Светлана Туманова - ПОСЛАНИЕ ОТ МОЕЙ МАМОЧКИ от 31.10.2017.

Svetlana Tumanova - VĒSTĪJUMS NO MANAS MĀMULIŅAS 2017.10.31.

- Māmuliņ mana mīļā, kā tev TUR klājas?

- Man jau labi, manu Saulīt! Bet tu, lūk, redzu, buksē...

Es biju domājusi, ka pavasarī jau sāksi staigāt, bet tikai ar staiguļiem vien tev sanāk.

- Jā... Un kā savādāk, es nemaz nezinu...

- Vairāk lūdzies saviem Augšupceltajiem Valdniekiem, tu agrāk nevienu 23. datumu neizlaidi. Bet tagad dzīvo, it kā tev viss būtu labi, un tiekties vairs nav uz ko. Netici, ka var būt ievērojami labāk?

- Jā. Droši vien tas tā ir, māmuliņ.

- Bet tu tici, ka viss ir iespējams. Tā ir pareizā ticība. Ticība Sev un savām neierobežotajām iespējām. Tam es arī tagad ticu. Man TE ir tik lielisks Skolotājs, īsts MEISTARS, kā jūs sakāt.

Un kāpēc tu baidies palietot Zalmanova terpentīna vannas? Ar tām nu viennozīmīgi labāk būs. Un 1. grupu pazaudēt nebaidies, nemaz tik daudz tā nedod, kā varētu dot pilnvērtīga dzīve. Tas ir tēvs, kurš tevī sēž, bet viņš tagad pavisam ir ieņēmis upura pozīciju un gaužas par savu “bēdīgo vienatnes” statusu.

Un tas, ka sarakstījāties ar Volodju – MALAČI! Kopā jebkādi ir daudz labāk. Pareizi Volodja toreiz tev pateica ar Visocka vārdiem, “lai nepazustu pa vienam”. Žēl, ka es to vairs nepiedzīvoju. Bet jūs toreiz (māmuliņa aizgāja pirms 6 gadiem) arī nebijāt abi gatavi. Labi, ka vismaz tagad sākāt pieaugušu, patstāvīgu dzīvi beidzot. Mani Patiesi APSVEIKUMI jums abiem! Tavs Volodja vēl ilgi spēs pavadīt tevi dzīvē. Tika rūpējies par viņu viedi, neļaujot vienlaikus uzsēsties tev uz kakla.

SKŪPSTU TEVI CIEŠI, manu mīļo meitenīt.

VISIEM NODOD LIELUS SVEICIENUS, UN ESI DROSMĪGĀKA! VISS IZDOSIES, KĀ IECERĒSI! UZDROŠINIES, KAMĒR ESI IEMIESOJUMĀ.

Atsūtīts 31.10.2017

Tulkoja Jānis Oppe