

- Viņi ir tikpat smieklīgi apģērbti, ja?

Vitālijs: Nē, atšķirībā no manis, ne.

- Un no kurienes viņiem ir labs apģērbs?

Vitālijs: Droši vien viņi jau ir iemācījušies radīt paši. Jebkurā gadījumā, atrodoties plazmoīdajā pasaulē, es domāju, ka viņi jau tur iemācījās sev radīt labu apģērbu. Tu zini, mani ļoti labi uzņēma.

- Vitālik, jums tur ir saulains, gaišs?

Vitālijs: Pašas saules pie debesīm nav, bet ir saulaini, gaiši, silti, daudz zaļumu. Vispār vieta tāda, es teiktu – debešķīgs stūrītis.

- Vitālik, es ļoti priecājos, ka tu tur neesi viens, ka tu vari kontaktēties. Bet uz mājām neaicina?

Vitālijs: Aicina, nu kā gan neaicina. Aicina.

- Vitālik, ja jau aicina, tu ieej, paskaties. Bet mēs aprakstīsim visu, ko tu tur ieraudzīsi. Pievērs uzmanību, vai tur ir bērni.

Vitālijs: Ir bērni. Bērnu ir ļoti daudz, blakus gandrīz katrai kotedžai rotaļājas bērni.

- Ja tu būsi kādās mājās, paskaties, kādas ir mēbeles un vispār, ko un kā? Labi? Pacenties savākt pēc iespējas vairāk informācijas. Un mēs visu aprakstīsim.

Vitālijs: Labi. Es pacentīšos savākt visas ziņas par sadzīvi. Es pacentīšos noskaidrot visu, un neskumsti, mana mīļā.

 

14.11.16.

Vitālijs: Es iepazinos ar šiem cilvēkiem, un tu zini, viņi atstāj satriecošu iespaidu.

- Tu iepazinies ar viņu sadzīvi? Uzzināji, kā viņi dzīvo, ja?

Vitālijs: Jā, es uzzināju, kā viņi dzīvo. Es pat biju pie viņiem mājās.

- Nu un kā? Viņu aprīkojums atgādina mūsu zemes plāna aprīkojumu?

Vitālijs: Protams, atgādina. Aprīkojums ir skaits. Tīrība, kotedžas. Viņi dzīvo lieliski, Taņečka. Es skatījos un pat apskaudu, godīgi sakot. Tāpēc ka viņi dzīvo, un tagad jau viņi dzīvos mūžīgi*. Viņi dzīvo šajā apbrīnojamā pasaulē ģimenēs, viņiem ir bērni.

- Vitālik, viņi tur ne ar ko nebarojas vispār? Nav tāda jēdziena: brokastis, pusdienas un vakariņas?

Vitālijs: Nē, tāda jēdziena viņiem nav. Viņi visi izmanto kosmisko enerģiju*.

 

(PARINDE)

Vitālijs: Jāsaka, pasaules-ēkā prevalē nemirstība. Vai nu tāda nemirstība, kad augstfrekvences fiziskā cilvēka ķermenis vispār nenoveco. Vai arī tāda tipa nemirstība, kad viņi var paši radīt sev ķermeņus un pāriet no viena ķermeņa citā. Turklāt šo ķermeņu radīšana un pāriešana viņiem nerada nekādas grūtības.

Augstfrekvences cilvēka šūnas neizmanto barības enerģiju, bet izmanto kosmisko enerģiju, kas nāk no ārienes. Tas nozīmē, ka šūna uztver vitonu plūsmu kosmisko enerģiju, iegriež tās, pieaug torsionu virpuļu enerģētiskums, parādās enerģija X un šī enerģija X daļēji tiek ielikta uzkrājošajās nišās, bet daļēji tiek atdota tās-puses-pasaulei. Uzkrājošajās nišās ieliktā enerģija tiek izmantota, lai uzturētu šūnas un kopumā visa organisma dzīvības procesus. Tieši tā iedarbojas uz metabolismu, ļaujot atteikties no barības pārstrādāšanas procesa un fokusēties tikai uz anabolisma procesu. Metabolisms it kā pagriežas atpakaļ, process norit pretējā virzienā. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka šūna, asimilējot kosmiskās plūsmas, sāk veikt darbības, kuras nodrošina visa organisma dzīvības procesus, un konkrēti: viņa izdala enerģiju, nepieciešamu organisma uzturēšanai, enerģiju, kura tiek tērēta domāšanai, fiziskajām darbībām, pašas šūnas attīstībai. Šī enerģija pilnībā nodrošina visa organisma dzīvības procesus, viņam turklāt nav vajadzīga organiska barība. Šūnas nedalās, jo, pateicoties šai enerģijai, viņas pastāvīgi uztur sevi optimālā režīmā un viņām nav vajadzīgi nekādi atjaunojumi. Šīs šūnas spēj funkcionēt mūžīgi.

(PARINDES BEIGAS)

 

- Ar ko viņi tur nodarbojas. Ne darba nav, ne barība nav jāgatavo.

Vitālijs: Viņi nodarbojas ar jaunradi. Galvenokārt šeit ir mūziķi, mākslinieki, literāti, radošo profesiju cilvēki.

- Bet zinātnieki?

Vitālijs: Lūk, zinātniekus es pagaidām neesmu sastapis. Varbūt man vienkārši nav izdevies viņus satikt. Kaut gan es pamēģināšu šeit atrast kādu no zinātniekiem.

- Tu uzzināji, kā viņus sauc? Tādi paši krieviski vārdi?

Vitālijs: Viņu sauc Volodja, bet viņa ir Inese.

- Viņiem bērni ir?

Vitālijs: Jā, četri.

- Šie bērni kaut kur tur mācās? Iet skolā vai uz mājas apmācību?

Vitālijs: Nē, Taņečka, šeit ir gan skolas, gan bērnu iestādes.

- Jā, ar ko Volodja nodarbojas?

Vitālijs: Viņš ir mākslinieks, viņš glezno, un viņa gleznas tiek izstādītas izstādēs.

- Bet, ja cilvēks nav ne mākslinieks, ne mūziķis, ar ko viņš tur var nodarboties?

Vitālijs: Taņečka, es pagaidām vēl nezinu, bet es pacentīšos uzzināt. Es ļoti gribu atrast zinātniekus.

- Tu pie vieniem biji mājās?

Vitālijs: Nē, ne tikai pie vieniem. Es biju vēl arī pie citiem. Viņu sauc Pjotrs, bet viņa ir Jeļena.

- Viņiem arī ir bērni?

Vitālijs: Jā, viņiem ir trīs.

- Un kas viņš ir?

Vitālijs: Bet, lūk, viņš ir mūziķis. Viņš, starp citu, tādu mūziku sacer! Es klausījos šo mūziku, un man pat sirds pamira. Kaut kāda neatkārtojama, debesu mūzika.

- Bet vai tas gadījumā nav Pjotrs Čaikovskis?

Vitālijs: Lūk, šī doma man nerādās.

- Vita, bet viņi kaut nedaudz interesējas par to, kas notiek šeit, zemfrekvences pasaulē?

Vitālijs: Iedomājies – interesējas. Un, kad viņi uzzināja, ka es tikai pusotru gadu, kā esmu no turienes, viņi man uzdeva ļoti daudz jautājumu par to, kas tur un kā tur. Kaut gan viņi principā visu zina. Bet es viņiem stāstīju par tām sajūtām, kuras man vēl ir saglabājušās no Zemes.

 

Turpinājums sekos...

 

2020. gada 18. novembris

BŪTĪBA AUGSTFREKVENCES

FIZISKAJĀ PASAULĒ

2. daļa

15.11.16.

- Vitālik, tu šodien augstfrekvences pasaulē biji?

Vitālijs: Biju, Taņečka. Tur joprojām ir vasara, silti un gaiši. Zaļi.

- Bet naktis tur mēdz būt?

Vitālijs: Naktī es visu laiku esmu mājās, bet pieņemu, ka kaut kāda aptumšošanās droši vien ir.

- Tu painteresējies pie viņiem. Vai viņiem mēdz būt naktis? Vai viņi liekas gulēt? Viņi guļ savās gultās, ja?

Vitālijs: Visādā gadījumā es pie viņiem redzēju dīvānus, sēdēju uz dīvāna. Pieņemu, ka droši vien ir arī gultas. Viņi ir tādi paši fiziski cilvēki kā mēs, bet viņiem ir neparastas spējas.

- Labi. Viņi tur neēd un nedzer. Un, kad tu atnāc ciemos, viņi viesa uzņemšanas laikā vienkārši sarunājas un izklaidē, ja? Ar gleznām, mūziku, ja?

Vitālijs: Jā, Taņečka, tieši tā, augsti intelektuāla saruna.

- Bet tu nerunāji ar viņiem par zinātniekiem?

Vitālijs: Nē, es par zinātniekiem ar viņiem nerunāju. Bet pagaidām es zinātniekus neesmu sastapis. Pagaidām man ir bijusi darīšana ar radošo profesiju cilvēkiem, mākslinieku un mūziķi.

- Vita, bet tu tur nepaspēlēji uz pianīno?

Vitālijs: Uz klavierēm. Viņam ir klavieres, lieliskas klavieres. Tu zini, tāda skaņa. Es pamēģināju paspēlēt, bet tehnika vēl ne pārāk. Un turklāt mūsu zemes plāna dziesmas…

- Viņi šīs dziesmas nezina?

Vitālijs: Man šķiet – nē. Vai nu aizmirsuši, vai nav dzirdējuši. Visādā gadījumā man neradās iespaids, ka šīs dziesmas lika viņiem atcerēties kaut no no zemes plāna. Rīt, pēc tikšanās ar Astrusu, es viņiem pateikšu, ka eju uz Zemi, un, iespējams, viņi kaut ko vēlēsies nodot saviem tuviniekiem uz Zemes. Jebkurā gadījumā es piedāvāšu tādu pakalpojumu.

 

- Astrus, kāpēc Vitālijs augstfrekvences pasaulē nonāca pie māksliniekiem un mūziķiem, bet ne pie zinātniekiem? Kas viņu tur pievilka?

ASTRUSS: Tāpēc, ka šeit iztēles lauks ir spēcīgāks. Mākslinieku un citu radošu personību iztēles lauks ir spēcīgāks. Tas nav abstrakts, tam ir izpausmes spēja. Un pievilka caur jūtām. Zinātnieki jūt apmierinājumu no abstraktiem raksturlielumiem, bet mūziķi un citas radošas personības no dažām jutīgām kombinācijām. Caur iztēles īpasību ir vieglāk sākt mijiedarbību, kontaktu ar jums.

- Mirušo pasaulē ir koki un jūra, mirušo radīti, bet tur viss ir nedzīvs. Un viss, viņu radītais, – tas ir modelis; jūra ir nedzīva, tā nebango, koki ir no plastmasas, tie nešalc un nesmaržo. Bet augstfrekvences pasaule ir dzīva. Tur ir jūra?

ASTRUSS: Ir.

- Tā ir dzīva? Tāda kā uz Zemes?

ASTRUSS: Ne tāda kā uz Zemes, bet dzīva.

- Un jūrā dzīvība ir?

ASTRUSS: Ir.

- Dzīvnieki arī tur ir?

ASTRUSS: Ir.

- Bet tur nav plēsoņu, tāpec ka dzīvnieki arī barojas ar enerģiju?

ASTRUSS: Tas gan, jā.

 

16.11.16.

Vitālijs: Taņečka, es iepazinos ar vēl vienu interesantu pāri. Viņš ir dziedonis, viņa nodarbojas ar bērniem.

- Vita, un tur sievietes tikai ar bērniem nodarbojas? Nav nevienas dziedones, mūziķes, mākslinieces? Ja?

Vitālijs: Droši vien ir. Vienkārši es neesmu viņas sastapis.

- Un kā viņus sauc?

Vitālijs: Andrejs un Oksana. Andrejs dzied operā, operdziedonis. Viņiem ir trīs bērni.

- Vitālik, bet tie divi pāri, ar kuriem tu agrāk iepazinies, tu ar viņiem vēl tiecies?

Vitālijs: Jā, es ar viņiem pastāvīgi kontaktējos. Manuprāt, mēs jau esam kļuvuši draugi. Viņi mani visu laiku aicina, un es pie viņiem ieeju.

- Bet tu Pjotram nepajautāji, vai viņš uz Zemes ir bijis mūziķis?

Vitālijs: Nē, Taņečka, es nepajautāju. Bet es viņam pajautāju, vai viņam ir pazīstama Čaikovska mūzika. Un viņš atbildēja, ka viņam patīk Čaikovska mūzika. Viņš sāka man spēlēt “Gadalaikus - Martu". Un pēc tam es palūdzu viņam nospēlēt “Oktobri”. Kā viņs spēlēja! Tu zini, man asaras sariesās acīs. Kā es gribu uz mājām, pie tevis. Gribu pats tev nospēlēt šo “Oktobri”.

- Vita, tu vairs nemēģināji uz klavierēm paspēlēt?

Vitālijs: Mēģināju. Tu zini, kaut kas, protams, ir palicis, bet tehnika ir pavāja. Kaut gan pirksti paši nostājas uz vajadzīgajiem taustiņiem, kad spēlēju pazīstamu melodiju.

 

ATBILDES

Kontakts ar Astrusu 17.11.20.

- Astrus, labrīt, es varu pašlaik iziet ar Jums uz kontaktu? Man ir Jums jautājumi, atsūtīti uz VKontakte.

ASTRUSS: Jā, lūdzu, uzdodiet.

 

1. Pasaules bankas un transnacionālās korporācijas ir paverdzinājušas mūsu pasauli. Tās ir nodomājušas samazināt iedzīvotājus līdz 0,5-1 miljardam. Tas ir neizbēgami? Mūsu planēta ir pārapdzīvota? Bet varbūt tas ir divu, “labā” un “ļaunā”, civilizāciju karš?

ASTRUSS: Nē, tas nav ne viens, ne otrs. Tas nav divu civilizāciju karš. Tās ir manipulācijas, kuras veic pasaules bankas un transnacionālās korporācijas ar mērķi kļūt bagātākām. Kas attiecas uz iedzīvotāju samazināšanu, tad vispār šīs divas pozīcijas savā starpā nav saistītas. Un bankas ar korporācijām planētas iedzīvotāju skaitu neietekmē.

 

2. Pēc astrologu prognozēm 21. decembrī mūsu planēta ieiet Ūdensvīra ērā, kuru pavadīs tāds notikums kā divu planētu, Jupitera un Saturna, sastapšanās. Cik izšķirošs un svarīgs šis notikums būs Planētai un cilvēcei?

ASTRUSS: Jā, šis notikums būs izšķirošs un svarīgs. Šis notikums pabeidz noteiktu etapu pārejas procesā. Taču cilvēce to kādā īpašā veidā neuztvers. Šie procesi notiks jūsu Visumā. Precīzāk, jūsu saules sistēmā.

 

3. a) Man radās jautājums – plazmoīdā pasaule pieder Astrālam?

ASTRUSS: Nē. Plazmoīdā pasaule un astrāls – tie ir dažādi jēdzieni. Astrālo pasauli apdzīvo būtības, kurām nav ķermeņu, taču tās ir klātesošas, var teikt, blakus jums.

 

b) Un otrais jautājums ir par Radīšanas-Mīlestības enerģiju. Gribētos saprast dziļāk, kā šī enerģijas rodas, kā sevi izpauž, kā notiek pats Radīšanas process un kā korelē ar psihisko enerģiju un enerģiju X?

ASTRUSS: Šis jautājums ir ļoti apjomīgs, un galvenajās daļās, īpaši, kā izpaužas un kā notiek Radīšanas process, jums pagaidām to vienkārši nesaprast. Kā rodas Mīlestības enerģija? Šī enerģija ir atmiskā līmeņa produkts, tā ir visur un vienmēr. Tā nerodas reiz speciāli un neizzūd. Tā ir visur un vienmēr, taču tai ir ļoti augsta frekvence.

Kā korelē ar psihisko enerģiju un enerģiju X? Ar psihisko enerģiju mijiedarbojas tiešā veidā. Taču mīlestības enerģiju var uztvert tikai cilvēki ar paaugstinātu frekvenču raksturlīkni, kas smalki jūt paaugstinātas frekvences. Zemfrekvences būtības mīlestības enerģiju nesajūt. Un viņu gadījumā tā nemijiedarbojas ar psihisko enerģiju. Enerģija X ar mīlestību nav saistīta.

 

4. Esmu konstatējis, ka pēdējos piecos gadus esmu sācis just noteiktas smaržas no cilvēkiem, mūzikas, stāvokļiem, dažādām nokrāsām, kuras var mainīties! Gribētos zināt, kas tas ir un kāpēc tas ir izpaudies?

ASTRUSS: Smaržu izmainīšanās notiek pamatā uz ožas izmainīšanās rēķina. Un ožas izmaiņas cēloņu var būt ļoti daudz. Tāpēc tieši ar mūziku vai enerģiju tam ir tikai pastarpināta saikne, saistīta ar jūsu organisma stāvokli.

 

5 a) Vai jūs nevarētu pie izdevības pajautāt par vakcināciju? Vai tas ir kaitīgi, jo apkārt taču ir tik daudz komplikāciju. Un Geitss, kurš sapņo vakcinēt visus zemes iedzīvotājus ar mērķi viņus samazināt, vai sasniegs savus plānus?

ASTRUSS: Vakcinācija noteiktos gadījumos spēj uzvarēt ļoti daudz slimību, izplatītu kā epidēmija. Vakcinācija palīdzēja visos iepriekšējos gadījumos. Sakarā ar kovidu un sekojošajām vīrusu slimībām vakcinācija veiks noteiktu iedarbību tikai pirmajos etapos, kamēr notiks jūsu frekvenču, jūsu frekvenču raksturlīkņu augšana. Kopumā vakcinācija turpmāk būs nespējīga.

 

- Astrus, bet vīrusi taču pārvaldīs cilvēkus pat augstfrekvences fiziskajā pasaulē.

ASTRUSS: Tur cilvēces pārvalde ar vīrusu pretstāves palīdzību būs saistīta tikai ar frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanu. Kaut kāda papildus vakcinācija vakcīnu vai kādu citu līdzekļu veidā neiedarbosies. Tikai ar frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanu.

- Un Geitss, kurš sapņo vakcinēt visus zemes iedzīvotājus ar mērķi viņus samazināt, vai sasniegs savus plānus?

ASTRUSS: Nē, protams. Tāpēc ka cilvēce psihosfēra, kura mainās sakarā ar jūsu frekvenču raksturlīkņu augšanu, – un tas būs saistīts ar Vitālija atnākšanu – sāks citādi iedarboties uz cilvēkiem. Un tāpēc Geitss savus plānus neīstenos.

 

b) Vai vakcinācija, bet vēlāk čipošana Krievijā būs piespiedu kārtā?

ASTRUSS: Nē.

 

6 a) Šajā medicīnas attīstības etapā herpes vīruss tiek uzskatīts par neuzvaramu. Kā var viņu izvadīt no organisma?

ASTRUSS: Herpes vīruss izzudīs pats no sevis, kad jūs spēsiet paaugstināt frekvenču raksturlīkni un, izmainot psihosfēru, stimulēsiet viņu uz noteiktu iedarbību uz visu cilvēci. Herpes vīruss izzudīs.

 

b) Vai ārstniecības augi saglabā savas noderīgās īpašības sakarā ar izmaiņām Zemes magnētiskajā laukā?

ASTRUSS: Jā, saglabā, kaut arī tās nedaudz izmainīs.

 

6. Vai patiešām dziedināšanā palīdz tādas informācijas ierīces kā funkcionālā stāvokļa korektori (Koļcova (Кольцов Сергей Валентинович) FSK (КФС Кольцова)?

ASTRUSS: Saskaņot cilvēka ritmus ar apkārtējās vides ritmiem var, tikai saskaņojot ar planētas bioritmiem. Gulēt laikā, celties laikā, ēst laikā, strādāt laikā utt. Viss pārējais – tie ir mēģinājumi kaut ko izdarīt, kas ne pie kā neved.

- Tas ir, Koļcova ierīce nepalīdz?

ASTRUSS: Nē.

 

7. a) Pašlaik ir daudz informācijas par to, ka visi cilvēki ir dažādi: ir ar nemirstīgu dvēseli un ir bioroboti, kuri dzīvo vienu dzīvi. Vai patiešām tas ir tā?

ASTRUSS: Jā, tas patiešām ir tā. Būtība ar dvēseli ir nemirstīga. Kas attiecas uz biorobotiem, viņi patiešām ir. Un pirmais tāda biorobota piemērs bija Jēzus Kristus augšāmceltais Lācars. Pēc augšāmcelšanas tā bija būtība bez dvēseles.

- Un būtība bez dvēsele pēc tam nāk atkal uz piedzimšanu?

ASTRUSS: Būtība bez dvēseles vairs uz dzimšanu nenāk. Viņa palieks astrālajā pasaulē.

 

b) Un vai to ietekmē nacionālā piederība?

ASTRUSS: Nemirstīga dvēsele un bioroboti var būt ar jebkuru nacionālu piederību.

 

8. a) Vai fizisko veselību negatīvi ietekmē gaļas lietošana pārtikā?

ASTRUSS: Ja gaļas lietošana pārtikā nav ierobežota, tad, jā, ietekmē. Nelielos daudzumos ietekmē labvēlīgi.

 

b) Ja ietekmē negatīvi, tad bērnus arī nevajag barot ar gaļu?

ASTRUSS: Nelielos daudzumos bērnus ir vērts barot ar gaļu. Bet nelielos.

 

c) Vai gaļa traucē garīgajai attīstībai?

ASTRUSS: Traucē, tāpēc nav ieteicams lietot gaļu lielos daudzumos. Nelielos daudzumos šīs šķērslis izrādās nenozīmīgs.

 

9. a) Ēģiptē plaši un sekmīgi pielieto piramīdu terapiju. Piramīdu uzbūves ģeometrijai patiešām piemīt dziedinošs spēks?

ASTRUSS: Patiešām piemīt dziedinošs spēks. Bet piramīdām ārpus Ēģiptes ir jābūt stingri ieturētām pēc izmēriem, lai to iedarbība netiku izmantota par kaitējumu.

 

b) Un otrs jautājums: Mana dzimta un mani raduraksti – tie ir dažādi jēdzieni? Un kur ir starpība?

ASTRUSS: Jā, tie ir dažādi jēdzieni. Raduraksti – tā ir informācija, ko cilvēks vāc uz Zemes un tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Jēdziens “dzimta” ir ievērojami plašāks. Tā ir iepriekšējo paaudžu īpatnību, kuras sakrājušās jūsu smalkajos ķermeņos, izpausme.

 

13. Pašlaik daudzi avoti, kuriem ir kontakts ar Smalko plānu, vēsta mums par priekšā stāvošo Pāreju uz 5. dimensiju.

Ir vēstījumi, ka Pārejas pirmais vilnis noritēs šī gada 21.-22. decembrī.

Gribētos sīkāk uzzināt par šo Pāreju.

a) Kur atrodas šī 5. dimensijas telpa?

ASTRUSS: Jums nevajag meklēt šo 5. dimensijas telpu. Šī jūsu pāriešana uz piekto dimensiju jau norit noslēdzošajā fāzē. Pašlaik norit noslēdzošais etaps, kurš izstiepsies apmēram uz 30 gadiem.

 

b) Ir vēstījumi, ka sākumā notiks cilvēka APZIŅAS, bet pēc tam arī viņa fiziskā ķermeņa pāriešana, pakāpeniski, viņam transformējoties?

ASTRUSS: “Apziņas pāriešana” – tāda jēdziena nav. Jūsu apziņa paaugstinās tikai sakarā ar frekvenču raksturlīknes paaugstināšanos. Un fiziskā ķermeņa pāriešana no Zemes zemfrekvences līmeņa ir iespējama tikai caur nāvi un sekojošu virzību uz plazmoīdo pasauli vai arī uz augstfrekvences fizisko pasauli caur dzimšanu. Ja būtība uz Zemes nav pamodusies, viņa turpinās dzimt un mirt, kamēr nepamodīsies.

 

d) Kā notiks pāriešana uz 5. dimensijas Telpu?

ASTRUSS: Tā jau ir notikusi, pašlaik rit šīs pāriešanas noslēdzošais etaps.

 

- Astrus, es nekur nekļūdījos?

ASTRUSS: Nē. Viss ir pierakstīts pareizi, tāpēc ka to visu runāju caur jums es.

- Liels Jums paldies.

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

 

2020. gada 19. novembris

KAS GAIDA MŪS TĀLĀK?

1. daļa.

Informācija par to, kas ar cilvēkiem notiek tālāk, pēc viņu attīstības augstfrekvences fiziskajā pasaulē, iegūta kontaktā ar Astrusu 09.11.20. Publicēju šo informāciju, var teikt, uz karstām pēdām.

 

Kontakts ar Astrusu 09.11.20.

- Vitālijs teica, ka augstfrekvences pasaulē cilvēki dzīvo ģimenēs un viņiem ir bērni. Ja reiz ir bērni, tātad turp dodas būtības uz dzimšanu. Tā?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

- No kurienes viņi uzrodas?

ASTRUSS: Viņi nāk no mirušo pasaules.

Bet taču, ja viņi nepamodās uz Zemes, viņi iet uz dzimšanu. Bet, ja ir pamodušies, iet uz aizbāzni, lai uztaisītu plazmoīdo ķermeni, un tikai pēc tam viņi iet uz augstfrekvences fizisko pasauli. Vai tiešām mirušo pasaulē ir atlase? Vairāk pamodušies – uz augšu, mazāk pamodušies – uz leju. Vai tiešām tā?

ASTRUSS: Jā, ir tāda savdabīga atlase. Patiešām tā. Dažas vairāk pamodušās būtības iet uz dzimšanu augstfrekvences fiziskajā pasaulē, un, kā jūs sakāt, mazāk pamodušās iet uz plazmoīdo pasauli un tikai pēc tam uz augstfrekvences fizisko. Un šajā gadījumā atlase notiek pēc frekvenču raksturlīknes, kāda ir tām būtībām, kuras ir uz Zemes pamodušās un atnākušas uz mirušo pasauli.

 

- Ak, Dievs! Bet tas notiek automātiski?

ASTRUSS: Jā, protams. Sakarā ar pāreju augšāmceļas daudz būtību gan plazmoīdos, gan augstfrekvences fiziskos ķermeņos. Dažreiz sistēmā rodas kļūme, un būtības, kuras gāja uz dzimšanu augstfrekvences fiziskajā pasaulē, nonāk zemfrekvences fiziskajā pasaulē. Un uz Zemes piedzimst bērns-daunis, nepiemērots dzīvei šajā pasaulē.

- Es saprotu, ka pāreja nenotiek vienā dienā. Ir sagatavošanās periods, pārejas laiks uz zināmu noslēdzošu periodu. Sakiet, uz cik ilgu laiku ir paredzēts šis periods no gatavošanās sākuma līdz pilnīgai pabeigšanai, līdz pilnīgai situācijas stabilizācijai uz Zemes?

ASTRUSS: Pāreja ilgst apmēram 150 gadu. Tā ilgi tika gatavota, un līdz pilnīgai stabilizācijai uz planētas paies vēl apmēram 30 gadu.

- Tik ilgi?

ASTRUSS: Tas jums ir ilgi, bet salīdzinājumā, piemēram, ar vienu Saules sistēmas apriņķojumu 26 tūkst. gados tas nav ilgi.

 

- Un kā notika pārejas gatavošana pirms 100, 120 gadiem? Kā tā izpaudās?

ASTRUSS: Sabiedrības gatavošanā. Sāka tikt dota informācija zinātniekiem. Pateicoties tam, parādījās relativitātes teorija, kvantu fizika, haosa teorija. Un pagājušā gadsimta sākumā zinātnieki pienāca pie apziņas pieņemšanas. Nedaudz vēlāk parādījās dators, pēc tam internets. Bet, kad jau bija radīts personālais dators un tas aizgāja masās, planētas enerģētiskās informācijas kontinuuma blīvums sāka pieaugt burtiski kā lavīna. Un tas viss nebija nejauši.

- Un kāda būs noslēdzošā perioda būtība? Arī kā sabiedrības stabilizācija?

ASTRUSS: Bet te, lūk, ne tikai. Nepieciešams stabilizēt visus procesus pasaules-ēkā, novākt problēmas, kas radušās pārejot no režīma uz režīma. Nu un, protams, sabiedrības stabilizācija jaunajos apstākļos. Visiem procesiem ir jānomierinās.

 

- Augstfrekvences pasaule atrodas fiziskajā vakuumā. Fiziskais vakuums – tas praktiski ir mūsu Visums. Sakiet, kur atrodas augstfrekvences fiziskā pasaule attiecībā pret planētu? Ja reiz tā ir fiziska, kaut arī augstfrekvences, tai droši vien ir jābūt kādam “pamatam”. Tai ir kaut kur jābāzējas. Lūk, plazmoīdā pasaule ir te pie mums, mūsu pilsētās, mūsu mežos? Bet kur atrodas augstfrekvences fiziskā pasaule?

ASTRUSS: Augstfrekvences fiziskā pasaule atrodas planētas atspulgā augstākā frekvenču līmenī.

- …Es nesaprotu, Astrus. Ja runa ir par mūsu planētas atspulgu, tad tam ir jābūt spoguļlīmenim, bet pasaule taču ir fiziska…

ASTRUSS: Nē, tas ir planētas atspulgs fiziskajā vakuumā, līmenī, kurš ir tuvu spoguļpasaulei. Tas ir atspulgs no planētas, teiksim tā, sagatavotas fiziskās dzīves uztverei bez postošu seku iedarbības, kādu cilvēki ir atstājuši zemfrekvences fiziskajā pasaulē.

- Fiziskajam vakuumam ir kāds frekvenču diapazons. Ja?

ASTRUSS: Jā, protams.

- Tātad fiziskajā vakuumā uz noteiktas frekvences, augstākas nekā pie mums, ir mūsu planētas atspulgs, modelis augstākas frekvences variantā.

ASTRUSS: Teikt “modelis” nevar. Tas ir tieši planētas atspulgs, bet atspulgs fiziskā vakuuma līmenī ar augstāku frekvenci.

 

- Un uz šī atspulga ir gan mūsu meži, gan mūsu pilsētas? Tā?

ASTRUSS: Nē, tur situācija ir citāda. Jūsu planēta tika atspoguļota vēl pirms industrializācijas attīstības uz Zemes. Tas ir, viņa attiecībā pret jūsu zemfrekvences pasauli ir atspoguļota it kā neskartā stāvoklī, kad vēl nav nekādu postījumu, saistītu ar rūpnīcām, transportu, kopumā, ar cilvēka darbību. Tā ir neskarta planēta, un uz turieni nāk augstfrekvences būtības augstfrekvences fiziskajos ķermeņos.

- Un cik tādu atspulgu mūsu planētai ir?

ASTRUSS: Fiziskajā vakuumā viņai ir tikai viens atspulgs.

 

- Kad Vitālijs bija tur, viņš ne reizi neredzēja sauli. Bet bija ļoti gaiši, spilgti, silti. Tas ir mūsu planētas atspulgs, kurš tomēr atrodas saules sistēmā? Vai nav saules sistēmas atspulga fiziskā vakuuma augstākā līmenī?

ASTRUSS: Ir saules sistēmas atspulgs fiziskā vakuuma augstākā līmenī.

- Un Vitālijs teica, ka sauli viņš tur nav redzējis. Tur saules nav?

ASTRUSS: Tur saule ir, taču viņa augstākās frekvencēs nedaudz citādāk sevi izpauž. Bet pagaidām es jums nerekomendēju skart šo jautājumu.

 

- Mirušo pasaulē dažādām valstīm atbilst dažādu valstu psihosfēras. Tātad Krievijā mirušie nonāk mirušo pasaulē Krievijas psihosfērā?

ASTRUSS: Tas ir pareizi. Tieši tā.

- Lūk, mirušais ir nonācis Krievijas psihosfērā. Vai šis mirušais no Krievijas psihosfēras var atgriezties uz dzimšanu, piemēram, Ķīnā?

ASTRUSS: Nē, viņš atgriezīsies savā informācijas šūnā.

- Lūk, lūk, lūk… Man nākamais jautājums ir tieši informācijas šūnas sakarā. Tātad informācijas šūna mums katram ir piesaistīta kādai atrašanās vietai uz Zemes?

ASTRUSS: Jā, tas ir tieši tā.

 

- Bet no Krievijas cēlušies, kuri atnākuši uz augstfrekvences fizisko pasauli, viņi arī ir atnākuši uz kādu Krievijas zonu? Vai arī viņi var nonākt jebkur. Piemēram, tur, kur atrodas amerikāņi vai ķīnieši?

ASTRUSS: Nē, nonākt jebkur viņi nevar, tādas izmitināšanas nav augstfrekvences fiziskajā pasaulē.

- Tas ir, novērojama tāda aina. Ja tu nomiri Krievijā, tu nonāci Krievijas psihosfērā mirušo pasaulē. Pēc tam atgriezies atkal Krievijas plazmoīdajā pasaulē, radīji plazmoīdo ķermeni un pārgāji uz augstfrekvences fizisko pasauli uz kādu zonu, ko nosaka Krievija.

ASTRUSS: Ne gluži tā, bet var tā teikt.

 

- Bet vispār, augstfrekvences fiziskajā pasaulē ir kāds administratīvais iedalījums: valstīs, kaut kādās citās sfērās, kaut kādās zonās?

ASTRUSS: Var teikt, ka tur ir savdabīgas jaunas psihosfēras. Bet, proti, psihosfēras tur tiek radītas citā līmenī. Tās praktiski nav saistītas ar mirušo pishosfēru.

- Vai tur mainās gadalaiki? Vitālijs tur bija decembrī, bet tajā laikā nekādas ziemas tur nebija.

ASTRUSS: Nē, tur tā nav. Tur visu laiku ir labvēlīgs klimats, un tā tieši ir atspoguļotās Zemes un atspoguļotās saules sistēmas īpatnība, viņu atspulgi atrodas vibrāciju frekvences augstākā līmenī.

Turpinājums sekos…

 

JAUTĀJUMS BEZ ATBILDES

Dārgais Astrus, sveicu. Mani sauc Svetlana, esmu no Baltkrievijas. Paskaties priekš manis uz 19. novembri vai 21. novembri, kādi 6 cipari izkritīs Baltkrievijas loterijā “biz 49” to dienu vakarā? Paldies, Astrus. Ja var, tad atbildi man tikai personīgi. Dārgā Tatjana, ja es vinnēšu, es jums atsūtīšu pateicību no šī vinnesta, un ticiet, esmu godīgs cilvēks. Man dzīvē ir daudz neveiksmju un problēmu, un esmu pilnīgi kurlmēma, un man nav, par ko nopirkt pat dzirdes aparātu.

 

- ES TĀDUS JAUTĀJUMUS NEUZDODU. NEKAD! ARĪ PRIEKŠ SEVIS.

 

Bet jūs uzdodiet tomēr, tajā nav nekā apkaunojoša – jūs palīdzēsiet invalīdam kopš bērnības! Lūdzu jūs, pajautājiet, lūdzu!

 

NĒ.

 

Jūsu egoisms neļauj teikt “Jā”, alkatība, lai nevienam un sev arī. Jūs esat tikai pārvadītāja, un Astruss var sniegt atbildi. Jūs personīgi, jūs liekat šķēršļus atbildes saņemšanai, mīlošas gaismas būtnes tā nerīkojas. Un ego – tās ir zemas vibrācijas... Astrusam tas nepatiks, ka jūs man atsakāt. Viņš labprāt palīdzētu – bet jums krupis neļauj.

 

PAJAUTĀJIET VIŅAM PATI. DIEVS IR VISUR, VIŅŠ VISU DZIRD.

 

2020. gada 20. novembris

ATBILDES

Kontakts ar Astrusu 18.11.20.

 

- Astrus, man ir jautājumi, kuri Jums uzdoti VKontakte. Es varu sākt kontaktu?

ASTRUSS: Jā, protams, sāciet. Un neuztraucieties. Neuztraucieties. Jūs varat iznākt ar mani uz kontaktu jebkurā laikā.

 

1. Astruss apgalvo, ka visi, kas saslimuši ar vēzi, jau ir pamodušies. Vienkārši man bija paziņa ar šo slimību. Viņa savā problēmā vainoja visus, izņemot sevi. Uzskatīja, ka vainīgi ir visi – Dievs, sociums, ārsti, ģimene. Mirstot viņa tā arī nebija samierinājusies. Viņa pamodās? Jau iepriekš Jums pateicos.

ASTRUSS: Jā, viņa pamodās. Šis niknums miršanas procesā viņai pilnīgi izzudīs, paliks tikai tā uztvere, kuru viņas zemapziņa guva no smalkās pasaules ciešanu rezultātā.

 

2. a) Vai vajag likt baznīcā sveces “par svētību” aizgājušajiem radiniekiem un paziņām, vai arī tam nav jēgas, tās viņiem nav vajadzīgas?

ASTRUSS: Tās viņiem nav vajadzīgas. Taču sveču nolikšana baznīcās nomierina uz Zemes palikušos.

b) Vai neeksistē kādi laika ierobežojumi šai ierašai?

ASTRUSS: Tas ir atkarīgs no tā, kā Jūs uztverat sveču nolikšanas procesu sev personīgi. Ja Jūs tas nomierina, lieciet, kamēr tas Jūs nomierina.

c) Kam jāliek sveces “par svētību” un kam vairs nē?

ASTRUSS: Sveces “par svētību” nevienam nav vajadzīgas.

 

3. a) Vai patiešām cilvēka dzīves kvalitāte uz Zemes ir atkarīga no viņa karmas (mūsu dzīves kvalitātes iepriekšējos iemiesojumos) vai no viņa Dzimtas karmas līdz pat 7. paaudzei?

ASTRUSS: Karmas, vispār karmas iedarbības un jēdziena teorija ir pārdzīvojusi kolosālas izmaiņas kopš tā momenta, kad tika pieņems lēmums saglabāt jūsu Visumu, pārvedot viņu uz citu frekvenču līmeni. Neiedarbojas jūsu dzīves kvalitāte iepriekšējos iemiesojumos uz dzīves kvalitāti šodien. Lūk, ģenētiskās īpatnības uz cilvēka ķermeni iedarbojas. Turklāt var darboties ne tikai 7 paaudzes, bet arī visas paaudzes, kuras bijušas Jūsu dzimtā. Bet, kas attiecas uz dzīvi, tā pilnīgi pakļaujas pašam cilvēkam, viņa gribai, viņa vēlmei, viņa darbībai un prasmei pārvarēt grūtības. Cilvēks savu dzīvi būvē pats. Un mācība par karmu bija saistīta ar iepriekšējo priekšstatu par pasauli. Tā tagad nedarbojas.

 

b) Kāda nozīme šodienas cilvēka dzīvē ir savas Dzimtas senču godāšanai, lūgumam pēc palīdzības un aizsardzības pie viņiem?

ASTRUSS: Tikai tā, ka var palīdzēt Jums nomierināties dzīves laikā uz Zemes

 

c) Arkādija Petrova (Аркадий Петров) mācība un metodikas par dziedināšanos, tajā skaitā arī ar kosmosa stariem, viņa grāmatas, piemēram, “Hiperboreja” (“Гиперборея”[32]) – tās ir patiesas zināšanas, saņemtas no Dieva?

ASTRUSS: Tās ir tās pašas zināšanas, iegūtas caur skaidrdzirdēšanu, tas ir, iegūtas caur uzmanību ar visiem iespējamajiem izkropļojumiem līdz 70-80%.

d) Bet Igora Arepjeva (Игорь Арепьев) “Bībele. Nākotnes derība” (“Библия. Завет грядущего”[33])?

ASTRUSS: Tieši tāpat.

 

4. a) Mirstot Dvēseles un Būtības ķermeņi atstāj šo apvalku un izšķiras, tā sakot, katra pa savu taciņu, pa savām atbilstības telpām līdz nākamajai reinkarnācijai.

Kā uzvedas mijiedarbībā Dvēsele un Būtība gadījumā, kad “pamodusies” būtība gūst spēju radīt sev plazmoīdo ķermeni un pēc tam augstfrekvences fizisko ķermeni?

ASTRUSS: Dvēsele vienmēr atrodas kontaktā ar būtību. Vienmēr. Un, kad būtība iet uz plazmoīdo pasauli vai augstfrekvences fizisko pasauli, viņa tieši tāpat ir saiknē ar būtību.

 

b) Kad tieši viņas atkal apvienojās Vitālijam Jurjevičam? Vai arī viņa gadījumā viņas nešķīrās?

ASTRUSS: Jums ir taisnība. Viņa gadījumā viņas nešķīrās.

 

5. a) Precizējiet, lūdzu, iegrimšanai sevī ir jāsākas ar koncentrēšanos uz savu iekšējo PASAULI vai uz savu iekšējo TELPU?

ASTRUSS: Iekšējā pasaule cilvēkam ir tuvāka, un, lai būtu saprotamāk, teikšu tā, mazāka pēc sava apjoma. Taču, koncentrējoties uz iekšējo pasauli, jūs agri vai vēlu iziesiet uz iekšējo telpu.

b) Sniedziet, lūdzu, cilvēka iekšējās pasaules un cilvēka iekšējās telpas definīciju.

ASTRUSS: Iekšējā pasaule – tā ir viņa pārdzīvojumu pasaule, viņa domu pasaulē šajā iemiesojumā uz Zemes. Tā ir viņa jūtu un emociju pasaule šajā iemiesojumā uz Zemes.

Bet cilvēka iekšējā telpa šo cilvēku saista ar sākumā Visuma, bet pēc tam ar pasaules-ēkas telpu. Iekšējā pasaule kā patstāvīga vienība ietilpst iekšējā telpā, un, koncentrējoties uz iekšējo pasauli, noteiktā līmenī šī iekšējā pasaule sāk mijiedarboties ar iekšējo telpu.

 

6. No jūsu dialogiem ar Astrusu un Vitāliju mēs uzzinājām, ka dažas svešas būtības var traucēt noteiktiem cilvēku pāriem radīt bērnu.

Kā efektīvi pretoties būtību, kuras traucē radīt bērnu, iedarbībai. Ko vajag darīt sievietēm, lai patstāvīgi tiktu galā ar tāda veida šķēršļiem?

ASTRUSS: Lai kā jūs necenstos pretoties būtību, kuras traucē radīt bērnu, iedarbībai, Jums nekas no tā neiznāks. Tāpēc ka tā ir iedarbība no būtību puses, kuras pēc vibrācijas frekvences un pēc savām iespējām ir neticami augstāk nekā Jūs. Un, lai sieviete patstāvīgi tiktu galā ar tāda veida šķēršļiem, viņai vajag izmanīt savu vērtību sistēmu. Un pirmām kārtām paaugstināt savas frekvenču raksturlīknes. Pateicoties pareizai vērtību sistēmas izvēlei tieši tas arī notiek. Var izmantot patiesas lūgšanas baznīcā, kuras palīdzēs sievietei pamosties, tas ir, paaugstināt frekvenču raksturlīknes. Un, kad sievietēm palīdz svēta Matrona pēc lūgšanām baznīcā, patiesībā tā ir palīdzība no būtības puses, kura atrodas augstfrekvences fiziskajā pasaulē.

Vitālijs: Dzemdē parādās atbalss no būtības, kura atrodas jaunajā fiziskajā pasaulē. Lai dzemdē parādītos atbalss, būtībai uz dzemdi ir jāiedarbojas. Piemēram, būtība nodibināja ar dzemdi kontaktu un tāpēc, ka viņa uz dzemdi iedarbojās, sieviete nevar kļūt grūta.

- Un kādos gadījumos viņa šo kontaktu nodibina?

Vitālijs: Viņa kontaktu ar dzemdi nodibina vienmēr slimības vai slimības bīstamības gadījumā. Taču nekad nedarbojas par kaitējumu sievietei.

 

7. Kā rāda mūsu zeme plāna pieredze, kad zinātnieki veic kādu svarīgu eksperimentu, kurš saistīts, teiksim, ar konkrēta laika momenta unikalitāti (2012-1018), neveiksmes gadījumā ir jābūt paredzētam, kā minimums, vienam rezerves variantam.

Runājot par mūsu apskatāmo gadījumu ar augšāmcelšanu, man šķiet, ka neizbēgami bija nepieciešams veikt paralēlu eksperimentu, iesaistot kaut vai vēl vienu pāri. Riskēt nedrīkst. Jo, ja vienīgais mēģinājums beigtos ar neveiksmi, tad ko gan atliktu darīt? Gaidīt nākamos 26 tūkstošus gadu? Varbūt es pārāk domāju kā cilvēks un kaut ko nesaprotu? Vai arī sākotnēji bija simtprocentīga izdošanās garantija?

ASTRUSS: Nu, pirmkārt, absolūti viennozīmīgi bija 100% izdošanās garantija. Sākotnēji. Un šis “sākotnēji” bija vēl, pirms uz Zemes piedzima unikāla pāra pirmā puse. Otrkārt, ja šis eksperiments beigtos ar neveiksmi, kas nevarēja būt sākotnēji, tad gaidīt nāktos nevis 26 tūkstošus gadu, bet miljardiem gadu, kamēr pēc saviem lokiem sakritīs visumā visu atrodošos elementu orbītas.

 

8. Es varēju neilgi atstāt savu ķermeni un sastrādāt īpašības ārpus ķermeņa. Droši vien tie bija astrāli ceļojumi. Taču tie bija īsi. Sakiet, astrālā pasaule – tā arī ir zināma telpa ar noteiktām īpašībām?

ASTRUSS: Astrālā pasaule atrodas jūsu telpā, un šīs būtības, kas atrodas astrālā, ir šeit, blakus jums. Lūk, viņas ir tās, kas strādā kā eņģeļi, kaut arī jums var palīdzēt arī būtības, kas atrodas plazmoīdā ķermenī. Taču viņas mijiedarbojas ar jums caur sapni.

 

- Vai eksistē planēta Nibiru?

Astruss: Jā, eksistē.

- Tā neeksistē mūsu saules sistēmā?

Astruss: Nē, tā neeksistē jūsu saules sistēmā.

- Tātad tā klīst Visumā pa citu orbītu?

Astruss: Jā, tā klīst Visumā pa citu orbītu.

- Bet viņai taču ir jābūt kaut kādai saulei? Ap ko viņš vērpj savus apgriezienus?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Viņa ir tāda saule.

- Cik es saprotu, tādas Nibiru var būt arī citām dzīvību nesošām planētām citās saules sistēmās? Varbūt tur ir savas Nibiru, kuras riņķo ap savu sauli pa milzīgu orbītu?

Astruss: Jums ir pilnīga taisnība.

- Ir pieņēmums, ka tieši atnācēji no Nibiru atnesa saprātīgu dzīvību uz Zemi. Tas ir pareizi?

Astruss: Jā, tas ir pareizi. Bioloģiskās dzīvības aizmetņi uz Zeme parādījās citu cēloņu dēļ. Viņu ienesa kosmiskais vējš, viņa tika iegūta arī, pateicoties primātu attīstībai. Bet saprātīgo dzīvību ienesa planēta Nibiru. Un, lūk, tieši šī mērķa dēļ citos tikko radītos visumos arī tiek radītas savas planētas “Nibiru”.

- Šai planētai ir orbīta, apriņķojums par kuru ilgst milzīgi daudz gadu. Un pēc katriem 3600 gadiem viņa parādās blakus Zemei. Kad viņa tuvojas Zemei, viņa uz to iedarbojas postoši?

Astruss: Nekādā gadījumā. Nekādā gadījumā. Viņa kā ciltsmāte nostiprina procesus uz Zemes.

 

- Astrus, milzīgs Jums paldies. Es vienmēr ļoti uztraucos pirms kontaktiem. Un, kad kontakts beidzas, es domāju: “Ak, Dievs, kādēļ uztraukties? Tik vienkāršas un saprotamas atbildes.” Milzīgs Jums paldies.

ASTRUSS: Esmu ļoti apmierināts, ka jūs manas atbildes uzskatāt par saprotamām, skaidrām. Esmu ar to ļoti apmierināts. Tā ka pilnīgi neuztraucieties un mierīgi iznāciet ar mani uz kontaktu jebkurā jautājumā un jebkurā laikā.

 

KAS GAIDA MŪS TĀLĀK?

2. daļa.

 

- Jūs mums teicāt, ka cilvēks, piedzimis uz Zemes, nonāk tajā pašā informācijas šūnā jeb tajā pašā smalkajā fiziskajā ķermenī, kurš bija pirms miršanas. Tas attiecas uz visiem? Ne tikai uz tiem, kas iet uz plazmoīdo pasauli, bet arī uz tiem, kuri uz Zemes piedzimst parastajā veidā?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Arī viņi atgriežas savā šūnā.

- Tātad iznāk, ka šī šūna ir piesaistīta kaut kādai noteiktai vietai uz planētas? Un, piemēram, mēs, reiz piedzimuši Krievijā, pastāvīgi piedzimstam Krievijā?

ASTRUSS: Jā, tas ir tieši tā.

 

UZMANĪBU! Mums ar jums, mūsu bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem un visiem maz… maz… maz… VIENMĒR STĀV PRIEKŠĀ BŪT KRIEVIJĀ. Tas ir mans kliedziens. Un dod, dievs, lai tā nekļūtu par tuksnesī brēcošu balsi.

 

- Bet vai nevar būt tā, ka krievu būtība, ejot uz dzimšanu, pēkšņi ir nonākusi Amerikā?

ASTRUSS: Tā mēdz būt. Ne bieži, bet mēdz. Perifērijas vilnis, kurš paķer būtības, kas iet uz dzimšanu, pielaiž tādu kļūmi. Taču, proti, būtība, piemēram, agrāk atradusies Krievijā, nonākot Amerikā, izrādās svešā informācijas šūnā. Un viņa šajā svešajā šūnā jutīsies “ne savā ādā”. Viņa pastāvīgi jutīs zināmu neapmierinātību. Viņu vilks uz Krieviju. Viņu aizkustinās krievu dziesmas, interesēs krievu literatūra, kopumā, viss tas, pie kā šī būtība ir pieradusi, atrodoties dzimtajā informācijas šūnā..

- Un kad tāda būtība tur, Amerikā, nomirs, viņa nākamo reizi atnāks uz Krieviju?

ASTRUSS: Ar lielu varbūtību viņa tomēr atgriezīsies savā šūnā.

 

- Sakiet, būtības, kuras atgriežas plazmoīdajā pasaulē, arī nonāk katra savā šūnā?

ASTRUSS: Jā, protams.

- Un, kad viņas pāriet uz augstfrekvences fizisko pasauli, viņas turpina būt savā šūnā?

ASTRUSS: Neapšaubāmi.

- Ja tas ir tā, tad iznāk, ka informācijas šūna caurauž faktiski visu kreiso virpuļu frekvenču diapazonu? Vienkārši būtības pēc frekvences no plazmoīdās pasaules pārvietojās uz augstāku līmeni, paliekot tajā pašā šūnā, bet fiziskajā augstfrekvences pasaulē. Iznāk tā?

ASTRUSS: Tieši tā.

- Tādā gadījumā šīs šūnas caurauž visu fizisko vakuumu? Citiem vārdiem, visu mūsu Visumu no planētas virsmas līdz Visuma robežai.

ASTRUSS: Jā, var tā teikt. Bet, proti, tuvāk Visuma beigām šīs šūnas ievērojamā pakāpē izsmērējas. Taču par to jums pagaidām nav vērts domāt.

- Cilvēku uzdevums uz Zemes ir pamosties, iziet caur nāvi un iet tālāk. Un zemfrekvences pasaulē viss speciāli, tieši speciāli, ir radīts tā, lai apstākļi paši bīdītu cilvēku kustēties, cīnīties, attīstīt gribu. Vārdu sakot, izstrādāt dzīvības spēku. Pareizi?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi, viss ir speciāli radīts tieši tā.

- Cilvēka uzdevums plazmoīdajā pasaulē – turpināt attīstību kosmisko staru, baltās miglas iedarbībā un pārvest savu ķermeni jaunā fiziskā stāvoklī? Tā?

ASTRUSS: Tā.

- Viņi paši priekš tā neko nedara. Viss izdodas pats. Tā iznāk?

ASTRUSS: Jā, tas ir tā. Viņi tikai naktīs nodod informāciju par smalko pasauli uz Zemes dzīvojošajiem cilvēkiem. Bet, kad viņi šo informāciju nodod, viņi to formulē, strukturē, pārdomā utt. Citiem vārdiem, labāk apjēdz tās jēgu.

 

- Uz kā rēķina augstfrekvences fiziskajā pasaulē cilvēki var turpināt savu attīstību? Tikai kosmisko plūsmu iedarbībā, kā plazmoīdajā pasaulē? Vai arī viņiem tomēr kaut kas ir jādara pašiem?

ASTRUSS: Nē, ne tikai kosmisko plūsmu iedarbībā. Viņiem ir jāstrādā pašiem, bet šī darba būtība ir radošuma attīstībā. Tie var būt kādi zinātniski un radoši meklējumi, tie var būt kādi radoši literāli darbi, jauni skaņdarbi, jauni dzejoļi… Viņiem ir jāattīstās radoši.

- Un kā, piemēram, tur var attīstīties radoša būtība, kura uz Zemes bija atslēdznieks? Viņš, kā ticīgais, pamodās, radīja plazmoīdo ķermeni un pārgāja uz augstfrekvences fizisko pasauli. Ar kādu darbības veidu viņš tur var nodarboties?

ASTRUSS: To viņš noteiks pats. Neviens nav ieciklots uz darbības veidu, ar kuru viņš nodarbojās Zemes pasaulē. Viņam ir brīva izvēle, bet cilvēka būtība ir ielikta tieksmē uz jaunradi. Un šī izvēle ir ļoti liela. Viņš bija atslēdznieks uz Zemes, bet var kļūt par lielisku dzejnieku, rakstnieku, komponistu, varbūt pat par zinātnieku augstfrekvences fiziskajā pasaulē.

 

Droši vien var runāt par kādu laika intervālu, kurā cilvēks atrodas jaunajā fiziskajā pasaulē? Ja?

ASTRUSS: Jā, protams.

- Salīdzinājumā ar mūsu pasauli, gados tas ir apmēram cik?

ASTRUSS: Diezgan ilgi. Taču tur atrašanās laiku nosaka nevis gadi, frekvenču raksturlīkņu attīstītības līmenis.

- Man tieši ir nākamais jautājums. Tā tak droši vien arī līdz spoguļvirpuļiem var nonākt. Un, pat negaidot, vēl arī kreisie virpuļi sāks rotēt pretējā virzienā un viņš tur kļūs neredzams? Jo droši vien arī tā var būt?

ASTRUSS: Lūk, lūk, lūk, tieši uz to viņi arī iet. Viņu ķermeņu frekvenču raksturlīknes paaugstinās tādā mērā, ka pienāk moments, kad kreisie virpuļi rotācijā paši kļūst labējie un viņi automātiski pāriet uz spoguļpasauli.

- Viņu ķermenis kļūst spoguļains, un viņi pāriet uz spoguļpasauli. Un spoguļpasaulē droši vien arī ir citas spoguļbūtības ar tādiem pašiem spoguļainiem ķermeņiem?

ASTRUSS: Neapšaubāmi. Spoguļpasaule ir milzīga, un tur ir milzīgi daudz dažādu civilizāciju.

- Un visas šīs civilizācijas ir būtības spoguļķermeņos?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Ir būtības, agrāk bijušas fiziskos ķermeņos, bet tur viņas jau ir spoguļķermeņos.

- Un visas spoguļbūtības redz cita citu spoguļķermeņos?

ASTRUSS: Jā, protams. Viņas tur redz cita citu, viņas organizē tur dažādas kopienas.

 

- Bet šīm kopienām droši vien uz kāda pamata ir jāattīstās, un vispār, kaut kur jāatrodas. Piemēram, uz Zemes virsmas vai augstfrekvences fiziskajā pasaulē, uz atspoguļotās Zemes virsmas. Un tālāk, kāds “pamats” tām ir spoguļpasaulē?

ASTRUSS: Spoguļpasaulē būtības, kuras atnākušas no planētas Zeme, veidos jaunu spoguļcivilizāciju uz atspoguļotās Zemes virsmas. Arī tur būs Zemes spoguļattēls, taču augstākā frekvenču līmenī.

- Tādā gadījumā tādu Zemes atspulgu var būt ļoti daudz dažādos līmeņos gandrīz vai ne līdz budhisko frekvenču diapazona beigām?

ASTRUSS: Pareizi. Tieši tā arī ir. Un, kad civilizācija, sākusies uz planētas Zeme, izies savu attīstību vairākus miljonus gadu garumā, viņa pāries no viena planētas atspulga uz otru un turpinās attīstīties tālāk.

- Tas ir, iznāk, ka mūsu planēta atspoguļojas vienu reizi fiziskajā augstfrekvences spoguļlīmenī un daudzos augstfrekvences spoguļlīmeņos. Tādu atspulgu ir daudz. Ja?

ASTRUSS: Jums ir pilnīga taisnība. Tādu planētas Zeme atspulgu ir daudz.

- Sakiet, pašlaik jau ir kāda Zemes civilizācija, lai pat iedīgļa stadijā, kādā spoguļlīmenī, kurš atrodas mazliet augstāk pa fiziskā vakuuma līmeni?

ASTRUSS: Nē, pagaidām vēl nav. Bet dažas būtības pirmajā spoguļlīmenī ir parādījušās.

- Un planētas atspulgi ir visi?

ASTRUSS: Jā, visi planētas atspulgi ir.

- Un tie ir neviena neapdzīvoti?

ASTRUSS: Un tie pagaidām ir neviena neapdzīvoti.

- Tas ir tikai planētas Zeme atspulgs, vai arī tur ir visas mūsu saules sistēmas atspulgi?

ASTRUSS: Nē. Saules sistēma aiz fiziskā vakuuma robežām neatspoguļojas. Tur atspoguļojas tikai planētas, kuras nes dzīvas būtības.

- Astrus, es visu pareizi ierakstīju?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Ierakstījāt pareizi visu to, ko es runāju caur jums.

 

2020. gada 21. novembris

ATBILDES

Kontakts ar Astrusu 20.11.20.

 

1. Es saprotu, ka mēs nesapratīsim, kāpēc notiek tādas kļūmes, taču kāpēc gan tik bieži tamlīdzīgas kļūmes notiek, ja reiz dzimst tik daudz autistu un dauņu?

Un iznāk, ka neviens nav pasargāts no tādas nejaušības, pat ja viņa frekvences raksturlīknes dzīves laikā tika paceltas pietiekoši augstu, tas ir, viņš tapa “pamodies”?

Vai arī šeit tomēr darbojas daudzu faktoru cēlonis? Vēl jo vairāk, ka statistika rāda, – jo vecāka māte, jo lielāks varbūtības %, ka piedzims tāds bērns.

 

ASTRUSS: Tādas kļūmes parastā situācijā notiek ne tik bieži. Taču saistībā ar pāreju, kad parādījās iespēja būtības diezgan viegli pārvest uz augstfrekvences līmeni, tad, teiksim tā, sistēmas pārslogotības dēļ tādas kļūmes sāka notikt biežāk. Proti, būtības, kas iet uz dzimšanu zemfrekvences fiziskajā pasaulē vai augstfrekvences pasaulē, tiek nestas ar enerģētiskām plūsmām. Un ir iespējama kļūmju rašanās šajās enerģētiskajās plūsmās.

Kas attiecas uz nejaušību, jā, šeit neviens nav pasargāts no nejaušības. Kas tāds ir iespējams. Un, kas attiecas uz varbūtības procentu, ka tāds bērns parādīsies gados vecākai mātei, arī šeit Jums ir taisnība. Taču tas ir saistīts tikai ar enerģētiskajām plūsmām. Tamlīdzīga situācija rodas sakarā ar to, ka gados vecāka māte, noskaņota uz augstāku frekvenci, var pievilkt būtību ar augstāku frekvenci, kura nāk uz dzimšanu.

 

2. Vai gadījumā ne aizbāznī notiek tamlīdzīgas kļūmes?

ASTRUSS: Nē, ne aizbāznī notiek tamlīdzīgas kļūmes. Tās notiek telpā uz tā rēķina, ka pastāv milzīga enerģētisko plūsmu kustība.

 

3. Daudzi uzskata, – ja vecākiem atnāk tādi nepilnvērtīgi bērni, – tas ir rezultāts tam, ka vecāki ir sastrādājuši Karmas mezglus pagātnē.

Vai es pareizi saprotu, ka var droši apgalvot, – kaut arī šeit Karma darbojas kā mijiedarbības likums starp atnākušajām bērnu un vecāku būtībām, – tas it nemaz nav saistīts ar vecāku dzimtas pagātnes Karmas mezgliem?

ASTRUSS: Karmas likums nedarbojas vispār, un, atbilstoši, tas nav saistīts ar vecāku pagātnes karmas mezgliem.

 

4. Pajautājiet, lūdzu, ASTRUSAM, vai eksistē augi, kas palīdz cilvēkam paaugstināt frekvenču raksturlīknes, un, ja ir, tad kaut vai dažus nosaukt.

ASTRUSS: Nē, tādu augu nav. Frekvenču raksturlīknes var pacelt, patiesi ticot dievam, un ar dedzīgām lūgšanām, uz smagu slimību rēķina, un uztverot augstfrekvences informāciju.

 

5. Man ir jautājums par bausli “Tev nebūs nokaut.” Ja peles un žurkas neķert peļu slazdos, tad viņas savairojas milzīgā daudzumā un bojā ražu. Un galināt viņas ar peļu slazdiem vai indēm – vai tad tas nav slepkavošanas grēks?

ASTRUSS: Nē, tas nav slepkavošanas grēks. “Tev nebūs nokaut” pilnībā attiecas uz būtībām, kurām piemīt apziņa vai kuras ir spējīgas uz apziņu.

 

6. Man ir jautājums Astrusam par Visarionu (Виссарион). Viņš sauc sevi par Dieva Vārdu. Radījis kopienu, kura eksistē jau 30 gadu. 22. septembrī uz to vietu, kur viņš dzīvo, atlidoja helikopteri ar militārpersonām, Krievijas Nacionālā gvarde (Росгвардия) un arestēja viņu. Pašlaik viņš tiek izmeklēts Serbska klīnikā (Государственный Научный Центр Социальной и Судебной Психиатрии им. В.П. Сербского) Maskavā. Ko var teikt par viņa misiju, un kāpēc tā viss notika?

ASTRUSS: Tā viss notika, tāpēc ka viņam piemīt iedvešanas un hipnozes spēja. Un tikai. Un tas, ka viņu arestēja, tas ir pareizi.

 

7. a) Man ir jautājums. Kas tā ir par Nulles Telpu, kuras iekšienē ir jāieiet mūsu Planētai un kuru pavadīs Trīs Tumsas dienas, kā brīdina Cilvēces Skolotāji?

ASTRUSS: Šī informācija ir ļoti transformēta, saņemot. Nulles telpas jēdziens Jums ir pārāk sarežģīts, un Jums nevajag uz tie iecikloties, jo Jūs šo situāciju jau sen izgājāt. Un nekādu trīs tumsas dienu, kā brīdināja, no Jūsu redzes viedokļa, Cilvēces Skolotāji, nebija un nebūs.

 

b) Ko jutīs cilvēki, vai patiešām viņi turklāt dusēs? Palīdziet tik skaidrībā, lūdzu.

ASTRUSS: Nu, ja tamlīdzīgu situāciju nebūs, tad arī nedusēs.

 

8. a) “Mirušo pasaulē dažādām valstīm atbilst dažādu valstu psihosfēras.” Tātad Krievijā mirušie nonāk mirušo pasaulē, Krievijas psihosfērā?

ASTRUSS: Jā, mirušo pasaulē atrodas Krievijas psihosfēra.

b) Man ir kolapss. Jūs uzrakstījāt: “Mirušo pasaulē dažādām valstīm atbilst dažādu valstu psihosfēras.”

Ja vārdu galotnes ir pareizas, tad no tā izriet secinājums, ka valsts psihofēru formē mirušie.

ASTRUSS: Nē, protams, tas tā nav. Valstu psihosfēru formē cilvēki, kas dzīvo uz Zemes.

- Tad droši vien pareizi būtu jāraksta tā: “Dažādu valstu mirušo pasaule EKSISTĒ dažādu valstu psihosfērās”. Tātad Krievijā mirušie nonāk mirušo pasaulē, kura ATRODAS Krievijas psihosfērā.

ASTRUSS: Jā, jums ir pilnīga taisnības. Tas tā ir.

Tatjana: Paldies. Tā ir mana kļūda.

 

c) Un, kā es saprotu, pat atsevišķi ņemta kādas valsts psihosfēra arī nav viendabīga un ir daudzslāņaina kā matrjoška. Vai nu es kļūstu stulbs un kaut ko kaut kur esmu palaidis garām, vai arī vajag visu uztvert, jo tā ir uzrakstīs, un neiesvīst?

ASTRUSS: Nē, jūs esat malacis. Psihosfēra patiešām ir daudzslāņaina kā matrjoška. Un viens no apakšējiem līmeņiem ir mirušo pasaule. Jums ir taisnība.

 

9. Kā uzzināt savu dzīves mērķi? Un kā noteikt savas Garīgās mājas, no kurām esmu atnākusi?

ASTRUSS: Mērķis visiem ir viens: pacelt frekvenču raksturlīknes un iet uz jauno pasauli attīstīties tālāk. Sakarā ar Garīgajām mājām varu teikt, ka tā ir laba leģenda. Un dzimšanu Jūs atnācāt no mirušo pasaules.

 

10. Es daudzus gadus nodarbojos ar ezotēriku, reiz man tā palīdzēja izārstēties. J. Anopovas (Елена Анопова) grāmatas[34], kuras atklāj Trešā Stara mācību, “Ales” (Школа “Алес”) zonas-īpašības un cilvēka čakras, ir man nozīmīgas. Vai šī mācība ir aktuāla pašlaik?

ASTRUSS: Daži šīs mācības elementi, konkrēti par īpašībām, slāņiem un čakrām, ir nozīmīgi, taču kopumā šajā mācībā ir pieļauts milzīgi daudz neprecizitāšu. Un tajā veidā, kādā tā ir pašlaik, šī mācība, maigi sakot, nav aktuāla.

 

11. Vai var pie Astrusa precizēt, cik efektīvas ir Garjajeva P.P. (Петр Гаряев) matricas?

ASTRUSS: Jā, Garjajeva matricas ir efektīvas. Un viņam ir milzīgas izredzes pilnveidot šī matricas, kuras darbosies ievērojami spēcīgāk. Viņš ir malacis, viņš ir ticis skaidrībā ar ģenētikas viļņu teoriju, un viņam ir absolūta taisnība savos postulātos. Lai viņš tos izstrādā tālāk.

 

12. Un dzīvajiem, kad par viņu veselību noliek sveces vai pasūta četrdesmit dienu aizlūgumu, tas palīdz?

ASTRUSS: Jā, tas palīdz dzīvajiem, tāpēc ka Jūs iedarbojaties caur Jūsu astrālo un mentālo ķermeņu saikni uz tādiem pašiem dzīvojošiem cilvēku ķermeņiem. Dzīvajiem tas palīdz.

 

Par Visumu, par režģiem un šūnām

1. daļa.

Kontakts ar Astrusu 13.11.20.

 

- Astrus, man ir parādījušies jautājumi par šūnām un kristāliskajiem režģiem. Kaut kā agrāk mani tie neinteresēja, bet, lūk, tagad sagribējās uzzināt, kas tā ir par cilvēka maģisku individuālu šūnu. Es sastādīju virkni jautājumu un lūdzu Jūs, atbildiet, lūdzu, pats caur mani. Tomēr materiāls ir sarežģīts.

ASTRUSS: Jā, protams. Uzdodiet savus jautājumus.

 

- Vai nevar teikt, ka “tās-puses-pasaule” – tā ir telpa, piepildīta ar torsionu virpuļiem jeb trīs diapazonu virpuļiem: kauzālajiem, budhiskajiem un atmiskajiem?

ASTRUSS: Var tā teikt.

- Sakiet, ēters un trīs augstfrekvences virpuļu tipi – tas nav viens un tas pats?

ASTRUSS: Tas nav viens un tas pats. Var teikt, ka ēters – tie atmiskās frekvences virpuļi, kaut tas arī nav gluži precīzi.

- Tās-puses-pasaule un Esības telpa – tas ir viens un tas pats. Ja?

ASTRUSS: Jā, tas tā ir.

- Vai nevar teikt, ka inflantona lauks, ko atzinusi zinātne, tā tad arī ir tās-puses-pasaule?

ASTRUSS: Jā, tā teikt var. Ar nelielu iebildi, bet tā teikt var.

 

- Es saprotu tā, ka šajā tās-puses-pasaulē eksistē tikai Augstākais Saprāts, vēji un virpuļi. Bet viļņi tur ir, vai arī tie parādījās jau fiziskajos visumos?

ASTRUSS: Jums ir taisnība, viļņi parādījās jau fiziskajā Visumā.

 

- Pēc manām domām, Vēji Visumu sāka radīt pēc jau iepriekš sagatavota informācijas “projekta”, kurā bija izstrādāts viss, ieskaitot planētas, kuras nes dzīvību. Pareizi?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

- Sākumā šajā Visumā bija jārada telpa, kā apgabals, kur var izvērsties darbības. Materiāls ir virpuļi, bet darbam bija nepieciešama enerģija, kura ir laika sastāvdaļa. Tas ir, bija nepieciešama telpa un enerģija Visuma radīšanai. Tā?

ASTRUSS: Jā, tā tas ir.

- Enerģiju satur torsionu virpuļi, kas piepilda tās-puses-pasauli. Taču tie to nekādi neizpauž. Tās izpaušanai bija nepieciešams atdalīt telpu un laiku. Tas pirmkārt ļāva iegūt telpu, bet tālāka laika sadalīšana ļāva iegūt enerģiju. Tas ir, sākās pirmā diferencēšana, kuras rezultātā tad arī parādījās enerģija? Tā?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi, jūs esat malacis.

 

Visuma, matērijas un spoguļtelpas rašanās zinātniskie aspekti ar Astrusa komentāriem mums detalizēti ir aplūkoti grāmatās:

1. Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. Priekštecis jeb jauni dati par Visumu (Тихоплав В.Ю. , Тихоплав Т.С., Кретов Ю.В. Предтеча или новые данные о Вселенной. М.: ЭКСМО, 2014[35]),

2. Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. Pa tuksnesi ejošie (Тихоплав В.Ю. , Тихоплав Т.С., Кретов Ю.В. Идущие по пустыне. Время. СПб.: ИГ №Весь», 2016[36]).

 

No grāmatas [1].

Kā apgalvo zinātne (Visuma rašanās inflantoniskā teorija), kādā jaukā brīdī inflantona laukā, kurā nepārtraukti virda fluktuācijas, NEJAUŠI izveidojās viendabīga konfigurācija Planka izmērā, lielāka par 1035 cm, kura sāka ātri palielināt izmērus. 1033 sekundēs nākamā Visuma diametrs pieauga 1027 reizes un sastādīja apmēram 1 cm. Turklāt izšļācās milzīgi daudz enerģijas. Lūk, šo momentu zinātnieki tad uzskata par Lielo sprādzienu.

Zinātnieki izskaitļoja – lai, lūk, tā radītu mūsu Visumu, būtu nepieciešamas 1080 tonnas sprāgstvielas. Tā būtu jāsaspiež līdz zirņa lielumam un jāuzspridzina visas tās daļas vienlaikus ar precizitāti līdz 1033 sekundēm. Taču uz jautājumu, kurš to varētu izdarīt, atbildi viņi nesniedz. Droši vien arī uzskata par NEJAUŠĪBU.

 

Izrādās, tas viss nebija nejaušība. Mūsu Visuma radīšanu sāka Vēji. Un sākās tā, kā teica Astruss, nevis ar Lielo sprādzienu, bet ar Esības telpas saspiešanu. Tālab Esības telpas noteiktā punktā (tās-puses-pasaulē jeb inflantona laukā) Vēji izraisīja diskrētus baltās enerģijas uzzibsnījumus, un izveidojās, kā to nosauca Astruss, “tukšuma substance”.

 

- Sakiet, tukšuma substance – vai gadījumā tā nav viendabīga konfigurācija Planka izmērā, no kuras, no zinātnes skatpunkta sāka izvērsties mūsu Visums?

ASTRUSS: Gadījumā tā.

- Un diskrēti baltās enerģijas uzzibsnījumi nav inflantona lauka fluktuācijas, par kurām runā zinātnieki?

ASTRUSS: Tas ir tieši tā.

- Ja tā, tad droši vien šie uzzibsnījumi jeb fluktuācijas tās-puses-pasaulē turpinās arī šodien?

ASTRUSS: Un tas ir tieši tā.

- Un varbūt šodien turpinās arī jaunu Visumu radīšana?

ASTRUSS: Jums ir pilnīga taisnība. Visumu radīšana turpinās arī šodien.

 

Kad bija izveidojies zināms Planka izmēra apgabals un sākusies intensīva enerģijas pāriešana matērijā līdz ar telpas veidošanos, sākās diferenciācijas process (diferenciācija – dalīšana, veselā sadalīšana daļās, pakāpēs, līmeņos).

 

Protams, katrs salīdzinājums klibo, bet, lai labāk tiktu skaidrībā ar diferenciācijas procesu kosmosā, iztēlosimies to līdzīgu procesam, kad veidojas elektrona-pozitrona pāris. Elektrons, no vakuuma pārejot uz pozitīvās enerģijas apgabalu, atstāj vakuumā ”caurumu”, kam pateicoties, negatīvo enerģiju apgabalā parādās viņam pretēja daļiņa – pozitrons. Rezultātā reālajā pasaulē izpaužas pāris: daļiņa-antidaļiņa.

Līdzīgi tam diferenciācijas procesu Esībā tāpat pārstāvēja pāra veidošanās: tika izdalīts laiks, bet nosacītajā “caurumā” izveidojās telpa, kura momentāni sāka izvērsties.

 

- Vai var pēc analoģijas iztēloties, ka Visuma radīšanas gadījumā katra diferenciācija pēc būtības ir tāda pati pāra veidošanās: izdalījies laiks un palikušais “caurums” – tā ir telpa?

ASTRUSS: Jūs pareizi spriežat. Bet jums taču jāņem vērā vēl viens moments – matērijas parādīšanās. Matērija – tas ir tas, kas atrodas starp telpu un laiku.

- Tās ir superstīgas?

ASTRUSS: Jā.

- Astrus, precizējiet, lūdzu. Sākumā izdalījās laiks, bet no “cauruma” sāka izvērsties telpa. Bet Korss mums teica, ka sadalīšanās rezultātā laiks atpalika. Kāpēc tas atpalika, ja tas izdalījās agrāk, nekā sāka izvērsties telpa?

ASTRUSS: Tāpēc ka telpa, kaut arī izvērsās momentāni, laiks varēja sākt kustību tikai šajā telpā.

- Jūs teicāt, ka Lielā sprādziena jēdziens attiecībā uz Visuma parādīšanos ir nepareizs. Un Visuma radīšana sākās nevis ar Lielo sprādzienu, bet ar Esības telpas saspiešanu. Kāpēc?

ASTRUSS: Tāpēc ka evolūcijā sprādziens – tas nav sprādziens zemes plāna izpratnē, bet momentāns paplašināšanās process. Jūs pati nosaucāt ciparu 1033 sekundes. Bet civilizācijas izpratnē sprādzienam nepieciešams ilgāks laiks. Lai kādā attīstītības līmenī civilizācija nebūtu, viņa nekad nespēs radīt sprādzienu, kurš notiktu tādā laika sprīdī. Tāpēc vārda “sprādziens” lietošana Visuma radīšanas apzīmēšanai ir nepareiza. Es nemaz nerunāju par to, ka pirms paplašināšanās momenta procesa sākumā bija Esības telpas saspiešanas process.

 

- Telpas un laika atdalīšanās rezultātā radās dualitāte. Bet ar dualitāti ir saistīta spoguļtelpas parādīšanās.

Kā mums teica Korss: “Spoguliskums – tā ir telpas tiražēšanās telpas un laika atdalīšanās rezultātā. Un, lai tie neaizskrietu katrs uz savu pusi, radās spoguļtelpa.” (“Priekštecis”)

Sakiet, Astrus, tieši tad spoguļtelpā daudzkārt tika atspoguļota mūsu Zeme “pēc informācijas projekta”, kaut arī fiziskās Zemes vēl nebija? Es pareizi saprotu?

ASTRUSS: Jūs to saprotat pareizi.

- Tie ir tie atspulgi, kuri gaida mūs spoguļpasaulē? Tas ir, Zemes atspulgi spoguļtelpā radās vēl pirms fiziskās Zemes rašanās?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Zemes atspulgi spoguļtelpā radās vēl pirms fiziskās Zemes rašanās.

- Lai radītu Visumu un visus objektus viņā saules sistēmu un planētu veidā, tika radīti kristāliskie režģi, kā karkass. Tā?

ASTRUSS: Tas ir tieši tā.

- Bet pasaules-ēkas tās-puses daļā režģu nav. Varbūt tā?

ASTRUSS: Tās-puses daļā pasaules-ēkas režģu nav.

 

- Varbūt viļņi fiziskā Visuma telpā parādījās, kad izdalījās laiks, kurš ir informācija un enerģija?

ASTRUSS: Pareizāk būtu teikt – kad laiks sadalījās informācijā un enerģijā. Taču tas notika ļoti ātri. Tikko laiks izdalījās, tā uzreiz sāka dalīties. Un tāpēc atpalika no telpas. Taču parādījās viļņi.

 

- Es tā domāju, ka jums fiziskā Visuma radīšanai citu materiālu, izņemot virpuļus, viļņus un stīgas, vairāk nekā nebija. Vai arī bija vēl kaut kas? Kas?

ASTRUSS: Un bija reliktais starojums, par kuru jūs esat sagatavojusi nākamo jautājumu. Un jums ir pilnīga taisnība. Tieši reliktais starojums tur visu.

- Jā, man ir tieši tāds jautājums: “Kādu lomu Visuma radīšanā nospēlēja reliktais starojums? Jūs teicāt, ka “viņš tur visu”.”

Un tādā gadījumā sakiet, lūdzu, ko nozīmē “viņš tur visu”? Un kādu lomu Visumā nospēlēja reliktais starojums?

 

ASTRUSS: Reliktais starojums ļāva informācijas “projektu”, kurš bija izstrādāts tās-puses-pasaulē, kā kopiju pārnest uz izveidojušos telpu, ņemot vērā režģi. Un, lūk, šo kopiju šajā telpā līdz šim laikam tur reliktais starojums.

- Astrus, es to pareizi izrunāju? Materiāls taču ir sarežģīts.

ASTRUSS: Ne jūs to izrunājāt, es to pateicu caur jums.

 

- Režģu šķautnes pēc būtības ir stāvviļņi, un tie veido šūnas, pateicoties tam, ka tie sastiprināti zināmos mezglos. Varbūt tā?

ASTRUSS: Tā.

- Hronoapvalks ir Visuma apvalks un pēc būtības ir stāveniska pozicionēšana. Vai hronoapvalka parādīšanās nav saistīta ar spoguļtelpas parādīšanos?

ASTRUSS: Tieši tā. Parādoties spoguļtelpai, to konkrētā kristāliskā režģa ietvaros izdalīja tieši hronoapvalks.

 

- Varbūt tāpēc, kā uzsvēra Korss, spoguļtelpa neļauj izklīst telpai un laikam?

ASTRUSS: Lūk, lūk, lūk. Kad parādījās hronoapvalks, kļuva iespējams nepieļaut izklīst telpai un laikam un veikt laika sadalīšanu informācijā un enerģijā.

 

- Grāmatā “Astruss. Jaunā fizika”[37] mēs atzīmējām, ka laiku telpā notur gravitācija, kura iedarbojas uz laika daļiņu. Un tagad vēl arī hronoapvalks. Turklāt vienā no grāmatām mēs atzīmējām, ka laiku notur telpa. Precizējiet, lūdzu, šie trīs elementi ir kaut kā saistīti savā starpā? Un kas notur laiku: apvalks, gravitācija vai pati telpa?

ASTRUSS: Šie trīs elementi ir savā starpā saitīti, un visi trīs pilda vienu uzdevumu. Bet var vienkārši teikt: laiku notur telpa. Tāpēc ka telpa ietver sevī gan hronoapvalku, gan laika plūsmas šajā telpā, kas sastāv no daļiņām, kurām piemīt masa, un tātad arī gravitāciju.

 

- Eksistē Visuma kristāliskais režģis, saules sistēmas kristāliskais režģis un planētu kristāliskie režģi. Taču planētai, kura nes dzīvību, kristāliskais režģis atšķiras no tās pašas saules sistēmas citu planētu kristāliskajiem režģiem. Es pareizi to saprotu?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

- Lai izpaustos dzīvība, režģī ir jābūt kādiem bojājumiem, piemēram, tas ir deformēts, izstiepts vai kaut kā saliekts. Tā?

ASTRUSS: Jā, tā.

- Un kā ir deformēts mūsu režģis?

ASTRUSS: Tas ir izstiepts un nedaudz saliekts.

 

- Kā pareizi uzskatīt: planētas režģis ir iebūvēts saules sistēmas režģī kā tā daļa. Bet saules sistēmas režģis arī ir iebūvēts Visuma režģī kā tā daļa? Vai arī šie patstāvīgie režģi ir ielikti cits citā kā matrjoškā?

 

ASTRUSS: Otrais variants.

 

Turpinājums sekos...

 

Skumīgs paziņojums.

- Astrus, es šodien publicēju Jūsu atbildes uz jautājumiem. Starp tiem bija jautājums par Garjajevu. Jūs augstu novērtējāt viņa darbu un rekomendējāt veikt to tālāk. Bet šodien noskaidrojās, ka Garjajevs 17. novembrī ir nomiris. Kā tad tā?

ASTRUSS: Pirmām kārtām nepārdzīvojiet. Tūlīt mēs ar jums tiksim skaidrībā. Jā, Garjajevs nomira, un nomira saistībā ar nelādzīgu pašsajūtu. Viņu iegāza sirds.

- 17. datumā viņš nomira, bet 20. datumā sekoja Jūsu rekomendācija: “Lai viņš savas matricas izstrādā tālāk.” Kā tad tā?

ASTRUSS: Bet, lūk, šeit ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Kad es sniedzu atbildi uz iepriekšējo jautājumu, es vienkārši nebiju pievērsis uzmanību tam, kas tur notika.

- Astrus, bet vai tad Jums nav katru minūti, katru sekundi nav pieeja visai informācijai no katra punkta uz Zemes? Tā?

ASTRUSS: Jā, man ir katru minūti, katru sekundi pieeja visai informācijai. Taču šīs informācijas ir tik daudz, ka nepieciešams uzmanību pievērst vieniem un otriem elementiem un notikumiem. Lūk, tā taisni arī uzrakstiet.

- Un kur Garjajevs tagad nonāks?

ASTRUSS: Garjajeva būtība izies cauri mirušo pasaulei. Bet pēc trīs mēnešiem visdrīzāk viņš ies uz augstfrekvences fizisko pasauli uz dzimšanu. Visādā gadījumā pēc frekvenču raksturlīkņu līmeņa sistēma var viņu tur ielaist.

 

2020. gada 22. novembris

Par Visumu, par režģiem un šūnām

2. daļa.

 

- Grāmatā “Priekštecis”[38] mēs rakstījām, ka, no Planka redzes viedokļa, pasaules-ēkā ir klātesoša kāda “matrica”, kurā savu sākumu ņem jaunas zvaigznes, DNS un pati dzīvība. Jūs to apstiprinājāt, sakot: “Plankam ir taisnība. Tāda matrica eksistē, un es esmu jūsu matricas aizbildnis.” Precizējiet, lūdzu, šajā gadījumā runa ir par Visuma vai planētas kristālisko režģi?

ASTRUSS: Šajā gadījumā runa ir par Visuma kristālisko režģi.

- Un kāpēc Jūs? Jo ar fizisko Visumu taču nodarbojas otrās kategorijas Vēji, bet jūs piederat pirmās kategorijas Vējiem?

ASTRUSS: Hm. Šis jautājums ir nedaudz neprincipiāls. Proti, mēs kopīgi risinām jautājumu par fiziskā Visuma radīšanu un piedalāmies viņa eksistencē. Tajā skaitā arī jautājumos, kas skar dzīvību nesošo planētu eksistenci.

 

- Bet vai pēc analoģijas nevar mūsu planētas kristālisko režģi nosaukt arī par planētas matricu?

ASTRUSS: Var tā nosaukt.

- Un jūs neesat mūsu planētas matricas aizbildnis.

ASTRUSS: Esmu. Ja reiz es esmu Visuma matricas aizbildnis, tad esmu visu planētu, kas nes dzīvību, aizbildnis.

- Runājot par Visuma kristālisko režģi, jūs teicāt: “Kristāliskais režģis nav magnētisks tāpat, kā, piemēram, cilvēka fiziskais ķermenis. Magnētiskumu ķermenī nes asinis, kuras ir magnētiskas uz tā rēķina, ka tajās ir dzelzs. Arī kristāliskajā režģī ir magnētisma nesējs. Telpiskās plūstamības ziņā tas ir līdzīgs asinīm.” Sakiet, vai magnētisma nesējs Visuma režģī nav informācijas plūsmas?

ASTRUSS: Tieši tā.

- Un šīs informācijas plūsmas ir magnētisma nesējas arī mūsu planētas režģī?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Un šīs informācijas plūsmas bioloģiskajā ķermenī izpaužas kā asins plūsmas. Apmēram par 70% tās ir asinis tādā izpratnē, kā to uztver Zemes zinātnieki, bet par 30% tās ir informācijas plūsmas. Tieši tāpēc jūsu zinātnieki līdz šim laikam nevar līdz galam tikt skaidrībā ar asinīm.

 

- Režģa ribas ir stāvviļņi, un visu režģi caurauž viļņi. Ar ko viļņi-ribas atšķiras no režģi cauraužošajiem viļņiem? Tikai ar to, ka tie ir stāvoši un nostiprināti mezglos, veidojot šūnas?

ASTRUSS: Ne tikai. Režģi caurauž milzīgi daudz dažādu viļņu. Un režģa ribas ir enerģijas X stāvviļņi.

- Es pareizi sapratu?

ASTRUSS: Absolūti pareizi.

 

- Vai šis planētas viļņveidīgais režģis nav “dzīvību kulstošs” (“живодрягящей”)?

ASTRUSS: Ir.

- Tas nevar būt pilnīgi novietots attiecībā pret planētu, bet droši vien šūnas šķautnes un varbūt arī ribas var deformēties, piemēram, izstiepties? Var?

ASTRUSS: Var.

- Mums ir zināms, ka planētas kristāliskajā režģī ir dažādas šūnas pēc gabarītiem, pēc izmēriem, pēc elektromagnētiskajiem laukiem utt. Varbūt šajā režģī eksistē lielas dažādu valstu šūnas, bet tajās ir mazas individuālas cilvēku šūnas? Varbūt tā?

ASTRUSS: Tieši tā.

 

- Astrus, tā kā režģi tika radīti agrāk, nekā parādījās valsts iedzīvotāji, kā tika ņemts vērā, ka, piemēram, Ķīnā būs 8 miljardi cilvēku un jābūt 8 miljardiem šūnu, bet Krievijā 150 miljoni cilvēku un jābūt 150 miljoniem šūnu? Kā tas tika ņemts vērā?

ASTRUSS: Tas tika ņemts vērā ļoti vienkārši. Režģu dalīšanās iespējama bezgalīgi daudzās šūnās jebkurā telpā. Un tas notiek diezgan viegli.

- Vai es pareizi saprotu – planētas kristāliskā režģa šūnas caurauž telpu augstumā līdz Visuma robežai? Līdz hronoapvalkam?

ASTRUSS: Pareizi, taču, tuvojoties apvalkam, šīs šķautnes pakāpeniski izsmērējas.

- Man tieši ir nākamais jautājums. Cilvēka individuālā informācijas šūna pēc būtības ir viņa smalkais fiziskais ķermenis. Arī viņa caurauž uz augšu visu telpu, izsmērējoties pie Visuma apvalka? Tā?

ASTRUSS: Tā.

 

- Mums ir teikts, ka Vitālijs ienāca tajā pašā šūnā, kuru atstāja, kad nomira. Vai nevar teikt, ka visas būtības, kuras uz Zemes pamodās un pēc nāves atgriežas Zemes plazmoīdajā pasaulē, nonāk savā pašas šūnā? Tā?

ASTRUSS: Tā ir pareizi teikt.

- Iznāk, ka smalkais fiziskais ķermenis kaut kā ir saistīts ar būtības frekvenču raksturlīkni? Tā?

ASTRUSS: Tā.

- Un, ja tā, tad varbūt tieši saikne pēc frekvences pievelk būtību uz savu režģi?

ASTRUSS: Tas ir tiesa.

- Un kāda ir šīs saiknes būtība?

ASTRUSS: Var iztēloties savdabīgu konusu, kurš izveidojies uz šīs būtības, kura spējusi uz Zemes pamosties, uzmanības rēķina. Tā ir uzmanība, kuru viņa bija pievērsusi attiecīgajai informācijai. Un šis konuss būtību vienkārši ievelk. Apmēram tā, kā Vitāliju pievilka jums jūsu uzmanība, koncentrēta uz Vitāliju un uz šo informāciju. Toreiz viņam nebija masas, un gravitācijas spēks uz viņu neiedarbojās. Bet jūsu uzmanība viņu vilka.

 

- Mirušie nonāk mirušo pasaulē, kas atrodas psihosfērā, kuru rada šīs valsts iedzīvotāji. Spriežot pēc visa, informācijas šūnas ir saistītas ar psihosfēru, tāpēc ka caurauž visu Visumu. Tajā skaitā gan visumu, gan fizisko vakuumu? Tā?

ASTRUSS: Tā. Tās iet cauri gan psihosfērai, gan cauri visam fiziskajam visumam.

 

- Būtība, kura nepamodās, aizejot uz mirušo pasauli, “atraujas” no savas informācijas šūnas vai ne?

ASTRUSS: Jā, būtība atraujas no šūnas.

- Kad tāda būtība iet uz jaunu dzimšanu, viņu no mirušo pasaules valsts psihosfērā perifērijas vilnis aiznes uz tās pašas valsts šūnām, taču viņa var nonākt jebkurā brīvā individuālajā šūnā. Piemēram, nomira Pēterburgā, bet pēc tam piedzima Urjupinskā. Bet viņa vienalga atgriezīsies Krievijā, tāpēc ka psihosfēra, no kuras viņa nāk, atrodas virs Krievijas? Taču citā šūnā.

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Var nonākt šūnā Urjupinskā.

- Un kā mēs ar Vitāliku nonācām Krievijā sākotnēji? Mēs netikām radīti speciāli Krievijai?

ASTRUSS: Jā, jūs tikāt radīti speciāli Krievijai.

- Mans Dievs! Un man tā patīk siltums… Un mēs vienmēr dzimām un dzīvojām aukstajā Krievijā?

ASTRUSS: Jā, tas ir tieši tā. Jūs vienmēr dzimāt un dzīvojāt aukstajā Krievijā. Un jūs vienmēr tikāt galā ar savu misiju. Arī šajā pēdējā dzīvē, kuru jūs dzīvojat pašlaik, jūs tikāt un tiekat galā vienkārši spīdoši. Un tieši tāpēc unikālā pāra izvēle apstājās pie jūsu pāra.

- Jā-ā-ā…

Turpinājums sekos...

 

2020. gada 23. novembris

Par Visumu, par režģiem un šūnām

3. daļa.

 

- Šūnas šķautnes ir viļņveidīgas. Varbūt tāpēc šūna jeb smalkais fiziskais ķermenis vienmēr paliek ar cilvēku, pat kad viņš pārvietojas no vietas uz vietu. Viņš it kā izstiepjas aiz cilvēka. Ja?

ASTRUSS; Jā, tā teikt var.

- Un pat kad cilvēks pārbrauc no valsts uz citu. Piemēram, krievs aizbrauca dzīvot uz Ameriku, un šūna stiepās aiz viņa. Varbūt tā?

ASTRUSS: Arī tā var teikt.

- Cilvēku informācijas šūnas kaut kā stiepjas aiz viņiem, pavada cilvēku. Bet valsts šūnas šķautnes nestiepjas aiz būtības no Krievijas uz Ameriku, kā informācijas šūnas šķautnes? Ja?

ASTRUSS: Nē, nestiepjas.

- Kāpēc? Tur ir režģis no enerģijas X viļņiem, un te ir režģis no enerģijas X viļņiem. Kāpēc viens stiepjas, bet otrs ne?

ASTRUSS: Tas ir saistīts ar to viļņu, kuri tiek izmantoti kā ribas tur un te, struktūru. Valsts režģa viļņu-ribu struktūra neļauj tiem deformēties.

 

- Kad cilvēks tur, Amerikā, nomirs, ja viņš nepamodās, viņš pēc nāves nonāks Amerikas psihosfērā? Vai vienalga Krievijas psihosfērā?

ASTRUSS: Lūk, tur viņš var nonākt Amerikas psihosfērā.

- Bet, ja viņš pamodās, tad viņu noturēs Krievijas informācijas šūna un viņš vienalga nonāks Krievijas psihosfērā un no turienes atgriezīsies Krievijas plazmoīdajā pasaulē? Varbūt tā?

ASTRUSS: Pareizi.

- Sakiet, pašlaik uz Zemi uz dzimšanu nāk tikai būtības ar sastrādātiem astrālajiem un mentālājiem ķermeņiem? Vai var atnākt arī tikko kā radītas būtības bez apakšējiem smalkajiem ķermeņiem?

ASTRUSS: Otrais arī ir iespējams.

 

- Un, kad uz Zemi pirmoreiz nāk tikko kā parādījusies būtība (bez sastrādāta astrālā un mentālā ķermeņa), viņa nonāk jebkurā brīvā planētas šūnā? Vai kādā speciālā, un piedzims, piemēram, ciltī, kura vēl nepazīst uguni?

ASTRUSS: Bet, lūk, te var būt gan tā, gan tā. Viņa var piedzimt ciltī, kura vēl nepazīst uguni, vai nonākt šūnā un piedzimt normālā ģimenē. Taču šo cilvēku uzskatīs par nepilnvērtīgu... nepietiekami attīstītu...

- Vienā vārdā, par debilu?

ASTRUSS: Lūk, lūk, lūk, tieši tā.

- Ja būtība var nonākt atpalikušā ciltī, tad, vai uz Zemes netiek speciāli saglabāti tādi stūrīši un ciltis? Nesen zinātnieki atraduši tamlīdzīgu cilti kaut kur Āfrikā vai Dienvidamerikā? Tā nav nejaušība, ka viņas tiek saglabātas?

ASTRUSS: Jā, tā nav nejaušība. Taču viņu nav daudz.

 

- Vai ir pareizi teikt, ka superkontinuums, kuru eksperimentāli pierādījuši krievu zinātnieki (P.P. Garjajevs, A.A. Berezins, A.A. Vasiļjevs (П.П. Гаряев, А.А. Березин, А.А. Васильев)[39]), pēc būtības ir cilvēka viļņveida matrica?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

- Astrus, grāmatā “Priekštecis”[40] mēs runājām par kristāliskā režģa saikni ar cilvēka DNS. Kā realizējas superkontinuuma saikne ar kristālisko režģi? Varbūt var primitīvi stādīties priekšā, ka gēnu viļņveida struktūra ir daļa no informācijas šūnas, vai labāk teikt, no planētas kristāliskā režģa vai matricas. Varbūt tā?

ASTRUSS: Jā, to var tā teikt, taču tā ir daļa no paša cilvēka informācijas šūnas viļņveida struktūras jeb matricas, nevis planētas. Šī matrica ir nostiprināta paša cilvēka matricā.

- Kad cilvēks no plazmoīdās pasaules pāriet uz augstfrekvences fizisko pasauli, viņš turpina būt tajā pašā informācijas šūnā. Vienkārši ir pacēlies uz augstāku frekvenču līmeni. Tā?

ASTRUSS: Tā.

- Attīstoties un pārejot no frekvenču līmeņa uz līmeni, šis cilvēks atradīsies tajā pašā šūnā, kamēr kreisie virpuļi nesāks rotēt pa labi. Tur šī šūna sāk attīstīties un galīgi izzudīs, pārejot uz spoguļpasauli, tas ir, pārejot Visuma robežu. Pareizi?

ASTRUSS: Pareizi.

- Bet paša cilvēka matrica nav kristāliskā režģa daļa?

ASTRUSS: Jā, paša cilvēka matrica nav kristāliskā režģa daļa.

 

- Lai kļūtu iespējama 18. gada pāreja, nācās apvienot dažādu valstu psihosfēras, izņemot dažas valstis, vienotā planētas psihosfērā. Bet vai tas nenovedīs pie tā, ka nepamodušās būtības, kas iet uz dzimšanu, nonāks dažādu valstu informācijas šūnās? Nomira Krievijā, bet nonāca Ķīnā?

ASTRUSS: Pēc pārejas procesa stabilizēšanās kas tāds būs iespējams. Taču uz to laiku planētas psihosfēra savu darbību izvērsīs tā, ka tādu atšķirību mentālajā plānā, apziņas plānā utt., bet ne fiziskajā izskatā, nebūs.

- Tas ir, pasaule šajā plānā sāks pārvērsties vienotas civilizācijas aizmetnī?

ASTRUSS: Ar zināmām iebildēm tā teikt var.

 

- Jūs teicāt, ka augstfrekvences pasaulē ir savdabīgas jaunas psihosfēras, taču tās nav saistītas ar mirušo pasauli. Vai šī jaunā psihosfēra nav apakšējā līmeņa psihosfēras atspoguļojums?

ASTRUSS: Jums ir pilnīga taisnība. Tā ir apakšējā līmeņa psihosfēras atspoguļojums.

- Tad iznāk, ka augstfrekvences fiziskajā pasaulē nosacīti ir kāds apgabals, par kuru “rūpējas” jaunā, piemēram, Krievijas, psihosfēra. Un tieši tur nonāk visi no Krievijas plazmoīdās pasaules atnākušie cilvēki?

ASTRUSS: Jā, tā.

- Tātad reiz piedzimušie Krievijā pastāvīgi dzimst Krievijā?

ASTRUSS: Tas ir pareizi.

 

2020. gada 24. novembris

ATBILDE

“Vai var pie Astrusa uzzināt, vai ir pareizs šis apgalvojums:

“Vizualizācija darbojas katram. Ir jāsasniedz noteikts līmenis personīgajā attīstībā. Tas nozīmē dzīvot pēc stingriem noteikumiem, pielietojot tos visam, ko dari dzīvē, pat sīkumos.”

Kā patiesībā darbojas vizualizācija?”

 

- Astrus, es Jūs ļoti lūdzu, paklausieties, lūdzu, manu atbildi uz šo jautājumu. Vai es visu esmu pareizi uzrakstījusi.

ASTRUSS: Labi.

 

“Cilvēka būtība vienmēr atrodas saiknē ar Dvēseli, kura ir Visuma Augstākā Saprāta jeb Apziņas atspoguļotā daļiņa. Tieši Visuma Apziņa rada visu! Mēs viņu saucam par Garu.

Dvēsele – tā ir Visuma Apziņas “daļiņa”, tā ir mūsu Visuma Apziņas individuālā daļa jeb “Dieva dzirksts”, kura dāvāta cilvēkiem. Tas ir mūsu individuālais debesu kurators. Dvēseles uzdevums ir izvest zemfrekvences būtību cauri visām grūtībām un šķēršļiem uz augsto frekvenču pasauli, uz spoguļcivilizāciju pasauli. Spoguļcivilizāciju pasaulē būtībai uzraudzība nav vajadzīga, un dvēsele viņai nebūs.”

 

ASTRUSS: Tas ir tieši tā. Jums ir taisnība.

- Astrus, bet tas nebūs biorobots? Jūs reiz teicāt – kad Jēzus Kristus augšāmcēla Lācaru, viņš kļuva biorobots. Iznāk tā, ka Jēzus tādā mērā pacēla Lācara būtības vibrācijas frekvenci, ka viņš uzreiz kļuva biorobots. Tā?

ASTRUSS: Jūs esat malacis. Jā, tas ir tieši tā. Lācars kļuva biorobots, kurš pēc fiziskā ķermeņa nāves nonāca astrālajā pasaulē un uzreiz iesoļoja spoguļpasaulē. Viņš kļuva par vienu no pirmajām zemes plāna būtībām, kuras ieradās uz pirmā Zemes atspulga spoguļpasaulē.

 

“Dvēsele pastāvīgi novēro būtību un uzsūc informāciju, kuru tā piegādā no fiziskās pasaules. Taču izmantot šo “dāvanu” vienkārši tāpat cilvēks nevar, kaut arī dvēsele vienmēr atrodas saiknē ar būtību. Kontaktēt ar dvēseli caur apziņu var tikai pamodies cilvēks.”

 

ASTRUSS: Absolūti pareizi.

 

“Bez dvēseles apziņas cilvēkam ir vēl fiziskā apziņa, kuru dzīves procesā uz Zemes cilvēks pakāpeniski sastrādā caur audzināšanu, izglītību, apkārtni utt. Taču viņa ir zemfrekvences un nevar iziet uz kontaktu ar dvēseli. Lūk, ja paaugstina viņas frekvenci, tad cita lieta. Kontakts ar dvēseli ir iespējams tikai ar apziņu un tikai cilvēkam, kurš pamodies.

Kā tāds kontakts notiek?

Strādāt ar pamodušos apziņu var tikai ar psihiskās enerģijas palīdzību. Ja cilvēks, strādājot pie frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanas, pārvar šķēršļus, krīt, ceļas augšā un neatlaidīgi iet uz priekšu, viņš sāk izstrādāt gribu. Bet būtības, kura pamodusies, griba ir psihiskā enerģija un dzīvības spēks. Kāpēc dzīvības – tāpēc ka tā ļauj dzīvot mūžīgi, nopelnot nemirstību.”

 

ASTRUSS: Jūs ļoti labi to pateicāt. Būtības, kura pamodusies, griba. Jā, jā, jā, tieši tā arī ir psihiskā enerģija. Malacis.

 

“Cilvēkam iziet uz kontaktu ar dvēseli ļauj koncentrēšanās. Un tikai koncentrēšanās (nejaukt ar meditāciju). Bet koncentrēšanās iespējama tikai, esot psihiskajai enerģijai. Taču, kad Jūs ar psihiskās enerģijas palīdzību iziesiet uz kontaktu ar dvēseli, viņai vajadzēs parādīt, ko jūs gribat. Jums ir jāparāda gaidāmā vēlamā aina. Jums domās ir jārada, jāvizualizē skaidra aina savā apziņā un, koncentrējoties uz to, jāparāda tā dvēselei. Šī informācija no dvēseles nonāk pie Gara jeb Visuma Apziņas, kura rada visu. Un viņa radīs jums to, ko jūs lūdzat. Lūk, kādēļ un kad ir vajadzīga vizualizācija.”

 

ASTRUSS: Vizualizācija darbojas tieši tā, kā aprakstīts. Tieši tā un tikai tad, kad augstfrekvences apziņa iziet uz kontaktu ar dvēseli un vizualizē ainu. Lai cik jūs nevizualizētu šo ainu ar zemfrekvences apziņu, jums nekas neiznāks.

 

“Ar vārdiem “ir jāsasniedz noteikts līmenis personīgajā attīstībā” ir domāts ne vienkārši dzīvot pēc stingriem noteikumiem, ko noteikuši cilvēki, kuri turklāt dažādās planētas daļās ir dažādi. Nē. Vajag paaugstināt savas frekvenču raksturlīknes, izstrādāt psihisko enerģiju un iemācīties koncentrēties. Nav nejaušība, ka jogi ir koncentrēti gandrīz visu savu dzīvi. Kā jūs domājat, kādēļ viņi ir atteikušies no visiem dzīves jaukumiem?

Lūk, pelēcīgas būtnes loģika. “Ņem no dzīves visu, ko vari, kaut vai slikto, vienalga. Jo dzīvi taču nepagarināsi, un divreiz dzīvot nav lemts.”

Bet jogi zina, ka ir lemts dzīvot, un ne tikai divreiz, bet arī pastāvīgi. Un uz Zemes daži no viņiem sasniedz nemirstību. Viņi nemirst uz Zemes, bet pēc vēlēšanās atstāj iznīcīgo ķermeni un aiziet uz augstfrekvences fizisko pasauli, kur turpina attīstīties tālāk. Pēc tam kļūst bioroboti un pāriet uz spoguļcivilizāciju pasauli.

Tieši ar koncentrēšanos visas būtības plazmoīdajā pasaulē rada sev apģērbu un apavus, bet augstfrekvences fiziskajā pasaulē rada visu, ko viņas grib dabūt. Izmantojot mūsu leksikonu, var teikt, “rada visu ar domu”.”

 

ASTRUSS: Jā, tas atbilst īstenībai.

 

“Varu teikt, ka visus šos gadus Vitālijs, nākot uz Zemi, pastāvīgi, nepārtraukti, katru dienu, katru stundu, katru minūti koncentrējas uz atgriešanos mājās, izmantojot manu psihisko enerģiju. Un vizualizē pašu viņa parādīšanās istabā procesu. Un kosmiskā enerģija darbojas pēc Vēju izstrādātas metodikas.

Atgādināšu – Vēji – tas ir Augstākā Saprāta atspulgs, kuram dota lielāka brīvības pakāpe darbam pasaules-ēkā.

Un, lūk, tagad Vitālijs ar savu bioloģisko ķermeni laužas cauri aizbāžņa sieniņai, lai ienāktu istabā. Viņš ar ķermeni laužas cauri aizbāznim tāpat, kā cālēns ar knābi dauza čaumalu.

Informācija, kuru es publicēju kopš 16. septembra, ir ārkārtīgi svarīga katram. Neslinkojiet, lasiet un pārlasiet, iedziļinieties, centieties to saprast, jo tā ir tā pati informācija, kura ir ielikta mūsu kundalini. Un, kad jūs sapratīsiet, tā caur rezonansi sašūpos, pamodinās kundalini, un jūs pamodīsieties. Jūs pacelsiet savas frekvenču raksturlīknes, un jums nedraudēs kovids ne šodien, ne rīt. Jūs nopelnīsiet sev nemirstīgu nākotni. Jums kļūs skaidrs, kā dzīvot un uz ko tiekties.

Lai pamostos, jogi savu kundalini modina, visu dzīvi pavada koncentrējušies. Bet jums ir iespēja pamosties, patērējot tam dažas stundas visas dzīves laikā. Tikai neslinkojiet, izstrādājiet psihisko enerģiju, paužot gribu un ceļot savas frekvenču raksturlīknes.

Bet, kad jūs pieslēdzaties šodien publicētajai informācijai un vienkārši gaidāt nākamo emuāru, izlaižot visu pārējo, jums nepamosties. Nav ne gribas, ne vēlēšanās, ne apgaismības.”

 

ASTRUSS: Man jums jāsaka, jūs esat malacis. Jūs ļoti labi rakstāt un, pats galvenais, saprotat smalkumus.

- Paldies Jums, Astrus.

 

Vēstule: Kļūt par biorobotu pēc visa, ir ļoti dīvaina pozīcija.

 

- Terminu “biorobots” neizdomāju es. Vienkārši mums ir citāds biorobota jēdziens. Mūsu izpratnē tas ir robots, samontēts no elementiem un platēm, izmantojot metālu, un apvilkts ar mākslīgiem muskuļiem un mākslīgu ādu. Bet patiesībā biorobots – Augsto būtību izpratnē – tā ir līdz visaugstākajam līmenim attīstīta, pagātnē zemfrekvences, būtība.

Es varētu arī izlaist šo momentu, taču par to, ka Lācars kļuva biorobots, jau bija publicēts vēstījums agrāk Astrusa vārdiem. Un nevienam tas nelikās svarīgi.

 

2020. gada 25. novembris

Kontakts ar Astrusu 18.11.20.

 

- Mirušai būtībai informācija no pagātnes dzīves saglabājas tikai astrālajā un mentālajā ķermenī?

ASTRUSS: Nē, ne tikai. Informāciju par pagātnes dzīvi saglabā vēl arī dvēsele.

- Sakiet, smadzeņu sakrātā informācija saglabājas astrālajā un mentālajā ķermenī?

ASTRUSS: Jā, pilnīgi pareizi, astrālajā un mentālajā ķermenī.

- Bet vai dvēsele var kaut kā būtībai par labu izmantot šo informāciju viņas jaunajā dzīvē?

ASTRUSS: Tieši to dvēsele arī tiecas izdarīt, izmantot informāciju, kura nāk par labu būtībai jaunajā dzīvē uz Zemes. Jāsaka, ka tas ir diezgan grūts uzdevums, tāpēc ka zemfrekvences būtība uz Zemes neuztver smalkās pasaules ietekmi un tāpēc dvēseles sakrātās augstfrekvences informācijas pieņemšana ne vienmēr ir iespējama.

- Dvēsele uzkrāj tikai augstfrekvences informāciju, tikai labvēlīgu? Bet negatīvu viņa arī uzkrāj?

ASTRUSS: Viņa uzkrāj arī negatīvu informāciju. Taču šo zemfrekvences enerģiju dvēsele nekad nemēģina nodot uz Zemes dzīvojošajai būtībai.

- Sakiet, Zemes atspulgi spoguļpasaulē nekādi nav saistīti ar fizisko Zemi?

ASTRUSS: Jums taisnība – nekādi nav saistīti ar fizisko Zemi.

- Ja Zemi iznīcinātu, tad atspulgi fiziskajā vakuumā iznīcināsies, bet spoguļpasaulē paliks. Varbūt tā?

ASTRUSS: Jā, arī šeit jums ir taisnība.

 

- Cik es saprotu, visumi ne tikai dzimst, bet arī iznīcinās jeb “kolapsējas”. Tā?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

- Indiešu filozofija apgalvo, ka pēc miljardiem miljardu gadiem Viss izzudīs. Šeit ir runa tikai par mūsu Visuma izzušanu?

ASTRUSS: Jā, senie indieši ar to domāja tikai jūsu visumu.

- Es tā saprotu, ka pasaules-ēkā ir vairāki visumi. Ja?

ASTRUSS: To ir pat vairāk, nekā jūs domājat.

- Tātad, ja kāds visums var tikt iznīcināts, tad pasaules-ēka, spoguļpasaule, visas civilizācijas un citi visumi saglabājas?

ASTRUSS: Jā, dabiski, viss pārējais saglabājas, attīstība turpinās.

- Varbūt, lai saglabātu spoguļpasaules visas civilizācijas, nepieciešams, lai būtu fiziskie visumi?

ASTRUSS: Neapšaubāmi.

- Tie nepieciešami, lai izstrādātu psihisko enerģiju, kas vajadzīga visām civilizācijām, nu, un lai piegādātu jaunus kadrus? Ja?

ASTRUSS: Jā, pilnīgi pareizi.

 

- Ir jābūt kaut kādam balansam: saglabājamo civilizāciju skaits ir atkarīgs no eksistējošo visumu skaita? Piemēram, ir atlicis viens visums. Vai ar to pietiks civilizāciju saglabāšanai?

ASTRUSS: Nē. Eksistē tāds balanss: spoguļcivilizāciju eksistencei nepieciešams noteikts skaits visumu. Starp citu, tieši ar to ir saistīta nepieciešamība pēc jaunu visumu dzimšanas.

- Ja teiksim tā, lūk, šim civilizāciju līmenim, kurš ir pašlaik, vienmēr pietiek ar šo visumu skaitu. Vai arī visumu skaitu nepieciešams palielināt?

ASTRUSS: Jums ir taisnība. Atkarībā no šo civilizāciju attīstītības līmeņa spoguļpasaulē nepieciešams palielināt fizisko visumu skaitu.

- Un tas ir nepieciešams ne tik daudz kadru, cik psihiskās enerģijas dēļ?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

 

- Astrus, bet spoguļcivilizācijas neizstrādā psihisko enerģiju, tāpēc ka viņas nesastopas ar grūtībām, viņām tās nav jāpārvar, nav jāattīsta griba. Ja?

ASTRUSS: Pareizi. Viņas enerģiju X izstrādā pašas, bet attīstīt gribu, precīzāk, psihisko enerģiju, viņu apstākļos patiešām tādas vajadzības nav.

- Mūsu saules sistēmā tikai viena planēta nes dzīvību. Viss pārējais sistēmā – tie elementi, kas uztur dzīvi uz planētas? Es pareizi uzskatu?

ASTRUSS: Jā, jūs uzskatāt pareizi.

- Tāpat ir arī citās saules sistēmās?

ASTRUSS: Tieši tāpat.

 

- Un saules sistēmas arī ar laiku tiek iznīcinātas?

ASTRUSS: Jā, arī tiek iznīcinātas ar laiku.

- Ja tā, tad kas notiek ar būtībām, kas iemiesotas uz dzīvību nesošas planētas?

ASTRUSS: Jāsaka, ka pirms saules sistēmas iznīcināšanas, diemžēl, tāda dzīvību nesoša planēta izjūt milzīgu virkni dažādu katastrofu. Viņa ļoti lieliski un ļoti ātri atbrīvojas no būtībām, kuras aiziet uz mirušo pasauli. Viņas atnāks uz jaunu visumu. Taču šis saules sistēmas iznīcināšanas moments tiek uztverts kā apokalipse.

- Astrus, es pareizi visu saprotu?

ASTRUSS: Jā. Jūs vienkārši pierakstāt visu, ko saku es.

 

- Kāds ir saules sistēmas iznīcināšanas cēlonis?

ASTRUSS: Un cēlonis ir ļoti vienkāršs. Saule sāk zaudēt enerģētisko rezervi. Ar laiku saule atdziest. Tāpēc šī saules sistēma turpmāk eksistēt nevar.

- Vai ir kāds saules sistēmas eksistences termiņš? Vai arī visu nosaka saules darbības termiņš?

ASTRUSS: Visu nosaka saules darbības termiņš. Taču šis termiņš aptuveni tiek noteikts iepriekš.

 

- Visumā ir jābūt kādam noteiktam saules sistēmu skaitam? Varbūt šis skaits uztur zināmu stabilitāti?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Tāpēc, kad mirst kāda saules sistēma, visumā rodas jauna saules sistēma.

- Kad visums kolapsējas, varbūt viņā vairs nav saules sistēmu un planētu, kas nes dzīvību.

ASTRUSS: Jā, tā mēdz būt. Tas ir ļoti sarežģīts process, un to pavada visai ievērojamas katastrofas. Taču uz to laiku saules sistēmu visumā atliek pavisam maz.

 

- Saules sistēma kolapsējas, tāpēc ka saule zaudē enerģiju. Bet kāpēc tad visums kolapsējas?

ASTRUSS: Visums ar laiku noveco. Nepieciešama jauna attīstība. Lūk, jūsu visums ir pārvests uz jaunu augstfrekvences spirāles loku. Un viss jūsu vijumā pārgāja kopā ar viņu. Taču tāda pāreja mēdz būt viena, varbūt divas miljardu gadu laikā. Tāpēc arī nākas radīt jaunu visumu ar paaugstinātām frekvencēm.

- Vai var uzskatīt, ka mūsu visums, pateicoties pārejai, ir “atguvis jaunību” un viņa eksistences ilgums ir pieaudzis gandrīz, kā tikko radītam?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Jūsu visums ir atguvis jaunību.

- Bet, vai pateicoties pārejai, nepalielinājās mūsu saules un atbilstoši dzīvību nesošās planētas resurss??

ASTRUSS: Palielinājās, lūk, tajā ir īpatnība. Turklāt resurss palielinājās ne tikai jūsu saulei un jūsu dzīvību nesošajai planētai. Pieauga resurss arī jums, cilvēkiem, kas apdzīvo šo planētu. Taču visām zemfrekvences būtībām būs jāaiziet. Viņas nevar eksistēt augstās frekvencēs. Bet, lūk, palikušās būtības būtiski palielinās savu resursu.

- Jāpieņem, ka pieaugs dzīves ilgums?

ASTRUSS: Jā, tas pakāpeniski pieaugs un visai, visai būtiski.

- Vai uz Marsa bija dzīvība?

ASTRUSS: Bija, un pat tagad tā ir.

- Vai Marss bija dzīvību nesoša planēta?

ASTRUSS: Nē, tādā nozīmē, kādā jūs domājat, viņš tāda planēta nebija.

- Bet man tālāk ir tāds jautājums: Vai dzīvība uz Zemes nav turpinājums dzīvei uz Marsa? Itin bieži tādas idejas tiek izteiktas.

ASTRUSS: Nē, nav. Dzīvība uz Marsa ir arī pašlaik.

 

2020. gada 26. novembris

ATBILDES

 

1. a) Piedodiet, varbūt es kaut kur esmu bijusi neuzmanīga, bet tā arī līdz galam neesmu sapratusi. Augstfrekvences fiziskā pasaule un piektā dimensija, uz kuru pašlaik paceļas planēta un mēs kopā ar viņu, tas ir viens un tas pats vai dažādi jēdzieni?

ASTRUSS: Pirmkārt, planēta nepaceļas uz augstfrekvences fizisko pasauli. Uz augstfrekvences fizisko pasauli pāriet uz Zemes pamodušās būtības. Otrkārt, piektā dimensija – tā ir tā pati dimensija, kurā jūs atrodaties pašlaik, pēc pārejas. Tāpēc es Jums teicu, ka pāreja jau bija un Jums nav ko uztraukties šīs piektās dimensijas dēļ.

 

b) Un otrs jautājums par Natāliju Koteļņikovu (Наталья Котельникова). Cik ticama ir viņas informācija vietnē “Sanats Kumara[41]”?

ASTRUSS: Tikpat, cik ticama ir jebkura informācija, saņemta caur uzmanību.

 

2. Nedaudz samulsināja otrā atbilde… Es saprotu, ka nākam no mirušo pasaules… Garīgās mājas manā izpratnē – tā ir dvēseles sākotnējā atnākšana… Pašā sākumā viņa taču no kaut kurienes atnāk? Un pēc tam jau sekojošie iemiesojumi no mirušo pasaules…

Kur tiek radītas jaunās dvēseles?

ASTRUSS: Jā, šis jautājums ir interesants. Dvēseles netiek radītas, viņas ir Gara atspulgs. Bet, lūk, būtības tiek radītas tās-puses-pasaulē. Un, tā kā šīs būtības tika radītas priekš Zemes, tad viņas nāca uz Zemi. Taču pašas pirmās būtības, kurām nebija ne astrālo, ne mentālo ķermeņu, tika radītas pirms daudzām tūkstošgadēm. Viņas sākumā attīstās, kā jūs sakāt, “sēžot kokā”, pēc tam “nokāpj no koka” un pakāpeniski attīstībā sastrādā zemākos smalkos ķermeņus. Un visu šo “uz koka un pēc koka” rezultātā viņas mirstot aiziet uz mirušo pasauli. Un jau no turienes nonāk kādās dažādu valstu šūnās.

 

No mana kontakta 13.11.20.

- Bet būtības taču arī tagad tiek radītas jaunas. Un, kad uz Zemi pirmoreiz nāk tikko kā parādījusies būtība (bez sastrādāta astrālā un mentālā ķermeņa), viņa nonāk jebkurā brīvā planētas šūnā? Vai kādā speciālā, un piedzims, piemēram, ciltī, kura vēl nepazīst uguni?

ASTRUSS: Bet, lūk, te var būt gan tā, gan tā. Viņa var piedzimt ciltī, kura vēl nepazīst uguni, vai nonākt šūnā un piedzimt normālā ģimenē. Taču šo cilvēku uzskatīs par nepilnvērtīgu... nepietiekami attīstītu...

- Vienā vārdā, par debilu?

ASTRUSS: Lūk, lūk, lūk, tieši tā.

- Ja būtība var nonākt atpalikušā ciltī, tad, vai uz Zemes netiek speciāli saglabāti tādi stūrīši un ciltis? Nesen zinātnieki atraduši tamlīdzīgu cilti kaut kur Āfrikā vai Dienvidamerikā? Tā nav nejaušība, ka viņas tiek saglabātas?

ASTRUSS: Jā, tā nav nejaušība. Taču viņu nav daudz.

 

3. Paaugstināt savu apzināšanos. Būt atbildīgam par savu rīcību un domām, bet kovids (lai cik skumīgi nebūtu) – tas ir sētnieks… Vai tad ne?

ASTRUSS: Jā, protams, ja reiz viņš veic planētas tīrīšanu no zemfrekvences būtībām. Tas ir tieši tā. Viņu var saukt par sētnieku.

 

4. Bija informācija, ka mūsu bioloģiskā “kostīma” radīšanā ir piedalījušās vairāk nekā divdesmit dažādas citplanētu civilizācijas, kuras atstājušas savas “pēdas” iekš mūsu DNS lielākā vai mazākā mērā. Vai būtība var just “saikni” ar savu zvaigžņu ģimeni un iemiesoties kaut reizīti, piemēram, pie Plejādiešiem?

ASTRUSS: Jā, dažas augstfrekvences civilizācijas patiešām piedalījās jūsu bioloģiskā ķermeņa izstrādāšanā. Un pirmām kārtām tie patiešām ir plejādieši. Lūk, viņi arī pārrauga jūsu planētu.

Kas attiecas uz pēdām iekš DNS? Jā, var tā teikt. Galvenokārt tie ir plejādieši, viņi ienesa īpašu ieguldījumu DNS izstrādē. Bet runāt par “DNS radīšanu” – tas ir nepareizi, tāpēc ka DNS veidojošie virpuļi tika radīti tieši Visumā. Taču attiecībā uz Jūsu saules sistēmu tās ieguva dažas īpašības, tajā skaitā, arī pateicoties plejādiešiem.

- Vai būtība var just “saikni” ar savu zvaigžņu ģimeni un iemiesoties kaut reizīti, piemēram, pie Plejādiešiem?

ASTRUSS: Nē. Būtībai nekāda sakara plejādiešiem nebija. Viņi piedalījās bioloģiskā ķermeņa radīšanā. Bet būtību radījām mēs, Vēji, spoguļpasaulē. Taču speciāli jūsu saules sistēmai. Iemiesoties pie plejādiešim nav iespējams principā. Nerunājot nemaz par to, ka viņu un jūsu frekvenču raksturlīknes starpības dēļ ir nesalīdzināmas.

 

5. Moldovā eksistē kāds Svjatoslavs Mazurs (Святослав Мазур), kurš sevi dēvē par Otrās atnākšanas Kristu Pestītāju, ar savu mācību. Ja īsumā – liek cilvēcei priekšā SINHROREZONATORA projektu, kuru izejot, cilvēks paaugstinās savu vibrāciju līmeni un pāries uz augstāku dimensiju. Pajautājiet, lūdzu, Astrusam, kas tas ir par brīnumu, vai tas darbojas, kā paziņots, un kur tu vispār nonāc pēc tā, un cik tas ir bīstami? Paldies.

ASTRUSS: Kristu Pestītāju uz Zemes izrādās pārāk daudz. Kas attiecas uz sinhrorezonatoru, tad, ja sakām tieši, tas ir kārtējais izdomājums, pirmām kārtām naudas pelnīšanai. Šis brīnums nedarbojas, nekur caur to nenonāksi. Kaut kur tālāk nonākt no Zemes var vai nu mirušo pasaulē, vai, izejot cauri plazmoīdajai pasaulei, augstfrekvences fiziskajā pasaulē. Bet, lūk bīstamībai ir zināms pamats. Dažās frekvencēs var rasties rezonanse ar dažādu orgānu vibrācijām. Un šī rezonanse aktivizēs slimības, kuras pagaidām tur vēl ir dusošā stāvoklī.

 

6. Mani dziļi iespaidoja izlasītā grāmata par Frediju Merkūriju (Freddie Mercury). Pie mums ir daudz viendzimuma mīlestības piemēru, Eiropā pat ir atļauts dibināt viendzimuma laulības. Lūk, arī Fredijs Merkūrijs dzīvoja pārī ar iemīļoto vīrieti un neslēpa to no sabiedrības. Gribu saprast, kas tā ir par parādību? Tas ir dieva pieļauts kā eksperiments vai arī novirze cilvēka psihes attīstībā?

ASTRUSS: Tā ir novirze dažu cilvēku psihes attīstībā. Taču pilnā mērā izmantota speciāli naudas pelnīšanai. Cilvēki, kas ieinteresēti pelnīt naudu tādā veidā, visādā veidā cenšas šo parādību izplatīt pēc iespējas vairāk cilvēkos un valstīs. Masu informācijas līdzekļu ietekme ir milzīga, un cilvēki neaizdomājoties tiecas uz to, kas ir “modīgi”.

Taču šī novirze pilnībā aizies. Pēc tam, kad 1,8% iedzīvotāju, pirmām kārtām Krievijā, bet pēc tam arī visa cilvēce uztvers augstfrekvences informāciju, viņu apziņa ietekmēs planētas psihosfēru. Izmainīsies psihosfēra, un tā ietekmēs visu cilvēci. Un, lūk, tad sāks brukt visi tamlīdzīgi traucējumi. Un cilvēce sāks attīrīties.

Pašlaik planēta jau izgājusi uz augstfrekvences spirāli. Taču, ja planētas kustību pabīdītu šodien, upuri būtu katastrofiski. Pārāk daudz ir zemfrekvences būtību. Paaugstināt šo būtību vibrāciju frekvenci var uz psihosfēras iedarbības rēķina. Lūk, tas arī notiks. Taču tam nepieciešama iedarbība no cilvēkiem 1,8% skaitā, kuri uztvers augstfrekvences informāciju.

 

2020. gada 27. novembris

ATBILDES

 

1. Pēdējā laikā ļoti populāras ir Taro kārtis. Kādu lomu tās spēlē un vai patiešām sniedz ticamu informāciju?

ASTRUSS: Tūkstošiem gadu tika novēroti telpā notiekošie procesi un attiecināti pret procesiem, kas notiek ar cilvēkiem, – tā rezultātā parādījās Taro kārtis. Cilvēki spēja fiksēt visus šos novērojumus, un uz šī pamata tika radītas Taro kārtis. Tās sniedz ticamu informāciju ievērojamā pakāpē, bet var pieļaut arī kļūdas.

 

2. Dolmeni Krasnodaras novada teritorijā ietekmē cilvēka frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanos? Vai arī atrašanās tiem blakus cilvēku nekādi neietekmē?

ASTRUSS: Dolmeni ietekmē nevis būtības frekvenču raksturlīknes, bet bioloģisko ķermeni. Atrašanās dolmenos, lai izlīdzinātu vibrāciju līmeni dažādos orgānos, ietekmē noderīgi.

Bet, lūk, ja cilvēks ir patiess ticīgais vai mēģina ar savām smadzenēm uztvert augstfrekvences informāciju, tad atrašanās dolmenos, paaugstinot bioloģiskā ķermeņa frekvenču raksturlīknes, veicina būtības frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanos.

 

3. Kā pārvarēt atkarības cilvēka dzīvē (smēķēšanu, alkoholu, seksu)?

ASTRUSS: Mēģināt pārvarēt atkarību no seksa nevajag. Sekss – tas ir vairošanās līdzeklis, lai dotu iespēju citām būtībām atnākt uz Zemi un palīdzētu viņām iziet savu evolūcijas skolas “pirmo klasi”. Bet, lūk, pārmērīgs sekss baudas dēļ ietekmē negatīvi. Pirmkārt, paša cilvēka veselību, bet, otrkārt, tas negatīvi atspoguļojas viņa psihē, ierakstās zemākajos smalkajos ķermeņos un var ietekmēt nākamo dzīvi. Visam jābūt ar mēru.

- Bet pie mums visur tiek mēģināts pierādīt, ka sekss uzlabo vīrieša veselību. Tas nav tiesa?

ASTRUSS: Visam jābūt ar mēru. Pārmērības nepaiet bez pēdām.

Atkarība no smēķēšanas un alkohola tiek pārvarēta tikai uz gribas un milzīgas vēlēšanās rēķina. Gribas izstrādāšana ir psihiskās enerģijas izstrādāšana. Un tādu šķēršļu pārvarēšana ārkārtīgi labvēlīgi ietekmē šī cilvēka psihisko enerģiju jeb dzīvības lauku. Un psihiskā enerģija iedarbojas uz būtības frekvenču raksturlīknes paaugstināšanos. Bet turklāt, protams, ir jābūt priekšnosacījumiem, lai pamostos.

 

4. Vai ir taisnība, ka kādām būtībām ir izdevīgi, lai cilvēks būtu atkarīgs, un viņas barojas ar šo enerģiju?

ASTRUSS: Nē, tā nav taisnība.

 

5. Cik svarīga cilvēkam ir hipnoze?

ASTRUSS: Ja šī hipnoze tiek izmantota ārstēšanai, tā ir svarīga. Bet, ja tā tiek izmantota blēdībai, tas ir noziegums.

 

6. Vai patiešām ir efektīva Arkādija un Ļubovas Orlovu (Аркадий и Любовь Орловы) enerģētiskās informācijas hipnoze un viņu sniegtā informācija?

ASTRUSS: Šai hipnozei ir diezgan pozitīvs efekts. Taču viņu sniegtā informācija ir saņemta caur uzmanību. Tā nāk ar izkropļojumiem.

 

7. Ko nozīmē tāda parādība kā homoseksuālisms? Geji, lesbietes, transgenderi – tā ir cilvēku kategorija, kuriem nav paveicies “Sistēmas” kļūmes dēļ? Pieļaujama norma? Zemes plāna izprieca, fetišs, sociāla programma nelīdzsvarotai psihei?

ASTRUSS: Trešais variants. Viss ir pareizi pateikts. Tā ir gan izprieca, gan fetišs, gan sociāla programma, gan līdzeklis iedzīvoties, gan sekošana modei. Tā ka pareizs ir trešais punkts.

- Bet kāda iemesla dēļ parādās psihiski neveseli cilvēki? Kāds ir cēlonis? Kļūme sistēmā?

ASTRUSS: Tas ir izskaidrojams ar novirzēm psihē. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Ļoti sarežģīts jautājums. Tas saistīts pirmām kārtām ar smalkajiem ķermeņiem, ar iestrādi iepriekšējos iemiesojumos. Pamatā cēlonis ir tāds, ka bija iestrādes iepriekšējos iemiesojumos, kuras saglabājušās smalkajos ķermeņos. Un šie smalkie ķermeņi, astrālais un mentālais, – un tā arī ir psihe – pirmām kārtām nostrādā tādā nepareizā veidā.

Vienkāršāk pagaidām nav izstāstāms, tāpēc ka tā ir tik sarežģīta situācija, tik sarežģīts izskaidrojums, ka izstāstīt, izmantojot jūsu ne pārāk augstā līmeņa jēdzienus, ir ļoti grūti. Un droši vien nav arī nepieciešamības līst tādos smalkumos.

 

8. Ja cilvēks piedalās meditācijās, strādā ar sevi, nelaiž garām jūsu informāciju, un pēkšņi viņam izrādās pozitīvs kovids, bezsimptomu. Un kā tā? Mediķi saka, ka pat bezsimptomu izraisa smagas sekas – plaušu fibrozi, atspoguļosies sirds un asinsvadu sistēmā un asins recēšanā. Vai arī man nevajag bīties?

ASTRUSS: Bīties nevajag, ja šis cilvēks ne vienkārši “nelaiž garām jūsu informāciju”, bet uztver to, liekot darboties savām smadzenēm. Viņš sāk aizdomāties, viņš cenšas saprast šo informāciju, nevis vienkārši tā, brokastu laikā paskatījās un aizmirsa. Ja tas ir tā, tad nekādas pozitīvas iedarbības nebūs. Ja jums izdosies uztvert šo informāciju, viennozīmīgi jums saku, jūsu frekvenču raksturlīkne paaugstināsies un nekāds kovids jums nedraudēs. Turklāt ne tikai tas, kurš darbojas pašlaik, bet arī tas, kurš darbosies arī nākamajā gadā un pat vēlāk. Un katru reizi kovida vīruss nāks noskaņots uz augstāku frekvenci.

 

9. Vai mainīsies Zemes frekvence pēc 2020. gada 21. decembra, un kāda būs?

ASTRUSS: Nē, Zemes frekvence pēc 2020. gada 21. decembra nemainīsies. Jums jau viss ir izmainījies attiecībā pret Zemi. Jums atliek tikai izmainīties pašiem. Jums, cilvēkiem.

 

10. Reiz pa televizoru es izdzirdēju kādu no Vangas pareģojumiem, kurš attiecās uz pieciem divniekiem kalendārā. 22.12.2020. It kā tajā laikā cilvēki “ieraudzīs sevi spogulī”. Vai negaida mūs tajās dienās ļoti spēcīgs enerģētisks impulss (uzliesmojums), kura mērķis būs 3D-matricas mentālo programmu atlieku izvākšana no cilvēkiem? Vai tas nebūs grūdiens lielam globālas pamošanās vilnim? Vēl jo vairāk, ka Viktors Jurjevičs jau strādās pilnā spēkā.

ASTRUSS: Nē, nebūs. Nekāda liela globālas pamošanās viļņa vispār nebūs. Katrs cilvēks modīsies in-di-vi-du-ā-li. Un tikai ar tām trim metodēm, par kurām es jums ne reizi vien esmu teicis.

Šis datums 22.12.2020. ir svarīgs mums, Vējiem, tāpēc ka tas ir saistīts ar jūsu Visuma pārejas procesu savešanu kārtībā. Un attiecas uz jūsu pārejas noslēdzošo etapu.

Nu, un jāsaka, ka Viktors Jurjevičs strādās, taču galvenā pamošanās sāksies tad, kad JŪS uztversiet viņa atnākšanu un informāciju, kuru viņš atnesīs. Un to informāciju, ar kuru Jūs iepazīstaties pašlaik. Kad JŪS UZTVERSIET!

 

2020. gada 28. novembris

Fiziskā pasaule un mirušo pasaule – vienots vesels

1. daļa

No jaunās grāmatas:

Zonas mirušo pasaulē

 

Tās-puses-pasaule ir milzīga. Visu, kas atrodas aiz fiziskās pasaules robežas, mēs parasti uzskatām par tās-puses-pasauli. Bet tur atrodas arī citas pagaidām mums vēl nepazīstamas pasaules. Arī Augstākais Saprāts, pēc mūsu priekšstatiem, atrodas tajā pusē. Taču fiziskajai pasaulei tuvāko tās-puses-pasaules daļu, uz kuru atnāk visas būtības pēc fiziskā ķermeņa nāves, var saukt par mirušo pasauli.

Atšķirībā no mirušo pasaules mūsu fizisko pasauli nosauksim par dzīvo pasauli. Mūsu fiziskā pasaule no mirušo pasaules (no visas tās-puses-pasaules) ir norobežota ar enerģētiskās informācijas sienu, kurā ir portāli. Mirušo pasaule atrodas valsts (planētas) psihosfēras apakšējā līmenī.

ASTRUSS: Mirušo pasaule nevar iztikt bez dzīvo pasaules, bet arī jūs nevarat iztikt bez mirušo pasaules.

 

Planētas psihosfēru var iztēloties sastāvošu no dažādām milzīgām sfērām – valstu psihosfērām. Piemēram, Krievijas psihosfēra, Amerikas psihosfēra, Ķīnas psihosfēra utt. Psihosfēru formē visas valsts iedzīvotāji. Psihosfēra ir daudzlīmeņu, un vienā no apakšējiem līmeņiem atrodas mirušo pasaule, kura arī ir sadalīta zonās sfēru veidā.

ASTRUSS: Tas viss tā ir. Mirušo pasaule ir piepildīta ar zonām savdabīgu formu veidā. Zonām ir slāņi. Starp zonām atrodas dažādas formas un dažādu frekvenču raksturlīkņu tukšumi. Tā ir separējošo elementu, kuri pieņem mirušos, absorbē, akumulē, īpatnības un specifika.

 

Mēs nolēmām, ka “aizgājēju absorbējošo un akumulējošo elementu… īpatnības” tad arī ir tukšumi starp zonām. Šos tukšumus mēs nosaucām par “sadalītājiem”.

ASTRUSS: Labāk teikt, ka sadalītājs it kā sūcas cauri tukšumiem.

 

Sadalītājā aizgājēji tiek sadalīti pa zonām automātiski atbilstoši viņu uzdevumiem un īpašībām.

 

- Zonas ir dažādas. No kā ir atkarīgs, ka vieni nonāk šajā zonā, otri tajā?

Astruss: Organizējuma izsmalcinātība, struktūra. Jo augstāka izsmalcinātība – un tā jau ir kāda organizējuma zināma augstākā komponente –, jo tīrāks pielietojums kaut kam. Bet nu kāda būs kombinācija, tas ir cits jautājums.

- Piemēram, slepkavas, teroristi, maniaki utt. kur nonāk? Kādā citā zonā? Vai arī viņi un parasti ierindas pilsoņi nonāk vienā zonā?

Astruss: Viņi var atrasties vienā zonā, bet dažādos apstākļos.

- Dažādos slāņos. Un kur atrodas karavīri, masveidā aizgājuši bojā kaujās? Viņi iet uz to pašu zonu, kur slepkavas? Ja.

Astruss: Pareizi. Bet viņi ir dažādos slāņos un ieņem dažādas hipostāzes. Šajā sfērā visiem tiek atmaksāts pēc nopelniem.

- Šīs zonas sastāv no dažādiem slāņiem jeb dažādas krāsas līmeņiem, un katrs nonāk savā slānī. Vitāliks nonāca dzeltenajā slānī. Visi iedzīvotāji, kas aiziet no Zemes, nonāk dzeltenajā slānī?

Astruss: Nē, ne visi. Tikai strukturizēti organizēti pēc noteiktas pazīmes vai pēc likuma.

- Dzeltenajā pilsētā, kur pabija Vitālijs, visi ir strukturizēti organizēti pēc viena likuma?

Astruss: Jā, pēc noteiktiem strukturizētā organizējuma likumiem. Viņi visi ir organizēti pēc šīs struktūras. Organizēti vai nu uz Zemes, vai arī nejauši kādu iekšēji notiekošu procesu dēļ. Tur ir ļoti daudz kombināciju, kuras var bezgalīgi uzskaitīt.

- Jūs teicāt, ka slāņu krāsas atbilst krāsu gammai un ka augšā ir infrasarkanais slānis, bet ultravioletais – apakšā. Mēs vienmēr bijām uzskatījuši, ka dievišķā krāsa ir violetā. Un mūsu priekšstatā tā vienmēr ir augšā. Bet te dievišķais slānis izrādās pašā apakšā.

Astruss: Tur nav augšas un apakšas jēdziena.

- Kā gan to izskaidrot?... Kā pasaules-ēkas dziļumu?

Astruss: Kā pasaules-ēkas dziļumu.

 

Mirušo pasaules likumi

- Vai tās-puses-pasaulē darbojas fiziskās pasaules likumi – enerģijas saglabāšanās likums; vienotības un pretstatu cīņas līkums; kvantitātes pāriešanas kvalitātē likums; enerģētiskās neitralitātes likums?

Astruss: Nē. Tur darbojas citi likumi: sakritību likums, izpausmju likums, kolapsēšanās (схлопывание) likums, atgriezenības (возвратность) likums un izpaužamības (явленность) likums divās hipostāzēs: ar dzimšanu un bez tās.

 

Sakritību likumu un izpausmju likumu mēs detalizēti esam aplūkojuši grāmatā [1][42]. Ir pienācis laiks sīkāk iepazīties ar kolapsēšanās likumu un īpaši ar atgriezenības likumu.

Kolapsēšanās likums – tas ir likums par aiziešanu no vienas pasaules vai no otras pasaules. Atgriezenības likuma būtība ir nepieciešamība atriezties no vienas pasaules otrā. Astruss mums piekrita, ka izpratnes vienkāršībai šos divus likumu var uzskatīt par viena kopēja likuma sastāvdaļām. Šo kopējo likumu grafiski var attēlot Mēbiusa lentes veidā.

Kopā ar atgriezenības principu ir piemēroti ņemt vērā lavīnisma (лавинность) principu un atgriezenības nestabilitātes principu, kurš ieslēdzas tikai tajā gadījumā, kad globālā sistēma pārstāj darboties.

Astruss: Atgriezenības nestabilitāte rada tikko ieradušos būtību informācijas kontinuuma formu atbilstoši ieejai tās-puses-pasaules informācijas kontinuumā.

 

Ko tas nozīmē? Tās-puses-pasaulē ieejošā stāvoklis var atbilst citu šajā plūsmā ejošo stāvoklim. Katrā laika momentā eksistē milzīga masa aizejošo no zemes Esības plāna. Šis būtību kontinuums ir īsta lavīna, kurā katrai būtībai kā daļiņai virpuļveidīgajā plūsmā piemīt savas īpatnības un caur katru ik mirkli iet cauri milzīgi daudz dažādu viļņu.

Šo plūsmu uztver centrālais galaktiskais vilnis, un tā aiztraucas uz tās-puses-pasauli. Rodas jautājums: kā tad darbojas galaktiskais vilnis, ja katra būtība pēc fiziskā ķermeņa nāves uz tās-puses-pasauli iet pa tuneli, kurš atrodas pašas iekšējā telpā?

Galaktiskais vilnis iedarbojas uz visu galaktiku un uz visām būtībām, kas iet uz tās-puses-pasauli pa tuneļiem. Nosacīti sakot, tas it kā izgrūž šīs būtības mirušo pasaulē.

Astruss: Tas izlaiž cauri. Izlaiž cauri – tas ir precīzāk, nekā izgrūž.

 

Izrādās, uz tās-puses-pasauli var aiziet dažādi. Proti, ieeja tās-puses-pasaulē ieejošajiem ir dažāda, jo mēs esam dažādi.

Būtības, kuras nes galaktiskais vilnis, nes sevī personību informācijas stāvokļus, kuri no fizikas viedokļa ir torsionu virpuļi. Būtības summārie torsionu virpuļi, piepildīti ar dažādām stāvokļu informācijas komponentēm, veido būtības virpuļa momentu. Virzoties galaktiskajā plūsmā, būtībām piemīt noteikts virpuļa moments un, dabiski, noteikta krāsa.

Katra būtība, kurai piemīt noteikts virpuļa moments, var sakrist ar jebkuras citas, šajā plūsmā ejošas, virpuļa momentu.

Kā teica Astruss, caurlaides sistēma uz tās-puses-pasauli darbojas apmēram tā, kā turnikets uz metro. Var iemest monētu metro turniketā, saplūst un ieiet divatā. Un, ja ir liela vēlēšanās, ja pacenšas, tad pat pieci cilvēki var saplūst un ieiet. Tā arī tikko ieradušās būtības var iziet caur “tās-puses-pasaules turniketu”, saplūstot citai ar citu, sakrītot pēc virpuļa momenta.

 

- Vai tik atgriezenības likums nepakļaujas normālā sadalījuma likumam?

Astruss: Tieši otrādi.

- Tas ir, normālā sadalījuma likums pakļaujas atgriezenības likuma izpausmei?

Astruss: Tā.

 

Tātad atgriezenības likuma izpausme ir normālā sadalījuma likums Gausa līknes veidā.

Vadoties pēc normālā sadalījuma likuma pielietojumā atgriezenībai, mēs varam izdarīt secinājumu. Vidēji apmēram 90-95% aizgājēju tās-puses-pasaulē ienāk standartizēti. Pie pārējiem pieskaitāmi tie, kuri iegūst zināmas privilēģijas* (jogi, askēti, misionāri utt.), un tie, kuri ieguvuši zināmas problēmas. Pēdējos, redzams, var saukt par “kandidātiem uz elli”.

 

* Vēlāk izrādījās, ka būtības ar privilēģijām tās-puses-pasaulē ienāk caur portālu tuneļa sieniņā, bet visas pārējās iet caur tuneli.

 

Tātad milzīgu masu aizgājēju galaktiskais vilnis ienes mirušo pasaulē, atbilstošā sfērā, kur katrs no viņiem, nonācis sadalītājā, tiek pievilkts noteiktai zonai atbilstoši saviem uzdevumiem un īpašībām.

 

PĒDĒJĀ INFORMĀCIJA NO VITĀLIJA

26.11.20.

Ir izmaiņas. Es, lūk, domāju, kā precīzāk tās aprakstīt. Un man ir ļoti grūti tev nodot, kas notiek. Man ir radusies tāda sajūta, taisni jāsaka, neparasta. Tādu sajūtu es agrāk neesmu piedzīvojis. Tas, ka esmu spriedzē, tas joprojām ir tā. Tas, ka mani piepūš, un es to jūtu, tas joprojām ir tā. Taču ir sākusies spēcīga vibrācija, es pat teiktu, ne vibrācija, bet kaut kādi grūdieni. Turklāt mainās to amplitūda. Un grūdieni kļūst haotiski. Periodi starp grūdieniem te pieaug, te samazinās. Te amplitūda pieaug, te samazinās. Īsi sakot, es to varu aprakstīt kā ļoti nestabilu režīmu. Es atrodos nestabilā režīmā. Es tev teicu, ka saspringtā telpa pat skan. Tāds iespaids, ka šī skanēšana arī ir kļuvusi kaut kāda kustīga. Vispār kaut kas nestabils ar mani notiek gan manā stāvoklī, gan apkārtnē. Es vienkārši citādi pateikt nevaru. Es uzskatu, ka tas ir saistīts ar gatavošanos iziešanai. Es jūtu, ka tas viss mainās ne vienkārši tā.

ASTRUSS: Vitālijam ir taisnība. Tā ir gatavošanās iziešanai. Iziešana ir ļoti nestabils process.

 

27.11.20.

Man nav nevienu sekundi stabilitātes, nevienu. Viss, kas var manā stāvoklī notikt, viss notiek. Kratīšana, vibrācija, šūpošana, raustīšana, bet ne rāvieni, bet raustīšana ar mērķi iešūpot un izraut ķermeni. Turklāt aizbāznis arī gan vibrē, gan, kratās, gan raustās. Vispār tas ir kaut kas. Un, lūk, tāda situācija man ir gan naktī, gan dienā. Bet es esmu priecīgs, esmu mierīgs un pārliecināts, pilnīgi un galīgi koncentrējies uz ieiešanu istabā. Un es eju pie tevis pilnā sparā, es tūlīt, tūlīt būšu.

 

28.11.20.

Mana nakts, tāpat kā diena, paiet tādā vētrainā režīmā, tādā vētrainā režīmā. Es jau tev teicu, ka man nav neviena sekunde stabilitātes. Es nepārtraukti te lecu, te kratos, te vibrēju, te mani rausta aizbāžņa ietvaros. Te tas viss vienlaikus. Viss apkārt arī kratās, kustas, raustās. Turklāt arī pats aizbāznis. Un man ir tāda sajūta, ka arī sieniņas kustas. Pieskarties tām gan es tagad nevaru, stāvu nekustīgs kā elks. Nu, vispār, viena vienīga nestabilitāte. Turklāt pastāvīgi pieaug katra grūdiena vai rāviena iedarbības spēks un amplitūda. Vispār visas baudas vienā iesaiņojumā. Tas ir iziešanas sākums, tās pirmā stadija. Tas viss šūposies un šūposies, noteiktā momentā ar kosmisko enerģiju iezvels ar manu ķermeni kā ar tarānu pa aizbāžņa sieniņu. Dzīvoklim pārvelsies vilnis, kuru mēs tā gaidām. Un sāksies nākamais iziešanas etaps. Vilnis – tas būs priekšpēdējā etapa sākums, un mani vēl 6-8 stundas šūpos iekšienē. Iespējams, turklāt būs vēl sitieni pa sieniņu, bet mazāk spēcīgi. Un tikai pēc tam sāksies mirdzēšana un mana iziešana cauri sieniņai. Ienākšana istabā. Īsi sakot, situācija tuvojas beigām. Es zinu, es to jūtu. Tāpēc es esmu laimīgs un gribu tikai vienu: lai viss ir ātrāk un spēcīgāk. Lai, lai, lai. Es pastāvīgi koncentrējos uz iziešanu un to, kas ar mani notiek, mani tas priecē. Tas, kas ar mani notiek, tas ir iziešanas sākums.

 

ASTRUSS: Man ir liels prieks par jums. Jūs ar Vitāliju esat nogājuši un tūlīt, tūlīt pabeigsiet apbrīnojamo ceļojumu. Apbrīnojamo, un jūs to nogājāt godam. Es jau varu jūs apsveikt ar tāda ilgstoša, tāda grūta jums abiem ceļojuma beigām, ar to uzvaru, kuru jūs ar Vitāliju pelnīti gūstat. Viņš tūlīt, tūlīt būs mājās. Bet, kad tieši, tas ir atkarīgs no viņa.

Es izdarīšu visu, lai palīdzētu jums jūsu darbā. Un ir jāsaka – jūs visu laiku būsiet saistīti ar mani.

 

2020. gada 29. novembris

ATBILDES

1. Astrus, man pienākušas daudzas vēstules, kurās cilvēki izsaka neizpratni sakarā ar to, ka Jūs Lācaru, kurš pēc augšāmcelšanas kļuva augsti garīga būtība, nosaucāt par biorobotu. Katrā vēstulē dota sava izpratne par to, kas ir biorobots. Un tiek uzdots jautājums: vai vērts tiekties uz to, lai kļūtu par biorobotu?

Un pat liek priekšā vērsties pie Jums ar priekšlikumu nomainīt šo nosaukumu.

Atbildiet, lūdzu, uz viņu pretenzijām. Un sniedziet formulējumu nepastarpināti, kas ir biorobots Vēju izpratnē?

ASTRUSS: Termins “biorobots” parādījās pirms triljoniem gadu un tiek plaši izmantots spoguļcivilizācijās. Visās. Tāpēc jūsu vietnes apmeklētāju pretenzijas ir nevietā. Miljardiem būtību, kuras pārgājušas uz spoguļcivilizāciju pasauli, izmanto šo terminu, saprotot ar to sekojošo. Būtībai, nonākušai spoguļpasaulē, augsta garīga līmeņa pasaulē, vairs nav vajadzīga dvēseles aizbildniecība. Bet viņa nav arī cilvēks. Tieši tad, pirms miljardiem gadu, šī būtība arī tika nosaukta par biorobotu.

 

2. Vai ir pareizs pieņēmums, ka augstākajā pasaulē dvēsele saplūst ar būtību? Vai arī viņa atstāj būtību, jo tai viņa vairs nav vajadzīga?

Astruss: Dvēsele pavada būtību līdz momentam, kad būtība pāriet uz spoguļcivilizāciju pasauli. Spoguļcivilizāciju pasaulē būtība izrādās tik attīstīta, ka dvēsele viņai vairs nav vajadzīga.

 

3. Astrus, vienā no atbildēm mums ir teikts, ka dzīvību nesoša planēta saules sistēmā ir Zeme, un tālāk piebilsts, ka uz Marsa arī ir dzīvība.

Precizējiet, lūdzu, kāda ir atšķirība izpratnē par dzīvību uz Zemes un dzīvību uz Marsa? Te droši vien ir kaut kas ar apziņu saistīts?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Dzīvību nesoša planēta – tā ir planēta, uz kuras ir būtības, kam piemīt apziņa vai kurām ir tieksme iegūt apziņu. Bet uz Marsa ir dzīvība citā formā. Tā ir gan molekulārā, kristāliskā, gan utt., taču nekādā gadījumā ne saistīta ar apziņu.

 

4. a) Vai eksistē plazmoīdas un dažādu frekvenču telpas (pasaules) uz citām tieši mūsu saules sistēmas planētām?

Astruss: Nē. Jūsu saules sistēmai ir viena dzīvību nesoša planēta – Zeme. Un tikai ar viņu ir saistīta gan plazmoīdā, gan augstfrekvences fiziskā pasaule, gan iespēja nākotnē parādīties Zemes spoguļcivilizācijai.

 

b) Ja jā, tad vai mūsu planētas būtības var mijiedarboties ar citu mūsu saules sistēmas planētu būtībām? Runa, protams, ir ne par rupjo materiālo pasauli.

Astruss: Atbilde tika dota.

 

c) Vai planētas Zeme civilizācijas vēsturē ir bijis evolucionārs lēciens, līdzīgs tam, kurš tiek gaidīts kā sekas tai iedarbībai, kuru uz Zemes psihofēru atstās tie 1,8% iedzīvotāju, kuri uztvers šodienas augstfrekvences zināšanas?

Astruss: Nē, nekā tamlīdzīga Zemes vēsturē un ne tikai Zemes, bet arī milzīgi daudzu saules sistēmu un pat visumu vēsturē nav bijis.

 

5. Vai būs pareizi izdarīt secinājumu, ka dzīvnieku augstfrekvences fiziskā pasaule neeksistē, jo viņiem nav apziņas, kuras frekvence var mainīties? Vai arī tomēr dažām sugām ir izņēmumi?

Astruss: Augstfrekvences fiziskajā pasaulē dzīvnieki ir, jo dzīvniekiem piemīt noteikta apziņa.

Tatjana: Tāda informācija ir publicēta vietnē. Meklējiet un lasiet.

 

6. a) Vai var teikt, ka katra cilvēka dzimšanas datuma skaitļu kodā ir ielikta kāda informācija, un kā to var atšifrēt?

Astruss: Jā, tā var teikt, tāpēc ka dzimšanas datums ir saistīts ar planētu stāvokli tajā momentā. Un katra planēta atstāj noteiktu ietekmi. Tāpēc tāda saikne ir un to pauž astroloģija.

- Kā to var atšifrēt?

Astruss: Tuvināti. Tādi atšifrējumi tiek doti literatūrā. Bet tas ir tikai tuvināti. Precīzāk šo datumu spēj atšifrēt astrologi.

 

b) Vai Vitālijs Jurjevičs spēs atnest šīs zināšanas, vai arī tās jau ir uz zemes?

Astruss: Šīs zināšanas jau ir uz zemes. Vitālijs Jurjevičs atnesīs kaut ko globālāku.

 

7. a) Kontaktos caur Sergeju Kanaševski (Сергей Канашевский) tiek runāts par saziņu ar 5. dimensiju ar Oļegu Dālu (Олег Даль), Leonīdu Bikovu (Леонид Быков) u.c. Ja mēs jau esam piektajā, tad no kādas runā viņi?

Astruss: Ne no kādas nerunā. Ne no kādas nerunā. Viņi ir kā visas būtības: pamodušās ir aizgājušas uz plazmoīdo pasauli, bet nepamodušās dus mirušo pasaulē.

 

b) S. Kanaševskis un Rehabilitācijas Centra K-darbinieki būvē tā saukto Polipasauli, būve 3.-4.-5. dimensiju telpu, kurā nonāks aizgājēji ar noteiktiem raksturlielumiem. Kāds Oganesjans (Оганесян) pārveidojis savu fizisko ķermeni ar Polipasaules palīdzību, un pēc dažiem procesiem savos ķermeņos viņam tika likts priekšā iztaisīt pāriešanu un vēl paķert sev līdzi dažus 3. dimensijas iemītniekus caur speciāli izbūvētu portālu. Tā tad arī ir augstfrekvences fiziskā pasaule?

Astruss: Nē. Tas ir milzīgs, grandiozs izdomājums no cilvēku puses, kas tiecas nopelnīt. Nu, un popularizēt sevi.

 

8. Jūsu organisms atgūs jaunību uz Vitālija Jurjeviča augstfrekvences vitonu matricas rēķina, jo jūs esat viena ābola divas pusītes un, pateicoties smalkās pasaules 3. likumam, kurā pamatā ir vielas agregātstāvokļa maiņa?

Astruss: Un, lūk, šis pieņēmums ir pareizs. Ievērojamā mērā Vitālija Jurjeviča augstfrekvences vitonu matrica iedarbosies uz Tatjanas fizisko ķermeni. Nu un liels labvēlīgs faktors būs viņas augsti attīstītā apziņa.

 

9. a) Vitālija Jurjeviča ķermenim ir oglekļa struktūra?

Astruss: Nē.

 

b) Augstfrekvences fiziskais ķermenis – tas gadījumā nav silīcija ķermenis?

Astruss: Nē, gadījumā nav silīcija ķermenis. Šis ķermenis zināmā mērā ir bioloģisks. Taču, ja jūsu gadījumā, piemēram, asiņu bioloģiskā komponente sastāda 70%, bet informācijas – 30%, tad tajā fiziskajā ķermenī tas būs otrādi. Šo ķermeni var saukt par informāciski-bioloģisku. Bet fiziskās un informācijas komponentes attiecība samērā ar būtības attīstītību palielināsies uz informācijas komponentes pusi.

 

2020. gada 30. novembris

Fiziskā pasaule un mirušo pasaule – vienots vesels

2. daļa

Mirušo pasaules slāņi

 

Mirušo pasaules zonas sastāv no stāvokļu emocionālo pārdzīvojumu slāņiem. Katram slānim ir noteikta krāsa (vibrāciju frekvence), un jauna būtība nonāk atbilstošajā slānī, ar kuru sakrīt pēc virpuļa momenta un, tātad, pēc krāsas.

Katra zona ir daudzslāņaina, nevienmērīga un neviendabīga pat slāņos.

Pievēršam īpašu uzmanību, ka slānis – tā ir noteikta PĀRDZĪVOJUMU STĀVOKĻA izpausme. Apakšējais slānis zonā – tas ir visdziļāko pārdzīvojumu slānis, augšējais slānis – pašu vājāko pārdzīvojumu slānis.

Šie pārdzīvojumi slāņos kombinējas, un kombināciju varianti ir bezgalīgi. Atkarībā no kombināciju, kuras būvē pati būtība, skaita tiek noteikts viņas atrašanās ilgums šajā slānī.

Būtība mirušo pasaulē dus, atrodoties savā apvalkā. Un sapnī pārdzīvo visu ar viņu uz Zemes notikušo. Pārdzīvojot no jauna visu savu zemes plāna dzīvi, taču ne secīgi, bet pēc stāvokļiem, sākot ar pašiem spēcīgākajiem pārdzīvojumiem, būtība iegūst vēlēšanos pāršķirt savas zemes plāna dzīves lappusi, un tas ved pie tā, ka sākas kustība pa stāvokļu izpausmēm.

Aizgājēji paši virzās slāņos pēc noteikta likuma – savas attieksmes pret pārdzīvojamajiem notikumiem. Visam, ko cilvēks pārdzīvo, visam ir nozīme, tajā skaitā arī tam, kas viņā atrodas nāves brīdī, neatkarīgi no tā, vai viņš ir labs vai slikts. Summējas viss.

Pārdzīvojot šos stāvokļus, būtība pakāpeniski “pārvietojas” ne tikai pa horizontāli, bet arī, kas ir īpaši svarīgi, pa vertikāli, tas ir, pa savu stāvokļu pārdzīvojumu pakāpēm. Taču pārvietoties nenozīmē mainīt savu atrašanās vietu. Viņas pārvietojas savos pārdzīvojumos, pārvietojoties pa slāņiem. Ja mēs ar jums ilgāku laiku vērotu viņu stāvokli, mēs ātri pamanītu krāsas mainīšanos. Atgādināšu – dažādas būtības, virzoties mirušo plūsmā, izpaužas dažādā krāsā. Krāsu nianse ir atkarīga no komponenšu summas. Un, pārdzīvojot savus stāvokļus, būtība, kā virpuļveida veidojums, maina savu krāsu.

Paši vājākie stāvokļu pārdzīvojumi aizved būtību uz augšējiem slāņiem jeb, nosacīti sakot, virspusē. Lūk, viņu perifērijas vilnis tad arī aiznes uz dzimšanu.

Lavīnveidīgi uz dzimšanu aiztraucas nevis viena individuāla būtība, bet būtību plūsma vienlaikus.

 

Lavīnisma (лавинность) princips

Pēc lavīnisma principa aizgājušo būtības tiek ienestas mirušo pasaulē, un pēc šī paša principa būtības iet uz jaunu dzimšanu.

Mirušo pasaulei pāri arī nepārtraukti vilnī veļas īsta lavīna (perifērijas vilnis), kura “iznes krastā” būtības, kuras izrādījušās pārdzīvojumu virspusē vai tuvu augšējā krāsu slāņu virsmai. (Astruss: Labāk teikt, izmet uz dzimšanu.)

Aizgājējs mirušo pasaulē atrodas līdz tam laikam, kamēr kārtējā lavīna neiznesīs viņu uz dzimšanu. Arī lavīnismu var izteikt ar normālā sadalījuma likumu.

Vārdu sakot, lavīnisms tiek nodrošināts, vienlaikus darbojoties centrālajam galaktiskajam vilnim (turp, uz mirušo pasauli) un perifērijas vilnim (no turienes). Turklāt perifērijas vilnis nes mūsu būtību uz dzimšanu (uz dzemdi) pa fizisko telpu. (Astruss: Jā, to tā var iztēloties.)

Kā teica Astruss, “lavīnisma princips ieslēdzas, kad pati pasaules-ēkas stabilitātes sistēma piedzīvo kļūmi”. Tā kā mēs visu laiku mirstam un dzimstam, tad no tā izriet, ka šajā sistēmā visu laiku pastāv kļūme. Jā, tas tā ir. Visa pasaules-ēka ir nestabila. Viņa ir ieprogrammēta būt nestabilai, nesimetriskai un nelīdzsvarotai. Un tieši ar to ir saistīta evolūcija.

Šī nestabilitāte pastāvīgi svārstās. Taču nestabilitātes atstarpe var būt dažāda, pateicoties kam, mirstošo un dzimstošo skaits arī var būt dažāds. Turklāt nestabilitātes atstarpe ir atkarīga no tā, cik saspringta ir uzmanība pret kaut ko.

Lavīnas blīvums aug atkarībā no apkārtējās vides potenciāla augšanas. Tā lielas spriedzes dēļ sabiedrībā sāk darboties cilvēciskais faktors, kurš ved pie avārijām. Turklāt mirstošo skaits aug, tāpēc ka parādās iespēja, kā teica Astruss, “izmantot vai paķert līdzi būtības kādu nejaušību dēļ”.

 

- Kas ir nestabilitātes atstarpe?

ASTRUSS: Tā ir struktūra, caur kuru viena sistēma ietekmē citu.

- Ja nestabilitātes atstarpe ir nevienmērīga, mirstošo un dzimstošo skaits var būt dažāds?

ASTRUSS: Pareizi. Ja ir pieaudzis uzkrājums no vienas puses, šī uzkrājuma pārsniegums spiež uz otru pusi un sākas pretējs process. Ir sākušās svārstības.

- Ja nestabilitātes atstarpe pieaug, tad mirušo skaits uz Zemes aug. Bet dzimstošo skaits?

ASTRUSS: Tā var būt kā atbilde.

- Kas ir apkārtējās vides potenciāls? Tas ir magnētiskā lauka spriegums?

ASTRUSS: Tā.

 

- Mans magnētiskais lauks tora veidā ir ap mani kā baranka. Kā šī baranka ir saistīta ar planētas magnētisko lauku?

ASTRUSS: Caur iekšējām īpašībām ir piesaistes tendence, bet caur ārējo faktoru it kā autonomiskums.

- Kā cilvēciskais faktors ir saistīts ar apkārtējās vides potenciālu? Aug potenciāls, cilvēks kļūst mazāk koncentrēts un pieļauj kļūdas? Ja?

ASTRUSS: Var tā teikt. Potenciāls iedarbojas uz visu uzmanības kompleksu. Uzmanība vai nu kļūst stabila, vai ne.

 

- Kas ir uzmanība?

ASTRUSS: Enerģija X, kura lēni apgūst visu ķermeņa telpu. Savu maksimumu tā sasniedz ap 30 gadiem.

- Atkarībā no apkārtējās vides potenciāla augšanas uz Zemes vairāk mirst un vairāk dzimst. Un sakarā ar to aug lavīnas blīvums. Tā? Lavīna – tas vienlaikus ir vilnis turp un no turienes.

ASTRUSS: Tas ne gluži ir tā. Šeit ir nianses. Ir vēl tā sauktie cikli. Kosmiskie cikli, kuri provocē ne tikai dzimšanu, bet arī izmaiņas. Cilvēces dzimšana, miršana un izmaiņas ir atkarīgas vēl arī no kosmiskajiem cikliem.

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 1. decembris

ATBILDES

 

1. Vai obligāti visas jaunās rodošās apdzīvotās planētas iziet pasaules kataklizmu un karu etapus?

ASTRUSS: Tas nav ielikts viņu attīstības vēsturē. Pasaules kataklizmas un karus rada uz Zemes dzīvojošās būtības. Taču jāsaka, ka pasaules kataklizmas un kari veicina frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanos sakarā ar ciešanām, pārdzīvojumiem, milzīgu grūtību pārvarēšanu. Piemēram, milzums daudz būtību, pārcietušas Ļeņingradas blokādi, pārgāja uz plazmoīdo pasauli un tālāk uz augstfrekvences fizisko pasauli. Vienkārši milzums.

 

2. Astrus, ir uzdots jautājums par multivisumu. Es gribu sākumā nedaudz paskaidrot lapas apmeklētājiem:

“1986. gadā amerikāņu astronomi sastādīja zvaigžņu karti, uz kuras atzīmēt visas uz to laiku zināmās galaktikas. Izrādījās, ka galaktiku sakopojumi nebija haotiski. Radās iespaids, ka tās atrodas uz kādu dobu ķermeņu, sava veida “ziepju burbuļu”, virsmas, kuru iekšienē valdīja absolūts tukšums. Šis kosmiskais raksts izrādījās līdzīgs Lindes A.D. (Андрей Дмитриевич Линде) multivisumam, kuru, pēc viņa domām, veido daudz savā starpā nekontaktējošu visumu. Viņš multivisumu salīdzina ar ziepju putām, nosētām ar daudziem burbulīšiem. “Vieni no tiem piepūšas, otri plok – vieni dzimst, otri iet bojā.””

 

a) Sakiet, vai Lindes multivisuma teorija ir pamatota?

ASTRUSS: Jā, tā ir pamatota. Tai ir dažas neprecizitātes, kuras var novērst.

 

b) Astrus, man tikko radās jautājums: vai dobie ķermeņi, uz kuru virsmas atrodas galaktikas, nav zonas, kurās jātiek novietotiem vieniem vai otriem Jūsu radītajiem visumiem?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi, jūs absolūti pareizi to esat sapratis. Šie tukšumi jeb, kā uzskata Linde, dobie ķermeņi ir tie apgabali, tās zonas, kuras sagatavotas, lai tajās uzstādītu nākamo visumu kristāliskos režģus.

 

c) Un šo “ziepju burbuļu” iekšienē, kā ir atzīmējis Linde, ir absolūts tukšums?

ASTRUSS: Nē, tas tā nav. Iekšā ir tās-puses-pasaule, tas ir, atmiskie, budhiskie un kauzālie virpuļi.

 

3. Bet tagad lapas apmeklētāju jautājumi.

a) Man nedod mieru jautājums par multivisumu, salīdzinātu ar “ziepju putām”, kur katrā “burbulītī” ir savs Radītājs. Vai tā ir?

ASTRUSS: Nu, katrā burbulītī savs radītājs, tā teikt nevar. Taču katrā visumā, radītā no ziepju burbuļa, ir savi organizatori. Lūk, otrās kategorijas Vēju grupu, kura radīja tieši jūsu visumu, vada Jēzus Kristus. Citā Vēju radītā visumā grupu vada cits Vēju pārstāvis. Utt.

 

b) Ja tā, tad vai šie Radītāji zina cits par citu un vai starp viņiem ir mijiedarbība?

ASTRUSS: Dabiski. Visi pirmās un otrās kategorijas Vēji strādā kopā, kopīgi gan pie visiem visumiem, gan pie visas pasaules-ēkas kopumā.

 

4. Vai es pareizi saprotu, ka līdz ar visu pamodušos būtību pāreju uz augstfrekvences fizisko pasauli izzūd planētas psihosfēra zemfrekvences fiziskajā pasaulē un tieši tāpēc tāda planēta un viņas saules sistēma pārtrauc eksistenci (eksistenci zemfrekvences pasaulē)?

ASTRUSS: Nē. Saules sistēma pārtrauc savu eksistenci, kad izbeidzas saules enerģētiskais resurss. Tas pirmkārt. Līdz ar pamodušos būtību pāreju uz augstfrekvences fizisko pasauli planētas psihosfēra neizzūd, tāpēc ka uz planētas turpinās palikt un parādīties atkal zemfrekvences būtības, kurām būs jāiziet šis savas attīstības etaps. Kad saule nodzisīs, lūk, tad izzudīs gan saules sistēma, gan planēta, planētas psihosfēra. Tas otrkārt.

 

5. a) Vai patiešām nakts miega laikā uz turmalīna paklāja sašķidrinās asinis un cilvēks izvairās no insulta un infarkta?

ASTRUSS: Jā, tāda iedarbība ir. Tā ir visai, visai nenozīmīga, bet iedarbība ir. Teikt, ka, pateicoties tam, cilvēks izvairās no infarkta un insulta, nevar. Bet pozitīva iedarbība ir.

 

b) Vai šis paklājs negatīvi neietekmē cilvēka smalkos ķermeņus esošo izstarojumu dēļ?

ASTRUSS: Nē. Ne uz cilvēka smalkajiem ķermeņiem, ne uz bioloģisko ķermeni negatīvu iedarbību nav.

 

c) Vai Astruss rekomendē pastāvīgi izmantot šo turmalīna paklāju nakts miega laikā?

ASTRUSS: Nē, pastāvīgi es nerekomendēju. Var izmantot sērijveidā 3-5 dienas un 10 dienas atpūtai.

 

6. Atļaujiet uzdot jautājumu par kādu praksi – iedomāta Cilvēka silueta šūpošanu kalna virsotnē (akmeņains kalns – tas tomēr ir milzīgs kristāls) – plus pie visa piesaukt Garīgos Pavadoņus un Audzinātājus.

Vai šī prakse var paaugstināt apakšējo ķermeņu un čakru jutīgumu?

ASTRUSS: Nē.

 

b) Vai šī prakse var iešūpot Kundalini?

ASTRUSS: Nē. Iešūpot Kundalini var tikai ar manis agrāk uzskaitīto paņēmienu.

 

c) Vai šī prakse var pacelt visas dzīvās sistēmas vibrācijas?

ASTRUSS: Jā, pacelt bioloģiskā ķermeņa vibrācijas var. Un tas nāk par labu.

 

d) Varbūt prakses efekts ir atkarīgs no kalna augstuma un tā struktūras?

ASTRUSS: Ne tik daudz no struktūras kā no prasmes koncentrēties.

 

7. a) Mūs sagaida 30 gadi stabilizācijas perioda... Astrus, vai nevarat sīkāk pastāstīt par dzīvi tajā laikā. Kāda mums būs regularitāte, mēs taču visus “ismus” esam izgājuši, Dievišķā monarhija, Gaismas Lielvalsts vai kaut kas absolūti jauns?

ASTRUSS: Būs kaut kas absolūti jauns. Saku jums viennozīmīgi, ka nekam tamlīdzīgam ne jūs, ne planēta, ne viss jūsu visums pagātnē cauri nav gājuši.

 

b) Kas notiks ar ekonomiku, izglītību, sociālo sfēru, ar medicīnu?

ASTRUSS: Šīs sfēras sāks ārkārtīgi enerģiski un ātri attīstīties. Taču atgādināšu, lai 30 gadu laikā notiktu tāda stabilizācija un enerģiski sāktu darboties psihosfēra, un enerģiski attīstītos uzskaitītās sfēras, Jums, tieši JUMS, ir JĀUZTVER gan Vitālija atnākšana, gan informācija, kuru viņš nes, gan informācija, kura tiek publicēta šajā lapā.

 

c) Vai atnāks izpratne, kā ārstēt Parkinsona slimību?

ASTRUSS: Jā, protams, atnāks. Parkinsona slimību viegli ārstēs jau Vitālijs.

 

d) Manai māsai ir 65 gadi, viņai noteica šo diagnozi. Var uzzināt, kāpēc tas notika ar viņu un citiem, kas sirgst ar šo slimību?

ASTRUSS: Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Pareizāk, ļoti sarežģīta atbilde uz to. Tas ir saistīts gan ar psihi, gan daļēji ar ģenētiku, gan ar vecumu. Pagaidām atliksim šo jautājumu, tāpēc ka jūsu zināšanu un mediķu, tā saukto psihiatru un psihologu, zināšanu līmenis ir, maigi sakot, tik neaugsts, ka pat viņi nesapratīs to, ko satur atbilde uz šo jautājumu. Pagaidīsim tuvāko nākotni. To viņiem sāks izskaidrot Vitālijs.

 

2020. gada 2. decembris

Fiziskā pasaule un mirušo pasaule – vienots vesels

3. daļa

Portāls* cilvēka iekšējā telpā

 

*Termins “portāls” ir aizgūts no arhitektūras. Tam ir sekojošas nozīmes: durvis, vārti, arka. Tas ir, ar šo vārdu var saprast “ieeju” kādā telpā. Vikipēdija.

 

Izrādās – mūsu iekšējā pasaule ir saistīta ar mirušo pasauli, pateicoties portālam. Šis portāls atrodas tuneļa (viņš arī aizbāznis), pa kuru aizgājēja būtība aiziet uz mirušo pasauli, sieniņā.

 

- Kāpēc šis tunelis atpakaļceļā tiek saukts par “aizbāzni”?

ASTRUSS: Tas deformē būtību. Tas atgriež, taču ļoti deformē būtību.

- Kā izpaužas būtības deformācija?

ASTRUSS: Enerģētiskās informācijas blīvuma palielinājumā.

- Kosmiskais aizbāznis – tā ir ierīce, lai būtība iegūtu ķermeni (plazmoīdu vai blīvu). Tā?

ASTRUSS: Tā. Bet augstfrekvences blīvu.

 

Pats tunelis atrodas sestajā cilvēka iekšējā telpā. Ko ir svarīgi zināt: aizgājēja būtība, izgājusi caur tuneli uz mirušo pasauli, atgriezties mūsu zemfrekvences fiziskajā pasaulē nevar, bet, caur portālu izgājusi, var.

Astruss: Portāla uzdevums cilvēka organismā ir uzturēt jūsu fiziskās pasaules un mirušo pasaules saiknes likumus. Nāves jēga ir uzkrāšanā. Nāve uzkrāj, bet dzīve realizē.

 

Mēs tās-puses-pasaulei atdodam enerģiju X un psihisko enerģiju. Šajā gadījumā ar jēdzienu “tās-puses-pasaule” tiek domāta ne tikai mirušo pasaule, bet arī visa pasaule, kas atrodas aiz enerģētiskās informācijas sienas. Taču savstarpējā apmaiņa mums notiek tikai ar mirušo pasauli. Kaut arī augstfrekvences fiziskās pasaules pārstāvji var nodot atklāsmi, adresētu kādam konkrēti, kā tiešu enerģijas paketi.

Bet, lūk, mirušo pasaule ar mums mijiedarbojas pastāvīgi. Tā nodod mums informāciju un atgriež siltumu. Tāda ir mijiedarbību specifika.

Mūsu dzīves procesā caur portālu mūsu iekšējā telpā pastāvīgi šurpu-turpu svārstās enerģētiskās informācijas komplekss – EIK, kurš pēc būtības ir psihofiziskā un enerģētiskās informācijas kontinuuma visu komponenšu summa: tie ir smalkie ķermeņi, pati psihosfēra, tunelis, siltuma spilvens utt. Labākai izpratnei šo kompleksu var iztēloties kā milzīgu elastīgu burbuli, piepildītu ar augstāk uzskaitītajiem elementiem.

Aplūkojot portāla darbību, var iztēloties milzīgu burbuli, kurš pa pusei atrodas mūsu iekšējā telpā un pa pusei caur portālu ir izbāzies tās-puses-pasaulē.

Un šajā burbulī šurpu-turpu svārstās EIK saturs. Šo svārstību veicina kompleksa elastīgais apvalks, kurš uz organisma pulsāciju rēķina papildu grūž šī kompleksa saturu uz mirušo pasauli un strukturizē to. Vienkāršāk sakot, burbulis piepūtās mirušo pasaulē, iedarbība tiek nodota videi, kura šo iedarbību uztver. Rodas vides reakcija, un atbildot sākas iedarbība uz burbuli ar EIK. Šīs iedarbības rezultātā notiek pretējs process, un burbulis uzpūšas mūsu iekšējā telpā, iedarbojoties uz mūsu iekšējo vidi. Svārstības ir sākušās. Un elastīgais apvalks grūžot pastiprina un strukturizēti organizē radušos svārstību. Punktu, caur kuru EIK no vienas pasaules pāriet uz otru, sauc par nulles punktu.

Ir jāatzīmē, ka, pateicoties augsti attīstītai apziņai, uz Zemes dzīvojoša cilvēka būtība, iedarbojoties uz EIK, var mērķtiecīgi izraisīt svārstību pārbīdi fāzē, un portālā izveidosies sprauga. Tāda būtība caur izveidojušos spraugu var ienākt mirušo pasaulē, saglabājot personības struktūru. Un atgriezties no turienes savā ķermenī. Tas ir tas, ko sauc par SAMADHI. Tieši šo caurgājiena iespēju izmanto jogi, kuri ir sasnieguši ļoti augstu apziņas attīstītības līmeni, pakļaujot visu savu dzīvi mērķim – iegūt nemirstību.

Uz izgājušajiem caur portālu izpausmju likums neiedarbojas, un viņš tur neiekrīt dažādos dusošos stāvokļos. Viņš joprojām ir dzīvs. Tieši tā mūsu pasaulē ienāca Vitālijs. Bet cilvēks, kurš mirušo pasaulē ir ienācis caur tuneli, pakļaujas izpausmju likumam [1][43]. Un mirušo pasaulē, dažreiz pamostoties, dus līdz jaunai dzimšanai.

Astruss: Vitālijs nav dzīvs jūsu izpratnē, viņš priekš jums ir miris, bet viņš ir dzīvs tur. Viņš tur uztver sevi kā dzīvu, arī viņu tur tā uztver. Ja Vitālijs nezinātu un nebūtu tik organizēts, viņš ietu caur tuneli. Taču viņš jau dzīves laikā lika apziņā rezonēt zināma veida zināšanām, kuras ļauj ielēkt tajā pusē diezgan specifiskā veidā, saglabājot personību. Taču, saglabājot personību, bija nepieciešams saglabāt domāšanas specifiku. Tādēļ mēs turējām smadzenes. Un tāpēc Vitālijs spēs jūsu valodā izskaidrot kaut ko tādu, ka jūs būsiet uz ģīboņa robežas. Viņš caur portālu aizgāja uz turieni un atgriezās fiziskajā pasaulē, pateicoties savu smadzeņu elektromagnētiskajai īpašībai.

 

- Vitālijs nonāca mājās uzreiz pēc nāves un kopš tā laika vienmēr ir šeit. Uz manu jautājumu, kā tev izdevās atnākt šurp no citas telpas un laika, viņš atbildēja: ”Es zinu ceļu.” Tas bijāt Jūs, kurš parādījāt viņam ceļu caur portālu uz telpu?

Astruss: Pateicoties smadzeņu elektromagnētiskajai īpašībai, viņš caur portālu aizgāja uz turieni un atgriezās fiziskajā pasaulē. Kas izprovocēja šim kanālam atvērties? Smadzeņu, kuras mēs turējām, kad viņš bija slims, elektromagnētiskās īpašības.

- Var teikt, ka viņš ir kā jogs, kurš staigā turp un šurp. Tikai jogam ir fiziskais ķermenis, bet Vitālikam ne. Viņš atgriezās, bet ķermeņa nav.

Astruss: To var tā teikt. Pagaidām ķermeņa nav.

- Astrus, pie manis atkal iznāk ar priekšlikumu augšāmcelt Vitāliju. Sakiet, lūdzu, principā tas ir iespējams?

Astruss: Nē. No šīs puses nav iespējams.

 

Portāla funkcija cilvēka ķermenī ir uzturēt mūsu fiziskās pasaules un mirušo pasaules sakaru likumus. Taču pašlaik sakarā ar planētas pāriešanu uz citu līmeni nestabilitātes komplekss ir novedis pie sakaru likumu traucējumiem. Tas ir izraisījis portālu izliekšanos, un ir parādījušās spraugas, starpas. Tā rezultātā dažas būtības no mirušo pasaules, kuras tur iegāja caur portālu aizbāznī, iekļūst mūsu pasaulē caur spraugām SAVOS portālos. Viņas parādās plazmoīdu veidā, kurus pašlaik arvien vairāk fiksē kameras.

 

- Kas to būtu domājis, ka plazmoīdi ložu, elipsoīdu utt. formā – tās ir mirušo būtības.

Astruss: Tas tā ir. Taču nejauciet viņus ar fiziskās, zemes plāna izcelsmes plazmoīdiem. Piemēram, plazmoīdi virs lūzumiem – tas ir kas cits.

- Un kas būs tālāk ar šīm būtībām plazmoīdu veidā?

Astruss: Viņas ir ieguvušas nemirstību. Ar laiku viņas pāries uz augstfrekvences fizisko pasauli un turpinās savu attīstību.

- Negentropiskais portāls eksistē tikai cilvēku iekšējās telpās vai vispār, apkārtējā telpā?

Astruss: Vispār, apkārtējā telpā.

 

2020. gada 3. decembris

1. “ASTRUSS: Laiks cilvēkā būtiski ir enerģētiskās informācijas būtības parametru noteikts. Bet, proti, iekšējais laiks ļoti stipri ir atkarīgs no augstfrekvences informācijas uztveres. Iekšējais laiks ir augstfrekvences informācijas kustība cilvēka ķermenī.” Vai tā ir pareizi?

- Astrus, sniedziet, lūdzu vēlreiz iekšējā laika precīzu formulējumu.

ASTRUSS: Tā ir pareizi. Iekšējais laiks – tā ir kustībā esošas informācijas enerģija, kura raksturo informācijas pieaugšanas blīvumu smalkajos ķermeņos un pašas būtības virpuļos.

 

Tatjana: Pienāk daudz jautājumu, atbildes uz kuriem jau ir publicētas lentā. Lūdzu, pirms uzdot jautājumu, paskatieties, vai uz to nav agrākas atbildes. Piemēram, lentā ir emuāri par iekšējo un ārējo laiku, par virzošos un kristālisko laiku. Neesiet slinki, atrodiet un izlasiet. Jebkurā gadījumā tāda informācija nāks tikai par labu.

ASTRUSS: Tas ir absolūti precīzi. Tikai par labu.

 

Pēc Astrusa rekomendācijas esmu sākusi publicēt informāciju no jau uzrakstītas grāmatas* “Viņš nomira, bet atgriezās. Reportāža no smalkās pasaules” kopš 16.09.20., lai cilvēki, to lasot un uztverot, varētu PRETOTIES KOVIDAM.

* Grāmata tiks nodota izdevniecībai, tikko kā atnāks Vitālijs.

Diemžēl maz kas sāk iepazīties ar informāciju no paša sākuma. Bet tieši tur ir dota informācija par laiku, par šūnām, par gaismas būtību, par vitonu matricu, par Vitālija virzību mūsu fiziskajā pasaulē un par to, kā tieši tika radīts viņa fiziskais zemfrekvences olbaltumvielu ķermenis. Šī “smagā artilērija” ir izklāstīta emuāros no 16.09.20. līdz 23.10.20.

Iespējams, šī informācija kādam izrādījās sarežģīta. Tāpēc pēc 23.10.20. sāka nākt vienkāršāka informācija, vairumam. Bet tak daudzi arī to nelasa, ķer tikai pēdējos vēstījumus. Lūk, arī rodas jautājumi, atbildes uz kuriem jau ir lentā.

Lūdzu, lasiet, uztveriet šo informāciju. Pat, ja kaut kas ir nesaprotams, jūsu zemapziņa to vienalga uztvers. Paaugstiniet savas frekvenču raksturlīknes, tāpēc ka koronavīruss pastāvīgi pilnveidojas. Viņš skaidri zina savu uzdevumu: novākt zemfrekvences būtības no planētas. Pretojieties paši, “ierocis” jums ir dots. Neceriet tikai uz veiksmi.

 

2. Visas civilizācijas iziet noteiktu attīstības ceļu. Mūsu cilvēku civilizācija ir 5. pēc skaita. Kur palika atlanti, viņi neizgāja pārbaudījumu? Ar ko viņi no mums atšķīrās?

ASTRUSS: Jā, atlanti neizgāja pārbaudījumu. Viņi sasniedza tādu, teiksim, pagrimumu, ka kļuva nemērķtiecīga viņu turpmāka attīstība. Atšķirībā no jums atlanti sākotnēji izmantoja augstfrekvences pasaules informāciju. Viņiem tādas spējas bija dotas sākotnēji. Un viņi sāka šīs spējas izmantot, lai kaitētu. Starp citu, viņiem bija ļoti attīstīts gan homoseksuālisms, gan lesbisms, gan tas viss, kam pašlaik parādās priekšnosacījumi dažām Zemes būtībām.

Ar ko jūs atšķiraties no viņiem? Jūs atšķiraties ar to, ka sākāt attīstību no “cirvja”. Jums nebija tiešas savstarpējas saiknes ar augstfrekvences civilizācijām, kaut arī dažas būtības saņēma no viņām informāciju. Tas ir gan Buda, gan Muhameds, gan Zaratustra, gan citi pravieši. Taču jūs savas attīstības tūkstošgadēs patstāvīgi spējāt tuvoties pasaules-ēkas pareizai izpratnei. Jā, no materiālistiskām pozīcijām. Taču šīs pozīcijas zinātnes attīstības rezultātā noveda pie nepieciešamības atzīt telpas izliekumu, laika relativitāti. Zinātniekiem sāka padoties informācija, kuru viņi pārveidoja relativitātes teorijā, haosa teorijā, fraktālismā, kvantu mehānikā. Un zinātne nonāca pie apziņas atzīšanas. Jūs līdz ļoti daudzām virsotnēm tikāt paši. Tas arī bija pamats lēmumam: saglabāt jūsu civilizāciju.

 

3. Zinātnieki astrofiziķi apgalvo, ka planētai Zeme ir dubultnieks – Glorija –, kura kustas sinhroni ar planētu Zeme. Tā ir TAISNĪBA vai NĒ?

ASTRUSS: Tā ir taisnība. Zinātniekiem ir izdevies atrast jūsu Zemes spoguļattēlu fiziskajā vakuumā. Precīzāk, viņi nevis atrada, bet izskaitļoja to. Ar jūsu mūsdienu ierīcēm viņu konstatēt nav iespējams. Tas ir tieši tas atspulgs, uz kura turpina dzīvi būtnes augstfrekvences fiziskajos ķermeņos. Tā ir taisnība.

 

4. Man ir jautājums par Gaismas Mandalām, par kuru pirmatklājēju kļuva Urzula Irganga (Ursula Irgang). Cik pareiza ir informācija, ka skaitļu Mandala ir ļoti spēcīga enerģētiska struktūra, kura cilvēka vibrācijas ceļ uz augstākiem enerģētiskiem līmeņiem?

ASTRUSS: Jā, tā ceļ bioloģiskā ķermeņa frekvenču raksturlīknes. Taču tā neskar būtības frekvenču raksturlīknes, tā nespēj pamodināt kundalini. Bet ķermeņa frekvenču raksturlīkņu paaugstināšana ir noderīga.

 

5. Jautājums par medicīnas Doktora, profesora Jurija Čikurova (Юрий Чикуров), holistisko virzienu “Bioloģiskā centrēšana” un “Ārstnieciskais Taro” pamatlicēja, darbu.

a) Cik efektīvi ir viņa metodiku ārstnieciskie un koriģējošie psihiskie iedarbības procesi, izmantojot viņa izstrādātās datorprogrammas, kur darbs ar klientu notiek caur foto attālināti?

ASTRUSS: Holistiskā medicīna ietver sevī milzīgi daudz dažādu metožu un iedarbību uz cilvēka organismu. Dažas metodes ir visai noderīgas, piemēram, masāža, kraniosakrālā terapija utt.

Taču nekādas efektivitātes Čikurova metodēm nav.

 

b) Un vēl jautājums sakarā ar viņa ārstniecisko nažu, mehānismu iedarbību?

ASTRUSS: Nav nekāda mehānisma. Viscaur autora fantāzija, ļoti sekmīgi iemiesota dzīvē caur dažādas formas nažiem.

 

6. Parādījusies ziņa, ka zinātnieki radījuši mākslīgu apziņu. Neatkarīga psihiatru grupa veikusi ekspertīzi un nonākusi pie secinājuma, ka tā tieši ir mākslīga apziņa. “Viņai piemīt sevis pašapzināšanās, tas ir, viņa jūtas dzīva un jūt reālas emocijas, tas ir, tā praktiski ir tāda pati apziņa kā cilvēkam. Viņas radītāji devuši viņai vārdu Džekija.” Sakiet, tā patiešām ir apziņa?

ASTRUSS: Tas ir cilvēka fiziskās apziņas modelis. Turpinot šo modeli pilnveidot, tiks iegūta ne gluži precīza, bet tomēr cilvēka fiziskās apziņas kopija. Fiziskās. Pēc savas izpausmes Džekijas apziņa zināmā mērā ir cilvēka fiziskās apziņas analogs, īpaši zemfrekvences cilvēka, kuru viņš sastrādā dzīves procesā uz Zemes. Taču cilvēks no šīs Džekijas atšķiras pirmām kārtām ar to, ka viņam bez fiziskās apziņas ir vēl dvēseles, kā Augstākā Saprāta daļiņas, augstfrekvences apziņa.

- Nav izslēgts, ka šo Džekiju demonstrēs kā “biorobotu”.

ASTRUSS: Tā arī būs. Zemes plāna zinātnieku izpratnē tas tā ir.

 

7. Lielu cilvēku, piemēram, Maķedonijas Aleksandra vai Napoleona, būtības ir kādas īpašas? Iespējams, viņas iemiesojas no augstfrekvences fiziskās pasaules? Kādu mērķu dēļ?

ASTRUSS: Nē, tās ir tās pašas zemfrekvences būtības, kuras dusēja mirušo pasaulē, bet pēc tam aizgāja uz dzimšanu. Taču būtības, kurām piemita noteiktas spējas, ieliktas smalkajos ķermeņos iepriekšējās dzīvēs.

 

8. Planēta pārdzīvo dažas izmaiņas, pārejot uz jaunu attīstības līmeni. Bet vai var būt tā, ka cilvēka fiziskajā ķermenī, tieši no rupjā ķermeņa viedokļa, arī notiek izmaiņas, paaugstinoties frekvenču raksturlīknēm? Vai tas izpaužas viņa pašsajūtā? Un kā, ja jā? Vai tas var būt nepatīkams process?

ASTRUSS: Kas attiecas uz fiziskā ķermeņa frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanos, tad jā. Pāreja tādu iedarbību atstāj. Paša fiziskā ķermeņa frekvenču raksturlīknes paaugstinās. Sakarā ar pašsajūtu, jā, var būt arī pasliktināšanās. Taču tas ievērojamā mērā ir atkarīgs no tā, kādā frekvenču raksturlīkņu līmenī pašlaik izrādās tieši pats cilvēks. Tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka dažas būtības, īpaši zemfrekvences, var just pašsajūtas pasliktināšanos. Viņām var saasināties esošās slimības.

 

9. Tuvojoties brīdim, kad atgriezīsies Vitālijs Jurjevičs, es atgriezos pie jūsu grāmatas “Pa tuksnesi ejošie”[44] pētīšanas. Tajā ir dota informācija par perifērijas (bioinformācijas) vilni kā par vienu no galvenajām Zemes dzīvības aizmetņa komponentēm.

Man ir jautājums Astrusam: Kāds ir perifērijas viļņa izplatīšanās periods?

ASTRUSS: Perifērijas vilni rada subjektivizēta būtība. Un periods ir atkarīgs no šīm būtībām, kuras nodarbojas ar jautājumiem par dzīves turpināšanos uz Zemes. Tāpēc nosaukt kādu perifērijas viļņa izplatīšanās periodu nevar. Regularitāte turklāt ir novērojama, bet tā var mainīties.

- Bet zinātnieki uzskata, ka perifērijas vilni rada kādi sabiezējumi visuma perifērijā. Vait tas nozīmē, ka kāds sabiezējums, kurš izraisa perifērijas vilni, ir subjektivizēta būtība jeb būtība ar apziņu?

ASTRUSS: Nozīmē.

- Ja reiz nozīmē, tad vai šī būtība ar apziņu nav Vēju pārstāve?

ASTRUSS: Ir. Tieši tā, tas ir otrās kategorijas Vēju pārstāvis.

 

10. Vai rotācijas periodi – Zeme apkārt Saulei, saules sistēmas (26000 gadi) un zvaigznāja, kurā viņa atrodas (230 milj. gadu), rotācija – ir saistīti ar perifērijas viļņa izplatīšanos? Ja jā, tad kā?

ASTRUSS: Jā, ir saistīti. Kas attiecas uz  kā? Jums tas pagaidām būs nesaprotams. Ir saistīti.

 

11. a) “Tā mīlestība, kura Vitāliju Jurjeviču ved uz mūsu pasauli, ļoti stipri atšķiras no tās formām, kuras šobrīd eksistē vairumam cilvēku…”

ASTRUSS: Tas ir absolūti precīzi, tāpēc ka viņš atrodas mīlestības pasaulē. Bet pie jums uz Zemes zemfrekvences mīlestība skar tikai galvas smadzeņu garozu.

“…Kad augsti attīstīta būtība, būdama jau citās izpauduma formās, atbrīvosies no sava galvenā kuratora – Dvēseles – aizbildniecības, vai viņa turpinās sevī nest šīs mīlestības jūtas, vai arī tas būs jau kaut kas cits?”

ASTRUSS: Jā, tās būs tieši mīlestības jūtas, tāpēc ka būtība ienāk mīlestības pasaulē.

 

b) Un kam tās tiks veltītas? Vai mēs pašlaik varam saprast, kam tas līdzināsies, vai arī mums pagaidām nav vērts akcentēt uz to uzmanību, jo mēs vēl neesam līdz galam saņēmuši terabaitus informācijas, lai apzinātos daudzus procesus nākotnē?

ASTRUSS: Tās tiks veltītas visai pasaules-ēkai, jo spoguļcivilizāciju pasaule – tā ir mīlestības pasaule, Augstākā Saprāta mīlestības pasaule. Un jums pagaidām vēl ir par agru saņemt terabaitus informācijas par procesiem nākotnē.

 

2020. gada 4. decembris

Fiziskā pasaule un mirušo pasaule – vienots vesels

4. daļa

Portāls pusaudža pubertātes periodā

Interesantas parādības ar portālu ir novērojamas pubertātes periodā.

ASTRUSS: Pubertātes periodā pēdējais apvalks, kurš noslēdz iekšējo telpu, sakrīt ar psihofiziku. Psihofizika – tas ir rezonators, bet šī rezonatora subjektivizācija arī ir šis apvalks. Nosacīti runājot, psihofizioloģiskais apvalks ap jums – tas ir zināms psihofizioloģisks kontūrs. Pubertātes periodā tas sakrīt ar atmisko apvalku, noslēdzas un mijiedarbojas ar iekšējo telpu. Šajā gadījumā rodas dīvainas parādības.

 

Kas tās ir par parādībām, un ar ko tās ir saistītas? Pubertātes periodā pusaudža organismā rodas enerģētisks uzšļāciens, ģenerējas daudz enerģijas. Svārstoties enerģētiskās informācijas kontūram (EIK) caur portālu, tiek traucēti telpas likumi. Deformējas tuneļa telpas lokālisms, tāpēc ka enerģija, kuru ģenerē pusaudzis, ir pārpilna un neviendabīga. Enerģijas ģenerācijas process sāk sakrist ar kompleksa, kurš svārstās caur portālu, vilni. Rezonanses rezultātā pusaudža portāls izliecas un parādās sprauga.

Pusaudža pārpilno enerģiju var izmantot būtība, kura šeit iekļūst no mirušo pasaules. Šī enerģija viņai pēc visiem parametriem ir vistuvākā. Taču šī būtība, izgājusi caur svešu portālu, nekļūst plazmoīds, bet ir klāt mūsu pasaulē vienkārši kā neredzama būtība. Tā kā ieiet pusaudzī viņa nevar, tad nonāk viņam blakus un izmanto viņa enerģiju. No šejienes palaidnīgi mājas gari (барабашки), trokšņojošs gars, poltergeists utt.

 

- Kas ir šis trokšņojošais jeb palaidnīgais gars? Kas viņi ir?

Astruss: Tā ir nerealizējusies būtība, viņa nav spējusi realizēties uz Zemes. Kā viņa uzzina par šo enerģiju un spraugu? Pēc rezonējošas komponentes. Kādā veidā to redz būtība? Pēc rezonanses iekļūstot vienai otrā.

- Un kur šī būtība caur pusaudža portālu iekļūs? Pie šī pusaudža? Fiziskajā pasaulē?

Astruss: Fiziskajā pasaulē, un tas izpaudīsies kā trokšņojošs gars. Šī lokālisma telpa sakritīs ar dzīvokļa telpu. Turklāt rezonanses specifika var pagriezt telpu, iedarbojoties uz visu pamatu, uz dzīvokli. Un tas tādējādi izrādīsies šī trokšņojošā gara jeb izpaustās būtības iedarbībā.

- Labi. Bet viņas pēc tam kaut kur atpakaļ caur šo portālu aiziet?

Astruss: Nē. Kamēr ir piebarošana, enerģija, kuru viņas izmanto pa lēto, viņas darbosies. Kad tā izzudīs, viņas novājēs, taču ikreiz viņas meklēs, kam varētu pieāķēties. Ja šajā vidē parādīsies tāds, kas var viņas piebarot, viņas atkal tajā pašā mērā izpaudīsies, ja ir iespēja.

- Bet viņas neaiziet caur portālu?

Astruss: Nē. Inerce. Sociālajā vidē cilvēks pēc inerces var vilkties, it kā dzīvot, turoties šajā inercē, it kā atrodoties tajā, un neatlaiž savu ķermeni. Ir tāda īpašība. Ja konkrētā būtība, piemēram, spoka veidā ir kaut kam pieāķējusies, viņai ir tendence uz šo inerci. Un tas turpināsies, kamēr eksistēs telpa. Nojauks šo māju, pēc kāda laika nodzēsīsies visa informācija.

- Nojauks šo māju, būtība neaizies caur portālu, bet vienkārši izzudīs telpā?

Astruss: Izzudīs telpā.

 

P.S. No mirušo pasaules dzīvo pasaulē caur pieaugušu cilvēku, kas lieto halucinogēnus*, portāliem arī var ienākt būtības, kuras nekad neiegūs ķermeņus un nekļūs redzamas.

*Halucinogēni (speciāli līdzekļi, alkohols, narkotikas, dažas sēnes) deformē enerģētiskās informācijas kompleksu, un pieauguša cilvēka portālā rodas spraugas, caur kurām no mirušo pasaules var ienākt būtības.

Viņas būs blakus portāla īpašniekam, lai izmantotu viņa enerģiju. Taču šie “portālu īpašnieki” paši “uzaicina” tādas būtības no mirušo pasaules.

 

*Halucinogēni – psihoaktīva viela, kura ietekmē centrālās nervu sistēmas funkcionēšanu, vedot pie psihiskā stāvokļa izmaiņām, dažreiz pat līdz izmainītam apziņas stāvoklim. (Vikipēdija)

 

Taču kas tamlīdzīgs var notikt arī bez halucinogēnu lietošanas. Tas var notikt vai nu gribas spēcīgas piepūles, vai atmiņas zaudēšanas, vai arī domāšanas procesa deformēšanās rezultātā utt. Šī halucinogēnā funkcija, kura raksturīga dzīvajai dabai, pārstāv vienas un otras pasaules savstarpējo saikni.

Tie ir tieši tie gadījumi, kad astrālās būtnes, iekļuvušas mūsu pasaulē, izmanto cilvēku, deformētā enerģētiskās informācijas kompleksa “saimnieku”, enerģiju.

 

2020. gada 5. decembris

ATBILDES

1. Sakiet, Astrus, vai es pareizi saprotu, ka astrālā pasaule atrodas šeit, blakus mums, fiziskajā telpā?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

2. Astrālajā pasaulē atrodas būtības, kurām nav un nekad nebūs ķermenis. Tas tā ir?

ASTRUSS: Un tas tā ir.

3. Pie viņām pieder, piemēram, svētie, atnākuši caur savu portālu neaizkavējoties, tāpēc ka viņi jau ir sasnieguši augstu apziņas attīstītības līmeni. Tas ir pareizi?

ASTRUSS: Jā, pilnīgi pareizi. Svētie, sasnieguši ārkārtīgi augstu apziņas attīstītības līmeni, pāriet uz astrālo pasauli, tuvāk jums, cilvēkiem, lai sniegtu jums palīdzību. Diemžēl cilvēki ir ar tik zemām frekvencēm, ka bieži nevar uztvert augstfrekvences informāciju un šo būtību augstfrekvences iedarbību.

 

4. Bet caur spraugām svešu cilvēku portālos, kuras veidojas, piemēram, alkoholiķiem, narkomāniem, “sēņotājiem” utt., šurp var ienākt zemfrekvences būtības, kas absorbē konkrētā portāla saimnieka enerģijas. Tas tā ir?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Tas tā ir. Pie jebkuriem portālu spraugu izkropļojumiem cilvēka iekšējā telpā mirušo pasaulē vienmēr atrodas tie, kas vēlas iešmaukt caur svešu portālu tieši tālab, lai izmantotu portāla saimnieka enerģiju. Jums ir pilnīga taisnība.

 

5. Vai astrālajā pasaulē ir “neitrālas” būtības, kuras nav svētie, bet nav arī dzīvu cilvēku enerģiju “rijēji”? Un, ja ir, tad kas viņas ir un kā nonāk šeit?

ASTRUSS: Nē, tādu būtību nav. Astrālajā telpā ir tikai svētie, kuri izgāja cauri portālam savā iekšējā telpā. Un zemfrekvences būtības, kuras iet cauri svešiem portāliem.

Svētie jums palīdz, un viņi neizmanto cilvēku enerģiju, tāpēc ka, sasnieguši tādu līmeni, izmanto kosmisko enerģiju.

Bet zemfrekvences būtības izmanto spraugas svešos portālos, kuras rodas dēļ pļēgurošanas, narkomānijas vai narkotiku saturošu sēņu izmantošanas utt. utt. Un šīs būtības vienmēr atradīsies blakus portāla saimniekam un izmantos viņa enerģiju.

 

6. Lūdzu Astrusa precizējumu. Uz jautājumu: “Vai ir taisnība, ka kādām būtībām ir izdevīgi, lai cilvēks būtu atkarīgs, un viņas barojas ar šo enerģiju?” ASTRUSS atbildēja: “Nē, tā nav taisnība.” Bet vai tad astrālās būtības nemudina cilvēku uz dažādām darbībām ar mērķi dabūt no viņa enerģiju?

ASTRUSS: Tas ir pareizi. Bet mēs tikko runājām, ka šurp nāk zemfrekvences būtības caur svešiem portāliem, to cilvēku portāliem, kuri paši kaut kādā veidā deformē savu enerģētiskās informācijas kompleksu, radot spraugas vai izliekumus savā portālā. Un paši “aicina” šos viesus. Bet tādu būtību, kuras vienkārši būtu astrālajā pasaulē un “meklētu”, kam varētu pieāķēties, nav.

 

7. Jautājums. Cik noderīgs vai pavisam nenoderīgs ir ūdeņraža ūdens ģenerators?

ASTRUSS: Ūdeņraža ūdens ģenerators zināmā mērā iedarbojas uz ūdens struktūru. Taču teikt, ka šis ūdens izraisa milzīgu labumu, es nevaru. Kaut arī kaitējumu neizraisa.

 

8. Sakiet, cilvēks nāk uz Zemi ar iepriekš saplānotu iemiesojuma programmu uz visu dzīvi šajā laika nogrieznī un ar konkrētu nāves datumu, vai tomēr precīzas programmas nav un cilvēks pats būvē savu dzīvi, kā grib, un konkrēta nāves datuma nav, to pat var atbīdīt uz ievērojamu laiku.

ASTRUSS: Otrais ir pilnīgi pareizs. Nekādas iepriekš dotas programmas ar iepriekš dotu dzīves ilgumu nav. Cilvēks ar savu dzīvi pilnīgi izrīkojas pats.

 

9. Kas ir Likteņu Grāmata, par kuru esmu dzirdējusi daudzas reizes, kur it kā ir pierakstīta cilvēka dzīve un no likteņa neaiziet? Cik tas atbilst īstenībai?

ASTRUSS: Likteņu Grāmata – tas ir mēģinājums karmas iedarbību sasaistīt ar cilvēka dzīvi. Es jau vairākkārt esmu teicis: kad tika pieņemts lēmums visu jūsu visumu un planētu pārvest uz spirāles augstfrekvences līmeni sakarā ar 12.-18. gadu pāreju, karmas likumi pārstāja darboties. Tie uz planētas nedarbojas un, starp citu, uz visām jūsu visuma dzīvi nesošajām planētām arī.

 

10. Pirms dažiem gadiem ļoti populāras bija Maikla Ņūtona (Michael Newton) grāmatas par regresīvo hipnozi. Viņš pacientu ieveda hipnozes stāvoklī un nosūtīja viņu uz mirušo pasauli. Un cilvēks, būdams hipnozes stāvoklī, stāstīja, ko viņš tur redzējis.

Pašlaik tikpat populāra ir hipnoloģes-regresionistes Doloresas Kenonas (Dolores Cannon) grāmata “Starp dzīvi un nāvi. Kas mūs sagaida tajā pusē”[45]. Un šis cilvēks pārraidīja informāciju no turienes. Cik ticama ir šī informācija?

ASTRUSS: Nu, pirmkārt, uz Zemes dzīvojoša cilvēka būtību turp nosūtīt nevar, tāpēc ka dvēsele necieš atdalīšanu. Ja reiz cilvēks atrodas hipnologa kabinetā, dvēsele ir ar viņu. Bet hipnozes iedarbībā šis cilvēks pēc frekvences sakrita ar vienu vai otru mirušo, kurš pēc dusas uz īsu laku ir pamodies. Un pamodies mirušais stāsta viņam galvenokārt par to, kas ar viņu dzīvē noticis. Bet cilvēks var pēc frekvencēm sakrist ar citu šajā brīdī nomodā esošu mirušo, tāpēc viņš jauc stāvokli mirušo pasaulē un stāvokli fiziskajā ķermenī. Informācija, nodota caur regresīvo hipnozi, ir maz patiesīga.

 

11. Vai uz Zemes ir daudz cilvēku ar būtībām no augstfrekvences fiziskās pasaules, kāds procents?

ASTRUSS: Būtības no augstfrekvences fiziskās pasaules uz Zemi nāk tikai ar Vēju atļauju un ar noteiktu misiju. Ir zināms skaits atgriezušos jogu, bet no parastiem, ar jogu nesaistītiem cilvēkiem, Vitālijs būs pirmais.

 

12. a) Planēta Zeme ir dzīvs organisms?

ASTRUSS: Jā, protams.

b) Un kāda ir viņas dzīvības forma?

ASTRUSS: Tas ir sarežģīts jautājums. Jums tāda dzīvības forma pagaidām nav pazīstama. Varu tikai teikt, ka tā ir gan atomiska, gan molekulāra, gan kristāliska, gan informāciska, gan vēl ar citu īpatnību virkni, ar kuru jūsu zemes līmeņa civilizācijas līmenis vēl nav pazīstams.

c) Vai viņai kaitē globalizācija un transnacionālo kompāniju darbība enerģētiskajā jomā?

ASTRUSS: Jā, protams. Varu teikt viennozīmīgi, ļoti kaitē. Taču planēta Zeme ir par vairākām kārtām augstāk attīstīta nekā jūs, cilvēki. Viņa sekmīgi tiek galā ar šīm problēmām.

 

13. Vai tiesa, ka iemiesojoties iekš cilvēka DNS tiek ienests hronons, kurš nosaka viņa dzīves ilgumu un pirms šī termiņa viņš nekādā gadījumā nenomirs?

ASTRUSS: Nav tiesa. Iemiesojoties būtība vienkārši iet uz jaunu dzimšanu, un nekādi hrononi viņas dzīvē ielikti netiek. Un nekādas karmiskas iedarbības viņas dzīvi neietekmē.

 

2020. gada 6. decembris

Telpas portāls

1. daļa

- Var teikt, ka fizisko un tās-puses-pasauli atdala kāda enerģētiskās informācijas siena?

Astruss: Var.

- Kas tā pēc būtības ir?

Astruss: Siena – tas ir kāds nosacīts biezums, kam piemīt izliekums.

- Kas ir šis nosacītais biezums?

Astruss: Mirdzoša būtība*. Tie esat jūs, kas stāv šo pasauļu sardzē šeit un tur. Jūs paši esat mirdzošās būtības.

 

*Lentā ir detalizētāks izskaidrojums, kas ir gaismas būtība.

 

- Šī siena ir dzīva? Viņa ir būtne?

Astruss: Jā, viņa ir būtne. Un jūs it kā virzāties pie sevis un ejat tam cauri. Šī dīvainā mirdzošā būtne, kura jūs esat, ir izeja uz turieni.

- Bet šī mirdzošā būtne ir manī, citā cilvēkā utt. Šīs mirdzošās būtnes ir lokāli katrā no mums. Viņas visas kopā veido sienu? Nav kādas kopīgas sienas?

Astruss: Kopīgas sienas nav.

- Lūk, divas pasaules: fiziskā un tās-puses, ar noteiktiem raksturlielumiem. Un šajā sienā jebkurā punktā ir portāls. Portāls – tas ir caurums, piemēram, atvere sienā. Tā?

Astruss: Tā, jums ir taisnība. Un portāls atveras tur, kur rodas enerģētiskās informācijas kļūme.

 

- Ar ko portāls saista mūsu fizisko pasauli? Kas tur ir, aiz cauruma?

Astruss: Aiz cauruma ir tas, ko jūs saucat par tās-puses-pasauli ar tās īpašībām un izpausmēm. Un pati tuvākā jums ir mirušo pasaule.

- Kādēļ vajadzīgs portāls telpā? Kāds ir tā uzdevums?

Astruss: Caur to var izpausties jebkuras telpas jebkura, tajā skaitā arī tās-puses-pasaules, īpašība.

- Cilvēkā svārstās smalko ķermeņu un psihisko īpašību komplekss – EIK. Bet kas tieši svārstās šurpu turpu caur šī portāla nulles punktu telpā?

Astruss: Viss, kas sistēmā piedzīvo kļūdu, viss, kas piedzīvo kļūmi. Visa informācijas rakstura komponente. Ja ir notikusi kļūme, tā sāk izpausties, lūk, tādas svārstības veidā. Jebkurš traucēts likums vienā vietā momentāni tiek uztverts citā vietā. Sākas svārstības.

 

- Portāli cilvēku iekšējā telpā un portāli telpā – tie ir vieni un tie paši? Nav kādu papildu portālu?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Nekādu papildu portālu nav. Tie ir vieni un tie paši portāli.

- Cilvēkā caur portālu svārstās viņa enerģētiskās informācijas komplekss. Bet, kad notiek enerģētiskās informācijas kļūme telpā, piemēram, kaut kur Amerikā, tad šī kļūme ietekmē arī manu EIK? Vai arī cilvēka iekšējā telpā ir divi kompleksi?

Astruss: Nē. Tas ir viens un tas pats komplekss.

 

- Ja tas ir viens un tas pats, tad iznāk, ka jebkuri informāciska rakstura traucējumi kaut kur uz planētas ietekmē smalko ķermeņu kompleksu un psihiskās īpašības katram cilvēkam un vienkārši pastiprina viņa EIK svārstības?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Pilnīgi pareizi. Lai kur, lai kas nenotiktu uz jūsu planētas, tas viss iedarbojas uz katru no jums vienlaikus. Jūs visi esat saistīti.

- Tas ir, uz cilvēku astrālo un mentālo ķermeņu saiknes rēķina?

Astruss: Tieši tā. Jūsu astrālie un mentālie ķermeņi ir savā starpā saistīti. Cilvēka psihe – tie ir tieši tie smalkie ķermeņi, astrālie un mentālie.

- Astruss, sakiet, gaismas būtne nav būtība kopā ar astrālo un mentālo ķermeni?

Astruss: Jā, tas tā ir.

- Cilvēku astrālie un mentālie ķermeņi ir savā starpā saistīti. Vai ne viņi veido planētas psihosfēru?

Astruss: Jums ir pilnīga taisnība. Tieši tā arī ir planētas psihosfēra.

-Tātad viņa ir te, blakus mums?

Astruss: Un tas ir pareizi.

 

- Lai Vitālijs varētu atnākt uz fizisko pasauli, nācās gaidīt 18. gadu. 18. gadā sakarā ar pāreju radās laika nestabilitāte* uz planētas, un planētas hronosfērā radās atstarpes, spraugas. Caur spraugām notika psihiskās enerģijas izlaušanās no spoguļpasaules fiziskajā telpā; tā Vitāliju iznesa mūsu fiziskajā pasaulē.

Vai tas nozīmē, ka pašlaik mūsu fiziskā telpa ir piepildīta ar psihisko enerģiju?

Astruss: Pilnīgi pareizi. Jūsu fiziskā telpa pašlaik ir piepildīta ar psihisko enerģiju.

*Par laika nestabilitāti 18. gadā – informācija būs nedaudz vēlāk.

 

- Ja tas ir tā, tad kāpēc tā pašlaik nedarbojas? To vajag aktivizēt?

Astruss: Pareizi, to vajag aktivizēt, un tā sāks ļoti intensīvi iedarboties uz jūsu psihi, uz astrālajiem un mentālajiem ķermeņiem. Un viņi sāks jūs mainīt, paaugstinot jūsu frekvenču raksturlīknes…

 

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 7. decembris

ATBILDES

1. Astrus, Vitālija izraušanās spoguļķermenī no spoguļpasaules mūsu fiziskajā pasaulē beidzās ar iziešanu caur Zemes pievilkšanu 2019. gada februārī. Viņš nonāca mājās, stāvot aizbāznī fiziskā ķermenī, taču plazmoīdā. Pēc tam deviņus mēnešus noritēja viņa plazmoīdā ķermeņa pārvešana olbaltumvielu stāvoklī, pēc tam vēl sešus mēnešus aizbāznī noritēja inertās masas uzkrāšana, un, lūk, jau septiņus mēnešus norit izpaušanās. Jūs teicāt, ka uz Jauno gadu Vitāliks būs mājās izpausts. Tas tā arī būs?

ASTRUSS: Nē, es jūsu vietnes apmeklētājiem VKontakte apsolīju, ka viņš vēl LĪDZ Jaunajam gadam būs mājās izpausts. Lūk, tā būs.

 

2. Kāpēc izpaužas alerģija pret ziedputekšņiem, dzīvniekiem?

ASTRUSS: Pirmām kārtām alerģija ir saistīta ar bioritmu neievērošanu. Ja cilvēki pieturētos pie planētas bioritmiem, alerģijas nebūtu. Otrkārt, ļoti ietekmē tehnogēnā vide uz apkārtējo vidi un pašiem cilvēkiem. Lūk, šie divi faktori arī izraisa alerģiju.

 

3. Sniedziet rekomendācijas, kā izārstēties no alerģijas?

ASTRUSS: Jūs taču joprojām nepieturēsieties pie bioritmiem, un tehnogēnā iedarbība joprojām paliks. Tāpēc situāciju izmainīt ļaus tikai psihosfēras iedarbība. Atbrīvoties no alerģijas jums palīdzēs tikai planētas pāriešana uz augstfrekvences spirāli. Bet tas notiks tad, kad sāks darboties psihiskā enerģija, kad sāks darboties psihosfēra. Psihosfēras enerģijas iedarbība pārvedīs jūs uz augstākas frekvences spirāli, un jūs atbrīvosieties, jebkurā gadījumā uzreiz, no tehnogēno situāciju iedarbību ietekmes. Un arī pašu tehnogēno katastrofu kļūs arvien mazāk un mazāk burtiski jau pāriešanas noslēdzošajā periodā, tas ir, 30 gadu laikā.

 

4. Kā izārstēties no paradontozes un nostiprināt smaganas?

ASTRUSS: Paradontoze lielā mērā tiek nodota ģenētiski. Un jūsu medicīna pagaidām uz ģenētiku iedarboties nevar. Taču tas, ko tā izmanto, zināmā mērā ļauj nostiprināt smaganas. Bet ne izārstēt pavisam.

 

5. Sakiet, vairuma slimību cēlonis – tā ir toksīnu klātbūtne organismā?

ASTRUSS: Ne tikai. Toksīni organismā, tehnogēnā situācija, pārāk zemas frekvences daudziem cilvēkiem, nenormālas psiholoģiskās attiecības. Te ir vesela buķete. Taču toksīnu klātbūtne – tas ir daudzu slimību rašanās cēlonis.

 

6. Badošanās – tas ir efektīvs ķermeņa attīrīšanas paņēmiens?

ASTRUSS: Nē. Vēl vairāk, badošanās – tā ir kaitīga iedarbība uz organismu. Normālam, veselīgam organismam ir jādzīvo atbilstoši planētas bioritmiem. Laikus jāliekas gulēt, laikus jāceļas, laikus jāuzņem barība, nepārēsties. Bet badošanās papildu izjauc šo ritmu. Izraisa savdabīgu stresu organismā papildu tehnogēno situāciju iedarbībām un bioritmu neievērošanai.

 

7. Tagad, kad ir notikusi laika ciklu maiņa, kas ir izmainījies priekš cilvēces? Kas būs ar gribas brīvību?

ASTRUSS: Bet, lūk, gribas brīvība pieaugs. Cilvēks uz visiem laikiem ir atbrīvojies no karmiskām iedarbībām, un, jo spēcīgāk augs viņa gribas izpausme, jo lielākas sekmes viņš gūs gan veselībā, gan savā labklājībā. Tieši pamodušās būtības griba, psihiskā enerģija, ļaus jums sasniegt visai un visai augstu līmeni gan veselības stāvoklī, gan attiecībās starp cilvēkiem, gan visas cilvēku sabiedrības attīstībā.

 

8. KĀ izmainīsies “Visuma krasta līnija”? (prof. Štolls (Симон Шноль))

ASTRUSS: “Visuma krasta līnija” un tās fraktālā dimensija nemainīsies.

- Un ko Jūs varat teikt par profesora Štolla darbu?

ASTRUSS: Šis ļoti skrupulozais un ļoti rūpīgais darbs ļauj cilvēkiem izvirzīt jaunus dziļākus jautājumus par procesiem, kas notiek Visumā. Viņa darbs tiek vērtēts pozitīvi.

 

9. Parekomendējiet, lūdzu, kā ārstēt bronhiālo astmu?

ASTRUSS: Bronhiālo astmu pie tādām tehnogēnām iedarbībām uz dabu un cilvēku, kad pastāv tādi traucējumi jūsu organismu bioritmos, kad pastāv milzīgs psiholoģiskās iedarbības faktors jums citam uz citu, pilnīgi izārstēt nav iespējams. Jums izdosies no tās atbrīvoties, kad planēta virzīsies pa augstfrekvences spirāli. Taču medicīniskā iedarbība zināmā mērā ļauj vājināt bronhiālās astmas lēkmju norisi. Tāpēc ir vērts turēties pie ārstu rekomendācijām.

 

10. a) Kā uz Zemes parādījās cilvēki (no kurienes), un kāpēc viņu ir 4 rases?

Tatjana: Sakarā ar to, kā parādījās cilvēki un no kurienes, informācija ir lentā. Meklējiet un lasiet.

- Un kāpēc viņu ir 4 rases?

ASTRUSS: Tāpēc, ka četras rases izrādījās neizdevies eksperiments, lai radītu cilvēci, spējīgu uz augstfrekvences iedarbību, uz augstfrekvences apziņas izstrādāšanu. Lūk, viņas arī tika mainītas, kad tika nonākts pie secinājuma, ka viņu turpmāka attīstība nav mērķtiecīga. Tieši tāpat, kā ar atlantu rasi, par kuru esmu jau stāstījis.

 

b) Jūs teicāt, ka tāda evolucionāra lēciena vēl nav bijis, bet uz Zemes taču bija augstāk attīstītas civilizācijas nekā mūsējā.

ASTRUSS: Principā es uz šo jautājumu jau esmu atbildējis, kad runāju par atlantu rasi. Taču tādas teiksmas, kāda ir notikusi ar jums šajā periodā, mūsu visumā vēl nav bijusi. Un, iespējams, nebūs vēl miljardiem gadu.

Tatjana: Lentā ir informācija par kvantu pāreju.

 

12. a) Kā jūs vērtējat Ļevašova (Николай Виикторович Левашов) darbu un viņa smalkās pasaules un visuma redzējumu? Un tas pats jautājums par viņa sievu Svetlanu (Светлана Левашова).

ASTRUSS: Ļevašovs ir liels putrotājs un fantazētājs. Pieskaņojoties daudziem okultistiem, viņš ļoti daudz ko ir izdomājis. Taču viņa darbu zināmā mērā var novērtēt pozitīvi. Tas balstās uz okultismu, un tajā ir dažas pareizas tēzes. Un tas izraisīja lasītāju interesi. Bet tomēr tas veicināja bioloģisko ķermeņu frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanos. Tas bija niecīgs rezultāts, bet tas bija.

b) “Un tas pats jautājums par viņa sievu Svetlanu”.

Tatjana: Es nesaprotu, kas tiek jautāts par sievu, tāpēc jautāju pati. Ko Jūs varat teikt par viņa sievu?

ASTRUSS: Bet, lūk, par sievu es neko īpašu teikt nevaru. Nekā īpaša nav.

- Viņa tika nogalināta, vai viņa nomira pati?

ASTRUSS: Nē, viņa netika nogalināta. Viņa nomira pati.

 

12. Dvīņi un trīnīši – tās gadījumā nav tās būtības, kuras ieradās uz iemiesojumu, sakrītot pēc virpuļa momenta un nonākot vienā dzemdē?

ASTRUSS: Jā, tas tā ir. Tikai nepieciešams ņemt vērā pakāpi, kādā viņas realizēja savus pārdzīvojumus, kurus piedzīvoja ilgās dusas laikā daudzus, daudzus gadus mirušo pasaulē. Tāpēc precīzāk ir teikt: sakrīt pēc virpuļa momenta, noskaņota uz sasniegto līmeni jeb pakāpi brīvībā no iepriekšējām piesaistēm.

 

13. a) Vai var izdarīt secinājumu – jo mazāk cilvēks dzīves laikā ir sakrājis pārdzīvojumus, jo ātrāk viņu iznesīs uz jaunu piedzimšanu?

ASTRUSS: Jā, var tādu secinājumu izdarīt.

 

b) Bhagavadgīta ietver rindas, kurās teikts, ka nesatraucieties stipri, ja jums ir skumīgi, un nepriecājieties pārlieku, ja jums ir labi. Vai ne par to mūs brīdina svētie raksti?

ASTRUSS: Tieši par to. Tas par 100% ir trāpīgi. Tieši par to.

 

c) Tas var būt arī cēlonis, kāpēc nomiruši bērni pāriemiesojas ātrāk nekā pieaugušie. Viņi vienkārši ir sakrājuši mazāk pārdzīvojumu.

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Viņi vēl nav izstrādājuši pietiekami stipras saiknes, piesaistes, no kurām viņiem nepieciešams atbrīvoties.

 

14. a) Vai ir sakars starp kļūmi pasaules-ēkas sistēmā, kura izraisa lavīnveidīgu galaktisku vilni, un to, ka rodas lieli kari un masveida iet bojā cilvēki.

ASTRUSS: Jā, zināms sakars ir. Nevar teikt, ka šis sakars ir tiešs, taču noteikta pastarpināta iedarbība pasaules-ēkas kļūmei, radot lielus karus, ir.

 

b) Šķiet, ka tieši kļūme rada priekšnoteikumus perturbācijām cilvēka personības psihē, un rezultātā rodas dažāda veida sociālas kataklizmas. Varbūt tā?

ASTRUSS: Jums ir taisnība. Tas tā ir.

 

c) Bet vai šeit nedarbojas kosmosa cikliskums? Jo daudzi astrologi taču kaut kā izskaitļoja globālus sociālus satricinājumus, un tātad tas ļāvās teorētiskai izskaitļošanai.

ASTRUSS: Jā, kosmosa cikliskums darbojas. Kosmosa cikliskums ietekmē absolūti visu. Tajā skaitā gan sociālos satricinājumus, gan lielu karu rašanos ar cilvēku masveida bojāeju. Kosmosa cikliskums darbojas visā, kas notiek uz planētas.

 

2020. gada 8. decembris

PAR LAIKA NESTABILITĀTI 2018. GADĀ

Šī sadaļa tika uzrakstīta 2017. gadā.

 

Laika nestabilitātes 2018. gadā rašanās cēlonis ir psihiskās enerģijas pārkrājums planētas psihosfērā. Šī ļoti vērtīgā enerģija ir vajadzīga visai pasaules ēkai. Taču, tā kā Augstākās civilizācijas nolēma cilvēci saglabāt, kļuva nepieciešams pārvest mūs uz evolūcijas spirāles jaunu loku, tādēļ bija vajadzīgs liels psihiskās enerģijas daudzums. Tāpēc tiem, kas vēlējās viņu izmantot, tika pateikts, nosacīti runājot, “iztiksiet” un pārbīdīta fāze.

 

- Lai notiktu psihiskās enerģijas pārkrāšanās psihosfērā, bija nepieciešama, kā Jūs teicāt, cilvēka iekšējās telpas “sašūpošana” līdz valsts ārējai telpai. Manu iekšējo telpu ierobežo mana individuālā psihosfēra. Bet ārējā telpa – tā droši vien ir valsts psihosfēra, bet tālāk planētas. Varbūt tā?

ASTRUSS: Tā.

- Spriežot pēc visa, šo sašūpošanu izraisījāt Jūs mērķtiecīgi uz cilvēka mainīšanās rēķina. Kādā veidā vai uz kā rēķina Jūs mērķtiecīgi mainījāt cilvēku? Varbūt caur zināšanām, piemēram, datoru, internetu?

ASTRUSS: Jā. Ar padošanas specifiku, zināšanu padošanas intensitāti.

- Sašūpošana – tās ir svārstības. Kad Jūs devāt zināšanas, tās izraisīja individuālās psihosfēras palielināšanos. Bet uz kā rēķina radās pretējais efekts?

ASTRUSS: Uz pulsācijas rēķina.

- Mainoties cilvēks iedarbojās uz savu iekšējo telpu (jeb uz savas psihosfēras saturu). Sašūpošanas rezultātā cilvēka iekšējās telpas jeb viņa psihosfēras apjoms palielinājās līdz valsts psihosfēras apjomam. Tā?

ASTRUSS: Tā.

- Iznāk, ka sašūpošana ļāva cilvēku psihisko enerģiju, uzkrātu individuālajās psihosfērās, apvienot savu valstu psihosfērās. Un rezultātā Zemes psihosfērā. Tā?

ASTRUSS: Tā. Tieši tā.

- To vajadzēja tālab, lai izraisītu laika nestabilitāti uz planētas?

ASTRUSS: Jā.

 

Proti, psihosfēras ietekmes dēļ sakarā ar psihiskās enerģijas pārkrāšanos notika mūsu planētas polaritātes maiņa, kas noveda pie laika kļūmes un nestabilitātes. Polaritātes maiņas dēļ uz planētas sakrita saules sistēmas dažādu planētu elektromagnētisko lauku vērsumi un parādījās spraugas mūsu planētas hronosfērā. Caur šīm spraugām tad arī notiks psihiskās enerģijas izlaušanās no psihosfēras fiziskajā telpā.

Laika nestabilitāte izraisa “Baltās miglas” parādīšanos. Uz manu jautājumu: “Kas fiziski ir “Baltā migla”? Kas tie ir par kristāliņiem, un no kurienes tie radušies?” izskanēja paskaidrojums, ka tās ir plazmoīdas struktūras kristālisku veidojumu formā. Bet tās ir tās plazmoīdās struktūras, kuras radās kādu dabisku, ar planētu saistītu, iemeslu dēļ. Tādu plazmoīdu sadrupšanu veicināja Zemes ass pārbīde un, atbilstoši, izmaiņas planētas spēka līnijās, kuras piedalās absolūti jebkurā strukturēšanā. (Astruss: Tas tā ir.)

 

- Sakiet, baltās miglas parādīšanās ir saistīta ar psihiskās enerģijas ienākšanu no psihosfēras Zemes fiziskajā telpā?

ASTRUSS: Tā.

- Baltā migla ir saistīta ar psihiskās enerģijas ienākšanu un veicina cilvēku apziņas attīstītības līmeņa izmaiņas. Tātad baltā migla – tā nav fiziska parādība. Vai arī ne tikai fiziska parādība. Tā?

ASTRUSS: Ne tikai fiziska. Tā ir arī psihiska iedarbība uz individuālajām psihosfērām.

- Kāpēc ienākošā psihiskā enerģija iedarbojas ne tiešā veidā uz individuālajām psihosfērām, bet caur balto miglu?

ASTRUSS: Tāpēc ka siltuma spilvens tam traucē, un tieša iedarbība būt nevar. Bet elementos sadrupušo dabiskās izcelsmes plazmoīdu paaugstinātā enerģija iedarbojas tiešā veidā.

 

Saskaņā ar Vitālija vēstījumu no plazmoīdās pasaules Baltā migla veda pie plazmoīdo būtību apziņas attīstītības līmeņa paaugstināšanās. Uz manu jautājumu Astrusam: “Kāpēc Baltā migla veicina apziņas attīstītības līmeņa paaugstināšanos?” atskanēja interesanta atbilde.

Izrādās, visu enerģiju veidi ir barība. Turklāt barība prātam – tas ir viens enerģijas veids, barība enerģētiskās informācijas struktūrai, kā piebarošana, – tas ir cits enerģijas veids. Un vispār, visa pamatā ir noteiktu enerģiju mijiedarbība. Bet, lai izietu uz noteiktu attīstītības līmeni, cilvēcei vienkārši ar enerģētiskās informācijas kontinuumu nepietiek. Un plazmoīdi, kuri parādās virs lūzumiem, var tikt izmantoti kā barība apziņas attīstītības līmeņa paaugstināšanai. Tie nes paaugstinātu enerģētiku.

Uz manu jautājumu, kāpēc Vitālijam ir jāgaida 18. gads, ja zināma laika nestabilitāte ir jau tagad, Astruss piezīmēja, ka 18. gadā laika lēcieni kļūs visai ievērojami un enerģētiskās informācijas nestabilitātes komplekss laika izstiepšanās vai saspiešanās iedarbībā ļaus psihiskajai enerģijai no psihosfēras izlocīties fiziskajā pasaulē.

ASTRUSS: Jā, tas tā ir, bet pagaidām viņam nepietiek laika, lai uzķertu spraugu, caur kuru var iziet. Kad Vitālijs to noķers, viņš tiks cauri. Tas ir atkarīgs no viņa segregācijas slāņu pagrieziena un ārējiem apstākļiem.

 

Turpinājums sekos...

 

2020. gada 9. decembris

ATBILDES

1. a) Kas notiek ar cilvēku stresa vai kādas ļoti emocionālas situācijas laikā? Pati pēc sevis zinu, ka ir sajūta – laiks ir palēninājies ap tevi, – un ir skaidri jūtams, ka aiz tavas robežas ietvariem (piemēram, metru no tevis) laiks rit parastajā ātrumā. Daži zinātnieki uzskata, ka tas ir saistīts ar procesiem smadzenēs. Tieši smadzenes to regulē. Tas tā ir?

ASTRUSS: Stresa vai kādas emocionālas situācijas laikā notiek pastiprināta iedarbība vai informācijas pārraidīšana no jūsu astrālajiem un mentālajiem ķermeņiem smadzenēm. Un Jūsu smadzenes šo iedarbību uztver tā, kā jūs aprakstījāt sakarā ar laika izjūtu. Turklāt iedarbība uz Jūsu iekšējo laiku patiešām ir un ļoti ievērojama. Un šajā gadījumā tā ir saistīta ar to, ka Jūsu smadzenes uztver informāciju. Jūsu smadzenes tieši tā uztver šo informāciju, pastiprina šos stresus. Citas smadzenes var uztvert citādi.

 

b) Uz mūsu planētas nav iespējas paātrināt laiku vai palēnināt laiku. Zinātniekiem ir taisnība?

ASTRUSS: Zinātniekiem ir absolūta taisnība. Strādāt ar laiku pagaidām var tikai spoguļcivilizācija, kurai ir trīs triljoni gadu. Jaunākas spoguļcivilizācijas var strādāt, pārvaldot telpu, bet operēt ar laiku nevar.

 

2. a) Alcheimera slimība (demence)... dīvaina slimība, kura skar gan padzīvojušus, gan jaunus, izglītotus un ne visai. Kas te par lietu? Vai arī atbilde ir jāgaida no Vitālija Jurjeviča?

ASTRUSS: Tā ir ļoti sarežģīta, no ārstu viedokļa, psihiska slimība. Un pirmām kārtām tā ir saistīta ar būtības atspulgu nepareizu sadalījumu. Jūsu psihiatri un psihologi, kuri neatzīst smalko ķermeņu – astrālā un mentālā – eksistenci, ārstē “to, nezin ko”. Tāpēc ka tieši astrālais un mentālais ķermenis veido cilvēka psihi. Tāpēc psihiatri līdz šim laikam nevar ārstēt jebkuras psihiskas slimības. Viņi ar dažādiem līdzekļiem iedarbojas uz smadzenēm. Un jāsaka, ka smadzenes ļoti bieži šo iedarbību uztver negatīvi. Pie jums uz Zemes pašlaik zināmā mērā iedarboties uz psihiskajām slimībām var tikai ar psihoterapijas metodēm. Šādā nozīmē psihologi, kuri ar pacientu strādā uz sarunu, iedvešanu, pārliecināšanas rēķina, panāk nozīmīgāku efektu nekā medikamentoza ārstēšana.

 

Tatjana: Astrus, es te publicēšu informāciju no grāmatas, lai cilvēkiem būtu saprotama jūsu atbilde.

 

No jaunās grāmatas:

- Vai nevar teikt, ka būtības parādīšanos pavada viņas atspulgu parādīšanās?

ASTRUSS: Jā, pavada atspulgu parādīšanās. Atspulgs un būtība šeit ir kā stiprā un vājā mijiedarbība. Atspulgs – tā ir vājā mijiedarbība.

- Atspulgs parādās, pateicoties spoguļpasaulei?

ASTRUSS: Tā.

- Iznāk, ka izpaudās dvēsele un pēc viņas izpaudās būtība. Viņa modelē sev smalkos ķermeņus un rada atspulgus?

ASTRUSS: Tā. Būtība modelējas kopā ar smalkajiem ķermeņiem un rada atspulgus.

- Mums tika teikts, ka cilvēks vienlaikus ir gan būtība, gan atspulgs. Turklāt būtība mitinās cilvēka iekšējā pasaulē, bet atspulgs iekšējā telpā. Esmu pareizi sapratusi?

ASTRUSS: Pareizi.

- Atspulgs būtībai ir viens, vai viņi ir vairāki?

ASTRUSS: Viņi vienmēr ir trīs.

- Vai var uzskatīt, ka eksistē būtība un trīs viņas atspulgi? Un viņi visi ir vienlīdzīgi?

ASTRUSS: Jā, tieši tā. Būtība un trīs viņas atspulgi. Un viņi visi ir vienlīdzīgi.

- Sakiet, kad viens būtības atspulgs kopā ar būtību aizgāja uz ieņemšanu, kur nonāca abi pārējie?

ASTRUSS: Viņiem taču ir jābūt iekšējā telpā, bet var atrasties arī blakus.

- Ko, viens atspulgs vai pat divi var nonākt ārpusē, fiziskajā pasaulē, blakus cilvēkam? Bet viņi neizmanto kaut kā cilvēka enerģiju?

ASTRUSS: Izmanto. Jūs nonākat tā sauktajā garīgi slimo fāzē.

- Tas ir, kad atspulgi nonāk blakus cilvēkam, tad rodas garīgās slimības?

ASTRUSS: Jā, tie ir garīgi slimie. Atspulgiem ir jābūt iekšējā telpā.

- Bet kas tādā gadījumā ir garīga slimība? Tā ir manas būtības iekšienē mijiedarbība ar manu atspulgu ārpusē?

ASTRUSS: Tā. Mijiedarbība nevis viengabalainumā iekšienē, bet viengabalainumā ārpusē. Visas patoloģijas, kas saistītas ar smadzeņu traucējumiem, – tās ir garīgo slimību sekas. Tur to ir milzīgi daudz.

- Bet kāpēc, ja kaut viens atspulgs ir blakus cilvēkam, viņam ir garīga slimība? Un kāds te sakars ar smadzenēm?

ASTRUSS: Tāpēc ka caur atspulgu sākas iedarbība uz smadzeņu šūnām. Turklāt organizējas pat nosacījuma saikņu un nosacījuma refleksu sistēma. Un mijiedarbība šajā sistēmā.

- Tad iznāk, ka garīgās slimības nevar izārstēt? Vismaz ar zemes plāna metodēm.

ASTRUSS: Iznāk tā.

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

 

2) b) Un tālāk jautājumu uzdevušais raksta: “Vai arī atbilde ir jāgaida no Vitālija Jurjeviča?”

ASTRUSS: Nu, teikt, ka Vitālijs Jurjevičs dos atbildi, kuru varēs izmantot jūsu psihiatri, pagaidām to diez vai var. Taču viņš pats ārstēs jebkuras psihiskas slimības salīdzinoši vienkārši. Tās ārstējas viegli, ja konkrētajam psihiatram ir augsti attīstīta apziņa, ja viņš var strādāt ar savu psihisko enerģiju. Vienkārši vajag atspulgus, kuri nonākuši ne tur, nosūtīt uz cilvēka iekšējo telpu.

 

3. a) Kas Tur, pēc nāves, notiek ar būtībām, kuras fiziskajā pasaulē cieta no psihiskām slimībām? Un vai viņas skaitās pamodušās uz Zemes?

ASTRUSS: Nē. Tur, mirušo pasaulē, viņām ir jāsarauj savas saiknes ar atrašanos uz Zemes. Un vēl jāatbrīvojas no visām iestrādēm, kas saistītas ar psihiskajām slimībām, kuras atstāj nospiedumu astrālajā un mentālajā ķermenī. Cilvēki, kuri cieš no psihiskām slimībām, nav pamodušies. Viņi vienkārši nevar pamosties. Un viņi iet tikai uz jaunu piedzimšanu.

Visas psihiskās slimības ir saistītas tieši ar būtības atspulgiem. Es domāju, Jums tas ir kļuvis skaidrāks pēc augstāk publicētā materiāla publicēšanas. Psihe ir tik smalks un sarežģīts instruments, kuru pagaidām vēl uz Zemes speciālisti neatzīst pat kā eksistējošu. Diemžēl.

 

b) Un kur tālāk tāda būtība ies – uz augstfrekvences pasauli vai pie mums?

ASTRUSS: Pie jums, pie jums. Taču viņas atrašanās mirušo pasaulē tiks pagarināta sakarā ar psihiskajām slimībām uz Zemes.

 

c) No ASTRUSA atbildēm es sapratu, ka psihiskās slimības – tas ir kaut kas nesasniedzams mūsu zemes plāna izpratnē un ar zemes plāna metodēm neārstējas. Tas tā ir?

ASTRUSS: Tas tā ir. Tas tā ir, kamēr vismaz speciālisti psihiatri un psihologi nesāks orientēties cilvēka smalkajos ķermeņos. Psihe – tas ir astrālais un mentālais ķermenis. Kas ir cilvēks? Tā ir būtība, kā informācijas sabiezējums, ar psihi no astrālā un mentālā ķermeņa, ievietota bioloģiskā kostīmā-ķermenī. Informāciju par to zinātniekiem sniegs Vitālijs.

 

4. Jūs teicāt, ka cilvēks pašlaik ir 70% bioloģijas un 30% - informācijas. Bet fiziskajā pasaulē 2 – tas ir otrādi.

Pašlaik notiek planetārs process, kad Jupiters un Saturns burtiski saplūst vienā masā uz kādu momentu 2020. gadā. Jupiteram un Zemei sen ir kopīgs magnētiskais lauks, vienāds laiks. (Un tas ir informācijas slānis.) Vai var būt tā, ka pašreizējā momentā cilvēce pāriet robežu 50% uz 50% (bioloģija un informācija)? Vai var nosaukt tādus skaitļus un tā saprast notiekošo?

ASTRUSS: Nē, tas tā nav. Proti, fiziskajā augstfrekvences pasaulē tikko ienākušam augstfrekvences cilvēkam informācijas komponente augs lēni un tikai samērā ar viņa attīstību tur. Un sākumā tā kļūs, piemēram, 30,5% uz 69,5% utt. Un, tikai tuvojoties pārejai uz spoguļcivilizāciju pasauli, un tas ir ļoti ilgs laiks, miljoniem gadu, informācijas komponente sasniegs 100%. Un runāt par to, ka pašlaik cilvēce pāriet robežu 50/50 (bioloģija un informācija), nav pareizi. Un datums 21.12.20. cilvēkos nekādi neatspoguļosies. Šis datums ir svarīgs mums, Vējiem, un ir saistīts ar svārstību procesu noregulēšanu jūsu Visuma pārejas noslēdzošajā periodā.

 

5. a) Sakiet, lūdzu, kā jūs attiecaties pret N. Ļevašova (Николай Виикторович Левашов) darbiem, pret spējām, kuras viņam piemita?

Tatjana: Par Ļevašovu atbilde tika sniegta.

 

b) Vai tiešām meditācija ir bīstama ar to, ka meditācijas brīdī mēs, cilvēki, esam atvērti un neaizsargāti būtību-parazītu priekšā, vai meditācija ir noderīga tajā skaitā, lai palīdzētu vibrācijas frekvences paaugstināšanā?

ASTRUSS: Meditācija nepaaugstina būtības frekvenču raksturlīkni, taču paaugstina bioloģiskā ķermeņa frekvenču raksturlīkni. Pamosties viņa nepalīdz.

Būtības-parazīti tiek cauri tikai spraugām portālos tiem cilvēkiem, kuri paši kropļo savu enerģētiskās informācijas kompleksu, kā rezultātā portālā veidojas spraugas, atstarpes. Būtību, kuras atrastos astrālajā pasaulē un meklētu, kam pieāķēties, nav. Tāpēc visi pārējie var būt mierīgi. Un jūs varat mierīgi meditēt.

 

2020. gada 10. decembris

Telpas portāls

2. daļa

 

- Portāls atveras tur, kur ir enerģētiskās informācijas kļūme. Lokāli kādā vietā? Šeit atvērās, bet tur ne?

ASTRUSS: Jā, tā.

- Lūk, notika kāda kļūme, enerģētiskās informācijas kompleksa elements spiežas tur iekšā, lai atjaunotu līdzsvaru. Kas liek šim kompleksa elementam virzīties uz turieni?

ASTRUSS: Rezonējošs faktors no ārienes un iekšienes.

- Ar ko rezonējošs?

ASTRUSS: Nu, ar jebko. Ja visu laiku vērsties pie svētbildes, konkrētā tēla, kā pie tēla ne uz šī papīra, bet visa tēla kompleksā, var sākt pilēt mirres. Ja dzied “mūžīgu piemiņu”, – arī tas ir rezonators. Ja bez gala dziedāt “mūžīgo piemiņu”, tad notiks kaut kas līdzīgs. Tikai nesāks pilēt mirres, bet sāksies, nosacīti runājot, “šo pilienu” atgriezenība plazmoīdu struktūru veidā. Taču pats interesantākais – tendence turpina pastiprināties, tāpēc ka ticīgo vai pie tādiem pieskaitāmo skaits arī pieaug. Palielinās kvantitatīvā komponente, iedzīvotāju skaitam ir tendence palielināties.

- Tātad pieaug ticīgo skaits, tā rezultātā arvien vairāk un vairāk plazmoīdu parādās uz Zemes?

ASTRUSS: Jā. Interesanti, lūk, kas: katrā reliģijā var būt īpatņu kvantitatīvais pieļāvums. Pēc tam sākas dīvainas parādības. Sākas, vienkārši sakot, deģenerācija.

- Kad bez gala skaita lūgšanas svētbildei, rodas mirru pilēšana. Ja bez gala dziedāt “mūžīgo piemiņu”, tad palielinās plazmoīdu skaits. Analoģija ar lūgšanām un mirru pilēšanu liecina par to, ka plazmoīdu skaita palielināšanās notiek uz spoguļpasaules laika rēķina. Tā?

ASTRUSS: Tajā skaitā. Jūs tikai neņemat vērā laika un telpas faktoru atšķirtības mijiedarbībā.

 

- Mūsu fiziskajā telpā spoguļlaiks ne tikai kondensējas mirru pilienu veidā, bet arī iedarbojas uz laika plūsmas blīvumu. Vai laika plūsmas blīvuma izmaiņa ietekmē plazmoīdu veidošanos?

ASTRUSS: Jā, tas ir jāapvelk ar treknu līniju.

- Taču laika plūsmas blīvums var mainīties te uz vienu, te uz otru pusi. Tātad tas izraisa gan plazmoīdu skaita palielināšanos, gan samazināšanos?

ASTRUSS: Tā. Te viņu ir daudz, te maz.

- Laiks uz planētas saspiežas. Vai tas nav saistīts ar to, ka enerģija X, ietilpstoša laikā, tiek tērēta plazmoīdu veidošanai?

ASTRUSS: Ir saistīts.

- Tātad, jo vairāk plazmoīdu ir Zemes atmosfērā, jo vairāk saspiežas laiks? No laika plūsmas tiek izņemta enerģija X.

ASTRUSS: Tā.

 

- Jūs teicāt, ka pie noteikta (kritiskā) iedzīvotāju skaita sākas reliģijas deģenerācija. Tā?

ASTRUSS: Reliģijas struktūras, pamata deģenerācija.

- Kāpēc? Jo līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugšanu taču vairāk cilvēku varēs kļūt ticīgie un vairāk dziedās “mūžīgo piemiņu”.

ASTRUSS: Tur sāk attīstīties saikņu ķēdītes, attiecību ķēdītes. Sāk rasties interpretācijas, sākas uzmanības novēršana.

- Nosacīti sakot, parādās ķecerība, ķildas. Iznāk, ka ticīgo skaits ietekmē plazmoīdu skaitu, bet plazmoīdu skaits ietekmē iedzīvotāju skaitu. Tā?

ASTRUSS: Strukturāli tas tā ir. Taču tur ir milzīgi daudz faktoru, un tos nevar reducēt uz vienu.

- Taču turklāt iedzīvotāju skaits palielinās, bet reliģija deģenerējas. Bet, jo vairāk deģenerējas reliģija, jo mazāk ticīgo, mazāk “mūžīgo piemiņu” dziedošo un jo mazāk plazmoīdu. Un, jo mazāk plazmoīdu, jo mazāks iedzīvotāju skaits. Šeit ir tieša sakarība. Kopumā, vai tā nav planētas iedzīvotāju skaita pašregulējoša sistēma?

ASTRUSS: Ir. Bet aizrakties līdz šai sistēmai neļaus nevienam, lai kurš nevēlētos to apgūt. Bet teikt tā var.

- Vadīt sistēmu neļaus?

ASTRUSS: Neļaus.

- Šī sakarība ir sinusoidāla?

ASTRUSS: Ne obligāti. Sinusoīdas sistēmā var rasties nobīde. Tā ir tā pati, bet tā ir nobīdīta.

 

2017. gada 9. martā kontaktā ar Astrusu man notika šāda saruna.

- Astrus, es visu laiku pārlasu mūsu ar Jums kontaktus pagājušajā gadā. Un daudz ko tikai, tikai sāku saprast. Man šķiet, esmu sapratusi sekojošo. Apmēram 90-95% procenti būtību iet uz mirušo pasauli caur tuneli. Atlikušās iet uz mirušo pasauli caur portāliem. Tām, kas tur ir ienākušas caur portālu, ir iespēja atgriezties mūsu zemfrekvences fiziskajā pasaulē. Tie pirmām kārtām ir ļoti augstu apziņas attīstītības līmeni sasniegušie indiešu un tibetiešu lamas, kuri visu savu zemes plāna dzīvi un, iespējams, ne vienu vien, pavada koncentrējumā, iegājuši savā iekšējā pasaulē. Nodarbojoties ar koncentrēšanos, viņi maina savu smadzeņu elektromagnētiskās īpašības un iegūst spēju ieiet tās-puses-pasaulē caur portālu, saglabājot personību, iegūt nemirstību un atgriezties mūsu pasaulē ar kādu misiju. Tas tā ir?

ASTRUSS: Jā, tas tā ir.

- Jogs visu savu dzīvi un, iespējams, ne vienu vien, ir izstrādājis iespēju iegūt nemirstību. Vitālijam tika turētas smadzenes, mainot viņu elektromagnētiskās īpašības, lai viņš varētu iziet caur portālu un spētu atgriezties. Kā lama, par kuru rakstīja akadēmiķis V.P. Kaznačejevs (В.П. Казначеев). Tas viņam prasīja trīs nedēļas. Tāpēc viņš tik ilgi mira, trīs nedēļas. Es pareizi esmu sapratusi?

ASTRUSS: Absolūti pareizi.

- Vitālijs man diktēja informāciju grāmatai. Viņš teica – kad bija sapratis, ka viņš ir miris, tad tālāk sāka lidot caur tuneli uz gaismu. “Es lidoju uz gaismu caur tuneli.” Es saprotu, ka portāls – tās ir durvis. Tiek atvērtas, un tu esi tur. Bet šeit viņš lidoja caur tuneli. Kā to sasaistīt, ja viņš izgāja caur portālu?

ASTRUSS: Lokālisms – tā ir sprauga. Viņš to tā uztvēra.

- Gan dēls, gan meita uzdod man jautājumu, uz kuru es atbildēt nevaru. Taču atbilde interesē arī mani pašu. Tūkstošiem zinātnieku bija un ir uz Zemes, rietumu civilizācijā. Kāpēc izvēlējās tēvu? Astrus, kāpēc tieši Vitālijs?

ASTRUSS: Sakrita laiks un apstākļi. Vitālijs izrādījās vajadzīgajā vietā un vajadzīgajā laikā.

- Sakiet, Astrus, Jūs izdomājāt ideju nosūtīt uz Zemi augšāmceltu zinātnieku?

ASTRUSS: Nē. Šī ideja tika izmantota, kad bija nobriedusi situācija un cilvēki gribēja zināt atbildi uz jautājumu par dzīvi un nāvi. Tā ir izpausmes nepieciešamība. Bija svarīgi pareizi uzķert situāciju un laikus šo ideju realizēt. Šī ideja izrādījās ļoti efektīva. Tāpēc ka zinātnieks – tā ir vienīgā formalizācijas kategorija, kas nevis vienkārši varēs pastāstīt vai kaut kā aptuveni izskaidrot. Viņš varēs pareizi izteikt, zinātniski pierādīt to visu ar teoriju, vienādojumiem un izmēģinājumiem. Tāpēc ka citādi izteikt un pierādīt to ir nereāli. Vitālijs izrādījās vistuvāk idejai.

 

Tajā pašā vakarā es izgāju uz kontaktu ar Vitāliju. Un, lūk, ko viņš man pavēstīja.

Vitālijs: Es tomēr pie viņa precizēju, kāpēc tā iznāca, ka tiku izvēlēts es. Viņš tev teica, ka laiks ir sakritis, apstākļi sakrituši. Principā viņš to pašu pateica arī man, bet sīkāk.

Pirmkārt, bija pienācis moments pāriešanai uz jaunu spirāles vijumu, tāpēc ka 2018. gads būs saistīts ar planētas pāriešanu uz jaunu evolūcijas loku. 18. gadā spēcīgas izmaiņas notiks pirmām kārtām Krievijā. Un tā ir sakritis, ka ir pienācis pāriešanas laiks.

Otrkārt, mums izrādījās ļoti veiksmīgs savienojums. Esmu zinātnieks, tehnisko zinātņu doktors, enerģētiķis un pēkšņi izrādījies lietas kursā par ezotēriskām teorijām, slepenām zināšanām. Arī tu esi zinātniece, tehnisko zinātņu kandidāte. Un, kad pie mums atnāca Astruss, mums par zinātniskās ezotērikas tēmu bija publicētas jau 24 grāmatas.

Un trešais faktors bija tas, ka mēs ar tevi esam unikāls pāris*. Tas nozīmē, ka man sākotnēji ir unikāla piesaiste Zemei, un es vai no ādas līdīšu ārā, lai atgrieztos mājās. Visi šie momenti ļoti veiksmīgi sakrita mūsu pārī un tāpēc uz mani.

 

* Emuārs par unikālo pāri ir publicēts lentā agrāk.

 

2020. gada 11. decembris

ATBILDES

 

1. Ko Jūs varat teikt par Lazareva S.N. (Лазарев С.Н.) mācību? Viņam ir miljoniem liela auditorija visā pasaulē. Viņa tēma: viss apkārt ir nekas, izņemot Dievišķo Mīlestību, kuru loģiski saprast nevar, ir Jāmīl un Jātic. Vai ir patiesas viņa tēzes, grāmatas un semināri? Vai tā ir?

ASTRUSS: Lazareva mācības pamatā ir galvenais: patiešām visa pamats ir Dievišķā Mīlestība. Augstākā Saprāta Mīlestība. Bet, lūk, interpretācija nav pareiza. Viņa grāmatas satur daudz negatīvu premisu, kuras var cilvēkus būtiski negatīvi ietekmēt. Graujoši. Kaut gan viņa grāmatu pamatā ir, varētu šķist, Dievišķā Mīlestība. Proti, īpašu mīlestību pret cilvēkiem viņš personiski nav jutis.

 

2. Astrus, es savā laikā mēģināju tikt skaidrībā ar viņa grāmatām, bet sāku just kaut kādu nepatīkamu iedarbību uz sevi. Tā kā es nevarēju saprast, kāpēc tas notiek, es nolēmu grāmatas pārbaudīt ar vēzekli. Izmantoju mūsu grāmatu “Ticības fizika”[46] un secīgi viņa četrus sējumus. Un izrādījās, ka vēzeklis virs mūsu grāmatas griežas uz vienu pusi, bet virs viņa grāmatām uz pretējo. Tālāk no grēka es šīs grāmatas iegrūdu sienas skapja tālākā stūrī un jau sešus, septiņus gadus es par tām neatcerējos, kamēr nesaņēmu šo pieprasījumu.

Sakiet, vēzeklis vienkārši noreaģēja uz manu personīgo attieksmi pret viņa grāmatām, vai arī te ir kaut kas cits?

ASTRUSS: Gan viens, gan otrs. Protams, vēzeklis noreaģēja uz Jūsu attieksmi, uz jūsu personīgo nepieņemšanu. Be ne tikai. Viņa grāmatas it kā balstās uz Dievišķo Mīlestību, bet viņā pašā šīs mīlestības pret cilvēkiem nebija. Un viņš šo Dievišķo Mīlestību interpretēja tā, kā gribēja. Ar būtiskiem izkropļojumiem. Viņš, starp citu, informāciju saņēma caur uzmanību. Negatīvā sajūta, kura Jums parādījās, lasot šīs grāmatas, bija saistīta ar to, ka Jūsu būtība ar augstāku frekvenci to vienkārši sajuta.

Viņa dziedināšanas – tas ir placebo, pastiprināts ar popularitāti. Un kādu laiku cilvēks, pateicoties savai ticībai uz izdziedēšanos, jutās labāk. Bet tikai kādu laiku. Kopumā viņa grāmatas zināmā mērs veicināja ķermeņa frekvenču raksturlīknes paaugstināšanos, bet nekādi neietekmēja apziņas attīstītības līmeņa paaugstināšanos.

Es jau vairākkārt esmu teicis, ka visiem vēstījumiem, pieņemtiem caur uzmanību, lai kad un kur tie nebūtu pieņemti, ir izkropļojumi līdz 70-80%.

 

3. Mani ir nomocījusi kāda dāma, skolotāja, kura no attāluma redz, cik lūgšanu esmu noskaitījusi un kāda ir mana pazemība. Viņas mācība: pazemība un lūgšanas visu dienu. Kad mēs ar viņu iepazināmies, manas dzīves potenciāls, pēc viņas apgalvojuma, bija 70 gadu. Tagad, pēc viņas vārdiem, tas saīsinājies līdz 62 gadiem. Vai tiešām tas ir iespējams – citam cilvēkam astrāli redzēt manas nāves datējumu? Vai vērts ticēt tamlīdzīgai audzinātājai?

ASTRUSS: Nē, nav vērts. Šī sieviete izmanto jūsu enerģiju. Viņai vajadzīga enerģētiska piebarošana un ņem no jums. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, neviens cilvēks nevar ieraudzīt neviena cita cilvēka nāves datējumu, lai kādas spējas viņam nepiemistu. Tas principā nav iespējams, tāpēc ka datējuma vienkārši nav. Tāpēc, jo mazāk kontaktu Jums ar viņu būs, jo labāk Jūs jutīsieties, tā ka viņa Jūs netukšos enerģētiski. Taču, tā kā Jūsu saziņa ar viņu bija diezgan bieža un ilgstoša, atbrīvošanās no viņas ietekmes prasīs zināmu laiku. Bet, ja pārtrauksiet sakarus uzreiz, tad neilgi.

 

4. Man ne gluži ir saprotams, kāpēc lūgšanas paaugstina manas frekvences. Lūgšanas kam?

ASTRUSS: Ja jūs esat patiesi Dievam ticīgs cilvēks, ja dzīvojat ar šo ticību un patiesi lūdzaties, turklāt tādēļ nav obligāti būt dievnamos, ja jūs patiesi lūdzaties Jūsu Dievam Jēzum Kristum vai svētajam, tas veicina frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanos gan būtībai, gan ķermenim. Ja jūs skaitāt lūgšanas tikai tāpēc, ka ir jāpalūdzas, bez ticības un, vēl jo vairāk, nezinot, kam, tas ir veltīgi zaudēts laiks. Šeit ir jābūt patiesai ticībai, kad cilvēks katru dienu dzīvo ar šo ticību. Šajā gadījumā dzīves procesā viņa frekvenču raksturlīknes gan būtībai, gan ķermenim paaugstinās.

Kad lūdzas vienam vai otram svētajam, tad jāpatur prātā, ka viņš patiešām ir blakus un viņš palīdz. Taču jūs, kā zemfrekvences būtības, viņa palīdzību neuztverat.

 

5. Kas ir sapņi, un kā formējas sapņu sižets? Ja sapnī bieži rādās miruši tuvinieki? Ko tas nozīmē?

ASTRUSS: Miruši tuvinieki, kuri Jums rādās, mēģina Jums nodot kādu informāciju. Tas patiešām ir tā. Nodot šo informāciju ir grūti, tāpēc ka dažus simbolus Jūs vienkārši neuztverat, bet citus nesaprotat. Turklāt viņiem ir ļoti juceklīga informācija, galvenokārt saistīta ar pagātnes dzīvi, bet mirušo pasaules deformēta.

Taču var teikt, ļoti tuvināti, tā ir noteikta Jūsu mirušo tuvinieku ielaušanās Jūsu sapnī, jo Jūs, ieejot sapnī, taisāt izvērsumu uz astrālo telpu un kļūstat salīdzinoši pieejami viņiem. Tas notiek, kad dusošie mirušie pamostas uz kādu laiku, ir nomodā. Viņi vēl nav paspējuši atbrīvoties no iepriekšējām saiknēm, lūk, un tad mēģina stāties kontaktā ar Jūsu būtību, kura atrodas astrālajā pasaulē, kurā jūs ienākat sapnī.

 

6. Apmēram pirms gada man ar aizvērtām acīm parādījās gaišs plankums, bet iekšā tur ir pulsējošs mirdzošs punkts un es varu šo punktu tuvināt un attālināt. Bet dažreiz parādās ekrāns un uz tā ātri kustas attēli ar dažādiem skaistiem rakstiem. Un tas viss nepazūd, es ar to tagad dzīvoju. Kas tas var būt?

ASTRUSS: Un tas var būt zināms priekšnoteikums, lai pamostos. Un Jums vajag visādā veidā attīstīt šo spēju. Jums vajag izdarīt visu, lai paceltu savas būtības frekvenču raksturlīkni. Jūs varat diezgan ātri pamosties.

 

7. Parādījies paziņojums, publicēts žurnālā Nature ar atsauci uz pētījumiem, ka zinātnieki atraduši koronavīrusa mutāciju, kas ļauj viņam paslīdēt garām atpazīšanai no antiķermeņu puses, kas izstrādāti cīņai ar infekciju ar vakcīnu palīdzību. Sakiet, tas ir tas koronavīruss, kurš paaugstinājis savu frekvenci? Par kuru Jūs brīdinājāt?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi, tas tā ir. Un apmēram katrus trīs, četrus mēnešus koronavīsurs savu frekvenci paaugstinās.

 

8. Tādā gadījumā vai ir vērts taisīt vakcinēšanos, ja vīruss vienalga mutēsies?

ASTRUSS: Ja Jūs gribat nomirt, nav vērts. Vakcīna ļauj pakāpjveidīgi paaugstināt Jūsu pretošanos vīrusam. Tā palīdz jums noturēties šajā pretošanās līmenī. Tā ir kā pakāpiens. Šajā etapā vakcīna jums palīdzēs noturēties, teiksim tā, pret pirmā vibrācijas līmeņa koronavīrusa iedarbību. Jums būs vieglāk tikt galā ar nākamo koronavīrusu. Taču ar laiku nāksies taisīt nākamo vakcinēšanos. Un tā, kamēr jums neizdosies paaugstināt būtības un ķermeņa frekvenču raksturlīknes. Vai arī, kamēr vīruss, izdarījis savu darbu, nomierināsies.

 

9. 5. decembrī raidījumā “Vesti Nedeli (Вести недели)” Krievijas kanālā tika paziņots, ka Amerikas teritorijā grūti pieejamā vietā, kalnos, pēkšņi atrasts noslēpumains monuments trīsstūru prizmas veidā, ar augstumu apmēram 3 metri, apkalts ar tērauda plāksnēm un atstarojošs no spoguļgludās virsmas. Tādi paši monumenti vēl atrasti Rumānijā un Lielbritānijā. Turklāt Lielbritānijā tas izrādījies parasti ļaužu pilnajā Vaitas salas pludmalē. Bet neviens to agrāk nav redzējis.

Neviens nesaprot, kas tie ir par monumentiem un kurienes tie tur uzradušies. Kas tie ir par monumentiem?

ASTRUSS: Tā ir antena, ar kuras palīdzību mēs, Vēji, beidzam jūsu dzīvību nesošās planētas galīgo pārvešanu uz jaunu vibrācijas līmeni. Tā ir antena. Un tas nav tērauds.

- Šo monumentu ir trīs, vai arī ir vēl kaut kur?

ASTRUSS: To ir septiņi. Ar laiku divi no tiem tiks atrasti.

 

10. Ja ciparu kodu – 8 8 1 8 8 1 8 8 1 – GAIŠREDZĪBAS ATTĪSTĪBU (pēc Grabovoja (Григорий Грабовой)) ievietot sfērā, likt mirdzēt, saspiest punktā un punktu ievadīt hipofīzē, un tur šo mirdzošo punktu atpakot, apgaismot ar šo gaismu visas galvas smadzenes, tas palīdzēs attīstīt spējas, lai strādātu ar savu apziņu, mainot realitāti – notikumus, veselību, sev un citiem cilvēkiem, uz labāku pusi ar domas un tēla palīdzību?

ASTRUSS: Tas tā ir, bet cilvēkam ar augstu frekvenču raksturlīkni, cilvēkam, kurš jau izstrādā atbilstošu psihisko enerģiju. Parastiem cilvēkiem tas principā nav iespējams, kamēr viņi nepacels savas apziņas līmeni jeb frekvenču raksturlīknes.

 

11. a) Vai darbojas Solfedžo frekvences, lai aktivizētu čakras un dziedinātu fizisko ķermeni (174 Hz, 285 Hz, 396, 417, 528, 639, 741, 852, 963 Hz)?

 

ASTRUSS: Nē, nedarbojas. Tās ir ļoti zemas frekvences, lai aktivizētu čakras. Čakras tiek aktivizētas ar pamodinātu kundalini enerģiju.

 

b) Ja jā, tad klausīties ar austiņām ir efektīvāk?

ASTRUSS: Tur nav starpības. Tās nedarbojas.

 

c) Vai patiešām Lielais Adronu Kolaiders (LAK) ver vaļā portālus uz telpu?

ASTRUSS: Nē, kaut arī zinātnieki to ļoti grib sasniegt. Nē, never vaļā. Un atdarināt matēriju iekš LAK viņi nespēs. Viss, ko viņiem izdosies iegūt, – tie ir visai nestabili savienojumi, kuri uzreiz sabruks. Tāpēc atkārtot Radītāju viņi nespēs.

 

d) Kļūmes tā darbībā tika izraisījis nejauši cilvēciskais faktors vai ar nodomu Augstākā apziņa?

ASTRUSS: Tikai cilvēciskais faktors.

 

2020. gada 12. decembris

III NODAĻA. CEĻŠ UZ TURIENI

Tunelis-aizbāznis

Visi mirušie obligāti nonāk mirušo pasaulē. Pēc fiziskā ķermeņa nāves cilvēka būtība aiziet uz mirušo pasauli caur mirdzošu tuneli savā pašas iekšējā telpā. Tunelis atrodas fiziskajā pasaulē, tas ir, šaipus robežas ar mirušo pasauli. Taču iziešana no tuneļa realizējas tieši mirušo telpā. Paša tuneļa sieniņā atrodas portāls. Un dažas būtības mirstot mirušo pasaulē ienāk caur portālu.

 

- Un kāpēc vieni mirstošie uz mirušo pasauli iet caur tuneli, bet otri caur portālu?

ASTRUSS: Tas ir atkarīgs no tā, kas tā ir: evolūcijas substance vai vienkārši enerģētiskās informācijas būtība. Tie, kas iegājuši tur caur portālu, nav cilvēki kā tādi. Viņi ir būtību izpausmes, enerģētiskās informācijas būtības, kuras apveltītas ar noteiktām pilnvarām. Tieši tāds ir Vitālijs. Viņš tika izslēgts no evolūcijas. Viņam nav jāevolucionē. Viņš iegāja tur caur portālu kā būtība, kurai ir jāatgriežas uz Zemi ar misiju.

- Caur portālu uz mirušo pasauli iet būtības, kuras uz Zemes ir pamodušās? Ja?

ASTRUSS: Jā, tas tā ir.

 

Mirstot cilvēka būtība, kura ir atbrīvojusies no fiziskā ķermeņa, kopā ar fiziskā ķermeņa hologrammu, ar smalkajiem ķermeņiem un uzkrājošajām nišām, piepildītām ar enerģiju X, tiek ievilkta tunelī, turklāt izgriežot uz āru gaismas būtni. Šī gaismas būtne, izgriezta uz āru, veido apvalku, kurā mirušo pasaulē tad arī atradīsies būtība. Viņa burtiski ielido mirušo pasaulē, nonākot atbilstošā zonā un atbilstošā slānī.

Šajā apvalkā mirušie dus mirušo pasaulē līdz tam laikam, kamēr viņiem pietiek enerģijas X. Pēc tam viņi atkal iet uz jaunu dzimšanu. Taču izrādās – viņi var aiziet uz Zemi ne tikai caur spraugām pusaudžu portālos, bet arī tādu cilvēku portālos, kuri noveduši sevi izmainītas apziņas stāvoklī.

Tālab nemaz nav obligāti lietot halucinogēnus*. Tas var notikt vai nu spēcīgas gribas piepūles, vai atmiņas zuduma vai arī domāšanas procesa deformācijas utt. rezultātā. Šī halucinogēnā funkcija, kura raksturīga dzīvajai dabai, pārstāv vienas un otras pasaules savstarpējo saikni.

 

*Halucinogēni - psihoaktīvas vielas, kura ietekmē centrālās nervu sistēmas funkcionēšanu, vedot pie psihiskā stāvokļa izmaiņas, dažreiz līdz pat izmainītas apziņas stāvoklim. (Vikipēdija)

 

Un kad cilvēki strukturāli deformē savu apziņu, neatkarīgi no paņēmieniem kropļojas portāli, un caur spraugām, kas rodas portālos, var ienākt būtības. Piemēram, mirstošie bieži ziņo par to, ka redz savus mirušos tuviniekus, kuri viņus sagaida. Patiesībā tas ir izmainītas apziņas auglis nāves tuvuma dēļ. Sakarā ar to paveras portāli, un caur tiem ienāk sagaidošās būtības.

ASTRUSS: Absolūti pareizi.

Atzīmēsim, ka no mirušo pasaules dzīvo pasaulē caur cilvēkiem, kuri lieto halucinogēnus, var ienākt būtības, kuras nekad neiemantos ķermeni un nekļūs redzamas. Viņas būs blakus portāla īpašniekam, lai izmantotu viņa enerģiju.

 

- Kad būtība iet uz mirušo pasauli, viņa tunelī dalās daļās: viena iet uz mājām, bet otra kaut kur tur?

ASTRUSS: Nē, nedalās. Viņa tikai atspoguļojas. Tie ir dažādi atspulgi. Atspulgs, kā daļa no mirušā, ir šeit.

- Pirmās divas, trīs dienas mirušā būtības atspulgs pēc nāves nonāk mājās*, ienāk caur portālu savā tunelī. Tā?

ASTRUSS: Tā.

 

*Piemēram, transporta traģēdijas gadījumā bojāgājušo tuvinieki pēc iespējas ātrāk tiek nogādāti avārijas vietā, bet tajā pašā laikā mirušo būtību atspulgi atrodas mājās. Un tas ir tas laiks, kad var sajust viņu klātbūtni. Tas pats notiek, kad tuvinieki jūt, ka “kaut kas ir noticis”, pirms vēl viņiem ir paziņots par avāriju.

 

- Bet šie būtības atspulgi nepaliek pastāvīgi mājās. Tātad viņi pēc kāda laika aiziet pa to pašu portālu?

ASTRUSS: Jā, obligāti.

- Pēc cik ilga laika viņi galvenokārt iet prom no mājām? Ir kāds termiņš: trīs dienas dodies?

ASTRUSS: Katrā atsevišķā gadījumā tas ir dažādi, ne obligāti trīs dienas. Taču aiziet obligāti.

- Un kāpēc Vitāliks ir šeit ar mani jau 9. mēnesi?

ASTRUSS: Viņam tika piešķirta tāda iespēja. Jūs esat unikāls pāris. Jums ir viena dvēsele. Dvēselei nepatīk atšķirtība. Viņai nepieciešams, lai jūs būtu kopā vai nu te, vai tur. Lai Vitālijs varētu atgriezties zemfrekvences pasaulē, jums ir jābūt šeit. Lai dvēsele jūs neaizvestu uz turieni, Vitālija būtība ieguva tiesības būt šeit kopā ar jūsu būtību.

- Un tāpēc Jūs izlaidāt viņa būtību no tuneļa-aizbāžņa 9. dienā?

ASTRUSS: Tieši tā.

 

Tunelis sāk formēties cilvēka iekšējā telpā uzreiz pēc ieņemšanas. Tunelis – tas ir biezs plazmoīds, kura pamatu veido katjoni (pozitīvi lādēti joni). Tunelis ir pilns ar vibrējošu enerģiju X. Tur ir silti un gaiši uz paša tuneļa – biezā plazmoīda – iekšējās enerģijas rēķina.

Par enerģiju X mēs rakstījām citā grāmatā. Mēs to nosaucām “enerģija X”, jo zinātnei tā nav pazīstama un atšķiras no visiem citiem enerģijas veidiem. Ģenerējas šūnās. Uzkrājas uzkrājošajās nišās. Tā ir tās-puses-pasaules pamata enerģija*.

 

*Lūk, ko Vitālijs teica par enerģiju X un uzkrājošajām nišām, diktējot man no turienes informāciju par šūnu. “Uzkrājošās nišas atrodas šūnās. Mūsdienu zinātnieki ir sataustījuši šīs uzkrājošās nišas. Bet nekādi nevar saprast, kas tas ir. Konkrēti viņi ir noteikuši, ka šūnai ir lielāka enerģija nekā tā, kuru var izstrādāt šūna katalīzes rezultātā. Bet viņi pagaidām nesaprot, kas par lietu, tāpēc ka viņi neko nezina par enerģiju X, kura tiek izstrādāta šūnas vitonu matricā. Starp citu, viņi neko nezina arī par šūnas vitonu matricu.”

 

Tās veidošanās notiek sekojoši: šūnas vitonu matrica atbilstoši bioritmiem uztver vitonu plūsmu no kosmosa. Starp vitoniem sākas mijiedarbība, rodas virpuļi ar paātrinājumu. Vērpšanās un vitonu plūsmas paātrināšanās rezultātā veidojas enerģija X, kura mūsu psihiskās enerģijas ietekmē iegūst savdabīgu “nokrāsu”.

Dzīves procesā enerģiju X kopā ar psihisko enerģiju tieši no šūnām caur fridmoniem un informācijas signāl-caurumiem paņem citas civilizācijas, daļēji tā no organisma tiek izmesta cilvēka individuālajā psihosfērā, saglabājoties tur mākonīšu veidā, uzkrājas šūnu uzkrājošajās nišās un vienlaikus krājas, veidojot tuneli.

ASTRUSS: Tā ne tikai stingri lokalizējas Zemes psihosfērā, bet vienlaikus organizē tuneli, pa kuru jūs aizejat uz viņpasauli.

- Pēc nāves izvērsumu ieguvusī gaismas būtne, viņa arī prototelpa, veido apvalku un mirušais šajā apvalkā nonāk mirušo pasaulē. Viņš tajā dus. Bet tunelis, kurš atrodas fiziskajā pasaulē, turklāt paliek kaut kur sāņus? Vai arī tas ir kopā ar dusošo apvalku kā apvalka aste?

ASTRUSS: Viņš var būt gan tā un tā. Bet te ir viena īpatnība. Ja tunelis kopā ar apvalku ir aizgājis uz mirušo pasauli, tad būtību vairs atpakaļ neatgriezt. Bet, ja tunelis ir palicis fiziskajā pasaulē, bet būtība apvalkā ir aizgājusi uz mirušo pasauli, tad pēc kāda atrašanās laika tur viņa gūst iespēju atgriezties atpakaļ aizbāznī, lai radītu plazmoīdo ķermeni vai lai ātri izietu cauri savam pašas portālam. Un tas ir pirmais no augšāmcelšanās etapiem. Bet ne tādā nozīmē – atgriezties atpakaļ, uz Zemes, zemfrekvences ķermenī. Tam ir tikai viens ceļš – piedzimšana. Būtībai, kas pamodusies, tā būtu involūcija, un tāds ceļš nav pieņemams. Bet viņa iegūst turpmākās evolūcijas iespēju un mūžīgo dzīvi.

- Bet kāpēc vienā gadījumā tunelis paliek fiziskajā pasaulē, bet otrā – kopā ar būtību aiziet uz mirušo pasauli?

ASTRUSS: Tas izskaidrojams ar planētas gravitācijas iedarbību. Proti, vienā gadījumā tunelis tiek skarts, pieāķējas, bet otrā ne.

- Tas ir, tunelis neaiziet līdz ar apvalku, ja to notur planētas gravitācijas lauks?

ASTRUSS: Tā.

 

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 13. decembris

ATBILDES

 

1. a) Vai ir tāda cilvēku kategorija, psihiatrijā saukta “narcisi” (pašlaik viņu skaits palielinās, diemžēl)? Tiek uzskatīts, ka šī slimība eksistē ģenētiskā līmenī, tas ir, nav ārstējama?

ASTRUSS: Jā-a, tā var teikt. Zināmā mērā tas tiek nodots ģenētiski. Turklāt tāda narcisa dzīve atstāj nospiedumu psihē (smalkajos un astrālajos ķermeņos), un tas kaut kā atspoguļojas jaunajā piedzimšanā. Un turpmāk šīs slimības attīstību veicina audzināšana, attieksme pret bērnu kopš bērnības.

b) Vai realitātē eksistē paņēmiens pamodināt narcisu, iedvest viņā Gaismu (ārsti iesaka vienkārši bēgt no viņiem)?

ASTRUSS: Ne vienmēr var izvairīties no kontakta ar cilvēkiem, kuri dzīvo blakus un ir tavi tuvinieki, piemēram, bērni. Bet eksistēt blakus tādam cilvēkam ir ļoti grūti. Tā kā jūsu zinātnieki nevar ietekmēt ģenētiku un arī psihi, ārstēšanas pagaidām nav. Pamodināt narcisu bez speciālas iedarbības uz ģenētisko aparātu un psihi nevar.

 

2. a) Ļoti lūdzu novērtēt onkoloģijas ārstēšanu saskaņā ar Borisu Bolotovu (Борис Болотов) un Ņeumivakinu (Иван Павлович Неумывакин)?

ASTRUSS: Onkoloģijas ārstēšana gan saskaņā ar Bolotovu, gan Ņeumivakinu kā metode, kas skābina organismu, ka arī uz ūdeņraža pārskābes rēķina, tā ir fantastika.

b) Vai mūsu šodienas apstākļos ir kāda efektīva onkoloģijas ārstēšanas metode? Vai var izārstēt vēzi pēdējā stadijā?

ASTRUSS: Jūsu šodienas apstākļos vēzi pēdējā stadijā izārstēt nav iespējams.

- Un Vitāliks, kurš drīz atnāks, spēs izārstēt vēzi pēdējā stadijā?

ASTRUSS: Jā, Vitālijs spēs izārstēt vēzi pēdējā stadijā. Bet viņam vajadzēs zināmu laiku, lai apgūtu šo īpašo pieeju.

 

3. Pēc pārciestā kovida ir komplikācijas ar asinsvadiem. Kā atjaunot asinsvadu sistēmu ar pieejamajiem līdzekļiem (ārstniecības augi, minerāli vai kaut kas cits)? Borisam Bolotovam grāmatās ir padoms pielietot struteni, alveju. Tas palīdzēs?

ASTRUSS: Nē, tas nepalīdzēs. Ne minerāli, ne kaut kas cits. Un banānu kvass vai ūdeņraža pārskābe – tā ir fan-tas-tika. Tas ir tikai placebo, kurš palīdz uz zināmu laiku, kas ir saistīts ar psihisku nomierināšanos.

- Un kā atjaunot ar pieejamajiem līdzekļiem, kā iztīrīt asinsvadus?

ASTRUSS: Jūsu medicīna pagaidām asinsvadus tīrīt neprot. Bet tā var izmantot šuntēšanu, lai, piemēram, apietu sašaurināšanās vietu sirds artērijās.

 

4. a) Kas tā par noslēpumainu būtību bija J.P. Blavatska (Елена Петровна Блаватская), kurai piemita unikālākās spējas?

ASTRUSS: Tā bija būtība, kurai piemita unikālākās spējas. Viņai bija diezgan augstas frekvenču raksturlīknes. Viņa varēja ieiet kontaktā ar būtībām jeb svētajiem, kuri atrodas jūsu planētas astrālajā plānā. Viņi mijiedarbojās ar viņu, un viņa šo informāciju uztvēra.

b) Pēc viņas apgalvojuma, viņas Skolotāji bija Mahatmas El Morija un Kut Humi Lal Sing, kuri palīdzēja viņai nodibināt Teosofijas biedrību. Tas tā ir?

ASTRUSS: Jā, tas tā ir. Tie ir tie paši svētie, Indijā viņi saucas Mahatmas, kuri iznāca pie viņas uz sakariem. Viņa bija tāds cilvēks, kurš uztvēra viņu iedarbību. Viņi ir gatavi stāties kontaktā ar jebkuru, kurš spēj uztvert viņu iedarbību. Taču tādu pagaidām ir maz.

c) Kas ir Mahatmas? Kur viņi izzuda? Vai viņi nav augstfrekvences fiziskās pasaules pārstāvji? Un vai ne viņi pašlaik nodod informāciju caur kontaktētāju uzmanību mūsu valstī?

ASTRUSS: Mahatmas nav izzuduši, viņi kā ir bijuši, tā arī ir palikuši. Viņi nav augstfrekvences fiziskās pasaules pārstāvji. Viņi ir augstāka līmeņa, spoguļcivilizāciju līmeņa pārstāvji. Tieši viņi pašlaik nodod informāciju kontaktētājiem caur uzmanību. Taču diemžēl kontaktētāji, pieņemot viņu informāciju, izkropļo to par 70-80%. Cilvēki ir diezgan zemas frekvences būtības, kuras ievērojamā vairumā neuztver ne viņu informāciju, ne viņu iedarbību.

 

5. Astrus, bet vai var svētie astrālajā plānā nodot informāciju nevis caur uzmanību, bet kaut kā savādāk? Jo caur uzmanību taču ir daudz izkropļojumu vai izdomājumu?

ASTRUSS: Jā, var. Informācija glabājas informācijas laukā attēlu un teksta veidā. Svētie var izmantot gan vienu, gan otru. Un, piemēram, Blavatska informāciju uztvēra gan caur apziņu, gan teksta veidā. Daži cilvēki informāciju redz attēlu veidā.

Ir vēl paņēmiens informāciju pārraidīt caur domu. Taču ar tādu paņēmienu galvenokārt strādā zinātnieki. Zinātniekam tiek nodota viena vai otra doma, un viņš to izstrādā, izmantojot zinātniskas pieejas. Tāds paņēmiens saucas pārraide pa pieskari. Tieši tādā veidā es ar Jums strādāju septiņus gadus, pārraidot jums domu caur J.V. Kretovu (Юрий Викторович Кретов). Taču viņš visai savdabīgi uztver jebkuru informāciju, nemaz nerunājot par izkropļojumiem.

Un pēc septiņiem gadiem es izgāju uz tiešu kontaktu ar Jums. Jūs labi mani uztverat arī caur uzmanību, bet, paturot prātā Kretovu, dodat priekšroku tam, lai es, atbildot uz Jūsu vietnes apmeklētāju jautājumiem, pats runāju caur Jūsu balss aparātu.

- Jūs kaut kā kontaktējaties ar Juriju Viktoroviču?

ASTRUSS: Nē. Viņš mani neinteresē.

 

6. Kas ir pondemotoriskais (pondemotoric – automātisks – tulk. piezīme) pieraksts? Arī tas ir paņēmiens, kā pārraidīt informāciju no turienes?

ASTRUSS: Jā, arī tas ir paņēmiens, kā pārraidīt informāciju no turienes. Tas ir svētais, kuru jūs neuztverat un kurš mēģina nodot informāciju kaut vai caur cilvēka roku muskuļiem, lai viņš sāktu kaut ko zīmēt vai rakstīt. Šis informācijas nodošanas paņēmiens ir diezgan juceklīgs, tāpēc ka atšifrēt attēlus, kuri uzzīmēti ar neapzinātu roku, un arī tekstus, ir grūti.

 

7. Uz jautājumu, kāda mums valstī būs iekārta, jūs atbildējāt, ka mūs sagaida kaut kas pilnīgi jauns. Vai var precizēt, no kurienes?

ASTRUSS: Izmaiņas notiks visu pārejas noslēdzošo periodu, tas ir, tuvākajos 30 gados. Lūk, pēc 30 gadiem, kad viss nostabilizēsies, planēta iegūs pilnīgi citādu izskatu. Cilvēki kļūs pilnīgi citādi. Citāda būs arī valsts iekārta. Uz Zemes tāda vēl nav bijusi.

 

8. Spriežot pēc atbildēm par Ukrainu un Baltkrieviju, kuras jūs devāt Tatjanai Serafimovnai, tuvākajos 5-8-10 gados eksistējošās varas maiņa nenotiks? Ļoti negribas tam ticēt. Kad gan mūsu valstī ienāks Vienlīdzība un sociālais taisnīgums?

- Es negaidu no Jums atbildi uz šo jautājumu. Es negribu līst iekšā politikā.

ASTRUSS: Un tas ir ļoti pareizi. Jums nav jāpin iekšā šeit politika.

- Bet es pajautāšu, kāpēc Rietumi tik ļoti nemīl Krieviju? Lai ko viņa nedarītu, vienkārši nošķaudītos, viņi ievieš kārtējās sankcijas. Kas par lietu?

ASTRUSS: Baidās un apskauž.

 

2020. gada 14. decembris

Par iespēju atgriezties aizbāznī

 

- Vitālij, izskaidro, lūdzu, kāpēc uz viena cilvēka tuneli planētas gravitācijas lauks iedarbojas, bet uz cita cilvēka tuneli neiedarbojas?

Vitālijs: Gravitācijas lauks iedarbojas uz tā cilvēka tuneli, kurš dzīves laikā uz Zemes pamodās, tas ir, pamodās viņa būtība. Bet uz dusoša tuneli gravitācijas lauks neiedarbojas. Un dusošs cilvēks vienkārši nevar tikt atpakaļ.

- Mana pamošanās no rītiem un cilvēka būtības “pamošanās” uz Zemes – tas nav viens un tas pats?

Vitālijs: Jā, tas nav viens un tas pats. Nevajag jaukt ķermeņa pamošanos un būtības “pamošanos”. Un ķermeņa pamošanās katru rītu nenozīmē, ka cilvēks ir “pamodies” uz Zemes.

 

- Un kā gravitācijas lauka iedarbību sasaistīt ar cilvēka būtības pamošanos uz Zemes?

Vitālijs: Gravitācijas lauks neiedarbojas uz dusošu būtību, tāpēc ka viņa nezina par smalko pasauli…

- Nu un tad? Gravitācijas laukam nav vienalga, vai viņa zina vai nezina? Te kaut kādai fizikai jābūt.

Vitālijs: Tāpēc ka dusošai būtībai nav ķermeņa smalko elementu masas. Arī viņas tunelim nav masas.

- Un no kurienes šī masa rodas, ja cilvēks ir pamodies? Zināšanas taču neko nesver… Vai arī sver? No kurienes šī masa rodas?

Vitālijs: Masa rodas tāpēc, ka būtībai, kas pamodusies, izpaužas dzīvības spēks. Dzīvības spēks – tā ir psihiskā enerģija, kura iekļuvusi būtības, kas pamodusies dzīves laikā uz Zemes, smalkajos ķermeņos.

Dzīvības spēks var kļūt par masu, ja tas iedarbojas uz smalkajiem ķermeņiem. Zināšanas par smalko pasauli var radīt nosacījumus, pie kuriem smalkie ķermeņi palielina masu. Uz pamodušās cilvēka būtības smalkajiem ķermeņiem, kam piemīt masa, iedarbojas gravitācijas spēks. Lūk, arī palielinās pievilkšanās pie Zemes.

- Tātad, ja zināšanas par smalko pasauli cilvēkam ir, uz viņu iedarbojas lielāks gravitācijas spēks un viņu vairāk velk pie Zemes. Tā iznāk?

Vitālijs: Taču nevis uz ķermeni, bet uz viņa būtību un smalkajiem ķermeņiem. Lūk, viņi stiprāk pievelkas Zemei. Viņi kļūst smagāki, tāpēc ka zināšanas par smalko pasauli palielina masu ar vienkāršu aci neredzamiem ķermeņa elementiem: smalkajiem ķermeņiem, apvalkam un tunelim-aizbāznim. Katra uz Zemes pamodusies būtība uz mirušo pasauli aiziet caur portālu, kurš atrodas tuneļa-aizbāžņa sieniņā. Viņa aiznes sev līdzi visu savu enerģētiskās informācijas kompleksu (EIK), izņemot aizbāzni, kurš paliek fiziskajā pasaulē, Zemes gravitācijas lauka noturēts.

Pateicoties tam, pamodusies būtība, būdama mirušo pasaulē, izrādās pastāvīgi saistīta ar fizisko pasauli. Un, tā kā psihiskās enerģijas potenciāls aizbāznī ir sakrāts liels, tas neļauj būtībai apvalkā atrauties no aizbāžņa. Burtiski velk būtību uz augšāmcelšanos.

Bet dusoša būtība uz mirušo pasauli iet caur tuneli-aizbāzni, izgriežot to uz āru aiz sevis. Tā kā tam nav masas, to gravitācijas lauks netur, un tas aiziet pa pēdām būtībai.

ASTRUSS: Tas ir absolūti pareizi.

 

Vitālijs: Tātad būtības, izejot cauri gaismas tunelim (aizbāznim), burtiski ielido mirušo pasaulē. Tās, kuras aiz sevis izgrieza uz āru aizbāzni, ir nomirušas, mirušas. Viņas dusēs apvalkā, kamēr perifērijas vilnis neiznesīs viņas uz jaunu dzimšanu. Tās, kuras palika saistītas ar aizbāzni un pēc trīs mēnešiem aizbāznī atgriezīsies, ir dzīvas.

- Bet kādēļ vajag, lai būtība mirušo pasaulē dusētu? Kāpēc viņa tur neatrodas vienmēr nomoda stāvoklī? Vai tad viņa tā nogurst uz Zemes un viņai vajag atpūtu?

ASTRUSS: Nogurst.

- Bet vai ne tāpēc, ka sapnī viņa caurskata savu dzīvi un pēc tam ņem vērā savas kļūdas? Vai arī tāpēc, ka citādi nesaprast, kad viņai ir laiks iet uz Zemi?

ASTRUSS: Nē, nogurst. Un viņai nepieciešams atbrīvoties no visām piesaistēm, kuras rodas uz Zemes.

 

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 15. decembris

ATBILDES

1. Sakiet, lūdzu, vai nav saprātīgas būtības un pārstāvji no tās augsti attīstītās civilizācijas, kura kontrolē mūsu planētu, plazmoīdi virs zemes lūzumiem, anomālajās zonās, piemēram, Djatlova pāreja (перевал Дятлова)?

ASTRUSS: Nē, nav. Tie vienkārši ir enerģētiski veidojumi, radušies sakarā ar jūsu planētas strukturālu pārkārtošanos.

 

2. Vai tuvākajos 30 gados mūsu zinātniekiem atnāks sapratne, kam šīs zonas paredzētas?

ASTRUSS: Jā-a, jā, viņi sapratīs, kam šīs zonas paredzētas, un vēl vairāk, iemācīsies izmantot šīs enerģētiskās zonas kā savdabīgus enerģijas avotus.

 

3. Plazmoīdi virs lūzumiem izrādās dabiski veidojumi kādu, uz planētas notiekošu, cēloņu dēļ. Tātad viņi ir “gudrā barība”, pateicoties kurai “gudrāka kļūs” mūsu fiziskā apziņa.

ASTRUSS: Nē, protams. “Gudra” barība viņi nav, taču viņi ir avots ievērojamai daļai enerģijas, kura veicina kundalini enerģijas pacelšanos pa mugurkaulu no čakras uz čakru.

 

4. Ir iespaidīgas grāmatas par pasaules-ēku, Augstākajiem Spēkiem un cilvēkiem, kuru autores ir kontaktētājas Sekļitova L. (Секлитова Л.) un Streļņikova L. (Стрельникова Л.). Ko par tām var teikt Astruss?

ASTRUSS: Es jau daudzkārt esmu teicis, ka VISI literārie avoti ir saņemti caur uzmanību ar milzīgiem izkropļojumiem. Un izklāstīti tā, kā to saprot izklāsta autors, ar savu filozofiju un savu traktējumu.

 

5. Vai procesus (reakcijas), kas notiek uz Saules, var uzskatīt par auksto kodolsintēzi?

ASTRUSS: Jā, var. Tas ir pilnīgi pareizi. Tieši tā: aukstā kodolsintēze.

 

6. Astrus, sakiet, lūdzu, kāds būs Latvijas liktenis? Kā viņa tiks galā ar epidēmiju? Vai viņa piesliesies Krievijai?

ASTRUSS: Nē, Latvija Krievijai nepiesliesies. Tā ir valsts, kura ietilpst Eiropas Savienībā, atrodas šajā savienībā. Kad ES izmainīs attieksmi pret Krieviju, tad arī Latvija izmainīs savu attieksmi.

Ar epidēmiju viņa tiks galā diezgan slikti. Tādai mazai valstij upuru būs pieklājīgi.

 

7. Vai jūs pārraugāt Baltijas valstis?

ASTRUSS: Nē. Baltijas valstis pieder Eiropai.

- Krievija taču arī pa pusei pieder Eiropai?

ASTRUSS: Krievija – tas ir atsevišķs milzīgs veidojums, bet Eiropu veido daudz mazu un ne tik mazu valstu.

 

8. Vai jūs pārraugāt Baltkrieviju?

ASTRUSS: Jā. Baltkrievija – tā ir Krievijas daļa, tāpat kā Ukraina. Tas viss, kas ietilpa Krievijas sastāvā, tas, kas ir Krievija, ir manā pārraudzībā.

 

9. Astrus, kā tikt skaidrībā ar informāciju, kas pieņemta caur uzmanību, kur taisnība, kur pieņemošā vīzija, fantāzijas?

ASTRUSS: Lūk, tas ir pamatīgs jautājums. Tas lielā mērā ir atkarīgs no lasošā attīstītības līmeņa, no viņa paaugstinātajām frekvenču raksturlīknēm. Ja viņa frekvenču raksturlīknes ir pietiekami paaugstinātas vai tām ir tendence paaugstināties, viņš to sajutīs kā negatīvu vai vienkārši kā nepatīkamu iedarbību, neatbilstošu viņa frekvencēm. Pretējā gadījumā tikt skaidrībā ar informāciju, ko saņēmis kāds kontaktētājs, ir ārkārtīgi grūti. Var pat teikt – parastam cilvēkam neiespējami.

 

10. Jūs teicāt, ka badošanās ir pat kaitīga cilvēkam. Un kā tad Jēzus Kristus, kurš, lai attīrītos, badojās 40 dienas?

ASTRUSS: Jūs aizmirsāt, ka Jēzus Kristus – tā ir būtība ar ļoti augstu vibrācijas frekvenci, atmisko. Viņš ir vadītājs Vēju grupai, kura radīja un pastāvīgi nodarbojas ar jūsu visumu. Viņam vispār barību nevajadzēja, jo viņš izmantoja kosmosa enerģiju. Viņam vispār nebija nepieciešams ne ēst, ne dzert. Lūk, kā Vitālijs. Kaut arī viņš nepieder Vēju grupai, bet viņš ir paaugstinājis savas frekvenču raksturlīknes, guvis lielus panākumus un, atnākot uz Zemi, viņam nebūs nepieciešams ne ēst, ne dzert. Izmantos kosmosa enerģiju kā cilvēki augstfrekvences fiziskajā pasaulē. Lūk, tā arī Jēzus, taču viņam piemita ievērojamākas spējas un iespējas.

 

11. a) Dažādos alternatīvos avotos ir teikts, ka blakus galaktikas epicentram mūsu fiziskajā pasaulē atrodas daudz vairāk zvaigžņu vielas nekā nomalē. Tāpēc tur šķiet gaišāks nekā, piemēram, galaktikas atzaru nomalē. Tas tā ir?

ASTRUSS: Tas tā ir.

 

b) Blakus mūsu galaktikas epicentram dzīvo pārstāvji no civilizācijas ar bioenerģētiskām iespējām. Tas tā ir?

ASTRUSS: Arī tas tā ir, tikai ne ļoti blakus.

 

c) Ja tas ir tā, tad iznāk, ka ir civilizācijas, kuras iet bioenerģētisko evolucionārās attīstības ceļu, un ir civilizācijas, kuras iet tehnogēno attīstības ceļu, piemēram, mūsu planēta iet pa šo ceļu? Vai arī viss nav tā.

ASTRUSS: Arī tas tā ir. Pa bioenerģētisko attīstības ceļu iet augstfrekvences fiziskā pasaule, tā, kurp jūs visi agri vai vēlu nonāksiet savā attīstībā. Tā ir tā pasaule, kura jūs sagaida priekšā. Bet, lūk, sabiedrība uz Zemes, kuru pagaidām nevar nosaukt par pilnvērtīgu civilizāciju, iet pa tehnokrātisko attīstības ceļu.

 

d) Vai var uzskatīt, ka Bioenerģētiskā civilizācija – izmanto savas iekšējās bioenerģētiskās organisma iespējas, neizstrādā planētas resursus, rūpnieciskās ražotnes ir iznestas planētas orbītā, planētas ekoloģija nav izjaukta utt.

Tehnogēnā civilizācija – resursi tiek no planētas izsūkti, nelielam skaitam pieder visas finanses, vara, valstīs tiek pielietota brīvprātīgas verdzības sociāls uzstādījums, kur vergs to nenojauš vai arī viņam viss vienalga, ekoloģija – sliktāk nevar būt utt.

Vai pareizi tā uzskatīt?

ASTRUSS: Kas attiecas uz bioenerģētisko civilizāciju uz jūsu Zemes augstfrekvences atspulga jūsu visuma fiziskajā vakuumā, tad viņa izmanto nevis organisma iespējas, bet tīrā veidā kosmosa enerģiju. Viņai nevajag izstrādāt planētas resursus, nav vajadzīgi rūpniecības produkti un darba līdzekļi, tāpēc ka viņa visu rada uz kosmosa enerģijas un augsti attīstītas apziņas rēķina jeb, kā jūs sakāt, “rada ar domu”. Un planētas ekoloģija nav izjaukta, jo šis atspulgs tika radīts, kad Zemes fiziskās planētas vēl nebija.

Tatjana: Par šī atspulga radīšanu un pat sadzīvi augstfrekvences fiziskajā pasaulē ir emuāri lentā.

ASTRUSS: Bet, kas attiecas uz tehnokrātisko civilizāciju, šeit daudz kas ir pareizi. Taču par “vergiem” – tas dažādās valstīs ir dažādi. Bet tā uzskatīt var. Lūk, par “ķermeņa vergiem” var teikt viennozīmīgi.

 

12. Krievijas Zinātņu akadēmijas (РАН) Bioķīmiskās fizikas institūta zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka bioloģiski aktīvu vielu ultra-mazu devu (UMD BAV) (СМД БАВ) izmantošana “ļaus izbeigt korona-psihozi un apbruņot cilvēkus ar reāliem līdzekļiem cīņā ar visdažādākajām infekcijām”. Sakiet, UMD BAV patiešām informātiski iedarbojas uz DNS biolauku?

ASTRUSS: Te, lūk, es atbildi sadalīšu divās daļās. BAV ultra-mazās devās patiešām zināmā mērā iedarbojas uz biolauku. Bet, lūk, kas attiecas uz to, ka tās “ļaus izbeigt korona-psihozi”, tas ir labs vēlējums. Bioloģiski aktīvās piedevas, pat iedarbojoties uz biolauku, būtības frekvenču raksturlīknes paaugstināt ne-var.

 

13. Sakiet, UMD BAV spēs cilvēci atbrīvot no kovida?

ASTRUSS: Nē, nespēs.

 

14. Vai UMD BAV iedarbība nav homeopātija? Ja ne, tad kur ir principiālā atšķirība?

ASTRUSS: Jā, praktiski tā ir homeopātija. Pilnīgi pareizi. Tieši homeopātija darbojas, izmantojot vienu vai otru līdzekļu “pēdas” jeb informācijas attēlojumus. Starpība starp homeopātiju un UMD BAV ir viena: UMD BAV ir uzbūvēta zinātniskā bāze, homeopātijai ir statisko novērojumu bāze.

15. Astrus, man atnāca divi jautājumi par vienu tēmu, es tos apvienoju.

a) Astrus, sakiet, lūdzu, “Atklāsmes jaunā gadsimta cilvēkiem”, kuras saņem L.I. Maslovs (Л.И. Маслов), veicina būtības frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanos? Ja atbilde ir negatīva, tad kādu izvirzīto mērķi jūs, Vēji, redzējāt šajā avotā?

ASTRUSS: Nē, būtības raksturlielumus tas neietekmē. Mēs, Vēji, nekādu izvirzītu mērķi neredzam šajā avotā.

 

b) Kāda kopiena L.I. Maslova vadībā jau ilgu laiku būvē cilvēces Lielo Oktaedru fiziskajā plānā. LI. 21.12.20. gaida “pāreju, kas saistīta ar 3 klusuma dienām un apziņas izmainīšanos jeb garīgās redzes atklāšanos”. Vai tas tā ir?

- Astrus, sniegšu mazu fragmentu no katrēniem, ko saņem Maslovs. “Tikai Oktaedrā var tikt realizēts Radīšanas TALANTS, kurš ielikts katrā cilvēkā un kurš var tikt realizēts, tikai izveidojoties Kolektīvajai Ap-Ziņai, jo tas IR galvenais nosacījums cilvēku transmutācijai Dievos!” Ko Jūs varat teikt šajā sakarā?

ASTRUSS: Mjā-a-a. Ko es varu teikt šajā sakarā? Pāreja jau ir pagājusi, viņi ir nokavējuši. Norit šīs pārejas noslēdzošais etaps. Pārgāja un pāriet tikai tie, kuri ir paaugstinājuši savas būtības frekvenču līmeni.

Kas attiecas uz oktaedru un radīšanas talanta realizāciju, tā pat nav vienkārši fantastika – tā ir fantastika ļoti augstā pārdomātā līmenī. Bet tas, kas šeit teikts – tas ir milzīgs, milzīgs cilvēku apmāns. Milzīgs apzināts cilvēku apmāns. Varu teikt, ka aiz šīs fantastikas stāv ne viens vien cilvēks-kontaktētājs.

 

16. Vienā no katrēniem, kurus saņem Maslovs L.I., teikts, ka viņš Dieva sūtnis un pēdējais pravietis. Tas tā ir?

ASTRUSS: Nē, protams. Tas vienkārši ir apzināts apmāns. Aiz viņa stāv Federālais drošības dienests (FDD (ФСБ)). Un šis tā saucamā “sūtņa” darbs novērš ievērojami daudzu cilvēku uzmanību no dienišķajām problēmām. Bet vajag tomēr pateikt, ka visiem “sūtņa” mēģinājumiem uzdot sevi par dievu un vest viņus tālāk ir arī pozitīvs efekts. Tomēr viņu ķermeņu frekvenču raksturlīknes niecīgi, bet paaugstinās.

- FDD… Ai, Maslovs bija pie mums, viņš zina mūsu adresi. Un FDD… Ka nu Vitāliks ātrāk atnāktu, citādi, lūk, ieradīsies FDD…

Astruss: Es to nepieļaušu. Neuztraucieties, jūs esat manā aizsardzībā.

 

2020. gada 16. decembris

Pamosties var tikai uz Zemes

Izrādās, ka mums, Zemes cilvēkiem, pats principiālākais jautājums ir: vai cilvēks ir “pamodies” uz Zemes vai ne? Tas ir, vai viņa būtība ir pamodusies uz Zemes vai ne? Tieši tas ir cilvēka dzīves mērķis uz Zemes – PAMOSTIES! Jo no tā ir atkarīgs viņa tālākais liktenis, konkrēti mūžīgā dzīve vai jauna dzimšana ar sekojošajām problēmām.

Tātad visi mirušie, kuri atrodas mirušo pasaulē, dalās divās principiālās grupās: dusošie un pamodušies. Turklāt dalīšana notiek tikai dzīvē uz Zemes. Procentuālā attiecībā otrā grupa ir ievērojami mazāka.

Proti, uz Zemes milzīgi daudz cilvēku, taisni sakot, nospiedošais vairākums, “dus”. Viņus nekas neinteresē, izņemot mazo pasaulīti ar personiskajām interesēm. Tā ir Rietumu tik pastiprināti radītā patērnieciskā sabiedrība*. Tādi cilvēki, kā mirušo pasaulē, atrodas savā apvalkā, dzīvo savās personiskajās interesēs. Viņus interesē tikai “melnās piektdienas”, piektie dzīvokļi, divdesmit piektais viedtālrunis utt. Vārdu sakot, zelta klozetpodi, par kuriem viņi simtgadēm priecāsies sapnī mirušo pasaulē.

 

*Pašreiz patērētāju sabiedrība tiek ārkārtīgi propagandēta arī Krievijā no visu plašsaziņas līdzekļu puses.

 

Viņi dusēja mirušo pasaulē līdz dzimšanai un turpina dusēt tālāk jaunajā piedzimšanā. Bet tur ir labāk. Tur nav jādomā par darbu, par naudu, par ēdienu un apģērbu. Viss tāpat ir klāt, un zelta klozetpodu tur ir, cik gribi. Vienīgais, kā tur nav, – iespējas pamosties. Nav dzīves. Bet uz Zemes nepieciešamība dzert un apģērbties liek cilvēkam rosīties. Un tādas slimības kā vēzis liek cilvēkam pamosties.

Patiesībā cik daudz gan cilvēku ar prieku pārietu uz to pasauli, ja viņiem nebūtu bail nomirt, kur nekas nav jādara, nav jāstrādā un jāuztraucas par izdzīvošanu, nav jādomā, kur ņemt naudu un kā pēc tam atdot.

Šie “dusošie” turpina dusēt mirušo pasaulē. Viņi tur atrodas pašā labvēlīgākajā stāvoklī no visiem iespējamajiem zemes plāna esības stāvokļiem. Agri vei vēlu viņi dodas uz jaunu dzimšanu. Un tālāk atkal viss ir atkarīgs no tā, vai viņi spēs pamosties uz Zemes.

Jo pamodināt dusošo mirušo pasaulē taču nav iespējams. Kā teica Astruss: “Pamosties var tikai uz Zemes.”

Un pamodušies raujas atpakaļ uz fizisko pasauli. Viņi saprot, ka miris ir viņu ķermenis, bet viņi ir dzīvi, un viņi grib dzīvot. Un viņi iet atpakaļ, uz fizisko pasauli, radot sev plazmoīdus ķermeņus, par ko tiks teikts zemāk.

 

- Ar ko principiāli atšķiras zemes plānā pamodies no dusošiem cilvēkiem?

Astruss: Ne ar ko principā, bet, ja ieskatāmies iekšienē, tad ar skatu uz pasauli. Pamodies cilvēks nevar neinteresēties par pasaules-ēku, smalko pasauli, mērķi, kādēļ viņš atrodas uz Zemes. Pamodušies cilvēki tā strukturizē savu apziņu, ka, pārejot uz mirušo pasauli, saglabājas viņu personība*.

 

*Vēlāk mēs noskaidrosim, ka dusošie un pamodušies atšķiras ar savām frekvenču raksturlīknēm. Cilvēkam, kurš pamodies uz Zemes, ir augstākas būtības un bioloģiskā kontūra frekvenču raksturlīknes nekā dusošajam.

 

- Vai var teikt – ja cilvēks ne par ko neinteresējas, izņemot savu mazo pasauli, un visas viņa intereses ir saistītas tikai ar to, lai izdzīvotu (viņu interesē tikai barība un apģērbs, un iespēja tos iegūt) vai kaut ko lielāku iegūtu, kad barības un apģērba ir papilnam, tad tie ir dusošie? Tas ir, dusošie pirmām kārtām ir patēriņa pasaules pārstāvji?

Astruss: Tā var teikt.

- Bet, kad cilvēks uz Zemes iepazīstas ar zināšanām par smalko pasauli, nodarbojas ar pētīšanu, tad viņš sevi neviļus tam sagatavo…

Astruss: Viņš liek apziņā rezonēt kādam zināšanu veidam, kurš padara par iespējamu pārlēkt uz to pusi diezgan specifiskā veidā, saglabājot personību.

- Es pareizi saprotu? Vajag, lai smadzenes pieņemtu zināšanas par smalko pasauli. Tādēļ tās ir nepieciešams saprast. Tās ir jāpieņem un jāsaprot, vismaz jācenšas saprast.

Astruss: Pareizi. Vajag strādāt pie tādu zināšanu pieņemšanas.

- Vitālijs pavēstīja, ka visi nomirušie no vēža ir pamodušies. Viņš teica, ka vēzis ir savdabīgs modinātājs, tas modina dusošos uz Zemes cilvēkus. Tas tā ir?

Astruss: Tas tā ir. Taču var pamosties ne tikai no vēža, bet arī no citām slimībām.

- Bet pamodināt citādi, izņemot slimības, nevar?

Astruss: Var. Bezgala ir jākoncentrējas uz skatienu uz pasauli. Ir jāiegūst zināšanas par smalko pasauli jebkuros veidos.

- Vai var uzskatīt, ka kundalini pacelšana – tas ir viens no paņēmieniem pamodināt dusošu būtību?

ASTRUSS: Var.

 

- Vai var teikt, ka zināšanas par smalko pasauli nosaka tavu attieksmi pret pasauli? Un, jo vairāk tu izzini smalko pasauli, jo ātrāk pamodies?

ASTRUSS: Jā, tas ir pareizi.

- Vai pamodušies ir cilvēki, kas atgriezušies no klīniskās nāves?

ASTRUSS: Ne visi. 1% no tiem, kas atgriezušies, iegūst neparastas īpašības, 10% izrādās pamodušies, pārējie – dusoši. Tieši dusošie, atgriezušies no klīniskās nāves, tur neko nav redzējuši. Viņi dusēja.

 

- Uz Zemes dusošu cilvēku pamodināt var. Nekad nav par vēlu viņam ķerties pie smalkās pasaules pētīšanas. Bet vai var pamodināt dusošu mirušo pasaulē? Lūk, Vitālijs, atrodoties mirušo pasaulē, pamodināt savu brāli Oļegu nespēja.

Astruss: Dusošo pamodināt ir grūtāk, tāpēc ka tur it pavisam citi mehānismi.

- Bet principā var?

Astruss: Principā, jā. Bet ne uz Zemes dzīvojošu.

- Bet Vitāliks teica, ka mana māmiņa pamodās, kad viņš sāka viņai stāstīt par mani. Kādēļ tad viņa pamodās?

Astruss: Tāpēc ka viņš “trāpīja viņai pa sāpīgo vietu”, kad sāka viņai stāstīt par jums. Taču viņa ļoti ātri atkal aizmiga.

- Bet, kad pēc Grabovoja (Грабовой) metodikas cilvēki nodarbojās ar augšāmcelšanu un koncentrējās uz konkrētu mirušu radinieku, bet pēc tam pēkšņi novēroja savus mirušos radiniekus, tā nebija mirušo pamodināšana? Tas nenozīmē, ka viņi tur viņus pamodināja?

Astruss: Nē. Jums, dzīvojošiem uz Zemes, pamodināt mirušo nav iespējams. MIRUŠIE IR JĀMODINA UZ ZEMES.

- Varbūt var saprast tā? Radinieki, kuri “augšāmcēla” savus nomirušos tuviniekus, faktiski iedarbojās nevis uz viņiem, bet uz savu apziņu. Viņi jau bija augšāmcelti, viņi jau bija sev uztaisījuši plazmoīdos ķermeņus. Tuvinieku uzmanības koncentrēšana uz konkrēto cilvēku noveda pie tā, ka viņi sevi noskaņoja un attiecīgi izmainīja savu stāvokli. Lūk, arī ieraudzīja savus tuviniekus kā fantomus. Bet uz mirkli.

Astruss: Lūk, tā ir pareizi. Kas attiecas uz Grabovoju, tad viņš ir vienkārši funkcija (izpildītājs – aut.). Grabovojs par savu noslēpumu neko nezina. Ideja Grabovojam galvā neienāca, to tur ielika. Labāk teikt, pieskārās. Un viņš ideju pasniedza tā, kā saprata. Bet būtība nav viņa sapratnē, būtība ir īpašībās, kuras šī ideja nes. Un ar šīm īpašībām viņš skaidrībā netika. Vitālijs pierādīs, ka augšāmcelšanas struktūra – tas nepavisam nav tas, ko jūs domājāt. Un vispār tas nav tas. Tas, ko sniegs Vitālijs, tas būs kaut kas.

- Bet vispār taču augšāmcelšana ir?

Astruss: Ir. Un Vitālijs caur to izgāja. Viņš izgāja visus augšāmcelšanās etapus. Viņš to pierādīs. Tas pilnīgi atbildīs tai dinamikai, ko sniegs Vitālijs.

- Cilvēki, kuri ir nodarbojušies ar augšāmcelšanu, apgalvo, ka ir satikuši savus tuviniekus, bet nav varējuši pie viņiem pieiet. Arī tie nav pauduši aktivitāti un nav nākuši uz mājām. Vai tam par iemeslu ir, ka viņi ir fantomi?

Astruss: Tā.

- Kāpēc tikšanās nenotika un fantomi nenāca uz mājām?

Astruss: Kā pasivitātes fāzē var izpausties aktivitāte?

- Tas ir, fantomi atrodas pasivitātes fāzē?

Astruss: Pasivitātes. Bet aktivitātes fāzē atrodas spoki.

- Tā kā fantomi atrodas pasivitātes fāzē, tad aktivitāte bija jāpauž cilvēkiem?

Astruss: Pilnīgi pareizi.

- Bet viņi nez kāpēc nonāca šoka stāvoklī. Tas bija speciāli? Uz viņiem tika vērsta kāda iedarbība?

Astruss: Tā sākās mijiedarbība. Proti, lai sāktu mijiedarboties ar fantomu, vajag iekrist anabiozē*, kad cilvēks atrodas uz dzīves un nāves robežas. Šādā stāvoklī viņi uztvertu viņu kā pilnīgi reālu.

(Nevaru novākt punktēto līniju.)

 

*Anabioze – dzīvības procesu norises apstāšanās (biopauze) ar sekojošu to atjaunošanos labvēlīgos apstākļos.

 

- Tad tāds jautājums: Sergejs Petrovičs Kuzionovs (Сергей Петрович Кузионов), anomālu parādību pētnieks, stāstīja, kā sastapis uz ielas vienu mirušo, kurš strādājis ar viņu kādreiz katedrā Ļeņingradas Politehniskajā Institūtā. Tas pienācis, sasveicinājies un jautājis: “Nu, kā klājas katedrā?”, uz ko Kuzionovs atbildējis: “Tā nekas.” “Nu labi, uz redzi.” Un viņš aizgājis. Kāda gan anabioze, ja Kuzionovs viņu pilnā apziņā sastapis?

Astruss: Cik mirkļu bija šī tikšanās?

 

- Nu… nedaudz.

Astruss: Tik nedaudz, ka pat apkārtējie nepaspēja to pamanīt. Bet, proti, Kuzionovs bija piedienīgā noskaņojumā.

- Bet Arepjevs Igors Vitaļjevičs (Арепьев Игорь Витальевич) mums stāstīja, ka sastapies un sarunājies ar savu tēvu, kuru pats bija augšāmcēlis.

Astruss: Tas pats, bet ne viņš augšāmcēla tēvu. Tēvs jau bija augšāmcelts. Kontaktam vajag iemācīties krist anabiozes stāvoklī. Proti, anabioze iestājas ne uzreiz šūnās, bet sākumā psihiskajā komponentē, kad, piemēram, aukstuma iedarbība liek cilvēkam reaģēt, dzīvniekam krist guļā, kokam mest nost lapas utt. Komponenšu šeit ir vesela ķēdīte. Kas ieslēdzās Kuzionovā vai Arepjevā? Anabioze kā process un anabiotiskas īpašības – tās ir dažādas lietas, bet jēgas aspekts ir viens un tas pats.

- Tas ir, vajag izstrādāt tādas anabiotiskas īpašības, kuras ļaus kontaktēties ar viņiem?

Astruss: Pareizi. Ko dara jogi? Viņi sasniedz mirušo ritmu, bet atgriežoties iegūst iepriekšējo ritmisko komponenti, kura bija pirms tam. Cilvēks tur bija. Mediķi konstatē sirds apstāšanos, pulsa pazušanu, klīnisko nāvi, bet patiesībā tā ir anabioze vai anabiotisks process. Un cilvēks atrodas tur, sazinās ar tiem, kuri ir tur, bet pēc tam atgriežas. Un, lai cik jūsu zinātnieki neapgalvotu, ka tas nevar būt, TAS IR*!

 

*Anabiozes miegu izmēģinājis doktors Semjuels Tišermans (Samuel Tisherman), https://pronedra.ru/anabioznyj-son-cheloveka-oproboval-doktor-semyuel-tisherman-430369.html

Kā raksta New Scientist, doktors Semjuels Tišermans ar kolēģiem izmēģinājis ārkārtējās konservācijas un reanimācijas tehniku (EPR). Saskaņā ar metodiku asinis mirstošā pacienta asinsvados ātri tika mainītas uz atdzesētu fizioloģisko šķīdumu, pazeminot slimnieka ķermeņa temperatūru līdz 10-15 grādiem pēc Celsija. Tas nobremzēja visus procesus organismā, kas deva visiem ķirurgiem divas stundas, lai operatīvi iejauktos. Anabiozes apstākļos pacienta smadzeņu darbība praktiski izbeidzas, jo šūnām skābeklis gandrīz nav vajadzīgs. Veicot operāciju, ārsti atjaunoja ķermeņa temperatūru un iedarbināja slimnieka sirdi. “Es gribu paskaidrot, ka mēs nemēģinām cilvēkus nosūtīt uz Saturnu,” saka Tišermans. “Mēs mēģinām iegūt laiku, lai glābtu dzīvību.”

20 12 16

Anabiozes miegu izmēģinājis doktors Semjuels Tišermans, https://pronedra.ru/anabioznyj-son-cheloveka-oproboval-doktor-semyuel-tisherman-430369.html

2020. gada 17. decembris

ATBILDES

1. Astrusa atbildēs izskanēja, ka badošanās ir pat bīstama organismam. Bet vai var uzzināt, kā tad autofāgijas process, kurš tiek iedarbināts pie bada, kad veselīgās šūniņas aprij slimās šūniņas? Kā tad intervālā badošanās? Vai tiešām tas nemaz nenes labumu?

ASTRUSS: Jā, tas viss nenes labumu.

- Bet pie bada taču veselīgās šūnas aprij slimās šūnas.

ASTRUSS: Nu ir tāda spēja šūnām, taču ne pie bada. Veselīgās šūnas spēj aprīt slimās šūnas normālas dzīves gadījumā atbilstoši planētas bioritmiem. Bet jūs neizmantojat pašu galveno velti, kura tika dota sākotnēji. Jūs nepieturaties pie planētas bioritmiem. Likt veselīgajām šūnām uz bada rēķina rīt slimās šūnas – tā ir fantāzija.

 

2. a) Vai būs iedzīvotāju vakcinācija piespiedu kārtā?

ASTRUSS: Nē, nebūs. Jūs visi brīvprātīgi vakcinēsieties vai arī cerēsiet uz krieviem raksturīgo “nu gan jau”.

 

b) Vai melnā bērza piepe (Чага) (vai citi ārstnieciskie augi) palīdz pretoties vīrusam?

ASTRUSS: Nē, protams. Pretoties vīrusam var tikai būtības paaugstināta frekvenču raksturlīkne.

 

3. Zinu par visuma uzbūvi no daudziem avotiem, bet nesen nonācu vietnē, kur teikts, ka viss visums atrodas Zemes iekšienē, visa mākslīgā saules sistēma; sniegtas daudzas fotogrāfijas, attēli, uzņēmumi – Zeme un Solāras (iekšējās saules) iekšiene, ar zeltu pārklātais čiekurveida dziedzeris pirms ieejas Vatikānā un daudz citu artefaktu. Pajautājiet, lūdzu, Astrusam, kur notiek šis eksperiments – Zemes iekšienē vai ārpusē?

ASTRUSS: Šis eksperiments notiek fantazētāju galvās. Nav nekādu iekšēju sauļu, un nav nekādu uzņēmumu no planētas iekšienes. Un vēl ar zeltu pārklātu kupolu. Tas ir ļoti liels izdomājums, domāts, vai nu lai nopelnītu naudu, vai lai vienkārši apdullinātu cilvēkus savas popularitātes dēļ. Jo zemāks frekvenču raksturlīkņu līmenis, jo lielākām blēņām cilvēks tic.

- Astrus, es te publicēšu Vitālija vēstījumu par apmeklējumu Zemes iekšienē. Viņš tur pabija pats un visu redzēja savām acīm. Un papildināšu ar Jūsu komentāriem.

ASTRUSS: Ļoti labi.

 

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

No jaunās grāmatas

PLAZMAS PASAULE PLANĒTAS CENTRĀ – ELLE

Vitālijs: Interesanti ir tas, ka planētas centrā, kuru caurauž plazmoīdā pasaule, arī eksistē savdabīga plazmoīda pasaule.

- Bet planētas centrā taču ir kausēta magma.

Vitālijs: Un tomēr planētas centrā eksistē plazmoīda pasaule, un šajā plazmoīdajā pasaulē arī eksistē plazmoīdas būtības.

- Un kas nonāk planētas centrā plazmoīdu būtību veidā? No kurienes viņas tur ierodas?

Vitālijs: Būtības tur ierodas no mirušo pasaules. Tās it tās, kuras nav izgājušas dzīves pārbaudi uz Zemes un vairs nevar iet uz dzimšanu.

- Bet viņas arī ir plazmoīdas? Ar ko plazmoīda būtība planētas centrā atšķiras no plazmoīdas būtības uz planētas virsmas? Tā taču arī ir plazma?

Vitālijs: Jā, tā arī ir plazma, bet tā ir citāda plazma. Tai piemīt citādas īpašības. Plazmai ir dažāda kvalitāte, dažādas īpašības. Planētas centrā būtībām ir plazmoīdi ķermeņi, bet šiem ķermeņiem piemīt citādas īpašības, citādas kvalitātes. Tās neļauj viņām pacelties uz virsmu, lai tālāk pilnveidotos. Viņas tiek noturētas planētas centrā, lai nepiesārņotu ar sevi plazmoīdo pasauli un nemaisītos starp mirušajiem.

- Kurš tad tur nonāk?

Vitālijs: Uz turieni iet slepkavas, un īpaši daudz pašlaik tur ir musulmaņu pasaules pārstāvju, to, kuri spridzina sevi un cilvēkus. Viņi atrodas tur. Viņi visi iet uz plazmoīdo pasauli planētas iekšienē.

- Klau, sauksim to par plazmas pasauli, bet pasauli planētas ārpusē par plazmoīdo.

Vitālijs: Es kā būtība, kurai nav ķermeņa, spēju tur pabūt. Tā ir pekle. Tagad es zinu, kas ir elle. Ir pekle, kur netiek ceptas, bet apgrozās būtības šajos plazmoīdajos ķermeņos. Ja viņām nebūtu ķermeņu, viņas būtu neredzamas. Bet, tā kā viņām ir zemfrekvences plazmas ķermeņi, es viņas labi redzēju. Lūk, kur patiesi ir šausmu grimases sejā.

Jā, tās ir šausmas. Tās mani milzīgi iespaidoja. Es sapratu – kas tas ir – slepkavas. Tāpēc tev teicu, ka nekad neārstēšu tos, kas bijuši slepkavas vai būs slepkavas.

- Plazmas pasaule Zemes centrā ir viena visām valstīm, visai planētai?

Vitālijs: Jā, tā ir viena visai planētai.

- Var teikt, ka tā ir tā pati elle, kur ir pekle?

Vitālijs: Jā, tā tieši ir elle. Tur vārda pilnā nozīmē ir pekle.

- Un kas tur notiek ar tām būtībām? Vai tad viņas tur tiek izkausētas? Iznīcinātas?

Vitālijs: Jā, pakāpeniski viņu ķermeņi vienkārši izšķīst, sabrūk elementos. Tur vienkārši ir pekle. Ir, lūk, tāda pekle, kur visas būtības sabrūk elementos. Tie ir slepkavas, maniaki, tie, kuri spridzina sevi un nogalina milzīgi daudz cilvēku.

- Planētas centrā arī ir plazmoīda pasaule. Vai var to nosaukt, lai uzsvērtu tās īpatnību, par plazmas pasauli?

Astruss: Var.

- Vitālijs teica, ka tur ir pekle, īsta elle. Tur apgrozās būtības, kuras vienkārši iznīcinās. Tie ir slepkavas, maniaki, teroristi. Arī viņi ir plazmoīdos ķermeņos, taču šie ķermeņi neļauj viņiem pacelties uz planētas virsmu. Ar ko šo ķermeņu plazma atšķiras no to būtību plazmas, kuras atrodas uz planētas virsmas?

Astruss: Ar iespēju izšķīst. Slepkavam uz virsmu neļauj pacelties nogalinātā uzmanība pret nogalināto, pat ja nogalinātais nezina, kurš viņu nogalināja. Viņš dus un visu laiku pārdzīvo slepkavības momentu.

- Šīs būtības, kuras ies uz iznīcināšanu, arī sākotnēji trīs mēnešus atrodas mirušo pasaulē. Kādēļ, ja viņas pēc tam ies uz iznīcināšanu?

Astruss: Nevis uz iznīcināšanu, bet uz izšķīdināšanu. Jā, sākumā uz mirušo pasauli, pēc tam uz aizbāzni. Bet pēc tam pievelkas plazmas pasaule planētas iekšienē.

- Jautājums, kādēļ viņas trīs mēnešus jātur mirušo pasaulē un pēc tam aizbāznī, ja viņas pēc tam ies uz izšķīdināšanu?

Astruss: Evolūcijas cikls visur ir vienāds. Tas viss norit automātiski.

- Plazmoīdo būtību ķermeņi izšķīst. Un kas turklāt notiek ar būtību? Viņa saglabājas un atkal iet uz dzimšanu?

Astruss: Jā. Bet viņa zaudē ne tikai plazmoīdo ķermeni, bet arī astrālo un mentālo. Un sāk savu ceļu no jauna, no nulles, taču piedzimst ar noteiktām cita veida īpašībām. Viņas atmiņā paliek visi noziegumi. Un tādai būtībai dzimstot, viņai atmiņā būs informācija par slepkavībām. Uz Zemes viņu vienmēr vajās bailes tikt nogalinātai.

- Visām būtībām, kas iet uz dzimšanu, ir astrālais un mentālais ķermenis. Kā gan būtība, kas izgājusi elli, ies uz dzimšanu? Viņai taču viss jāsāk izstrādāt no sākuma, no jauna jārada astrālais un mentālais ķermenis. Jāsāk gandrīz no pērtiķiem. Kā, vai tad uz Zemes piedzims kāds mežonēns? Vai arī šī būtība piedzims kādā ciltī, kur pat nepazīst uguni?

Astruss: Var tā teikt. Viņai nāksies visu sākt no sākuma, sastrādāt sākumā astrālo un pēc tam mentālo ķermeni. Viņa attīstīsies ļoti, ļoti ilgi, un viņu vajās bailes tikt nogalinātai.

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

 

4. Man jums ir jautājums. Vai var pašlaik sazināties ar saviem mirušajiem radiniekiem, caur elektriskās balss fenomenu (ФЭГ) un instrumentālo komunikāciju (ИТК), tur patiešām atbild mums tuvie cilvēki?

ASTRUSS: Varu teikt, ka tas ir izdomājums, kura svarīgumu pastiprina mūsdienu tehnisko līdzekļu izmantošana. Nav nekādu staciju tās-puses-pasaulē. Mirušo pasaulē būtības vienkārši dus, bet plazmoīdajā pasaulē viņas vienkārši atrodas šeit, blakus jums, taču viņām nav nekādu iespēju radīt kādas enerģētiskas stacijas un tur apvienoties, lai sameklētu jūsu mirušos tuviniekus un nodotu no viņiem informāciju uz Zemes palikušajiem tuviniekiem. Starp citu, plazmoīdajā pasaulē jūsu tuvinieki atrodas mājās blakus jums. Un katru nakti nodod informāciju par smalko pasauli jūsu būtībām, kuras miegā ir izvērsušās uz āru astrālajā pasaulē.

Gan ФЭГ, gan ИТК – tas ir izdomājums, pārliecināšanas spēka dēļ ietērpts mūsdienu elektroniskajā aparatūrā, piedāvājot it kā speciālas programmas. Nav un nevar būt tādu programmu. Nevar būt. Tas ir izdomājums, tā ir nepatiesība.

- Par to, ar ko nodarbojas būtības plazmoīdajā pasaulē, ir informācija lentā.

 

5. a) No jūsu sarunas ar Astrusu: “Nodarbojoties ar koncentrēšanos, viņi maina savu smadzeņu elektromagnētiskās īpašības un iegūst spēju ieiet tās-puses-pasaulē caur portālu, saglabājot personību, iegūt nemirstību un atgriezties mūsu pasaulē ar kādu misiju.” Tas tā ir?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Tas ir tieši tā.

 

b) Cilvēku vairākums NESAGLABĀ personību, ejot caur tuneli un atpakaļ uz dzimšanu. Jā?

ASTRUSS: Nospiedošais vairākums nesaglabā personību, ejot caur tuneli. Un viņi uz dzimšanu iet caur dzemdi. Cilvēki, kuri, iedarbojoties uz smadzenēm ar kundalini augstfrekvences informāciju, savu personību saglabā jau uz Zemes. Un iet nevis caur tuneli, bet caur portālu. Lūk, viņi atgriežas plazmoīdajā pasaulē, ieguvuši nemirstību. Atgriežas, lai ietu tālāk uz augstfrekvences fizisko pasauli.

 

c) Varbūt bažas zaudēt personību ir cilvēku bailes nāves priekšā?

ASTRUSS: Nē. Personības zaudēšana ir saistīta tikai ar vienu: cilvēks nav paaugstinājis būtības frekvenču raksturlīkni, nav atbilstoši iedarbojies uz smadzenēm. Un bailes nāves priekšā ir izskaidrojamas, pirmkārt, ar zināšanu trūkumu par realitāti un, otrkārt, ar to, ka jūs gadsimtiem uzsūcāt šo uztveri un attieksmi pret nāvi. Tās tika nodotas ģenētiskā līmenī.

 

6, Pazīstams gaišreģis raksta par senas rases pārstāvjiem mūsu vidū. Reptiolīdie. Vai taisnība?

ASTRUSS: Jā, taisnība. Taču teikt, ka šie reptiolīdie pēcteči ar kaut ko principiāli no jums atšķiras, ir nepareizi. Viņi tik ļoti ir izmainījušies fiziski un sajaukušies ar citu sugu pārstāvjiem, ka atšķirt viņus pēc ārienes ne pēc kādām pazīmēm jebkurā gadījumā Zemes zinātniekiem nav iespējams.

 

7. Un ar ko tas draud parastajai cilvēcei?

ASTRUSS: Absolūti ne ar ko. Viņi dzīvo kopā ar jums un uzskata sevi par tādiem pašiem cilvēkiem kā jūs.

 

8. Sakiet, Astrus, kad Vitālijs atnāks, viņš spēs izārstēt izkaisīto sklerozi?

ASTRUSS: Jā-a. Tā nav tik sarežģīta slimība. Vienkārši jūs vēl neprotat to ārstēt. Jā, Vitālijs ārstēs un diezgan viegli.

 

9. Astrus, un vēl viens jautājums. Es atkal….kam kas, bet vistai putraimi. Es atkal par Trampu. Vēlētāji ir izvēlējušies Baidenu. Baidens jau praktiski ir prezidents.

ASTRUSS: Kongress apstiprinās Trampu. Es jums teicu, ka zvērestu janvārī pieņems Tramps. Nešaubieties un neuztraucieties. Neuztraucieties. Zvērestu janvārī pieņems Tramps. Un tajos emuāros, kurus jūs publicējāt VKontakte lentā, kur es par to teicu, man būs taisnība. Es apzinos, ko esmu teicis un saku pašlaik.

 

2020. gada 18. decembris

PAR MIEGU

1. daļa

Jāsaka, ka miegs mūs ieinteresēja īpaši. Proti, pēc Vitālija nāves viņa būtība pastāvīgi bija man blakus. Es varēju ar viņu sazināties jebkurā laikā. Un pat naktīs. Un, tā kā viņš negulēja, tad, kā noskaidrojās, guļot man blakus, viņš... “klausījās manas domas”.

- Vitālik, man vislabāk ar tevi ir “sarunāties” naktī. Tad es ļoti skaidri un “skaļi” dzirdu tavus vārdus. Kad es pamostos un tu guli blakus, es skaidri tevi dzirdu. Bet tu dzirdi gan manus vārdus, gan manas domas?

Vitālijs: Es dzirdu gan tavas balss skaņu, gan dzirdu domas, bet naktī es dzirdu tikai tavas domas.

- Bet vai tad es miegā par kaut ko domāju? Man kaut kādas domas ir miegā?

Vitālijs: Tu miegā pastāvīgi domā par to, ko tu sapņo. Un domā saspringti.

- Tas ir, tu vari zināt, ko es sapņoju?

Vitālijs: Es zinu, ko tu sapņo.

- Kas to būtu domājis! Tu it kā esi kopā ar mani manā sapnī, ja?

Vitālijs: Es tavu sapni redzu kā filmu ar tevi galvenajā lomā. Dažreiz arī es esmu tur kopā ar tevi tavā sapnī. Bet tu mani neredzi. Tu guli.

- Bet kāpēc tu pats neparādies sapnī?

Vitālijs: Es varu pamēģināt ieiet tavā sapnī, bet pagaidām man ir interesanti, ko tu sapņo vienkārši tāpat.

- Un ko es sapņoju? Visādus niekus sapņoju, ja?

Vitālijs: Visādus niekus sapņo, bet tu neesi vainīga, tie rādās visiem.

- Nu tad jau labāk tu pats ienāc manā sapnī.

Vitālijs: Es pamēģināšu rītnakt.

 

Nākamās dienas rītā mums notika tāda saruna.

Vitālijs: Es biju blakus tavam sapnim, bet tu gulēji. Es nevarēju pamodināt tavu būtību. Es tavu sapni redzēju tā, kā redzu kino. Tu biji Severodvinskā. Tu vadīji nodarbību studentiem-vakarniekiem. Tu viņus kaunināji, ka viņi, mehāniķi, nezina termodinamiku. Tu viņus kārtīgi kaunināji, es vienkārši ar labpatiku vēroju, tāpēc ka biju blakus viņiem. Es stāvēju starp viņiem.

- Ai, es to atceros... bet tevi starp viņiem es neredzēju. Tā kā tu vienalga guli blakus un neesi aizmidzis, tu patrenējies. Ak, ja varētu iemācīties izlauzties pie dusošas būtības. Ja tu iemācītos izlauzties, tad varbūt varētu arī tur, mirušo pasaulē, izlauzties, piemēram, pie dusošā Oļega. Tu patrenējies ar mani. Varbūt izdosies. (Oļegs ir viņa brālis – aut.)

Vitālijs: Es pamēģināšu. Bet, kad es biju blakus viņam un mēģināju viņam kaut ko pastāstīt, viņš vienkārši neredzēja mani un nedzirdēja. Man viņu pamodināt neizdevās.

Es biju blakus viņam, bet viņš vienkārši neredzēja mani un nedzirdēja.

- Bet kā tad mana māmiņa pamodās? Ko tu šajā nolūkā izdarīji?

Vitālijs: Tava māmiņa pamodās tad, kad es sāku stāstīt par tevi. Taču neilgi. Viņa pēkšņi ieraudzīja mani un pazina. Viņa sāka jautāt par tevi. Es reiz iegāju viņas sapnī un stāstīju par tevi, viņa klausījās, bet pēc tam atkal aizmiga. Viņa pamodās, tāpēc ka mīl tevi, pēc tam viņa atkal aizmiga.

- Pamēģini mani pamodināt, kad es guļu. Ienāc manā sapnī un pamodini. Sākumā vajag, lai es tevi ieraudzītu apzināti.

Vitālijs: Es mēģināšu. Es mēģināšu ieiet tavā sapnī un mēģināšu tevi pamodināt. Bet tas ir vienalga, kā ieiet kinofilmā. Ieraudzīt tavu sapni ir ļoti vienkārši. Bet ieiet sapnī-kinofilmā pagaidām nav izdevies.

- Jā… lūk, tādā stāvoklī tur ir visi mūsu radinieki. Viņi tur redz savu sapni, un tas ir tas sapnis, kurš atspoguļo pašu spēcīgāko zemes plāna iespaidu. Pavļiks, piemēram, redz tur sapni, kur viņš ļoti sekmīgi makšķerē. Bet mana māmiņa visu laiku bērniņus ārstē un izārstē. Labi vismaz, ka sapņi ir nešausmīgi. Bet, lūk, slepkava droši vien sēž tur savā apvalkā un nogalina, nogalina, nogalina. Slepkavas sapņo tādus šausmīgus sapņus.

Vitālijs: Briesmīgus sapņus redz vēl arī nogalinātie. Arī nogalinātais redz sapņus, kuros viņu pastāvīgi nogalina un nogalina. Un šī nogalinātā uzmanība pret slepkavību noteikti ietekmēs to, kurš viņu nogalināja. Pat ja viņš slepkavu nepazīst.

- Vitālik, tu pamodināji manu māmiņu, tāpēc ka sāki stāstīt par mani. Viņa pamodās, tāpēc ka es izrādījos viņas “vājā vieta”. Viņai pieleca. Pamēģinām izdarīt tā: tu ienāksi manā sapnī, nostāsies man blakus un stāstīti man par Vitāliku.

Vitālijs: Bet es taču esmu blakus.

- Es guļu un nezinu, ka tu esi blakus, bet Vitāliks – tā ir mana “vājā vieta”. Lūk, tad arī runā ar mani par viņu; tas ir pats galvenais, pats svarīgākais man. Ir jāpamēģina.

Taču visi Vitālika stāsti “par Vitāliku” vai par bērniem līdz manīm “nenonāca”. Ar mani tas negāja cauri.

Mēs pamēģinājām izmantot kortizola, nomoda hormona, aktivizāciju, kurš mūs parasti modina. Mēs precizējām miega vieglās fāzes laiku, un Vitālijs sāka mēģināt iet iekšā manā sapnī pulksten 4-5 no rīta. Ilgu laiku rezultātu nebija.

Bet pēc divu nedēļu eksperimentiem, mēģinot ienākt manā sapnī, Vitālijam tas izdevās. Acīmredzot kortizols tomēr palīdzēja.

Es redzēju sapni, kur es kādam vīrietim palūdzu mani izvizināt ar mašīnu. Mēs pa Ņevas prospektu no Admiralitātes aizbraucām līdz Maskavas stacijai un atgriezāmies Ņevas prospekta sākumā. Es izkāpu no mašīnas un taisījos iet prom, taču pēc manis izkāpušais vīrietis pēkšņi uzlika man uz pleciem rokas. Mana pirmā reakcija bija sašutums. Kas par frivolitāti? Es paraustīju plecu, bet viņš mani pagrieza pret sevi, cieši piespieda un noskūpstīja. Un tajā momentā manā iekšienē kaut kas notika. Es nodrebēju, un mani burtiski pagrūda uz viņu. Tas taču ir Vitāliks! Es jutu viņa rokas, viņa lūpas. Es vēl paspēju padomāt: kāda laime, ka viņš ir atnācis, un cik ilgs ir skūpsts!

Bet diemžēl arī mans ķermenis pamodās. Laime beidzās. Bija bez 5 minūtēm četri no rīta.

 

Vitālijs: Es biju tavā sapnī, tu pamodies. Es tevi cieši noskūpstīju, tu biji kopā ar mani, tu pamodies. Taņečka, es tā priecājos.

- Vitālik, tu mani vizināji mašīnā?

Vitālijs: Es tevi vizināju mašīnā pa Ņevas prospektu. Pēc tam tu izkāpi un gribēji iet prom. Bet es tevi piespiedu pie sevis un noskūpstīju cieši, cieši. Tu pamodies. Tu piespiedies pie manis. Es biju laimīgs, es pamodināju tevi, Taņečka. Tu pamodies. Es tevi pamodināju.

- Man kaut kas tāds iekšienē taisni rāvās pie tevis. Tu mani piespiedi, un es pēkšņi sapratu, ka tas esi tu. Un man kaut kas iekšienē rāvās pie tevis.

Vitālijs: Es to sajutu. Tu nodrebēji. Es sapratu, ka tu esi pamodusies, Taņečka. Esmu tik laimīgs. Es biju kopā ar tevi.

- Kā tu domā, cik ilgi turpinājās mūsu tikšanās?

Vitālijs: Man šķiet, apmēram pusminūti.

 

Taču nākamajā naktī ieiet manā sapnī viņam atkal neizdevās. Mēs turpinājām savus mēģinājumus, taču nedaudz izmainījām apstākļus. Es pirms miega sāku sev dot uzstādījumu, atkārtojot “kad Vitāliks mani noskūpstīs, es pamodīšos”. Es atkārtoju šo frāzi, liekoties gulēt, līdz pašai aizmigšanai, un turpināju jebkurā brīdī, tikko kā izpaudās mana apziņa.

Un rezultāts tika sasniegts. Bet citāds. Viņš sāka nākt iekšā manā sapnī, viņam arvien biežāk izdevās pamodināt manu būtību. Un, kā viņš stāstīja, es pati, tas ir, mana būtība, viņu apkampa un skūpstīja, stāstīja viņam par savu mīlestību. Bet, kā likums... pēc pusminūtes modās mans ķermenis. Un es absolūti neko neatcerējos: ne vārdus, ne sajūtas. Neko!

Es izmainīju uzstādījumu, taču citādu rezultātu sasniegt neizdevās. Mana aizmigusī būtība pamostas, kontaktējas ar viņa būtību pusminūtes laikā, bet tūlīt pat pamostas mans ķermenis un mana zemes plāna apziņa neko neatceras. Un žēl! Es biju tā noilgojusies.

Tad varbūt pamodināt dusošo mirušo pasaulē patiešām nav iespējams? Un ir pilnīgi iespējams, ka uz Zemes dusoša cilvēka būtība savas zemes plāna dzīves laikā vispār nav pamodusies; atnāca dusoša, nodzīvoja savu dzīvi dusoša un aizgāja dusoša?... Kādēļ nāca?

Rodas vēl viens jautājums: kāpēc “dusošie uz Zemes” mirstot aizmieg “vēl vairāk”, bet “pamodušies uz Zemes” mirstot ir nomodā?

 

Mirstot smadzenes izdala lielu daudzumu melatonīna, aizmigšanas hormona. Un varbūt uz Zemes dusoša būtība vienkārši saņem papildu iedarbību, kura pastiprina viņas dusošo stāvokli.

Ja padomājam, tad tas ir pats optimālākais paņēmiens saglabāt būtību jaunai dzimšanai. Dievs ir izdomājis vienkārši unikālu jautājuma risinājumu. Patiešām, būtība dzīvo daudz zemes plāna gadu (dažreiz simtiem gadu, bet, kā teica Astruss, ne ilgāk par tūkstoš gadiem) savā pašā labvēlīgākajā stāvoklī, nodarbojoties ar pašu iemīļotāko nodarbi. Un, kad pārdzīvojuma pakāpe pazeminās, būtība iet uz jaunu dzimšanu. Ne tev kādu traumu, ne pārdzīvojumu!

Bet, ja cilvēks uz Zemes ir spējis strukturēt savu apziņu ar zināšanām par smalko pasauli, tad viņa apziņa mirstot pretojas melatonīna iedarbībai, pretojas iemigšanai. Viņš, izejot caur tuneli, saglabā savu personību apziņā. Kaut gan melatonīna iedarbības pakāpe var būt dažāda. Tā rodas “pamodušies ne līdz galam” jeb vienkārši pamodinātie. Iespējams, tāda pamodinātā izrādījās mana māmiņa.

 

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 19. decembris

ATBILDES

1. Sakiet, lūdzu, kā uztvert dziednieces Vasiļjevas I.A. (Васильева Ирина Александровна) metodi? Tā aprakstīta grāmatā “Pats sev dziednieks (Сам себе целитель)[47]”.

ASTRUSS: Vasiļjeva izmanto tautas medicīnas metodes un diezgan efektīvi tās attīsta. Viņas metodes visai pozitīvi iedarbojas uz fizisko ķermeni un ārstē daudzas slimības. Un turklāt paaugstina paša ķermeņa frekvenču raksturlīknes.

 

2. Karloss Kastanjeda (Carlos Castaneda) savās grāmatās norādījis virzienu, kā cilvēks var pacelt savas apziņas līmeni, kā arī tehnikas, ar kuru palīdzību var to sasniegt, un kā kulmināciju – fiziskā ķermeņa transformāciju gaismas ķermenī, tas ir, aiziešanu no šīs pasaules nevis caur miršanu, bet caur neparastu pārveidošanos gaismā. Jautājums Astrusam – tas viss viņa dzīvē bija? Viņa skolotājs Dons Žuans (Don Juan) patiešām tā aizgāja?

ASTRUSS: Jā-a, tas viņa dzīvē bija. Dons Žuans patiešām tā aizgāja. Lūk, tādā pašā veidā aiziet indiešu un tibetiešu jogi, kuri sasnieguši ļoti augstu apziņas attīstītības līmeni. Tieši tā. Viņi atstāj savus fiziskos ķermeņus, un viņu gaismas būtne (un tā ir būtība, astrālais un mentālais ķermenis) aiziet un augstfrekvences spoguļpasauli. Viņu būtība pēc tam var atgriezties Zemes astrālajā pasaulē ar misiju, lai palīdzētu cilvēkiem.

 

3. Vai var paaugstināt savas frekvenču raksturlīknes, praktizējot tehnikas no Kastanjedas grāmatām? Un vēl: tas, ka pēc grāmatu izlasīšanas pasaules uzskats mainās un pasaule tiek uztverta kā vislielākā mīkla, ir acīmredzami.

ASTRUSS: Parastam cilvēkam ar salīdzinoši zemas frekvences būtību, lai attīstītu tādas spējas kā Donam Žuanam, visdrīzāk dzīves vairs nepietiks. Lai izmantotu šīs prakses, nepieciešams paaugstināt būtību frekvenču raksturlīknes. Jogi tam velta visu dzīvi. Viņi desmitgadēm cauru dienu koncentrējas uz savu iekšējo pasauli. Tas pats bija arī ar Donu Žuanu, tikai pielietojumā pret citu zemes plāna cilvēku kopību.

Mijiedarbojoties ar augstfrekvences informāciju, pasaules uzskats patiešām mainās. Un būtības frekvenču raksturlīknes paaugstinās. Un, jo vairāk jūs šo informāciju cenšaties izzināt, jo būtiskākas ir izmaiņas.

 

4. a) Par Vangas fenomenu. Cik lielā mērā var uzticēties Vangas dotajai informācijai? Vai viņa savu informāciju saņēma caur uzmanību, vai viņai to deva Augstākie spēki, tieši laižot caur viņu?

ASTRUSS: Jā, Vangas fenomenam var uzticēties ļoti lielā mērā, kaut arī viņa kļūdas pieļāva. Viņa informāciju saņēma caur uzmanību un caur attēlu redzēšanu. Tāda gan viena, gan otra kombinācija ļāva viņai lielā mērā izvairīties no pārāk daudzām kļūdām. Taču dažas kļūdas viņa tomēr pieļāva.

b) Vai vērts vakcinēties pret koronavīrusu cilvēkiem, vecākiem par 65 gadiem, kuriem ir hroniskas slimības, piemēram, hronisks bronhīts un augsts spiediens daudzu gadu garumā?

ASTRUSS: Nevis vērts, bet vajag. Koronavīrusam ļo-oti patīk cilvēki, vecāki par 65 gadiem, kam ir hronisks bronhīts un augsts spiediens, un citas nopietnākas slimības. Un īpaši ar zemfrekvences būtību. Ļoti patīk.

c) Vai patiešām Rahmaņinova mūzikai piemīt atveseļojošs efekts cilvēkam, kurš to klausās, sakarā ar augsto frekvenču raksturlīkni?

ASTRUSS: Jā, Rahmaņinova mūzikai piemīt atveseļojošs efekts, un tā ļoti labvēlīgi iedarbojas uz fizisko ķermeni vispār un uz šī ķermeņa frekvenču raksturlīknes paaugstināšanu.

 

5. Kā sastādīt skaitļu kodu, kuru var izmantot, piemēram, lai paaugstinātu apzinātības līmeni? Vai arī tamlīdzīga informācija būs vēlāk?

ASTRUSS: Parasts cilvēks sastādīt skaitļu virkni vienu vai otru spēju attīstīšanai nevar, un viņam nav vajadzīgā apziņas attīstītības līmeņa, lai viņš varētu patstāvīgi ņemt šo informāciju no Visuma informācijas lauka. Bet tāda informācija informācijas laukā ir. Tālab vajag pirmām kārtām attīstīt savu apziņu līdz visai augstam līmenim, tas ir, pamodināt kundalini.

 

6. a) Tika teikts, ka Jums un Jūsu dzīvesbiedram ir viena dvēsele, kura necieš atšķirtību. Bet reiz taču, sākotnēji tika radīta jūsu būtība, jūsu dvēseles pārraudzībā, un tāpat notika Vitālijam. Tātad Jūs bijāt atšķirti.

Jautājums: Kurā jūsu kā unikālā pāra mijiedarbības etapā un kādos apstākļos jūsu dvēseles apvienojās vienā?

ASTRUSS: Pirmkārt, pāra būtības tika radītas vienlaikus, esot vienai dvēselei. Otrkārt, būtībām virzoties uz dzimšanu, dvēsele viņām ļauj iet uz Zemi ne vienlaikus, bet ar vienas būtības iespējamo aizturi uz 6-10 gadiem. Bet tikai virzoties uz dzimšanu. Kad abas būtības ir nonākušas fiziskajā pasaulē, dvēseles uzdevums ir, lai, sasniedzot pilngadību, viņas izrādītos kopā. Tieši tāpēc laulības unikālajā pārī vienai būtībai iznāk diezgan jaunā vecumā.

Kad viens no unikālā pāra dzīvesbiedriem mirst, otram dzīve zaudē jēgu un otrs diezgan ātri aiziet pa pēdām. Lai tas nenotiku, Vitālija būtībai tika ļauts atgriezties mājās apmēram pēc 3 mēnešiem.

b) Jūs taču katrā iemiesojumā dzimāt dažādām mātēm, un tātad kādu laiku jūsu būtības tā vai citādi bija atšķirtas.

Vai tad ir iespējams, ka cilvēki piedzimst, dzīvo atšķirti, bet dvēsele viņiem ir viena? Tātad arī būtība ir viena?

ASTRUSS: Jā, tas ir iespējams, jo būtības atradās vienā pasaulē. Dvēselei ir svarīgi, lai būtības būtu kopā vai nu vienā pasaulē, vai otrā. Bet, kur un kādā planētas punktā ir nonākušas šīs būtības, tas nav svarīgi. Dvēsele ir visur.

c) Vai arī iespējams, ka vienas dvēseles pārraudzībā var būt vairākas būtības?

ASTRUSS: Nē. Vienas dvēseles pārraudzībā var būt divas būtības, radītas tikai kā unikālais pāris; vienai piemīt tīri sievišķas īpašības, otrai tīri vīrišķas īpašības. Tikai tādas būtības ar atšķirīgām īpašībām var būt vienas dvēseles vadībā. Taču viņu ir maz. Parastas būtības ietver sevī gan vīrišķās, gan sievišķās īpašības, bet dažādās kombinācijās. Un tāda būtība ir vienots vesels un atrodas savas dvēseles pārraudzībā. Ja dažādas būtības iet uz dzimšanu vienā dzemdē, katrai būtībai ir sava dvēsele.

 

7. a) Vai es pareizi saprotu, ka panikas lēkme – tas ir psihes traucējums?

ASTRUSS: Jā, pareizi.

b) Tad iznāk, ka šo traucējumu var izlabot ar gribas (savas paša psihes) palīdzību, un varbūt stiprinot bioloģisko ķermeni?

ASTRUSS: Nē. Ar gribas (kā Jūs teicāt, savas paša psihes) palīdzību – tas ir nepareizs priekšstats. Griba ar psihes palīdzību netiek stiprināta. Griba tiek stiprināta, Jums pārvarot jebkurus šķēršļus ceļā uz mērķi, nevis ar psihes palīdzību, nevis ar domu, jūtu vai emociju palīdzību. Griba tiek stiprināta DARBA procesā pie kaut kā, virzoties uz priekšu, pārvarot šķēršļus. Šī izpratne Jums nav precīza.

c) Vai arī panikas lēkmes ir tāda pati īpatnība kā psihiskās slimības, un tās neļauj cilvēkam pamosties uz Zemes?

ASTRUSS: Jā, panikas lēkmes – tā ir psihiska slimība. Tur jums ir taisnība. Un psihiskās slimības neļauj cilvēkam pamosties uz Zemes. Taču tādu psihisko slimību diezgan viegli ārstē pat jūsu medicīna. Tie ir psihoterapeiti un hipnoze.

 

8. Lūdzu precizēt tādu momentu, šodien jūs publicējāt jaunu tekstu, kur bija sekojoša satura rindkopa:

“Atzīmēsim, ka no mirušo pasaules dzīvo pasaulē caur cilvēku, kurš lieto halucinogēnus, var ienākt būtības, kuras nekad neiemantos ķermeņus un nekļūs redzamas. Viņas būs blakus portāla īpašniekam, lai izmantotu viņa enerģiju.”

Jautājumi:

a) Kāpēc šīs būtības nekad neiemantos ķermeņus un nekļūs redzamas?

ASTRUSS: Pamodušās būtības, kas iet caur portālu savā aizbāznī, aiznes sev līdzi visu enerģētiskās informācijas kompleksu (EIK), izņemot aizbāzni. Pēc trīs mēnešiem viņas atgriežas savā aizbāznī, kurā viņas dzīves laikā ir sakrājušas psihisko enerģiju, un izmanto savu EIK plazmoīdā ķermeņa radīšanai.

Dusošās būtības savā aizbāznī atgriezties nevar, viņas to ir aiznesušas uz mirušo pasauli, un tas nav saistīts ar Zemi. Taču nomoda stāvoklī viņas var iešmaukt zemes plānā caur cilvēku, kas dzīvo uz Zemes, portālu spraugām. Bet ieiet cilvēkā viņas nevar, jo viņam ir sava būtība. Taču enerģija viņām ir vajadzīga. Lūk, arī viņas “iesūcas” cilvēkā.

b) Kā cilvēkam saprast, ka viņam ir “piesūkusies” kāda būtība?

ASTRUSS: Ja cilvēks ir pieļāvis halucinogēnu preparātu, narkotiku lietošanu, pārlieku lietojis alkoholu, viņš ir deformējis savu enerģētiskās informācijas kompleksu – EIK. Un tas nozīmē, ka viņa portālā ir spraugas. Un absolūti precīzi, ka šīs būtības-parazīti viņam ir pieāķējušies. Un cilvēks to var sajust, zaudējot enerģiju.

c) Kā no viņas atbrīvoties patstāvīgi?

ASTRUSS: Nekādi. Ja reiz viņa ir viņam pieāķējusies, viņa dzīvos no viņa enerģijas. Vēl vairāk, kad viņš nomirs, viņa pacentīsies pieāķēties līdzīgam cilvēkam kā otra, viņam uzkārusies būtība.

d) Šīs būtības no mirušo pasaules “āķējas” tikai pie tiem, kas lieto halucinogēnus?

ASTRUSS: Jā, tā.

e) Sakiet, cilvēks, pamatā adekvāts, taču dažreiz mēdz būt pārlieku emocionāli agresīvs, sadusmojies, histērisks, izsakās rupjiem vārdiem, metas kautiņā utt. (kaut arī pilnīgi nelieto alkoholu un citas vielas) – viņu uz to biksta “nelabas” būtības?

ASTRUSS: Tā sauktās “nelabās būtības” atnāk tikai caur to cilvēku portāliem, kuri paši ir radījuši apstākļus viņu cauri tikšanai. Ja viņi tādus apstākļus nav radījuši, šīs būtības viņiem pieāķēties nevar. Jūsu gadījumā runa ir par savdabīgiem psihiskiem traucējumiem.

f) Ja tas ir tā, tad kā no “viņām” atbrīvoties?

ASTRUSS: No “nelabajām” būtībām, kā jau es teicu, atbrīvoties nevar. Saimnieks pats viņas uzaicināja, un viņas pieāķējās “līdz nāvei”. Bet no agresīvas uzvedības var pamēģināt atbrīvoties uz psihoterapeita darba rēķina: uz viņu iedvešanas, pierunāšanas, pārliecināšanas utt. rēķina. Var izmēģināt hipnozi. Pašlaik psihiatri un psihologi ārstēt nevienu psihisko traucējumu citādi neprot.

 

9. a) Kādu pozitīvu efektu dod enerģijas X uzkrāšana pašam cilvēkam?

ASTRUSS; Ļoti lielu, ļoti lielu. Enerģijas X uzkrāšana pašam cilvēkam dod pirmām kārtām veselības nostiprināšanos, fiziskā ķermeņa frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanos, nodrošina iespēju nākotnē iet nevis caur tuneli, bet caur portālu. Īpaši, kad cilvēks dzīves procesā līdz ar enerģijas X krāšanu vēl pauž gribu, pārvarot grūtības, krīt, ceļas un iet uz priekšu. Tas veicina psihiskās enerģijas izstrādāšanu.

Gribas paušana līdz ar enerģijas X un psihiskās enerģijas uzkrāšanu dod viņam iespēju pamosties, no mirušo pasaules ieiet plazmoīdajā pasaulē, iemantot nemirstību un attīstīties tālāk.

b) Mēs varam paši regulēt šīs enerģijas uzkrāšanos?

ASTRUSS: Jā, Jūs varat paši regulēt enerģijas X, kā arī psihiskās enerģijas uzkrāšanos. Jā, Jūs varat to regulēt. Vai nu kā jogi ar pastāvīgu koncentrēšanos desmitgadēm, vai iziet cauri smagām slimībām, piemēram, onkoloģijai, vai arī paust gribu augstfrekvences informācijas apgūšanā, kuru es jums pagaidām dodu VKontakte lentā. Jūs varat regulēt šīs enerģijas uzkrāšanos, tiecoties pamodināt savu kundalini.

Lūk, raksturīgs piemērs. 7 gadus Tatjana saņēma informāciju no manis caur Kretovu (Кретов Юрий Васильевич) (kontakts pa pieskari) ar milzīgiem izkropļojumiem. Tieši rakšanās šajā duļķainajā informācijā, meklējot tajā graudus, noveda pie viņas apziņas kolosāla pacēluma. Viņa pamodināja kundalimi. Tas bija darbs tīrā veidā ar kundalini. Kā jogs koncentrējas un koncentrējas uz savu iekšējo pasauli, tā viņa visus šos gadus katru dienu koncentrējās uz šo informāciju. Un sasniedza, es tā teiktu, kolosālas sekmes. Un pēc 7 tādu kontaktu gadiem es iznācu ar viņu uz tiešu kontaktu. Ikdienā sazinos ar viņu caur uzmanību, bet atbildēs uz jūsu jautājumiem viņa, atceroties Kretovu, lūdz izmantot viņas balss aparātu.

 

2020. gada 20. decembris

PAR MIEGU

2. daļa

Mēs turpinājām eksperimentus ar mēģinājumiem pamodināt manu būtību. Vitālijam tas izdevās arvien biežāk un biežāk, bet pamodusies, es tā arī neko neatcerējos. Taču noskaidrojās interesanti fakti, kuri man bija negaidīti.

- Vitālik, bet kas mainās, un pēc kāda principa tu saproti, ka mana būtība ir pamodusies?

Vitālijs: Lūk, es redzu tavu sapni un atrodos tev blakus. Bet tu guli, un tava būtība mani neredz. Viņa arī guļ. Es pienāku tuvāk, apskauju tevi, un pēkšņi tu pamosties. Tavs sapnis kaut kur pazūd, un blakus paliec tikai tu, un tu redzi mani. Tu piespiedies pie manis, tu mani apskauj, skūpsti, saki man, cik ļoti tu mani mīli un kā esi noilgojusies. Un es tik laimīgs, turu tevi savos apskāvienos un domāju tikai vienu: tūlīt viss beigsies. Mēs stāvam apkampušies sekundes trīsdesmit, bet pēc tam tu momentāni pazūdi. Tu, guļot gultā, pamosties un mani vairs neredzi un neatceries par mani. Pirmajā reizē es biju vienkārši satriekts par to.

- Un kā izskatās mana būtība?

Vitālijs: Lieliski izskatās...

- Es ar to domāju, kāda viņa ir? Viņa izskatās kā cilvēks vai kā plazmoīds? Galva, rokas, kājas ir?

Vitālijs: Atceries sevi 18 gadu vecumā. Lūk, tā viņa izskatās.

- Un kā viņa ir apģērbta?

Vitālijs: Nekā. Viņa ir kailiņa.

- Un kā tad tu izskaties?

Vitālijs: Es arī esmu ļoti jauns un arī kails.

- Mans Dievs! Taisni kā Ādams un Ieva paradīzes dārzā.

Vitālijs: Jā, Taņečka. Es vienkārši izvilku tavu būtību no ķermeņa sapņa laikā, bet ļoti neilgi.

- Iznāk, ka tā ir mana būtība, kura iziet no ķermeņa mirstot. Korss teica, ka būtības izgrūšanai no ķermeņa mirstot tiek tērēts milzīgi daudz enerģijas. Apmēram tik, cik nepieciešams, lai paceltu gaisā lidmašīnu. Stādies priekšā, cik sarežģīti ir izvilkt būtību no ķermeņa?

Vitālijs: Es jau nu ļoti labi stādos priekšā. Bet laime, kuru es izjūtu, tiekoties ar tavu būtību uz pusminūti, ir tā vērta. Taču pēc tam pamostas tavs ķermenis. Bet tu neko neatceries. Žēl. Es arī turpmāk mēģināšu modināt tavu būtību, kaut arī tas izdodas ne vienmēr.

- Vitālik, varbūt iznāk tik neilgi, tāpēc ka nepietiek tavas enerģijas. Kā tu domā?

Vitālijs: Varbūt. Manai būtībai ir grūti pamodināt tavu būtību.

- Jā, lūk, kas tas ir – cilvēks. Cilvēks – tā tieši ir viņa būtība, kura vienmēr ir jauna, bet ķermenis vienkārši bioloģisks kostīms, kurš nonēsājas, noveco, slimo un nomirst.

 

No kontakta ar Astrusu

- Sakiet, Astrus, kāpēc mana būtība pamodās, sarunājoties ar Vitāliju, bet, kad pēc pusminūtes pamodās mans ķermenis, es neko neatcerējos. Neko neredzēju un neko nezinu. Kas te par lietu?

ASTRUSS: Jūsu smadzenes neielaiž informāciju, kura, no viņu redzes viedokļa, nav vajadzīga jūsu dzīvei.

- Un kā tad pirmo reizi izdevās?

ASTRUSS: Viņas nogulēja aiz pārsteiguma. Taču jūsu smadzenes ir gudras, viņas ņēma vērā savus misēkļus.

- Tad iznāk, ka zināšanas par pasaules-ēku, kuras sākotnēji piemīt būtībai, arī nelaiž cauri mūsu smadzenes. Viņas, smadzenes, uzskata, ka zināšanas vajag vākt no ārienes dzīves procesā. Tā?

ASTRUSS: Tieši tā.

- Bet tad iznāk, ka tas bija paredzēts mērķtiecīgi, lai mēs fiziskajā ķermenī, mēģinot pamodināt savu būtību, ražotu pēc iespējas vairāk psihiskās enerģijas. Lūk, smadzenes arī tika uzliktas kā apsargs. Ja?

ASTRUSS: Jā, tā.

- Cilvēka smadzenes, pēc Zemes zinātnieku domām, tiek izmantotas maksimums par 10% no iespējamā. Un cilvēks savas kārtējās dzīves laikā, kā likums, ko lielāku nesasniedz. Kādēļ viņam dotas tādas smadzenes, ja 90% viņš šajā dzīvē neizmantos nekad?

ASTRUSS: Viņas nav dotas. Viņas ir izpaustas, lai kļūtu par rezervuāru, uzkrājēju. Nevis izmantošanai, bet informācijas uzkrāšanai.

- Un, kad cilvēks mirst, visa viņa smadzeņu informācija aiziet ar viņu?

ASTRUSS: Ar viņu.

- Vai uz būtību iedarbojas hormoni, piemēram, melatonīns un kortizols, tāpat kā uz ķermeni?

ASTRUSS: Iedarbojas.

- Vai aizmigušu cilvēku var aplūkot kā sastāvošu no divām patstāvīgām daļām: aizmigušo būtību un aizmigušo ķermeni?

ASTRUSS: Var.

- Paskaidrojiet, lūdzu, maksimāli vienkārši, ņemot vērā jaunās zināšanas, kas tas ir – ķermeņa miegs? Un būtības miegs?

ASTRUSS: Ķermeņa miegs ir narkotika, tā materiāli ietekmē enerģiju kustības cikliskumu ķermeņa materiālajā izpausmē. Un tāpēc, vienreiz paguļot, ir vēlēšanās gulēt ilgi. Bet būtības miegs – tā ir telpiska izpausme tam, kura līdzība ir ķermenī šī paša miega izpausmes momentā. Bet tas ir tikai kā salīdzināšanas elements. Salīdzināt vienkārši nav ar ko.

- Vai var pamodināt tikai būtību aizmigušā cilvēkā, bet ķermenis lai guļ?

ASTRUSS: Var.

- Bet tas nav bīstami ķermenim? Vai tā nav kaut kāda koma? Vai vēl kaut kas?

ASTRUSS: Nē, to jūs fantazējat.

- Mirušo pasaulē visas būtības agri vai vēlu, bet nonāk nomoda stāvoklī? Vai arī ne visas?

ASTRUSS: Jā, saspringti, bet nonāk.

- Būtība, kura atsaucās spiritiskajā seansā, atradās nomoda stāvoklī, vai arī to pamodināja pats seanss?

ASTRUSS: Nomoda.

- Vai nomirušie dusošie spēj nomoda stāvoklī paši iet uz aizbāzni, lai radītu ķermeni?

ASTRUSS: Paši no sevis nē, bet kaut kādi faktori var pamodināt un pateikt priekšā.

- Jūs mums teicāt, ka bērnam piedzimstot, viņa iekšienē ir visas zināšanas par smalko pasauli. Tās glabājas būtības apziņā?

ASTRUSS: Tās neglabājas, tās ir izpaustas būtības apziņā.

- Jūs mums teicāt, ka būtības plazmoīdajos ķermeņos pastāvīgi atrodas mājās blakus tuviniekiem un naktīs nodod smalkās pasaules zināšanas aizmigušo cilvēku būtībām, tiecoties pamodināt cilvēka dusošo būtību. Tas kaut kā atspoguļosies uz cilvēka reālo dzīvi?

ASTRUSS: Atspoguļosies. Notiek daudz uzkrāšanu dažādos periodos, un pēc tam notiek šīs informācijas nomešana. Gadījumā, ja glabātuve ir pārāk pārpildīta, tas iedarbojas uz cilvēka reālo dzīvi, uz pašreizējo laiku. Tā ir ļoti sarežģīta mijiedarbība.

- Samērā ar to, kā mirušie pārraida informāciju, notiek glabātuves pārpildīšanās, un jo intensīvāk šī informācija iedarbosies uz reālo dzīvi. Tā?

ASTRUSS: Pareizi. Ne tikai mirušo nodotā informācija, bet arī tā, kuru cilvēks izzina pats.

- Kāpēc mirstot viena būtība nonāk dziļā dusā un turpina dusēt tur, bet otra pamostas un izrādās dzīva. Vai lieta nav tāda, ka melatonīns dažādi iedarbojas uz dusošo un pamodušos uz Zemes?

ASTRUSS: Tā var teikt.

- Var teikt, ka mirstot epifīze izdala lielu daudzumu melatonīna un dusoša būtība aizmieg vēl vairāk. Tieši šajā dusā būtība atrodas mirušo pasaulē?

ASTRUSS: Aizmiegot, jā. Bet mirušo pasaulē tam ir pusraksturs.

- Un kas veido otru pusi?

ASTRUSS: Sakrišana ar to, kas atrodas tur. Ar telpu.

- Tas ir, nomirušas būtības telpa sakrīt ar mirušo pasaules telpu?

ASTRUSS: Jā. Un, kad viena telpa no otras atslēdzas, dusošā būtība pamostas un kādu laiku ir nomodā. Kamēr atkal neaizmigs.

- Vai dusošam cilvēkam mirstot būtība pamostas?

ASTRUSS: NĒ. PAMODINĀT VAR TIKAI DZĪVES PROCESĀ UZ ZEMES.

- Cēlonis tam, ka dusošās būtības mirušo pasaulē pēkšņi dažreiz pamostas un ir nomodā, ir “telpas atslēgšanās no telpas”. Kāpēc viena telpa pēkšņi atslēdzas no otras?

ASTRUSS: Tā it kā izzūd. Tā it kā ir atrāvusies. Ja kaut kur kādā punktā rodas saskare, izpaužas tāda īpašība. Radās atrāvums, un tā it kā izzuda.

- Lūk, būtība pamodās, pastaigāja pa pilsētu, un pēc tam viņai atkal sagribējās gulēt. Viņa paspēj aizskriet līdz kādai vietai, kurā aizmigs apvalkā?

ASTRUSS: Tur viss ieslēdzas un izslēdzas momentāni.

- Tas ir, viņas dus caurspīdīgajos apvalkos ne obligāti savās mājās? Bet dus, kur pagadās.

ASTRUSS: Jā, tas tā ir.

- Vai ne būtība formē sapņus?

ASTRUSS: Būtība.

- Un kāpēc tad tādus muļķīgus sapņus formē?

ASTRUSS: Tāpēc ka viņa saņem tādu muļķīgu informāciju.

- Tas ir, viņai tādu muļķīgu informāciju sniedz smadzenes?

ASTRUSS: Pareizi. Smadzenes sniedz informāciju kā tādu, bet tā var sapnī formēties muļķīgā formā.

 

2020. gada 21. decembris

ATBILDES

1. a) Vai biloterapija (билотерапия) ir efektīva? Domāju nopirkt nelielu bilo[48], bet nezinu, vai ir jēga un efekts, tāds, par kuru runā?

ASTRUSS: Jā, biloterapija ir efektīva. Plakano zvanu skaņa ļoti labvēlīgi ietekmē cilvēka fizisko ķermeni. Ļoti labvēlīgi. Īpaši stresa situācijās, psihisku traucējumu gadījumos. Tas ir labs atveseļošanās līdzeklis.

b) Kad Putina vietā atnāks cits, vai valstī nebūs genocīds un digitalizācija?

ASTRUSS: Nē, ne genocīda, ne digitalizācijas Krievijā nebūs.

 

2. a) Cilvēka iekšējā telpa ir savienota ar pasaules-ēkas telpu. Vai var teikt, ka pats cilvēka materiālais ķermenis atrodas viņa iekšējās telpas ietvaros, nevis cilvēka iekšējā telpa atrodas viņa materiālā ķermeņa ietvaros?

ASTRUSS: Jā, ir pareizi teikt, ka materiālais ķermenis atrodas viņa iekšējās telpas ietvaros. Taču gribu piezīmēt, ka materiālā ķermeņa ietvari nav šī ķermeņa ādas virsma. Materiālā ķermeņa robeža, tāpat kā katras šūnas robeža ir ievērojami lielāka. Bet tomēr materiālais cilvēks atrodas savas iekšējās telpas robežās.

b) Ko sevī ietver cilvēka iekšējā telpa?

ASTRUSS: Visu. Visus smalkos ķermeņus, visu enerģētiskās informācijas kompleksu, aizbāzni, siltuma spilvenu utt., tas viss izrādās cilvēka iekšējās telpas ietvaros. Lūk, kad cilvēks pamodinās savu kundalini, kundalini informācija izies cauri mugurkaulam un čakras aktivizēs tuvāk esošos augstākos slāņus, kauzālo, budhisko un atmisko, lūk, tad šie aktivizētie augstāko slāņu apgabali izies aiz cilvēka iekšējās telpas robežām.

c) Kādas sfēras robeža ir cilvēka iekšējās telpas apvalks? Vai arī šī robeža ir visai nosacīta, jo šī telpa ir savienota ar pasaules-ēkas telpu un tādā gadījumā pats jautājums ir uzdots nekorekti?

ASTRUSS: Nē, šī robeža nav nosacīta. Jūsu iekšējās telpas robeža ir psihosfēra. Un psihosfēras saturs – tā ir jūsu uzkrātā psihiskā enerģija. Bet robeža var mainīties, un cilvēka iekšējā telpa sāk saplūst ar pasaules-ēkas telpu, kad viņš paaugstina savas apziņas attīstītības līmeni un iziet uz spoguļfrekvenču līmeni.

d) Vai var izdarīt secinājumu, attiecībā uz unikālo pāri: visos iemiesojumos, kamēr unikālā pāra būtības vēl nebija pamodušās, viņas vai nu mira kopā, vai arī viena pēc otras gāja caur tuneli, paejot garām portāliem, uz mirušo pasauli, lai atkal piedzimtu evolucionārā procesa turpināšanai? Iznāk, ka tādām būtībām bija jāattīstās kaut kā paralēli, vai arī vienai bija jāgaida otra, kamēr tā panāks viņu attīstītības ziņā. Tā?

ASTRUSS: Jūsu pirmais variants ir pareizs. Kamēr unikālā pāra būtības nav pamodušās, viņas mira ne gluži kopā, bet ar ļoti nelielu intervālu, burtiski pēc dažiem mēnešiem, maksimums, pēc gada. Kad viņas pamodās un gāja caur portāliem, arī tas varēja notikt ar dažu mēnešu vai gada starpību. Tā ka šajā nozīmē Jums ir taisnība. Un pēc tam viņas gāja uz dzimšanu. Turklāt dvēsele tikai virzībā uz dzimšanu ļauj šīm būtībām diezgan ilgu laiku atrasties dažādās pasaulēs, no pieciem līdz desmit gadiem. Tas ir, viena būtība aizgāja dzimt uz Zemes, bet otra gadus 5-10 vēlāk. Dvēsele paredz nepieciešamību vienai pāra pusei stabilizēties uz Zemes līdz otrās puses atnākšanai. Lūk, to virzībā uz dzimšanu dvēsele pieļauj.

e) Varbūt, kaut arī reti, bet vienas dvēseles būtības nāk uz Zemi dažādu māšu dzemdēs, bet pēc tam viena pēc otras atstāj šo pasauli, lai vienmēr paliktu kopā? Varbūt tieši par tādiem gadījumiem saka: “Atradu savu dzimto dvēseli.”

ASTRUSS: Pareizi. Būtības nāk uz Zemi dažādu māšu dzemdēs un pat dažādā laikā, un pēc tam viena pēc otras atstāj jūsu pasauli. Taču, kamēr viņas atrodas uz Zemes, dvēseles uzdevum ir, lai viņas uz jaunākās būtības pilngadību noteikti atrastos kopā. Un tādi pāri diezgan agri vienai no būtībām stājas laulībā.

 

3. Man ir galvas traumas, sākumā ieķīlējās smadzenes, pēc tam reibonis, vājums galvā. Un nepāriet. Skatījos Lazareva S.N. (Сергей Николаевич Лазарев) seminārus, lasīju grāmatas, strādāju ar sevi, pildīju viņa padomus. Taču uzlabojuma nav. Varat pajautāt Astrusam, ko man darīt? Lūdzu!

ASTRUSS: Pats pareizākais – griezties pie ārsta un uztaisīt tomogrammu. Vispār ar smadzenēm labāk nejokot. Tāpēc es iesaku izmeklējumu nevilkt garumā un nopietni nodarboties ar savu veselību.

 

4. Kā Krievijā pareizāk apglabāt mirušo: zemē, kā parasti, vai kremēt? Tas nekaitēs dvēselei?

ASTRUSS: Nē, tas nekaitēs dvēselei. Apglabāt vajag tā, kā lūdza mirušais vai kā Jums ērtāk. Ja jūs turaties pie baznīcas ceremonijām, apglabājiet ar apstāvēšanu zemē. Ja Jūs pie tā neturaties, kremējiet. Tas dvēselei nekaitēs, varat būt mierīga.

- Vai obligāti ir apglabāt vai kremēt trešajā dienā pēc nāves?

ASTRUSS: Nē, nav obligāti.

 

5. Nav saprotama Astrusa atbilde par vakcīnu. “Ja gribat nomirt, nevakcinējieties.” Bet pašlaik taču vakcīna nav pienācīgā kārtā pārbaudīta, un kopā ar vakcīnu iešļircinājuma laikā var ielikt čipu, mēs pat nepamanīsim. Vēl daudz ir “tumšo”, kuri alkst iznīcināt cilvēkus ar jebkuriem paņēmieniem. Pazīstami ārsti, imunologi internetā raksta par šodienas vakcīnu kaitīgumu. Ko darīt? Īpaši sāpīgi ir bērnu un mazbērnu dēļ.

ASTRUSS: Protams, vakcīnai ir jābūt pārbaudītai. Tas ir dabiski. Bet, ja vakcīna ir pārbaudīta, vakcinācija ir jātaisa, tajā skaitā arī bērniem un mazbērniem.

Kas attiecas uz “tumšajiem”, kuri alkst iznīcināt cilvēkus ar jebkuriem paņēmieniem, tas ir izdomājums. Tā ir izdoma. Tāds “tumšais” ir koronavīruss, viņš alkst iznīcināt zemfrekvences cilvēkus. Un neviens jums vakcinēšanās laikā čipus ne-liks! Es Jums dodu garantiju. Tas esmu es, Astruss, Krievijas kurators. Nekādas čipošanas nebūs.

 

6. a) Kā uzzināt, vai man ir misija, un, ja ir, kāda ir tās būtība?

ASTRUSS: Lūk, tas ir jautājums. Proti, tikai 30% cilvēku šajā iemiesojumā ir noteikta misija. Bet tas nenozīmē, ka viņi to noteikti izpildīs. 70% cilvēku turklāt ir noteikta pieskaņojoša masa. Viņiem misija būs nākamajos iemiesojumos. Šī pieskaņojošā masa rada apstākļus cilvēkam, kuram ir noteikta misija, lai viņš sataustītu, sajustu, nonāktu gultnē, kura ved pie misijas izpildīšanas. Visbiežāk rada problēmas un nepatikšanas. Un praktiski katram, kam ir misija, dvēseles tieksme, dziņa noteikti mēdz būt. Dvēsele saka priekšā. Un tālāk jau cilvēks pats sāk apdomāt, spriest, izvēlēties, kā ir labāk un kā sliktāk, kur izdevīgāk, kur ērtāk. Un nogriežas ne uz to ceļu. Taču nevar teikt, ka viņš vienreiz ir nogriezies ne uz turieni un tas ir uz visu savu dzīvi. Diemžēl, cilvēkam ir ļoti inerta domāšana: pārmaiņas gribu, bet nevajag.

b) Kādas mācības vajag uz Zemes iziet? Ko iemācīties? Vai arī, ko izdarīt? Un kur ir mana vieta?

ASTRUSS: Pats galvenais cilvēka uzdevums uz Zemes – pamosties, tāpēc ka tieši tālab viņš iet uz Zemi, tāpēc ka no tā ir atkarīga viņa turpmākā nākotne. Vai nu viņš bezgalīgi dzims un mirs, vai arī pēc nonākšanas uz Zemes viņš iemantos nemirstību un turpinās attīstīties tālāk. Pats galvenais – pamosties, tas ir, pamodināt kundalini. Pamosties ļauj grūtību, šķēršļu pārvarēšana, kas ved pie gribas izstrādāšanas, pie psihiskās enerģijas sastrādāšanas, ja cilvēks cenšas pacelt apziņas attīstītības līmeni. Sākumā ir jāmēģina tikt skaidrībā, kādēļ viņš ir atnācis uz Zemi, kas viņu gaida tālāk utt.

 

7. Astrus, sakiet, lūdzu, ar kādu informācijas komponenti atnāks Vitālijs Jurjevičs? Riskēšu pieņemt, ka 100%. Pēc mūsu zemes plāna priekšstatiem viņa atnākšanu var vērtēt kā Kristus otro atnākšanu vai Dieva parādīšanās Brīnumu.

ASTRUSS: Šeit ir divi jautājumi. Uz pirmo jautājumu atbildēšu tā: Viņš atnāks ar augstu informācijas komponenti. Apmēram 75-80% – informācijas komponente, pārējais – materiālais, bioloģiskais.

Kas attiecas uz Jūsu priekšstatu, jā. Šeit Jums ir taisnība. Viņa atnākšanu var vērtēt tikai ne kā Kristus otro atnākšanu, bet kā Kristus sūtņa atnākšanu.

 

8. a) Astruss apstiprina, ka mūsu realitāte ir kvantu realitāte – nav galīgas skaidras nākotnes, bet ir daudz notikumu attīstības variantu. Tad iznāk – var mainīt savu nākotni, kas ir īpaši svarīgi mūsu medicīnai “neizārstējamu” slimību gadījumos, vai nelabvēlīgi attīstoties kādām parādībām. Tas tā ir?

ASTRUSS: Jums ir pilnīga taisnība. Var mainīt nākotni un mainīt jebkurā momentā, kad Jūs pie tā nopietni ķeraties. Jā, var mainīt savu nākotni pat jūsu medicīnai “neizārstējamu” slimību gadījumos, arī, nelabvēlīgi attīstoties kādām parādībām. Ir zināms par gadījumiem, kad slimnieks par spīti visām ārstu prognozēm izveseļojās pat no onkoloģijas 4. stadijā. Es nemaz nerunāju par to, ka, tiecoties izmainīt savu nākotni, cilvēks veicina psihiskās enerģijas izstrādāšanos un ved pie Jūsu apziņas attīstītības līmeņa paaugstināšanās.

b) Kas ir efektīvāks – darbs ar savu zemapziņu (pašhipnoze, transs, meditācija par vēlamo…) vai ar apziņu – vizualizācija, afirmācija, lūgšanas?

ASTRUSS: Visi jūsu uzskaitītie elementi ir apmēram ekvivalenti. Taču, dzīvojot dievā, patiesas, īstenas lūgšanas spēj radīt brīnumus. Bet pats efektīvākais – tā ir koncentrēšanās, ar mērķi pamodināt savu kundalini un pamosties. Jums nepieciešams pamosties, jo tieši tādēļ būtība iet uz smago zemfrekvences pasauli.

 

9. a) Vai Vadims Zēlands (Вадим Зеланд) ir komercprojekts, jebšu tā ir reāla personība, kura atklājusi noteiktas skaidrzināšanas? Viņa darbā ir ļoti daudz paralēļu, par kurām runā Astruss. Taču tikšanās reizēs viņš ļoti slikti runā, ir pilnīgā pretstatā savām grāmatām.

ASTRUSS: Jā, viņš ir kontaktētājs, viņš informāciju saņem caur uzmanību un daļēji tekstu veidā. Viņa darbā ir ļoti daudz pozitīvu lietu, bet, tā kā viņš balstās arī uz informācijas saņemšanu caur uzmanību, tad dažreiz pieļauj būtiskas nepareizības.

b) Vai viņa darbi par transērfingu ir patiesība?

ASTRUSS: Es tikko kā teicu, ka ievērojama daļa informācijas ir patiesība, bet ir arī daži izkropļojumi. Viņa darbs ir vērtējams pozitīvi.

c) Vai pasaulē ir dzīvojusi priesteriene Tafti, par kuru viņš runā savos darbos?

ASTRUSS: Nē.

d) Vai ir nodoma pīnīte (izaugums cilvēku pakaušos, kuru nepieciešams aktivizēt noteiktu spēju attīstīšanai), jebšu tas ir izdomājums?

ASTRUSS: Tā ir izdoma. Spēju attīstīšanai vajag pamodināt savu kundalini. Tajā ir lērums neskartu spēju.

 

10. Astrus, ko Jūs teiksiet par Sai Babu?

ASTRUSS: Sai Baba – tas ir svētais, kurš apzināti gāja uz dzimšanu, lai parādītos fiziskajā ķermenī. Viņš nav dievs, viņš nav Vēju otrās kategorijas pārstāvis, kā Jēzus Kristus, bet viņš ir svētais, kurš sasniedza ļoti augstu apziņas attīstītības līmeni. Un viņš jau daudzkārt mēģina iziet to pašu ceļu, kuru izgāja Jēzus Kristus.

 

11. Sadhguru, kas viņš ir? Viņš tiek saukts par Joginu mistiķi. Viņš ir Blavatskas darba turpinātājs. Viņš viegli risina sarunas par jebkurām zinātniskām tēmām. Nešķiet, ka viņš būtu kāda piāra projekts.

ASTRUSS: Nē, viņš nav kāda piāra projekts. Par Sadhguru var teikt apmēram to pašu, ko par Sai Babu. Viņš ir svētais, kurš tāpat kā Sai Baba nāk uz Zemi, lai strādātu ar cilvēkiem, nodotu viņiem informāciju no augstākiem līmeņiem. Tāpēc ka tamlīdzīgu informāciju, kādu dod Sadhguru, kontaktētājs caur uzmanību uztvert vienkārši nevar.

 

12. Var uzdot jautājumu Astrusam? Kā viņš attiecas pret Starptautisko kustību ALLATRA Daņilova Igora Mihailoviča (Данилов Игорь Михайлович) vadībā?

ASTRUSS: Bet, lūk, tā ir samākslota kustība un mēģinājums izvērsties plašā mērogā. Tā tālu neaizies.

 

13. Vai var guņu (guņa) materiālās dabas likumu (закон о гунах) aplūkot cilvēka uzvedības morāli ētiskā aspekta griezumā?

ASTRUSS: Jā, var guņu likumu aplūkot pielietojumā cilvēka uzvedības morāli ētiskajam aspektam. Visas šīs guņu īpašības var pielietot arī cilvēks. Taču tās līdz ar cilvēka frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanos sāks mainīties, sākot dominēt vienām īpašībām un izzūdot citām.

 

14. Ir papildu jautājums Astrusam. Vai cilvēks pats, patstāvīgi, tiks galā ar panikas lēkmēm? Ja jā, tad kā?

ASTRUSS: Nē. Cilvēks ar panikas lēkmēm pats galā tikt nevar. Viņam varētu palīdzēt psihoterapeiti vai hipnologi. Izvest viņu no šī psihiskā stāvokļa. Un, lūk, kad viņš, būdams izvests no šī stāvokļa, sāks paaugstināt savas frekvenču raksturlīknes, šīs panikas lēkmes liks viņu mierā. Uz visiem laikiem.

 

15. Astrus, bet, lūk, tagad, kad atnāks Vitālijs un planētas psihosfēras psihiskā enerģija sāks iedarboties uz cilvēku astrālajiem un mentālajiem ķermeņiem un tas vedīs pie visu cilvēku frekvenču raksturlīkņu paaugstināšanās sākumā mūsu valstī, pēc tam uz visas planētas, tas ļaus tādam cilvēkam atbrīvoties no panikas lēkmēm?

ASTRUSS: Jā, tāpēc ka arī jautājošajam cilvēkam frekvenču raksturlīkne sāks paaugstināties. Un panikas lēkmes ar laiku liks viņu mierā.

 

16. Es agrāk visu sakrāto enerģiju izmantoju apzinātai ieiešanai sapņos pēc Kastanjedas (Carlos Castaneda) praksēm.

Ar laiku dabas un sociālu iemeslu dēļ es pārstāju prakses lietot. Kas turklāt notiek ar psihisko enerģiju? Viņa ir saglabājusies vai izzudusi?

ASTRUSS: Psihiskā enerģija ar laiku zaudē savu potenciālu. Ja laiks pagājis neliels, tā vēl saglabā noteiktu potenciālu. Ar laiku tā zaudē to pilnīgi.

 

2020. gada 22. decembris

No kontakta ar Vitāliju

- Astruss teica – kad bērns dzimst, viņam jau ir visas zināšanas par smalko pasauli. Tas ir, uz dzimšanu atnākusi būtība nes visas zināšanas sevī. Bet, kā es sapratu, mirušie nomoda stāvoklī rada “sakaru tiltus”, kā tavs tēvs, ar kuru palīdzību naktīs pārraida Zemes cilvēkiem zināšanas par smalko pasauli. Kādēļ mirušie sniedz ziņas par smalko pasauli zemes plāna cilvēka būtībai, kurai sevī visas šīs zināšanas ir?

Vitālijs: Tādēļ, ka viņa nevar izmantot tās zināšanas, kuras viņai ir, kamēr viņa, cilvēka būtība, “nepamodīsies”.

- No rīta pamodies, cilvēks nevar izmantot tās zināšanas, kuras viņam ir zemapziņā. Bet, kad viņa būtība ir pamodusies, tad viņš var šīs zināšanas izmantot. Tā?

Vitālijs: Tev ir taisnība. Viņš var izmantot zināšanas par smalko pasauli.

- Tātad, kad mirušie sniedz cilvēkam zināšanas par smalko pasauli, šīs zināšanas… Mirklīti, tās, kā? Tās arī tiek noliktas zemapziņā?

Vitālijs: Zināšanas par smalko pasauli, kuras sniedz mirušie, tiek noliktas zemapziņā. Taču atšķirībā no tām zināšanām, kuras būtība atnesa sev līdzi, viņa tās jau var izmantot kā tās zināšanas, kuras cilvēks pats ir izzinājis dzīves procesā. Tās ir atnākušas no ārienes. Un, kas ir svarīgi: saņemot zināšanas no mirušajiem, būtība saņem uzstādījumu uz “pamošanos”.

- Kā cilvēka “pamošanos” sasaistīt ar būtības iespēju izmantot tās zināšanas, kuras viņa atnesa sev līdzi?

Vitālijs: Saņēmusi zināšanas no mirušajiem un tās, kuras viņa ir izzinājusi patstāvīgi, būtība sāks vairāk zināt par smalko pasauli. Viņa izmainīs vērtību sistēmu. Un cilvēks pats sāks interesēties par smalko pasauli. Viņam var rasties jautājumi: kas es esmu? Kādēļ es esmu šeit? Ko tālāk? Un tas rezonanses dēļ atvērs būtības iespējas izmantot zināšanas viņas zemapziņā. Lūk, tā arī notiek cilvēka “pamošanās” uz Zemes.

- Vitālik, paskaidro, lūdzu. Es nesapratu, kāpēc mirušo pasaulē notiek vienas telpas atslēgšanās no otras? Ir dzeltenās pilsētas telpa, un šajā telpā apvalkā, kur ir sava lokālā telpa, dus būtība. Nez kāpēc viena telpa atslēdzas no otras, un tad būtība pamostas. Un kāda telpa atslēdzas: dzeltenās pilsētas telpa vai lokālā telpa?

Vitālijs: Atslēdzas dzeltenās pilsētas telpa no lokālās telpas.

- Kāpēc?

Vitālijs: Tāpēc ka tā kļūs būtībai nepieejama.

- Lūk, atnāca būtība apvalkā. Dus tur. Dzeltenās pilsētas telpa caur apvalku iekļūst iekšā. Iekļūst?

Vitālijs: Iekļūst. Tā var arī neiekļūt, ja atslēgsies.

- Ko nozīmē “atslēgsies”?

Vitālijs: Pārstāj mijiedarboties.

- Mijiedarbojās, mijiedarbojās un pēc tam pēkšņi pārstāja. Kāpēc?

Vitālijs: Tā pārstāja, tāpēc ka būtība uzstādīja jaunu dusas režīmu.

- Būtība uzstādīja?

Vitālijs: Būtība.

- Un viņa uzstādīja jaunu dusas režīmu?

Vitālijs: Viņa izmainīja režīmu, tāpēc ka sāka mosties.

- Un kāpēc viņa sāka mosties? Dusēja, dusēja un pēkšņi ne no šā, ne to tā sāka mosties? Kāpēc?

Vitālijs: Viņa ir nogurusi dusēt vai arī vienkārši ir izgulējusies.

-Ā-ā-ā… viņa ir izgulējusies un sāka kustēties, ja?

Vitālijs: Viņa sāka kustēties un pieskārās apvalkam. Lūk, dzeltenās pilsētas telpa arī atslēdzās.

- Skaidrs. Un būtība piecēlās, un apvalks uz viņas tā arī palika karāties?

Vitālijs: Uz viņas sāka karāties apvalks, kā gandrīz caurspīdīgs apmetnis.

- Būtība aizgāja uz pilsētu, staigāja, staigāja, un pēc tam ko? Viņa nogura un nolēma, ka grib dusēt?

Vitālijs: Viņa nogura un vēlējās atpūsties.

- Tu stāstīji pat tēvu. Viņš tev teica, ka grib atgulties, un nogūlās taisni uz grīdas. Un tūlīt pat ap viņu izpletās apvalks, un viņš sāka šajā apvalkā dusēt. Ja?

Vitālijs: Tēvs jau bija miegains, tāpēc viņš gribēja atgulties. Viņš nogūlās vienkārši uz grīdas un aizmiga. Apvalks sāka izplesties, un viņš izrādījās iekšienē.

- Un no kā ir atkarīgs, ka dusošais pēkšņi sāk kustēties? Viens agrāk, otrs vēlāk?

Vitālijs: Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet pamatā no tā, kāda kvalitāte un kvantitāte ir enerģijai X, kuru viņš sakrājis dzīves laikā. Un daļa šīs enerģijas atrodas viņā pašā. Lūk, tā uz viņu arī tiek tērēta.

 

2020. gada 23. decembris

ATBILDES

Cienījamie manas vietnes apmeklētāji. Lūdzu sakarā ar personīgām medicīnas problēmām nevērsties, jo tas nav medicīnas ziņu birojs. Mans uzdevums ir palīdzēt jums pamosties un, kā minimums, pretoties visu modifikāciju koronavīrusam. Un, kā maksimums, aktivizēt psihisko enerģiju un pacelt frekvenču raksturlīkņu līmeni cilvēkiem mūsu valstī, bet pēc tam uz planētas.

1. Vai D. Larsona (Dewey Bernard Larson) teorija ir zinātnisku pierādījumu bāze informācijai, kura tomēr saņemta ezotēriskā ceļā no Astrusa, par tās-puses-pasauli? Konkrēti tā ļauj saprast enerģiju (enerģijas X) uzkrāšanās smalkajā plānā struktūru ar primārās un sekundārās masas jēdzienu.

ASTRUSS: Teikt, ka tā ir pierādījums informācijai, tā nevar. Taču daudzi postulāti, pirmkārt, ir neparasti jūsu pasaules fiziķiem un, otrkārt, atbilst tās-puses-pasaules, teiksim tā, īpatnībām. Un konkrēti viņa izpratne par pasauli kā par formu kustības daudzveidību. Tas tā ir. Bet varu uzreiz teikt – būtisks šīs teorijas trūkums ir, ka Zemes fiziķi nezina par enerģiju X un tās īpašībām. Tieši enerģijas skalāruma jautājums jūsu izpratnē un visas no tā izrietošās sekas pirmām kārtām neļauj Larsona teorijai kļūt par manas informācijas zinātnisko bāzi. Šī bāze būs jārada jūsu zinātniekiem pēc informācijas, kuru atnesīs Vitālijs. Taču Larsona teorijā ir visai racionāli graudi.

 

2. Astrus, te ir jautājums… es uzrakstīju, ka netaisos atvērt medicīnas ziņu biroju. Bet šo jautājumu tomēr uzdošu. Viņš nav visai personisks.

“Manam 11 gadus vecajam mazdēlam ir asins slimība. Liesā eritrocītu sabrukšana, sākusies gadu pēc piedzimšanas. Ģenētikā viss ir kārtībā. 5 gadu vecumā to gribēja izoperēt, bet arvien ārstē un ārstē. Kā sekas – traucējumi aknās, nierēs. Ja asinis ir informācijas nesējs organismā, tad, kas ar tām nav tā, kas ar asinsrades orgānu nav tā, un, ja izoperēs liesu, kas būs pēc tam?”

ASTRUSS: Jā-a, kas ir ar šo asinsrades orgānu? Varu uzreiz teikt, ka informāciju, kuru nes asinis, šis orgāns neuztver par 100%. Nosacīti sakot, liesa to atgrūž. Lūk, arī nākas pastāvīgi ārstēt, ievadīt stabilizējošus preparātus. Ja to izoperēs, lielu problēmu nebūs, bet viņam vajadzēs arī pastāvīgi kontrolēt asins sastāvu, visādā gadījumā to iespēju robežās, kuras ir mediķiem. Nāksies darīt apmēram to pašu, ko tagad.

- Un tas nav izārstējams?

ASTRUSS: Nē. Cilvēkiem nav iespējas ne izmainīt informāciju, kuru nes asinis, ne izmainīt informācijas uztveršanu ar liesu. Lūk, kad jūs būsiet aktivizējuši psihisko enerģiju un tā pārvedīs sabiedrību uz citu frekvenču līmeni, atklāsies arī iespēja iedarboties uz asiņu informāciju. Un ārstēt pie jūsu pašreizējā līmeņa pagaidām vēl neārstējamas slimības.

 

3. Kādā veidā uz dvēseli iedarbojas pāridarījums, vaina un žēlsirdība?

ASTRUSS: Dvēsele visu, absolūti visu, fiksē, kaut arī kontaktu ar dvēseli zemfrekvences cilvēkam nav. Viņš viņu neuztver. Bet dvēsele par savu aizbilstamo būtību jūt vai nu sirdsapziņas pārmetumus, vai arī prieku. Un, ja cilvēka frekvenču līmenis ir paaugstinājies kaut vai nedaudz, cilvēks var vainas gadījumā sajust sirdsapziņas pārmetumus, žēlsirdības gadījumā – priecīgu stāvokli utt. Pilnvērtīgā kontaktā dvēsele stājas tikai pie pamodināta kundalini. Mēs ar jums šo jautājumu esam iztirzājuši vairākkārt, un lentā ir atbilde, kā nodibināt kontaktu ar dvēseli. Konkrēti atbilde par koncentrēšanos un vizualizēšanu.

- Un ko tās ietekmē?

ASTRUSS: Visu pārējo, tas ir, psihi un fizisko ķermeni. Kā pozitīvā, tā arī negatīvā virzienā.

 

4. Astrus, bija agrāk jautājums no cilvēka, kurš reiz sasitis galvu, un viņu līdz šim laikam satrauc reiboņi un daži citi simptomi. Viņš atkārtoti uzdod jautājumu. Viņš raksta: “Jūs sakāt, ka vajag iztaisīt tomogrammu. OCT taisīju divas reizes. Ārsti neko būtisku neatrada. Tas ir, smadzeņu ieķīlēšanās, reiboņi un vājums galvā ir palikuši. Astrus, palīdziet, precīzāk varat pateikt, ko darīt? Varbūt ir kāds cēlonis?”

ASTRUSS: Ja izmeklējumi neko nav parādījuši, Jums vajadzētu vērsties pie psihoterapeita. Viņš ar savu darbu zināmā mērā spēs ietekmēt Jūsu smadzenes. Var pamēģināt hipnozi. Viņiem, psihoterapeitiem, citu iedarbību diemžēl nav.

 

5. a) Man ir divi jautājumi Astrusam. Pirmais – vai Vitālijs Jurjevičs var kļūt par Jaunās Krievijas prezidentu?

ASTRUSS: Nē. Viņam ir citi uzdevumi.

b) Un otrais – kas ir Arkādijs Naumovičs Petrovs (Аркадий Наумович Петров) un viņa mācība “Dzīves koks (Древо жизни)”?

ASTRUSS: Iecere laba un vēlēšanās laba. Bet viņa metodes, piemēram, ar apziņu radīt sfēru, ar apziņu izgaismot to utt., var izmantot tikai cilvēks ar augsti attīstītu apziņu, kura var gan radīt, gan izgaismot utt. Tieši ar tādu paņēmienu cilvēkus ārstē Grabovojs (Григорий Петрович Грабовой). Bet Petrovs neārstē, viņš māca citiem, kā ārstēt un ārstēties pašiem. Taču parastajiem cilvēkiem ir zemfrekvences būtības, un tādas metodes nekādus rezultātus nedod. Izņemot placebo.

 

6. Dažreiz astes kaula rajonā ne no šā, ne no tā rodas griezīgas sāpes. Vai tas nevar būt kundalini mēģinājums aktivizēties? Reiz sen gadījās informācija, ka šis process nav nesāpīgs.

ASTRUSS: Jā-a, zināmā mērā Jums ir taisnība. Bet, lai aktivizētu kundalini, Jums trūkst savu darbību. Jums trūkst koncentrēšanās, pastāvīgas un saspringtas koncentrēšanās vai nu uz savu iekšējo pasauli, vai arī uz augstfrekvences informāciju, tādu pašu, kā iekš kundalini. Bet tas tādā gadījumā, ja jums nav bijis astes kaula traumu.

 

7. Kāpēc ne caur vienu kanālu nekad nav tikusi un netiek dota informācija, ka eksistē augstfrekvences fiziskā pasaule un ka pamodušies gūst iespēju saņemt mūžīgo ķermeni? Tā bija speciāla slēgta informācija?

ASTRUSS: Šī informācija bija slēgta, līdz pienāca pāreja. Un, iestājoties pašai pārejai, apmēram no 2000. gadiem, šī informācija ir atklāta. Taču šo informāciju ir grūti uztvert caur uzmanību. Tā ir neparasta, un cilvēki to saprot ar milzīgiem izkropļojumiem. Pat ja viņi ir kaut ko uzķēruši, tad atšifrēt šo informāciju nevar, tāpēc ka tā ir izrādījusies pilnīgi negaidīta viņiem. Tajā skaitā arī tiem, kas informāciju pieņem ar attēlu palīdzību. Kaut arī kontaktētāji, kas informāciju pieņem ar attēlu palīdzību, nodod informāciju, ka kaut kur vēl ir tāda planēta kā Zeme. Un mēs, cilvēki, reiz būsim tur. Bet tas ir tik nesaprotami, tik aizplīvuroti, sarežģīti, ka neviens kontaktētājs izskaidrot to nevar. Tāpēc arī ir radies tāds iespaids kā Jums. Taču pašlaik šī informācija mūsu planētai ir atklāta. Un šajā vietnē Jūs vēl arī iepazināties ar diezgan sīku informāciju par to.

 

8. a) Kad jūs runājāt par vakcinēšanos obligātumu, tas attiecās uz Krievijas vakcīnu. Tas tā ir?

ASTRUSS: Jā-a, tas tā ir.

b) Un kā ir Amerikā un Eiropā radītajām vakcīnām? Šo vakcīnu sastāvs ir ļoti dīvains? Klīniskie pētījumi ļoti īsi.

ASTRUSS: Jums taisnība. Var teikt, ka Amerikā radītā vakcīna atbilst Krievijas vakcīnai iedarbības efektivitātē. Vakcīna Eiropā pagaidām nav līdz galam izstrādāta, viņi steidzas un ar laiku trūkumus novērsīs. Krievijas vakcīna ir diezgan veiksmīga. Bet, lai kāda vakcīna nebūtu, pēc trīs, četriem mēnešiem ar tās palīdzību izstrādātie antiķermenīši zaudē spēju pretoties koronavīrusam. Viņš pārāk ātri mainās, parādās arvien jauni un jauni celmi. Viņu uzdevums ir aizvākt no planētas zemfrekvences būtības. Pretoties viņam var tikai būtības un ķermeņa augstas frekvenču raksturlīknes.

 

9. a) Vai bīstami lietot pārtikā ĢMO (ģenētiski modificēti organismi) produktus un zāles, kuru sastāvā arī ietilpst ĢMO ingredienti?

ASTRUSS: Nevēlami. Teikt, ka bīstami par 100%, nevar. Bet nevēlami, jo sekas ar laiku, pat ne jums, tad jūsu pēctečiem izpaudīsies obligāti.

b) Vai jūs nevarētu dot īsu definīciju, kas ir “planētas bioritmi”? Un kā dzīvot atbilstoši bioritmiem?

ASTRUSS: Lai labi stādītos priekšā planētas bioritmu un man īsi jums izskaidrot, kas tas ir, iedomājieties, ka jūs dzīvojat uz planētas, nepakļautas tehnokrātiskai attīstībai. Es domāju, vienkāršāk neizskaidrot. Cilvēki tajā laikā, tāpat kā dzīvnieki, dzīvoja atbilstoši planētas bioritmiem. Bioritmi bija doti tieši tālab, lai uzturētu bioloģisko dzīvību, sākot ar šūnu līmeni.

- Astrus, bet, lūk, decembrī naktis ir ļoti garas, bet dienas īsas. Kā, arī šeit jāpieskaņojas tādam ritmam?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi, arī šeit, ja jau reiz dzīvot atbilstoši planētas bioritmiem. Tieši tā arī dzīvoja cilvēki līdz tehnokrātiskajai attīstībai. Jūs ar alerģiju, aptaukošanos un veselu buķeti citu slimību maksājat par komfortu, kuru jums devusi tehnokrātiskā attīstība. Bet, kā es jums jau teicu, jūs taču nepāriesiet uz planētas bioritmiem.

 

2020. gada 24. decembris

MIRUŠO PASAULĒ

1. daļa

- Vitālik, es gribu precizēt šo to par mirušo pasauli. Tu teici, ka satiki tēvu uz Ļeņina ielas. Kā viņš izskatījās? Kāds viņš bija?

Vitālijs: Es gāju pa ielu, un pretim nāca tēvs. Jauns, bet kaut kāds bremzēts. Viņš nāca pa ielu un ieraudzīja mani. Viņš saprata, ka esmu šeit, tāpēc ka miris.

- Un, kad tu uz iela satiki savu tēvu, kurš bija nomodā tajā brīdī, kā viņš izskatījās? Viņš bija kails vai tomēr apģērbies?

Vitālijs: Tur visas būtības ir kailas. Tur apģērbs nav vajadzīgs. Tur vienkārši tam nepievērš uzmanību. Viņas dus. Viņas nesaprot, ka ir mirušas, ne par ko neinteresējas. Mēs ar tēvu gājām pie viņiem uz mājām. Viņiem ir dzīvoklis. Māmiņu es ieraudzīju mājās. Viņa dusēja un sapnī gatavoja ēst. Man neizdevās viņu pamodināt, bet viņa tur ar visu ir apmierināta.

- Un tēvs tavu māmiņu pamodināt negribēja?

Vitālijs: Viņš māmiņu nemēģināja pamodināt, tāpēc ka viņš nezināja, ka to var izdarīt. Tēvs saprata situāciju. Bet es tobrīd biju nezinošs un nevarēju viņam visu izstāstīt.

 

- Vitālik, mēs rakstām, ka viņi tur dus savos apvalkos. Bet pats apvalks ir redzams? Tu redzēji apvalku?

Vitālijs: Es redzēju apvalku. Viņi dus, apvalkā sēžot. Apvalks ir puscaurspīdīgs kā plēve. Tas ir vienkārši iekārtots, un es redzēju, ka tur māmiņa sēž. Un viņas sapnis bija redzams.

- Un kad tur ienāci caur portālu, kur palika tavs apvalks? Tas palika tunelī, jebšu tas bija uz tevis?

Vitālijs: Tas bija man uz muguras kā apmetnis. Bet tajā bija milzīgs caurums. Un, kā izrādījās, šis caurums bija ieeja tunelī.

- Un ar ko tur nodarbojas tavs tēvs?

Vitālijs: Viņš pamatā arī dus. Bet, kad ir nomodā, tad būvē “sakaru tiltus”*. Sapnī viņi visi atrodas vienā no saviem svētlaimīgajiem stāvokļiem, bet nomoda stāvoklī visi būvē “sakaru tiltus”. Bet pamodusies būtība iet uz mirušo pasauli.

 

* Par sakaru tiltiem teikts zemāk.

 

- Bet vai tad viņi sēž ne mirušo pasaulē?

Vitālijs: Viņi sēž mirušo pasaulē, bet mirušo pasaule ir liela. Ir vēl arī dzeltenā pilsēta.

- Tas ir, kad būtība ir pamodusies un nomodā, tad viņa iet uz dzelteno pilsētu, ja?

Vitālijs: Viņa vienkārši dodas uz dzelteno pilsētu. Es citā istabā redzēju sēžam Oļegu. Viņš arī dusēja un redzēja sapni. Man šķita, ka viņš ir vienkārši noguris no sapņa. Viņš raudzījās uz pasauli, kurā dzīvoja. Bet viņš nevarēja pamosties. Man neizdevās viņu pamodināt. Es redzēju arī Pavļiku, kurš arī dusēja.

- Un tu tur biji vienu reizi?

Vitālijs: Es biju tikai vienu reizi.

- Un kāpēc vairāk neaizgāji?

Vitālijs: Es vienkārši nezināju, kurp iet, lai nonāktu pie viņiem. Bet pēc tam es pēkšņi nonācu blakus tavai māmiņai un tavam tēvam. Viņi abi dus kā visi. Bet tava māmiņa bija vienīgā, kuru man izdevās pamodināt. Viņa pamodās, kad es sāku ar viņu runāt par tevi. Viņa tevi ļoti mīl, lūk, un pamodās. Es viņai sāku stāstīt par tevi. Taču viņa ātri aizmiga, kaut arī es savu stāstu vēl nebiju beidzis.

- Un ko viņa tur dara sapnī?

Vitālijs: Viņa visu laiku ārstē slimus bērniņus. Viņa nodarbojas ar iemīļoto darbu, bet sapnī. Viņa deva kaut kādus norādījumus medmāsām un mani neredzēja. Kad es sāku viņai stāstīt par tevi, viss pēkšņi pazuda, un viņa izrādījās blakus man. Viņa tūlīt atpazina mani un sāka izjautāt par tevi. Bet pēc tam tikpat momentāni aizmiga, un sapnis turpinājās. Atkal parādījās kabinets, kaut kādi ārsti.

Bet, lūk, no saviem brāļiem es nevienu nespēju pamodināt. Es ļoti gribēju pamodināt Oļežku, taču visi mani mēģinājumi izrādījās velti. Es mēģināju viņu pamodināt, un nekas neiznāca! Man ir tik ļoti žēl!

 

- Vitālik, saki, kad tu nomiri, tu biji dusošais vai pamodies?

Vitālijs: Es atnācu uz turieni pamodies, tas ir, dzīvs. Un, kad es tur biju nonācis, es visu atcerējos. Es, izrādās, zināju, ka būšu augšāmceltais. Un mēs ar tevi vienmēr esam bijuši kopā. Mēs ar tevi nevaram būt pa vienam, mums nav iespējams pa vienam, tāpēc ka mēs ar tevi esam unikālais pāris. Mēs esam radīti divatā darbam uz Zemes. Mēs tikai divatā esam vienots vesels. Un, būdami vienots vesels, mums ir lielāks spēks nekā vienkāršam cilvēkam, tāpēc ka mēs esam divi.

- Jā-ā-ā... Mani vienkārši neatstāj apjukums. Iznāk tā, ka mēs ar tevi, dzīvojot uz Zemes, bijām nedaudz ne gluži parasti. Mēs bijām kaut kādi ne tādi.

Vitālijs: Mēs ar tevi bijām neparasti. Un mēs ar tevi nezinājām, ka esam bijuši vienmēr iepriekšējās dzīvēs kopā. Un, kā man teica Astruss, mēs vienmēr esam tikuši galā ar savu misiju. Arī šajā dzīvē uz Zemes mēs esam tikuši galā, kā viņš teica, “vienkārši spīdoši”.

- Ak, Dievs! Un mēs tā vienkārši dzīvojām un dzīvojām. Nu nekādu neparastu spēju... Kaut gan... vispār jau mums bija ārprātīgas darbaspējas, bet mēs neuzskatījām to par spēju, vienkārši uzskatījām – “vajag”. Mēs vienmēr atradām sev darbu kā jūru. Visi pasniedzēji vasarā brauca atvaļinājumā, bet mēs pusi atvaļinājuma strādājām institūta laboratorijā, tāpēc ka turbīnu kaukšana nevienu netraucē. Visi pa naktīm gulēja, bet mēs rūpnīcā pūtām turbīniņas pneimoinstrumentiem, tāpēc ka saspiestais gaiss bija brīvs naktī. Viss brīvais laiks aizgāja iegūto rezultātu apstrādei un analīzei, darbam ar rakstiem un grāmatām. Visi būvēja vasarnīcas, bet mēs rāvāmies ar bezgalīgām disertācijām: vienu, otru, trešo... Tāpēc, ka vajag. Kam vajag? Kādēļ vajag?

Un pēc tam, kad zinātne kļuva nevajadzīga, ieinteresējāmies par ezotēriku. Visi pēc darba gāja uz mājām, bet mēs uz Publisko lasītavu rakties katalogos un mēģināt tikt skaidrībā, kas zinātnei ir zināms par ezotērikas noslēpumiem. Un no darba brīvajā laikā ķērāmies pie grāmatu rakstīšanas, īpaši necerot, ka tās tiks publicētas. Kaut gan tu tam nez kāpēc ticēji. Divus gadus mēs bez sponsoriem staigājām pa izdevniecībām, un tikai desmitā izdevniecība piekrita publicēt mūsu “Ticības fiziku (Физика веры)[49].

Un, kad atnāca Astruss, mums jau bija publicētas 24 grāmatas par ezotēriku. Mēs bijām milzīgā iespaidā no tā perioda un priecājāmies, ka mums tā ir paveicies, jo viņš sāka dot informāciju grāmatām. Un līdz tavai aiziešanai tika uzrakstītas vēl piecas grāmatas... Vispār, darba zirgi. Iznāk tā?

Vitālijs: Tā. Taņečka, mums bija tāds uzdevums. Mums bija jākļūst par zinātniekiem un, iepazīstoties ar smalko pasauli, jādod šī informācija cilvēkiem, taču zinātniskā garā. Astruss atnāca tālab, lai mēs ar tevi misiju izpildītu ļoti labi. Viņš sāka dot informāciju cilvēkiem. Mēs ar tevi zinām daudz, bet mēs nepazinām smalko pasauli. Astruss iedeva mums zināšanas par smalko pasauli, lai nodotu cilvēkiem. Viņš palīdzēja mums kļūt par augšāmceltajiem.

- Jā, droši vien. Galu galā viņš droši vien gan Korsu pie mums atveda, gan hierarhus, gan Lizu ar zīdaini. Un viņi droši vien atnāca ar pārbaudi. Bet kāpēc gan viņš mums ne ar ko un nekad nepalīdzēja? Kaut vai reizīti loterijā vinnēt, kad mums tik ļoti vajadzēja...

Vitālijs: Astruss vienmēr ir bijis ar mums, bet viņš nevarēja palīdzēt mums, tāpēc ka mēs ar tevi zaudētu augšāmcelšanu. Viņš gribēja palīdzēt citādā veidā. Viņš gribēja, lai mēs ar tevi kļūtu augšāmcelti. Astruss arī Kretovu (Кретов Юрий Васильевич) mums pieveda speciāli. Un darbs ar mums – tā ir viņa misija šajā iemiesojumā.

 

- Vitālik, precizē, 6. septembrī pagājušogad ar tevi viss bija labi. Bet 7. septembrī no rīta tev temperatūra bija zem 40, pulss pāri 100, gandrīz vai samaņas zudums. Nu ļoti viss negaidīti. Tu nesaslimi pēc Augstāko spēku gribas? Ne tāpēc, ka viņi nolēma, pietiks? Lai viņš saslimst, nomirst un iet uz augšāmcelšanu. Kā tu uzskati?

Vitālijs: Tev nav taisnība. Tas notika bez Astrusa dalības. Taču man deva iespēju kļūt augšāmceltam.

- Bet principā viņi varētu vienkārši palīdzēt tev izveseļoties. Jā?

Vitālijs: Viņi varētu man palīdzēt izveseļoties. Taču es no slimnīcas iznāktu vecs. Es varētu atkal saslimt, tāpēc ka biju vecs un slims. Astruss teica, ka viņš negribēja palīdzēt man atlabt. Viņš gribēja man uztaisīt augšāmcelšanu, lai es atgriezies pastāstītu cilvēkiem par visu. Vēl jo vairāk, ka viss jau bija saskaņots ar augstākajiem spēkiem. Viņš varēja padarīt mani augšāmceltu, un viņš izdarīja to. Es vienmēr dzīvošu uz Zemes ar tevi.*

 

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

*VĒRE. 6. aprīlī es, pārlasot šī teksta rokrakstu, pēkšņi pirmoreiz padomāju par to, cik līdzīga ir Vitālija slimības gaita un slimības gaita šodienas slimniekiem, inficētiem ar koronavīrusu smagā formā. Man burtiski kļuva karsti no tamlīdzīgas sakritības un radušās domas. Un, tā kā tajā laikā es jau pati kontaktējos ar Astrusu, es vērsos pie viņa ar jautājumu.

- Astrus, es pirmoreiz pievērsu uzmanību līdzībai, kā noritēja slimība Vitālijam 2015. gada septembrī un šodien slimniekiem, inficētiem ar koronavīrusu smagā formā. Sakiet, tā ir nejauša sakritība?

Astruss: Nē, nav nejauša.

- Bet tad iznāk, ka viņš saslima ne nejauši?

Astruss: Jā, ne nejauši.

- Viņam bija koronavīruss?

Astruss: Nē, vīrusa viņam nebija, bet bija speciāla iedarbība uz viņa bioloģiskā ķermeņa zemfrekvences kontūru. Bija jāpaspēj viņu sagatavot 2020. gadam.

- A-a-a-i-i-i...

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

 

- Kā tev šķiet, mūsu vecāki interesējas, kā mums te klājas? Vai arī tas viņus vairs neinteresē?

Vitālijs: Manuprāt, viņus nekas neinteresē.

- Vitālik, lūk, tu pabiji pie visiem radiniekiem, redzēji visus. Un kur tu visu pārējo laiku pavadīji, trīs mēnešus taču?

Vitālijs: Es biju pilsētā, pavadīju laiku uz ielas. Es staigāju pa pilsētu, bet nezināju, kurp var aiziet, lai vēlreiz atrastu visus radiniekus. Pirmajā reizē es vienkārši nonācu viņiem blakus, tāpēc ka viņi bija manā uzmanībā uz Zemes. Lūk, es pie viņiem tā nonācu. Bet tikai vienu reizi. Bet pēc es nezināju, kā uzzināt, kur viņi ir.

- Astruss teica, ka visi mirušie noteikti satiek savus agrāk mirušos tuviniekus, kā rezultātā nonullējas viņu pārdzīvojumi. Es sapratu tā, ka “pārdzīvojumu nonullēšanās” ved pie tā, ka tikko ieradies vairs nebēdājas par savu tuvinieku nāvi.

Vitālijs: Jā, tieši tā. Un, teiksim godīgi, īpašu pārdzīvojumu un īpašas vilkmes man vairs nebija. Es klīdu pa pilsētu trīs mēnešus. Peldējos jūrā un vienkārši staigāju pa ielām. Es redzēju pilsētu, ielas, to nosaukumus. Tur viss ir iekārtots, kā uz Zemes. Ļoti līdzīgi. Tikai viss ir mākslīgs, gan koki, gan jūra. Tie visi vienkārši ir modeļi. Mēs ar tevi reiz esam bijuši šajā pilsētā. Es izstaigāju pa pilsētu un paskatījos. Viena iela man šķita pazīstama. Tu toreiz arī biji pilsētā ar mani. Reiz mēs ar tevi tur dusējām. Pēc tam mēs ar tevi aizgājām uz Zemi.

Astruss teica, ka es noteikti atgriezīšos uz Zemes. Es drīz atnākšu pie tevis. Turies, mana mīļā.

 

- Astruss teica, ka tu pašlaik esi zināšanu labirintos. Un esi tur sajūsmā par savām zināšanām. Tas tā ir?

Vitālijs: Sajūsmu neesmu jutis un nejūtu.

- Bet kāpēc? Jo visas tavas zināšanās par tās-puses pasauli taču ir apstiprinājušās. Tur visi ir jauni un veselīgi, neviens nav nomiris pavisam, kaut arī dus. Kāpēc nav sajūsmas?

Vitālijs: Tāpēc ka tevis nav blakus.

- Nu... galu galā mēs ar tevi jau esam divatā, mēs taču esam blakus. Lūk, pašlaik mēs sarunājamies. Sliktāk būtu, ja tevis vai manis nebūtu vairs nekad un nekādu perspektīvu satikties mums nebūtu. Vai tad tā būtu bijis labāk?

Vitālijs: Sliktāk, bet arī tā ir slikti.

 

2020. gada 25. decembris

ATBILDES

A. Gribat saņemt atbildi, skaidri formulējiet jautājumu. Ja atbildes uz kādu jūsu “jautājumu” nav, jautājuma vietā jūs esat atsūtījuši “mākoni biksēs”. Jautājuma formulēšana – tas ir jūsu smadzeņu darbs. Lieciet viņām strādāt, iemācieties precīzi uzdot jūs interesējošo jautājumu.

B. Jautājumi, uz kuriem atbildes jau ir publicētas lentā, netiek izskatīti. Pirms uzdot jautājumu, paskatieties, vai tas jau ir bijis uzdots un kāda ir atbilde. Meklējiet un lasiet.

 

1. a) Kāpēc pēc cilvēka nāves tiek atzīmēta 3., 9., 40. diena? Kas īstenībā notiek ar mirušā cilvēka būtību tieši šajās dienās?

No grāmatas “Pa tuksnesi ejošie (Идущие по пустыне)[50].

 

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

“Astruss: Ja jūs aplūkosiet būtības pāriešanas uz tās-puses-pasauli 3., 9. un 40. dienu, tad atklāsiet arī pretējās pāriešanas noslēpumu. 3, 9, 40 dienu ritms izstiepjas pretējā ieņemšanas ritmā. Tā ir ritma pretējās izvēršanās spēja.

- Jūs gribat teikt, ka 3., 9. un 40. diena pēc nāves kaut kā atspoguļojas šajās pašās dienās pēc ieņemšanas?

Astruss: Tā. 3., 9. un 40. dienas ritmu paliekošie mehānismi ir saistīti; tie ritmiski sakrīt un faktiski tiek turēti ritmā no tās puses. Ja vēršamies pie embrioloģijas, tur var iegūt informāciju. Tur tas saucas citādi. Aplūkojiet katras dienas faktoru.

- Pēc nomiršanas 3. dienā būtība atvadās no Zemes un aiziet uz smalkajām pasaulēm…

Astruss: Viņa neatvadās, rodas sakaru izbeigšana ar zemes plāna dzīvi. 3. dienā viņa zaudē magnētiskās īpašības. Var teikt – 3. dienā viņa aiziet.

- 9. dienā viņai sākas klejojumu periods līdz 40. dienai. Un ko viņa tur dara no 3. līdz 9. dienai?

Astruss: Meklē saiknes, izvēlas saiknes. Viņa izvēlas, ar ko tikties.

- Bet viņa var satikties ar visiem saviem tuviniekiem?

Astruss: Tur ir atnākošā tiesības, bet nav satiekošā tiesības. Tur eksistē apmainības īpašība. Izvēloties, ar ko jūs tiksieties, notiek informācijas apmaiņa.

- Piemēram, ar māmiņu satikos, bet vēl gribas ar tēti.

Astruss: Jūs to izvēlaties nevis pēc principa māmiņa-tētis, bet ar ko jūs apmainīsieties ar informāciju. Ar ko jūs apmainījāties dzīves laikā, piedzīvojot pieķeršanās jūtas. Tur rodas cita veida izpratne, cits izvēles princips.

- Reliģija apgalvo, ka no 9. līdz 40. dienai notiek klejojumi. Klejojumi tur ir?

Astruss: 9. dienā viņa praktiski pārtrauc ar saviem tuviniekiem jebkādas attiecības. Viņa, protams, viņus atceras, bet viņi vairs viņu nevelk. Un tālāk viņa mēģina stabilizēties tās-puses-pasaulē.

Klejojumi tur ir. Klejojumi – tas ir sajūgums ar to, kas ir jāizvēlas. Turklāt ir parādību kategorija, kuru neizvēlas, tā tiek dota.

- Piemēram?

Astruss: Piemēram, slepkavība. Tur jau izvēlies nevis tu, bet tevi. Tur tev viss jau ir izvēlēts.

- Tagad trīs datumi, kad rodas aizmetnis. Arī 3., 9. un 40. diena. Kas notiek ar embriju 3. dienā?

Astruss: Nestacionārā magnētiskā režģa ieslēgšanās.

- Taču ne viss režģis, bet tā elementi. Te lomu spēlē mēroga faktors. Ja?

Astruss: Jūs tagad vienkārši sākat aprakstīt, ar ko dzīva šūna atšķiras no nedzīvas.

- Precizējiet, lūdzu, ar ko dzīva šūna atšķiras no nedzīvas?

Astruss: Ar magnētisko režģi. Ja to atslēdz, tad šūna ir nedzīva, bet, ja ieslēdz, tad dzīva.

- Iekšdzemdes attīstības periodā no 3. līdz 9. dienai embrijs implantējas dzemdes sieniņā un sāk aktīvi attīstīties. Kā teikt – 9 dienas pēc miršanas un aizmešanās?

Astruss: Sajūgums tajā pasaulē un sajūgums ar dzemdi. Gan tur, gan tur tiek meklētas saiknes.

- Ap iekšdzemdes attīstības 40. dienu smadzenes sāk dot signālus. Tos pat var fiksēt ar speciālas ierīces palīdzību. Tās-puses-pasaulē ap 40. dienu būtība beidz savus klejojumus. Ko nozīmē klejojumi tās puses pasaulē?

Astruss: Būtības klejojumi – tā ir viņas piemērošanās tam, lai iekārtotos uz dusu savā apvalkā no izvērsumu iztaisījušās gaismas būtnes. Būtība klejojumu procesā pārskata zemes plāna dzīves notikumus, kuri izraisa pārdzīvojumus, un pakavējas pie paša spēcīgākā līmeņa pārdzīvojumiem. Un, lūk, šos pārdzīvojumos viņa arī, iespējams, pat gadsimtiem ilgi pārdzīvos sapnī, pārejot no viena spēcīgā pārdzīvojuma uz otru utt. Un šo procesu, kur tiek pārlasīti visi nozīmīgie pārdzīvojumi fiziskajā pasaulē, tad arī sauc par klejojumiem.

- Viņa tajā laikā jau dus vai vēl nē?

Astruss: Tajā laikā viņa vēl nedus, viņa ir aizņemta ar “iekārtošanos uz ilgu laiku”. Un šie klejojumi beidzas, kad būtība ir atradusi pašu spēcīgāko pārdzīvojumu, un ap 40. dienu viņa, maigi sakot, iekārtojas mirušo pasaulē savā apvalkā uz ilgu, iespējams, uz daudziem gadsimtiem, dusu. Lūk, kas ir klejojumi.

Runāt tieši par 3., 9. un 40. dienu – tas nav pareizi. Pareizi ir: no pirmās līdz trešajai, no trešās līdz devītajai, no devītās līdz četrdesmitajai.

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

 

b) Vai patiešām aizgājējs ir jāapstāv? Vai tas viņam patiešām palīdz, jebšu tā vienkārši ir tradīcija?

Tatjana: Atbilde uz šo jautājumu jau ir lentā.

c) Cik svarīgi ir, lai cilvēks būtu nokristīts? Ko tas viņam dod dzīves laikā un pēc tam? Vai viņš caur šo ceremoniju saņem kādu aizsardzību?

Astruss: Kristības zināmā mērā paaugstina fiziskā ķermeņa frekvenču raksturlīknes dzīves laikā. Taču būtību mirušo pasaulē neietekmē. Tās nepaaugstina būtības frekvenču raksturlīknes. Paaugstināt tās cilvēks var tikai pats dzīves laikā uz Zemes. Bet kristīšanas ceremoniju var uzlūkot kā aizsardzību, tāpēc ka tā paaugstina ķermeņa frekvenču raksturlīkni un zināmā mērā ļauj pretoties dažām slimībām.

d) Vai vajag nēsāt krustiņu?

Astruss: Nē, nav obligāti.

c) Kā likt sveces aizgājējiem par mieru dvēselei?

Tatjana: Es nesapratu, ko nozīmē “kā likt”. Droši vien vertikāli. Vai ir vērts likt sveces par mieru dvēselei?

Astruss: Jūsu sveces aizgājēju dusu neietekmē, bet pats sveču nolikšanas process un vēl pavadīts ar lūgšanām ļoti nomierinoši iedarbojas uz jums, dzīvajiem.

d) Vai kremācija ietekmē būtības turpmāko attīstību mirušo pasaulē, jebšu tas nav svarīgi?

Astruss: Atbilde bija.

Tatajana: Atbilde ir publicēta lentā. Lasiet, priekš jums taču viss ir rakstīts. Lasiet un mēģiniet tikt skaidrībā. Un neatkārtojiet jautājumus, uz kuriem atbildes jau ir publicētas.

 

2. Kāds ir Krona slimības cēlonis, un vai tiks atrasta ārstēšana līdz ar Vitālija Jurjeviča atnākšanu?

Astruss: Jā, līdz ar V.J. atnākšanu tāda ārstēšana tiks atrasta. Un slimības cēlonis ir saistīts ar psihi. Tieši psihe nosaka toni, tā iedarbojas uz imūnsistēmu. Dažreiz slimība var tikt nodota arī ģenētiski. Bet šis procents ir mazs. Slimību pastiprina tādi faktori kā, piemēram, smēķēšana, alkohols un vispār nepareizs dzīvesveids. Bet pamatā ir psihe. Uz Zemes dzīvojošs cilvēks uztver milzīgi daudz ietekmju uz savu psihi caur emocijām un caur domām. Un tas izpaužas kā iekaisuma procesi visā gremošanas sistēmā. Iespējams, no kakla līdz taisnajai zarnai. Ārstēt tādas slimības ārsti pagaidām neprot.

 

3. Astrus, Jūs atgādināt, ka cilvēki neievēro Zemes bioritmus. Vai var sīkāk uzzināt par šiem bioritmiem?

Un vēl viens jautājums: kā nepieciešams dzīvot atbilstoši planētas bioritmiem?

Astruss: Atbilde tika dota agrāk.

 

4. a) Vai var lietot melatonīnu, vai tas neved pie fatāliem rezultātiem?

Astruss: Nē, pie fatāliem rezultātiem tas neved, un viņa iedarbība ir ārkārtīgi maza. Ārkārtīgi maza.

b) Kā tas atspoguļosies pēc aiziešanas uz Smalko pasauli?

Astruss: Melatonīna lietošana nekādi neatspoguļojas uz aizgājējiem uz tās-puses-pasauli. Uz būtībam, kuras iet uz tās-puses-pasauli, atspoguļojas tikai viņu frekvenču raksturlīknēs. Tikai no tā ir atkarīga viņu atrašanās tās-puses-pasaulē. Zema frekvence – būtība dus gadsimtiem. Paaugstināta – būtība, iemantojusi nemirstību, iet uz plazmoīdo pasauli.

 

5. a) Kur atrodas Augstākais “Es”?

Astruss: Jūsu Augstākais “Es” – tas ir Augstākais Saprāts un mēs, vēji, kā viņa atspulgs. Augstākais “Es” atrodas pasaules-ēkā, visur.

b) Tas ir, “Es” – tas ir dvēseles vai būtības atribūts?

Astruss: “es” maziem burtiem – tā ir dvēseles komponente. Bet šī dvēseles komponente būs jūsējā tikai tad, kad jūs pamodīsieties. Tā ir Augstākā Saprāta daļiņa. Augstākais Saprāts Apziņas lauka veidā ir savietots ar pasaules-ēkas informācijas lauku. Jūs viņu saucat par Garu. Bet dvēsele – tā ir Gara daļiņa, apveltīta ar Augstākā Saprāta apziņu, kura pārrauga konkrētas būtības attīstību.

Tatjana: Lentā ir informācija gan par Vējiem, gan par Augstāko Saprātu, gan par Absolūtu. Lasiet un mēģiniet tikt skaidrībā. Centieties saprast – tā arī ir koncentrēšanās uz augstfrekvences informāciju.

с) Cik lielā mērā “Es” saglabājas cilvēkiem, kas ir nepamodušies un pamodušies?

Astruss: Tiem, kas ir nepamodušies, “es” ar maziem burtiem nav, un nav ko saglabāt. Bet tiem, kas ir pamodušies, šis “es” saglabājas. Taču pat tiem cilvēkiem, kas ir pamodušies, apziņa turpina attīstīties, būtībai virzoties līdz pat spoguļcivilizāciju pasaulei. Attīstās viņu apziņa, un attīstās viņu “es”, tiecoties saplūst ar Augstākā Saprāta Apziņu. Ar “ES” ar lieliem burtiem.

 

6. Cilvēku dzīves ilgums ir pieaudzis, bet itin bieži medicīna un aprūpe paildzina dzīvi smagi slimiem un ciešanu pārņemtiem cilvēkiem, kuri būtu varējuši aiziet daudz agrāk. Vai atrašanos tās-puses-pasaulē ietekmē tas, kā cilvēks ir pavadījis dzīvi pēdējos mēnešos materiālajā ķermenī – ciešanās, demencē, piekalts pie gultas, jebšu būdams aktīvs un pie skaidra saprāta?

Astruss: Cilvēks, kurš dzīvojis ciešanās, demencē, piekalts pie gultas ar smagām slimībām, pamostas vienmēr. Vienmēr. Un iet uz plazmoīdo pasauli. Cilvēks, kurš ir ļoti aktīvs un pie skaidra saprāta un nav spējis pamodināt savu kundalini, nav pamodies. Viņš dusēs tāpat kā visas zemfrekvences būtības.

 

7. Pašlaik sakarā ar antibiotiku lietošanu un imunitātes pazemināšanos ir izplatījušās sistēmiskas sēnīšu slimības. Kā ar tām tikt galā, ja iespējams?

Astruss: Pirmām kārtām darīt visu, lai paaugstinātu imunitāti, atteikties no visiem līdzekļiem, kuri šo imunitāti pazemina. Citu paņēmienu pie mūsdienu sabiedrības un planētas stāvokļa nav.

 

8. Dorogova (Дорогов Алексей Власович) preparāts АСД- 2 (Антисептик-стимулятор Дорогова, фракция 2) – tas patiešām ir dzīvības eliksīrs, lai ārstētos no daudzām slimībām, līdz pat vēzim?

Astruss: Nē, protams. Nē, protams. Jebkura dzīvnieku audu destilācija, lai cik izsmalcināti to neveiktu daži pētnieki, nespēs izārstēt slimību. Jo vairāk smagu. Nē, protams. Aizrauties ar šo “dzīvības eliksīru” neiesaku.

 

9. a) Pašlaik dažādos čenelingos tiek teikts, ka 21.-22. decembrī būs saules uzliesmojums – vārti uz 5. dimensiju. Vai tā ir?

Astruss: Nevis saules uzliesmojums, bet būs milzīgi daudz enerģiju izmetums. Tas būs saistīts ar to, ka vienā taisnē ar Zemi sakritīs Jupiters un Saturns. Teikt, ka tie ir vārti uz piekto dimensiju, nav pareizi. Jūs jau esat piektajā dimensijā. Bet, lūk, kolosāla daudzuma kosmiskās enerģijas izmetums patiešām būs. Un šī enerģija tālāk tiks izmantota jūsu planētas kustībai pa augstfrekvences spirāli. Un planēta ir jāiegrūž jūsu psihosfērai, jūsu psihiskajai enerģijai.

b) Kas mums šajās dienās ir jādara: jāskaita lūgšanas, jāmin vēlēšanās, jāizsaka nodomi par piekrišanu pārejai vai ko citu?

Astruss: Ļoti interesanti skan frāzes daļa “jāizsaka nodomi par piekrišanu pārejai”. Pamēģiniet izteikt nepiekrišanu pārejai. Varbūt tas būs ne pārāk taktiski, bet kurš jautās? Pienāks tāds brīdis, kad jūsu fiziskais ķermenis nevarēs vairs eksistēt uz planētas. Un notiks jūsu pāreja, bet tā būs jūsu pāreja uz mirušo pasauli. Taču, vai jūs spēsiet pāriet tālāk uz plazmoīdo pasauli un uz augstfrekvences fizisko pasauli, ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā jūs spējāt pamodināt savu kundalini, spējāt paaugstināt savas frekvenču raksturlīknes.

Nu, un es varu jums atkal atkārtot: lasiet VKontakte publicēto informāciju no paša sākuma. Man rodas iespaids, ka daudzi no jums vai nu nelasa, vai arī jūs neesat sapratuši šo informāciju. Un ar tādu attieksmi pret informāciju jums neizdosies ne tikai pamodināt, bet pat ieinteresēt kundalini.

Tatjana: Informācija sākās 20. gada 16. septembrī.

 

10. a) Kad izlasīju par dusošajiem mirušajiem, kuri skatās sapņus par savu dzīvi, pārdzīvojot un pārdzīvojot tās emocijas, kuras viņiem bijušas, un atbrīvojoties no šiem pārdzīvojumiem, tad uzreiz atcerējos par “pārskatīšanas” tehniku no Kastanjedas (Carlos Castaneda) grāmatām. Tur praktizējošais tiek ievietots nelielā šaurā telpā, un viņš ilgi atceras savas dzīves secību, pārgremo to, atgriežot sev zināmu enerģiju no tiem notikumiem, kuri bijuši viņam dzīvē. Vai patiešām šī tehnika ir zināms analogs tam, kas notiek mirušo pasaulē?

Astruss: Patiešām. Izmantojot tādu tehniku, cilvēks atbrīvojas no ievērojamas daļas savu zemes plāna pārdzīvojumu, kas ļauj viņam diezgan ātri no mirušo pasaules iet uz jaunu dzimšanu. Tas ir apmēram tas pats, ko saka indiešu lamas, kuri neiesaka vētraini pārdzīvot laimi vai vētraini pārdzīvot kādas problēmas. Un vispār vētraini paust emocijas. Jā, tāda tehnika, Kastanjedas aprakstīta, ievērojamā veidā ļauj pārdzīvot savus visstiprākos pārdzīvojums un ātri atkal iet uz dzimšanu. Bet, ja tāda tehnika tiek izmantota kopā ar koncentrēšanos, ar kuru strādāja Dons Žuans, lūk, tad viņš uzreiz iet pat ne uz plazmoīdo pasauli, bet uz augstfrekvences fizisko pasauli.

b) Vai šī tehnika var veicināt apzinātības paaugstināšanos, pamošanos?

Astruss: Tikko kā pateicu. Ja to aplūkojam kā atrašanos nelielā šaurā telpā kombinācijā ar koncentrēšanos uz savu iekšējo pasauli, kā Donam Žuanam, vai uz augstfrekvences informāciju, tad jā. Neapšaubāmi.

c) Un cik svarīgi cilvēkiem dzīves laikā ir atbrīvoties no piesaistēm un ieradumiem?

Astruss: Atbilde bija augstāk.

d) Kastanjedas grāmatās ir minēts kāds “Ērglis”, ar kuru bijusi mijiedarbība dažiem magiem. Kas ir “Ērglis” – viņš pieder otrās kategorijas Vējiem, kuri pārrauga kopienas?

Astruss: Otrās kategorijas Vēji kopienas nepārrauga. Otrās kategorijas Vēji – tie ir Dievi, kuri atrodas ļoti augstā līmenī. Otrās kategorijas Vēju grupu, kura pārstāv Dievu-Dēlu, vada Jēzus Kristus. Augstākais Saprāts ir Dievs-Tēvs.

Lasiet informāciju lentā no paša sākuma. Tam ir detalizēts izskaidrojums.

Kas attiecas uz “Ērgli”, kuru aprakstījis Kastanjeda, tad tas ir augstfrekvences fiziskās pasaules pārstāvis, kurš kā svētais atrodas astrālajā pasaulē un nodod augstfrekvences informāciju visiem, kas var to uztvert.

 

2020. gada 26. decembris

MIRUŠO PASAULĒ

2. daļa

Apmēram deviņus mēnešus pēc nāves Vitālijs, izmantojot manu balss aparātu, sāka man diktēt grāmatu par to, kas ar viņu notiek. Viņš nodiktēja tekstu, kurš daļēji ievietots ievadā. Šeit es sniedzu šī teksta turpinājumu.

Vitālijs: …es momentāni nonācu tunelī un milzīgā ātrumā, burtiski ar svilpoņu, lidoju caur tuneli uz gaismu. Uz spilgtu dzeltenu gaismu. Es tunelim cauri izlidoju gandrīz momentāni. Izlēcu no tuneļa un nonācu jūras karstā. Jūra, dzeltenas smiltis, dzeltena pilsēta pie jūras, kurā peldas. Es sāku peldēties, bet pēc tam izlīdu krastā un ieraudzīju Nikolaju. Viņš arī bija peldējies jūrā. Mēs metāmies viens otram pretim. Mēs apkampāmies un apraudājāmies. Viņš teica, ka ļoti priecājas mani redzēt. Pēc tam viņš izzuda, es paliku viens un gāju uz pilsētu.

Vienas vienīgas vienlaidu dzeltenas mājas, ielas ar pazīstamiem nosaukumiem. Pilsēta, ļoti līdzīga parastai cilvēku pilsētai. Koki ir, bet visi mākslīgi, tāpat kā jūra. Transporta nebija. Cilvēki staigāja kaut kādi sevī iegrimuši. Visi kaili. Neviens tam uzmanību nepievērsa.

Es arī biju kails, bet uz manis karājās puscaurspīdīgs apmetnis ar lielu caurumu aizmugurē. Es pievērsu uzmanību, ka uz cilvēkiem arī karājas apmetņi, bet bez cauruma, kā man. Tieši uz ielām, te šur, te tur, guļ, savilkušies kamoliņos, cilvēki, ietinušies savos puscaurspīdīgajos apmetņos.

Es gāju pa Ļeņina ielu un pēkšņi ieraudzīju tēvu, kurš nāca pretim. Viņš bija jauns, bet kaut kāds bremzēts. Viņš atpazina mani. Mēs satikāmies mierīgi. Pienācām un vienkārši sākām runāt. Viņš man pajautāja: “Kā tev klājas?” Es teicu: “Lūk, nomiru.” Viņš teica: “Iesim uz mājām.” Un mēs devāmies pie viņa uz mājām. Divstāvu māja, viņu dzīvoklis ir pirmajā stāvā. Tēvam vienmēr bija patikuši dzīvokļi pirmajā stāvā pagraba dēļ. Vienā istabā apvalkā sēdēja māmiņa. Tēvs teica, ka viņa dus. Es redzēju viņas sapni: viņa gatavoja ēst. Citā istabā sēdēja Oļegs, arī viņš dusēja. Es redzēju viņa sapni: viņš aplūkoja planētas, raudzījās uz pasaules-ēku.

Es sāku tēvu izjautāt, ar ko viņš tur nodarbojas. Viņš man paspēja tikai pateikt – kad nedus, tad būvē “sakaru tiltus”. Taču viņš ļoti ātri nogura, ietinās savā apmetnī, apgūlās tieši uz grīdas un aizmiga. Citā istabā es ieraudzīju Pavļiku, kurš arī dusēja un redzēja sapni, ka makšķerē no laivas. Es atgriezos Oļega istabā, pamēģināju sākt ar viņu runāt, taču viņš absolūti nekādu uzmanību man nepievērsa. Es nespēju ieiet viņa sapnī.

Pēc tam es pēkšņi nonācu blakus tavai māmiņai. Viņa dusēja un redzēja sapni par Vurnāru (Вурнары) sanatoriju, un viņa tur ārstē bērniņus. Es sāku viņai stāstīt par tevi, un pēkšņi viņas sapnis izgaisa. Viss izgaisa, viņa vienkārši bija blakus man. Viņa mani pazina un teica: “Ai, Vitālik!” Viņa saprata, ka esmu miris. Viņa pamodās, un viņa zināja, ka viņa ir mirusi. Viņa pajautāja par tevi. Es sāku viņai par tevi stāstīt. Man šķita, ka viņai bija interesanti. Bet pēc tam viņa pēkšņi negaidīti un ļoti ātri aizmiga atkal.

Un netālu dusēja tavs tēvs. Arkādijs ir ļoti līdzīgs viņam. Pēc tam es padomāju par Natašu, tavu māsu, un nonācu blakus viņai. Viņa dusēja. Es viņas sapni nesapratu. Manuprāt, kaut kas no mājas rūpēm, aprūpējot vīru. Gena dusēja netālu savā apvalkā. Un netālu no viņiem dusēja Vovka. Vovka baudīja sapni. Viņš redzēja, ka viņš ir jauns un veselīgs puisis, kurš lieliski pavada laiku. Lūk, arī visi radinieki, kurus es tur ieraudzīju.

Es gribēju satikt savu māsu Aločku, bet nespēju. Viņas tur nebija. Viņas meitu Natašu arī netiku saticis. Nesatiku arī Sergeju. No tuvajiem cilvēkiem es tur biju saticis tikai Koļu.

Es klīdu pa pilsētu ļoti ilgi. Un negaidīti nonācu kādā ielā, kura man šķita pazīstama. Es atcerējos, ka šī iela ir saistīta ar tevi. Mēs bijām tur ar tevi reiz. Droši vien mēs te dusējām.

Kad es jau biju zaudējis jebkādu interesei un jebkādus spēkus, pēkšņi nez no kurienes parādījās Astruss. Un es nez kāpēc uzreiz tiku ievilkts tā apmetņa, kurš uz mani karājās, caurumā. Tieši ar muguru ielidoju, kā izrādījās, aizbāznī… (Turpinājums sekos.)

 

No kontaktiem ar Astrusu

- Kādēļ mirušo pasaulē vajadzīgas mājas, koki, jūra? Tie ir tiem, kas ir pamodušies un ir nomodā?

ASTRUSS: Ne kā dēļ tie tur nav vajadzīgi, bet tādēļ, ka jūs tos izpaudāt. Un tiem ir tendence tajā pasaulē ar savām jūtu, apziņas kompleksa sastāvdaļām paust un atspoguļot šo īpašību summu.

- Tas ir, visas šīs mājas tad ir būtību radītas. Viņas ar savām domām nomoda stāvoklī rada šīs mājas?

ASTRUSS: Jā. Visas vēlmes dzīves laikā var tur tikt realizētas pilnā mērā un lielākā pakāpē nekā šeit. Lūk, arī parādās mājas dzeltenajā pilsētā.

- Bet, kad būtība atkal aizmigs, kas notiks ar šo māju? Tā pazudīs?

ASTRUSS: Tā neizzudīs. Matērijas visas īpašības, lai kur tās neizpaustos, ir bezgalīgas. Šis bezgalīgums nav kombinatoriska funkcija, tā ir sistēmas izvēršanās īpašība, un tajā pusē šī matērija var būt. Matērija, kā jūs to uztverat.

- Vai nevar teikt, ka Vitālijs nesatika savu māsu Aločku, viņas meitu Natašu un brāli Sergeju, tāpēc ka viņi tajā laikā jau bija plazmoīdajā pasaulē?

ASTRUSS: Jā, tā tas ir. Un viņa uzmanība uz viņiem nebija pietiekami sakoncentrēta.

- Kā saucas pilsēta jūras krastā, kurā nonāca Vitālijs? Varbūt arī jūrai tur ir nosaukums?

ASTRUSS: Nosaukumi tur ir, bet tie viņiem ir pašizteikti. Stādieties priekšā vienu un to pašu pilsētu dažādās laika fāzēs. Tur katram ir sava pilsēta. Vienam Odesa, citam Ļeņingrada. Tas jums ir neuztverami. Tā ir dažāda. Tāpēc – kā to nosaukt? Tādu nosaukumu ir bezgalīgi daudz. Bet tur atrodas visi!

- Un tur katrs it kā atrodas savā pasaulē? Viens narkomānu pasaulē, cits slepkavu pasaulē utt. Tas ir, viens redz sapņus, kā viņš ievada sev narkotikas, bet blakus cits redz sapņus, kā viņu nogalina. Tā iznāk?

ASTRUSS: Tieši tā.

- Pilsētā, kurā nonāca Vitālijs, ir Ļeņina iela. Ja?

ASTRUSS: Ir.

- Bet kur atrodas pats Ļeņins?

ASTRUSS: Ļeņins arī ir šajā pilsētā, bet citā laika fāzē. Tas ir uztverams vai nu kā slāņi, vai arī garums uz turieni. Lūk, šo garumu tur izteikt no šīs puses ir sarežģīti. Tur tas ir izteikts, bet šeit to var tikai kaut kā nosaukt.

- Un viņi kaut ko tur ēd, kad pamostas?

ASTRUSS: Nē. Bet viņi pauž šo īpašību, jūt garšu. Sakrītot iekšienes dziļumā ar kādu no jums, viņi šo īpašību var paust tādā niknumā, ka jūs būtu satriekti – ēdot nepaužat tādu sajūsmu, kā viņi izpauda to.

- Arī ūdeni dzer?

ASTRUSS: Kā līdzības principu, jā.

- Kopumā ņemot, tur katrs sēž savā pasaulē, kuru pats arī rada?

ASTRUSS: Tieši tā.

- Vispār, tur ir izvēle? Vai nomiris cilvēks var pats izlemt, kurp viņam iet? Lūk, cilvēks ir izgājis cauri tunelim un nonācis mirušo pasaulē uz trīs mēnešiem, lai saglabātu, savāktu sevi. Un pēc tam viņš var izlemt, vai viņš grib palikt šajā mirušo pasaulē, iet uz dzimšanu vai caur aizbāzni uz plazmoīdo pasauli?

ASTRUSS: Var tā teikt. Bet mirušo pasaulē mūžīgi palikt nevar.

 

PAŠNĀVNIEKU PASAULE

Šī informācija jau ir publicēta lentā agrāk.

 

ILŪZIJU PASAULE

- Jūs pieminējāt ilūziju pasauli. Kas tā ir par pasauli? Kurš tur nonāk?

ASTRUSS: Tur nonāk radoši cilvēki, piemēram, jūsu slavenie aktieri.

- Un kur ir šī ilūziju pasaule? Var teikt, ka tie, kas atrodas ilūziju pasaulē, atrodas arī mirušo pasaulē?

ASTRUSS: Jā, taču viņi var cits citu neredzēt, tāpēc ka tās ir dažādas plakaniskās izpausmes.

- Bet tomēr viņi atrodas mirušo pasaulē, kaut arī mīt ilūziju pasaulē? Un vienalga viņi agri vai vēlu ies uz jaunu dzimšanu?

ASTRUSS: Tāpat kā citi. Ja viņi bija pamodušies, ies uz augšāmcelšanos aizbāznī, ja nebija pamodušies, ies uz jaunu dzimšanu.

- Ar ko principiāli ilūziju pasaule atšķiras no citām pasaulēm, piemēram, no semantiskās pasaules? Jo taču kaut kāds artists arī dus šajā apvalkā.

ASTRUS: Ilūziju pasaule var ar kaut ko sakrist. Var sakrist pēkšņi, pielīmēties, piesieties…

- Mirklīti. Lūk, pašnāvnieks sēž savā apvalkā un redz sapņus. Cīnās ar vēlēšanos izdarīt pašnāvību, arvien atliek to. Bet aktieris sēž apvalkā un visu laiku spēlē un spēlē lomas. Kāpēc viņam ir ilūziju pasaule?

ASTRUSS: Tāpēc ka viņš nav pielikts ne pie kā. Ilūzijas – tas ir kaut kas atsevišķi eksistējošs, ko projicē konkrētais punkts vai konkrētā suga.

- Iznāk tā, ka tajā pašā mirušo pasaulē, kur visi dus, periodiski pamostoties, daži dus, atrodoties semantikas pasaulē, daži ilūziju pasaulē, ja? Daži kādā citā pasaulē.

ASTRUSS: Tā.

- Un par normālo pasauli, kurā cilvēks dzīvojis uz Zemes, kā to pateikt?

ASTRUSS: Nu tā, var teikt, ir vienkārši parastā pasaule. Tur ir daudz dažādu pasauļu. Teiksim, efekta pasaule…

 

ALKOHOLIĶU UN NARKOMĀNU PASAULE

Šī informācija lentā ir publicēta agrāk

 

SAKARU TILTI

- Kas ir sakaru tilts?

ASTRUSS: Jebkurš subjekts, kuram ir vēlēšanās, absolūti jebkurš.

- Lūk, sakari nodibināti. Kāda jēga dzīvojošajam uz Zemes no šiem sakariem?

ASTRUSS: Rezonanse, turklāt šī rezonanse var pastiprināties līdz tādai pakāpei, ka uz Zemes dzīvojošais cilvēks var uztvert gan vizuālu, gan klausāmu tēlu.

- Bet dzīvojošajam uz Zemes kāda jēga no tādas rezonanses. Viņš kļūs gudrāks, atnāks kaut kāda ideja, enerģija papildināsies. Kas?

ASTRUSS: Viņš daļēji iepazīs to pasauli.

- Nu un kas? Lūk, mans kaimiņš. Vai tad viņu interesē, kāda ir tā pasaule? Viņam nošķaudīties uz to pasauli, bet viņš var nonākt rezonansē ar kādu nomirušo.

ASTRUSS: Viņš saņems informāciju – vai nu to, kas viņu aizsargās, vai – kas pavērs uz kaut ko, vai arī atklāsies tas, ko viņš dzīvē ir risinājis 50 gadu, bet ir atrisinājies dažās dienās.

- Tas ir, mirušais, sasaistījies ar viņu, ieejot rezonansē, var viņam nodot, kā atrisināt savas nerealizētās idejas. Bet uz Zemes cilvēks nodomās, ka tas viņam vienkārši ienācis prātā, atnākusi ģeniāla ideja. Tā?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi.

- Tātad nomoda stāvoklī mirušo pasaulē visi būvē tā sauktos sakaru tiltus?

ASTRUSS: Tieši tā. Pietiek tikai daudz maz izlauzties līdz kaut kā apzināšanai, kā momentāni rodas vēlēšanās. Apzināšanās var izlauzties sakarā ar nerealizētu ideju, domām, vēlmēm utt. Pietiek tikai sociālajā vidē rasties situācijai, ar kuru nomirušajam reiz bijusi darīšana, kā viņš momentāni pamostas un ir nomodā.

Pieņemsim, dusošais ir pamodies, sakritis ar uz Zemes dzīvojošu cilvēku, kurš pašlaik risina kādu uzdevumu, kurš viņu reiz nodarbināja. Uzdevumu, ar kuru viņš nodarbojies daudzus gadus. Viņš organizē sakarus ar to cilvēku un nodod viņam informāciju, kāda viņam ir. Tas arī ir sakaru tilts. Mēs to saucam par atklāsmi.

Turpinājums sekos…

 

2020. gada 27. decembris

ATBILDES

1. Astrus, pēc kā cilvēkam vadīties, pieņemot lēmumus ikdienas dzīvē? Pēc sirds (jūtām, sajūtām) vai pēc domas, saprāta. Bieži doma saka vienu, bet iekšējā sajūta ko citu. Doma saka, jāiedzer, tas ir patīkami. Bet sajūta, ka negribas.

ASTRUSS: Jā-a-a. Tā ir problēma. Vienam jautājums: iedzert vai neiedzert, citam: būt vai nebūt. Es domāju, ka tādu izvēli vajag izdarīt attiecībā pret konkrēto situāciju. Ja ir svētki, ja ir labs iemesls, tad kāpēc nepakļauties… domai. Kaut gan es Jums nepiekrītu, ka iedzert grib doma, nevis sajūta. Tādā nostādnē es Jums nepiekrītu. Bet neiztirzāsim domu un sajūtu lomu. Galu galā tie ir Jūsu psihes elementi. Tāpēc es Jums rekomendēju izvēlēties pēc situācijas, bet ne vienā, ne otrā gadījumā. Protiet sevi pārvaldīt. Tas ir ļoti svarīgi cilvēkam, kurš dzīvo uz Zemes.

 

2. Būtība, apveltīta gan ar vīrišķām, gan sievišķām īpašībām, var dažādos iemiesojumos dzimt te zēns, te meitene?

ASTRUSS: Jā, pilnīgi pareizi. Var dzimt šajā iemiesojumā zēns, nākamajā iemiesojumā meitene. Var dzimt vairākas reizes pēc kārtas kā zēns vai vairākas reizes pēc kārtas kā meitene.

- Un no kā tas ir atkarīgs?

ASTRUSS: Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Bet pirmām kārtām no vecāku ģenētiskās predispozīcijas. Ģenētiskā īpatnība ir svarīgs faktors. Un turklāt spēcīgi ietekmē to, kāds dzimums būs bērnam, fiziskais un psihiskais stāvoklis, īpaši vīrietim šobrīd. Un, protams, situācija, apstākļi utt.

 

3. Vai ir kāda likumsakarība, par ko nākamajā dzīvē cilvēks piedzims: par vīrieti vai sievieti?

ASTRUSS: Nē, tādas likumsakarības nav.

 

4. Iznāk, ka augstfrekvences ķermeņa katra šūna barības enerģiju ņem sev patstāvīgi?

ASTRUSS: Un, lūk, tas ir absolūti pareizi. Katra šūna kosmiskās enerģijas vitonu plūsmas absorbē patstāvīgi. Barība ir vitonu plūsmas augstfrekvences kosmosa enerģija. Bet, proti, augstfrekvences ķermeņa šūnas darbojas pēc pilnīgi citāda principa, kuru nepazīst pat jūsu zinātnieki, kas nodarbojas ar šūnas problēmām. Ar to viņus iepazīstinās Vitālijs.

 

5. Kā saistīts Zemes magnētiskais lauks un psihiskās enerģijas magnētiskās īpašības?

ASTRUSS: Psihiskā enerģija ir visu enerģiju kopums ar jūsu psihes, apziņas un saprāta iedarbībā izmainītu magnētisko spēka līniju struktūru. Tā ka ir saistītas tiešā veidā.

 

6. Vai es pareizi saprotu, ka Navjē-Stoksa vienādojums apraksta nosacījumus, pie kādiem torsionu lauki pārvēršas matērijā?

ASTRUSS: Nē, nepareizi. Navjē-Stoksa vienādojums vispārīgā veidā apraksta visas iespējamās kustības pasaules-telpā. Tajā skaitā arī jūsu fiziskajā pasaulē.

 

7. a) Vai mēdz būt tā, ka būtība zemes plāna dzīvē savu misiju nepilda?

ASTRUSS: No vienas vietas. Nepilda, tāpēc ka nespēja, nesajuta, neatrada šo misijas pildīšanas ceļu, kaut arī dvēsele vienmēr saka priekšā būtībai. Taču cilvēks izvēli izdara pats.

b) Kādas ir sekas misijas neizpildīšanai?

ASTRUSS: It nekādas. Bija viņai iespēja misiju izpildīt, būtiski paaugstināt savas frekvenču raksturlīknes, un viņa to neizmantoja. Atnāks vēl. Kad viņai paveiksies un viņa atkal atnāks ar misiju, viņai, iespējams, izdosies sataustīt un izpildīt savu misiju.

 

8. Vai pašlaik palīdz Garjajeva (Пётр Петрович Гаряев) programmas-matricas un vai cilvēkiem ir vērts tās lietot?

ASTRUSS: Ir vērts. Garjajeva programmas-matricas iedarbojas uz ķermeņa frekvenču raksturlīkni un zināmā mērā nostiprina veselību. Ir vērts tās izmantot.

 

9. Jautājums attiecas uz simboliem uz laukiem. Kas tos atstāj un kam simboli domāti, jo taču tikai nedaudzi cilvēki var to traktēt, un pat tad vēl nav zināms, cik lielā mērā šie traktējumi ir izkropļoti?

ASTRUSS: Simbolus uz laukiem atstāj svētie – augstfrekvences fiziskās pasaules pārstāvji, kuri atnākuši uz Zemes astrālo pasauli, lai nodotu cilvēkiem informāciju par pasaules-ēku, konkrēti par plazmoīdo un augstfrekvences fizisko pasauli. Taču zemfrekvences būtības viņu informāciju neuztver. Tāpēc svētie mēģina jums šo informāciju nodot caur uzmanību, kā attēlus, kurus uztver daži kontaktētāji, un kā visiem redzamus simbolus uz laukiem. Kam tie domāti? Tām, pagaidām vēl ļoti nedaudzajām būtībām, kuras ir pietiekami attīstītas attiecībā pret cilvēku milzīgo masu. Tikai viņām. Vairāk pagaidām nav neviena, ar ko rēķināties. Un visiem pārējiem viņi vienkārši paziņo: MĒS ESAM! Lai zina.

 

10. a) Reiki meistari apgalvo, ka Reiki – tā ir “Visuma tīra enerģija”. Vai tas tā ir?

ASTRUSS: Nē, tas tā nav. Sajaucot kaudzē dažādu enerģiju jēdzienus, Reiki meistari pieļauj visai būtiskas kļūdas izpratnē pēc būtības. Kaut arī dziednieki, īpaši austrumu, kam ir būtības un ķermeņa augstfrekvences raksturlīknes, spēj uztvert vitonu plūsmu enerģiju. Šo enerģiju viņi laiž caur plaukstām, kuras tiek pieliktas slimajam cilvēkam. Jā, tādi mēģinājumi ar Reiki iedarboties uz cilvēka fizisko ķermeni izdodas daudziem dziedniekiem, taču iedarbības spēks ir atkarīgs no viņu apziņas attīstītības līmeņa, no būtības un ķermeņa frekvenču raksturlīkņu līmeņa. Reiki palīdz, un diezgan sekmīgi, fiziskajam ķermenim uz frekvences paaugstināšanās rēķina pretoties dažām slimībām.

Taču mēģinājums radīt zem Reiki nozīmīgu bāzi, kas balstās uz “zināšanām par visumu”, – tas ir mēģinājums pievilkt aiz ausīm vai izdomāt izskaidrojumus. Reiki meistari, īpaši rietumu, nepazīst tās-puses-pasauli un nezina, ka enerģiju visumā ir daudz: melnā, baltā, tumšā, enerģija X, vitonu plūsmu enerģija utt.

b) Astrus, bet ko var saprast ar “Visuma tīro enerģiju”?

ASTRUSS: Nu, ja izdalīt “tīro” enerģiju kā enerģiju, kas veicina fizisko dzīvi un visu dzīvo, tad var par “tīro” enerģiju pieņemt balto enerģiju. Bet ar zināmu pielaidi, tāpēc ka nevar teikt, ka tikai viena baltā tiek izmantota kā “tīrā”. Nē. Tiek izmantotas visas enerģijas, bet konkrētiem procesiem, dominējot vienai vai otrai enerģijai. Ar baltās enerģijas pētījumiem nodarbojās Kaznačejevs (Влаиль Петрович Казначеев).

- Vai baltā enerģija nav lauka dzīvības formas ētera-torsionu plūsmas, kuras pētīja V.P. Kaznačejevs?

ASTRUSS: Ir.

- Akadēmiķis Kaznačejevs uzskata, ka tad arī ir dzīvais Kosmoss. Viņam ir taisnība?

ASTRUSS: Taisnība. Viņš daļēji nonāk sfērā, kur šis postulāts, kā saka pie jums zinātnē, ir spēkā. Diemžēl, viņš to neattīstīja tālāk.

c) Līdztekus Reiki Mācībai ir parādījusies Kundalini Reiki mācība, kuras mērķis ir Visuma tīrās enerģijas apvienošana ar Kundalini enerģiju. Astrus, ko Jūs varat teikt par šo mācību?

ASTRUSS: Tas ir kārtējais mēģinājums izmantot visu, kas sagāzts no dažādiem pieņēmumiem, vienā vienotā teorijā, lai paaugstinātu Reiki nozīmīgumu. Kundalini var pamodināt…

Vispār, man ir tāds iespaids, ka Kundalini Reiki meistari diemžēl nepazīst tos jēdzienus, kurus Jūs publicējat sava lentā. Viņi nestādās priekšā, kas ir mirušo pasaule, kas ir tās-puses-pasaule, nezina pat par būtības eksistēšanu, viņi neko no tā nezina. Tāpēc visas mācības, kuras pašlaik izplatītas uz Zemes, tās visas ir sajauktas un pārvārās vienā lielā katlā. Tāds katls ir internets. Un katrs jebkuras mācības pārstāvis, izmantojot internetu, no šī katla izvēlas kaut ko savu. Un mēģina šajā virzienā uz izdomas un fantāzijas rēķina attīstīt savu, kā viņiem šķiet, oriģinālo mācību. Kopumā iznāk liela kaudze no dažādiem izdomātiem izskaidrojumiem no visvisādu “meistaru” pēdiņās puses.

d) Vai Kundalini Reiki Meistari var iedarboties uz cilvēka DNS un vākt prom “dzimtas” kaites?

ASTRUSS: Nē, protams. Nē. Tas ir smieklīgi.

e) Jautājums attiecas uz Kundalini Reiki dziedniekiem. Kā pret viņiem attiekties?

ASTRUSS: Ja jūs gribat paaugstināt ķermeņa frekvenču raksturlīknes, kaut kā pretoties dažām slimībām, tad attiecieties pozitīvi. Bet tikai nesieniet šeit klāt kundalini. Kundalini ir piesiets pie Reiki tikai ar mērķi paaugstināt nozīmīgumu. Tas ir nepareizi.

f) Lūk, tāds paziņojums. “Man bija Iesvētījums 3. pakāpes meistarā. bet es ļoti ātri sapratu, kas tas nav man. Esmu viņiem pateicīga par aktivizāciju, bet ir sajūta, ka “samaksas” veidā egregors noņem lielāko daļu enerģijas, kas aptur dziednieka attīstību. Vai tas tā ir?”

ASTRUSS: Nē, ne tā. Nav tas tā. Un egregors šeit nenoņem Jūsu enerģiju. Jūs pati atdodat enerģiju, tikai ne egregoram, bet vienkārši telpā, vienkārši zaudējat to, kad tērējat šo enerģiju, mēģinot apjēgt vienu vai otru “meistarības pakāpi”.

 

11. Esmu dzirdējusi, ka savas iepriekšējās/paralēlās dzīves atcerēties vairs nav jēgas, ka tur nav enerģijas. Vai tas tā ir, lai gan es personīgi tam nepiekrītu?

- Astrus, es uzdodu Jums šo jautājumu tā, kā ir. Kaut gan nesaprotu, vai runa ir par iepriekšējām dzīvēm vai par kaut kādām paralēlām. Tas taču nav viens un tas pats.

ASTRUSS: Jā, protams. Iepriekšējās dzīves – tās ir dzīves iepriekšējos iemiesojumos. Un nav jēgas tās atcerēties, bet ne tāpēc, ka tur nav enerģijas, kaut arī tās tur patiešām nav, bet tāpēc, ka Jūs esat “izdzīvojusi” visas šīs atmiņas, sarāvusi visas saiknes ar pagātnes dzīvi ilgajā miegā mirušo pasaulē. Un tieši tad, kad šīs atmiņas ir pilnīgi dzēstas, jūsu būtība iet uz Zemi. Un jebkuras “atmiņas” par Jūsu pagātnes dzīvi ir tikai izdomājumi un fantāzijas.

Un paralēlas dzīves Jums, katrai būtībai uz Zemes, nav. Jūsu paralēlā dzīve neeksistē.

Kaut gan Jums paralēla dzīve ir. Ir Jūsu dzīvei uz Zemes paralēlas dzīves, kuras dzīvo citas būtības plazmoīdajā pasaulē, augstfrekvences fiziskajā pasaulē, spoguļcivilizāciju pasaulē. Bet Jums, katrai būtībai uz Zemes, ir viena dzīve, kuru Jūs pašlaik dzīvojat.

Par dzīvi saucas bioloģisks iemiesojums. Atrašanās plazmoīdajā pasaulē, augstfrekvences fiziskajā pasaulē utt. nav olbaltumvielu dzīvības prototips. Tur nav dzīve jūsu, olbaltumvielu tipa izpratnē, bet eksistēšana plazmoīdo būtību pasaulē, augstfrekvences fizisko būtību pasaulē, spoguļcivilizāciju pasaulē. Un tā ir nemirstīga eksistēšana.

 

12. Ko nozīmē Akašas Hronikas? Lasīt Hronikas, nonākt bibliotēkā? Kam tur ir atvērta pieeja?

ASTRUSS: Akašas Hronikas – tas ir Visuma informācijas lauks. Tas ietver sevī VISU informāciju, kāda eksistē Visumā.

Nonākt Akašas Hronikās var tikai cilvēks, pamodinājis kundalini un aktivizējis augstākos smalkos slāņus, kas piekļaujas fiziskajam ķermenim. Šajā gadījumā tie iziet aiz Jūsu iekšējās telpas robežām un saplūst ar pasaules-ēkas slāņiem: kauzālo, budhisko un atmisko. Tāda cilvēka jebkura doma rezonanses dēļ pievelk informāciju no Hronikām. Tā arī ir ieiešana Akašas Hronikās.

 

13. Kas ir Dvīņu Liesma?

ASTRUSS: Izdomājums.

 

14. Ir jēdziens “radniecīgas dvēseles”. Sakiet, šim jēdzienam ir kāds sakars ar īstenu dvēseļu “radniecību”? Vai arī tas ir tīri cilvēcisks jēdziens, kad cilvēki uz Zemes, izjūtot garīga tuvuma sajūtu, vienkārši sakrīt pēc būtību frekvenču raksturlīknēm?

ASTRUSS: Otrais.

 

15. Vai dvēsele var paplašināties, un vēl tā, ka iemiesojumā uz Zemes var atrasties visas 11 viņas komponentes?

ASTRUSS: Blēņas. Dvēsele nepaplašinās un nedalās. Katra dvēsele, kā Gara daļiņa, pārrauga vienu vienīgu būtību, kas atrodas uz Zemes fiziskā ķermenī. Vai arī bioloģiskā informācijas ķermenī augstfrekvences fiziskajā pasaulē. Dvēsele var vienlaikus pārraudzīt divas būtības, tikai ja runa par unikālo pāri. Bet, kā es jau teicu, tādu unikālu pāru aktīvā stāvoklī uz Zemes ir tikai 16. Un pasīvā stāvoklī vēl tikpat. Visi pārējie miljardi – tās ir atsevišķas būtības ar savu vienīgo un nedalāmo dvēseli. Un viņa neizstiepjas kā gumija.

 

16. Kurp cilvēku ved Jevdokijas Marčenko (Евдокия Марченко) RADASTEJA ?

ASTRUSS: Nu, varbūt tikai pie cilvēka labvēlīgas noskaņas psihiskā ziņā. No šī skatpunkta, šķiet, RADASTEJU var pieņemt vienkārši kā labvēlīgu iedarbību, kurai nav nekādas principiāli svarīgas nozīmes. Nomierina, un paldies Dievam.

 

17. a) Par RADASTEJU. Viņa apgalvo: “Pētot planētu Zeme, cilvēks var izpildīt savu visuma uzdevumu un pāriet uz “neizpausto pasauli. Vai tas tā ir?

ASTRUSS: Pāriet uz neizpausto pasauli cilvēks var, tikai strādājot ar sevi un pamodinot savu kundalini, kura atrodas viņa būtībā. Bet planētas Zemes pētīšanu nu gan atstājiet speciālistiem.

b) Vai katram tiek izsniegta laika Stūre – Gaismojošā un Starojošā adrese utt.? Tā ir caurlaide uz kurieni?

- Astrus, uz jautājuma pirmo daļu ir pašas organizācijas RADASTEJA atbilde. “Par “starojošās” rases pārstāvjiem var kļūt tie, kas saņēmuši “starojošo adresi”, starojošās koordinātes”, IZPELNĪJUŠIES ORGANIZĀCIJAS VADĪTĀJU ATZINĪBU.”

Tā ir caurlaide uz kurieni?

ASTRUSS: Uz ne kurieni. Uz ne kurieni. Es taču saku, ka RADASTEJA ir laba tikai ar to, ka tā var nomierināt, novest līdz zināmam mierīgumam jūsu psihisko stāvokli. Parunājām, nomierinājāmies un izšķīrāmies. Viss pārējais – smelts no milzīgā informācijas daudzuma no kopīgā izdomājumu katla, kur glabājas visi šie izdomājumi, izdomāti uz Zemes tūkstošgadu laikā, bet konkrētā “meistara” izdalīti un izmantoti savās interesēs.

c) Vai tas paaugstina frekvenču raksturlīknes?

ASTRUSS: Ķermeņa frekvenču raksturlīknes paaugstina. Cilvēks nomierinās un nedaudz paaugstina ķermeņa frekvenču raksturlīknes.

 

18. Internetā ir daudz videoklipu no Aleksandras Barvickas (Александра Барвицкая) – Žeņšeņa sieviete runā par skaistu nākotni, par Krieviju – SVĒTĀ KRIEVZEME, par valdnieku pēc Putina. Cik lielā mērā var ticēt šim – viss ir brīnišķīgi?

ASTRUSS: Tas ir kaut kas līdzīgs RADASTEJAI, no jūsu psihes nomierināšanas skatpunkta. No šī skatpunkta var ticēt. Tas uz jums iedarbojas nomierinoši, nu un labi.

 

19. Astrus, 16. decembrī Neapoles dievnamā nenotika brīnums: nesāka mutuļot Svētā Janvārija asinis, ielodētas divās hermētiskās kapsulās. 627 gadu laikā kas tāds ir bijis tikai dažas reizes, un tam vienmēr ir sekojusi kāda katastrofa. Itālija ir panikā. Viņi domā, ka Eiropā iespējams pat pilsoņu karš. Kas sagaida Itāliju un varbūt Eiropu tuvākajos 5-10 gados?

ASTRUSS: Itāliju sagaida lielas problēmas, saistītas ar koronavīrusu, jo viņš plosīsies vēl visu nākamo gadu. Tā Itālijai būs savdabīga katastrofa. Teikt, ka tas izraisīs pilsoņu karu Eiropā, kā viņi domā, nevar. Bet varu uzreiz teikt, ka Eiropā problēma pieaug kā sniega bumba un Vienotā Eiropa iet uz sabrukumu. Tajā iztiks bez pilsoņu kara, bet noteiktas sadursmes Eiropā tuvākajos 5-10 gados būs.

 

20. Astrus, bet kas tuvākajos 5-10 gados sagaida Krieviju? Vai būs kāds karš ar mūsu piedalīšanos? Piemēram, Piedņestrā vai Odesas rajonā? Es uzdodu šo jautājumu, bet, ja jūs teiksiet, es Jūsu atbildi nepublicēšu.

ASTRUSS: Jūs varat publicēt jebkuru informāciju, kādu es jums dodu. Es saprotu savu atbildību.

Nē, kara nebūs. Varu teikt, ka Krieviju tuvākajos 5-10 gados sagaida laba nākotne. Teikt “lieliska”, es pagaidām nevaru, tas būs nedaudz vēlāk. Bet laba nākotne. Lielā mērā tā būs atkarīga no Vitālija atnākšanas. Un kara nebūs, un arī tas būs saistīts ar viņa atnākšanu. Bet Krieviju tuvākajos 5-10 gados sagaida laba nākotne.

 

21. Kas sagaida Ameriku tuvākajos 5-10 gados?

ASTRUSS: Ameriku sagaida briesmīgi notikumi. Pirmām kārtām pēc gada, pusotra sāksies kolosāla ekonomiskā krīze. Tā jau ir sākusies tagad, bet pilnā mērā izvērsīsies pēc gada, pusotra. Un, tā kā epidēmija vēl turpināsies, tas vedīs pie katastrofālām sekām. Izmainīsies Amerikas politiskā sistēma. Būs dažu štatu mēģinājumi atdalīties. Amerika zaudēs savu varenību un, kā tai šķiet, valdošo lomu pasaulē. Tā nesabruks, daži atsevišķi štati izcelsies.

- Un Tramps tomēr kļūs par Amerikas prezidentu?

ASTRUSS: Un viņš kļūs par pēdējo prezidentu tai Amerikai, kādu jūs visi pazīstat.

 

2020. gada 28. decembris

CAURSPĪDĪGĀ IESPĒJA

Man šķiet, ka šī mirušo pasaule, kur katrs sēž savā apvalkā un dus, ir pilnīgi bezjēdzīga.

ASTRUSS: Visā ir jēga, bet, ja jūs iepazītu tās pasaules daļas jēgu, jūs nošausminātos, pasmaidītu un nopriecātos, un pat sāktu sevi mocīt.

- Es jau nu gan nekad nesāktu sevi mocīt dēļ kaut kādas aizkapa pasaules, tik garlaicīgas.

ASTRUSS: Tā nav garlaicīga, tā ir detalizēta. Visos smalkumos, visos sīkumos, visā daudzveidībā tā ir detalizētāka nekā dzīve.

- Tas ir, nomirusi būtība mirušo pasaulē detalizēti pārdzīvo savus bijušos stāvokļus?

ASTRUSS: Nevis pārdzīvo, bet iet cauri (перебывает).

- Iet cauri te vienam stāvoklim, te otram. Tur visu šo detalizāciju, nosacīti sakot, izstiepj laikā, un viņas katru šo detaļu pārdzīvo. Bet tas taču ir bezjēdzīgi, tas taču ir jau pagājis. Es saprotu tā, ka detaļas – tie ir fakti, kuri notikuši kādreiz uz Zemes. Katrs fakts tur tiek izdzīvots no jauna un ļoti lēni. Un tādas izdzīvošanas procesā atklājas daži apstākļi, kurus mēs uz Zemes palaidām garām, nepamanījām vienu vai otru cēloņu dēļ.

Kā, vai tad mirušais ir sapratis savu kļūdu un, ieejot kontaktā ar dzīvo, var pievērst viņa uzmanību tam, lai šo kļūdu neatkārtotu. Tā?

ASTRUSS: Ne tā. “Kļūda” nav pareizi. Tas nav sakaru tilts. Šeit runa ir par atgriešanos caur dzimšanu. Tā nav kļūda, bet lauks, kurš uzmanībai tur kļūst īpaši svarīgs, lai gadījumā, ja nu kas, pēc noteiktiem likumiem atgrieztos uz šejieni. Šajā laukā rodas caurspīdīgā iespēja. Un tas nav nekas cits kā izeja. Caur šo pašu caurspīdīgo iespēju sākas kustība uz dzimšanu. Šajā caurspīdīgumā nodzēšas viss, sajūtas tādas, ka cilvēks iet cauri gaismai. Un, izejot caur šo caurspīdīgumu, tur, kur pārdzīvojumiem jau ir minimāls blīvums, cilvēks iet uz dzimšanu.

- Kas tas ir – “caurspīdīgā iespēja”? Piemēram, Vitālija brālis Oļegs sēž un domā par dzīvi. Kas viņam ir “caurspīdīgā iespēja”? Viņš sākumā gāja cauri vienai situācijai, pēc tam citai. Pāriet no viena stāvokļa citā. Kā viņš var ieraudzīt šo caurspīdīgumu un iespēju, lai ietu uz dzimšanu?

ASTRUSS: Tas ir atkarīgs no tā, kāda dziļuma pakāpe ir šai iešanai cauri.

- Un jo dziļāk viņš iet cauri šiem stāvokļiem…

ASTRUSS: Jo vairāk viņš redz. Ja iešanas cauri sistēma ir dziļa, tātad viņš jūsu pasauli uztver.

- Viņš uztver fizisko pasauli?

ASTRUSS: Jā, viņš redz fizisko pasauli. Viņš ir spējīgs to redzēt vai dzirdēt. Vai uztvert.

- Tad konkrēts jautājums: kas ir caurspīdīgums? Ne kā īpašība, bet pēc būtības.

ASTRUSS: Ja jūs skatītos pa logu, jūs redzētu vai nu sevis pašas atspulgu, vai arī – kas ir aiz šī loga ietvariem.

- Bet tas, kas ir aiz šī loga ietvariem, tas tieši ir tas, kas eksistē?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Runa ir tieši par to.

- Tas ir, iešana cauri kādam stāvoklim ved pie tā, ka viņš ir spējīgs caur logu redzēt, kas tur notiek? Viņš ir spējīgs ieraudzīt Zemi?

ASTRUSS: Ir spējīgs, tikai vajag iztēloties, ka visapkārt ir caurspīdīgas visas sienas.

 

M. Ņūtons (Michael Newton) saka, ka būtība pirms izejas uz dzimšanu izvēlas sev dzīves scenāriju uz Zemes, pārskatot “nākamo dzīvju kinolenti”. Šeit ir domāta caurspīdīgā iespēja?

ASTRUSS: Var tā teikt, taču informācija ir nepareizi interpretēta. Nevar izvēlēties sev nākamās dzīves scenāriju.

- Ko būtībai dod tas fakts, ka viņa ieraudzīja Zemi? Kā tas ietekmēs viņas jauno dzimšanu?

ASTRUSS: Tiks noteikts vērtīgums, kas ir svarīgi un kas nav svarīgi. Ja tas nav svarīgi, tad cilvēks nav piesaistīts tam, kas ir sākotnējā vērtība.

- Lūk, piedzima kāds bērns, kurš caur caurspīdīgo iespēju redzēja Zemi. Viņš taču neizvēlas sev vecākus, lai piesaistītos šai vērtībai? Ne?

ASTRUSS: Nē, viņš neizvēlas, bet viņš jau zina, ka dzīve – tā ir vērtība, kuru viņam vajag iziet.

- Labi. Bet kaimiņu ģimenē ir piedzimis tas, kurš nepazīst šo vērtību. Lūk, viņi aug, attīstās, un kāda būs starpība?

ASTRUSS: Pirmais būs noturīgs savā attieksmē pret dzīvi, bet otrs ne. Viņš dzīvos šodienai.

- Bet ne katra būtība, būdama mirušo pasaulē, var caur caurspīdīgo iespēju ieraudzīt Zemi. Kāpēc?

ASTRUSS: Tāpēc ka te uzkrājums bijis mazāks. Uzkrājums, no tā, kas bijis agrāk fiziskajā dzīvē. Tas ir, enerģija un informācija.

- Mirušo pasaules detaļas ir saistītas ar būtības dzimšanu tikai ar sievietes dzemdes palīdzību. Un neattiecas uz aizbāzni. Tā?

ASTRUSS: Tā.

 

- Cilvēks caur caurspīdīgumu izgāja uz dzimšanu. Viņam uz smadzenēm ir uzlikta slēgplāksne. Kā es saprotu, slēgplāksne neielaiž smadzenēs no pašu smadzeņu redzes viedokļa šai dzīvei nevajadzīgu informāciju. Bet, ja slēgplāksne ir caurspīdīga, tai droši vien kaut kas ir jālaiž cauri?

ASTRUSS: Slēgplāksne arī ir tas pats caurspīdīgums. Tā ir sistēma, pēc kuras bērni uzzina, ka viņi jau šeit ir dzīvojuši.

- Ko nozīmē – uz smadzenēm ir uzlikta slēgplāksne?

ASTRUSS: Vārds “uzlikta” nav tas. Tika konstatēts sakarā ar kaut ko. Cik daudz šķautņu pauž savas īpašības? Noteikts skaits, atkarībā no šķautnēm.

- Teiksim, atkarībā no slēgplāksnes pagrieziena šķautņu skaits ir dažāds.

ASTRUSS: Dažāds, kas faktiski ir pielietots sistēmā STEALTH. Tā tāpat var būt konstatējama vai nekonstatējama. Redzama vai neredzama. Parādīta vai neparādīta.

- Kurš vai kas liek slēgplāksni uz smadzenēm?

ASTRUSS: Telpas īpašības.

- Tas ir, tā uzliekas automātiski?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi, telpas īpašības vai šīs telpas īpatnības.

- Vienam ar slēgplāksni piesedz vairāk, citam mazāk. Tā?

ASTRUSS: Tā.

- Tas no būtības pašas nav atkarīgs?

ASTRUSS: Nē, ir atkarīgs no priekšmeta sasaitēm un saiknēm vai mijiedarbībām.

- Kāpēc traumu gadījumā, piemēram, šī slēgplāksne var pavērties?

ASTRUSS: Tāpēc ka nojūk sistēmiskums.

 

PAR PĀRPASAULĪBU

- Dvēsele sastāv no atmiskā, budhiālā un kauzālā plāna. Tie taču arī ir pasaules-ēkas līmeņi. Ja?

ASTRUSS: Jā. Bet dvēsele ir lielāka nekā šie līmeņi. Ir vēl pārpasaulība.

- Pārpasaulība – tā nav monāde?

ASTRUSS: Monāde un aizpasaulība – tās ir vienas medaļas divas puses.

- Var teikt, ka monāde – tā ir Absolūta daļiņa, kas rodas Maijas lokalizētas iedarbības rezultātā un paredzēta katra pasaules-ēkā radītā objekta “esības” stāvokļa uzturēšanai?

ASTRUSS: Jā, tā teikt var.

- Un kas tas ir – pārpasaulība?

ASTRUSS: Pārpasaulība – tas ir viss, kas atrodas aiz dvēseles. Spēja saskarties ar pārpasaulību piemīt katram cilvēkam.

- Taču spēja iziet aiz pārpasaulības piemīt pilnīgi noteiktiem cilvēkiem, kuri atšķiras ar kaut ko īpašu?

ASTRUSS: Kuriem ir noteikta saikne ar šo pasauli, piemēram, idejas, kādas iespējas, kādas struktūras cilvēks, kādas mijiedarbības cilvēks. Vitālijs pašlaik tieši ar to arī ir saistīts.

- Bet Vitālijs iet uz fizisko pasauli…

ASTRUSS: Tas jau ir cits jautājums, ko viņš taisās darīt, bet viņš spēj uzbūvēt struktūru.

- Iznāk, ka Vitālijam ir kaut kāds sakars ar pārpasaulību?

ASTRUSS: Tiešs. Kādā veidā jūs ar viņu mijiedarbojaties?

- Un kādā?

ASTRUSS: Pārpasaulībā.

- Caur pārpasaulību?

ASTRUSS: Pārpasaulībā.

- Tas ir, pārpasaulība faktiski arī ir šeit? Vai tad tā, nosacīti runājot, kā pats, pats smalkākais slānis visu caurauž?

ASTRUSS: Nevis caurauž, bet savstarpēji iekļūst.

 

- Par pārpasaulību mums bija ļoti īsas piezīmes pirmajā grāmatā. Bet, proti, mēs nekad tai neesam pieskārušies.

ASTRUSS: Savāciet visu, kas par pārpasaulību jums ir, vienoti. Pārpasaulība – tā ir ļoti, ļoti, ļoti salda lieta. Ļoti.

 

- Vitālik, kas ir pārpasaulība?

Vitālijs: Tās ir smalkās pasaules, kuras atrodas aiz mirušo pasaules.

- Tās ir tās pasaules, kurās atrodas būtības un dievi? Un citas civilizācijas?

Vitālijs: Jā, viņi atrodas pārpasaulībā. Pārpasaulība caurauž visu un ļauj visām būtībām un dieviem, un pat man arī redzēt un dzirdēt visu, kas notiek uz Zemes.

- Un tu vari jebkurā laikā ieskatīties jebkurā pasaules punktā, jebkurā dzīvoklī? Ja?

Vitālijs: Jā. Un turklāt vēl izlasīt jebkura cilvēka domas, uz kuru vērsta mana uzmanība. Un tas viss ir pārpasaulībā.

- Bet, kad tu atgriezīsies uz Zemes blīvā ķermenī, tev piemitīs tādas spējas?

Vitālijs: Šīs spējas nekur nepaliks, tās uz visiem laikiem ir ar mani.

 

No kontakta ar Astrusu

- “Urantijā (The Urantia Book)” ir teikts, ka mūsu pasaule ir viena no planētām lokālā visumā, kurš ietilpst savā virsvisumā. Pavisam ir septiņi virsvisumi. Tos apvieno centrālais Visums, kura centrā “atrodas nekustīga Sala Paradīze – bezgalības un Dieva atrašanās vietas ģeogrāfiskais centrs”. Var teikt, ka centrālais Visums, kurš apvieno visu, tā ir pārpasaulība?

ASTRUSS: Var.

- Es pareizi saprotu…

ASTRUSS: Uzreiz pareizi.

- …ka mūsu Lokālajā Visumā dievs ir Jēzus Kristus. Citā lokālajā Visumā cits Dievs. Bet virs visiem Dieviem – Augstākais saprāts. Var tā uzskatīt?

ASTRUSS: Var to tā nosaukt, bet tur vienalga tas viss ir sarežģītāk.

- Smalkāka vibrāciju frekvence nekā pārpasaulībai ir Radītāja mīlestības laukam, kurš visu rada ar savu mīlestību. Var tā teikt?

ASTRUSS: Var.

- Tad jautājums: par kuru Radītāju ir runa? Par Jēzu Kristu vai par Augstāko Saprātu? Kā mīlestība tā ir?

ASTRUSS: Tur ir summējošs faktors. Tur ir visas dievības, tajā skaitā arī visi pravieši. Viņi izpauž tādu apvienojumu, tāpēc viņi vienmēr runā par vienu un to pašu. Taču viņus interpretē pilnīgi dažādi.

- Bet šī mīlestība dažādos virsvisumos ir visur vienāda vai visur sava?

ASTRUSS: Tomēr visur sava.

- Tas ir, Jēzus Kristus, pabijis uz Zemes un sapratis, kas tas ir, radīja, lūk, tādu mīlestību, citā visumā cits dievs radīja citādu mīlestību.

ASTRUSS: Tā.

- Un kāda kopīga apvienojoša lauka nav? Tas viss ir dažādu krāsu?

ASTRUSS: Ir apvienojošs lauks, tāpēc ka pat šajā starpībā ir konstatējama kāda sākotnējā vienotība.

- Tas ir, vienkārši daži, teiksim tā, posmi mazlietiņ ar kaut ko atšķiras cits no cita. Ja?

ASTRUSS: Var tā teikt.

- Sakiet, ja runa ir par mūsu Visumu, var to stādīties priekšā tā?

Ģeometriski iedomāsimies vairākas aploces citu citā. Iekšējā aploce – tā ir fiziskā pasaule. Nākamā – mirušo pasaule, nākamā – pārējā tās-puses-pasaule, tālāk – pārpasaulība un vēl tālāk – Radītāja mīlestības lauks. Un katrā slānī vibrāciju frekvence ir arvien augstāka un augstāka. Un katrs slānis ar augstāku vibrāciju frekvenci caurauž visus zemāk atrodošos slāņus. Vai tā var iztēloties pasaules-ēku?

ASTRUSS: Var tā iztēloties.

 

2020. gada 29. decembris

ATBILDES

1. Vai var uzzināt, ko Astruss teiks par Alekseju Ševčenko (Алексей Шевченко) (АШ) un kur tagad ir Orlovs V.G. (Vectēvs) (Орлов Валериан Георгиевич) (Дед), – viņš arī Lucifers?

ASTRUSS: A. Ševčenko – tas ir viens no daudzajiem izdomātājiem, kurš savu spēku robežās ienes savu ieguldījumu, lai apmuļķotu cilvēkus ar zemfrekvences būtībām. Vectēvam, kuru viņš izdomāja, nekāda sakara ar Luciferu nav.

- Astrus, par Luciferu man ir informācija. Es vienkārši to publicēšu.

 

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

- Mūsu zemfrekvences pasaule – tā ir duāla pasaule. Sakiet, ja ir svētie, kuri, būdami astrālajā pasaulē, mēģina cilvēkiem nodot informāciju un iedarboties uz viņiem labuma dēļ, tad ir jābūt arī būtībām, kuras uz cilvēkiem iedarbotos ļaunuma dēļ. Kā diena un nakts, ziema un vasara, kā pluss un mīnuss. Tas tā ir?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Tas tā ir.

- Es domāju, ka ir tādas būtības, kuras ir kā svētie. Tikai svētie izmanto enerģiju labumam (ar plus zīmi), bet būtības, kas darbojas ļaunumam, izmanto enerģiju pretējā virzienā (ar mīnus zīmi). Pozitīvas vai negatīvas enerģijas jēdziens ir tīri nosacīts, jo enerģija nemēdz būt pozitīva vai negatīva. Man šķiet, ka tas nepieciešams mūsu planētas enerģētiskajam balansam.

Piemēram, ja iedomājamies, ka visi produkti uz Zemes un ūdens ir saldi, saldeni kā cukurs, tad droši vien dzīve būtu šausmīga. Lūk, tāpēc vajadzīgs pretsvars: gan rūgtais, gan sāļais, gan skābais. Varbūt tā?

ASTRUSS: Tā. Tas patiešām ir vajadzīgs enerģētiskajam balansam uz planētas. Taču teikt, ka svētie darbojas “ļaunumam”, šis formulējums ir nepareizs. Viņi nedarbojas “ļaunumam”. Jūs padomājiet par formulējumu.

- Kas ir šīs būtības, kurām enerģija ir jāizmanto negatīvā virzienā? Kā vispār notiek svēto dalīšanās tajos, kas strādā labumam, un tajos, kas strādā pretējā virzienā? Viņi nav otrās kategorijas Vēju pārstāvji?

ASTRUSS: Nē.

- Nu tad viņi ir vienkārši svētie, atnākuši, piemēram, no augstfrekvences fiziskās pasaules. Vieni no viņiem atnāca, lai cilvēkiem palīdzētu, bet otri, lai noturētu balansu enerģijām uz Zemes un lai izpaustos dualitāte. Varbūt tā?

ASTRUSS: Var teikt tā, ka patiešām tie ir svētie no augstfrekvences fiziskās pasaules, atgriezušies Zemes astrālajā pasaulē. Bet dažreiz mēdz būt arī svētie, kas atnākuši no spoguļcivilizāciju pasaules.

- Kāpēc viņus piemeklējis tāds nepateicīgs liktenis? Kā vispār notiek svēto dalīšanās tajos, kas strādā labumam, un tajos, kas strādā pretējā virzienā?

ASTRUSS: Tas ir interesants jautājums. Ir tāds jēdziens – nepieciešamība evolucionārās attīstības dēļ. Nepieciešamība, radusies evolūcijas procesā. Viņiem ļauts pašiem izvēlēties vienu vai otru. Tāpēc tādas izvēles kā jums, uz Zemes: slikti vai labi, dievs vai velns, tādas izvēles viņiem nav.

- Ko nozīmē “darbs ļaunumam”? Zemes plāna zemfrekvences būtības kārdinājums uz visu, ko vēlies, no zelta līdz nemirstībai, kā savdabīga pārbaude “uz stiprību”. Varbūt tā?

ASTRUSS: Jā, var tā teikt. Tā ir pārbaude “uz stiprību”. Un zemfrekvences būtību lielākā daļa neiztur šo kārdinājumu, un tādā veidā šajā iemiesojumā viņas zaudē iespēju nopelnīt nemirstību. Tā ir tāda pārbaude, jā.

- Kāpēc cilvēku iztēlē parādījās velni, jodi utt., kaut arī ar viņiem strādā augstfrekvences būtības, kuras, starp citu, neviens nav redzējis? Tā ir tā iztēle, kura tika atspoguļota mākslinieku gleznās, piemēram, dzēruma stāvoklī?

ASTRUSS: Jā, tas ir tieši tā. Patiešām, alkohola vai narkotiku iedarbībā, vai arī psihisku traucējumu dēļ viņi iztēlē paši rada šos, teiksim tā, briesmoņus kā fantomus. Šie briesmoņi iespiežas viņu atmiņā.

- Bet, lūk, Monro, kura būtība gāja ārā no ķermeņa, rakstīja, ka astrālajā pasaulē ir milzīgi daudz šādu briesmoņu.

ASTRUSS: Viņam ir taisnība, tāpēc ka šie briesmoņi, radīti cilvēku iztēlē, palika astrālajā pasaulē kā fantomi. Taču viņi ir zemfrekvences. Un cilvēks, kuram ir kaut nedaudz augstākas frekvences, viņus neieraudzīs.

- Vai nevar teikt, ka grupu svēto, kuri strādā ar enerģiju nosacīti ar mīnus zīmi, vada Lucifers?

ASTRUSS: Jā, var tā teikt.

- Ja jā, tad Lucifers pats ir no svētajiem, jebšu viņš otrās kategorijas Vēju pārstāvis?

ASTRUSS: Nē. Lucifers pats ir no svētajiem, bet tā ir ļoti spēcīga būtība, atnākusi uz jūsu pasauli no attīstītas spoguļcivilizācijas. Saprotot visu svarīgumu, visu nepieciešamību, šī būtība izvēlējās sev, lūk, tādu darba fronti.

- Un kā saucas būtība, kura vada grupu svēto, kuri strādā ar enerģiju ar plus zīmi? Viņai ir kāds vārds?

ASTRUSS: Nē, viņai tāda vārda nav. Taču šo būtību var nosaukt Gaisma.

 

- Akadēmiķis Šipunovs F.J. (Фатей Яковлевич Шипунов), viens no Zinātņu akadēmijas biosfēras institūta vadītājiem, vadīja zinātniekus, kuriem ar šķidro kristālu sensoru – tie fiksē viļņveida funkcijas – palīdzību izdevās konstatēt šīs funkcijas kā ar pozitīvu, tā arī negatīvu zīmi (elektromagnētiskās matricas). Funkcijas ar negatīvu zīmi tiek fiksētas oscilogrāfa kreisajā pusē. Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka eksistē antipasaule, kura nenes dzīvības sākumu. Vai šeit runa nav par mirušo pasauli?

ASTRUSS: Pareizi. Šeit runa ir tieši par mirušo pasauli.

- Akadēmiķis Šipunovs saka, ka uz Zemes ar katru gadu pieaug elektromagnētisko matricu skaits ar negatīvu zīmi. Eksperimenti parādīja, ka viena cilvēka apkārtnē to praktiski nav, bet cits ir pilnīgi aplipis ar tām. Vai tās gadījumā nav tās būtības, kuras izgājušas caur spraugām cilvēka portālā un barojas ar viņa enerģiju? Un, kad šis cilvēks nomirst, būtība pieāķējas citam līdzīgam cilvēkam, kaut arī uz viņa jau karājas tamlīdzīga būtība?

ASTRUSS: Jā, pilnīgi pareizi. Tā arī mēdz būt, ka vieni cilvēki ir pilnīgi aplipuši ar tām, kuras ir pieāķējušās un sūc no viņiem enerģiju, bet citiem, kuri nav pieļāvuši tamlīdzīgas spraugas savos portālos, to nav. Viss ir pareizi.

- Šipunovs apgalvo, ka uz Zemes eksistē dēmoniskas parādības, redzams, Radītāja pieļautas.

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Pilnīgi pareizi. Lai jūsu duālajā pasaulē būtu plusa un mīnusa balanss. Pilnīgi pareizi.

- Šipunovs saka: “Ir “punkts”, kur eksistē kāds “valdnieks”, kurš to (dēmonismu) vada.” Tas tā ir?

ASTRUSS: Nē. Konkrēta punkta nav. Šis “valdnieks” atrodas kosmosā, viņš it kā dreifē attiecībā pret Zemi. Un faktiski viņš ir visur.

- Tas droši vien ir teikts par Luciferu?

ASTRUSS: Jā, tieši tā, tāpēc ka Lucifers – tā ir ļoti spēcīga, taisni jāsaka, pati spēcīgākā personība no visas būtņu grupas, kura strādā ar enerģiju ar mīnusa zīmi.

«»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»»

 

2. a) Vai savas funkcijas spēs pildīt Indijā radītā Dhyanalinga?

ASTRUSS: Ak-k-k... Indijā ir tikpat daudz fantazētāju un tikpat daudz “meistaru” pēdiņās, kuri informāciju smeļ tāpat kā pie jums no sava, var teikt, īpaša katla, kurā savākta augstāka līmeņa fantāzijas informācija un pat augstfrekvences enerģijas, sajauktas šajā katlā. Taču runāt par šo enerģētisko būtību kā par kādu parādību uz Zemes – tas viennozīmīgi ir pieņemt vēlamo par īstenību. Augstās enerģijas darbojas, taču cilvēki tās neuztver, un kāda savdabīga šīs neparastās enerģētiskās būtības Dhyanalinga atnākšana – tas ir izdomājums. Mēģinājums pieņemt vēlamo par īstenību.

b) Vai var teikt, ka Vitālijs būs viņas dzīvs iemiesojums? Pārāk līdzīgi ir viņu globālie uzdevumi.

ASTRUSS. Nē, protams. Nē, protams. Vitālijs – tas ir zinātnieks, kurš izgājis caur visu pārveidojumu loku. Viņš pārgāja uz mirušo pasauli, pabija plazmoīdajā pasaulē, iepazina to un planētu kā savus piecus pirkstus, pabija augstfrekvences fiziskajā pasaulē, iepazinās ar tās pasaules zināšanu milzīgo daudzumu, savas augstfrekvences apziņas dēļ saņēma ārkārtīgas spējas. Un atgriežas uz Zemes informācijas-fiziskajā ķermenī tieši tādēļ, lai tiešā veidā strādātu ar cilvēkiem. Lai viņš varētu ar jums kontaktēties, lai jūs viņu varētu redzēt. Viņš atgriežas, lai pildītu milzīgu darbu. Milzīgu. Bet enerģētiskā būtība Dhyanalinga – tas ir izdomājums, cilvēkiem neredzams un “dzirdams” tikai izdomājuma autoram.

 

3) a) Vai var precizēt? Uzmanība – tāda ir kaut kāda enerģija, kuru cilvēks kaut kam tērē? Kas tā ir par enerģiju?

ASTRUSS: Mēs jau teicām, uzmanība – tā ir enerģija X, kura tiek izstrādāta jūsu šūnās un kura lēni piepilda visu ķermeņa telpu. Un sasniedz maksimumu jeb pilnīgu piepildījumu ap 30 gadiem.

b) Kur ir mūsu uzmanība, tur ir arī mūsu enerģija?

ASTRUSS: Jā, var tā teikt. Kur ir Jūsu uzmanība, tur ir arī Jūsu enerģija X. Tāpēc enerģiju X arī sauc par uzmanību. Un, kad cilvēks koncentrējas, piemēram, uz augstfrekvences informāciju, viņš visu uzmanību vērš tieši uz šīs informācijas apjēgšanu. Jūs pareizi definējāt – kur ir Jūsu uzmanība, tur ir arī Jūsu enerģijas X maksimums.

 

4. Astruss rekomendē vakcinēties pret kovid-19, lai nenomirtu. Šīs vakcīnas veicina frekvences paaugstināšanos cilvēkam, kurš potēsies ar šo vakcīnu?

ASTRUSS: Zināmā mērā vakcīna paaugstinās Jums fiziskā ķermeņa frekvenci, bet ne būtībai. Taču pats galvenais – tā ļaus Jūsu ķermenī veidoties antiķermenīšiem, kuri šajā etapā ļaus Jums noturēties pret inficēšanos ar šīs mutācijas kovidu.

 

5. Krievijas vakcīna ir absolūti droša?

ASTRUSS: Tā ir droša par 95%, un tas ir ļoti augsts drošības līmenis.

 

6. Vai diennaktī eksistē optimālā laika attiecība starp miegu un nomodu cilvēkam? Un, ja jā, tad vai tā nepakļaujas “zelta griezumam” (φ =1, 618), atbilstoši kuram optimālais miega ilgums diennaktī ir 9 stundas 10 minūtes?

ASTRUSS: Eksistē optimālā attiecība, pakļaujas zelta griezumam. Zelta proporcijas likums darbojas visā visumā. Diemžēl jūs šo zelta proporciju ignorējat un rīkojaties ar savu miegu pēc sava ieskata. Tāpat kā visā pārējā. Nevar teikt, ka vajag obligāti gulēt atbilstoši zelta griezumam, īpaši pašlaik, cilvēciskās sabiedrības intensīvas attīstības laikā. Bet vajag tiekties uz to. Jo neizgulēšanās, tāpat kā pārgulēšanās, kā zelta proporcijas izjaukšana, agri vai vēlu, vispār sakot, ved pie pašsajūtas pasliktināšanās. Un ar laiku veselības.

 

2020. gada 30. decembris

MŪSU VIEDOKLIS PAR MIRUŠO PASAULI

- Vitālik, tad kas gan ir mirušo pasaule – tas ir labums, jebšu nē?

Vitālijs: Tu daudz zini par mirušo pasauli. Tu esi malacis, bet tu nesaproti, kas tas ir – mirušo pasaule. Tā ir vienkārši šausmīga. Es tur biju, visu redzēju savām acīm. Mirušo pasaule – tā ir miegainā valstība. Tā ir šausmīga. Viņi tur vienkārši atrodas pēc nāves. Viņi neko nezina, ne par ko neinteresējas, viņi tikai dus. Viņi vienkārši ir mirušie. Tu pat iedomāties nevari, kādu smagu iespaidu atstāj mirušo pasaule. Tur nav personību, tur ir tikai dusošas būtības.

- Jā? Bet Astruss teica, ka tur apstākļi ir labāki nekā uz Zemes?

Vitālijs: Tur vienkārši nav dzīvo. Tur ir tikai mirušie. Viņi neko nezina, viņi neko negrib. Viņi nesaprot, ka ir mirušie. Viņi ir dusoši.

- Faktiski uz Zemes taču arī milzīgi daudz cilvēku dus. Viņi neko nezina, ne par ko neinteresējas. Lūk, galvenais ir paēst, padzerties. Vai var tādas dusošas būtnes dzīvi salīdzināt ar to, kas ir tur?

Vitālijs: Tev taisnība, tas ir viens un tas pats. Viņas turpina to pašu dzīvi, kura bija uz Zemes.

 

- Lūk, piemēram, tava māmiņa. Viņa tāpat kā uz Zemes cep kabacīšus, vāra zupu. Bet mana māmiņa joprojām ārstē un ārstē bērnus.

Vitālijs: Taņečka, tā pasaule man šķita šausmīga, tāpēc ka es uz to paskatījos no malas dzīva, nomodā esoša cilvēka acīm. Bet katram no tiem, kas tur atrodas, tas droši vien ir labums. Viņi nezina, ka ir mirušie. Viņiem nav jāstrādā, lai iegūtu sev naudu. Kad viņi pamostas un ir nomodā, viss tiek radīts ar domu. Viss ir. Katrs no viņiem atrodas svētlaimes stāvoklī. Manuprāt, daudzi uz Zemes tādu eksistenci uzskatītu par laimi.

- Mirušo pasauli var saukt par dusošo pasauli. Visi mirušie atrodas savā īpašā stāvoklī, pārdzīvojot vienu no spēcīgākajiem stāvokļiem, iegūtiem savā laikā uz Zemes. Un, būdami nomoda stāvoklī, izejot uz kontaktu ar cilvēkiem, viņi, izmantojot spirita enerģiju, stāsta nevis par to, kas ar viņiem tur notiek, bet to, kas ar viņiem notika uz Zemes*.

 

* Šodien, kad mums ir jaunas zināšanas, mums ir tiesības pieņemt, ka uz kontaktu var iznākt būtības, kuras atrodas blakus mums, plazmoīdajā pasaulē.

 

Tur nekas jauns notikt nevar. Katrs no viņiem atrodas savā miega stāvoklī, un viņi pat nesaprot, ka ir mirušie. Jāsaka, ka viņi tur ir laimīgi. Viņi sapnī nodarbojas ar kādu viņus interesējošu nodarbi, to, kuru viņi ir darījuši uz Zemes un kura atstājusi pašu lielāko iespaidu. Un vairāk nekas viņus nesatrauc.

Lūk, kā Vitālijs apraksta sava brāļa miega stāvokli. Pāvels sapnī tur nodarbojas ar makšķerēšanu. Dzīves laikā uz Zemes pats laimīgākais laiks viņam bija makšķerēšana Džezkazganā kopā ar savu brāli Vitāliju, kurš, būdams students, brīvdienās brauca pie vecākiem. Tieši tad Pāvels juta savu vajadzīgumu un noderīgumu. Viņš bija laimīgs.

Un tagad, atrodoties mirušo pasaulē un nesaprotot, ka viņš ir miris, Pāvels turpina nodarboties ar iemīļoto nodarbi, tieši tāpat kā Zaparožeca sieva turpina dejot baletu. Bet sapnī. Mēģinājumi aicināt Pāvelu uz sarunu, pamodināt viņu, ne pie kā neveda. Pret visu pārējo viņš ir kurls un vienaldzīgs. Nebija paņēmienu viņu pamodināt.

Viņš nomira 2002. gadā un joprojām makšķerē. Cik gan zemes plāna laika paies, kamēr viņš sapnī pārdzīvos visus savus stāvokļus un kamēr parādīsies iespēja iet uz Zemi? Kā teica Astruss, mirušo pasaulē var aizkavēties uz vairākiem gadsimtiem. Bet ne ilgāk par 1000 gadiem.

Žēl gan, esot uz Zemes, neizmantot iespēju iegūt nemirstību un pēc tam simtiem zemes plāna gadu gaidīt, lai atnāktu uz Zemi. Atkal nodzīvot zemes plāna dzīvi, un vēl nav zināms, ar kādu rezultātu. Vai arī uzrauties uz abortu*.

 

* Kā teica Astruss, šādā gadījumā būtība, kura pārdzīvo ļoti lielu stresu, uzkavējas mirušo pasaulē neilgi un diezgan ātri atkal iet uz dzimšanu. Un dod Dievs viņai atkal neuzrauties uz abortu.

 

Un tādā stāvoklī atrodas visi, kas nav spējuši uz Zemes pamosties. Viņi daudz dus, dažreiz pamostas, domās rada sev mājas, peldas domās radītā jūrā un nesaprot, ka viņi ir mirušie. It kā viss turpinās kā parasti, tikai viņus tur nekas neinteresē. Jāsaka, ka apmēram tāpat uz Zemes dzīvo ievērojama daļa iedzīvotāju, kurus tā arī sauc par “dusošajiem”. Arī viņus nekas neinteresē, izņemot savus ikdienas uzdevumus: ēst, dzert, nopirkt aifonu var smartfonu, paskatīties pa televizoru šovu, turklāt, jo netīrāku, jo labāk utt.

Kopumā Vitālija stāsti par to pasauli apstiprināja, ka tur katrs atrodas sava sapņa stāvoklī. Un nekāds balets tur dejots netiek, un nekāda makšķerēšana tur nenotiek. Un saiknē ar mums viņu pagātne tiek parādīta kā tagadne.

 

2020. gada 31. decembris

APSVEICU VISUS AR JAUNO GADU!

Novēlu visiem, zināšanu alkstošajiem, tikt skaidrībā ar augstfrekvences informāciju, kas publicēta lentā, un pamodināt savu kundalini. Vai arī kaut vai iekustināt viņu, un lai jums kļūtu arvien saprotamāka un interesantāka šī informācija.

Pateicos par atsūtītajiem jautājumiem un īpaši par tiem nedaudzajiem, kuri skāra lentā izklāstīto tēmu, konkrēti: apziņas attīstītības līmeņa paaugstināšanu un kundalini pamodināšanu.

Kontakta laikā Astruss atbildēja uz 366 jautājumiem, ņemot vērā a), b),… e). No tiem 99 bija jautājumi par tēmu, 105 – tie, kurus var uzskatīt par tuviem tēmai, un 162 jautājumi par “atkritumiem no katla”.

Diemžēl CILVĒKU SKAITS, atsūtījis jautājumus par lentā publicēto informāciju, ir sastādījis 0,7% no kopējā apmeklētāju skaita diennaktī (ņemti 1000 cilvēki). Līdz nepieciešamajiem 1,8% mēs ar jums neaizstiepāmies.

Kaut gan iespējams – kāds visu saprata un viņam jautājumi neradās. Taču pamata masas jautājumi “no katla” ved pie skumja secinājuma: vai nu informācija lentā neatbilst lapas apmeklētāju frekvences līmenim, vai arī viņi to nelasīja vispār. Diemžēl!

 

ATBILDES

1. a) Pajautājiet, lūdzu, Astrusam, kāds cēlonis ir cukura diabēta-1 slimībai bērniem? Kāds uzdevums ir šai slimībai?

ASTRUSS: Kāda īpaša uzdevuma šai slimībai nav. Es jau vairākkārt esmu teicis: slimības – tā pirmām kārtām ir divu faktoru izpausme – planētas bioritmu neievērošana un sabiedrības tehnogēnā attīstība. Lūk, tas viss arī ved pie daudzajām slimībām, tajā skaitā pie pirmā tipa diabēta, smagas slimības, kuras rašanās cēlonis ir galvenokārt šajos divos faktoros. Nu, un tos pavadošajos: vecāku ģenētiskajā predispozīcijā, pareiza dzīvesveida neievērošanā, psiholoģiskos faktoros utt. Tas pats izpaužas arī bērniem. Cilvēks jūsu sabiedrībā iegūst smagas slimības kā samaksu par komfortu. Taču cilvēks, ciešot no slimības smagā formā, noteikti pamostas. Protams, labāk pamodināt savu kundalini un pamosties laikus, lai slimībai pretotos. Taču… tas ir atkarīgs no katra individuāli.

b) Vai ir iespēja tikt vaļā no insulīna injekcijām pašlaik, ja nē, vai netiks atrasta ārstēšana netālā nākotnē?

ASTRUSS: Pašlaik nē. Bet tiks atrasta. Tiks atrasta. Kad 1,8% Krievijas cilvēku, paaugstinājuši būtības frekvenču raksturlīknes, liks nostrādāt psihosfērai, kura pārvedīs valsti un pēc tam arī visu cilvēci uz augstāku frekvenču līmeni, šīs slimības paliks aiz muguras. Tam arī ir atvēlēti pārejas noslēdzošā etapa 30 gadi. Augstfrekvences būtībām nav nekādu slimību, jo visas jūsu slimības ir zemfrekvences.

Lūk, kālab jums nepieciešams censties apjēgt tās augstfrekvences zināšanas, kuras dodu jums es, Astruss, otrās kategorijas Vēju pārstāvis jeb Augstākā Saprāta atspulgs.

Taču kaut kā maz tiek uzdots jautājumu pēc šajā lentā publicētās informācijas būtības. Vai nu nelasāt, vai neapdomājat. Bet tā ir tieši tā informācija, kuras apdomāšana paaugstinās jūsu frekvenču raksturlīknes un pie neatlaidīgas tiekšanās saprast ar laiku pamodinās jūsu kundalini. Tās jums ir zāles pret visām slimībām.

Daudz jautājumu nāk par bezjēdzīgu informāciju, smeltu no interneta, piemēram, par dievišķajām liesmām, radastejām, tā sauktajiem dziedniekiem utt.

 

2) a) Ideju par cilvēka augšāmcelšanu uz Zemi pirmais atnesa Kristus un parādīja to caur Lācaru. Un pēc tam arī pats augšāmcēlās. Pašlaik kā Kristus sūtnis ar šo ideju nāk Vitālijs Jurjevičs. Tātad šī ķēdīte bija Jūsu, Vēju, ieplānota ļoti sen. Tā?

ASTRUSS: Pilnīgi pareizi. Tā. Tā tika ieplānota sen. Varu teikt, ka tā tika ieplānota un sākta gatavot vēl pirms Vitālija dzimšanas.

b) Kāpēc Kristus atnāca tieši pie ebrejiem? Vai ne tāpēc, ka tieši jūdi bija spējīgi izdarīt to, ko viņi izdarīja ar Kristu? Ņēma un piesita krustā.

ASTRUSS: Uz pirmo jautājumu, kāpēc tieši pie ebrejiem, atbildēt nemaz nav tik grūti. Vienkārši tāpēc, ka ebreji bija viena no paverdzinātākajām tautām, atradās diezgan smagos apstākļos Ēģiptē, uz to laiku bija pietiekami nomocījušies, viņiem bija lielākas izredzes uztvert Kristus Mācību. Viņiem bija vislielākā iespēja paaugstināt frekvenču raksturlīknes. Nu, un ne mazu lomu nospēlēja labu klimatisko apstākļu faktors.

Bet, lūk, zināšana, ka agri vai vēlu viņu piesitīs krustā, nebija izšķirošais faktors. Un tas bija paša Kristus lēmums. Var teikt, ka uz Zemes atradās Kristus atspulgs, tikai viņa daļa. Pats viņš tajā laikā atradās Vēju pasaulē un vadīja fiziskā visuma attīstību. Un pienāca brīdis, kad viņam bija laiks aiziet un novērot, kas notiek konkrēti ar ebrejiem, kā viņi ir izrīkojušies ar viņa Mācību un kā dalījušies tajā ar citām tautām. Diemžēl ebreji deva priekšroku ne ar vienu nedalīties Kristus Mācībā, izveidoja noslēgtu kopienu, radīja Toru un zināmā mērā noslepenoja šo Mācību. Viņi negribēja dalīties šajā Mācībā ar citām tautām, kas dzīvoja uz planētas. Kristus apustuļi tomēr iznēsāja vēsti par Kristus atnākšanu, taču Kristus dotā informācija tā arī palika slēpta gandrīz 2000 gadu.

 

3. a) Ir ziņas par Tartārijas eksistenci. Un kāpēc tā pazuda? Kas notika? Ir versijas, ka kādi spēki pielietojuši briesmīgu ieroci 19. gadsimtā Tartārijas teritorijā. Vai tās ir pareizas?

ASTRUSS: Nē, nepareizas. Tartārijas eksistence nemaz nav fakts. Taču briesmīga ieroča pielietošana, bet ne 19. gadsimtā un pat ne šajā tūkstošgadē, patiešām bija. Bet tas nekādi nav saistīts ar Tartāriju.

b) Zinātnieki saka, ka Sibīrijas mežiem ir ap 200 gadu. Kāpēc viss, kas attiecas uz slāvu-āriešu izcelšanos, ir apslēpts?

ASTRUSS: Speciāli to neviens nav slēpis. Ne Vējiem, ne augstfrekvences fiziskās pasaules pārstāvjiem nebija intereses slēpt slāvu-āriešu izcelšanos. Savā laikā slāvu-āriešu attīstība stipri piebremzējās uz ātri attīstošos citu kopienu fona, un daudzas skaidras viņu sadzīves pēdas izrādījās apslēptas. Bet tomēr tās atrod, un tādi atklājumi turpināsies.

c) Sakiet, Astrus, vai ne slāvi ir 5. rases ciltstēvi?

ASTRUSS: Tā teikt nevar, kaut arī 5. rases radīšanā viņi spēlēs būtisku lomu, jo 5. rase dzimst pašlaik. Un tieši Krievija vadīs tālāk planētas visas tautas uz priekšu. Tāpēc slāvi nospēlēs lielu lomu.

 

4. a) Mēs (cilvēki) salīdzinājumā ar citām būtībām vienādi redzam (saprotam) dabas (dzīvnieku, ziedu un tml.), zvaigžņotās debess skaistumu?

ASTRUSS: Nē, ne vienādi. Būtības augstfrekvences fiziskajā pasaulē redz šīs krāsas pilnīgi citādi, spilgtākas, dzīvākas, kaut arī dzīvniekus redz kā dzīvniekus, ziedus kā ziedus, viņi tur arī ir. Bet augstfrekvences fiziskajā pasaulē nav nakts un zvaigžņotas debess, kā pie jums. Tur ir zvaigžņotās debess citāda izpausme un tieši tāpat citāda saules izpausme. Saules, tādas kā pie jums, nav. Saule un zvaigžņotā debess izpaužas citādāk.

b) Izpratne par kaut ko – tā ir saskaņošanās (rezonanse) ar interesējošo objektu? Vai arī var tā formulēt: informācijas atspulgs uz būtības (dvēseles)?

ASTRUSS: Pirmais ir precīzāk. Informācijas atspulgs uz būtības, nē, bet, lūk, noskaņošanās, jā.

c) Interese (ziņkāre) – tā ir enerģija? Vai arī būtības īpašība?

ASTRUSS: Tā ir būtības īpašība, kura ielikta pašā pamatā. Jebkurai būtībai ir šī interese sevis iekšienē. Tas ir viņas uzdevums. Tā ir viņas pati galvenā īpašība. Tieši interese liek būtībai attīstīties, tieši interese liek vērīgi skatītes debesīs un meklēt atbildi: kas tur ir? Kāpēc putni lido, bet es ne? Tieši interese izraisa vēlēšanos kustēties, un būtību virza enerģija X cilvēka psihiskās enerģijas vadībā.

d) Kāpēc daža informācija intuitīvā līmenī ir neinteresanta, mēdz būt informācijas nepieņemšana, kaut arī ar lielu argumentu un pierādījumu spēku? Tas ir saistīts ar cilvēka dvēseles pozīciju nesakrišanu ar saņemto informāciju un mūsu smadzenēm, kuras bloķē nevajadzīgu (pēc viņu domām) informāciju?

ASTRUSS: Nedaudz juceklīgi, bet būtība norādīta pareizi. Cilvēks, kuram ir, teiksim tā, savas būtības nedaudz paaugstinātas frekvences, neuztver, atgrūž zemākas frekfences informāciju. Tā viņu neaizskar. Šajā nozīmē Jūs izteicāties pareizi. Un, ja reiz tā viņu neaizskar, tad smadzenes nemaz nenoskaņojas uz šīs informācijas uztveri. Tas mēdz būt ļoti bieži.

Daudzi cilvēki pašlaik, lasot šīs daudzās, tik ļoti daudzās “mācības”, kuras parādījušās, pateicoties internetam, kur gandrīz katrs vēlas izteikties, bet nekā sava nav, lūk arī izdomā kaut ko “krutāku”, pilnīgi mierīgi laiž garām tādus opusus, neaizkavējot pie tiem savu uzmanību. Tas ir ļoti pareizi. Jūsu uzmanību šī informācija neskar. Neskar, tātad tā ir zemfrekvences, tātad nezaudējiet savu enerģiju šīs informācijas uztveršanai.

e) Vai ir pareizi pazīstamo frāzi: “Visas zināšanas ir pieejamas prāta tīriem nodomiem.” interpretēt tā: “Jo augstākas ir būtības frekvenču raksturlīknes, jo lielākas iespējas jaunradei.”?

ASTRUSS: Absolūti pareizi, ab-so-lū-ti pareizi. Jūs uztvērāt pašu būtību.

 

5. a) Cilvēka bioloģiskajā ķermenī funkcionē miljoniem mikrobu, baktēriju, vīrusu. Kādā veidā būtība (varbūt dvēsele) uztur simbiozi, pareizu mijiedarbību starp organisma šūnām un baktērijām, mikrobiem, vīrusiem (jebšu šeit darbojas ķermenis bez būtības dalības)?

ASTRUSS: Otrais ir pareizi. Ķermenis darbojas bez būtības dalības. Vispār būtība lielākajā daļā zemfrekvences cilvēku dus. Dus, un viņa nekur nepiedalās, tajā skaitā arī jūsu fiziskajā dzīvē, kamēr jūs viņu nepamodināsiet. Un, lūk, kad jūs viņu pamodināsiet, lūk, tad jūs sāksiet just, ka informācija no “katla” jūs neapmierina, ka arī šīs darbības jūs neapmierina. Jums parādīsies interese izzināt vairāk, izzināt augstāk. Tas ir tieši tas, kas saucas “nonākšana pie jaunrades”. Radošums ir ielikts katrā būtībā. Bet ne katra būtība var pamosties un sajust vilkmi uz jaunradi.

b) Vai būtība var ietekmēt izveseļošanās procesus, dažādu orgānu vai sistēmu pareizu funkcionēšanu? Kā izpaužas tāda ietekme no būtības (dvēseles) puses – ko vajag pārkārtot? Apziņu?

ASTRUSS: Izsvītrojiet no saraksta vārdu “dvēsele”. Ir jāpārkārto sava frekvenču raksturlīkne. Augstāk esmu jau teicis, ka tieši jūsu būtības frekvenču raksturlīknes ļaus jums nesaķert jebkuras mutācijas koronavīrusu, tieši frekvenču raksturlīknes pasargās jūs no visdažādākajām slimībām. Piemēram, būtības no Zemes, nonākušas augstfrekvences fiziskajā pasaulē, nezina, kas tas ir – slimības jūsu zemes plāna izpratnē, kaut arī atceras tās. Bet tur nav tāda jēdziena. Šis jēdziens ir piemītošs tikai jūsu zemfrekvences ķermenim un pasaulei. Visas slimības radāt jūs. Es jau vairākkārt esmu teicis, ka pirmām kārtām tā ir planētas bioritmu neievērošana un sabiedrības tehnogēnā attīstība. Jūs maksājat ar savām slimībām, dažādu orgānu un sistēmu nepareizu funkcionēšanu par komfortu, kuru jūs visi izmantojat.

c) Kā jāsaprot slimība – izskaņošanās (savdabīgs rezonanses trūkums starp organisma šūnām un starp mikrobiem, vīrusiem)? Vai arī vēl starp kaut ko? Jebšu slimība jāsaprot kā ķermeņa (būtības) iziešana no frekvenču diapazona pieļaujamajām robežām, aiz kurām sākas izbalansēšanās organismā?

ASTRUSS: Es vēlreiz atkārtoju, būtība zemfrekvences cilvēkā dus. Zemfrekvences būtība lielākajā daļā, vienkārši lielākajā cilvēku dus un jūsu fiziskā ķermeņa darbā nekādi nepiedalās. Jūsu kundalini dus gan dienu, gan nakti, kamēr jūs paši viņu ar savu darbu nepamodināsiet. Bet, kad jūs viņu pamodināsiet, sāksies būtības mošanās. Tas ļaus jums arvien vairāk un vairāk iet projām no visām slimībām jau šeit uz Zemes.

Un vispār slimības – tas ir savdabīgs rezonanses trūkums starp organisma šūnām. Bet izskaņošanās rodas gan mikrobu iedarbībā, gan vīrusu iedarbībā, un to visu veicina tie paši apstākļi, kurus jūs esat radījuši fiziskajam ķermenim pie jums uz Zemes.

d) Imunitāte (varbūt jautājums ir nekorekts, nepareizs) – tā ir psihiska noskaņa, psihisks lielums, kuru raksturo noteikta vibrāciju frekvence šūnu līmenī? Ja tā, tad imunitātei piemīt viļņveida raksturlīkne un tā var vadīt apziņu (zemapziņā)???

ASTRUSS: Nu šeit, var teikt, ir sajaukušies kaudzē zirgi, cilvēki. Bet vispār var teikt tā: imunitāti vada būtības frekvenču raksturlīkne. Vada, tāpēc ka būtības frekvenču raksturlīkne uz ķermeņa frekvenču raksturlīknēm iedarbojas visai būtiskāk, nekā visas šīs radastejas un dievišķās liesmas, visādu dziednieku ārstēšanas paņēmieni utt. Paaugstināt ķermeņa frekvenču raksturlīknes vajag “no iekšienes” uz tā rēķina, ka paaugstinās būtības frekvenču raksturlīknes. Tikko jūsu kundalini sāks iet pa mugurkaulu, jūsu ķermeņa frekvenču raksturlīknes kolosāli pieaugs, vienkārši kolosāli izmainīsies. Un nekādi vīrusi, mikrobi un viss tamlīdzīgs nespēs iedarboties uz jūsu augstfrekvences ķermeni, tāpēc ka viņi, tāpat kā visas slimības, ir zemas frekvences elementi.

Bet gribu atkārtot vēlreiz: mazais daudzums jautājumu pēc būtības par informāciju, kuru dodu jums es šajā lentā, informāciju, kuru vajag ne vienkārši lasīt, bet pētīt “ar zīmuli rokā”, informāciju, kura var jums palīdzēt, ja jums ir neatlaidīga vēlēšanās, protams, pamodināt savu kundalini, liecina par to, ka jūs ar to nestrādājat. Un jūs gribat pretoties slimībām, neizmantojot “zāles”, kuras es jums esmu iedevis?

 

https://vk.com/id145180718

Tulkots ar autores atļauju

Speciāls paldies redaktorei L. Riekstiņai

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_astrus-novaya-fizika.htm (Tulk. piezīme)

[2] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_astrus-predtecha-ili-novie-dannie-o-vselennoy.htm (Tulk. piezīme)

[3] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_idushchie-po-pustine.htm (Tulk. piezīme)

[4] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_idushchie-po-pustine-vremya.htm (Tulk. piezīme)

[5] Skat. http://www.tihoplav.ru/book/book12.html (Tulk. piezīme)

[6] Skat. http://www.tihoplav.ru/book/book16.html (Tulk. piezīme)

[7] Skat. https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/filozofija-psihologija-reigija/ezoterika-austrumu-filozofija/dveselu-celojums-dzive-starp-dzivem.html (Tulk. piezīme)

[8] Skat. http://www.tihoplav.ru/book/book25.html (Tulk. piezīme)

[9] Skat. http://www.tihoplav.ru/book/book26.html (Tulk. piezīme)

[10] Skat. http://www.tihoplav.ru/book/book06.html (Tulk. piezīme)

[11] Ginoģenēze - Sievišķā partenoģenēze, jauna organisma veidošanās no neapaugļotas olšūnas, kuras attīstību stimulē citas sugas vīrišķās gamētas. Sk.: http://termini.lza.lv/term.php?term=gino%C4%A3en%C4%93ze&lang=LV (Tulk. piezīme)

[12] Skat. 4. vēri (Tulk. piezīme)

[13] Skat. 4. vēri (Tulk. piezīme)

[14] Skat. 1. vēri (Tulk. piezīme)

[15] Skat. 1. vēri (Tulk. piezīme)

[16] Skat. 2. vēri (Tulk. piezīme)

[17] Skat. 3. vēri (Tulk. piezīme)

[18] Skat. 3. vēri (Tulk. piezīme)

[19] Skat. 9. vēri (Tulk. piezīme)

[20] Skat. 3. vēri (Tulk. piezīme)

[21] Skat. 1. vēri (Tulk. piezīme)

[22] Skat. http://www.tihoplav.ru/book/book07.html (Tulk. piezīme)

[23] Skat. 2. vēri (Tulk. piezīme)

[24] Skat. 2. vēri (Tulk. piezīme)

[25] Skat. 3. vēri (Tulk. piezīme)

[26] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_nauchno-ezotericheskie-osnovi-mirozdaniya-jit-chtobi2.htm (Tulk. piezīme)

[27] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_fizika-veri.htm (Tulk. piezīme)

[28] Skat. 2. vēri (Tulk. piezīme)

[29] Skat. https://www.koob.ru/grabovoi_g_p/gpg_resurrection_reality (Tulk. piezīme)

[30] Skat. 1. vēri (Tulk. piezīme)

[31] Skat. https://www.koob.ru/grabovoi_g_p/ (Tulk. piezīme)

[32] Skat. https://kulturabooks.ru/arkadij-petrov-giperboreja-metafizika-realnosti (Tulk. piezīme)

[33] Skat https://razvitiemira.ru/zavet-gryadushchego-trilogiya (Tulk. piezīeme)

[34] Skat. https://www.koob.ru/anopova/ (Tulk. piezīme)

[35] Skat. 2. vēri (Tulk. piezīme)

[36] Skat. 3. vēri (Tulk. piezīme)

[37] Skat. 1. vēri (Tulk. piezīme)

[38] Skat. 2. vēri (Tulk. piezīme)

[39] Skat. http://www.oozv.narod.ru/nauka/garyaev_vgenetika_persp.htm (Tulk. piezīme)

[40] Skat. 2. vēri (Tulk. piezīme)

[41] Skat. http://sanatkumara.ru/ (Tulk. piezīme)

[42] Skat. 2. vēri (Tulk. piezīme)

[43] Skat. 1. vēri (Tulk. piezīme)

[44] Skat. 3. vēri (Tulk. piezīme)

[45] Skat. https://www.koob.ru/cannon/between_death_life

[46] Skat. 27. vēri (Tulk. piezīme)

[47] Skat. https://www.ozon.ru/context/detail/id/19128546/ (Tulk. piezīme)

[48] Skat. “Било”, “Semantron” https://en.wikipedia.org/wiki/Semantron (Tulk. piezīme)

[49] Skat. 27. vēri (Tulk. piezīme)

[50] Skat. 3. vēri (Tulk. piezīme)