Sargeņģeļi

15 02 10 01

15.02.04.

Mēs visi labi zinām, ka mums katram ir savs Sargeņģelis. Mēs dzimstam ar šo zināšanu un aktīvi sazināmies ar savu Eņģeli, bet varbūt ar diviem, trijiem, kad apziņa vēl nav stipri aizvērta, agrā bērnībā. Tas nav Skolotājs, tas nav Augstākais Es, tas ir mēms brīnišķīgs Eņģelis, kurš apsargā, virza un mīl, pieņemot mūs tādus, kādi mēs esam. Lai kā mēs viņu nesauktu, lai kādā reliģijā mēs nemeklētu viņu nosaukumus, mēs zinām, ka viņš ir. Viņš nekad nerunā, neiejaucas un nepamāca... Viņa misija ir radīt apmācošas pieredzes un palīdzēt izkļūt no tām dzīviem un neskartiem. Reiz kādā ļoti viedā vēstījumā es izlasīju, ka serafimu brigādes rada mums sarežģītas situācijas, kuras bīda cilvēkus uz atmošanos. Manā dzīvē ir atrodamas tādas situācijas, kuras rezultātā pieveda mani pie tā, kas ir tagad. Domāju, ka katrs no jums var atcerēties tādus pašu gadījumus savā dzīvē. Tie ne obligāti attiecas uz slimībām vai nāvi, pats galvenais tajos – mūsu smagie pārdzīvojumi un tiekšanās atrast no sarežģītās situācijas izeju, kura atrodas Zināšanās, Mācībās, Ceļā.

Ir arī citi pamošanās veidi. Ap 25 gadiem es pamodos no neparasti skaistas cilvēka būtnes, kura vērās manī aci pret aci, sajūtas. Viņa bija ļoti līdzīga Renesanses laikmeta portretu sejām, tikai vēl skaistāka, tāpēc ka viņa bija dzīva. Nekad neaizmirsīšu šo skaistumu un domāju, ka redzēju savu Sargeņģeli.

Vēlāk, kad es jau aktīvi nodarbojos ar ezotēriku, reiz man ienāca prātā paskatīties un iepazīties ar saviem Sargeņģeļiem. Kāds gan mans bija pārsteigums, kad es ieraudzīju apmēram, lūk, tādus portretus. Tie bija Mihaēls un Gabriēls.

15 02 10 02   15 02 10 03

Un tad pat es ieraudzīju kādu ikonu, lūk, tā, uzņēmumos zemāk, kur viss bija pateikts ļoti saprotami. Mihaēls, Gabriēls un Rafaēls gādā par Kristus-apziņu. Domāju, ka visiem jauniem Lokālā Visuma Dēliem ir tādi aizbildņi Lokālā Visuma galveno garu personā. Iespējams, vai nu Sargeņģeļi mainās līdz ar apziņas izmainīšanos, vai arī mēs saņemam papildus Spēkus, kuri gādā par mums augstākā apziņas līmenī.

15 02 10 04   15 02 10 05

Pievērsiet uzmanību sarkanajam serafimam Emanuēla-Kristus sfēras apakšā. Visdrīzāk, tas ir viņa zemes Sargeņģelis.

15 02 10 06

Kā šīs ikonas variantu mēs redzam Serafimus, kuri tur Kristus Emanuēla tēlu, bet paši Ercenģeļi ir attēloti Serafimu iekšienē. Šeit tēls ir skaidrs – nevis paši Ercenģeļi gādā par Kristus-apziņu, bet Serafimi (Eņģeļi), kuri uz Zemes pārstāvas viņu vārdā (sk. zemāk).

Mēs šeit redzam citus serafimus, tumšus...

Bet nākošā ikona ir komentēta tā:

15 02 10 07

“Apraksts: Ercenģeļu Sapulce. Dionīsija klostera kopgalda istaba Afonā. Freska, 1603. g. Neķermenisko Debesu Spēku galvgalī – ercenģeļi Mihaēls, Gabriēls un Rafaēls. Medaljonā – Kristus Emanuēla attēls. Zemāk, gāzts bezdibenī, attēlots bijušais “Gaismas eņģelis” Lucifers. Tīstoklī, atvērtā blakus Kristus medaljonam, rakstīti vārdi: “Es redzēju sātanu, kritušu no debesīm...”

Šeit pievēršu uzmanību Lucifera pozai. Viņš atrodas horizontālā stāvoklī zem zemes, tas ir, apakšējā astrālajā pasaulē un matērijā. Kad mēs pētījām Lucifera enerģijas un spēkus, mēs redzējām, ka viņš JAU ir pievienojis visu materiālo pasauli, visas dimensijas līdz pat minerālajai pasaulei sevī. Viņam vienmēr ir piemitušas ne tikai Gaismas pasaules, bet arī Tumsas pasaules. Tas ir tas, ko ir izdarījušas cilvēku pirmrindas apziņas uz Zemes tagad, tas ir, savienojušas Gaismu un Tumsu, izejot pilna astrāla un pilna mentāla pasaulēs, pilnībā savienojot viņas sevī Lielajā.

Lucifer, kā tu vari komentēt tagad šo pēdējo attēlu?

Lucifers: Nekā. Tam nav sakara ar to, kas ir patiesībā. Sekojot Kristietības tradīcijām, man jau sen būtu bijis jādeg ellē. Jo mani taču kurš tik nav nāvējis, kurš tik nav laidis lejā, kurš tik nav lādējis. Tas ir tāpēc, ka nedaudz apsteidzu apziņu tiem, kuri mani redzēja un pazina. Viņi gāja uz Gaismu un lādēja Tumsu. Tas bija viņu ceļš – uz tumšās planētas apgaismošanu. Un gods un slava viņiem par to.

Visas reliģijas tādi vai citādi pieņēma vai nepieņēma planētas tumšās pasaules. Bet tās zināja par to eksistēšanu. Dažas kalpoja tikai apakšējiem gariem, dažas tikai augšējiem. Un dualitātēs cīņas būtība tāda arī bija, ka Tumsas pasaule un Gaismas pasaule karoja.

Tagad var teikt, ka lieta ir pabeigta, un man vairs nav nekāda īpaša sakara ar to, kas notiek uz Zemes. Kā tu zini, vadība ir nodota pašu zemiešu rokās, un viņi paši tagad rada savu nākotni. Mēs tikai palīdzam, izskaidrojam, iesakām un turpinām mīlēt un atbalstīt, kā Sargeņģeļi, kā Skolotāji, kā Spēki, kuru rezultātā jūs esat izgājuši debesu Kultūras priekšējā līnijā.

Bet Marija-Valdniece?

Viņa turpina attīstīt Kultūru un tradīcijas, lēni, bet pareizi iegriežot tās uz Kooperācijas un Vienotības pusi, liekot prātos mijiedarbības un savstarpējās izpalīdzēšanas jaunas ietaises un instrumentus, visas esamības plānos, ne tikai fiziskajā.

Pastāv viedoklis, ka Zeme pašlaik izdedzina, sviež ārā nelegāļus no planētas, dod viņiem iespēju aiziet pašiem un ar spēku sviež ārā tos, kam nav tiesību uz viņas atrasties. Cik lielā mērā tā ir taisnība? Vai mēs neiztaisām vēlamo par esošo?

Neiztaisāt. Tas patiešām tā ir. Liels daudzums to, kuri nav mierā ar planētas stāvokli, negrib iet gaismā, traucē un rada kavēkļus, laiž lejā apziņu, manipulē ar jums, sāk aiziet. Es saku – sāk, tāpēc ka process vēl ir ļoti jauns, un tikai dažas pazemes un zemūdens pasaules ir kļuvušas tukšas, atstājot tur savus novērotājus.

Pastāsti mums, lūdzu, par Sargeņģeļu ordeni.

Cilvēks klīst tumsā, un tikai Eņģelis vienmēr ir ar viņu. Eņģelis jeb Veliāls vienmēr ir cilvēka interešu sardzē, viņš zina un māca, viņš cenšas saglabāt dzīvību un palīdzēt izjust visus dzīves smagumus, lai apmācītu cilvēku līdzcietībā un priekā.

Ieinteresējos par to vārdu, ko izdzirdēju. Ielīdu vārdnīcās un... ak, šausmas! Es atradu šo vārdu (nebiju to agrāk dzirdējusi) Vikipēdijā ļoti negatīvā interpretācijā!

Veliāls, Beliāls, Beliārs, Belijaārs, Veliārs, Agriēls, BeriālsBībelē dēmoniska būtne, neesamības, izvirtības, iznīcības gars. Nosaukums ir cēlies no ivrita “בליעל” – “blijaāls” (“bli” – bez + “aļ(oļ)” – derīgums; uzdevums, norīkojums tajā skaitā no augšas). Acīmredzot, tulkojot šis īpašības vārds tika uztverts kā īpašvārds.

Bībelē vārds Veliāls (Bībeles sinodālajā tulkojumā visbiežāk tiek attēlots aprakstoši) ir saistīts ar tādiem jēdzieniem kā “spēks”, “pievilcīgums”, “kņada”, “nekas” un “ne-dievs”. Tiek uzskatīts par pašu stiprāko dēmonu, kurš pārspēj pat Luciferu. Uzstājas cilvēka kārdinātāja lomā, kurš paved uz noziegumu. Šis dēmons parasti parādās kā skaists tēls, viņš ir nešpetns un liekulīgs, taču viņa jauneklīgais, skaistais, apburošais izskats liek to apšaubīt. Viņš stimulē erotisko instinktu, bet arī iznīcības instinktu, un tiek daudzināts kā pats izvirtušākais dēmons visā ellē, kā arī pats visvarenākais.”

Lucifers: Kā vienmēr, viss ir kājām gaisā. Lūk, tavs Veliāls, iepazīsties!

Es ieraudzīju sievišķu būtni, piepildītu ar gaismu, mierīgu, tīru, viedu, lielu nevis ar spēku un varu, bet ar majestātiskas vienkāršības un ugunīga cildenuma sajūtu. Pēkšņi man ienāca prātā – tas ir Rafaēls?!?!

Viņš ienāca manī ar tādu gaismu, tā ienāca manī, ka man iekšienē kļuva neparasti gaiši, mierīgi, vienkārši... Tas ir Rafaēls! Mana Sakne, Sākotne un Tēvs! Nekādu blakus rakstura iezīmju, kā „spēks”, “pievilcīgums”, “kņada”, „stimulē erotisko instinktu, bet arī iznīcības instinktu”, viņā vienkārši nav ielikts. Viņš ir pārāk liels un augsts, lai nodarbotos ar tādiem niekiem. Es saprotu, ka baznīcas kalpi vienkārši baidījās no tāda skaistuma un domāja, kas tas ir par daudz, lai būtu patiesība. Vienā ziņā viņiem ir taisnība – „Tiek uzskatīts pa pašu stiprāko garu, kurš pārspēj pat Luciferu.” Kā mēs redzējām augstāk, Rafaēls ir no Trīsvienības: Mihaēls-Gabriēls-Rafaēls, visās ikonās atrodas pašā augstākajā vietā.

Rafaēl, pastāsti mums, lūdzu, patiesību par Veliāliem!

Rafaēls: Pievērs uzmanību vārda izcelsmei.

Lienu vārdnīcās. Es taču zinu, ka krievu valoda bija sensena, un meklēt vajag šeit.

(No vārdnīcām: Pavēlējums (Веление) – Pavēle, prasība, rīkojums, gribas izpausme...)

(Liels (Великий) – bazn. lielais (велий), tāds, kas pārsniedz parasto mēru; salīdzinot ar citiem, plašs, liels; par cilvēku – slavens ar lieliem, slaveniem varoņdarbiem; taču saīsinātā veidā, dažreiz attiecas uz garumu.)

Saknes ВОЛ/ВЕЛ vissenākā nozīme saistīta ar senkrievu ВЕЛИКИЙ un visdrīzāk attiecās uz augstākās, dievišķās varas pārstāvi.

  1. Sākuma etapā (augšējā paleolītā – mezolītā) ar šo terminu tika apzīmēts VELESS (ВЕЛЕС) – Pūķa zvaigznāja „dievība” jeb „gars”, bet visdrīzāk kā pats šis zvaigznājs – kā AIZVILCIES (ВОЛОЧИВШЕЕСЯ) (izvietojies) apkārt ekliptikas centram.
  2. Lopkopības un zemkopības laikā (tas ir, līdz ar mezolītu) VELESA vārda nozīme transformējās tā, ka identificējās ar VARU UN VOLOGU, tas ir, ar eļļu, kas apzīmēja turību, pārticību. Taču arī šajā laikā Velesa tēlā palika daudz no pūķa – dēmona.
    (Avots: http://www.rae.ru/forum2012/255/974)

15 02 10 08

Rafaēls: Tie ir tie, kuri jūs vada. Jā, viņi var uzvedināt jums tumsu, lai jūs tumsu iepazītu. Viņi var piespiest jūs strādāt tik stipri, kā jūs pat nevēlētos. Jā, viņi var piespiest jūs atstrādāt savas vainas, mazliet ciest un paraudāt, ciest līdz galam un nožēlot, lai jūs varētu aiziet no Zemes un attīstīties tālāk. Viņi rada ne tikai „labo”, bet arī “ļauno”, ja priekš jums tas vajadzīgs. Jums nebija vienošanās, ka jūs šeit tikai priecāsieties un mīlēsiet. Jums bija vajadzība izzināt „dibenu”, un jūs izzināt, lai cik grūti jums tas nepadotos. Lūk, kādi ir jūsu Sargeņģeļi. Un, lai cik smagi jums nebūtu, lai kā jūs neciestu, Eņģeļi vienmēr ir ar jums, atbalsta jūs un vada pie tiem cilvēkiem vai turp, kur jūs varēsiet iegūt palīdzību un atbalstu. Viņi glabā jūsu dvēseli un var glābt jūs vajadzīgajā momentā, ja mirt ir pāragri.

Tu pati reiz biji Veliāls...

Atcerējos... kā es biju milzīgs milzis, bet labestīgs, ar biedējošu masku, lai no manis baidītos cilvēki, kuri toreiz bija mazu bērnu attīstības līmenī. Viņi bija man līdz potītēm vai mazliet lielāki... Es reiz rakstīju par to. Kaut kas tāds...

15 02 10 09

Tas ir Veliāls?

Rafaeēls: Viņa izcelsme ir no šejienes. Sargeņģeļi vienmēr ir bijuši pie cilvēkiem. Sākumā tie bija planetārie gari, pēc tam, kad jūsu apziņa sāka augt, jūsu Sargeņģeļi arī izauga savā apziņā, un tagad par jums gādā Ercenģeļi, ļoti augsti Gaismas gari.

Kādā veidā tava ietekme nolaižas uz mani? Man ir tavi kodi? Jeb tavi DNS? Jeb īpašs uzskaņojums? Jeb tavi pārstāvji uz Zemes?

Rafaēls: Pareizs ir pēdējais. Es esmu klātesošs caur saviem gariem miesā, jums neredzamiem, bet labi redzamiem man. Es saviem brāļiem uzdodu ne pārāk vieglus uzdevumus – pārvadīt cilvēku pa naža asmeni, un lai viņš nenojaustu grūtības tajā ceļā, kurš viņam paredzēts, nenomirtu un neizčibētu. Tāpēc ka es izvadu pēdējā ceļā, kā jūs sakāt, tikai pozitīvā nozīmē. Ne vienmēr es zinu, „kas būs un kā tas beigsies”. Daudz kas ir atkarīgs no tā, cik stipra cilvēkam ir ticība, cik uzticīgs viņš ir un cik tīrs viņš ir. Tāpēc pirmām kārtām mēs tīrām un tīrām cilvēku. Pēc tam dodam viņam zināšanas un pievēršam uzmanību viņa vēlmēm, lai viņš būtu īstenots un nekad nenožēlotu, ka kaut ko nav paspējis. Un būtu labi, ka viņa veselība ļautu viņam izpildīt visu iecerēto.

Bet jūs arī ārstējat mūs tagad pastiprināti...

Jā, mēs piesaucam „uz jūsu galvām” visus, kas tik vien var jums palīdzēt veselībā.

Kāds ir cilvēka uzdevums?

Tas ir paņēmiens, kā savākt noteiktu informāciju Augstākajam saprātam.

Dzirdu: spēle...

Jā, jums droši vien ir aizvainojoši dzirdēt, ka visa pasaule ir saprātu spēle, sacensības jeb... lielais pilnveidošanas plāns. Pēdējais kaut kā attaisno jūsu eksistenci, un mūsējo arī. Patiesībā katrs cilvēks, katra personība un katra apziņa šajā simbiozē spēlē galveno lomu, un nav nenozīmīgu detaļu. Un jums nevajag sev likties kā bandiniekiem spēlē, lai cik maznozīmīga jums neliktos jūsu dzīve. Bez tādiem kā jūs pasaule būtu zaudējusi kārtējo setu.

Kādā nozīmē?

Iedomājies, ka kosmosa kuģī ir pārtrūkusi trose... Kuģis – radīšanas pilnība un virsotne, pēkšņi krīt, un viss iet vējā. Nav nesvarīgu daļu, VISS IR SVARĪGS VIENĀDI – GAN SERAFIMS, GAN ERCENĢELIS, GAN CILVĒKS. Tā ir saikņu sistēma, kuras svarīgs posms ir cilvēks.

Es pateicos tev, dārgais Rafaēl! Tu esi manas sirds pašā centrā!

15 02 10 10   15 02 10 11

Noslēgumā sniegšu dažas interesantas rindas no „Urantijas Grāmatas” par sargeņģeļiem. Tie ir fragmenti.

441.-444. lpp.

Laika ceļā labākais variants serafimam ir sargeņģeļa amats, kurš paver ceļu pabeigt un izpildīt uzdevumus serafimiskās kalpošanas mūžīgajās sfērās. Tādus laika bērnu personīgos pavadoņus sauc par likteņa glabātājiem; tas nozīmē, ka viņi ved mirstīgās radības pa dievišķā uzdevuma ceļu un tādā veidā nosaka savu pašu augsto uzdevumu.

Likteņa glabātāji tiek piesaistīti no visu kategoriju serafimu, kuri pielaisti šai kalpošanai, vispieredzējušāko eņģelisko personību vidus. Visi, savu dzīvi turpinoši mirstīgie, kuru mērķis ir saplūšana ar Noskaņotājiem, iegūst pagaidu glabātājus, kuri var kļūt par pastāvīgiem, pēc tam, kad saglabājušās radības sasniedz nepieciešamo intelektuālo un garīgo attīstītību. Pirms mītnes pasauļu atstāšanas visi augšupejošie mirstīgie iegūst pastāvīgus serafimiskus partnerus. Šī aizgādniecības garu grupa tiek aplūkota vēstījumos, kuri attiecas uz Urantiju.

Eņģeļi nevar sasniegt Dievu, paceļoties no cilvēka izcelšanās līmeņa, jo viņi ir radīti tā, ka atrodas „nedaudz augstāk par jums”; bet, neskatoties uz to, ka viņi nespēj sākt no paša sākuma, no mirstīgās eksistences apakšām, viedais plāns ļauj viņiem nolaisties pie tiem, kuri sāk no apakšējās atzīmes, lai – soli pa solim, pasauli pēc pasaules – vestu tādas radības uz Havonas vārtiem.

Likteņa glabātāji, kuriem ir iešanas cauri Havonas apļiem pieredze, parasti tiek pieņemti Mirstīgo Pabeidzēju Korpusā. Pārējie glabātāji, izturējuši atšķirtības pārbaudījumu Havonā, bieži atkal apvienojas ar saviem mirstīgajiem partneriem Paradīzē, bet daži kļūst mirstīgo pabeidzēju mūžīgi partneri.

Daudz aizraujošu kalpošanas iespēju ir pieejams pabeigšanas serafimiem, taču tāpat, kā pirmsparadīzes dienās viņi visi sapņoja par norīkojumu uz likteņa glabātāju lomu, tā pēcparadīzes pieredzē viņi visvairāk tiecas kalpot kā pavadošie eņģeļi inkarnēto Paradīzes Dēlu iesvētīšanā. Viņi joprojām ir pilnīgi uzticīgi vispārējam plānam: tāpat kā agrāk ved ārā evolucionāro pasauļu mirstīgās radības uz ilgstošo un aizraujošo ceļu pie Paradīzes mērķa – dievišķības un mūžības. Visa mirstīgo ceļojuma, kura mērķis ir Dieva sasniegšana un dievišķās pilnības iemantošana, laikā šie serafimiskās pabeigšanas garīgie aizgādņi kopā ar uzticīgajiem aizgādniecības laika gariem vienmēr un uz mūžiem paliek jūsu patiesi draugi un uzticīgi palīgi.

Dzīvnieciskās izcelsmes mirstīgās radības nav vienīgās būtnes, apbalvotas būt par Dieva dēliem; eņģeļu pulkiem arī ir dota dievišķā iespēja sasniegt Paradīzi. Pateicoties savai pieredzei un kalpošanai kopā ar augšupejošajiem laika mirstīgajiem, serafimi-glabātaji arī iegūst augšupejošo dēlu statusu. Tādi eņģeļi Paradīzi sasniedz caur Serafimu Sfēru, bet daudzi pat tiek uzņemti Mirstīgo Pabeidzēju Korpusā.

Eņģeļiem uzkāpšana Dieva dēlu pabeidzēju dievišķajos augstumos ir augstākais sasniegums, kurš ir ievērojami pārāks par jūsu mūžīgās dzīves iemantošanu, pateicoties Mūžīgā Dēla plānam un jūsos mītošā Noskaņotāja nemainīgajai palīdzībai; taču serafimi-glabātāji, un dažreiz arī citi, patiešām veic tādas uzkāpšanas.

15 02 10 12

15 02 10 13

Pievienots 10.02.2015

http://www.sanatkumara.ru/stati-2015/angeli-chraniteli

Tulkoja Jānis Oppe